Liepājas valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 11

Liepājā 2021. gada 19. augustā (prot. Nr. 10, 13. §)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
36. panta sesto daļu, likuma "Par pašvaldībām" 43. panta trešo daļu

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – noteikumi) nosaka papildu sociālās palīdzības pabalstu un materiālās palīdzības (turpmāk – pabalsti) veidus, apmēru, pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību, kā arī kritērijus pabalstu saņemšanai.

2. Liepājas pilsētas pašvaldības iestāde "Liepājas pilsētas Domes Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) izmaksā šādus pabalstus:

2.1. veselības aprūpes pabalstu;

2.2. pabalstu personu apliecinoša dokumenta noformēšanai;

2.3. pabalstu pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes;

2.4. apbedīšanas pabalstu;

2.5. krīzes pabalstu;

2.6. materiālo palīdzību atsevišķā situācijā.

3. Pabalstus ir tiesības saņemt mājsaimniecībai vai vienai personai, kura saimnieko atsevišķi (turpmāk – mājsaimniecība), kura deklarējusi dzīvesvietu un faktiski dzīvo Liepājas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

4. Iesniegumus un noteikumos norādītos dokumentus pabalstu saņemšanai iesniedz klātienē, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, vai elektroniski, ievērojot normatīvo aktu prasības par elektronisko dokumentu noformēšanu.

5. Tiesības saņemt veselības aprūpes pabalstu ar veselības aprūpi saistīto izdevumu daļējai segšanai ir:

5.1. mājsaimniecībai par trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa laikposmā ar veselības aprūpi saistītu izdevumu daļējai segšanai;

5.2. politiski represētai personai par kalendārajā gadā ar veselības aprūpi saistītu izdevumu daļējai segšanai.

6. Veselības aprūpes pabalstu piešķir šādu ar veselības aprūpi saistītu izdevumu daļējai segšanai:

6.1. par zāļu reģistrā iekļauto zāļu iegādi;

6.2. par zobu labošanu, protezēšanu, zobu higiēnas pakalpojumiem;

6.3. par pacienta iemaksu un/vai līdzmaksājumu par veselības aprūpes pakalpojumu pie ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai sertificētā ārstniecības iestādē;

6.4. par konsultācijām un ārstēšanu pie ārsta speciālista;

6.5. par optisko redzes korekcijas līdzekļu – briļļu – (turpmāk – brilles) iegādi ar speciālista izrakstītu briļļu recepti.

7. Veselības aprūpes pabalsta apmērs ir:

7.1. līdz 75 euro vienas personas mājsaimniecībai, kura saimnieko atsevišķi, un, ne vairāk kā 145 euro vairāku personu mājsaimniecībai kalendārajā gadā;

7.2. līdz 75 euro politiski represētai personai kalendārajā gadā.

8. Veselības aprūpes pabalsta saņemšanai, pabalsta pieprasītājs Sociālajā dienestā iesniedz:

8.1. iesniegumu, kuru parakstot pabalsta pieprasītājs dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par mājsaimniecību, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai;

8.2. veselības aprūpes pakalpojuma, zāļu vai briļļu iegādes izdevumus apliecinošus dokumentus (kases čeks, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķins) vai dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus, kuros norādīts pakalpojuma saņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis, preču vai pakalpojuma nosaukums un cena.

9. Veselības aprūpes pakalpojumu, zāļu vai briļļu iegādes izdevumus apliecinošiem dokumentiem ir jābūt izsniegtiem kalendārajā gadā, kurā pabalsts tiek pieprasīts.

10. Ja pabalsta pieprasītājs, objektīvu iemeslu dēļ, nav varējis pieprasīt pabalstu veselības aprūpei par attiecīgo kalendāro gadu, iesniegumu Sociālajā dienestā var iesniegt līdz nākamā kalendārā gada 31. janvārim, iesniegumam pievienojot objektīvos iemeslus apliecinošus dokumentus.

11. Šo noteikumu 10. punktā minētajā gadījumā veselības aprūpes pakalpojumu, zāļu, medicīnas ierīču vai briļļu iegādes izdevumus apliecinošiem dokumentiem ir jābūt izsniegtiem iepriekšējā kalendārajā gadā.

12. Veselības aprūpes pabalstu piešķir vienu reizi kalendārajā gadā atbilstoši kopējai attaisnoto izdevumu summai, nepārsniedzot šo noteikumu 7. punktā noteikto pabalsta apmēru. Personai ir tiesības saņemt veselības aprūpes pabalstu vienā no 5.1. vai 5.2. apakšpunktā noteiktajiem gadījumiem.

