Valdībā

Ministru kabineta 18. augusta sēdē

Ministru kabinets akceptēja grozījumus Ministru kabineta 1995. gada 14. marta noteikumos nr. 51 "Noteikumi par darba samaksu no budžeta finansējamo iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem". Saeimas akceptētie grozījumi 1998.gada Valsts budžetā paredz papildu finansējumu no budžeta finansējamo pedagoģisko iestāžu darbiniekiem, to minimālās amatalgas (algas likmes) (latos) un to noteikšanas kritēriji, noteikti no Ls 46 līdz Ls 77. Grozījumi izdarīti šo noteikumu 5. pielikumā, kas reglamentē mācību iestāžu vadītāju, to vietnieku, kā arī pirmsskolas iestāžu vadītāju un metodiķu minimālās amatalgas.

Ministru kabinets pieņēma zināšanai informatīvi izskatītos jautājumus: "Par Saeimas 1998. gada 11. jūnija paziņojumā par iepazīstināšanu ar Deklarāciju par Latvijas okupāciju minētā uzdevuma izpildes gaitu"; "Par 1997. gada un 1998. gada Valsts autoceļu fonda līdzekļu izlietojumu un valsts pasūtījumu konkursu norisi"; "Par izmaiņām valsts subsīdiju programmā lauksaimniecības nozarē 1998. gadam"; Par Aizsargjoslu likuma piemērošanai nepieciešamo metodiku izstrādāšanu"; "Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizācijas gaitu", Ekonomikas ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju uzdots divu nedēļu laikā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos, lai precizētu privatizētā valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma nostiprināšanas kārtību zemesgrāmatā.

Ministru kabinets konceptuāli izskatīja un akceptēja "Latvijas Republikas telekomunikāciju sektorpolitiku laika periodā no 1998. līdz 2003. gadam". Satiksmes ministrijai uzdots līdz 1998. gada 1. oktobrim izstrādāt grozījumus likumā "Par telekomunikācijām" saskaņā ar dokumentu "Latvijas Republikas telekomunikāciju sektorpolitiku laika periodā no 1998. līdz 2003. gadam", un iesniegt tos Ministru kabinetā, Privatizācijas aģentūrai sarunās ar "Tilts Communications" apspriežot izmaiņas trīspusējā jumta līgumā, pamatoties uz "Latvijas Republikas telekomunikāciju sektorpolitiku laika periodā no 1998. līdz 2003. gadam" projektā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Valdības preses departaments

 

Pēc Ministru kabineta18. augusta sēdes

Ārlietu ministra Valda Birkava, valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas, izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala, aizsardzības ministra Tālava Jundža un labklājības ministra Vladimira Makarova atbildes, skaidrojumi, komentāri

 

Viens no daudzajiem jautājumiem, ko izskatīja Ministru kabinets, bija "Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vienošanos par Vācijas Federatīvās Republikas kompensācijām nacionālsociālistiskajā režīmā cietušajām personām Latvijā".

Preses konferencē ārlietu ministrs Valdis Birkavs teica: — Ar šodienas Ministru kabineta sēdes lēmumu pabeigts ilgstošs process, kurā esam piekrituši pieņemt no Vācijas divus miljonus vācu marku, lai īstenotu šo projektu — rehabilitācijas pakalpojumus veciem cilvēkiem. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kur šos noteikumus pieņēma agrāk, mēs ilgstoši cīnījāmies par to, lai panāktu Latvijas pilsoņu, iedzīvotāju tiesības izvirzīt individuālas prasības. Tas nozīmē, ka Latvija pret VFR kā pret valsti vairs pretenzijas neizvirzīs, taču ir paredzētas Latvijā dzīvojošo un nacistiskajā režīmā cietušo tiesības iesniegt Vācijai individuālas prasības. Turpretī Lietuvai un Igaunijai starpvalstu līmenī šādas tiesības nav fiksētas. Kas notiks tālāk?

28. augustā abu valstu Ārlietu ministriju valsts sekretāri iesniegs notas, jo šāda vienošanās tiek noslēgta diplomātisko notu apmaiņas ceļā. Pēc tam divu mēnešu laikā paredzēts ieskaitīt naudu, un tad tiks izsludināts projekta realizācijas konkurss par kvalitatīvu gerontoloģijas pakalpojumu nodrošināšanu. Tas uzdots Labklājības ministrijai. Konkursā varēs piedalīties gan privātās, gan valsts iestādes, kuras ir spējīgas sniegt šādus pakalpojumus.

