Ministru kabineta noteikumi Nr. 611

Rīgā 2021. gada 7. septembrī (prot. Nr. 60 9. §)

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
16. panta pirmo daļu

I. Vispārīgais jautājums

1. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (turpmāk – inspekcija) ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un interešu aizsardzības un bāriņtiesu darbības jomā.

II. Inspekcijas funkcijas, kompetence, uzdevumi un tiesības

2. Inspekcijai ir šādas funkcijas un kompetence:

2.1. uzraudzīt un kontrolēt Bērnu tiesību aizsardzības likuma un citu bērnu tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu;

2.2. īstenot bāriņtiesu:

2.2.1. darba uzraudzību un metodisko palīdzību (izņemot uzdevumus, kas noteikti Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā);

2.2.2. funkcionālo pārraudzību aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā;

2.2.3. institucionālo pārraudzību, organizējot kvalifikācijas komisijas darbu bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas, kvalifikācijas un tālākizglītības jautājumos, jautājumā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu sodītas personas nodarbināšanu bāriņtiesā pēc sodāmības dzēšanas vai sodāmības noņemšanas, kā arī jautājumā par atzinuma sniegšanu, kas nepieciešams, organizējot bāriņtiesas priekšsēdētāja pretendentu konkursu;

2.3. analizēt situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2.4. nodrošināt uzticības tālruņa darbību bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2.5. sniegt valsts un pašvaldību iestādēm un citām institūcijām ieteikumus bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanai un pilnveidošanai;

2.6. sadarboties ar valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām, kā arī nevalstiskajām organizācijām bērnu tiesību aizsardzības jomā;

2.7. atbilstoši inspekcijas kompetencei veikt citas funkcijas, kas noteiktas attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos.

3. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, inspekcija atbilstoši kompetencei veic šādus uzdevumus:

3.1. pamatojoties uz privātpersonu, valsts vai pašvaldību institūciju iesniegtajām sūdzībām vai pēc savas iniciatīvas pārbauda jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību inspekcijas kompetences jomā un sastāda pārbaudes aktu par pārbaudē konstatētajiem faktiem (inspekcija pārbauda bāriņtiesu darbību bērnu un aizgādnībā esošu personu personisko un mantisko tiesību un interešu nodrošināšanā);

3.2. pamatojoties uz pārbaudes rezultātiem, uzdod novērst konstatētos pārkāpumus;

3.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic administratīvā pārkāpuma procesu;

3.4. organizē:

3.4.1. Bāriņtiesu likuma 10. panta ceturtajā daļā minētās mācību programmas apguvi inspekcijas amatpersonām, kuras īsteno bāriņtiesu darba uzraudzību, metodisko palīdzību, funkcionālo un institucionālo pārraudzību, un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā minēto speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguvi inspekcijas amatpersonām un darbiniekiem atbilstoši kompetencei;

3.4.2. mācības Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta 1.¹ daļā minēto bērnu tiesību aizsardzības subjektiem, kā arī mācības bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem pašvaldībās;

3.5. sniedz konsultācijas un psiholoģisko atbalstu bērniem krīzes situācijās;

3.6. atbilstoši kompetencei sniedz bērnu tiesību aizsardzības subjektiem un bērniem konsultācijas bērnu tiesību aizsardzības jomā;

3.7. apkopo statistikas datus un pārbaužu rezultātā iegūto informāciju inspekcijas kompetences jomā, izstrādā un sniedz Labklājības ministrijai priekšlikumus politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu izstrādē, ieviešanā un aktualizēšanā, kā arī citu nepieciešamo pasākumu īstenošanā situācijas uzlabošanai bērnu tiesību aizsardzības jomā;

3.8. nodrošina apliecību izgatavošanu bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem;

3.9. saskaņo ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra izstrādāto mācību programmu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm;

3.10. informē sabiedrību inspekcijas kompetences jomā;

3.11. sadarbojas ar ārvalstu publiskās pārvaldes institūcijām, starptautiskajām un nevalstiskajām organizācijām, to pārstāvjiem un ekspertiem;

3.12. veic citus uzdevumus, kas saistīti ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma, Bāriņtiesu likuma un bērnu tiesību aizsardzību un bāriņtiesu darbību regulējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un kontroli.

