Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

 

 

Sēdes vadītājs.

Labrīt, cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Paziņoju par atklātu Latvijas Republikas Saeimas 1998.gada rudens sesiju un 20.augusta Saeimas sēdi.

Pirms sākam izskatīt akceptēto darba kārtību, izskatīsim vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā. Juridiskā komisija saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu lūdz izdarīt grozījumus šīsdienas sēdes darba kārtībā 50. lietu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Civilprocesu kodeksā" otrajā lasījumā — iekļaut darba kārtībā tūdaļ pēc ceturtās sadaļas kā pirmo lietu piektajā sadaļā. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu nav. Esam vienojušies.

Pieci deputāti saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51.punktu lūdz pārcelt darba kārtības 51.punkta — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" — izskatīšanu tūlīt pēc darba kārtības pirmās sadaļas "Prezidija ziņojumi". Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Vai deputātiem ir iebildumi? Paldies! Runāt neviens nevēlas. Deputātiem iebildumu arī nav.

Godātie kolēģi! Nākamais ir līdzīgs arī no pieciem deputātiem iesniegts priekšlikums, kuri lūdz likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" izskatīt pēc darba kārtības 21.punkta.

Faktiski, godātie kolēģi, mēs tikko par to jau esam vienojušies. Līdz ar to tas arī ir akceptēts.

Pieci deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā izdarīt izmaiņas. Likumprojektu "Iedzīvotāju reģistra likums" , darba kārtības 33.punkts, izskatīt pēc darba kārtības 30.punkta. Tātad pārcelt par divām pozīcijām uz augšu, 33.punktu izskatīt pēc 30. Vai deputātiem ir iebildumi. Vai kāds vēlas par šo jautājumu runāt? Iebildumu nav. Runāt arī neviens nevēlas. Esam par to vienojušies.

Pieci deputāti ierosina Saeimas Prezidijam ziņot par Saeimas deputātu patstāvīgo priekšlikumu — lēmuma projektu "Par valsts intervenci labības tirgū" , iekļaut to šīdienas sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības jautājumu pēc "Prezidija ziņojumi". Tātad ir jauns priekšlikums. Par to vēlas runāt deputāts Roberts Dilba. Lūdzu!

R.Dilba

(LZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Laika apstākļi ir ļoti nelabvēlīgi graudu audzētājiem. Skaidri jau ir redzams, ka ir un būs milzīgi zudumi šogad graudu ievākšanā un faktiski draud trūkums pārtikas graudiem mūsu valstī. Valdības izsludinātie noteikumi par intervences pasākumiem graudu tirgū ar 1.oktobri diemžēl nav devuši vajadzīgo efektivitāti. Graudu pārstrādes uzņēmumi joprojām pieņem graudus tikai glabāšanā un joprojām nemaksā par graudiem. Izejot no šīs situācijas, valdībai acīmredzami graudu intervences pasākumi ir jāsāk nekavējoši. Tādā veidā mēs noteikti uzlabosim šo situāciju un graudu pārstrādātāji arī iekļausies graudu tirgū. Tāpēc es aicinu kolēģus šodien šo jautājumu izskatīt, lai valdība varētu pārskatīt šo jautājumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret šo jautājumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi, ka mēs iekļaujam darba kārtībā pie sadaļas "Prezidija ziņojumi" kā 22.darba kārtības jautājumu "Prezidija ziņojumi" par šo darba kārtības jautājumu. Nav iebildumu. Paldies! Esam vienojušies.

Vēl, godātie kolēģi, desmit Saeimas deputāti ierosina Saeimas sēdēs līdz 3.oktobrim debatēm laiku paredzēt pirmo reizi — piecas minūtes, bet otro reizi — divas minūtes. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo priekšlikumu? Par vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šai Saeimai vēl tomēr ir pietiekoši daudz jāizdara. Ja nu mēs gribam šeit labi izskatīties, tad acīmredzot tieši ir jāiemācās īsi un konkrēti izteikties un pateikt, ko tad mēs gribam. Saeimas darba laiks iet uz beigām. Triju gadu laikā, es ceru, ka tie, kas varēja iemācīties izteikties īsi, to ir iemācījušies, kas nevarēja, tiem ir bezjēdzīgi mācīties pēdējo mēnesi. Lai šī Saeima ar godu pabeigtu darbu un ar godu ieietu vēsturē, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Pēc 3.oktobra kā tādu nelielu kompensāciju varbūt kādam, kurš ļoti būs nocieties, tad varbūt būs iespēja arī garāk izteikties, bet šoreiz es ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo man liekas, ka tas mums visiem ir ļoti nepieciešami.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai kāds vēlas runāt pret? Pret vēlas runāt Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis — Tautas kopa "Brīvība", saraksts nr. 1. (Aplausi.) Mēs neapšaubāmi esam vieni no ļoti maza skaita, kas šajā Saeimā oponē tos, kas grib tautu izzagt, kas grib tautu iznīcināt un mums atkal bāzt mutes ciet. Dobeļa kungs tic, ka ar to, ka mēs runāsim mazāk, šai Saeimai būs lielāks gods Latvijas vēsturē. Šai Saeimai itin nekāds gods nebūs, jo šī ir bijusi, bez šaubām, viena no viskorumpētākajām un viena no visnespējīgākajām Saeimām. Mēs esam šeit saņēmuši atpakaļ trīs vai četrus likumus pārskatīt vēl un vēl, un vēl. Tikai tāpēc, ka mēs šeit katru dienu uzstādām kaut kādu jaunu Ginesa rekordu. Mēs pieņemam 20 sekundēs lēmumus tautai svarīgos jautājumos, un tikai pēc tam mēs taisām referendumus, un tautai maksās lielu naudu tās parakstu vākšanas un tā tālāk, izrunāsim tos jautājumus, izrunāsim ne tikai šeit, bet izrunāsim ar tautu tā, lai mēs patiešām pārstāvētu mūsu tautu. Citādi nīkuļošana, ka mēs šeit 30 sekundēs nolemsim kaut ko, un tad mēs iesim pie tautas, lai tauta dod parakstus un lai mēs mudžināmies tālāk.

Kas jums trūkst? Jūs bijāt Sadarbības padomē, kas mums uzspieda šo Pilsonības likumu. Mēs būtu varējuši to nelikt uz dienas kārtību. Mēs būtu varējuši to izrunāt lēnām ar tautu, bet nē, mums bija vienā dienā ar visādiem spiedieniem — nāk Jāņi, nevaram un nezin ko, jāpieņem pilnīgi draņķīgi likumi. Un tikai pēc tam tēvzemieši nolēma, ka tautai jādod iespēja izteikties. Mums jāsāk viņa uzklausīt. Kas jums kaitēja, kāpēc mēs tad nevarējām klausīties? Vai tad mēs nezinājām, ko tauta grib? Bet tagad mums grib aiztaisīt mutes ciet. Mēs runāsim tikai pāris sekundes varbūt un lemsim ātrāk un ātrāk tautu uz iznīcību. Kas jums, tēvzemiešiem, kait? Godu jūs atradīsiet šajā Saeimā? Negodu vien jūs esat nopelnījuši. Kāpēc mēs, ja mēs varam izteikties īsi un konkrēti, kāpēc mēs to nedarām? Bet ir svarīga lieta, kāpēc mēs tagad nolemsim, pat nezinot, par ko mēs runāsim, ierobežot runāšanas laiku. Vai tā nav vislielākā nekaunība? Tā ir "Tēvzeme"! Tā ir Sadarbības padome! Kas jums kait? Kāpēc svarīgu jautājumu mēs nevaram svarīgi izrunāt? Kāpēc nevaram to pat atlikt, lai mēs varētu parunāt ar tautu? Nē! Mēs ar steidzamību divos lasījumos vienā gājienā, un tad oho, tad pēc tam divus mēnešus kaitinām tautu ar parakstu vākšanu un tad pēc tam ar referendumu un tā tālāk. Es jūs aicinu darīt to darbu pirmo reizi pareizi, nevis tā, kā jūs tagad darāt. Spēlējat teātri. Kāpēc jūs nedarījāt pareizi tad, kad jums tika lūgts — atlikt šo jautājumu? Nē! Mums bija tad jābalso. Mums bija tad jāpieņem likums, kas ir nepieņemams, un mēs to esam darījuši atkārtoti un atkārtoti, un atkārtoti. Lielāko daļu no tiem likumiem, kurus mēs šeit esam 6.Saeimā pieņēmuši, 7.Saeimai tie būs vienkārši jāanulē un jāsāk par jaunu. Tauta ir tik tālu nodota nabadzībai, kāpēc mēs to darām?

Ar "Latvenergo" vien katram iedzīvotājam būtu 20 000 latu, jo "Latvenergo" ir vērts 50 miljardus. Bet nē, "Tēvzemei un Brīvībai", Krasta kungs un citi brāļi pirks tos 20 000 latus par 10 latiem un lielāko daļu sertifikātos. Mēs par to balsojām, ka visus šos lielos objektus būtu jāprivatizē šā un tā un spēlējam spēles. Šeit šai Saeimai nekāda goda nebūs. Balsojiet, kā jūs gribat, es balsošu pret, un es ticu, ka tauta grib, lai mēs izrunājam jautājumus un nedarām šeit muļķības.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputātu priekšlikumu — noteikt debašu laiku līdz 3.oktobrim pirmo reizi — piecas minūtes, otro reizi — divas minūtes. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 20, atturas — 9. Lēmums ir pieņemts. Debašu laiks ir noteikts.

