Projekti

Uzskatām, ka Prokuratūras likumā būtu izdarāmi šādi grozījumi un papildinājumi.

35.panta tekstu pēc vārdiem "stāžs" papildināt ar vārdiem "Latvijas Republikas", izsakot pantu šādā redakcijā:

"Par Ģenerālprokuratūras departamenta vai nodaļas virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā trīs gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas prokuratūrā."

36.panta tekstu pēc vārdiem "stāžs" papildināt ar vārdiem "Latvijas Republikas", izsakot pantu šādā redakcijā:

"Par ģenerālprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Latvijas Republikas prokuratūrā."

38.panta 1. daļā vārdi "septiņiem " aizstāt ar vārdu "pieciem", izsakot panta 1.daļu šādā redakcijā:

"Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma amatā apstiprina Saeima uz pieciem gadiem."

Mainīt 40.panta nosaukumu no "Prokurora atlaišana no amata" uz "Prokuroru atlaišanas pamati".

Izteikt 41.pantu jaunā redakcijā:

"Visus prokurorus un virsprokurorus atbrīvo vai atlaiž ģenerālprokurors šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā."

Papildināt likumu ar jaunu 41.1.pantu "Ģenerālprokurora atlaišanas pamati". "Saeima ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktā kārtībā konstatēts, ka ģenerālprokurors:

1) neatbilst šā likuma 37.pantā noteiktajām prasībām;

2) ir partijas vai politiskas organziācijas biedrs;

3) nav ievērojis kādu no Korupcijas novēršanas likumā noteiktajiem ierobežojumiem;

4) pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kuru rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas;

5) pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu."

Papildināt likumu ar jaunu 41.2.pantu "Ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās" šādā redakcijā:

(1) "Ģenerālprokurora pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas dienā, kad:

1) beidzas likumā noteiktais pilnvaru termiņš;

2) iestājusies nāve;

3) spēkā stājies notiesājošs spriedums.

(2) Saeima atbrīvo ģenerālprokuroru no amata, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja noteikta kompetenta medicīniska komisija konstatējusi, ka viņa veselības stāvoklis neļauj pildīt amata pienākumus;

(3) Saeima atbrīvo ģenerālprokuroru no viņa pienākumiem, ievēlot, ieceļot vai apstiprinot citā amatā;

(4) Ģenerālprokurora pilnvaras izbeidzas pēc 3 mēnešiem no dienas, kad viņš iesniedzis Augstākās tiesas priekšsēdētājam iesniegumu par atbrīvošanu pēc paša vēlēšanās. Šāds iesniegums nav atsaucams, un pilnvaru izbeigšanās diena nav grozāma.

(5) Ģenerālprokurora pilnvaras izbeidzas, ja Saeima to šajā likumā noteiktajā kārtībā atlaiž no amata.

Visos šajā pantā paredzētos ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās gadījumos Augstākās tiesas priekšsēdētājs nosaka, kurš no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem, līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai, pilda ģenerālprokurora pienākumus."

Papildināt likumu ar jaunu 41.3.pantu "Ģenerālprokurora atlaišanas kārtība."

"Ģenerālprokuroru no amata var atlaist Saeima, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no 40.1.pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to devusi atzinumu Augstākās tiesas tiesnešu Kvalifikācijas kolēģija.

Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vai pēc vienas ceturtās daļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

Ierosinājumā ir jānorāda:

1) konkrēts šī likuma 40.1.p. noteiktais pārkāpuma fakts;

2) ierosinājumu iesniegušo deputātu uzvārdi un parakstīšanas datums.

Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, uzskata, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš atstādina ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, nosakot, kurš no departamentu virsprokuroriem turpina pildīt ģenerālprokurora pienākumus šajā laikā.

Konstatējot likuma 40.1.pantā paredzētos atlaišanas pamatus, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pārbaudes materiālu kopā ar Augstākās tiesas tiesnešu Kvalifikācijas kolēģijas lēmumu un savu atzinumu nosūta Saeimai izskatīšanai.

Ja likumā minētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, Augstākās tiesas priekšsēdētājs par to informē ģenerālprokuroru un pieprasījumu iesniegušos deputātus."

Izdarot minētos grozījumus Prokuratūras likumā, ir nepieciešams izdarīt ar to saistītus grozījumus arī likumā "Par tiesu varu", proti:

papildināt 50.pantu "Augstākās tiesas priekšsēdētājs un viņa vietnieki" ar šādu tekstu:

"Augstākās tiesas priekšsēdētājs iesniedz priekšlikumu Saeimā par ģenerālprokurora iecelšanu amatā un īsteno citas Prokuratūras likumā noteiktās pilnvaras, kas saistītas ar ģenerālprokurora iecelšanu, atbrīvošanu vai atlaišanu."

Papildināt 94.pantu "Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas pilnvaras" ar 7.punktu šādā redakcijā:

"Dod atzinumu par Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša veikto ģenerālprokurora Prokuratūras likuma 41.1.pantā paredzēto atlaišanas pamatu pārbaudi".

LR Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurore R.Āboliņa

un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju"

"Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" grozījumu projektam

Papildinājums paredz 52.panta otrās daļas izslēgšanu. Likuma grozījumu papildinājumu sagatavoja Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, un to akceptēja Ministru kabinets 1998.gada 18.augusta sēdē.

Likuma grozījumu projekta papildinājums paredz izslēgt iespēju mainīt maksāšanas līdzekli valsts īpašuma objektu izpirkšanas laikā. Līdz ar to Ekonomikas ministrija un Ministru kabinets kopumā piedāvā atjaunot tādu kārtību privatizējamo valsts īpašuma objektu izpirkšanas jomā, kāda pastāvēja pirmajos divos gados pēc likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" pieņemšanas.

Likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" Latvijas Republikas Saeima pieņēma 1994.gada aprīlī. Tā darbības pirmajos divos gados likumā nebija normas par maksāšanas līdzekļa maiņu privatizējama valsts īpašuma objekta izpirkšanas gaitā. Toties likumā jau toreiz bija iekļauta norma par iespēju noteikt maksāšanas līdzekļu dažādu proporciju.

1996.gada martā Satversmes 81.pantā paredzētajā kārtībā Ministru prezidenta Andra Šķēles vadītā valdība grozīja likumu un ieviesa tajā normu, kas paredzēja maksāšanas līdzekļa maiņu. Tātad likumā tika iekļauta norma, kas atļāva samazināt latu daļu un palielināt sertifikātu daļu. Tomēr netika izstrādāti likumam pakārtotie tiesību akti, kas reglamentētu minētās likuma normas nepārprotamu un vienlīdzīgu piemērošanu.

Likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52.pantā ietvertā norma tika piemērota 183 gadījumos par 7,23 miljoniem latu. Vairāk nekā 30 dokumentētos gadījumos maksāšanas līdzekļa maiņa tika atteikta. Turklāt — atšķirībā no dažos preses izdevumos un elektroniskajos masu saziņas līdzekļos paustā viedokļa — maksāšanas līdzekļa maiņu Privatizācijas aģentūras valde atteica arī mazo uzņēmumu privatizētājiem.

1998.gada martā Privatizācijas aģentūras padome (PA valsts pilnvarnieks toreiz bija ekonomikas ministrs Atis Sausnītis) uzdeva valdei izstrādāt kārtību minētā likuma 52.panta otrās daļas normas piemērošanai.

Valde izskatīja dokumentu, kurā paredzēja kārtību, kādā notiek maksāšanas līdzekļa maiņa, bet saglabāja sev tiesības maksāšanas līdzekļu proporciju nemainīt arī tajos gadījumos, kad izpildītas normas, kuras nepieciešamas, lai maksāšanas līdzekļa maiņa notiktu. Ņemot vērā minēto subjektīvās rīcības iespējas saglabāšanu, Privatizācijas aģentūras padome valdes izstrādāto kārtību neapstiprināja. PA padome izstrādāja noteikumus, kuros paredzēja maksāšanas līdzekļa maiņai vienveidīgu un stingru kārtību. Tā, piemēram, maksāšanas līdzekļa maiņu bija paredzēts veikt tad, kad objekta izpirkšanā latu daļa nomaksāta 80 procentu apjomā (PA valdes līdzšinējā praksē tas notika tad, kad bija nomaksāti 50 procenti no latu daļas).

Kā zināms, šos noteikumus Ģenerālprokuratūra atzina par likumam neatbilstošiem. Privatizācijas aģentūras valsts pilnvarnieks, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, respektēdams Ģenerālprokuratūras atzinumu, noteikumus atcēla. Privatizācijas aģentūras padome minēto atzinumu pieņēma zināšanai.

Sakarā ar to, ka nav izdevies izstrādāt noteikumus, kas novērstu likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52.panta otrās daļas subjektīvu piemērošanu, Ekonomikas ministrija piedāvāja atjaunot to situāciju, kāda bija līdz 1996.gada martam, kad maksāšanas līdzekli valsts īpašuma objektu izpirkšanas gaitā mainīt nevarēja. Arī Ministru kabinetā, analizējot minēto likuma normu, tika atzīts, ka formulējums neatļauj izstrādāt noteikumus ar objektīviem kritērijiem minētās normas vienveidīgai piemērošanai.

Tā kā Saeimā jau ir iesniegti likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" grozījumi, Ministru kabineta sēdē 1998.gada 11.augustā tika lemts jautājums, vai iesniegt Saeimā vēl vienu likuma grozījumu projektu vai arī papildināt jau iesniegto. Tika nolemts papildināt jau iesniegto grozījumu projektu. Atbilstošu dokumenta projektu par likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 52.panta otrās daļas izslēgšanu sagatavoja Ekonomikas ministrija, un 1998.gada 18.augusta sēdē to akceptēja Ministru kabinets.

Ekonomikas ministrijas preses dienests