Ungārijas Republikā

20.augustā — valsts svētki — Neatkarības diena

Ģerģs Krauss (Gyorgy Krausz) , Ungārijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

— Vēstnieka kungs, pastāstiet, lūdzu, ko šie valsts svētki nozīmē Ungārijas sabiedrībai!

— 20. augusts ir Svētā Stefana (975.–1038), mūsu valsts dibinātāja un Ungārijas pirmās karaļa, godadiena. Viņa vadībā tika nodibināta centralizēta, neatkarīga, kristīga valsts, kas nodrošināja Ungārijai stabilu vietu Eiropas centrā, tādējādi novēršot maģāru jeb ungāru izsvītrošanas draudus no vēstures lappusēm. Svētais Stefans, kura īstais, pagāniskais vārds bija Vajks, pats sevi kronēja par karali 1000. gadā, pieņemot vārdu Stefans (Ištvans). Šis notikums tiek uzskatīts un svinēts kā Ungārijas valsts dibināšanas diena. Pavisam drīz, 2000. gadā, Ungārijas valsts svinēs savas pastāvēšanas 1000 gadu jubileju. Protams, tas ir ārkārtīgi svarīgs notikums mūsu valsts vēsturē.

Ungāru tauta godina Svēto Stefanu kā savas valsts pamatlicēju, radošu personību, kas iedibināja mūsu zemes jauno kursu un allaž tiks uzskatīts par visu laiku vislielāko ungāru.

— Ar kādām politiskajām aktualitātēm un kādu ekonomisko situāciju Ungārija sagaida savus svētkus?

— Pēdējais notikums, kam bija izšķiroša ietekme uz Ungārijas iekšpolitisko attīstību un ārpolitiku, ir trešās brīvās vēlēšanas pēc jaunās likumdošanas pieņemšanas, kas notika 1998. gada 10. maijā. Vislielāko vietu skaitu parlamentā — 148 — ieguva Jauno demokrātu līga — Ungāru pilsoņu partija (Fidesz — MPOP) , un atbilstoši tam partijas priekšsēdētājs Viktors Orbans tika nominēts par valsts premjerministru.

Tika izveidota koalīcija ar neatkarīgo Sīko uzņēmēju partiju (FKGP),kas bija ieguvusi 48 mandātus, un ar Ungāru demokrātisko forumu (MDF), kam parlamentā ir 17 vietas. Pašreiz vadībā esošie politiskie spēki periodā starp 1994. un 1998. gadu bija opozīcijā. 6.jūlijā ungāru ievēlētais jaunais parlaments pieņēma Viktora Orbana valdības sastādīto programmu. 8.jūlijā koalīcijas valdības locekļi deva zvērestu.

Savās pirmajās intervijās gan premjerministrs Viktors Orbans, gan ārlietu ministrs Janošs Martonaji ir apliecinājuši iepriekšējo valdību ārpolitikas kontinuitāti, kas centrēta uz eiroatlantisko integrāciju, labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm un ārzemes dzīvojošās ungāru minoritātes situācijas uzlabošanu, galvenokārt kaimiņu reģionos.

— Kā jūs vērtējat Ungārijas un Latvijas savstarpējās attiecības — gan politiskajā, gan ekonomiskajā aspektā?

—Lielos vilcienos runājot, Ungārijas un Latvijas attiecības, no politiskā redzespunkta vērtējot, ir pilnīgi attīstītas. 1997. gadā Ungārijas republikas prezidents Ārpāds Gencs apmeklēja Latviju, un tika parakstīti nozīmīgi starpvalstu līgumi. Mes esam attīstījuši kontaktus starp dažādu ministriju ekspertiem, kas laiku pa laikam tiekas savstarpējās konsultācijās, lai apmainītos viedokļiem par starptautiskajiem vai divpusējo attiecību notikumiem, kas interesē abas puses.

Mūsu ekonomiskās attiecības joprojām attīstās. Divpusējās tirdzniecības apjoms 1997. gadā pastāvīgi pieauga un sasniedza 25,5 miljonus ASV dolāru. Tagad vissvarīgākais uzdevums ir izveidot divpusējo attiecību juridisko ietvaru. Mūsu valstu eksperti pašlaik risina sarunas par ārkārtīgi svarīgu līgumu noslēgšanu, kas būs veltīti sadarbības juridiskās bāzes padziļināšanai visdažādākajās jomās. No šiem līgumiem vissvarīgākais ir brīvās tirdzniecības līgums, līgums par dubultās aplikšanas ar nodokļiem novēršanu un līgums par investīciju savstarpējo aizsardzību. Šie līgumi veidos stabilu bāzi mūsu ekonomisko un tirdzniecības attiecību paplašināšanai starp abām valstim. Ceru, ka drīzumā šie līgumi tiks parakstīti.

Mums ir arī jākoncentrē pūliņi jau agrāk noslēgto līgumu ieviešanai.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu attiecību nākotni?

