Frakciju viedokļi

Pēc 1998.gada 20.augusta sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

Darba partijas, KDS, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija

Frakcija "Latvijai"

Latvijas Zemnieku savienības frakcija

Frakcija "Latvijai"

Frakcija "Latvijas ceļš"

Demokrātiskās partijas

"Saimnieks"

frakcija

TSP frakcija

TSP frakcija

I.Kreitsue

(Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija):

Varbūt tā ir tāda likteņa sakritība, ka šodien runāju pirmā, jo pirmo reizi Saeimā pārstāvēju triju partiju — Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Zaļās partijas apvienību. Esam izveidojušies, lai parādītu, ka varam kopā strādāt jau 6.Saeimā, un apliecināt, ka 7.Saeimā varēsim tāpat, ja vēlētāju griba būs mums labvēlīga. Gribētu piekrist preses dienesta vadītājai un teikt, ka, ja agrāk mums reizēm Saeimā bija runas plūdi, tad šodien tie jau sasnieguši grēku plūdu apjomus. Bet atgriezīšos pie aktuālākā, kas bijis mūsu apvienības dzīvē un, domāju, arī visas Latvijas pilsoņu dzīvē. Tas ir jautājums par referendumu. Šodien laikam varam viennozīmīgi teikt, ka tas ir noticis un būs tautas nobalsošana, kurā arī jautājuma formulējums zināms gandrīz precīzi, proti, vai jūs esat par Pilsonības likuma grozījumu atcelšanu? Mūsu apvienība balsos par to, jo uzskatām, ka nebija pamatoti vienā reizē apvienot divus labojumus. Mēs atbalstām to, jo pēc grozījumu atcelšanas uzreiz jāsasauc Saeimas ārkārtas sēde un steidzamības kārtā jāatceļ naturalizācijas logi, tātad — jāļauj naturalizēties visiem Latvijas pilsoņiem, kuri zina latviešu valodu un Naturalizācijas pārvaldē nokārto eksāmenu. Bet jautājums par iespējamo bērnu uzņemšanu pilsonībā bez eksāmena izskatāms tikai tad, kad Latvijā tiks pieņemts jaunais izglītības likums un valsts valodas likums. Likumi jāsakārto secībā, nevis vispirms jāpieņem rezultāts un pēc tam jādomā, kas varētu būt, ja kaut kas mainītos.

Vē vienu lietu gribētu minēt, kā saka, no savas profesionālās puses — kā vēsturniece. Tie deputāti, kas vakar baidīja Latvijas iedzīvotājus, ka tādā gadījumā, ja mēs atcelsim šos grozījumus tādus, kādi tie ir šobrīd, mūs pievienos NVS, tajā brīdī, klausoties Z.Čevera kungu un vēl vienu otru, man prātā ienāca presē lasītais par to, ko teica V.Munters 1939.gada 5.oktobrī, parakstot Latvijas un PSRS draudzības līgumu, kas atļāva šeit ienākt PSRS armijai un izveidot kara bāzes un kuram tālāk sekoja 1940.gads. Interesanta bija situācija, ko tikko minēja par Latvijas Zemnieku savienības aktivitātēm, lai pieņemtu īpašu lēmumu par graudu iepirkšanu — zemnieki bija tik tālu aizdomājušies, ka viņi šīs lietas skata jau 7.Saeimā. Savas frakcijas vārdā viennozīmīgi gribu teikt — jā, graudi valstij ir jāiepērk un jāpalīdz zemniekiem, jo pati valsts daļēji ir vainīga krīzes situācijā, kas izveidojusies. Bet graudu iepirkšana šobrīd ir tikai šīs dienas krīzes risinājums, jo kamēr nav atrisināti citi jautājumi, piemēram, kā var būt valsts graudu rezeve un nebūt valsts glabātaves, kāpēc līdz šim brīdim nav izskatītas tās nelikumības, kas pieļautas, privatizējot graudu pārstrādes uzņēmumus, kāpēc tās nav novērstas, atņemot nelikumīgi veikto darījumu īpašnieku tiesības, un kamēr nav sakārtots robežu jautājums, nelīdzēs valsts līdzdalība graudu iepirkšanā. Šoreiz tas ir glābšanas rinķis, kas noteikti jāsniedz zemniekiem, lai viņi varētu izdzīvot. Eiropas Savienība ir un ir vajadzīga, bet mēs tai nebūsim vajadzīgi, ja būsim izputinājuši savus zemniekus un vietējos ražotājus. Par to ir jādomā!

