Lielākā daļa valsts īpašuma objektu jau ir privatizēti. Tomēr ne vienmēr uzņēmumu privatizācija ir devusi pozitīvu ekonomisko rezultātu. Privatizācijas aģentūra daudzos gadījumos nav nodrošinājusi tās pārziņā nodoto privatizējamo uzņēmumu darba pārraudzību pirms to pārdošanas jaunajiem īpašniekiem. Tāpēc uzņēmumu sliktās saimnieciskās darbības dēļ to vērtība ir ievērojami samazinājusies. Pārāk bieži kā privatizācijas metode tiek piemērota uzņēmumu likvidācija, lai gan ir iespējama to saglabāšana (sanācija).

Andra Šķēles un Guntara Krasta vadītās valdības nav nodrošinājušas pienācīgu kontroli pār privatizācijas procesa gaitu. Gluži otrādi, Privatizācijas aģentūras valdei ir piešķirtas tiesības pieņemt subjektīvus lēmumus. Reizē ar to ir pieaugušas arī korupcijas iespējas.

A.Šķēles vadītā valdība, izmantojot visai īso pārtraukumu starp Saeimas ziemas un pavasara sesijām, 1996. gada 10.martā steidzamības kārtā pieņēma Privatizācijas aģentūras valdes izsrādātos un toreizējā ekonomikas ministra G.Krasta atbalstītos noteikumus "Par grozījumiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju". Šie noteikumi piešķīra Privatizācijas aģentūras valdei plašas tiesības pēc tās ieskatiem apmierināt vai noraidīt privatizēto uzņēmumu lūgumus aizstāt maksājumus latos ar maksājumiem privatizācijas sertifikātos.

Izmantojot šīs tiesības, Privatizācijas aģentūras valde kopš 1996.gada 10.marta ir mainījusi maksāšanas līdzekļus 183 privatizētajiem objektiem. Tas ir samazinājis valsts budžeta ieņēmumus par 7,23 miljoniem latu.

Šā gada 29.maijā desmit Saeimas deputāti iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam un finansu ministram Robertam Zīlem, kurā prasīja paziņot motīvus par katru privatizācijas objektu, kāpēc pieņemts lēmums mainīt maksāšanas līdzekļus. Diemžēl līdz šim apmierinoša atbilde uz šo pieprasījumu nav saņemta.

Tāpat joprojam nav skaidrs, kādiem uzņēmumiem pēdējos divarpus gados lūgums par maksāšanas līdzekļu maiņu ir atteikts un ar ko šis atteikums ir pamatots, jo Privatizācijas aģentūra ir iesniegusi tikai to 32 uzņēmumu sarakstu, kas lūgumus par maksāšanas līdzekļu maiņu ir iesnieguši šogad.

Uzskatu, ka Ministru kabinetam:

— nepieciešams izvērtēt Privatizācijas aģentūras valdes pieņemto lēmumu par maksāšanas līdzekļu maiņu atbilstību valsts interesēm;

— sagatavot priekšlikumus par grozījumiem spēkā esošajos likumos un Ministru kabineta normatīvajos aktos, lai turpmāk nepieļautu subjektīvu un valsts interesēm neatbilstošu lēmumu pieņemšanu par maksāšanas līdzekļu maiņu privatizējamiem uzņēmumiem un novērstu korupcijas iespējas šajā jomā;

— nodrošināt, lai Privatizācijas aģentūra sistemātiski uzraudzītu un analizētu tās pārziņā nodoto privatizējamo valsts uzņēmumu darbību, nepieļaujot to izsaimniekošanu un veicot finansu grūtībās nonākušo uzņēmumu reorganizāciju un sanāciju.

Latvijas Republikas

6.Saeimas priekšsēdētājs A.Čepānis

1998.gada 14.augustā

Papildus — 4.lpp.