— Manuprāt, Ungārijas un Latvijas attiecības nosaka ne vien kopējs, mazo nāciju vēsturē dziļi sakņotais liktenis, bet arī mūsu nākotne, kas ir vēl jo nozīmīgāka. Es cieši ticu, ka Ungārija un tāpat arī Latvija drīz iekļūs Eiropas Savienībā, apliecinot sevi kā pilntiesīgas Rietumu kultūras sfēras dalībnieces, pie kuras abas mūsu valstis ir piederējušas kopš savas pastāvēšanas pirmsākumiem. Tas ir pamats, uz kura mūsu attiecības var stabili attīstīties tālāk un vērsties plašumā. Ungārija ir gatava sniegt Latvijai visu nepieciešamo palīdzību, ja jūsu valsts to lūgs savā ceļā uz integrāciju Eiropā.

— Ko jūs novēlētu "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un Latvijas tautai?

— Es novēlu Latvijas tautai un īpaši "Latvijas Vēstneša" lasītājiem vislabākos panākumus viņu darbā, nostiprinot demokrātisku, vienotu un neatkarīgu Latviju, par svētību visiem tās iedzīvotājiem. Es jums novēlu arī sekmes Saeimas vēlēšanās, šajā ļoti svarīgajā Latvijas notikumā jau tuvā nākotnē. Es cieši ticu, ka Latvijas vēlētāji izdarīs pareizo izvēli.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Ungārijai līdz ar vairākām citām Viduseiropas valstīm pēc Otra pasaules kara gandrīz pusi gadsimta bija lemts sarežģīts liktenis — saglabājot formālu suverenitāti, atrasties politiskā atkarība, militārā savienībā un ekonomiskā saistībā ar PSRS. Tomēr Ungārija bija viena no sarežģītākajām un nepakļāvīgākajām PSRS satelītvalstīm. 1956. gada rudenī ungāru tauta sacēlās pret komunistisko režīmu, taču Padomju Savienība ungāru tautas varonīgo atbrīvošanas cīņu sagrāva ar bruņotu pārspēku, sūtot pret ungāru patriotiem tanku armādu.

Tagad Ungārija ir viena no politiskajā attīstībā sekmīgākajām postkomunistiskajām valstīm, kas līdz ar Poliju un Čehiju uzaicināta sākt sarunas gan par iestāšanos Eiropas Savienībā tās paplašināšanas pirmajā kārtā, gan NATO.

Lielajās politiskajās pārmaiņās , sabrūkot komunistiskajam režīmam, Ungārijai izdevās pamatos saglabāt savu rūpniecisko potenciālu — rūpniecības produkcijas indekss, pieņemot par 100 procentiem 1990. gada līmeni, deviņdesmito gadu vidū bija samazinājies tikai par 14 procentiem. Ungārijas nacionālais kopprodukts 1995. gadā , salīdzinot ar 1985. gadu, bija pieaudzis no 22 749 miljoniem ASV dolāru līdz 41 375 miljoniem jeb caurmērā uz katru Ungārijas iedzīvotāju desmit gados pieaugums bija no 2 150 līdz 4072 ASV dolāriem. Reālais nacionālais kopprodukts Ungārijā ik gadu pieaug caurmērā par 3,2 procentiem. Lielākā daļa Ungārijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju — 45,5 procenti — ir nodarbināti rūpniecībā, lauksaimniecībā — 8,6 procenti. Lauksaimniecības produkcijas indekss Ungārijā deviņdesmito gadu vidū, salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, bija samazinājies no 108 līdz 83 procentiem (par 100 procentiem pieņemot 1979.—80. gada līmeni).

Ekonomikā aktīvi iesaistījušies 67,9 procenti Ungārijas vīriešu un 48,2 procenti sieviešu.

Galvenās Ungārijas ārējas tirdzniecības partneres ir Vācija (28 procenti no Ungārijas kopējā eksporta un 23 procenti importa) un Austrija (attiecīgi 11un 12 procenti). Trešā lielākā Ungārijas eksporta partnere ir Itālija ar 8% , bet importa jomā— Krievijas Federācija ar 12% no kopējā Ungārijas importa apjoma.

Iedzīvotāju sastāva ziņā Ungārija ir relatīvi veca valsts — tikai 18,1 procents iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Šajā parametrā Ungāriju pārspēj arī mūsu valsts — Latvijā 20,6 procenti iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Iedzīvotāju skaits Ungārijā ik gadu samazinās par pusprocentu. Iedzīvotāju mūža vidējais ilgums Ungārijas sievietēm ir 74, vīriešiem — 65 gadi.

Izglītībai Ungārijā atvēl 6,3 procentus no nacionālā kopprodukta. Studentu īpatsvars valstī ir caurmērā 2226 studenti no katriem 100 000 iedzīvotājiem, turklāt studējošo jauno dāmu skaits ir nedaudz lielāks. Uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem Ungārijā ir vidēji 282 laikrakstu eksemplāri.

Ungārija ir ANO locekle kopš 1955. gada 14. septembra.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Ungāriju tika nodibinātas 1991. gada 2. septembrī.