Šāda projekta programma ir saskaņota.

— Cik aptuveni cilvēku, kuri cietuši nacistiskajā režīmā, ir Latvijā, un kuriem būs tiesības iesniegt individuālas prasības Vācijai?

— Apmēram trīsarpus tūkstoši.

Otrais sēdē izskatītais jautājums, par ko izteicās Valdis Birkavs, bija "Par iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu mandāta protokolu". Ārlietu ministrs informēja žurnālistus, ka šāds mandāts ir tapšanas stadijā, nemitīgi tiek pilnveidots un precizēts. Ministrijas jau detalizēti iepazīstinātas, kādā veidā jāformulē savas intereses.

— Darbs norit divās paralēlās plūsmās: viena ir likumu salīdzināšanas process, kad eksperti noskaidro Eiropas Savienības izvirzītās prasības, otrā Ārlietu ministrija rīko seminārus ar citu ministriju pārstāvjiem par šiem jautājumiem un tad vēl — kopīgu semināru. Ministru kabineta sēdē vienojāmies, ka Ārlietu ministrija iesniegs savus priekšlikumus, ka regulāri uz šīm sēdēm pēc kārtas uzaicināmi visu ministriju pārstāvji, lai informētu par šo procesu gaitu. Ārlietu ministrija noteikusi četras galvenās jomas: vides likumdošana, enerģētikas drošības jautājumi, transporta līdzekļu un svaru, ražošanas pamatlīdzekļu normas, — skaidroja V.Birkavs. Eksperti kļuvuši kvalificētāki, zinošāki, svarīgi ir prognozēt arī līdzekļu izlietojumu tajā vai citā nozarē, īstenojot programmas šajās nozarēs. Pats sarunu mandāts būs vajadzīgs tajā brīdī, kad sāksies reālā darbība. Laiks ir tā sagatavošanai, bet jāstrādā intensīvi.

 

Pēc tam preses konferencē runāja valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča:

— Šodien valdības sēdē pieņemti noteikumi "Kārtība, kādā izpildāma muitas procedūra — izvešana pārstrādei", kas atbilst Muitas likumā uzskaitītajām muitas procedūrām. Jāatzīst, ka šāda procedūra Latvijā līdz šim netika piemērota, tātad nav nekādas pieredzes. Visi dokumenti izstrādāti, balstoties uz Eiropas Savienības direktīvām. Tas ir tehniski ļoti sarežģīts, smags dokuments. Te ir noteiktas procedūras, kādā veidā pārstrādei izvedamie produkti vai vielas tiek uzskaitīti, dota atļauja, fiksēts, uz kuru valsti izvesti, kad ievesti u.tml. Tiek aprēķinātas attiecīgas proporcijas un apliktas ar muitas nodokļiem. Ir speciālas veidlapas, kas jāaizpilda, tāpēc, protams, būs jāmācās gan muitas darbiniekiem, gan uzņēmējiem, kuri nodarbosies ar citur apstrādātu vai pārstrādātu produktu, preču atpakaļievešanu.

Pēc tam A.Poča atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Uz kādām precēm šie noteikumi attiecas? Vai uz tām, kuras izved uz citām valstīm?

— Te nav runa par eksporta precēm. Šī ir atpakaļievešana, tas ir, izved pārstrādei, pārstrādā kādā valstī un atpakaļ ieved Latvijā. Piemēram, tie varētu būt daži pārtikas produkti, tekstilpreces, mašīnbūves izstrādājumi... Taču, tā kā prakses šajā ziņā mums nav, sīkāk nevaru paskaidrot. Bet Latvijā, attīstoties uzņēmējdarbībai, radīsies iespējas kooperēties ar citiem uzņēmumiem ārvalstīs, tāpēc šādus noteikumus bija nepieciešams pieņemt.