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt darba kārtībā akceptētos jautājumus. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Augstākās padomes 1993.gada 28.aprīļa lēmumu "Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu atzīšanu par spēku zaudējušu" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Deputāti runāt arī nevēlas. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par akcīzes nodokli alkoholiskiem dzērieniem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Likums par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu par šo atzinumu nav. Runāt neviens nevēlas. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par humānās palīdzības sūtījumiem"" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Augstākās padomes 1992.gada 10.marta lēmuma "Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu" atzīšanu par spēku zaudējušu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu" nodot Ārlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisijai ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Repatriācijas likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Muitas likumā" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sadarbības memorandu" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu un kapitāla nodokļiem" nodot Ārlietu komisija un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Singapūras Republikas valdības līgumu par ieguldījumu savstarpēju veicināšanu un aizsardzību" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par kopējās izglītības telpas izveidi starp Baltijas valstīm vispārējās, vidējās un profesionālās izglītības jomā" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina deputātu Dineviča, Bāna, Nagobada, Celmiņa un Jurkāna iesniegto likumprojektu "Pieaugušo izglītības likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais jautājums. Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Preču zīmju līgumu (Līgumu par preču zīmju reģistrācijas noteikumu harmonizāciju)" nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir saņemtais patstāvīgais priekšlikums. Tātad izskatām, godātie kolēģi, dokumentu nr.4462, Saeimas lēmuma projektu. Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildumi? Nav. Paldies. Esam vienojušies. Tiek iekļauts kā pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtībā, tā, godātie kolēģi. Paldies jums.

Un tātad saskaņā ar mūsu vienošanos par deputātu patstāvīgo priekšlikumu — lēmuma projekts "Par valsts intervenci labības tirgū" . Tas ir, godātie kolēģi, dokuments nr.4494 "Par valsts intervenci labības tirgū". Godātie kolēģi, ir saņemts šis dokuments, vai kādam ir iebildumi, ja mēs to iekļaujam šīsdienas sēdes darba kārtības beigās? Nu nav visiem vēl saņemts, Dilbas kungs. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šī lēmuma iekļaušanu darba kārtības beigās? Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es domāju, ka mēs neesam tiesīgi lemt, ko 7.Saeima darīs 1999.gadā. Tā kā es domāju, ka šis priekšlikums nav iekļaujams, izlasiet uzmanīgi šo dokumentu, jo šeit ir likts priekšā iekļaut 7.Saeimas darba kārtībā 20.augustā, tas ir 1999.gadā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, tā kā Vidiņa kungs iebilst par šī priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā, tad šodien mēs to iekļaut darba kārtībā nevaram. Mēs varam lemt par šī jautājuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem nav iebildumu, ja mēs šo priekšlikumu iekļaujam nākamās sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Paldies! Lēmums ir pieņemts.

Saskaņā ar mūsu vienošanos, godātie kolēģi, mēs izskatām 51.darba kārtības jautājumu, un tas ir likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" , otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatām otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Jūsu rīcībā ir dokuments nr.4465.

Sēdes vadītājs.

Tad, godātais Bišera kungs, tā kā runa ir par Satversmi, mums jāreģistrējas kvorumam, vai mēs esam tiesīgi izskatīt šo jautājumu. Lūdzu, godātie kolēģi, reģistrācijas režīmu. Lūdzu kolēģus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 67, piedodiet, 70 deputāti. Mēs esam tiesīgi izskatīt šo jautājumu. Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers.

Nu, tātad es dokumentu jau paziņoju, ar kuru mēs strādājam. Tātad izskatam priekšlikumus pa pantiem. Pie 4.panta ir deputāta Golubova priekšlikums, kur viņš uzaicina izslēgt 4.pantā vārdus "valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda". Atbildīgā komisija šādu priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāts Golubovs ir pieteicies debatēs. Lūdzu! Saskaņā ar mūsu panākto vienošanos debatēm noteiktais laiks 5 minūtes pirmo reizi un 2 minūtes otro reizi.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kāpēc parādījās šis te priekšlikums? Mums ir latviešu Valsts valodas likums, kurš reglamentē to, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda, un runāt par to Satversmē, kura runā par ģerboni, par karogu, vispār par tiesībām, es uzskatu, ka nevajadzētu, tāpēc lūdzu pieņemt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk debatēs deputātu pieteikušies nav. Lūdzu, vai komisija vārdā vēlaties ko, Bišera kungs, teikt? Nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Golubova priekšlikumu numur viens, atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 4, pret — 50, atturas — 9. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers

(DPS) . Pie 77. panta priekšlikumu nav. Pie 82. panta ir atbildīgās komisijas priekšlikums, redakcionāla rakstura — aizstāt vārdu "un" ar vārdu "vai". Komisija, protams, pati atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav par šo komisijas atzinumu. Paldies, pieņemts.

I.Bišers.

Pie 89. panta priekšlikumu nav. Pie 90. panta ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Faktiski saistāms 3. un 4. priekšlikums, jo komisija ierosina 90. un 91. pantu vienkārši apmainīt vietām, neizdarot nekādus labojumus.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Par trešo priekšlikumu vēlas runāt Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība", 1. saraksts. Prezidij, Sadarbības padome un tauta! Šitie trīs panti, par kuriem mēs tagad runāsim, ir svarīgi un ļoti cēli. Ir runa par to, ka arī katram pilsonim vajadzētu zināt savas tiesības. Un tad es jums prasu: kādas tiesības ir tam invalīdam, kuram tagad Rēzeknē ir jāpērk savas invalīdu mašīnas autostāvvieta naudā, bet Krasta kungs un draugs var pirkt "Latvenergo" par sertifikātiem. Kādas tiesības viņam ir? Kādas tiesības ir tai meitai, kurai ir piedzimis bērns un kurai ir 4 vai 5 lati mēnesī, ar ko to bērnu izaudzināt? Kādas tiesības viņai ir? Ir tiesības starp starptautiskajiem likumiem? Bet kādas tiesības viņai ir? Kas viņai to paskaidros, godājamais Bišera kungs? Mums ir vesela... vairāki simti tūkstoši represēto... Kādas tiesības viņiem ir, lai atgūtu savu mantu? Viņiem to mantu atņēma vienā naktī ar pistoli. Un tagad, desmit gadus vēlāk, tā manta nav vēl atdota. Kādas tiesības ir šitam cilvēkam? Kādas tiesības ir tam bērnam, kas gribētu izaugt spējīgs, bet nav naudas mājās, lai viņš varētu iet uz skolu? Viņš gribētu izaugt vesels, bet nav naudas it kā, lai viņam palīdzētu izārstēties. Kādas tiesības viņam ir? Ženēvas konvencija stāsta, ka viņam ir visas tiesības. Bet, lūk, mēs atkal tautu maldinām. Runāsim par tiesībām, runāsim par vienlīdzību, runāsim par to, ka visi stāv tiesā — vainīgi vai nevainīgi, un tad apskatīsimies, kur tad sēž mūsu lielie tautas vadoņi, kas ir kļuvuši stāvus bagāti. Vai viņi sēž cietumā? Nē. Viņus raida pa televīziju, kā viņi turpmāk glābs tautu.

Kur tad ir tautas tiesības pret šito Saeimu, kas lemj un spēlē teātrus? Dilbas kungs nāk un runā par graudu cenu intervenci. Viņš bija lauksaimniecības ministrs. Viņam bija iespējas daudz ko kārtot. Viņš ir liels draugs Šķēles kungam, kas tagad stāsta, kā viņš glābs laukus, bet kas ieveda to sistēmu, ka nevienam nemaksā? Dilbas kungs ieveda to brīvo tirgu, kas nozīmē, ka mūsu laukiem nav nākotnes dēļ šitādiem likumiem, bet viņš šodien spēlē teātri un prasa, lai tauta un valsts nāk palīgā tam zemniekam. Bet viņš ir uzstādījis to cilpu, un tas zemnieks tur tirinās, un mēs iesim un tam zemniekam dosim mazu bonbondziņu, un Dilbas kungs smaidīs un teiks: skat, ko es priekš jums daru.

"Tēvzemei un Brīvībai" it kā sola tautai palikt tīrai, būt latviskai un nobalso... uzstājās ačgārni... un tad tikai iet pie tautas un prasa referendumu. Kur tautai ir tiesības pret šitādu noziedzību, kas šeit notiek katru stundu, katru minūti? Vai tautai patiešām būs jāņem savas tiesības no Dieva, ka mēs visi esam līdzīgi un varam viens otram atņemt dzīvību un staigāt uz Saeimu ar dakšām? Es biju Rēzeknē un runāju ar cilvēkiem un saku — nedariet to, tas ne pie kā nevedīs. Visi šitie ir atlaisti ar 1. novembri. Dariet to pozitīvo, atrodiet tos pareizos deputātus nākošo reizi, jo šitai Saeimai, Dobeļa kungs, nekāda goda nebūs, vienalga, cik jūs to vārdu lietojat.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas. Paldies! Vairāk debatēs pieteikušos deputātu nav. Komisijas vārdā, Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Komisijas vārdā es varu piebilst tikai to, ka tiešām Latvijā cilvēki ne vienmēr ir pienācīgi informēti par savām tiesībām, un šajā ziņā es varētu Valdmaņa kungam pievienoties. Un tieši tāpēc arī šajā Satversmes grozījumu tekstā ir ietverts šāds pants, kas paredz, ka valsts pienākums ir informēt cilvēkus par viņu tiesībām. Bet Valdmaņa kunga runa kopumā neatbilda jautājumam par šo priekšlikumu, jo runa gāja tikai par pantu samainīšanu vietām, bet pēc būtības par pantu tekstu ne Valdmaņa kungs, ne kāds cits kungs, ne dāma nekādus priekšlikumus nav iesnieguši.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par trešo priekšlikumu šajā likumprojektā... un ceturto? Trešo un ceturto, godātie kolēģi! Paldies! Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers.

5. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums par 92. pantu, kurš runā, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses tiesā, un komisija ierosina papildināt ar vēl vienu teikumu: "Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību."

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas ierosinājumam? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk ir 93. pants. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt 93. panta otro teikumu, uzskatot, ka atsevišķi momenti šeit var būt strīdīgi un tāpēc to labāk risināt parastās likumdošanas ceļā, ietverot šo... Tas principā ir ietverts Reliģisko organizāciju likumā, bet lai nesasaistītu rokas Satversmei, kuru grozīt būtu sarežģīti, ja mēs gribētu kaut ko tur precizēt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par šo priekšlikumu ar numuru seši? Piekrīt. Paldies! Pieņemts.

I.Bišers.

Par 94. pantu priekšlikumu nav.