R.Dilba

(Latvijas Zemnieku savienības frakcija):

Šodien tiešām divas reizes iesniedzām priekšlikumu par to, ka Saeimai jāizskata ārkārtas situācija laukos saistībā ar graudu tirgu. Šī jautājuma sakārtošanai sagatavots Zemkopības ministrijas izstrādātais un Ministru kabinetā apstiprinātais intervences pasākumu plāns graudu iepirkumam. Tas nozīmē, ka valsts risina graudu iepirkumu jautājumu, tikai diemžēl valdībā tas pieņemts ar 1.oktobri. Bet jau sadarbības padomē iesniedzu priekšlikumu, ka graudu intervence noteikti jāsāk ar 1.septembri. Intervences pasākumi, kas pieņemti Ministru kabinetā, jau tajā laikā skaidri un gaiši norādīja, ka tie nedarbosies, proti, graudu pārstrādātāji neuzsāks graudu iepirkšanu. Tā arī notika, tāpēc obligāti jāsāk šis pasākums, jo arī likums nosaka, ka graudu rezervē varam iepirkt trīs mēnešu normu, tas ir, 44 tūkstošus tonnu. Tātad, uzsākot graudu iepirkšanu, mēs jau septembrī varētu iepirkt valsts rezervi. Droši varu teikt, ka ar šo pasākumu noteikti aktivizētos arī pārstrādes uzņēmumi un sāktu zemniekiem maksāt par graudiem. Bet tas diemžēl nav izdevies, jo vairāki Saeimas deputāti, arī no "Tēvzemei un Brīvībai", iebilda gan pirmo, gan otro reizi, tāpēc šis priekšlikums tiks skatīts nākamajā Saeimas sēdē. Redzēsim — varbūt Ministru kabinets jau otrdien šo jautājumu pārskatīs, jo to ierosinās zemkopības ministrs.

Otrs jautājums, kas tika skatīts, ir likumprojekts par nekustamā īpašuma nodokli, kas jāpieņem trešajā lasījumā. Diemžēl tas nobremzēts ar dažiem populistiskiem gājieniem, konkrēti — G.Valdmaņa kunga, kurš šo procesu vispār neizprot — kas ir nodokļi un kāda ir zemes nodokļa vajadzība, un ka tas ir vienīgais reālais nodoklis, kas paliek pašvaldībām. Ja gribam to atņemt, tādā gadījumā mēs atstājam pašvaldības vispār bez jebkādas naudas, kas vajadzīga katrā pagastā un katram cilvēkam viņa problēmu risināšanai. Bet otrs svarīgākais iemesls, ko laukos pārmet daudzi, ir, ka, pirmkārt, to nemaksā, bet, otrkārt, šo nodokli vajadzētu lielāku, netiek izmantota un piedāvāta zeme. Daudzi īpašnieki paņēmuši zemi, bet nepiedāvā to pat nomā. Šajā jautājumā ir daudzas problēmas, bet šis nodoklis nebija liels, un reāli to varēja samaksāt. Ar šādām metodēm un pārmetumiem, redziet, ar šo nodokli viss ir sagrauts... bet tas nav bīstamākais, no kā cieš lauksaimniecība, jo zemes nodoklis viena vai pusotra procenta apjomā noteikti ir vajadzīgs. Tāpēc domāju, ka ar tādiem gājieniem, kādi notiek pašreiz, mēs daudzus likumus pārveidosim tā, ka acīmredzot, nākamajai Saeimai tie atkal būs jāpārskata.

Ceru, ka graudu tirgus jautājums nākamajā nedēļā noteikti atrisināsies.

