Vakar, 19. augustā, Jūrmalā Valsts prezidents Guntis Ulmanis atklāja 3. Baltijas Tiesu medicīnas asociācijas kongresu, uz kuru pulcējušies pārstāvji no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Zviedrijas, Krievijas, Japānas, Vācijas un citām, pavisam 12 valstīm.
Valsts prezidents Guntis Ulmanis: Foto: Arnis Blumbergs, "LV"Iesākot savu uzrunu, vispirms gribu izteikt pateicību kongresa rīkotājiem — Baltijas Tiesu medicīnas asociācijai — par šī kongresa organizēšanu, kā arī par iespēju tajā piedalīties. Apsveicot kongresa dalībniekus, esmu pārliecināts, ka šajās kongresa dienās, tiekoties personīgi, jūs dalīsities darba pieredzē, gūstot jaunas atziņas un ierosinājumus savā grūtajā un atbildīgajā darbā.
Nav šaubu, ka tiesu medicīnas ekspertu darbs katrā valstī ir neaizstājama sastāvdaļa cīņā ar noziedzību. Noziedzības problēmas ir aktuālas visā pasaulē, arī Baltijas valstīs.
Statistika par izdarīto noziegumu skaitu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā nav iepriecinoša. Skaitļi par sevišķi bīstamu noziegumu izdarīšanu, kad tiek apdraudēta cilvēka dzīvība un veselība, dara mūs īpaši uzmanīgus.
Pēdējo nedēļu laikā izdarītie asiņainie terora akti pie ASV vēstniecībām Kenijas un Tanzānijas galvaspilsētās, Ziemeļīrijā, kuros gājuši bojā daudzi cilvēki, arī bērni, ir atbalsojušies visā pasaulē.
Lai sekmīgi veiktu darbu noziedzības apkarošanā, svarīga loma ir likumdošanas sakārtošanai katrā valstī, tālāka demokrātijas attīstība, valsts trešās varas — neatkarīgas tiesas — nostiprināšana.
Kā būtisku posmu neatkarīgas tiesu varas nostiprināšanā Latvijā gribu minēt jaunā Krimināllikuma pieņemšanu šā gada jūnijā. Nobeigumam tuvojas arī jaunā Kriminālprocesa kodeksa projekta izstrāde.
Latvijas Republikas Saeima ir ratificējusi Eiropas Padomes konvencijas, kurās noteikti valstu tiesiskās sadarbības pamatprincipi.
Jaunajā Krimināllikumā ietvertās tiesību normas pamatos atbilst Eiropas Savienības likumdošanas sistēmai un noteikumiem.
Atteikšanās no nāvessoda ir būtisks noteikums ceļā uz Eiropas Savienību. Tomēr Krimināllikumā par tīšu slepkavību pastiprinošos apstākļos nāvessods Latvijā tika saglabāts.
Pasludinot moratoriju nāvessoda izpildīšanai, uzstājoties Eiropas Parlamenta asamblejā pirms diviem gadiem, mana nostāja nāvessoda jautājumā palikusi nemainīga.
Uzskatu, ka atteikšanās no nāvessoda ir viens no valsts civilizācijas pakāpes rādītājiem. Esmu pārliecināts, ka arī Latvija visdrīzākajā nākotnē atteiksies no nāvessoda, ratificējot Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas 6. protokolu par nāvessoda atcelšanu miera laikā. Pasaules un Latvijas ilggadīgā prakse ir pierādījusi, ka nāvessoda piemērošana valstī neietekmē izdarīto noziegumu skaitu, arī slepkavību skaitu.
Ir svarīgi, lai katrs noziegums tiktu atklāts un vainīgā persona saņemtu pelnīto sodu. Noziegumu izmeklēšana un jo sevišķi to noziegumu, kas vērsti pret cilvēka dzīvību un veselību, nav iedomājama bez tiesu medicīnas ekspertu piedalīšanās šajā procesā.