Par 95. pantu priekšlikumu nav. Par 96. pantu priekšlikumu nav. Un arī par 97. pantu priekšlikumu nav. Par 98. pantu ir deputāta Golubova priekšlikums — izteikt pēdējo teikumu šādi: "Latvijas pilsoņus un pastāvīgos iedzīvotājus, kam ir tiesības uz nepilsoņa pasi, nevar izdot ārvalstīm." Nu, šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi daļēji, komisija to ir izteikusi vienkāršākā redakcijā. Šīs personas nevar izdot ārvalstīm. Pēc būtības priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Par 98. pantu vēlas runāt deputāts Valdmanis. Lūdzu!

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Sadarbības padome, Prezidij un citi! Šī daļa no Satversmes runā par cilvēku brīvu ceļošanu kā iekšzemē, tā uz ārzemēm. Mēs zinām, ka mūsu Latvijā atrodas svešs elements, kas negrib būt Latvijā. Mēs varam strīdēties, vai tā ir puse vai ceturtā daļā, vai 80% no tiem, kurus mēs nodēvējam par nepilsoņiem. Šiem cilvēkiem ir savas tiesības kustēties un braukt. Viņi šeit ir pret savu gribu, viņus vēsture šeit ir atdzinusi, bet mēs it kā nespējam palīdzēt viņiem braukt prom. It kā mūsu valstij trūkst tās mantas, lai gan netrūkst, ja mēs skatāmies, cik mēs izšķērdīgi rīkosimies ar tādām lietām kā "Latvenergo"... Bet visvairāk mums trūkst politiskās gribas. Jo pasaules precedenti, pasaules likumi saka, ka tie, kas ir vainīgi tādās situācijās, ka viņiem ir jānāk un tas jautājums jārisina. Bet mēs negribam un neejam pie vainīgajām lielvalstīm un nesakām —lūdzu, mēs gribētu aptaujāt mūsu nepilsoņus, saprast, kur viņi grib braukt, un, lūdzu, sagādājiet tos resursus. Un nebūtu spriedzes, no Latvijas aizbrauktu prom. Tie, kas paliktu, būtu tie, kas grib būt, un, ja viņi patiešām grib, tad varbūt mums ir jāatrod vieta viņiem. Bet tie, kas negrib, viņiem ir jādod iespēja braukt prom, mēs viņus šeit nedrīkstam ar varu paturēt.

Un šodien, jā, būtu tāda diena, kad mēs varētu runāt par lielu valsts iespaidu uz šodienas Latviju, par okupācijas sekām. Šī diena ir beidzamā plenārsēde pirms 23. augusta, un lūk, skat, kas notiek. Brīvības piemineklis ir it kā remontā, lai gan Brīvības pieminekļa administratori saka, ka, jā, jūs varat tur sanākt, bet Rīgas Dome pasaka — nē, it kā nevar tur sanākt, nevar tur būt mītiņi. Tautas kopa "Brīvība" aicina tautu piektdien ārpus Ministru kabineta, tur sākt demonstrācijas, savos okupācijas seku tērpos, vai tas bija vācu darba nometnēs, vai tas bija krievu darba nometnēs. Parādīt pasaulei, ka mēs neesam ne fašisti, ne komunisti, lai gan ir ļoti daudz komunistu šitanī zālē. Jo mūsu tauta ir daudz, daudz vecāka kā komunistu vai fašistu dogma. Mūsu tautas mīlestība pret savu ģimeni, pret savu novadu, pret savu valsti ir dziļāka nekā komunistu murgi, nekā fašistu murgi. Bet saprotat, ka mēs lūdzam savu tautu nākt krastmalā ar svecītēm uz stundu pārdomām svētdien vakarā, un Guntis Ulmanis, mūsu 9. maija prezidents, paziņo, ka nedrīkst tauta tur pulcēties. "Tēvzemei un Brīvībai" sasauktie drīkst vienalga kad, jo viņi ir sabiedrotie. Bet Tautas kopa "Brīvība" prasa atļaut ar koriem un svecēm uzsākt tautas pārdomu stundu, un 9. maija pirmie sekretāri, kas par šo valsti lemj, nolemj, ka tādi saieti tur nebūs. Saprotiet, mēs ejam atpakaļ uz represiju laikiem. Bet mums ir jāiet un jādemonstrē pretlikumīgi. Ka mums ir šito nekaunīgo varu, kas mums uzlikta virsū, ka mums viņai ir jāparāda pareizais ceļš, ka mēs nelūgsimies vairs, un latviešu iedzīvotājiem ir jābūt brīvas izceļošanas spējas...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes pagājušas, Valdmaņa kungs... (No zāles deputāts M.Lujāns: "Gundar, prasi vēl!") Juris Sinka.

J.Sinka

(TB, LNNK). Paldies, priekšsēža kungs. Dāmas un kungi! Es ieteiktu par šo otrā lasījuma variantu nebalsot, paturēt pirmā lasījuma variantu, kur ir skaidri pateikts, ka Latvijas pilsoņus nevar izdot ārvalstīm. Un vairumā valstu ir tieši tāda nostāja. Šis jaunais variants padara to ļoti neskaidru. Pirmkārt, kas ir Latvijas pase un tā tālāk. Bet Latvijas pilsoņus nevar izdot ārvalstīm. Es tiešām ieteiktu paturēt pirmā lasījuma variantu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Kāda ir mana priekšlikuma būtība? Es piedāvāju, ka ne tikai pilsoņus, bet visus iedzīvotājus, kam ir Latvijas pase, nevar izdot ārvalstīm. Padomājiet! Ja nu mūsu valsts, Latvija, izdod tiem ļaudīm pases, tad viņa uzņemas arī atbildību par tiem ļaudīm. Arī jums, Tabūna kungs, ir pase — Latvijas pase. Arī man ir Latvijas pase. Un arī nepilsoņiem, kuri šeit dzīvo, ir Latvijas pase. Un viņi atrodas tieši Latvijā, šeit, pie mums. Un viņus nevar izdot ārvalstīm. Tāpēc vispār mani apmierina atbildīgās komisijas priekšlikums, un lūdzu nobalsot par to.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs.

I.Bišers

(DPS) . Vispirms par Valdmaņa kunga uzstāšanos. Es varu atzīmēt, ka viņš neizteica nevienu vārdu par priekšlikumu, bet izteica priekšlikumu, aicinājumu manifestēt pie Latvijas Republikas Ministru kabineta ēkas. Par šo jautājumu es neesmu pilnvarots komisijas vārdā izteikt nekādus viedokļus.

Kas attiecas uz pārējām divām uzstāšanām, viņi izteica divus pretējus viedokļus par šo jautājumu. Šie abi viedokļi tika apspriesti arī komisijas sēdē, bet vairākumu guva tas variants, kas ir ielikts komisijas priekšlikumā, tas ir komisijas vairākuma priekšlikums. Es domāju, ka arī Saeimā pastāv divi šādi viedokļi. Mums ir jāizšķiras par šo jautājumu nobalsojot.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātais Golubova kungs, jūs uzstājat par sava priekšlikuma balsošanu? (No zāles deputāts A.Golubovs: "Jā!") Jūs uzstājat sava priekšlikuma balsošanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Es sapratu, ka debatēs Golubova kungs neuzstāja, bet tagad viņš uzstāj. Tādēļ lūdzu zvanu, lūdzu balsošanas režīmu, balsojam deputāta Golubova priekšlikumu — izteikt 98.panta pēdējo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Komisija to atbalstījusi tikai daļēji. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 47, atturas — 15. Nav pieņemts.

Tad atbildīgās komisijas priekšlikums ar numuru 8. Vai kādam deputātam ir iebildumi? Vai kāds prasa balsojumu? Prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam priekšlikumu ar nr.8. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums — izteikt 98.panta pēdējo teikumu jums iesniegtajā redakcijā. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 19, atturas — 9. Pieņemts. (Starpsauciens: "Nav pieņemts!")

I.Bišers.

Nav pieņemts. Divas trešdaļas.

Sēdes vadītājs.

Tātad, godātie kolēģi... jā, 47 nav nepieciešamais kvalificētais vairākums, tātad nav pieņemts. Līdz ar to paliek iepriekšējā redakcijā. Lūdzu tālāk!

I.Bišers.

Tālāk 99.pants. Šeit ir komisijas... es lūdzu vispirms nobalsot komisijas priekšlikumu, kura ierosina izslēgt 99.panta otro teikumu, jo rinda tālāko priekšlikumu ir par šī priekšlikuma teksta grozīšanu, bet tad tā atkritīs, ja tiks pieņemts komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Jā. Bet vispirms debatēsim par šo jautājumu. Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība", saraksts numur 1. Prezidij! Sadarbības padome un tautas nodevēji! Bišera kungs neizprot un nav kompetents, kad es saku, ka panti Satversmē par cilvēka tiesībām netiek izpildīti, ka tie ir atkal tukši vārdi. Bišera kungs nesaprot, ka brīva izceļošana, ņemot vērā ekonomisko situāciju, šodien tiem, kas grib no Latvijas braukt prom, nav iespējama. To viņš nesaprot. Bet runa šeit tagad ir par reliģisko brīvību. Un es jums pastāstīšu, kāda tā Latvijā ir. Lielākā daļa mācītāju tika pārbaudīti un nāca no čekas rindām. Tad, kad Staļins pārņēma Latviju otro reizi, pareizticīgā baznīca Latvijā bija vēl zem Konstantinopoles. Bija noliegts ar likumu jau vairākus gadu desmitus latviešu pareizticīgajai baznīcai pakļauties Maskavai. Un par visu Maskavu, par visu Padomju savienību nepaklausīgie pareizticīgie mācītāji un augstie vīri tika nomērdēti. Latviešu brīvo pareizticīgo vadītājs Pomers tika nežēlīgi nogalināts Baltezera krastos. Tika iesūtīti jauni mācītāji, jauni valsts varas vīri. Un lūk, brīvā Latvija, kad tā tika atjaunota, ierakstīja reliģiskā likumā, ka drīkst pastāvēt tikai viena pareizticīgā baznīca, un tai ir jābūt pakļautai Maskavas pareizticīgo baznīcai. Mēs redzējām cara apbedīšanas ceremonijās, ka pareizticīgie smagi šķelti pasaulē. Bet Latvijas pareizticīgo baznīcām ir jābūt zem Maskavas diktāta. Tie latvieši, kas grib būt pareizticīgie, viņiem ir jāsūdz savi grēki, ļoti iespējams, čekas, un ja ne čekas, tad vismaz Maskavas pakļautajiem. Tā ir reliģiskā brīvība Latvijā.

