Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Aleksandrs Ņikonovs. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 20.08.1998., Nr. 240 (1301) https://vestnesis.lv/ta/id/32574

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas

Vēl šajā numurā

20.08.1998., Nr. 240 (1301)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

LATVIJAS UN PASAULES CILVĒKI

Aleksandrs Ņikonovs

19. augustā pasaules valstu zinātņu akadēmiju akadēmiķim Aleksandram Ņikonovam būtu 80

NIK10.JPG (16602 BYTES)
Aleksandrs Ņikonovs 1991.gadā Jūrmalā;

NIK20.JPG (14170 BYTES)
ar Kazimiru Špoģi LLA zinātniskās padomes sēdē 1978.gadā Jelgavā;

NIK8.JPG (10717 BYTES)
"Savā" Zinātņu akadēmijā 1984.gadā Maskavā

Foto: Dzintars Āboliņš

Foto: Sigizmunds Timšāns

No atmiņām par Aleksandru Ņikonovu

Turpinājums. Sākums "LV" nr.237, 18.08.1998.,

"LV" nr.238/239, 19.08.1998.

 

Prof. Baiba Rivža:

"Viņš jau ilgāku laiku stāstīja, ka rakstot darbu par Krievijas agrārās ekonomikas un politikas vēsturi. (..) A.Ņikonovs šo darbu veica uz atpūtas un veselības rēķina."

— Es pirmoreiz ar akadēmiķi Aleksandru Ņikonovu iepazinos Maskavā jauno zinātnieku konferencē. Tas varēja būt ap 1978. gadu. Ņikonovam bija referāts konferences plenārsēdē. Viņš kavējās. Visi viņu ļoti gaidīja, jo referāts bija konferences galvenais notikums. Beidzot A.Ņikonovs atbrauca. Nolasīja referātu. Beigās apjautājās, no cik republikām tad ir ieradušies jaunie censoņi un vai kāds ir arī no Latvijas. Es biju vienīgā. Par A.Ņikonovu jau biju dzirdējusi daudz laba no sava zinātniskā vadītāja profesora Benjamiņa Treija. Viņš bija Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktora P.Dzērves vietnieks 1959. gadā. Droši cēlu roku labi augstu. A.Ņikonovs tūlīt pie manis pienāca un man par lielu pārsteigumu skaidrā latviešu valodā apjautājās: kā mani sauc, no kurienes esmu, kāda ir mana zinātniskā tēma, kas ir mans zinātniskais vadītājs. Viņu interesēja arī, cik liela ir Ludzas rajona sociāli ekonomiskā atpalicība no Rīgas rajona. Pārējiem par baltu skaudību mēs sarunājāmies labu brīdi.

A.Ņikonovs bija mani ievērojis, un katrā tikšanās reizē Maskavā mēs pārspriedām gan zinātniskās aktivitātes, gan jautājumus, kas skāra praktisko lauksaimniecību Latvijā. Vēlāk man izveidojās sadarbība ar Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas institūtu, kura direktors bija A.Ņikonovs, bet viņa vietniece — akadēmiķe Elmīra Krilatiha. Viņa bija dedzīga matemātisko metožu atbalstītāja ekonomiskajos pētījumos un A.Ņikonova domubiedre. Minētais institūts uzsāka aktīvu sadarbību ar Amerikas agrārekonomistiem. Tas bija laiks, kad Rietumi lielākajai zinātnieku daļai bija slēgti.

Pēc manas ievēlēšanas par Krievijas Lauksaimniecības zinātņu akadēmijas ārzemju locekli ar A.Ņikonovu tikos akadēmijas sapulcēs, Lauksaimniecības ekonomikas nodaļas sēdēs. Jāsaka, ka Krievijas agrārekonomisti bija sadalījušies divās "karojošās" frontēs. Vieni — ar A.Ņikonovu un E.Krilatihu priekšgalā — par tirgus ekonomiku, agrārajām reformām, sadarbību ar Rietumiem. Otri — pret pārmaiņām, par nogaidīšanu, par esošās situācijas saglabāšanu. A.Ņikonovs ļoti sāpīgi pārdzīvoja kolēģu neizpratni daudzos jautājumos.