No saņemtās informācijas man ir zināms, ka Latvijas tiesu mediķi gadā veic vairāku tūkstošu vardarbīgā nāvē bojāgājušo personu tiesu medicīnas izmeklēšanu. Tas ir smags un atbildīgs uzdevums, kas prasa atbildes uz jautājumiem par vardarbīgas nāves cēloņiem un daudziem citiem jautājumiem, bez kuru atrisināšanas nav iespējama noziegumu atklāšana un izmeklēšana.
Svarīgi ir izpētīt lietiskos pierādījumus — vardarbīgajā noziegumā izmantotos ieročus, kā arī izpētīt nozieguma pēdas. Šo darbu veicat jūs — dažādu nozaru tiesu medicīnas eksperti. Kā nespeciālists šajā nozarē zinu, ka asins grupas izpēte uz aizdomās turētā apģērba prasa daudz pūļu, tiek lietotas dažādas metodes, lai saņemtu precīzu galarezultātu. Mūsdienās izdarīto noziegumu specifika, dažādu ķīmisko, narkotisko vielu izpēte sarežģī tiesu medicīnas ekspertu darbu. Šajā darbā ir jābūt labām zināšanām, precizitātei, nepieciešama augsta atbildība, kas raksturīga ekspertu darbā.
Skatot notiesāto apžēlošanas lūgumus, arī uz nāvi notiesāto personu lūgumus, strādājot ar Apžēlošanas padomi, daudzkārt esmu pārliecinājies par Latvijas tiesu mediķu augsto profesionālitāti. Izmantojot šo gadījumu, atzinīgus vārdus gribētu pateikt par Latvijas tiesu medicīnas centra ekspertiem.
Gribu atzīmēt Latvijas tiesu mediķu lielo ieguldījumu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanā, laikā, kad 1990. un 1991.gadā notika sistemātiski, negaidīti omoniešu uzbrukumi, kad cilvēki gāja bojā un guva miesas bojājumus. 1991. gada janvāra un augusta notikumos tiesu medicīnas eksperti savus pienākumus veica, nebaidoties no omoniešu raidītajām lodēm, nerēķinoties ar savu dzīvību. Šajos notikumos ekspertiem nācās strādāt notikumu vietās, kā arī dot atzinumus par uzbrukumos noslepkavoto personu nāves cēloni un atbildes uz citiem jautājumiem. Ekspertiem nācās arī apskatīt cietušos, kuriem omonieši sišanas un spīdzināšanas dēļ bija nodarījuši miesas bojājumus. Tas bija laiks, kad izšķīrās Latvijas liktenis, tas bija laiks, kad daudziem nācās izšķirties, kādu ceļu turpmāk iet. Latvijas tiesu medicīnas eksperti šo periodu godam izturēja, tāpat kā to darīja Lietuvas eksperti neaizmirstamajos 1991.gada janvāra notikumos. Latvijas tiesu medicīnas eksperti tajā laikā, nebaidoties no represijām, aktīvi piedalījās PSRS armijā bojā gājušo Latvijas dēlu īsteno nāves cēloņu noskaidrošanā.
Atzīmējot Latvijas tiesu mediķu godprātīgo darbu, gribētu uzsvērt Tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktores personīgo ieguldījumu šajā darbā. Kā centra vadītāja Volksones kundze šajā amatā ir viena no nedaudzajām sievietēm pasaulē. Par nopelniem Latvijas labā viņa pelnīti apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Darbs, kādu Baltijas valstu tiesu medicīnas eksperti veic šodien, var stāvēt līdzās un neatpaliek no daudzu citu valstu ekspertu darba rezultātiem.
Savstarpējā domu apmaiņa dos jums jaunas iniciatīvas ekspertu praktiskajā darbā, lai šajā sarežģītajā kriminogēnajā situācijā, kas skārusi visas pasaules valstis, darītu visu iespējamo, lai panāktu noziedzības līmeņa samazināšanos.
Ar šo uzrunu atļaujiet atklāt kongresa darbu. Novēlu aktīvi iesaistīties kongresa darba kārtībā paredzēto jautājumu apspriešanā, kā arī panākumus turpmāk, veicot savus tiešos tiesu medicīnas ekspertu uzdevumus.
Vēl par kongresu — 3.lpp.