Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības

priekšsēdētāja Astrīda Herbaceviča:

Skolotājs pie mācību cēliena sliekšņa

Pagājušajā nedēļā kopā sabrauca izglītības iestāžu vadītāji, šodien vairāk nekā 800 LIZDA biedru.

LIZDA Padomes vārdā apsveicu jūs jaunā mācību gada priekšvakarā un vēlu, lai tas būtu veiksmīgs jaunajai paaudzei un izglītotājiem!

"Izglītība un pedagogs 1998. gada Latvijā — realitāte un nākotne" — ir nosaukums, kuru jau 5 mēnešus atpakaļ LIZDA Padome izvēlējās šodienas arodbiedrības pārstāvju sapulcei.

Mūsuprāt, tas ir ietilpīgs nosaukums, kuru visā pilnībā izanalizēt nespēsim, bet mēģināsim kopīgi salikt dažus akcentus.

No arodbiedrības skatu punkta lūkojoties uz izvirzīto jautājumu, galveno uzmanību gribam pievērst mūsu kopīgās piecu mēnešu garumā ritējošās akcijas norises, sasniegtā un vēl darāmā analīzei.

Ļoti slikti, ka neko neieguvām darba samaksas paaugstināšanai augstskolu darbiniekiem un mērķdotācijas pirmsskolas mācību iestāžu darbinieku darba samaksai. Augstskolu arodkomitejas ir izpētījušas, ka pielikums algām šajā gadā praktiski aizgāja paredzētās algas nodrošināšanai "valsts profesoriem". Līdz ar to pārējie augstskolu darbinieki, neskatoties uz to, ka šajā gadā algu fondi pieauguši vidēji par apmēram 10%, 1998. gadā saņēmuši minimālu darba algas pielikumu jeb turpina saņemt tādas pašas algas kā pagājušajā gadā.

Pašvaldības budžeta labojumos šā gada otrajā pusē papildus ieguva 3,4 miljonus latu, un es ceru, ka tas ļaus pozitīvi risināt arī pirmsskolu izglītības iestāžu jautājumu, tostarp darba samaksu.

Darba samaksas paaugstināšanai papildus saņemti aptuveni 9% un tas to kategoriju darbiniekiem, kuri šogad saņems pielikumu, ir vairāk nekā pagājušajā gadā.

Piemēram, 1997. gadā vispārizglītojošo skolu pedagoģiskie darbinieki papildus otrajā pusgadā saņēma 1,8 miljonus latu, šogad — 2,4 miljonus. Pagājušajā gadā pielikums attiecās uz visiem izglītības iestādēs strādājošajiem — šogad tikai uz daļu pedagoģisko darbinieku.

Ir panākta vienošanās ar IZM par to, ka aptuveni 7% no šiem līdzekļiem tiek nostiprināti kā garantēta minimālā amatalga 51. noteikumos. Noteikumu projekts 10. augustā tika izskatīts un atbalstīts MK komitejas sēdē un šodien tiks skatīts MK sēdē. Minimālā garantētā darba samaksa tiek paaugstināta no 2,1% līdz 8,4%. Es ceru, ka ministrija pieliks visas pūles, lai 51. noteikumi atbilstoši projektam tiktu mainīti, bet "nenolūzīs", kā tas bija 1997. gadā.

Jāatzīmē, ka MK 51. noteikumu maiņu par nepieciešamu uzskatīja arī LIVA, Rīgas pilsētas skolu vadītāju asociācija, Latvijas Pedagogu dome.

Apmēram 2% no papildus piešķirtās summas paliks piemaksām par darba kvalitāti.

Tas, ko mēs ieguvām, nav daudz, bet viennozīmīgi varu teikt, ka bez mūsu darba nebūtu arī šo miljonu. Priekšnoteikums tam, lai iegūtu kaut vai šo nelielo taustāmo labumu, bija spēja saskaņot viedokļus, saprast vienam otru, kura izpaudās nozarē strādājošo vidū, izglītības darbiniekus pārstāvošo organizāciju vidū, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un virknes deputātu atbalsts, un galu galā, ministrijas vadības un atbildīgo darbinieku līdzīgs skatījums uz lietām.

Gribu pievērsties turpmākajām problēmām.

Esam mēģinājuši sadalīt arodbiedrības izvirzītās pamatprasības pēc to izpildes laika. Ir lietas, kuras kārtībā savest jāpaspēj 6. Saeimas deputātiem un pašreizējam Ministru kabinetam.

Tie, mūsuprāt, ir divi lieli jautājumu bloki.

1. Pieņemt jau līdz 7. Saeimas vēlēšanām Izglītības likumu, Vispārējās izglītības likumu un Profesionālās izglītības likumu, nostiprinot Izglītības likumā normas par:

— izglītības darbinieku darba samaksas piesaisti civildienestā strādājošajiem, nosakot, ka tas veicams ne vēlāk kā līdz 2003. gadam. Pašreiz civildienestā strādājošo darba alga tuvojas 150 latiem.

Saeimas izglītības komisijā radusies ideja pielīdzināt pedagogu darba algu minimālajai darba algai valstī. Ja minimālā alga valstī atbilstu DLK prasībām un būtu iztikas minimuma līmenī, t.i., 82 lati, kā arī, ja tās paaugstināšana noritētu atbilstoši un garantēti, būtu viena lieta.

Taču minimālā alga pašreiz ir 42 lati un tās paaugstināšana notiek ļoti smagi un par summām, kuras nenosedz pat inflāciju. Turpretī civildienestā stādājošo vidējā darba samaksa, kā arī vidējā darba samaksa valstī, aug ievērojami straujāk.

Otrs nozīmīgs jautājums, kurš nostiprināms Izglītības likumā, ir finansu avots pedagoģisko darbinieku darba samaksai — tam jābūt valsts budžetam un valsts budžeta mērķdotācijām.

Jūlija nogalē Vašingtonā notika Pasaules izglītības arodbiedrību ( Education International ) 2. kongress, kurā Somijas arodbiedrību delegācija ar satraukumu ziņoja par to, ka daudzas Somijas pašvaldības netiek galā ar izglītības iestāžu finansēšanu, kā rezultātā daudzviet nepietiekami apkurinātās skolās sēž virsdrēbēs saģērbti bērni un notiek tikai daļa nodarbību, jo skolotāji pēc rotācijas principa atrodas bezalgas atvaļinājumā. Vai to mēs gribam?

Runa LIZDA pārstāvju sapulcē, otrdien, 18. augustā — "Izglītība un pedagogs 1998. gada Latvijā — realitāte un nākotne"