4. Lai izpildītu noteiktos uzdevumus, inspekcijai ir šādas tiesības:

4.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasīt un bez maksas saņemt no privātpersonām, valsts vai pašvaldību institūcijām uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju;

4.2. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, veicot funkcionālo pārraudzību aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā, uzdot bāriņtiesai novērst bērna tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu;

4.3. pieprasīt kvalifikācijas komisijai veikt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa ārpuskārtas sertifikāciju;

4.4. veidot konsultatīvas ekspertu padomes inspekcijas kompetences jomā, piesaistot citu institūciju pārstāvjus;

4.5. ja nepieciešams, inspekcijas uzdevumu veikšanai pieaicināt tiesībaizsardzības institūciju (piemēram, policijas) darbiniekus;

4.6. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

III. Inspekcijas inspektoru tiesības un pienākumi

5. Inspekcijas inspektoram ir šādas tiesības:

5.1. pieprasīt privātpersonām, valsts vai pašvaldību institūcijām izpildīt normatīvajos aktos noteiktās prasības, kas saistītas ar inspekcijas funkciju nodrošināšanu;

5.2. pamatojoties uz sūdzību vai pēc savas iniciatīvas, ja nepieciešams, pieaicinot arī policijas iestāžu darbiniekus, pārbaudīt jebkuras valsts vai pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību inspekcijas kompetences jomā, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no minētajām institūcijām, organizācijām un personām ar to darbību saistīto informāciju;

5.3. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt administratīvā pārkāpuma procesu.

6. Inspekcijas inspektoram ir šādi pienākumi:

6.1. ja, pamatojoties uz sūdzību vai pēc savas iniciatīvas pārbaudot valsts vai pašvaldības institūcijas, nevalstiskās organizācijas vai citas fiziskās vai juridiskās personas darbību inspekcijas kompetences jomā, ir konstatēti pārkāpumi:

6.1.1. noteikt pārkāpuma raksturu un sekas;

6.1.2. pieprasīt no juridiskajām un fiziskajām personām rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus vai citu nepieciešamo informāciju, ja nepieciešams, pieaicinot tiesībaizsardzības iestāžu darbiniekus;

6.1.3. veikt citas procesuālās darbības (piemēram, audioierakstus vai videoierakstus);

6.2. ja ir konstatēti bērnu tiesību pārkāpumi, veikt šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētos pienākumus, kā arī:

6.2.1. veicot funkcionālo pārraudzību aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas, pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas un ārpusģimenes aprūpes jomā, uzdot bāriņtiesai novērst bērna tiesību un interešu apdraudējumu vai aizskārumu;

6.2.2. citos – šo noteikumu 6.2.1. apakšpunktā neminētos – gadījumos atbilstoši inspekcijas kompetencei ierosināt novērst konstatētos pārkāpumus, informējot par to attiecīgo valsts pārvaldes iestādi, publisko personu vai pašvaldību un sagatavojot materiālus kompetentajām iestādēm attiecīga lēmuma pieņemšanai, ja konstatēts, ka amatpersonas vai darbinieki nav ievērojuši normatīvo aktu prasības;

6.2.3. veikt administratīvā pārkāpuma procesu.

IV. Inspekcijas darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu sniegšana

7. Inspekcijas darbības tiesiskumu nodrošina inspekcijas vadītājs. Inspekcijas vadītājs ir atbildīgs par iestādes iekšējās kontroles un pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

8. Inspekcijas amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu inspekcijas vadītājam. Inspekcijas vadītāja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

9. Inspekcijas vadītāja izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt Labklājības ministrijā. Labklājības ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

10. Inspekcijas amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt, iesniedzot attiecīgu sūdzību inspekcijas vadītājam kā augstākai amatpersonai.

11. Inspekcijas vadītāja pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

12. Inspekcijas vadītājs ne retāk kā reizi gadā iesniedz labklājības ministram pārskatu un analīzi par inspekcijas funkciju izpildi un finanšu līdzekļu izlietojumu.

13. Labklājības ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par inspekcijas uzdevumu izpildi, kā arī par inspekcijas darbību.

V. Noslēguma jautājumi

14. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2005. gada 29. novembra noteikumus Nr. 898 "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 191. nr.; 2009, 204. nr.).

15. Šo noteikumu 2.2.2., 4.2. un 6.2.1. apakšpunkts daļā par bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības īstenošanu aizgādības tiesību pārtraukšanas, atņemšanas un pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas jomā stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.

16. Šo noteikumu 2.2.2., 4.2. un 6.2.1. apakšpunkts daļā par bāriņtiesu funkcionālās pārraudzības īstenošanu ārpusģimenes aprūpes jomā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

17. Šo noteikumu 2.2.3. apakšpunkts par bāriņtiesu institucionālo pārraudzību un šo noteikumu 4.3. apakšpunkts par inspekcijas tiesībām pieprasīt kvalifikācijas komisijai veikt bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa ārpuskārtas sertifikāciju stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

18. Inspekcijas izveidoto ekspertu padomju nolikumi un rīkojumi par padomju izveidošanu, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai izdoti saskaņā ar Ministru kabineta 2005. gada 29. novembra noteikumu Nr. 898 "Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas nolikums" 4.3. apakšpunktu, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Labklājības ministrs G. Eglītis