ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.1998., Nr. 240 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32557
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
INFORMĀCIJA
Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt
No Ekonomikas ministrijas 1998. gada jūnija ziņojuma
Turpinājums. Sākumu sk. "LV" 216. nr., 23.07.98.; 217/218. nr., 24.07.98.;
219/220.nr., 28.07.98.; 226. nr., 5.08.98.; 227.nr., 6.08.98.; 228/229.nr., 7.08.98.; 230. nr.,11.08.98.; 233/234. nr., 13.08.98.; 238/239. nr. 19.08.98.
Zināmu ieskatu par Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni sniedz Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu apsekojumi.
Mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums (naudā un natūrā)1 1997. gadā vidēji sasniedza 55,45 latus uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī un salīdzinājumā ar 1996. gadu palielinājās vidēji par 7,7%. Taču patēriņa cenu indeksam pieaugot par 8,4%, iedzīvotāju pirktspēja šajā laika posmā pazeminājās par 0,6%. Pilsētās dzīvojošo mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija augstāki - 57,80 lati, laukos - 49,86 lati. Gan pilsētās, gan laukos straujāk ir palielinājušies ienākumi naudā, it īpaši laukos, kas liecina par naturālās ražošanas sašaurināšanos iedzīvotāju mājsaimniecībās.
Joprojām kā pilsētās, tā laukos mājsaimniecību budžeti lielākoties balstās uz diviem galvenajiem ienākumu veidiem. Pēc 1997. gada datiem, tie ir algotā darba samaksa un sociālie pārskaitījumi (pensijas, stipendijas, pabalsti u.tml.) - kopā aptuveni 80% (skatīt 3.22. zīmējumu). Algoto darbu strādājošo mājsaimniecību rīcībā esošais ienākums vidēji uz vienu ģimenes locekli mēnesī bija par 9,3% lielāks nekā vidēji visās mājsaimniecībās un sasniedza 60,61 latu.
Atzīmējams, ka nedaudz tomēr visās mājsaimniecībās pieaug ienākumu pārsvars pār izdevumiem. 1996. gadā ienākumi visās mājsaimniecībās vidēji ik mēnesi pārsniedza izdevumus par 4,4%, 1997. gadā - par 5,3 procentiem.
Patēriņa izdevumi visās mājsaimniecībās 1997. gadā vidēji pieauguši par 6,7%, atpaliekot no patēriņa cenu indeksa par 1,7 procentpunktiem. Mājsaimniecību izdevumos nozīmīgs ir patēriņš natūrā, tā īpatsvars visu mājsaimniecību izdevumos 1997. gadā bija 15%, bet lauku mājsaimniecībās - 29%. Pārsvarā tie ir pašu izaudzēti pārtikas produkti piemājas un palīgsaimniecībās.
1997. gadā samazinājās ieņēmumi natūrā, līdz ar to samazinājās pārtikas produktu patēriņa īpatsvars izdevumos. Sevišķi augsts izdevumu īpatsvars uzturam ir mazturīgajās mājsaimniecībās. 1. un
2. (zemākajās) deciļu2 grupās tie pārsniedza divas trešdaļas no šo mājsaimniecību patēriņa izdevumiem. Augstākajā decilē (10.) šo izdevumu īpatsvars bija 30%. Uzturam, apģērbu un apavu iegādei, dzīvokļa uzturēšanas izmaksu segšanai divu zemāko ienākumu grupu mājsaimniecības izmantoja 80-83% no to patēriņa izdevumiem, augstākajā decilē - 52%, krietni vairāk līdzekļu patērējot kultūrai, atpūtai un pakalpojumu apmaksai.
3.22. zīmējums
Mājsaimniecību rīcībā esošā ienākuma
(naudā un
natūrā) struktūra 1997. gadā
Lai gan mājsaimniecību ienākumi ir pieauguši, tie 1997. gadā tikai vidēji par 1,7% pārsniedza viena iedzīvotāja krīzes iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtību (1996. gadā - par 1,3% zemāki par krīzes iztikas minimuma grozu).
