Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Krievijas rubļa devalvācijas sakarā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.1998., Nr. 240 (1301) https://vestnesis.lv/ta/id/32558

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai tīra avota ūdens visiem

Vēl šajā numurā

20.08.1998., Nr. 240 (1301)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Krievijas rubļa devalvācijas sakarā

Pasaules valstu ekonomiku globalizācijas apstākļos neapstrīdams ir fakts, ka nestabilitāte vienā valstī var iespaidot ekonomisko stāvokli citās valstīs. Krievijā notiekošie ekonomiskie procesi, neapšaubāmi, ietekmē arī Latvijas ekonomisko dzīvi.

Pirmkārt, Krievija ir viena no lielākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm. 1997.gadā 21% no Latvijas eksporta importēja Krievija, 15,6% no mūsu importa bija no Krievijas. Apmēram 70% no Latvijas sniegtajiem tranzītpakalpojumiem izmantoja Krievija. Apmēram 5,5 procenti no mūsu iekšzemes kopprodukta (IKP) tieši ir saistīti arī uz Krieviju eksportējamo preču un pakalpojumu ražošanu. Netieši tie ir apmēram 10% no IKP, jo tautsaimniecībā viss ir savstarpēji saistīts — vienas nozares produkcijas ražošanai tiek izmanotas kā izejvielas citas nozares produkcija, kā arī tiek patērēta pakalpojumu nozaru produkcija. Turklāt no eksportētās produkcijas realizācijas gūtie ienākumi rada iespēju palielināt galapatēriņa izdevumus.

Otrkārt, Latvijas un Krievijas rezidenti ir savstarpēji saistīti kapitāla un finansu tirgos. Kā Latvijas, tā Krievijas uzņēmēji ir tiešie investori šo valstu uzņēmumos, abu valstu rezidentu aktīvi ir otras valsts portfeļinvestīcijās un citu īstermiņa investīciju veidos.

Ārējās tirdzniecības jomā Krievijas rubļa develvācija tīri teorētiski var būt izdevīga Krievijas preču eksportētājiem un to preču ražotājiem, kas Krievijas iekšējā tirgū konkurē ar importa precēm. Kā tas ietekmēs Latviju?

Latvija no Krievijas galvenokārt importē minerālos produktus (60% Latvijas importa no Krievijas). Importa pārējo daļu galvenokārt veido metāli un mašīnbūves produkcija, kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcija. Lai gan rubļa devalvācijas apstākļos Krievijas ražotājam būtu iespējas samazināt preču cenas dolāros, lai palielinātu savu eksportu, visticamāk, ka mēs saņemsim šīs preces par to pašu cenu kā agrāk un tajos pašos apjomos, jo šo preču cenas veidojas pasaules tirgū un Krievija nav to noteicēja (it sevišķi tas attiecas uz naftas produktiem). Rezultātā īstermiņa periodā Krievijas uzņēmēji gūs papildu pelņu, bet, pieaugot inflācijai Krievijā, kuru obligāti izraisīs rubļa devalvācija, šis efekts samazināsies un ar laiku izzudīs.

Kāda būs situācija Latvijas preču eksportam uz Krieviju? Krievijas importētājam par katru iegādāto preci rubļos būs jāmaksā vairāk. Tas varētu ierobežot importa apjomus. Mūsu eksportā uz Krieviju dominē pārtikas produkti (35,5% no Latvijas eksporta uz Krieviju). Krievijas ražotie pārtikas produkti var konkurēt ar Latvijas produktiem savā tirgū, īpaši krīzes apstākļos, kad pieaugs inflācija un mazināsies iedzīvotāju pirktspēja. Tad pārtikas produktu kvalitāte atvirzīsies otrajā plānā. Tādējādi var samazināties Latvijas eksports uz Krieviju. Pēc mūsu novērtējuma, eksports var samazināties par 20%. Tas var ilgt apmēram gadu. Kad relatīvās cenas būs izlīdzinājušās, pamazām Latvijas eksporta apjoms varēs pieaugt un atgūt iepriekšējos apmērus.

Jāpiebilst, ka Latvijai ir negatīva tirdzniecības bilance ar Krieviju un minēto apstākļu dēļ tā var vēl pasliktināties. Latvijas negatīvo tirdziecības bilanci vairākkārt, nosedz pozitīvā tranzītpakalpojuma bilance.

Kā rubļa devalvācija ietekmēs tranzītpakalpojumus? Krievijai sniegto tranzītpakalpojumu apjomu nosaka Krievijas importa apjoms caur Latvijas ostām, un galvenokārt tas ir naftas un naftas produktu tranzīts caur Latviju. Savu naftas eksporta apjomu Krievija ne vienmēr spēj regulēt. To nosaka pasaules naftas tirgus. Tātad ienākumus no naftas tranzītpārvadājumiem Krievijas rubļa devalvācija neietekmēs. Tos nosaka un regulē citi faktori. Kopumā tomēr Krievijas izmantoto tranzītpakalpojumu apjoms rubļa devlavācijas dēļ var nedaudz samazināties. Samazinoties Krievijas importēto preču daudzumam no citām pasaules valstīm, samazināsies arī vajadzība to transportēt caur Latvijas ostām. Šī summa ir relatīvi neliela, jo Krievija caur Latviju pārvadā galvenokārt savas eksportpreces, nevis importa preces.

Šādā veidā Krievijas rubļa devalvācija var iespaidot Latvijas ekonomikas reālo sektoru. Noteikti pasliktināsies Latvijas maksājumu bilances tekošais konts.

Zināmas grūtības izjutīs tās komercbankas un uzņēmēji, kuru ekonomiskās un finansiālās intereses ir cieši saistītas ar Krievijas kapitāla tirgu, jo no 1998.gada 17.augusta tika izsludināts 90 dienu moratorijs to finansu kredītu atmaksai, kuri saņemti no nerezidentiem, kā arī citām līdzīgām izmaksām. Valdība un Krievijas banka izvirzīja arī priekšlikumus par valūtas aizplūšanas kontroles pasākumu būtisku pastiprināšanu. Rezultātā mūsu banķieri un biznesmeņi negūs ieplānoto peļņu no saviem finansu aktīviem. Tas vēl vairāk pasliktinās mūsu maksājumu bilances tekošo kontu.

Otra jautājumu puse ir mūsu maksājumu bilances finansu konts. Te varētu notikt divējādi procesi: apejot Kievijas likumdošanu un pretkrīzes pasākumus Latvijas komercbankās ieplūdīs Austrumu dolāri, bet sakarā ar finansiālo krīzi Krievijā var sākt aizplūst Rietumu dolāri. Šajā gadījumā bilance ir nenoteikta. Ieplūdīs īstermiņa kapitāls, un aizplūdīs vai nenāks ilgtermiņa kapitāls.

Ekonomikas ministrijas

informācija

1998.gada 19.augustā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!