13. Veselības aprūpes pabalstu nepiešķir, ja Sociālais dienests konstatē, ka pabalsta pieprasītājs ir sniedzis nepatiesu vai nepilnīgu informāciju, vai nav paziņojis par izmaiņām materiālajā vai sociālajā situācijā, kas ietekmē mājsaimniecības normatīvajos aktos noteiktās tiesības tikt atzītai par trūcīgu vai maznodrošinātu.

14. Veselības aprūpes pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu pabalsta pieprasītāja bankas kontā, skaidras naudas maksājumā, ja pabalsta pieprasītājam nav atvērts konts kredītiestādē, vai pārskaitot uz veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja vai komersanta norēķinu kontu kredītiestādē.

15. Tiesības saņemt pabalstu personu apliecinoša dokumenta noformēšanai ir:

15.1. mājsaimniecībai, kurai noteikts trūcīgas mājsaimniecības statuss;

15.2. mājsaimniecībai, kura nespēj segt izdevumus par personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu, un personu apliecinoša dokumenta neesības dēļ persona nevar realizēt savas sociālās tiesības un palielināt ienākumus, un mājsaimniecības ienākumi nepārsniedz normatīvajos aktos noteikto ienākumu līmeni mājsaimniecības atzīšanai par trūcīgu, un mājsaimniecības deklarētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta un faktiskā dzīvesvieta ir Liepājas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā;

15.3. personai, kura atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas un kuras pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanas bijusi Liepājas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

16. Pabalsts personu apliecinoša dokumenta noformēšanai paredzēts valsts nodevas apmaksai par personu apliecinoša dokumenta – pases vai personas apliecības – izsniegšanu.

17. Noteikumu 15.1. un 15.2. apakšpunktā noteiktajām mājsaimniecībām pabalstu personu apliecinoša dokumenta noformēšanai piešķir vienu reizi piecos gados šādos gadījumos:

17.1. personu apliecinoša dokumenta pirmreizējai saņemšanai, personai sasniedzot 15 gadu vecumu;

17.2. ja iepriekšējais personu apliecinošais dokuments ir zudis un personu apliecinoša dokumenta turētājs rakstiski ir ziņojis par dokumenta zudumu Personu apliecinošu dokumentu likumā noteiktajā kārtībā;

17.3. ja iepriekšējais personu apliecinošais dokuments ir kļuvis lietošanai nederīgs.

18. Noteikumu 15.3. apakšpunktā noteiktajai personai pabalstu personu apliecinoša dokumenta saņemšanai piešķir vienu reizi pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ar nosacījumu, ka pabalstu persona pieprasa ne vēlāk kā viena mēneša laikā no atbrīvošanas dienas.

19. Pabalsta personu apliecinoša dokumenta noformēšanai apmērs ir normatīvajos aktos noteiktās valsts nodevas par attiecīgā veida personu apliecinoša dokumenta izsniegšanu minimālajā apmērā.

20. Pabalsta personu apliecinoša dokumenta noformēšanai pieprasītājs Sociālajā dienestā iesniedz:

20.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kuru parakstot persona dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par mājsaimniecību, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai;

20.2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtu izziņu par dokumentu iesniegšanu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai;

20.3. izziņas par atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas kopiju, uzrādot izziņas oriģinālu.

21. Personai piešķirto pabalstu pārskaita uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņā par dokumentu iesniegšanu personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai norādīto Valsts kases kontu.

22. Tiesības saņemt pabalstu pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ir personai, kura atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas un kuras deklarētā vai pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms brīvības atņemšanas soda izciešanas uzsākšanas bijusi Liepājas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

23. Pabalsts pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes tiek piešķirts sadzīves apstākļu uzlabošanai.

24. Pabalsts pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes ir valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

25. Pabalsta pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes saņemšanai pabalsta pieprasītājs ne vēlāk kā viena mēneša laikā no atbrīvošanas dienas Sociālajā dienestā iesniedz:

25.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu, kuru parakstot pabalsta pieprasītājs dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par personu, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai;

25.2. izziņas par atbrīvošanu no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas kopiju, uzrādot izziņas oriģinālu.

26. Piešķirto pabalstu pārskaita ar pārskaitījumu pabalsta pieprasītāja bankas kontā vai skaidras naudas maksājumā, ja pabalsta pieprasītājam nav atvērts konts kredītiestādē.