Ir Latvijā, tāpat kā bija visā Padomju savienībā, ko sauca par katakombu pareizticīgajiem. Viņiem ir sava organizācija Latvijā. Viņi piecus gadus lūdz, lai viņus reģistrē, lai viņi būtu juridiski spējīgi darīt to, ko viņi dara, — apbedīt, laulāt. Viņu mācītāji ir beiguši seminārus Krievijā pie katakombas baznīcām, bet tās 17 katakombas pareizticīgās baznīcas pastāv Krievijā, visas ir reģistrētas. Tikai Latvijā, ja tu esi pareizticīgais, tev ir jāpakļaujas Maskavai. Tad paceļas jautājums par mūsu citām reģistrētām baznīcām un ierēdņiem. Es saprotu, ka Romas katoļu Baznīca ir ļoti uzmanīga šajā jautājumā, ka ir Baltijā tiešs pārstāvis no pāvesta. Un pie šī jautājuma strādā, lai patiešām būtu no komunistiem neatkarīga reliģiskās funkcijās. Es nezinu par luterāņiem, bet es zinu, ka tur arī ir sava sadalīšanās, ir bijuši savi negadījumi, kad it kā tautai uzticīgi arhibīskapi aiziet bojā. Mums nav reliģiskās brīvības Latvijā šodien un nebūs. Līdz kamēr mēs būsim atmetuši svešas saites, līdz kamēr mūsu mācītājiem nebūs jāatskaitās pirmajiem sekretāriem, vai tie ir Maskavā, vai tie ir Latvijā. Atkal, Bišera kungs, es saprotu, ka jums nepielec, bet šis pants atkal ir tukšs maldinājums latviešu tautai. Reliģiskā brīvība Latvijā lielā daļā pastāv tikai tur, kur tā ir pakļauta Maskavai un pirmajiem sekretāriem. Un tas ir mūsu svēts uzdevums — to mainīt. Diez vai šī Saeima to darīs, jo šito Saeimu arī pārvalda lielā daļa pirmo sekretāru. Bišera kungs, apdomājieties, vai jums tiešām arī šis nepielec. Satversme ir, bet tie ir tikai tukši vārdi.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es domāju, mēs varam atbalstīt šo atbildīgās komisijas 9.priekšlikumu, jo ņemot vērā to, ka Satversme ir koncentrēts dokuments, tad šā 99.panta pirmajā teikumā valsts atzīst domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, ir pateikts arī tas saturs, kas projektā pirmajā lasījumā bija pateikts šajā otrajā teikumā. Un nebūtu pareizi šo otro teikumu atstāt tāpēc, lai dažādu sektu pārstāvji atkal varētu balstīties tieši uz šo teikumu, lai aizstāvētu savas tiesības piekopt reliģisku kultu, izpildīt reliģiskus rituālus, ceremonijas un izsludināt savu mācību. Šis ir jautājums, kurš būtu regulējams Reliģisko organizāciju likumā par tiesībām, bet Satversmei ir jānosaka šis pamatprincips, ka valsts atzīst domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Tajā pašā laikā es noteikti gribu iebilst pret nākamo teikumu, kas ir šajā 99.pantā un kas ir mūsu projektā, tātad ir rakstīts, ka baznīca ir šķirta no valsts, un šeit es gribu teikt, ka valstij nevar būt pilnīgi vienāda attieksme pret visām reliģiskajām konfesijām, kas šajā valstī ir. Mēs nevaram arī īstenot valstī šo baznīcas un valsts nošķirtības principu. Ir jājautā, kāpēc šādi priekšlikumi vispār parādās un ko ar šādiem priekšlikumiem vispār mēģina panākt? Es gribēšu runāt par to vairāk tad, kad mēs apspriedīsim šo konkrēto priekšlikumu. Bet es gribu aicināt jau šobrīd nopietni pārdomāt, kāpēc Latvijā mēs gribam nostiprināt Satversmē šo principu, ka baznīca ir šķirta no valsts, ka baznīca vairs nevarēs realizēt nekādas valsts funkcijas, tajā skaitā arī šo laulāšanas funkciju, kas tai ir paredzēts Civillikumā, vai arī kādas citas funkcijas.

Es aicinu par to ļoti nopietni šajā brīdī padomāt, bet es aicinu arī šajā brīdī atbalstīt šo 9.priekšlikumu par 99.panta otrā teikuma izslēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Panteļējevs.

A.Panteļējevs

(LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie klātesošie! Pirmkārt man bija jāuzstājas kaut vai lai izmantotu iespēju no šīs tribīnes, vismaz pārējo Saeimas deputātu vārdā, jāatvainojas visu Latvijas pareizticīgo baznīcas dalībnieku priekšā par to, ko atļāvās no šīs tribīnes viens no mūsu biedriem — Valdmaņa kungs. Nosaukt baznīcas dalībniekus visus par čekistiem un tādā paviršā veidā maldīties par to, kur politiķiem nebūtu jābāž savs deguns, tā ir katras baznīcas iekšējā lieta, tā ir viņas kanoniskā hierarhija. Es domāju, to mums nevajadzētu atļauties. Un tas, ko Valdmaņa kungs šeit atļāvās, tieši pierāda, ka šim teikumam: "Baznīca ir šķirta no valsts" noteikti te ir jāpaliek. Jo, ja mēs neierakstīsim to, tad varbūt tādi cilvēki kā Valdmanis vairosies, un tiešām politiķi sāks noteikt šeit, Saeimā, kuram kam jāpakļaujas, varbūt arī katoļu baznīca kādam nepatiks, un tad mēs Saeimā sāksim debatēt šeit tās lietas un apspriest, kurā baznīcā ir vairāk čekistu un kura ir jāslēdz ciet. Tā ka noteikti ir jāsaglabā šis ieraksts, un vēlreiz es atvainojos visu krievu pareizticīgo baznīcu dalībniekiem Latvijā viena mūsu kolēģa vārdā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis — otro reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Tauta! Godājamais Panteļējeva kungs! Jūs bijāt Saeimas likumdevējos, kas ierakstīja to ierobežojumu, par kuru es runāju. Tas ir pareizticīgo Latvijas likumā, nevis karogā. Un tāds viņš ir. Jūsu gods, Panteļējeva kungs, tik daudzas reizes jūs par to Hipotēku banku solījāt, ko jūs tautu maldiniet? Mēs runājam par reliģisko brīvību, un tādas nav lielā daļā Latvijā. Es neapvainoju nevienu, kurš nav... Lai tautai būtu brīva izvēle, lai mēs ar likumu nevarētu viņus piespiest pareizticīgajiem atskaitīties Maskavai. Un tie, kuri nebija Maskavai pakļaujami, tie tika nobendēti un nomērdēti. Par to jūs laikam neko nezināt un negribat zināt. Es nezinu, kāda jums ir bijusi pagātne, Panteļējeva kungs, bet es zinu, kas ir vainīgs par to, kur Latvija šodien ir, kas ir aizvedis Latviju pa tādu ceļu, ko es par latviešu ceļu gan negribētu saukt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(LC). Godātā Saeima! Mani uztrauc šeit juridiskā puse. Ja jau tiešām mēs ierakstām Satversmē, pamatlikumā, ka baznīca ir šķirta no valsts, tās visas valsts funkcijas, ko daļēji valsts uzticējusi baznīcai, kā jau Čerāna kungs minēja, tiek padarītas par nelikumīgām, vai jāatceļ likumi, kas šīs funkcijas atļauj veikt.

Runa ir par to, kāpēc šī frāze šeit ir vajadzīga? Atsevišķi citi likumi to visu regulē, kāpēc vajag to izteikt Satversmē? Tad jau Satversmē sāksim izteikt arī to, ka, piemēram, dārzkopju biedrības arī ir šķirtas no valsts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs!

I.Bišers

(DPS). Cienījamie deputāti! Vispirms man ir jānorāda, ka šeit mums apspriežamais jautājums nav par pareizticīgās baznīcas statusu šinī jautājumā. Mēs neapspriežam šādu priekšlikumu. Tas ir jārisina likumā noteiktā kārtībā, un tomēr es varu pievienoties Panteļējeva kungam, ka katrai baznīcai ir tiesības pievienoties jebkurai valsts augstākai baznīcas institūcijai. Varbūt tā, kā tas ir šodien, kā to ir pieņēmusi pašreizējā pareizticīgo baznīca, var arī būt tā, kā tas bija līdz 1940.gadam, kad tā pakļāvās Konstantinopoles patriarham. Arī citas valsts patriarham. Bet tas nav apspriežamais jautājums un absolūti nesaietas ar apspriežamo jautājumu, Valdmaņa kungs.

Tāpat man liekas, ka mēs esam pasteigušies ar diskusiju — vai baznīca ir šķirta vai nav šķirta no valsts, jo tas ir saistīts ar nākamo Čerāna kunga priekšlikumu, tāpēc, man liekas, mēs par to runāsim tālāk. Čerāna kungs principā atbalstīja šo priekšlikumu par šā panta izslēgšanu, pilnīgi pareizi norādot, ka šis jautājums sīkāk jānoregulē likumā "Par reliģiskajām organizācijām", balstoties uz to pamatprincipu, kas ir ielikts pirmajā teikumā. Tāpēc komisija lūdz atbalstīt šā otrā teikuma izslēgšanu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 9. atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot 99.panta 2.teikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 6, atturas — 3. Pieņemts.

I.Bišers.