Viņš jau ilgāku laiku stāstīja, ka rakstot darbu par Krievijas agrārās ekonomikas un politikas vēsturi. (..) A.Ņikonovs šo darbu veica uz atpūtas un veselības rēķina. Veselība viņam nebija spīdoša. Atceros, ka 1994. gada februārī viņu no Krievijas LZA kopsapulces aizveda ar ātro palīdzību. (..)

A.Ņikonovs bija ārkārtīgi gaišs un progresīvs cilvēks. Tolerants pret savādāk domājošo. Apbrīnojami labestīga personība. Cilvēks, kas reāli atbalstīja un saprata jaunos zinātniekus. Viņš un profesors B.Treijs bija mani zinātnieka ideāli.

Vairākas reizes A.Ņikonovs bija Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Lasīja referātus zinātniskajās konferencēs. Pēdējo reizi LLU Ekonomikas fakultātē viņš bija 1994. gadā īsi pirms Ziemassvētkiem. Ēda zirņus un stāstīja darbus un nedarbus Ziemassvētku vecītim. (..)

 

Prof. Kazimirs Špoģis:

"A.Ņikonovam nācās ilgi tribīnē atbildēt uz ļoti daudzajiem un daudzveidīgajiem jautājumiem".

Par ministra darba racionālo stilu. To es gribu raksturot ar vienu epizodi no mašīnu – traktoru stacijas direktora pozīcijām.

Aleksandrs Ņikonovs reti sauca MTS direktorus uz sanāksmēm ministrijā. Bet to vietā lietišķās seminārapspriedes notika reģionos, kādā no mašīnu traktoru stacijām.

Un kārtējā bija 1954. gada vasarā vienā no Vidzemes mašīnu traktoru stacijām. Mēs, direktori, savu ministru sagaidījām pagalmā. Un, izkāpis no mašīnas, A.Ņikonovs tūlīt turpat pagalmā sāka seminārapspriedi. Mēs izvietojāmies puslokā, un viņš lietišķi īsi pateica, ko bija paredzējis runāt ar direktoriem un dot kādus kopīgus uzdevumus.

Pēc tam visu tālāko sanāksmes izplānotās programmas vadīšanu nodeva namatēvam — MTS direktoram. Ministrs pats atradās starp direktoriem un intensīvi strādāja, darot vienlaikus divus darbus: sekoja seminārapspriedes darbam un risināja konkrētas problēmas ar atsevišķiem direktoriem. Viņam klāt vienmēr bija palīgs, kurš pierakstīja visas ministra sarunas vai norunas ar katru atsevišķo direktoru. Lēmumus par direktoru lūgumiem vai priekšlikumiem ministrs pieņēma turpat vai pēc atgriešanās ministrijā, ja lēmuma pieņemšanai bija vajadzīga kāda informācija.

Pēc dažām dienām direktors saņēma ministra lēmuma rezultātu: paziņojumu par iedalītu traktoru vai arklu vai dokumentu cementa saņemšanai, vai pārskaitījumu par finansēm, vai problēmas atlikšanu uz vēlāku laiku, vai citu risinājumu.

Rūpes par lauksaimniecības zinātni.

Ar pētniecību savas ieceres saistīju, jau mācoties lauksaimniecības tehnikumā. Tāpēc tūlīt pēc LLA Agronomijas fakultātes beigšanas (neklātienē) tiecos turpināt izglītību aspirantūrā (tikai klātienē) un specializēties ekonomikā. Bet, lūdzot ministra atbalstu, lai atbrīvotos no MTS direktora darba, saņēmu paskaidrojumu, ka jāstrādā pašiem, lai mazāk būtu ievesto direktoru, un izglītība jāturpina neklātienē.

Tomēr jaunības degsmē tobrīd nevarēju atkāpties no sava mērķa un nolēmu izmēģināt citu ceļu: iesniedzu dokumentus iestājai klātienes aspirantūrā Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūtā, nokārtoju visus (trīs) iestājeksāmenus, izturēju konkursu, saņēmu dokumentu un aizgāju ar to pie ministra A.Ņikonova, lai mani atbrīvo no darba.