27. Apbedīšanas pabalstu ir tiesības saņemt mirušās personas, kura ir bijusi Latvijas pilsonis vai nepilsonis vai ārzemnieks, kuram ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, un kuras pēdējā deklarētā pamata dzīvesvieta bija Liepājas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, tuviniekam vai, ja mirušajai personai nav tuvinieku, kuri ir spējīgi mirušo apbedīt, personai, kura mājsaimniecības vārdā uzņēmusies apbedīšanu, šādos gadījumos:

27.1. ja par mirušo personu nav tiesību saņemt apbedīšanas pabalstu, ko izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra;

27.2. ja Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirtais apbedīšanas pabalsta apmērs ir mazāks par noteikumu 29. punktā noteikto apbedīšanas pabalsta apmēru;

27.3. ja par mirušo personu, kura bijusi ārzemnieks, kuram ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, nav izmaksāts apbedīšanas pabalsts atbilstoši attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem, vai par mirušo personu izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmērs ir mazāks par noteikumu 29. punktā noteikto apbedīšanas pabalsta apmēru.

28. Apbedīšanas pabalsta saņemšanai mirušās personas tuvinieks vai persona, kura mājsaimniecības vārdā uzņēmusies apbedīšanu, Sociālajā dienestā iesniedz:

28.1. iesniegumu, par pabalsta piešķiršanu, kuru parakstot pabalsta pieprasītājs dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par personu, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai;

28.2. personas miršanas apliecības kopiju, uzrādot oriģinālu, ja personas miršanas faktu nevar pārbaudīt, izmantojot valsts un pašvaldības informācijas sistēmās esošos datus;

28.3. ja personas miršanas fakts reģistrēts ārvalstī, – attiecīgās valsts izsniegta apliecinājuma par personas miršanas faktu kopiju (uzrādot oriģinālu) un normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā;

28.4. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtu lēmuma kopiju par apbedīšanas pabalsta piešķiršanu (uzrādot oriģinālu), vai gadījumā, ja mirusī persona bijusi ārzemnieks, kuram ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, dokumentu, kas apliecina, ka atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem par mirušo personu ir izmaksāts apbedīšanas pabalsts (normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā), norādot arī apbedīšanas pabalsta apmēru;

28.5. dokumentu, kas apliecina, ka atbilstoši attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem par mirušo personu nav izmaksāts apbedīšanas pabalsts (normatīvajos tiesību aktos noteiktajā kārtībā apliecinātu šī dokumenta tulkojumu valsts valodā), ja mirusī persona bijusi ārvalsts ārzemnieks, kuram ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;

28.6. apbedīšanas pakalpojumu izdevumus apliecinošu dokumentu kopijas, uzrādot oriģinālus.

29. Apbedīšanas pabalsta apmērs ir līdz 300 euro, bet ne vairāk kā faktiskie apbedīšanas izdevumi. Pabalsta apmēru samazina par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai ārvalsts institūcijas izmaksātā apbedīšanas pabalsta apmēru.

30. Piešķirto pabalstu izmaksā, pārskaitot pabalsta pieprasītāja bankas kontā vai izmaksā skaidrā naudā, ja pabalsta pieprasītājam nav atvērts konts kredītiestādē, vai pārskaitot uz apbedīšanas pakalpojuma sniedzēja vai komersanta norēķinu kontu kredītiestādē.

31. Tiesības saņemt pabalstu krīzes situācijā ir mājsaimniecībai, kurai krīzes situācijas radīto apstākļu dēļ vairs nav iespēju izmantot ierastos problēmu risināšanas veidus, tā nespēj pārvarēt šo notikumu radītās sekas un tai ir nepieciešama materiāla palīdzība.

32. Pabalsta krīzes situācijā maksimālais apmērs vienai mājsaimniecībai ir līdz 3000 euro.

33. Pabalsta krīzes situācijā saņemšanai pabalsta pieprasītājs ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad iestājusies krīzes situācija, Sociālajā dienestā vai Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija" Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniedz:

33.1. Liepājas pilsētas domes Sociālo lietu komisijai (turpmāk – Komisija) adresētu iesniegumu, kuru parakstot persona dod Komisijai atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par mājsaimniecību, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai;

33.2. dokumentus, kas apliecina krīzes situācijas apstākļus un pamato materiālas palīdzības nepieciešamību.

34. Ja noteikumu 33. punktā noteiktajā termiņā objektīvu apstākļu dēļ iesniegumu nav bijis iespējams iesniegt, pabalsta pieprasītājs iesniegumam pievieno šos apstākļus apliecinošus dokumentus.

35. Krīzes pabalstu izmaksā ar pārskaitījumu pabalsta pieprasītāja bankas kontā, skaidras naudas maksājumā, ja pabalsta pieprasītājam nav atvērts konts kredītiestādē, vai apmaksājot pakalpojuma sniedzēja, komersanta izrakstītu rēķinu par sniegto pakalpojumu vai preci.

36. Materiālo palīdzību atsevišķā situācijā ir tiesības saņemt mājsaimniecībai, kura objektīvu apstākļu dēļ ir nonākusi situācijā, kuras risināšanai nepieciešams materiāls atbalsts, kuru nesaņemot pastāv risks būtiski pazemināties mājsaimniecības dzīves kvalitātei.

