Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ģenerālprokurora lietā: tik ar vēsu prātu un visiem pieņemamu risinājumu.... Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.1998., Nr. 240 (1301) https://vestnesis.lv/ta/id/32561

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ģenerālprokurora lietā: tik ar vēsu prātu un visiem pieņemamu risinājumu... (turpinājums)

Vēl šajā numurā

20.08.1998., Nr. 240 (1301)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Viedokļi

Ģenerālprokurora lietā: tik ar vēsu prātu un visiem pieņemamu risinājumu...

Pāvels Gruziņš, Augstākās tiesas priekšsēdētāja vietnieks, — vakar, 19. augustā, "Latvijas Vēstnesim"

GRUZ.JPG (12693 BYTES) — 19.augustā "Latvijas Vēstnesī" publicēts LR ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa 17.augustā rakstītais un Saeimā iesūtītais iesniegums sakarā ar lūgumu par atbrīvošanu no amata, kas radījis negaidīti plašu sabiedrisko rezonansi. Cik zināms, otrdien Ģenerālprokuratūrā šajā sakarā notikusi Konsultatīvās padomes sēde, kurā nolemts iesniegt Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijai priekšlikumus par dažiem grozījumiem Prokuratūras likumā. Tā kā prokuratūra ir arī tiesu sistēmas sastāvdaļa, kāds ir jūsu, pieredzējuša jurista, viedoklis par tiesu, tātad arī prokuratūras neatkarību pašlaik?

— Jāsāk ar to, ka cīņa par tiesu varas neatkarību — jāuzsver šis vārds "cīņa" — ir pastāvējusi tik ilgi, kamēr pastāv tiesu vara, izpildvara un likumdevēja vara visās demokrātiskajās valstīs, arī Latvijā. Gribu iesākt ar atkāpi nesenajā vēsturē un saistībā ar likumu "Par tiesu vru", ko pieņēma 1992.gada 15.decembrī. manuprāt, tad šajā likumā bija iestrādāta ļoti laba norma, toreiz likumdevējs bija Augstākā padome. Tā šī likuma 81.pantā noteica, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāju atlaiž vai atbrīvo no amata Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma, tāpat kā Saeima apstiprina arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju amatā no Augstākās tiesas tiesnešu vidus pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Mans viedoklis ir, ka šī norma bija demokrātiska un pareiza, jo likumdevējs un izpildvara nevarēja ietekmēt šīs kandidatūras izvēli.

— Bet kā izvēlējās ģenerālprokuroru?

— Tajā laikā Prokuratūras likuma vēl nebija, to pieņēma vēlāk, un tas spēkā stājās 1994.gada 1.jūlijā. Bet jau toreiz izvirzījās jautājums, ka šādas tiesības Valsts prezidentam vajadzētu liegt. Un jau drīz — 5. Saeima — iestrādāja likumā, ka Augstākās tiesas priekšsēdētāju ieceļ amatā vai atbrīvo Saeima, taču jau pēc Ministru kabineta — tātad izpildvaras — ieteikuma. Manā izpratnē tas bija mēģinājums kaut kādā veidā ietekmēt tiesu varas pārstāvi. Likumdevējs šādu normu pieņēma, un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Andri Guļānu Saeima apstiprināja pēc Ministru kabineta priekšlikuma.

1994.gadā tapa arī Prokuratūras likums, es šajā darba grupā strādāju, un arī šeit sākumā bija paredzēts, ka ģenerālprokuroru apstiprina Saeima pēc Valsts prezidenta priekšlikuma. Jo prezidents tomēr ir persona, kas nepieder ne pie izpildvaras, ne likumdevēja varas. Šis variants tomēr netika atbalstīts, un Saeima pieņēma Prokuratūras likumu, kurā noteikts, ka ģenerālprokuroru amatā apstiprina Saeima pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja ierosinājuma.

Šobrīd izveidojusies situācija atklāj nepilnības gan likumā "Par tiesu varu", gan Prokuratūras likumā tādā ziņā, ka nav īstu garantiju, vai politiskie spēki, izpildvara un likumdevēji nemēģinās ietekmēt tiesu varu.

Jo abos minētajos likumos nav skaidri pateikts, kādos gadījumos atbrīvo vai atlaiž ģenerālprokuroru vai Augstākās tiesas priekšsēdētāju. Turklāt šiem vārdiem "atbrīvo" vai "atlaiž" nav vienāda nozīme. Bez tam — precizēti ir gan zemāka līmeņa prokuroru, gan arī tiesnešu atbrīvošanas vai atlaišanas gadījumi, bet attiecībā uz augstākajām personām tas nav pateikts.

Likuma "Par tiesu varu" 81.pantā minēts, ka AT priekšsēdētāju Saeima var atbrīvot vai atlaist no amata pēc Ministru kabineta priekšlikuma. Ja, teiksim, izpildvarai nepatīk, kā rīkojas tiesu varas pārstāvis, iespējams, tas saistās ar politiskām norisēm, un var ierosināt viņu atbrīvot. Motivācija nemaz nav vajadzīga. Tāpēc ne jau velti ģenerālprokurors izvirzīja šo jautājumu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc tapa šāds viņa iesniegums. Šis pirmsvēlēšanu laiks ir ļoti piemērots dažādām politiskām manipulācijām. Tiešām izrādās, ka ģenerālprokurors ir zināmā mērā neaizsargāts, jo viņu var atcelt no amata arī pēc vismaz vienas trešdaļas Saeimas deputātu priekšlikuma.

Domāju, ka šāda situācija nevar ilgi pastāvēt, ja ejam uz tiesisku valsti, cenšoties panākt, lai likumdevēja vara un izpildvara tiktu norobežotas no tiesu varas. Tāpēc lietderīgi izdarīt vairākus grozījumus likumā "Par tiesu varu" un Prokuratūras likumā. Manuprāt, Saeimas deputātiem būtu lemjams vienīgi, vai ģenerālprokurors ir vai nav atlaižams, nevis pašiem izvirzīt priekšlikumu par viņa atcelšanu. Norma par apstipināšanu vai atbrīvošanu varētu palikt.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!