Ieskatījies dokumentā, ministrs asi un nikni noteica: "Pie tā (tika nosaukts Ekonomikas institūta Agrārās nodaļas vadītāja uzvārds) es tevi nelaidīšu! Ej pie Vanaga!" (t.i., uz LLA, kur J.Vanags tolaik bija rektors). Un tūlīt arī rektoram piezvanīja.

Noliku otrreiz visus iestājeksāmenus LLA un mācījos tur. Tikai pēc dažiem gadiem es sapratu kopsakarības — kāpēc A.Ņikonovs tālredzīgi nevarēja pieļaut, ka speciālistus Latvijas agrārajai zinātnei gatavo tādas orientācijas cilvēki, kādi bijuši tajā institūtā.

Doktora disertācijas aizstāvēšana.

Man bija gods būt klāt Aleksandram Ņikonovam svarīgā brīdī — 1973. gadā Maskavā, Lauksaimniecības ekonomikas institūtā, kur viņš aizstāvēja disertāciju ekonomikas zinātņu doktora grāda iegūšanai par tēmu "Lauksaimniecības sistēmas ekonomiskie pamati" uz Stavropoles novada piemēra.

Viņa pētījumi, uz to pamata formulētie secinājumi un izveidotā lauksaimniecības sistēma zinātniekos izraisīja aktīvu un dziļu interesi. A.Ņikonovam nācās ilgi tribīnē atbildēt uz ļoti daudzajiem un daudzveidīgajiem jautājumiem. Jautājumi manā izpratnē bija divējādi: pārsvarā izrietēja no patiesām zinātniskām interesēm, bet netrūka arī ne visai draudzīgu jautājumu. Aleksandra Ņikonova atbildes uz visiem jautājumiem bija dziļi zinātniskas, balstītas gan uz Stavropolē veiktiem ekonomiskiem eksperimentiem, gan uz Latvijas pieredzi. Diskusiju tajā procesā atklāja LLA profesors, ekonomikas doktors Jānis Vanags.

Cieņa pret Latvijas zinātniekiem (Stavropoles periodā).

Ja tā laika Padomju savienības zinātniskajos periodiskajos izdevumos vai kādā augsta līmeņa zinātnieku diskusijā parādījās diskutējama publikācija, kas tieši vai netieši skāra agrāro zinātni, tad Aleksandrs Ņikonovs no Stavropoles centās uzzināt Latvijas kolēģu viedokļus. Tas notika, apmainoties vēstulēm, telefonsarunās vai tikšanās reizēs.

Uzskatu, ka tas bija arī īpašas cieņas apliecinājums Latvijas agrārās zinātnes personālam.

Aleksandrs Ņikonovs ar lielu cieņu vienmēr atcerējās pirmo Zinātņu akadēmijas prezidentu profesoru Pauli Lejiņu

NIK4.JPG (12083 BYTES)NIK3.JPG (15412 BYTES)
Aleksandrs Ņikonovs (pirmais no kreisās) un Paulis Lejiņš kolhozā "Nākotne" 1948.gada 2.oktobrī Foto no Sigizmunda Timšāna arhīva

NIK271.JPG (113354 BYTES)
NIK272.JPG (47693 BYTES)

NIK30.JPG (35464 BYTES)
Aleksandra Ņikonova atsauksme par grāmatu "Zemes spēks"

NIK29.JPG (18476 BYTES)
Pauļa Lejiņa (1883.gada 26.februārī Valmieras apriņķa Vecates pagastā — 1959.gada 27.martā Rīgā) pētījumu un atziņu tematika bija ļoti plaša: lauksaimniecības attīstība un tās vēsture, ģenētika, lopkopība, zirgkopība, cūkkopība, putnkopība, truškopība, lopbarības ražošana un izmantošana

NIK31.JPG (37494 BYTES)

NIK11.JPG (20545 BYTES)
Aleksandrs Ņikonovs, sarunājoties ar bijušo LZA prezidentu akad. Bruno Puriņu un lauksaimniecības ekonomistu akad. Arni Kalniņu, Pasaules latviešu zinātnieku kongresā 1991.gada 13.jūlijā atpūtas vakarā Jūrmalā

Atmiņas apkopojis, īsinājis un sagatavojis publicēšanai

Dr. Sigizmunds Timšāns

Dokumenti — no S.Timšāna personīgā arhīva

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!