 

Tad runāja izglītības un zinātnes ministrs Jānis Gaigals — par grozījumiem Ministru kabineta 1995. gada 14. marta "Noteikumos par darba samaksu no budžeta finansēto iestāžu pedagoģiskajiem darbiniekiem":

— Noteikumi paredz kārtību, kā ir sadalāmi tie 3,4 miljoni latu, kas, grozot 1998. gada budžetu, ir papildus piešķirti skolotāju algām. Apjoma ziņā šie 3,4 miljoni latu nozīmē 4,5 procentus no gada algu fonda jeb 9 procentus no algu fonda pusgadam. 9 procenti tādēļ, ka tiek ņemtas vērā ne tikai vidējās vispārizglītojošās mācību iestādes, bet arī arodskolas un internāti. Jautājumā par šīs summas sadalīšanu bija divi galēji viedokļi — visu iestrādāt tā saucamajā tabulā, kur atkarībā no stāža un izglītības saņem pamatalgu, ne mazāku kā noteikto summu tabulā — 45 līdz 71 lats. Direktoru apvienības viedoklis bija — visu papildu fondu nodot direktoru rīcībā, kuri daudz precīzāk varētu piešķirt labākajiem skolotājiem prēmijas. Sadarbībā ar Latvijas Zinātnes un izglītības darbinieku arodbiedrību ir panākts kompromisa risinājums — 70 procenti no summas tiek iestrādāti tabulā, tātad minimālajās pamatalgās, un 30 procenti nonāk papildu piemaksu fondā, kuru tad sadala paši direktori. Noteikumu 3. punkts paredz, ka noteikumi ir piemērojami, sākot ar 1. jūliju, un tiek aprēķināti no 1. jūlija. Tas nozīmē, ka pamatalgu tarifikācija tiks veikta atbilstoši to skolotāju skaitam, kuri darbu sāks šī gada 1. septembrī. Jebkuras skolas budžetā ir jābūt plus 9 procentiem skolotāju algām.

 

Tad runāja aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis — par Ministru kabineta sēdē diviem akceptētiem noteikumiem un Aizsardzības ministrijas izstrādāto investīciju programmu:

— Noteikumi par militārajam dienestam pakļauto personu reģistrācijas kārtību ir pieņemti atbilstoši likumam par obligāto dienestu. Tie paredz šo piereģistrācijas kārtību, sākot ar to, kā šo darbu organizē mūsu iesaukšanas nodaļas, kādi dokumenti jāiesniedz, ierodoties iesaukšanas centrā. Šie dokumenti ir pase, dokuments par izglītību, dokuments par specialitāti un dokuments par veselību. Galvenais ir pielikums - aptaujas anketa par iesaucamā jaunieša veselību. Tas ir vajadzīgs tādēļ, ka tikai viena trešā daļa no jauniešiem, kuri ierodas iesaukšanas centrā, ir bez problēmām veselības ziņā. No divām trešdaļām jauniešu pusei ir vajadzīga papildu izmeklēšana, un puse nav derīga militārajam dienestam miera laikā. Tās ir problēmas, kas skar mūsu veselības sistēmu, jo liela daļa jauniešu līdz tam vispār pie ārsta nav bijuši.

Otrs šodienas sēdē izskatītais jautājums bija par piemaksām pie pensijām Latvijas armijā dienējušām personām. Tie ir noteikumi, kuri balstās uz šī gada martā pieņemto likumu par to, ka no 1. jūnija Latvijas armijas virsniekiem, kuri dienējuši Latvijas armijā no 1918. gada līdz 1940. gadam un kuru dienests tika pārtraukts pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā, ir tiesības saņemt piemaksu pie pensijas. Šī piemaksa ir noteikta valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Šodien šis pabalsts ir 30 latu. Vēl bez virsniekiem likumā ir minēti sanitārvirsnieki, kara ierēdņi, virsdienesta instruktori un vecākajie ārējos sakaros. Šiem cilvēkiem ir jāvēršas Aizsardzības ministrijā un jāiesniedz šādi dokumenti: pieprasījums par speciālo piemaksu, pensijas apliecības kopija un arhīva izziņa, ka attiecīgā persona minētajā laika posmā ir dienējusi armijā. Īpaši es gribu uzsvērt, ka dokumenti ir jāiesniedz līdz šī gada 31. decembrim, taču piemaksa tiks aprēķināta no šī gada 1. jūnija.

Visbeidzot, par investīciju projektu. Valdība ir pieņēmusi zināšanai manu informāciju par plānotajām ministrijas investīcijām nākamajam gadam. Šīs investīcijas, ko piedāvā Aizsardzības ministrija, ir 9,9 miljoni latu. Investīcijas ir sadalāmas četros lielos blokos — starptautiskā sadarbība; sakari un informātika; infrastruktūras sakārtošana un projekti bruņojuma un ekipējuma iegādei. Ir paredzēta viena helikoptera iegāde miera laika vajadzībām. Valdība pie šī jautājuma atgriezīsies vēl pēc divām nedēļām.