37. Materiālās palīdzības maksimālais apmērs vienai mājsaimniecībai kalendārajā gadā ir valstī noteiktās minimālās algas apmērā.

38. Materiālās palīdzības saņemšanai palīdzības pieprasītājs Sociālajā dienestā vai Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes "Liepājas pilsētas pašvaldības administrācija" Apmeklētāju pieņemšanas centrā iesniedz:

38.1. Komisijai adresētu iesniegumu, kuru parakstot persona dod Komisijai atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par mājsaimniecību, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai;

38.2. dokumentus, kas apliecina situācijas apstākļus un pamato materiālas palīdzības nepieciešamību.

39. Materiālo palīdzību atsevišķā situācijā izmaksā ar pārskaitījumu pabalsta pieprasītāja bankas kontā vai skaidras naudas maksājumā, ja pabalsta pieprasītājam nav atvērts konts kredītiestādē, vai apmaksājot pakalpojuma sniedzēja, komersanta izrakstītu rēķinu par sniegto pakalpojumu vai preci.

VIII. Pabalstu piešķiršanas un atteikšanas kārtība

40. Sociālais dienests izvērtē mājsaimniecības tiesības saņemt noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. un 2.4. apakšpunktā noteiktos pabalstus, nepieciešamības gadījumā apsekojot mājsaimniecību dzīvesvietā, un mēneša laikā pēc noteikumu 8., 25., 28. punktā norādīto dokumentu saņemšanas vai desmit darba dienu laikā pēc 20. punktā norādīto dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

40.1. par pabalsta piešķiršanu, nosakot pabalsta apmēru;

40.2. par atteikumu piešķirt pabalstu, ja pabalsta pieprasītājs vai iesniegtie dokumenti neatbilst pabalsta saņemšanas nosacījumiem, norādot atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

41. Komisija izvērtē mājsaimniecības tiesības saņemt noteikumu 2.5. apakšpunktā noteikto pabalstu un 2.6. apakšpunktā noteikto materiālo palīdzību, nepieciešamības gadījumā apsekojot mājsaimniecību dzīvesvietā un pieprasot informāciju no valsts un pašvaldības institūcijām vai citām personām, un desmit dienu laikā pēc noteikumu 33. punktā un mēneša laikā no 38. punktā norādīto dokumentu saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

41.1. par krīzes pabalsta vai materiālās palīdzības piešķiršanu, nosakot pabalsta vai materiālās palīdzības apmēru;

41.2. par atteikumu piešķirt krīzes pabalstu vai materiālo palīdzību atsevišķā situācijā, norādot atteikuma pamatojumu un lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

42. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

43. Atzīt par spēku zaudējušiem:

43.1. Liepājas pilsētas domes 2010. gada 15. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 7 "Par dzīvokļa pabalstu" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 74. nr., Latvijas Vēstnesis, 2013, 251. nr., Latvijas Vēstnesis, 2016, 49. nr., Latvijas Vēstnesis, 2020, 111. nr., Latvijas Vēstnesis, 2020, 146. nr.);

43.2. Liepājas pilsētas domes 2013. gada 17. oktobra saistošos noteikumus Nr. 37 "Par vienreizējiem pabalstiem pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādēm" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 233. nr.);

43.3. Liepājas pilsētas domes 2015. gada 22. janvāra saistošos noteikumus Nr. 3 "Par pabalstu pārtikas iegādei" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 25. nr., Latvijas Vēstnesis, 2017, 4. nr.);

43.4. Liepājas pilsētas domes 2016. gada 25. februāra saistošos noteikumus Nr. 5 "Par apbedīšanas pabalstu" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 49. nr.);

43.5. Liepājas pilsētas domes 2016. gada 8. decembra saistošos noteikumus Nr. 26 "Par pabalstu personu apliecinoša dokumenta noformēšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 4. nr.);

43.6. Liepājas pilsētas domes 2017. gada 14. decembra saistošos noteikumus Nr. 29 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības pabalstu krīzes situācijā" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 255. nr.);

43.7. Liepājas pilsētas domes 2017. gada 14. decembra saistošos noteikumus Nr. 30 "Par Liepājas pilsētas pašvaldības materiālo palīdzību atsevišķā situācijā" (Latvijas Vēstnesis, 2017, 255. nr.);

43.8. Liepājas pilsētas domes 2019. gada 19. decembra saistošos noteikumus Nr. 13 "Par veselības aprūpes pabalstu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 14. nr.).

Liepājas valstspilsētas pašvaldības
domes priekšsēdētājs G. Ansiņš

Liepājas valstspilsētas pašvaldības
domes priekšsēdētājs G. Ansiņš