K.Čerāns

(frakcija "Latvijai"):

Saeima atsākusi savu darbu, un es priecājos, ka arī man kā opozīcijas pārstāvim ir iespēja paust savu viedokli par notiekošo valstī. Latvija jau sākusi dzīvot priekšvēlēšanu gaisotnē, jo tiešām — 3.oktobris Latvijas nākotnei būs izšķiroši būtisks datums, kad tauta izlems, vai ļaut valsts vadību arī turpmāk īstenot šauru grupējumu lokam, realizējot Latvijas valstij un latviešu tautai naidīgu politiku, vai turpmāk ļaut valsts augstākajā politiskajā līmenī sadzirdēt katra cilvēka sāpi un nepieciešamību respektēt katras personas cieņu un turpmāk īstenot tādu saimniecisko un sociālo politiku, kas visā valstī radītu jaunas darba vietas un dotu perspektīvu katram cilvēkam. Šodien valstī ir cilvēki, kas uzskata, ka viņiem klājas labi. Bet es gribu aicināt arī šos cilvēkus apzināties kopējo situāciju, jo pārāk daudziem cilvēkiem klājas grūti. Valstī divreiz vairāk tiek gatavoti zārki nekā kārti šūpuļi, cilvēki neredz perspektīvu, un mēs kā tauta izmirstam. Tāpēc pareizs ir teiciens: ja valsts nespēj aizstāvēt daudzus nabagos, tā nespēs aizstāvēt arī dažus bagātos. Tikai retais šodien spēs apgalvot, ka dzīvojam tādā valstī, kādu tauta cerēja atmodas sākuma gados. Bet mēs varam dzīvot citādu, ja spēsim atstādināt no īpašuma pārvaldes un politiskās varas tās struktūras, kas pārvaldīja īpašumus un sabiedrību okupācijas laikā. Kustība "Latvijai" šodien aicina to izdarīt. Ir pilnīgi skaidrs, ka jaunās lielbagātnieku partijas neglābs tos, kas vīlušies esošajās varas partijās — tas ir tikai kā jaunas avju drēbes vecajiem varas vilkiem, kas nāk un sola tautai zilus brīnumus. Pārāk acīm redzama ir spēku pārkopēšanās jaunās kombinācijās, lai neviens no savējiem nepaliktu ārpusē. Vai gan par ko citu liecina politisko pārbēdzēju salasīšanās zem bijušā premjera pleciem pat pašā pēdējā brīdī? Visas šīs partijas ir vienādas, un pārāk skaidri par to liecina Saeimas balsojumi tautai vitāli svarīgos jautājumos gan par Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes neprivatizējamību, gan par nepamatotu elektroenerģijas tarifu paaugstinājumu atcelšanu, kad visas šīs partijas bija pret, gan situācija, kad tās iestājās par administratīvi teritoriālo reformu, gan balsojumi pret privatizācijas nelikumīgu izmeklēšanu un daudzi citi jautājumi. Visas šīs partijas ir vienādas un pilnas ar vecā režīma kalpiem. Ja tās tiks ievēlētas, turpināsies valsts centralizācijas politika, mazo lauku skolu un slimnīcu likvidācija, absurda administratīvi teritoriālā reforma, mazo un vidējo zemnieku saimniecību un uzņēmumu apspiešana. Vai to mēs gribam? Varas partijas ir tā saāķējušās, ka aiz tām slēpjas milzīgas nelikumības. Piemēram, 220 uzņēmumu privatizācija nomā ar izpirkumu, kur saskaņā ar aprēķiniem valstī nodarīts apmēram miljards latu liels kaitējums. Ģenerālprokuratūra šo jautājumu neizmeklē pēc būtības, kaut arī tai bija pienākums šīs privatizācijas nelikumības uzraudzīt jau tad, kad šis process tikai sākās. Tāpēc manī zināmas cerības vieš ģenerālprokurora iesniegtais demisijas raksts, ka valstī varētu būt labāks ģenerālprokurors, jo patiesībā jau nav vajadzīgs daudz — pietiek šo mafijas saāķējumu no viena stūra sākt šķobīt, lai tas kā lavīna sagāztos. Ir iespēja to izdarīt, un es ļoti ceru, ka tauta to izmantos.

Ja ļoti īsi runā par Saeimas šodienas sēdi, jāsaka, ka tā gāja ļoti smagi — mums neizdevās pieņemt ne Satversmes grozījumus, ne arī grozīt likumu par nekustamā īpašuma nodokli. Bet par to mēs runāsim acīmredzot tad, kad šie likumprojekti tiks pieņemti.

