Mūsu demogrāfiskie procesi. Motivācijas

Dr. oec. Bruno Mežgailis, Statistikas institūta vadošais pētnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Latvijā 90.gadu beigās, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimst 7 — 8 bērni un nomirst 14 cilvēki. Tās ir gandrīz apgrieztas proporcijas. Normāli būtu, ja gadā piedzimtu vismaz 15 — 16 bērnu un nomirtu līdz 10 cilvēkiem uz katriem 1000 iedzīvotājiem. Apmēram tādas šīs proporcijas bija 80. gadu beigās. Tās, ja arī nenodrošināja paaudžu paplašinātu ataudzi, tad vismaz tās saglabāšanu gan.

Saglabājoties 90. gadu beigās esošajiem ataudzes raksturotājiem, nākamajās paaudzēs Latvijas iedzīvotāju skaits samazināsies uz pusi (pret tagadējām paaudzēm). Tādu stāvokli iedzīvotāju ataudzes procesos, kāds tas ir izveidojies tagad, turpmāk saglabāt nedrīkst. Tas draud ar latviešu kā tautas izšķīšanu lielāko tautu vidū, viņiem nākotnē draud lībiešu liktenis. Ja no tā grib izvairīties, jau tuvākajā nākotnē jāatrod iespējas paaugstināt dzimstības līmeni, to divkāršojot, t.i., nodrošinot vismaz 80. gadu beigu ataudzes rādītājus. Protams, demogrāfiskās situācijas uzlabošanā daudz kas atkarīgs no tā, kā veidosies un attīstīsies ekonomika, kā nostiprināsies sociālā apdrošināšana. Taču vēl vairāk demogrāfisko procesu ievirzīšana vēlamajā gultnē atkarīga no tā, kāda būs demogrāfisko procesu motivācija.

Katrs konkrēts demogrāfiskais process (solis) notiek tikai tad, ja cilvēks (ģimene) vēlas (noskaņots) to darīt. Cilvēks precēsies, radīs bērnus, migrēs un veiks līdzīgus demogrāfiskos "gājienus" tikai tad, ja tas uz to būs motivēts (pamudināts). Motivācijas pamatā jābūt noteiktam segumam un zināmiem nosacījumiem.

1. Laulības, dzimstība, šķiršanās, mirstība

Citu demogrāfisko procesu vidū vissvarīgākais ir dzimstība. Ja nedzims pietiekami liels bērnu skaits katrā paaudzē, tā savu apjomu samazinās. Taču bērni noteiktā (vajadzīgā) skaitā dzims tikai tad, ja tam būs vajadzīgā motivācija. Līdz šim Latvijā bērni vairāk dzimst ģimenēs. Ir valstis, kurās liels bērnu skaits dzimst ārlaulībā.

Lai bērns piedzimtu ģimenē, tās vispirms jāveido, jābūt cilvēkiem, kas stājas oficiālās (attiecīgi noformētās) laulībās.

Lai cilvēks būtu motivēts (gribētu) stāties laulībā, jābūt veselai virknei nosacījumu (arī partnera). Ja šo visu (samērā atšķirīgo) materiālo, morālo un garīgo nosacījumu nebūs, cilvēks nebūs motivēts stāties laulībā.

To, ka motivācija stāties laulībā Latvijā 90. gadu otrajā pusē nav pamatota pietiekami, rāda statistiskie dati. Ja 80. gados uz 1000 iedzīvotājiem gadā laulībā stājās 9 — 10 pāri, tad 90. gadu otrajā pusē — vairs 4 pāri. Acīmredzot tagad cilvēkiem nav pietiekami daudz viņu apmierinošu nosacījumu, lai tikpat intensīvi kā 80. gados stātos laulībā.

Ar atrašanos vai neatrašanos laulībā saistīti citi demogrāfiskie procesi. Tikai oficiālā laulībā sastāvošs cilvēks var (oficiāli) šķirties ar tiesas palīdzību. Saprotams, ka, dzīvojot faktiskajā laulībā bez oficiālas noformēšanas, arī šķiršanās nav jānoformē oficiāli.