Nākošais ir Čerāna kunga priekšlikums, kas attiecas jau uz nākošo teikumu, kur viņš liek priekšā izslēgt arī šo 3.teikumu. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Godātais Bišera kungs! Jums acīmredzot vajadzēja pateikt to, ka nav balsojams priekšlikums, kas mūsu tabuliņās ir ar nr.10, jo tas attiecas uz panta daļu, kura jau šobrīd ir izslēgta, ka tagad mums ir jārunā par priekšlikumu nr.11. Priekšlikums nr.11, ko es esmu piedāvājis, es esmu piedāvājis šajā 99.pantā izslēgt ārā teikumu: "Baznīca ir šķirta no valsts". Man tiešām rodas nopietns jautājums, kāpēc šāda norma, ka baznīca ir šķirta no valsts, mums šobrīd būtu jāraksta mūsu Satversmē? Ko mēs gribam ar to panākt? Es varu šeit saskatīt tikai to, ka mēs cenšamies būtiski degradēt iespējamo baznīcas lomu mūsu nākotnes sabiedrības veidošanā. Ir jāsaka, godātie kolēģi, pilnīgi atklāti, ka šobrīd mums tas ir jo sevišķi aktuāli. Mēs varbūt varam to neredzēt siltajos Saeimas krēslos, domājot par savu liberālismu, filozofiju, kuram tāda ir, vai kādas citas skaistas domas varam domāt, bet, ja mēs pabraucam pa Latvijas laukiem un sevišķi pa Latgali, tad mēs redzam to, ka šī baznīcas loma nākotnes sabiedrības veidošanai ir jo sevišķi aktuāla.

Viens ļoti vienkāršs piemērs. Vēl šīs nedēļas laikā biju Preiļu rajonā vairākos pagastos, un situācija tur ir tāda, ka pagastā, kurā ir uzsākta normāla skolas un baznīcas sadarbība, tieši ar to gadu, kad skolēniem bija atļauts aiziet uz baznīcu, tieši ar to gadu ir atkal parādījusies normāla šo skolēnu attieksme pret dzīvi un vecāku cilvēku attieksme pret dzīvi.

Kas attiecas uz vidējo paaudzi, tad tur ārkārtīgi daudzi cilvēki saka to, ka cilvēki vienkārši nodzeras. Ļoti daudzi cilvēki. Latgalē ir ļoti grūti šajā brīdī ieraudzīt to, kas var iedot šo citu perspektīvu. Ir arī pilnīgi skaidrs, ka baznīca šo perspektīvu var dot. Baznīca var atgriezt dzīvību. Baznīca var iedot arī valstij augsta garīguma cilvēkus, un šos cilvēkus baznīca var iedot, lai viņi varētu nākt mūsu valsts vadībā un pieņemt lēmumus kopējā labuma vārdā, nevis pakļaujoties dažādiem varas kārdinājumiem un sava personiskā labuma vārdā. Cilvēki to labi saprot, un tas tiešām tā ir, ka šie kārdinājumi, kas pastāv šīs politiskās varas līmenī, tie ir ārkārtīgi smagi, un ir jābūt ļoti garīgi spēcīgam cilvēkam, lai viņš varētu stāvēt pretī šiem kārdinājumiem. Tas ir tas, kas ir vajadzīgs, un tas ir tas, ko mums var iedot baznīca.

Politiskā mafija mūsu valstī nespēs nekad kontrolēt cilvēka goda prātu, sirdsapziņu un ticību Dievam, un šo ticību Dievam cilvēkiem dod baznīca. Pastāv arī augstāka garīgā motivācija, ka valsti mums ir nepieciešams veidot atbilstoši Dieva likumiem, un mēs nedrīkstam mūsu Satversmē ierakstīt to, ka baznīca, kas pārstāv šos Dieva likumus, ka viņa ir šķirta no šīs valsts. Mums valstī ir jāiedzīvina gan taisnīguma princips, gan cieņa pret ikvienu cilvēku, gan solidaritāte. Tautai un valstij, kura atkrīt no Dieva, nav nākotnes.

Es varu minēt šeit vēl vienu vēsturisku motivāciju. Tā ir motivācija par Latviju kā Svēto zemi. Es šeit šos vārdus saku visā nopietnībā, ka Latvija ir Svēta zeme, Latvija ir Dieva Mātei Marijai veltīta zeme. Līdzīgi kā Izraēla ir paša Dieva zeme. Pasaulē vispār ir tikai divas šīs teritorijas, kuras ir veltītas garīgām personām. Latvija ir veltīta Dieva Mātei. Ja tagad Svētajā zemē Latvijā mūsu Satversmē vajadzētu rakstīt nošķirtību no Dieva, tas noteikti nebūtu pareizi.

Vēl ir arī starptautiskās pieredzes motivācija, kāpēc mums nevajadzētu rakstīt šo teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts, līdzīgi kā padomju konstitūcijā. Nav demokrātiskajās valstīs šis teikums iekšā. Piemēram, Vācijā. Valsts ļoti labi var pastāvēt, un ļoti labi var baznīca un valsts sadarboties. Tāpēc es ļoti lūdzu un aicinu atbalstīt šo manu 11.priekšlikumu — izslēgt teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(TKL). Godātie kolēģi! Es atvainojos, ka iepriekš es runāju būtībā par šo tēmu. Es tikai vēlreiz gribu uzsvērt, ka vēsturiski šī frāze "baznīca ir šķirta no valsts" ir sociāldemokrātu, tātad komunistu priekšteču izdomāta. Ar tādu mērķi, lai būtu lielāks svars komunistiskajai morālei, kura, kā mēs zinām, pārvērtās par sava veida reliģiju, kuras reliģijas pamatprincips bija: "Kas nav ar mums, tas ir pret mums." Mēs zinām, kādus zaudējumus radīja šī jaunā reliģija, kura bija izdomājusi šo saukli, ka baznīca ir šķirta no valsts.

Vēlreiz atkārtoju juridisko pusi. Mums jāizdara būs labojumi citos likumos, kas atļauj baznīcai veikt valsts funkcijas — gan laulāšanas, gan kristīšanas reģistrāciju un vēl citas funkcijas. Kāpēc tad mēs šo formulējumu "baznīca ir šķirta no valsts" lietojam attiecībā pret baznīcu, bet nelietojam, piemēram, attiecībā pret visām augstākās izglītības iestādēm, kuras arī principā ir šķirtas no valsts pat ar savu, tā teikt, Satversmi, ko mēs šeit apstiprinām. Baznīcu tāpat regulē valsts likumi, bet tas nenozīmē, ka tā ir šķirta no valsts. Šī frāze, es uzsveru, ir gluži sociālistiski komunistiski izdomāta frāze, kura gribēja savu ticību, savu reliģiju dabūt, tā teikt, svarīgākā postenī par baznīcas morāli, un rezultātus mēs taču zinām. Kāpēc mums jālabo vecās kļūdas, kuras jau vēsture ir izlabojusi? Kāpēc mums atkal ir jāiet komunistu pavadā? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte. Vai jūs runāsiet, Rugātes kundze? Lūdzu!

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Labrīt, godātie kolēģi! "Baznīca ir šķirta no valsts". Šis teikums kādreiz Satversmē ir parādījies pēc ļoti ilgām diskusijām tieši Satversmes sapulces laikā un Satversmes rakstīšanas laikā. Vienlaikus arī kārtojot attiecības starp valsti un starp baznīcu kā institūciju, pārstāvot daudzas konfesijas un šo terminu "baznīca" lietojot institucionālā nozīmē. Tomēr ir palikusi šī frāze. Labāka nav atrasta, un šodienas izpratnē ar šodienas kontekstu tā patiešām laikam nav veiksmīgākā redakcija, lai pateiktu to, ko vēlas paust tie, kuri uzskata, ka patiešām ir jābūt šķirtām šīm divām institūcijām — valstij un baznīcai.

Ir arī cita nianse, kas šobrīd mūs saista, un mēs neesam brīvi šā lēmuma pieņemšanā, jo ļoti daudzas baznīcas šo gadu laikā ir novērtētas kā valsts kultūras pieminekļi. Līdz ar to valsts ir piedalījusies šo baznīcu uzturēšanā. Daudzviet valsts turpina arī tagad vēl izmantot šīs baznīcas kā kultūras pasākumu norises vietas. Mēs ļoti labi zinām tās kolīzijas un ļoti sarežģīto situāciju, kas ir izveidojusies ap Doma baznīcu un arī ap citām baznīcām, kuras arī ir ar lielu civilās, ne tikai garīgās, tātad baznīcas dzīves, bet arī ar civilās dzīves kultūras slodzi tieši baznīcā kā būvē, kā kultūras vietā.

Un varbūt patiešām, lai mēs varētu uz trešo lasījumu rast iespēju atrisināt šo jautājumu iespējami labāk, jo tāda iespēja mums vēl ir, būtu šobrīd jāatbalsta priekšlikums — svītrot šos vārdus ārā "baznīca ir šķirta no valsts", jo iepriekšējais teikums 99.pantā, ka valsts atzīst domas, apziņas, reliģiskās pārliecības brīvību, ir, protams, ne visai precīzs un diezgan varbūt arī individuāli tulkojams teikums, taču kopumā tas pasaka lietas būtību, un arī daudzos citos valsts likumos, kaut vai Izglītības likumā, Reliģisko organizāciju likumā jau ir iezīmētas iespējamās attiecības ar valsti baznīcai šajā pārejas periodā. Un mēs nevaram šobrīd ļoti, ļoti precīzi noteikt savu formulējumu kaut vai tāpēc vien, ka mēs esam mantojuši arī tik tiešām, kā Mauliņa kungs teica, šo klišeju, ka baznīca ir šķirta no valsts, no pavisam cita ideoloģiskā posma, līdz ar to mums ir ļoti daudzslāņaina attieksme pret šo četru vārdu vai piecu vārdu būtību. Ja mēs tagad nevaram īsti vienoties, tad vislabākais būtu šobrīd to izņemt ārā un atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, un uz trešo lasījumu domāt par šī panta redakcijas precizēšanu, lai mēs patiešām varam izpaust to, kas ir jāizpauž attiecībās starp baznīcu un starp valsti kā starp institūcijām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns.

M.Lujāns

(TSP). Modris Lujāns, Tautas saskaņas partija, frakcija vēl nav likvidējusies, tā kā Čepāņa kungs var nosaukt pilnu titulu.