K.Lībane

(frakcija "Latvijas ceļš"): Iepriekšējie runātāji jau pastāstīja, ka šodien gāja diezgan grūti — Satversmes pieņemšanai pietrūka nepieciešamā kvoruma, cits likums tika sabalsots pretrunīgi, tomēr pāris likumu mēs pieņēmām. Bet uzreiz pievērsīšos, manuprāt, šīs nedēļas ja ne pašam svarīgākajam, tad skaļākajam notikumam gan, un tas ir faktam, ka šobrīd jau ir pamats domāt, ka ir savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai notiktu referendums jeb tautas nobalsošana par vai pret Saeimas pieņemtā likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" atcelšanu. "Latvijas ceļš" pieņēmis konceptuālu lēmumu, ka no brīža, kad tiks pasludināti oficiālie parakstu vākšanas rezultāti, mēs sākam informatīvu kampaņu ar mērķi informēt cilvēkus par to, kas ir šajā Saeimas pieņemtajā likumā, un lai referendums notiktu, lai tas būtu pilntiesīgs, lai Latvijas pilsoņi izdarītu savu izvēli nevis emocionālu apsvērumu vadīti, nevis kādā afekta stāvoklī vai kādu apokaliptisku pastkastītē samestu bildīšu vai avīzīšu ietekmēti, bet reāli saprotot, izlasot pieņemto likumu, iepazīstoties ar skaitļiem. Un skaitļi, starp citu, ir šādi — runa ir par 18 tūkstošiem mazu bērnu, no kuriem lielākā daļa šobrīd neiet pat skolā, bet kuri ies Latvijas skolās, mācīsies latviešu valodu un kuru relatīvā attiecība pret Latvijas pilsoņu ģimenēs dzimušajiem ir septiņas reizes mazāka nekā pilsoņu ģimenēs dzimušie bērni laikposmā pēc neatkarības atgūšanas, un 5,7 reizes mazāka nekā Latvijas pilsoņu ģimenēs dzimušo bērni, kas pēc tautības ir latvieši. Jūs redzat, ka skaitļi ir dramatiski un nav par ko baidīties. Tāpēc mēs iepazīstināsim sabiedrību ar šiem skaitļiem, ar likuma redakciju, ar to, par ko mēs balsojam, un liksim viņiem saprast, ka jautājums nav par to, vai dzīvot vairāk vai mazāk latviskā Latvijā, bet gan par to, ka mums jāsaglabā savas valsts drošība un jānodrošina neatgriezeniska neatkarība, ka jāsper visi tie soļi mūsu Rietumu partneru un sabiedroto virzienā, kas no mums tiek sagaidīti, jo citādi mēs paliksim divvientulībā ar Krieviju, un tad mēs vispār vairs nedzīvosim Latvijā, kur nu vēl latviskā Latvijā! Bet — paraksti ir savākti, un mēs respektējam vienas desmitās daļas vēlētāju gribu, bet šobrīd visiem tiem, kas ir parakstījušies un kas nav parakstījušies, un kas jebkādā veidā pauduši savu gribu, jāsaprot, ka viss, ko varētu iztulkot kā joku un vieglprātību, ka gan jau kaut kā, ka šāda veida attieksme ir beigusies un sākas nopietnība. "Latvijas ceļš" sāk strādāt pie tā, lai informētu cilvēkus.

V.Boka

(Demokrātiskās partijas"Saimnieks"frakcija): Kā redzat, Saeimas brīvdienas beigušās un atsācies darbs. Pirmā plenārsēde, par nožēlu, noritēja pārāk neauglīgi, tāpēc gribētu padalīties iespaidos, ko brīvlaikā padarījis Demokrātiskās partijas "Saimnieks" ēnu kabinets, un pateikt, ka pagaidām pie mikrofona mielojas tikai ar vienu domu — nosaukt vēlēšanu sarakstu numuru, bet mēs nodarbojamies ar konkrētu saimniecisku problēmu risināšanu. Gribu informēt, ka mums izdevies pastrādāt kopā ar katras konkrētas nozares darba darītājiem, esam strādājuši Cēsīs, Priekuļos, Rēzeknē un Valmierā, bet nākamā sēde notiks Kuldīgā. Kādi jautājumi ir risināti, ko esam izdarījuši? Esam panākuši, ka ir lēmuma projekts, ka pašlaik valstī ir nekam nederīga mežu nomas koncepcija un tā ir jāpārstrādā. Kas attiecas uz mežu apsaimniekošanu, steidzamā kārtā jāatrisina jautājums par celulozes kombināta celtniecību Latvijā, turklāt, strikti ievērojot Latvijas intereses. Acīmredzot ne pārāk pieņemami ir projekti par skandināvu iesaistīšanu šajā darbā, jo Skandināvijas celulozes ražotāji Latvijai nevarētu būt partneri, bet tikai konkurenti. Mums bija ļoti nozīmīga sēde par privatizācijas sekām. Šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā privatizācijas procesu neviens nekontrolē un neuzrauga tā, lai privatizācija neizputinātu ražotnes, bet tās saglabātu. Šajā jautājumā ēnu kabinetam bija sēde Rīgas tīklos, kur mēs skatījām Latvenergo jautājumu. Ir panākts tas, ka esam sagatavojuši deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam, jo ir informācija, ka Ministru kabinets gatavojas privatizēt atsevišķas Latvenergo struktūrvienības, kas ir pilnīgā pretrunā ar Saeimas lēmumu par šī uzņēmuma privatizācijas apturēšanu. Tāpat steidzamā kārtā mēs aicinām atrisināt jautājumu, kurā ieinteresēti visi enerģētiķi, tas ir, par Latvenergo prezidenta un valdes ievēlēšanu, kas dažādu intrigu un šantāžas dēļ joprojām tiek apzināti kavēta. Ir panākts īpašs lēmums par brīvajām ekonomiskajām zonām, Latvijā, jo Demokrātiskā partija "Saimnieks" kategoriski iebilst pret Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu, kas dažus atvieglojumus šajās zonās atceļ. Tas ir pilnīgi nepieļaujami pret atsevišķu investoru darbību šajās zonās, kas grib ieguldīt naudu, bet šie grozījumi likumā atkal to aptur. Ir sagatavots un izplatīts lēmuma projekts par slimokasēm, tas tika pieņemts Rēzeknē kopā ar slimokasu darbiniekiem, Mēs pieprasām visdrīzākajā laikā atcelt ierobežojumus, kas paredz slimokasu veidošanu reģionos, paredzot skaitliskos ierobežojumus atkarībā no iedzīvotāju skaita, jo konkrētais skaitlis 200 tūkstoši atsevišķos reģionos nav pieņemams.

Runājot par graudiem, valsti šis jautājums satrauc, un šodien mums izdevās savākt nepieciešamo deputātu parakstu skaitu, lai sasauktu Saeimas ārkārtas sēdi šajā jautājumā. Mēs iestājamies par to, ka intervence labības tirgū, tas ir, graudu iepirkums, jāuzsāk nekavējoties — ar 1.septrembri. Pie tam mūsu priekšlikums ir organizēt darbu tā, lai samaksātu 50% avansu iepirkuma dienā — tas ir konkrēti izdarāms, un par to mēs arī cīnīsimies. Bez tam šajā pašā problēmā steidzamā kārtā jāizskata jautājums par tā saukto Dzirnavnieku grupas monopolstāvokli graudu iepirkšanā — pret to ir jācīnās, jo acīmredzot tā ir ļaunuma sakne. Dotajā brīdī Ministru kabineta darbība šajā jautājumā jāatzīst par galēji neapmierinošu.

Vēl bija nozīmīga ēnu kabineta sēde Valmierā, kurā mēs runājām par naudas un preču plūsmas sakārtošanu valstī. Nekavējoties ir jāpieņem komerclikums un noteikumi par bezskaidras naudas norēķinu ieviešanu caur bankām un tikai tā vairumtirdzniecībā, kā arī jāizskata jautājums par to, ka 10% no pievienotās vērtības nodokļa varētu nonākt pašvaldībās, kas daudzās pašvaldībās organizēja šo uzņēmējdarbību, jo tas varētu būt liels atspaids. Šodien mēs dzirdējām pilnīgi pretēju viedokli, kas ir klajā pretrunā un faktiski diskriminē zemnieku viensētas Latvijā, jo bija sagatavots priekšlikums, kurā sajauktas īpašuma tiesības dzīvojamā fondā ar komercīpašumiem. Bija priekšlikums, kas plānoja aplikt dzīvojamās ēkas ar īpašuma nodokļiem, bet, paldies Dievam, Saeimai pietika saprāta šo jautājumu tālāk nevirzīt, un tas tika nobloķēts. Ceru, ka jūs, cienījamie radioklausītāji, spēsiet ieklausīties tajā, ko deputāti runā, nevis tajos kolēģos, kas runā, gatavojoties vēlēšanām, un būsiet spējīgi trāpīt desmitniekā.