 

Tad runāja labklājības ministrs Vladimirs Makarovs — par grozījumiem 1997. gada 20. decembra noteikumos nr.441 par darbā nodarīto kaitējumu atlīdzināšanu, kas skar cilvēkus, kas piedalījās Černobiļas atomreaktora avārijas seku likvidēšanā, kā arī par Ministru kabinetā vakar akceptētajiem noteikumiem par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību:

— Pieņemot likumu par apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, pārejas noteikumu 4. pantā bija teikts, ka Ministru kabinets izdod speciālus noteikumus saskaņā ar to, kā tiek maksāta atlīdzība tiem, kas cietuši līdz likuma spēkā stāšanās brīdim. Līdz ar to sākās zināma juridiskā kazuistika — nosūtot uz Černobiļu, kas bija darba devējs, būtu jāmaksā kompensācija utt. Praktiski zaudētāji izrādījās apmēram divi tūkstoši simt Černobiļas atomreaktora avārijas seku likvidētāju. Šodien valdība pieņēma lēmumu, ka uz šiem cilvēkiem attiecas iepriekšējā kārtība, kas bija spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim. Černobiliešiem tiks veikts pensijas pārrēķins, sākot ar 1. februāri. Šoreiz valdība ir apliecinājusi to, ka nevar ciest cilvēks tāpēc, ka mainās likumdošana.

Par tehniski bīstamo iekārtu uzraudzību. Samērā regulāri Latvijā notiek nepatīkamas lietas darba vietās, kad cilvēks neuzmanīgi rīkojas ar mehānismiem, mehānismi nav attiecīgi pārbaudīti. Tādēļ Latvijā strādā darba inspekcija, un atbilstoši jaunajam likumam tiks veikta tehniski bīstamo iekārtu uzraudzīšana. Jaunais likumprojekts paredz, ka bīstamo iekārtu sarakstu nosaka Ministru kabinets. Tās būs bīstamo iekārtu grupas, kurām atbilstoši tiks izstrādāti to ekspluatācijas noteikumi. Ir pilnvarotas institūcijas, kuras veic uzraudzību. Par likuma iedzīvināšanu darba vietās ir atbildīga darba inspekcija.

Rita Belousova, Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

 

Ministru kabineta komitejas 17. augusta sēdē

Akceptēts noteikumu projekts "Kuģu ienākšanas un iziešanas formalitāšu kārtošana ostās", kuri reglamentēs kārtību, kādā tiek noformēti dokumenti, kuģiem ienākot ostā un izejot no tās. Šo noteikumu prasības attieksies uz visiem kuģiem, izņemot karakuģus un Latvijas valstij piederošos kuģus, ko izmanto nekomerciāliem mērķiem.

Akceptēts noteikumu projekts "Dzelzceļa zemes nodalījuma joslas ekspluatācijas noteikumi", kas noteiks kārtību, kādā apsaimniekojama un citādi izmantojama dzelzceļa zemes nodalījuma josla, ar mērķi nodrošināt dzelzceļa infrastruktūras attīstību un drošu ekspluatāciju un pasargāt cilvēkus un vidi no dzelzceļa kaitīgās ietekmes.

Akceptēts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 21.aprīļa noteikumos nr.145 "Kārtība, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi tiek ieskaitīti pašvaldības budžetā"", kas sagatavots, lai izdarītu atsevišķus tehniska rakstura grozījumus noteikumu tekstā un precizētu pašvaldību īpatsvara koeficientus, kuriem atbilstoši 1998.gadā ir veicama iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadales kontā saņemto nodokļa summu ieskaitīšana pašvaldību budžetos.

Akceptēts grozījumu projekts "Grozījumi likumā "Par muitas nodokli (tarifiem)"". Minētajos grozījumos iestrādāti Zemkopības ministrijas priekšlikumi par nacionālo kodu noteikšanu atsevišķām preču pozīcijām un Ekonomikas ministrijas priekšlikumi par ievedmuitas tarifu samazinājumu vairākām rūpniecības preču pozīcijām.

Valdības preses departaments