Cienījamie kolēģi! 1922.gadā laikam Latvijā, Mauliņa kungs, komunisma rēgs, protams, kaut kur aiz robežas klīda, bet tiešā veidā Satversmes tēlu neietekmēja. Un mani satrauc cita lieta. Šis princips, ko šodien proponēja Rugātes kundze, Mauliņa kungs un Čerāna kungs. Viņi mēģina caur Satversmes normām uzspiest lielai daļai Latvijas sabiedrības savu ticību. Man liekas, ka Latvija ir demokrātiska valsts, un katram ir tiesības izvēlēties reliģiju, kurai ticēt, un ir tiesības arī būt neticīgam, tad kāpēc šodien kāda grupa mēģina uzspiest Saeimai un arī caur Satversmi visai Latvijas valstij savu dogmu? Tāpat, ja Rugātes kundze paziņo, ka baznīca ir kultūras piemineklis, es pilnīgi piekrītu, bet arī vēl gribu pateikt to, ka daudzi sporta nami arī skaitās kultūras pieminekļi. Un tad jau būtu, ja mēs turpinām šo domu, jāproponē, ka visas sporta beidrības arī būtu jāieraksta iekšā vai jāpaziņo, ka sporta biedrības arī savā veidā ir saistītas ar valsti, ja mēs gribam šādu domu, kā Rugātes kundze proponē.

Tāpat mani satrauc, ka mēs redzam reāli to, ka reliģija ietekmē valsti, kaut vai Irānu, kurā katrs otrais Irānas vadītājs ir ājatolla. Šeit atkal ir tāda dogma un bīstamība, ko proponē Čerāna kungs un Rugātes kundze, un vismaz klasiskākais piemērs savā laikā bija, ka visa mūsu parlamenta un sevišķi tēvzemes mīļotais Pēteris pirmais apvienoja pareizticīgo baznīcas vadību. Viņš bija pareizticīgās baznīcas vadītājs Krievijā, kurā valsts bija apvienojusi sevī arī baznīcu. Un vēl būsim reālistiskāki, teiksim, ko šīs abas grupas proponē. Viņas nekaunīgi proponē to, ka valstij no budžeta ir jāfinansē baznīcas, ir jāfinansē ticības mācība, un es personīgi uzskatu, ka šī pozīcija... Jā, es varu piekrist, ka var budžetā iekļaut atsevišķas normas, bet tā nav obligātā norma, un, piedodiet, ja nākošā parlamentā Čerāna kungs tiks, diez vai viņam būtu jādod tiesības ar tupeli dauzīt pa Saeimas tribīni un ziņot — dodiet no budžeta naudu, dodiet naudu, jo tā ir Satversmes norma. Ir cita lieta, ja parlaments nolemj un ir brīvi līdzekļi, var izdalīt līdzekļus gan Aglonai, gan arī varbūt ticības mācības finansēšanai, bet tā nedrīkst pārvērsties obligātā normā, un es kategoriski aicinu neatbalstīt, lai Latvija kļūtu par teokrātisku valsti un es ceru, ka Čerāna kungs neplāno būt teokrātiskās Latvijas vadītājs. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Aida Prēdele. Es, godātie kolēģi, speciāli nenosaucu katra frakcijas piederību, jo pēdējā laikā pēc tām izmaiņām, kādas ir notikušas, gluži vienkārši nav iespējams tam izsekot. Lūdzu, tad paši, ja vēlaties, dariet to. Lūdzu, Prēdeles kundze!

A.Prēdele

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es būtu ļoti priecīga, ja Latvijā būtu tāda situācija, kāda tā ir, piemēram, Ziemeļu valstīs, kur arī valsts un baznīca ir tik ļoti tuvu un cieši kopā, kur nav šī šķīruma, jo patiesībā visu nosaka tas, vai mēs esam tādā valstī, kur ir daudzu konfesiju situācija, vai viena konfesija. Ja mēs runājam par to, ka valsts un baznīca nav šķirta, tādā gadījumā mums šodien pat šeit ir jāsāk milzīgi liela diskusija, kura no baznīcām tad būs valsts baznīca. Tāda situācija kāda, piemēram, ir Polijā, kur praktiski ir viena valsts baznīca, ir katoļu baznīca, tā ir absolūti cita situācija. Līdzīgi kā, piemēram, Anglijā, kur ir sava anglikāņu baznīca, valsts baznīca. Ziemeļu zemēs luterāņi ir tie, kuri nosaka valsts baznīcas statusu. Piemēram, Zviedrijā līdz nesenam brīdim vēl baznīcas bīskapus ievēlēja un iecēla valdība, tik cieša bija šī saistība — valsts un baznīca. Bet jāteic, ka arī šobrīd Zviedrijā ir sākušās diskusijas, un ļoti iespējams, ka tās jau ir pat beigušās tādējādi, ka tomēr valsts ir arī Zviedrijā šķirta no baznīcas, un kā neiespējamu situāciju zviedri uzskatīja tieši to, ka, lūk, šī viena luterāņu baznīca kā valsts baznīca saņem visus tos pienākušos labumus, kas būtu jāsaņem arī citām konfesijām.

Latvijā, kā jūs saprotiet, situācija ir milzīgi sarežģīta. Ar vārdu "baznīca" luterāņi saprot luterāņu baznīcu, ar vārdu "baznīca" katoļi saprot katoļu baznīcu, Vasarsvētku draudze — Vasarsvētku baznīcu, baptisti — baptistu baznīcu. Principā vēloties un ilgojoties pēc tādas situācijas, ka Latvijā būtu viena konfesija, viena kristīgā baznīca, man ir jāteic tā, kas nu notiktu tādā situācijā, ja nāktu pie varas ateistiska valdība, kas arī ir Latvijas situācijā visnotaļ iespējams, un, lūk, šādā ciešā valdības pārraudzībā un nešķirtībā no valsts, tādā gadījumā baznīca ļoti viegli var kļūt par valsts kalponi, kā tas nevienā vien vietā ir savulaik noticis. Un es domāju, kas notiktu padomju laikā, ja nebūtu arī šai padomju konstitūcijā ierakstīts, ka valsts ir šķirta no baznīcas, tādā gadījumā tiešām, kā jau to Valdmaņa kungs šeit iepriekš atzīmēja, baznīca būtu spiesta kļūt par valsts kalpotāju, par valsts kalponi. Baznīcas loma pasaulē ir absolūti un pārlaicīgi citāda nekā valsts loma, tās ir divas absolūti dažādas institūcijas, ja tā var teikt, kur viena ir debesu valsts un otra ir šī laicīgā valsts. Un, manuprāt, līdz šādai situācijai mēs vēl neesam izauguši, jo mūsu multireliģiskajā situācijā mēs līdz tam vēl neesam izauguši, lai valsts netiktu šķirta no baznīcas, tāpēc es šajā gadījumā iesaku neatbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Augsti godātais priekšsēdētāja kungs, vēl joprojām "Latvijas ceļš". Čerāna kungs un pārējie deputāti! Patiesībā mēs nevaram šo frāzi iztirzāt morālā vai emocionālā plāksnē, mums ir jāskatās scientuālā plāksnē uz šo teikumu Satversmē, un Prēdeles kundze un citi runātāji jau atgādināja, ka šis pats teikums tika ierakstīts 1922.gada Latvijas Republikas Satversmē. Šis ir teikums, kas nāk līdzi valstu satversmēs kopš konstitūciju parādīšanās, kopš konstitucionālisma ēras vispār. Agrāk tas bija ļoti nozīmīgs Latvijas apstākļos, varbūt de facto šis šķīrums ir noticis, un mēs varētu par to gari nediskutēt, ja nu vienīgi mēs varētu Latvijā, svītrojot šo frāzi, teikt, ka parādīsies noteikti prasība noteikt valsts oficiālo reliģiju, un es domāju, Čerāna kungs, nebūs patīkami, teiksim, ja Latvijas sabiedrība mēģinās konfesionālismu noteikt par valsts reliģiju. Vai tie būtu katoļi, luterāņi, pareizticīgie vai vēl kādas citas.

Šis ieraksts Satversmē palīdz arī baznīcai izvairīties no valsts ietekmes. Tik tiešām baznīca ir šķirta no valsts, tās ir pilnīgi divas dažādas institūcijas ar diviem dažādiem uzdevumiem. Ļoti pareizi kāds no runātājiem pieminēja, ka šīs frāzes neierakstīšana Satversmē varētu padarīt baznīcu par valsts institūciju ar visām no tā izrietošajām sekām, ar attiecīgiem mēģinājumiem finansēt baznīcu no valsts budžeta, kas, es domāju, būtu pilnīgi pretdabīgi. Latvija nevar nonākt līdz situācijai, kāda šobrīd ir dažās islama fundamentālisma valstīts, kur tik tiešām valsts ir baznīca un baznīca ir valsts, tas ir kopējs institūts. Protams, līdzīgu situāciju mēs varam sameklēt arī pavisam eiropeiskās valstīs, teiksim, vēl šobrīd Anglijā oficiālā valsts galva jeb karaliene ir arī anglikāņu baznīcas priekšsēdētāja, tā kā, protams, ir dažādi piemēri, bet es domāju, ka mums ir noteikti jānošķir baznīca no valsts, un ne tik daudz valsts dēļ, kā pašas baznīcas dēļ. Paldies par uzmanību, un aicinu atbalstīt komisijas redakciju 99.pantam!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma, jo mums te ir dažas citas organizatoriskas lietas. Vispirms paziņojumu grib sniegt Juris Sinka par Ārlietu komisijas sēdi.

J.Sinka

(TB/LNNK). Aicinu Ārlietu komisijas locekļus uz sēdi pulksten trijos pēc pusdienas Sarkanajā zālē. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, Saeimas brīvdienu laikā vairākiem deputātiem bija nozīmīgas dzīves jubilejas. Sveicam Juri Galeriju Vidiņu 60 gadu jubilejā, 28.jūnijā viņam palika 60.gadi. (Aplausi.)

Mūsu kolēģim profesoram Viktoram Kalnbērzam 2.jūlijā palika 70 gadi. Sveicam arī viņu. (Aplausi.)

