— Sakiet lūdzu, vai esat izjutuši mēģinājumus ietekmēt tiesu varu, izdarīt uz to zināmu politisku spiedienu?

— Runājot par tiesu varas neatkarību, gribētu minēt faktus, kad tapa likums "Par tiesu varu". Kad izstrādāja nolikumu par Tieslietu ministriju, bija mēģinājums ietekmēt tiesu varu tādējādi, ka 1994.gada 23.augustā Ministru Kabinets apstiprināja Tieslietu ministrijas nolikumu, kur noteica: Tieslietu ministrijas pārraudzībā atrodas arī Augstākā tiesa. Šajā sakarā AT, saprotot, ka tas jau ir mēģinājums tiesu varu pakļaut izpildvarai, uz to reaģēja, sasaucot ārkārtas Augstākās tiesas plēnumu. 1994.gada 31.oktobrī tas pieņēma lēmumu par Tieslietu ministrijas nolikuma atzīšanu par neatbilstošu daļā par Augstākās tiesas pārraudzību. Tiesneši izteica savus viedokļus, atzina, ka šis nolikuma punkts ir pretrunā ar likumu "Par tiesu varu", un tātad arī Ministru kabineta apstiprinātais nolikums minētajā daļā Augstākajai tiesai nav saistošs. Pateicoties šādai nostājai, nolikumu pēc tam laboja. Domāju, ka tuvākajā nākotnē varētu veidoties situācija, ka tiesas norobežotu no Tieslietu ministrijas un nodotu AT pārraudzībā. Jo šobrīd gan rajonu (pilsētu) tiesas, gan apgabaltiesas ir Tieslietu ministrijas pārraudzībā.

Taisnības labad jāteic, ka Augstākā tiesa nav izjutusi klaju spiedienu vai mēģinājumu iejaukties mūsu darbā ne no izpildvaras, ne likumdevēja puses.

— Kā jūs prognozētu tālāku notikumu risinājumu saistībā ar ģenerālprokurora vēlmi demisionēt?

— Negribu prognozēt pašlaik, jo, tiklīdz tika saņemts ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa iesniegums, izteicos, ka mums stāvoklis šajā ziņā nav tik degošs, lai rīkotos neapdomājoties. Iespējams, daļa no partijām, kuru deputāti ir Saeimā, vēlētos ģenerālprokurora demisiju ātrāk, bet mums tas jāapsver ar vēsu prātu, visus "par" un "pret". Un tad varēsim nonākt pie visiem pieņemama risinājuma.

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore