Ekonomikas ministrijā

Par Daugavas un Rīgas HES ūdenskrātuvju krastiem un būvēm

Daugavas krastos izvietoto četru — Rīgas, Ogres, Aizkraukles un Jēkabpils — rajonu astoņu pilsētu un deviņpadsmit pagastu pašvaldības un iezīvotāji izsaka neapmierinātību, jo kopš 1992.gada vairs nav atbildīgās institūcijas, kas rūpētos par upes krastiem HES ūdenskrātuvju vietās. Par to, lai netiktu izskaloti upes krasti, lai nerastos nobrukumi, līdz 1992.gadam bija atbildīga īpaša ūdensssaimniecības organizācija, ko finansēja no valsts budžeta. Diemžēl šajos piecos gados, kad izmaiņas upes tecējumā tika atstātas pašplūsmē, HES ūdenskrātuvju izraisītie Daugavas krastu nobrukumi un izskalojumi ne tikai deformējuši vietējo kultūrvidi, bet arī radījuši tiešus draudus, piemēram, to ēku iedzīvotāju veselībai un dzīvībai Pļaviņās, kuru dzīvojamie nami atrodas uz Daugavas krastmalā esošās ielas.

Taču PVAS "Latvenergo", kas ir Daugavas HES īpašniece, nav juridiska pamatojuma veikt ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanu citas juridiskas personas — pagasta, pilsētas — īpašumā. Tādēļ, lai šos jautājumus regulētu un sakārtotu, tika sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts, ko Ministru kabineta Komitejas 3.augusta sēdē akceptēja un 18.augustā pieņēma Ministru kabinets.

Pieņemtie noteikumi nosaka kārtību, kādā veicama Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšana. Paredzēts, ka PVAS "Latvenergo" 2% no ieņēmumiem (tie varētu būt aptuveni 200 000 latu), kas gūti, realizējot Daugavas hidroelektrostaciju saražoto elektroenerģiju, tika novirzīti to izdevumu segšanai, kas saistīti ar Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbiem un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatāciju. Darbu organizēšana tiks uzticēta bezpeļņas organizācijai valsts uzņēmumam "Vides projekti", un līdzekļu izlietošanas komisijas sastāvā būs pārstāvji no "Latvenergo", Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un visu četru rajonu pašvaldībām.

21. augustā ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs tikās ar Latvijas Republikas goda konsulu Zalcburgā Karlu Vindingu. Tikšanās laikā viņi pārrunāja abu valstu ekonomisko sakaru intensificēšanas iespējas. Diemžēl Latvijai šobrīd ir negatīva ārējās tirdzniecības bilance ar Austriju, un Latvija ir ieinteresēta eksportu palielināt. Latvijas uzņēmēji ir gatavi sadarboties ar Austrijas kolēģiem arī kopuzņēmumu veidošanā.

Austrija ir veicinājusi Latvijas Garantiju aģentūras izveidošanu, un lielā mērā to ir atbalstījis tieši Austrijas ekonomikas ministrs. Šā gada jūlijā Rīgā atklāja Austrijas tirdzniecības informācijas centru. Tā kā drīzumā — no 14. līdz 18. oktobrim — paredzēta ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča un Latvijas uzņēmēju vizīte Slovēnijā, tika pārrunāta iespēja ekonomikas ministram ierasties vizītē arī Zalcburgā, lai veicinātu ciešāku ekonomisko sadarbību. Pasaules ekonomikas foruma laikā, kas no 22. līdz 24. jūnijam notika Zalcburgā, L.Strujevičs jau tikās ar Austrijas ekonomikas ministru. Austrija, kas pašlaik ir Eiropas Savienības prezidējošā valsts, ir ieinteresēta, lai Latvija tiktu iekļauta to valstu skaitā, kas uzsāk sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) pirmajā grupā. Austrijas ekonomikas ministrs tikšanās laikā uzsvēra, ka veiksmīgās sadarbības gaitā ar Latviju viņš ir pārliecinājies par Latvijas darbaspēka augsto kvalifikāciju. Latvija varot kļūt par tiltu Austrijas attiecību veidošanai ar Krieviju. Latvijas uzņēmēju delegācija jau 1995. gadā viesojās Austrijā, un šī tikšanās rosināja aktīvu Austrijas biznesmeņu interesi par Latviju.

Ekonomikas ministrs uzdāvināja goda konsulam K.Vindingam Ekonomikas ministrijas ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. K.Vindings to novērtēja kā ļoti interesantu un vērtīgu materiālu. Viņš arī piebilda, ka ziņojums, kurš atradīsies konsulātā, būs vērtīgs izziņas avots visiem uzņēmējiem, kas izrādīs interesi par Latvijas ekonomiku un iespējamo sadarbību.

Puses atzīmēja, ka ir ieinteresētas starpvaldību sarunu atjaunošanā, jo dokumentu pakete jau ir daļēji sagatavota. Paketē iekļauts arī jautājums par investīciju aizsardzību, dubultās nodokļu aplikšanas novēršanu un citi ekonomiski svarīgi jautājumi un ir nepieciešams sarunu turpinājums.

Tagad Krievijas vēstniecības pārstāvjiem ir paredzēta tikšanās ar Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieci Aiju Žīguri, lai vienotos par statistisko datu precizēšanu, saskaņošanu un uzskaiti. Ministrs L.Strujevičs atzīmēja, ka šie jautājumi ir ļoti būtiski un nekavējoši risināmi, lai nerastos neskaidrības statistisko datu neprecizitātes vai metodoloģiskās nesaskaņotības dēļ.

Krievijas puse atgādināja, ka pirms apmēram pusgada Latvijas Attīstības aģentūrā tika iesniegts priekšlikums par Baltijas lietišķā konsultāciju centra atvēršanu Rīgā, kurā tiktu apkopota ekonomiskā informācija par Baltijas valstīm, kā arī par Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu. Ar centra starpniecību būtu iespējams iegūt informāciju par savstarpējo ekonomisko sadarbību ne tikai austrumvalstīm, bet tas būtu labs un arī ļoti nepieciešams informācijas avots Rietumu uzņēmējiem. Domāts, ka šo pasākumu finansētu visas valstis, kas būtu ieinteresētas centra atvēršanā.

Attiecībā uz Krievijas rubļa krišanos un iespējamo ietekmi uz Latvijas ekonomiku Krievijas vēstniecības darbinieku viedoklis bija ļoti līdzīgs ekonomikas ministra Laimoņa Strujeviča viedoklim, ko ministrs izteica preses konferencē trešdien, 19. augustā.

Ekonomikas ministrijas

preses dienests