8.jūlijā kolēģim Jānim Kazākam palika 50.gadi. (Aplausi.)

Un tajā pašām dienā, 8.jūlijā, 50 gadi palika arī Mārim Rudzītim. (Aplausi.)

Godātie deputāti, 55 gadi palika Saeimas priekšsēdētājam Alfredam Čepānim 3.augustā. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies, godātie kolēģi, bet tas neatceļ reģistrācijas režīmu ar identifikācijas kartītēm. Un, kamēr mēs to darām, Jānis Lagzdiņš vēlas sniegt paziņojumu.

J.Lagzdiņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godātie kolēģi deputāti! Balsojot par deputāta Golubova pirmo priekšlikumu, es ļoti būtiski kļūdījos... (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītājs.

Kolēģi, dažas sekundes uzmanību!

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi, es balsoju pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Lagzdiņa kungs. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Lūdzu reģistrēties ar identifikācijas kartītēm. Lūdzu Rudzīša kungu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Aida Prēdele, Normunds Pēterkops, Juris Galerijs Vidiņš, Antons Seiksts, Pēteris Keišs, Indulis Bērziņš, Dzintars Ābiķis, Leonards Tenis, Jānis Rāzna, Ludmila Kuprijanova, Juris Kaksītis, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Ziedonis Čevers, Jānis Ādamsons, Viktors Kalnbērzs, Leopolds Ozoliņš, Gundars Valdmanis, Imants Liepa, Odisejs Kostanda, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Kungi, pārtraukumam paredzētais laiks beidzies. Lūdzu atgriezties sēžu zālē. Turpinām debates par 11.priekšlikumu. Debatēs pieteicies runāt deputāts Gundars Valdmanis. Gundara Valdmaņa nav zālē. Andrejs Naglis vēl ir pieteicies debatēs. Lūdzu, Nagļa kungs!

A.Naglis

(DP, KDS, LZP). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Izskatot 99.pantu, man gribētos piekrist kā vieniem, tā otriem, kas izsaka domas par šo pantu. Īstenībā to, ka mēs otro teikumu izbalsojām, tas ir pieņemams, to es arī atbalstu. Paliek tas, kas ir no atbildīgās komisijas — šī redakcija dota, tas ir atbalstāmi, jo valsts atbalsta domas apziņas, reliģijas, pārliecības brīvību. Un mums iznāca domu apmaiņa par šo trešo teikumu, kur ir teikts, ka baznīca ir šķirta no valsts. Man jau pašam personīgi tas vārds — šķira — nav pa prātam, bet tur varētu būt arī cits vārds — atdalīta no valsts. Ja mēs skatāmies, kā notiek citās valstīs, teiksim, Vācijā, šis teikums nav nemaz pieminēts — baznīca ir atdalīta no valsts. Tad tur ir diezgan bēdīgs stāvoklis, jo iznāk — ar nodokļiem apliksim ticīgo, un daudziem ticīgajiem šis jautājums nav pa prātam un it kā atbaida no baznīcas. Ja arī mēs skatāmies Zviedrijas pieredzi, un pašreiz arī tas, kā kolēģi izteicās, varbūt jau tagad ir pieņemts, ka tomēr ir baznīca atdalīta no valsts, ir jāpieņem arī tas, ka ir pareizi, jo Zviedrija ir gājusi uz to, lai šī norma tiktu ieviesta likumdošanā.

Ja mēs skatāmies, kā te būs pašiem Latvijā, tad jādomā par to, ka mums tomēr ir vairākas konfesijas, un nebūtu pareizi, ja nebūtu atdalīta baznīca no valsts, un tad būtu it kā vienai konfesijai jābūt vadošajai, kas varbūt nebūtu pareizi, jo, kā jau iepriekš ir zināms no vēstures, tad pirmskara Latvijā ir dota it kā priekšroka luterāņu konfesijai un baznīcas ir būvētas par valsts līdzekļiem un tamlīdzīgi. Šodien tas tā nenotiek. Šodien, ja mēs būvējam baznīcas, tad konfesijas par saviem līdzekļiem tās būvē. Tātad te jau paceļas jautājums, ka tomēr ir jāpievērš uzmanība šim trešajam teikumam, ka tomēr ir baznīcai jābūt atdalītai no valsts.

Šodien mūsu jautājums ir ļoti nopietns, kuru mēs pieņēmām iepriekšējā gadā par kristīgās ticības mācību skolās, un tomēr vairākas lielākās konfesijas nosvērās uz to, lai būtu profesionālā kristīgā ticības mācība, un, ja tas nebūtu tā, ka ir tā norma, ka baznīca būs atdalīta no valsts, tad mēs uzspiedīsim konfesijām starpkonfesionālo kristīgo ticības mācību, kur šinī gadījumā tas atkal nebūs konfesijām pieņemams, un tikai sajukums var rasties. To, kā daudzās vietās ir strādāts pie likumdošanas, es novēroju šajos jautājumos, ka mums daudziem likumdevējiem nav tās izpratnes par teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts, it kā mums baznīca aiz kaut kādas sienas atrodas, un mēs nevaram vairs neko palīdzēt. Mums kā valstij baznīca ir jāatbalsta, jāpalīdz, jo baznīca tomēr veic daudzas funkcijas. Baznīca veic arī audzinošu funkciju.

Un šinī gadījumā tas ir nepareizs traktējums, ka it kā mums nekāda daļas nav par baznīcu. Mēs esam kristieši, mēs ejam baznīcā. Es personīgi par sevi varu teikt, ka es eju baznīcā un tāpat valsts darbā Saeimā strādāju. Tā kā tāds dalījums ir ļoti nepareizs, ka mums būtu jānošķiras vienam no otra. Mums ir jāatbalsta kā baznīca, tā valsts. Vēl mēs zinām, ka arī neatkarības atgūšanā baznīca bija pirmā, kas iestājās par mūsu valsts neatkarību. Tā kā šinī ziņā tas ir piemērs, kur mēs nedrīkstam domāt, ka tas tā būtu darāms. Arī, protams, mūsu katoļu konfesija nebūtu mierā ar to, ka būtu šāds traktējums. Vatikāns nebūtu ar mieru, ka iestātos par to, ka baznīca nebūtu atdalīta no valsts. Jo citādi mēs kā likumdevēji maisītos baznīcas likumdošanā, un būtu nepareizi, ja mēs šajā gadījumā diktētu savus noteikumus un neieklausītos baznīcas likumdošanā. Es domāju, ka šinī gadījumā, kā 99.pantā atbildīgā komisija ir devusi šo te priekšlikumu, to vajadzētu atbalstīt. Bet trešajā lasījumā centīsimies konsultēties ar konfesiju vadītājiem, ja viņiem tas ir pieņems, es domāju, tad tādā redakcijā varētu arī palikt.

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns. Čerāna kungs — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šeit, šajās diskusijās, mēs redzam tādas ļoti dīvainas lietas. Faktiski diskusija ir tikai par to, vai mēs rakstām vienu teikumu iekšā šajā Satversmē, vai mēs nerakstām. Un tad šis teikums ir: "Baznīca ir šķirta no valsts". Tajā gadījumā, ja šeit mēs šo teikumu neierakstām, tad, lūk, šeit nāk uzreiz deputāti un biedē mūs ar dažādām valsts baznīcām, ar to, ka mums būtu jāizvēlas kaut kāda viena konfesija. Tas tā nav. Mums ir valstij ļoti skaidri jānosaka tradicionālās reliģiskās konfesijas, un mums ir šī vēsturiskā pieredze attiecībā uz to, kuras ir šīs tradicionālās vēsturiskās konfesijas. Ar šīm konfesijām Latvijas valstij ir jānoslēdz sadarbības līgumi, bet kādi šie sadarbības līgumi būs iespējami tad, ja būs iekšā likumā ieraksts "Baznīca ir šķirta no valsts"?

Ir pilnīga taisnība, ka katram ir tiesības izvēlēties savu reliģiju, bet valstij arī nevar būt vienlīdzīga attieksme pret visām reliģiskajām organizācijām. Un tas ir tieši tāpēc, ka mums nav vienaldzīga valsts nākotne. Ir skaidrs, ka baznīca un valsts veic lielu kopēju darbu. Un ja šie cilvēki, kas nāk un aizstāv to, ka šis teikums "Baznīca ir šķirta no valsts" ir vajadzīgs, tad es gribētu lūgt, lai šie cilvēki uzņemas atbildību par visām tām tālākajām prāvām Satversmes tiesā, kuras būs vērstas pret konfesionālo ticības mācību Latvijas skolās. Jo tieši tas ir tas, pret ko vēršas šis likums, lai arī baznīcu izdzītu ārā no skolas, kas ir valsts iestāde. Tas ir tas, kas visnopietnāk uztrauc, un nopietni uztrauc šie valsts līgumi ar baznīcu un citas lietas baznīcas atbalstam. Tas ir tas, kas uztrauc, un tāpēc šis teikums būtu ja ne jāizņem ārā, tad jāaizstāj ar kādu citu.

Sēdes vadītājs.

Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome un tauta! Baznīca ir atsevišķa no laicīgās varas. Bet viņa nav nedz atšķirta no tautas, nedz no valdības. Baznīcai ir jādod mums tas, ko mums komunistu laiki ir atņēmuši. Izpratni, kad ar ļaunu šeit pasaulē mēs nekā laba nepanākam. Izpratni, kas ir labs un kas ir slikts. Izpratni, ka Dievs stāvēs mums klāt, ja mēs darīsim pareizi. Un ka Dievs sodīs, lai cik ironiski tas jums var šeit, maniem kolēģiem, izklausīties, ja mēs darām citiem pāri.