M.Lujāns

(Tautas saskaņas partijas frakcija): Protams, vienmēr patīkami redzēt un dzirdēt, ka vairākuma pārstāvji aktīvi stāsta par to, ko viņi labu izdarījuši tautas labā.

Šodien arī Tautas saskaņas partija atbalstīja "Saimnieka" iniciatīvu par to, ka nekavējoties jāsasauc ārkārtas sēde par katastrofālo situāciju, kas veidojas laukos, tas ir, par graudaugu iepirkšanu. Domāju, ka G.Krasta kungam nākamo otrdienu būs diezgan smaga diena, jo viņam nāksies parlamentam nopietni stāstīt par situāciju, kāda izveidojusies laukos, kur zemnieki nesaņem naudu, kāpēc atļauts sava veida Dzirnavnieka monopols un kādēļ zemniekiem jāpārdod graudi par viņu cenām.

Šodien bija arī jautājums, kas vienmēr izraisa diskusijas, tas ir, Satversmes grozījumi. Lēni, ar smagām diskusijām Satversmes grozījumi sāka virzīties uz priekšu līdz otrajam lasījumam, bet sakarā ar to, ka valdošais vairākums nav ieinteresēts nepieciešamajos Satversmes grozījumos un nebija pietiekamais deputātu skaits, jautājums tika atlikts uz nākamo sēdi.

Tāpat, protams, man gribētos atzīmēt, ka Tautas saskaņas partija neaicināja savus vēlētājus protestēt pret nobalsojumu, bet tagad tuvojas referenduma jautājums, kurā Tautas saskaņas partijai būs sava iniciatīva, jo tā balsojot atbalstīja grozījumus likumā "Par pilsonību". Protams, arī katram vēlētājam būs nopietni jāpadomā, jo Centrālā vēlēšanu komisija noteica, ka referendums notiks 3.oktobrī un ka tas būs savienots ar vēlēšanām. Būs jāizvēlas, vai reāli atbalstīt ceļu uz Eiropas Savienību un attīstību vai pakļauties "Tēvzemes un Brīvības" demagoģijai, tikai tad ir jautājums — kur un kādu ceļu Latvija būs izvēlējusies, kurp ies?

Tāpat Tautas saskaņas partija, kamēr Ārlietu ministrija nespēj normalizēt attiecības ar Krieviju, lēnām risina šo jautājumu. Ceru, ka tuvāko dienu laikā mēs uzzināsim, kā beigušās Tautas saskaņas partijas līderu pārrunas ar vienu no vadošajiem politiskajiem spēkiem Krievijā "Mūsu mājas — Krievija".

Septembrī gaidāma liela starptautiska konference, kurā piedalīsies arī partijas "Jabloko" vadība. Iespējams, ka to, ko nespēj ne Ministru kabineta pārstāvji, ne cienījamais V.Birkava kungs, varbūt palēnām veiks opozīcijas pārstāvji, un 3.oktobrī vēlētāji izvēlēs savu nākamo parlamentu — tos spēkus, kas pārvaldīs Latviju nākamos četrus gadus. Būtu labi, ja vēlētāji nepakļautos tikai demagoģijai, bet nopietni un mierīgi pasēdētu un padomātu, ko katra partija izpildījusi, kā pats vēlētājs dzīvo un kā viņš grib dzīvot nākamos četrus gadus. Bet šajā periodā, kas atlicis līdz vēlēšanām, es tomēr ceru, ka deputāti saglabās vēsu saprātu, pabeigs tos darbus, ko šī Saeima var paveikt, un lēnām aizies vēsturē. Un pēc tam jau vēsturnieki varēs apspriest jautājumu, kā 6.Saeima strādājusi un ko devusi ekonomikai. Lēnām nāk rudens un tuvojas jaunas vēlēšanas, un Tautas saskaņas partija ar to daļēji apsveic visus klausītājus.

Saeimas preses dienests