Nacionālo Bruņoto spēku komandieris Zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis, aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, Zemessardzes pirmais komandieris, bijušais Augstākās padomes priekš-sēdētājs, vides un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs, pirmais Zemessardzes štāba priekšnieks, Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, skatuves māksliniece Vera Gribača–Valtere un Zemessardzes komandieris Zemessardzes pulkvežleitnants Raimonds Grauba

Piektdien, 21.augustā, notika Nacionālo bruņoto spēku komandieru sanāksme par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai un Latvijas Republikas zemessardzes izveidošanas septītajai gadadienai. Sanāksmes dalībniekus uzrunāja aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis, Nacionālo bruņoto spēku komandieris zemessardzes pulkvedis Juris Eihmanis un Zemessardzes komandieris Zemessardzes pulkvežleitnants Raimonds Grauba. Savās atmiņās par laiku pirms septiņiem gadiem dalījās Zemessardzes pirmais komandieris, bijušais Augstākās padomes priekšsēdētājs, vides un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs un pirmais Zemessardzes štāba priekšnieks, Saeimas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis savā uzrunā teica:

— Atašeju kungi, dāmas un kungi, šī pasākuma viesi! Gribot negribot ir jāatceras situācija, kāda tā bija pirms septiņiem gadiem. Toreiz 21. augusts bija trauksmains, un man tajā laikā bija lemts tieši pēc pulksten divpadsmitiem sēdēt Augstākās padomes aizsardzības un iekšlietu komisijā. Tur mēs nemitīgi saņēmām informāciju, kas notiek pilsētā, tajā skaitā arī par OMON bruņutransportieriem, kas, sapulcējušies pie Baltijas kara apgabala štāba, virzījās uz Augstākās padomes pusi. Bruņutransportieri pēc neilga laika ieradās Doma laukumā, no Augstākās padomes ēkas viņus atdalīja lieli granīta bluķi. Es vēl paspēju pārskriet no komisiju mājas uz Augstāko padomi un nospiest pogu par Latvijas neatkarības Konstitucionālā likuma pieņemšanu. Ar šo likumu tika pasludināts, ka pārejas periods ir beidzies un Latvija ir atguvusi savu neatkarību.

Jau nākamajās dienās sākās Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas process. Vēl pēc divām dienām Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma vienu no saviem pirmajiem likumiem, un tas bija likums par zemessardzi. Zemessardzes pamati radās jau uz barikādēm 1991. gadā. Tā paša gada vasarā jau sākās darbs pie likuma par zemessardzi, un puča notikumi pasteidzināja tā pieņemšanu. Un tā 23. augusts ir uzskatāms par Zemessardzes dzimšanas dienu.

Šodien, vērtējot situāciju aizsardzības jomā, jāsaka — ir piepildījies daudz kas vairāk, nekā toreiz tika cerēts. Toreiz mēs nedomājām, ka jau pēc dažiem gadiem mums būs sava armija, sava zemessardze, jūras un gaisa spēki, kā arī sava robežsardze. Tāpat nekad tajā laikā es nespēju iedomāties, ka pēc septiņiem gadiem mēs jau runāsim par iestāšanos NATO. Šodien es vēl gribētu minēt, ka mainās sabiedrības attieksme pret bruņotajiem spēkiem. Šogad pirmo reizi reitings mūsu bruņotajiem spēkiem kopumā ir pozitīvs. Tāpat pirmo reizi valdība ir pieņēmusi politisku lēmumu palielināt budžetu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Par Zviedrijas palīdzību

Visu pagājušo nedēļu Latvijas Zemessardzes virsniekiem notika vadības kursi, kurus rīkoja komandējošā sastāva mācību centrālā apvienība no Zviedrijas. Kursos piedalījās Latvijas Zemessardzes 36 bataljonu komandieri. Kursos mūsu komandieri papildināja savas zināšanas bataljona štāba darba organizēšanā un vadīšanā, bataljona darbības plānu izstrādē, kā arī sadarbību ar civiliedzīvotājiem.

Sīkāk par Latvijas Zemessardzes mācību principiem "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja Latvijas Zemessardzes mācību dienesta priekšnieks Jānis Hartmanis:

— Zemessardzes mācību pamatprogramma tika izstrādāta 1993. gadā. Programma ir domāta vairākiem līmeņiem — zemessargiem, kaprāļiem, seržantiem un leitnantiem.Šo programmu palīdzēja izstrādāt angļu kājnieku armijas virsnieki un Austrālijas armijas majors Juris Ābols. Mēs tulkojām britu mācību grāmatas, jo tūlīt pēc mācību programmām bija nepieciešami attiecīgi mācību materiāli. Mācības pamats ir kājnieku vadi, jo Zemessardzei kā teritoriālajai armijai pamataizsardzības metode pret varbūtēju iebrucēju ir mazo vienību taktika. Mūsu mācības notiek kareivju līmenī — bataljonos — katrā Latvijas rajonā. Dobelē ir izlūku mācību centrs, Cēsīs — kājnieku mācību centrs un Siguldā — sakarnieku mācību centrs. Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ir neklātienes Zemessardzes fakultāte, kurā tiek mācīti virsnieki. Vēl, runājot par Zemessardzes apmācības principiem, ir jāmin tas, ka daudzi virsnieki brauc mācīties uz ārzemēm, īpaši uz ASV.

— Kas finansē mūsu virsnieku mācības ārzemēs?

— Visas mācības ārzemēs apmaksā attiecīgā valsts, kurā mācās virsnieki.

— Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par šīm zviedru rīkotajām mācībām.

— Mūsu sadarbība ar Zviedriju sākās jau pirms diviem gadiem. Zviedrija piedāvāja savā zemessardzes mācību centrā ik pa diviem mēnešiem apmācīt divus mūsu kursantus, lai tie apgūtu divu nedēļu kursus specialitātē, kas ir nepieciešama Latvijai, piemēram, kauja pilsētā, ostu, lidlauku aizsardzība. Šogad Zviedrija savu palīdzību ir vēl vairāk aktivizējusi. Zviedrijas Karalistes virsnieku korpusa mācību centra virsnieki ir ieradušies Latvijā un šeit strādā no 17. līdz 22. augustam. Zviedru virsnieki māca visus 36 Latvijas Zemessardzes bataljonu komandierus. Kursu darbība notiek spēles formā pēc scenārija "miers — krīze — karš".

— Vai šajās mācībās iegūtais mūsu Zemessardzei noderēs arī miera laikā?

— Neapšaubāmi. Piemēram, viens no mācību aspektiem ir sadarbība ar rajona pašvaldību, policiju un robežapsardzes dienestu. Tas ir īpaši aktuāli Latvijas apstākļos, jo bieži vien laukos Zemessardze ir vienīgais kārtību sargājošais spēks, te varētu minēt Zemessardzes operatīvo palīdzību Jēkabpils iedzīvotājiem plūdu laikā.

Kā pastāstīja viens no zviedru mācību centra virsniekiem, mūsu zemessargu ieinteresētība mācībās ir ļoti liela, un fiziskā sagatavotība atbilst visām prasībām.

Rūta Jaksona,

"LV" informācijas redaktore