Mājsaimniecību dzīves apstākļu pašnovērtējums apskatāmajā periodā, salīdzinot ar iepriekšējo atbilstošo laika posmu, nav būtiski mainījies. Joprojām vairāk nekā puse (1997. gadā - 57,7%,
1996. gadā - 57,6%) mājsaimniecību savu materiālo stāvokli novērtēja kā sliktu vai ļoti sliktu, par vidēju - 38,9% (1996. gadā - 39,2%). Samērā pozitīvi savu materiālo stāvokli vērtē zemnieki, 54,5% no tiem uzskata to kā vidēju vai labāku. Algotu darbu strādājošo mājsaimniecībās šādu vērtējumu izsaka 51,3% respondentu. Šajās grupās negatīvo atbilžu īpatsvars ir nedaudz pazeminājies. Taču šādu atbilžu ("slikti" un "ļoti slikti") īpatsvars 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, ir pieaudzis pensionāru mājsaimniecībās (no 71,1% līdz 72,9%) un citu mājsaimniecību grupai piederošajās mājsaimniecībās (no 64,9% līdz 78,4%).
3.7.2. Nodarbinātība un bezdarbs
Tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju vidējais skaits 1997. gadā bija 1037 tūkst. cilvēku1. Salīdzinot ar 1996. gadu, to skaits ir pieaudzis par 19 tūkst. cilvēku jeb 1,9%. Divas trešdaļas (66%) nodarbināto strādāja privātajā sektorā (1996. gadā - 63%).
Pēc Valsts statistikas komitejas 1997. gada novembra darbaspēka apsekojuma datiem, valstī gada laikā ir pieaudzis arī nodarbinātības līmenis (nodarbināto īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā vecumā 15 gadi un vairāk) no 48,8% līdz 51,1%. Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars it sevišķi pieaudzis lauku iedzīvotāju kopskaitā (par 5,7 procentpunktiem), pilsētās tas mainījies visai maz. Katrs piektais nodarbinātais strādāja lauksaimniecībā un rūpniecībā, bet katrs septītais - tirdzniecībā (skatīt 3.28. tabulu).
3.28. tabula
Tautsaimniecībā nodarbināto struktūra* (procentos)
| Tautsaimniecības darbības veidi | 1995 | 1996 | 1997 |
| Lauksaimniecība, medniecība un mežniecība | 16,9 | 17,3 | 20,1 |
| Zvejniecība | 0,5 | 0,7 | 0,5 |
| Rūpniecība | 23,0 | 20,8 | 21,3 |
| Būvniecība | 5,0 | 5,9 | 5,4 |
| Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu, personisko mantu un mājsaimniecības piederumu remonts | 12,7 | 12,5 | 13,9 |
| Transports un sakari | 8,7 | 8,9 | 8,5 |
| Valsts pārvalde un obligātā sociālā apdrošināšana | 6,4 | 6,5 | 5,9 |
| Izglītība | 8,8 | 9,9 | 8,9 |
| Veselības aizsardzība un sociālā aprūpe | 6,1 | 5,7 | 5,1 |
| Pārējie | 12,0 | 11,8 | 10,3 |
| Kopā | 100,0 | 100,0 | 100,0 |
* Centrālās statistikas pārvaldes katra gada novembra apsekojumu dati.
Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos bieži vien vienā darba vietā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. 1997.gada novembra aptaujas rezultāti liecina, ka 54 tūkst. cilvēku (5% no nodarbināto kopskaita) ir papilddarbs un vēl 57 tūkst. cilvēku jeb gandrīz 6% no nodarbināto kopskaita to meklēja.
No apsekojuma izriet, ka pēc nodarbinātības statusa Latvijā darba ņēmēji ir 81% no kopējā nodarbināto skaita, darba devēji - 3,4%, pašnodarbinātie - 9,6%, ģimenes saimniecībā strādājošie neapmaksātie ģimenes locekļi, radinieki - 5,9%, bet nepietiekamās informācijas dēļ nebija iespējams statusu noteikt 0,1% nodarbināto.
Reģistrētais bezdarba līmenis valstī, pēc Nodarbinātības valsts dienesta datiem, 1998. gada jūnija sākumā bija 7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Par bezdarbniekiem atzīti 86 tūkst. cilvēku. Tas ir par 10,2 tūkst. cilvēku mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā datumā. Aktivizācijas procesi valsts ekonomikā, kā arī izmaiņas bezdarbnieku statusa piešķiršanas kārtībā ir nodrošinājušas to, ka reģistrētais bezdarbs no maksimālā līmeņa 1997. gada maija beigās - 7,9% ir manāmi samazinājies.
Jāatzīmē, ka reālais bezdarba līmenis valstī ir daudz augstāks. Centrālās statistikas pārvaldes veiktie darbaspēka apsekojumi pēc Starptautiskās darba organizācijas metodikas liecina, ka Latvijā darba meklētāju skaits 1997. gada novembrī faktiski bija 14,4% (1996. gada novembrī - 18,3%) no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, taču Nodarbinātības valsts dienestā bija reģistrējusies tikai ceturtā daļa no tiem, pārējie meklēja darbu, iztaujājot radiniekus un paziņas vai arī citādi.
Katrs ceturtais no reģistrētajiem bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvis. Pēdējo gadu laikā pakāpeniski krītas kvalificēto strādnieku un amatnieku, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un montieru īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā. Tikai aptuveni 6% bezdarbnieku ir augstākā izglītība.
Ilgstošo (12 mēnešus un ilgāk) bezdarbnieku skaits 1998. gada aprīļa beigās bija nedaudz lielāks nekā pirms gada, tomēr, salīdzinot ar 1997. gada jūlija beigām, kad to skaits bija visaugstākais pēdējā gada laikā, tas ir samazinājies par 9,3%. Centrālās statistikas pārvaldes veiktā aptauja liecina, ka vidējais laiks, kad darba meklētāji bijuši bez darba, ir 24 mēneši. Gandrīz trīs ceturtdaļas no visiem darba meklētājiem 1997. gada beigās meklējuši darbu ilgāk par 6 mēnešiem. Ieilgusī darba meklēšana liecina, ka zināma iedzīvotāju daļa lēni piemērojas darba tirgus prasībām, pārkvalificēšanās tempi ir zemi, darba meklētāji nav mobili. Lielākā daļa no ilgstošajiem bezdarbniekiem ir zaudējusi cerības atrast darbu. Daudzi šajā kategorijā esošie ir ar ļoti zemu vispārējās izglītības līmeni bez profesijas vai specialitātes.
Joprojām vēl ir niecīgs to bezdarbnieku skaits, kuri nosūtīti uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos. 1997. gadā šādu personu skaits bija gandrīz 8 tūkst. cilvēku jeb 8,7% no bezdarbnieku gada vidējā skaita, bet vēlēšanos pārkvalificēties bija izteikuši 15,3 tūkst. cilvēku. 1998. gada pirmajā ceturksnī nosūtīti uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos 1,9 tūkst. cilvēku jeb 2,2% no bezdarbnieku skaita. Zems ir arī algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīto personu skaits. 1997. gadā no 32,8 tūkst. bezdarbnieku, kuri izteica vēlēšanos strādāt šajos darbos, tikai 8,8 tūkstošiem tika tāda iespēja (1998. gada pirmajā ceturksnī - 3,1 tūkst. cilvēku), galvenokārt Latgales rajonos ar augstāku bezdarba līmeni.
3.23. zīmējums
Reģistrēto
bezdarbnieku skaits Latvijā 1995.-1998. gadā
Tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu 1998. gada pirmajā pusē bija aptuveni vienai trešdaļai no bezdarbnieku kopskaita. Sākot ar 1997. gada 1. jūniju, ir mainīta bezdarbnieku pabalsta izmaksas kārtība. Tagad šo pabalstu izmaksā atkarībā no iepriekš saņemtās izpeļņas, nevis 90% vai 70% apmērā no minimālās algas, kā tas bija iepriekš. Ja sociālās apdrošināšanas iemaksas 12 mēnešu laikā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas ir veiktas ne mazāk kā deviņus mēnešus, pabalstu saņem proporcionāli apdrošināšanas stāžam no 50% līdz 65% no pēdējo sešu mēnešu vidējās izpeļņas, pēc trīs mēnešiem pakāpeniski to samazinot. Pēc šīs izmaksu kārtības ieviešanas bezdarba pabalsta vidējais apmērs būtiski izmainījies - 1997. gada jūnijā tas bija 29,14 lati, bet 1998. gada martā - 38,64 lati, tātad palielinājies par 33 procentiem.