Pagājušajā svētdienā Rēzeknes baznīcā, katoļu baznīcā, no rīta bija sprediķis par pāvestu Ģeremiju. Ģeremijs dzīvoja tajos pašos laikos kā šodien, kad tautu pārvaldīja ļauni gari, kas tautu pazemināja un izlaupīja, un paši kļuva bagāti, un tautai gāja grūti. Ģeremijs nolēma, ka ekonomiskais terors viņu neskars, kad viņš sāks runāt pret un kūdīt tautu. Bagātnieki aizgāja pie karaļa un teica, ka viņu jāliek uz nāvi. Tika nolemts, ka Ģeremiju noslīcinās akā. Bet aka bija pussausa, un Ģeremijs tikai iegrima dubļos. Nāca bada laiki uz tautu, un karalis atjēdzās, ka Dievs ir tomēr stiprāks nekā viņš. Ģeremiju no akas izņēma ārā. Baznīcas sprediķis bija tas, ka tautai jāsāk runāt pretī viņas ļaundariem, tiem, kas ņem bagātību uz tautas rēķina, tiem, kas mēģina tautu valdīt ar ekonomisko teroru. Ir jāsāk runāt un jāsāk ticēt Dieva ticībai, ka Dievs sargās. Ka to ļauno no mūsu valsts ir jāizdzen. Ja spēks, ko Dievs un baznīca mums var dot, un pārliecību, ka, ja mēs stāvam par pareizo, tad būs labi. Ne to pārliecību, ko mums komunistu partija iemācīja, cilvēku sūtīšanu uz Sibīriju un tā tālāk, un grēkiem, ja jūs labi kalposiet komunistu partijai, tad jums ies labi. Baznīca mums māca tieši pretējo. Un, ja mums atgriezīsies tā ticība, kas bija mūsu tēviem, ka mums ir jādara un nav jārēķinās ar terorismu. Varbūt viens vai divi no mums būs upuri. Bet visiem citiem būs labi. Tiem, kas šeit sēž, un ir apmierināti, ka viņiem nauda krājas Nauru salās uz tautas rēķina, viņiem ir jāsaprot, ka viņi tiks sodīti. Un tā mēs nevaram šķirt baznīcu no tautas, jo baznīca audzina tautu un dod tautai to, kas ir vissvarīgākais. Un mēs nevaram šķirt valsti no tautas. To māk tikai komunistu partijas kalpi, kas paņem tautu un viņu ieliek verdzībā. Dievs un tauta, un Latvijas valstij un latviešu tautai ir jābūt vienotiem. Bet, kā Kārlis Čerāns saka, priekšlikumos ir jābūt atbildībai. Jo it īpaši jauna valsts nedrīkst uzlikt baznīcai nepieņemamus noteikumus. Tā kā pareizticīgo baznīcai, kā viņai ir jāpakļaujas Maskavai. Ir jānodala atbildība. Es aicinu atbalstīt visus trīs Kārļa Čerāna priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB, LNNK). Cienījamie kolēģi! Redziet, cik par vienkāršu jautājumu izvēršas dažas debates. Un tikai par vienu teikumu. Palikt šim teikumam, ka baznīca ir šķirta no valsts, mūsu valsts Satversmē vai nē. Es ierosinu noraidīt Čerāna kunga priekšlikumu, jo uzskatu, ka šī redakcija, kuru ir pieņēmusi atbildīgā komisija un kas skan "Valsts atzīst domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību, baznīca ir šķirta no valsts" ir vienkārši lieliski. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Latvijas valstī nekad nav bijis tāds stāvoklis kā Francijas monarhijā, ka baznīca valda un ka baznīcai ir valstiskas funkcijas. Tāds stāvoklis Latvijā nekad nav bijis. Tādēļ, ja nav bijusi baznīca pakļauta valstij un valsts — baznīcai, tad nav tur ko šķirt. Mēs ar šādu formulējumu vienkārši sekojam padomju laika likumdošanas vārdiem, padomju varai, protams, bija svarīgi šķirt baznīcu no valsts, bet, ja mēs šo teikumu tur nerakstām un iztiekam bez tā, mēs absolūti neko nezaudējam. Un ja arī Latvijas pirmās republikas laikā bija tāds projekts — ierakstīt šos vārdus, ka baznīca ir šķirta no valsts, tad ierakstīti viņi tomēr netika. Netika... (No zāles: "Tika, divreiz nobalsoja.") Nobalsoja, bet, ja es nemaldos, tad Satversmē nebija... Tā ka mēs tātad varētu iztikt bez tiem.

Un vēl vairāk, īstenībā mēs būtu ļoti labā veidā atrisinājuši šo attieksmi, ja mēs uz baznīcu attiecinātu to pašu, ko uz arodbiedrībām. Tad būtu jāsaka, ka valsts aizsargā baznīcas brīvību. Tas būtu ļoti solīdi izskatījies, bet nu to mēs neesam tik tālu aizdomājuši un tik skaisti noformulējuši, taču šeit tos vārdus "baznīca ir šķirta no valsts" mēs mierīgi varam atstāt, to tinti nelietot priekš viņu rakstīšanas, mums ir likums, kas attiecas uz reliģiskajām organizācijām, tas visu labi kārto, un tāpat par izglītību... Līdz ar to ir pietiekami, ja ir sacīts, ka valsts atzīst domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Ja te būtu vēl "un baznīcas brīvību", tad arī būtu ļoti skaisti — atzīst baznīcas brīvību. Mēs viņai gribētu gan dot pilnu attīstības iespēju, un lai nekādas šaubas nav arī jautājumā par reliģijas mācību skolās, ka tur valsts varētu jeb kāds, kurš iedomājas, ka valstij ir jābūt ateistiskai, stāvēt pretī šim audzināšanas nodomam. Paldies par jūsu uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns — otro reizi.

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Diemžēl atsevišķu deputātu ietekmē un frakciju ietekmē pat īsti kristieši vai ticīgi cilvēki pakļaujas viņu demagoģijai. Ļoti skumji, ja priekšvēlēšanu kampaņas laikā atsevišķas frakcijas un partijas dāvina maisiņus ar svētītu zemi un tepat varbūt Rīgā taisītām svecītēm. Un šeit mēs redzam to klasisko piemēru, ka Dievs un ticība tiek degradēti. Jo es personīgi uzskatu, ka ticība un Dievs — katram tā ir intīma lieta, bet šeit tiek mēģināts pārvērst kārtējo reizi, ka varbūt tas būs kā masu produkcijas sastāvdaļa, kuru uztieps visiem Latvijas iedzīvotājiem. Te ir šī norma, kas to atstāj katram risināt, kādā veidā viņš grib lūgt Dievu vai kādā veidā viņš viņu saprot. Tās ir katra cilvēka brīvas tiesības. Un tā ir šī demokrātija. Un tieši drīzāk šī nedemokrātiskā forma ir, ka mēģina tagad šādā vai tādā veidā uztiept Latvijas tautai, ka Dievu varēs lūgt tā vai Dievs izskatās tādā veidā, vai Dievs izskatās kā Latvijas ģerbonis, un pēc tam vēl Saeima pieņems viņa ārējā izskata aprakstu un, ja viņam neatdos vajadzīgo godu, tad sauks pie kriminālatbildības.

Cienījamie kolēģi! Nevajadzētu pakļauties šinī gadījumā spēlei uz reliģiskām jūtām. Līdz šim ir darbojusies un arī patiešām baznīca ir izturējusi arī okupācijas laiku un visus pārējos periodus ir izturējusi. Tikai nevar arī aizmirst baznīcas izdarības citos laikos, kad viņa bija valsts valstī. Nu nevar aizmirst, un tādēļ atstāsim to katra ticīgā cilvēka ziņā vai katra cilvēka ziņā lemt, vai viņš grib aiziet uz baznīcu svētdienās vai viņš grib reizi mēnesī iet, un tās ir viņa tiesības, vai viņš lūgs Dievu mājās vai nelūgs. Un tādēļ nevajag jaukt valsti ar baznīcu.

Sēdes vadītājs.

5 minūtes ir pagājušas.

M.Lujāns

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie kolēģi! Es vēlētos un es esmu pārliecināts par to, ka atbalstīt Čerāna kunga priekšlikumu, arī šo — 11., 12. un arī 13. Un kāpēc? Baznīca un valsts. Stipra baznīca, vāja valsts. Vāja valsts, stipra baznīca. Stipra valsts, stipra baznīca. Jūs ziniet, ka civilizācijas attīstība praktiski ir sākusies ar šo sakarību — baznīca un valsts. Un ja vakar man izdevās pabūt ar Baltijas asamblejas kultūras komiteju Muhu salās, tad es redzēju vietu, kur kādreiz bija dzīvojuši šīs salas iedzīvotāji, kur ar krusta zīmi krustneši izkāva visus līdz pēdējam. Baznīca bija arī šķērslis Ļeņina ideju realizācijai. Tāpēc šis viens no pēdējiem komunistiskās ideoloģijas realizētājiem — Vladimirs Ļeņins — 1923. gadā izdeva dekrētu, kas skanēja, ka nepieciešams likvidēt trešdaļu mācītāju, lai pilnīgi pakļautu baznīcas komunistiskajai ideoloģijai. Vēlāk, kā mēs zinām, šī pati baznīca glāba Krieviju, jo Ļeņina skolnieks jeb mantinieks Staļins 1942. gadā atļāva baznīcai sākt plašu darbu, reabilitēja vēl dzīvos mācītājus un baznīcas uzsāka savu darbu, glābjot Krieviju no Hitlera varas.

Arī Latvijā šis process sarežģīti virzījās visu mūsu pastāvēšanas laiku, jo 1919. gadā, kā jūs zināt, pirmie upuri, ko Pēteris Stučka apšāva, bija mācītāji un skolotāji. Arī 1944., 1945. gadā mācītāji bija tie, kas vai nu sadarbojās patiesi ar Valsts drošības komiteju, vai arī tika izsūtīti uz Sibīriju. Un tā valsts un baznīca bieži ir gājusi roku rokā vai arī mocīta, pakļauta.

Šodien mums ir izaudzinātas divas paaudzes ateistu. Nu lielākā daļa. Tās ir paaudzes, kurām nav problēmu. Visu var atrisināt ar naudu, ar nekaunību, ar klusēšanu, ar uzbāzību, ar rupju spēku. Šodien nav problēmu... Bez problēmām var nozagt 3, 8, 7, 10, 18, 65 miljonus un par to neatbildēt, jo šai ateistu paaudzei ir sveši goda, kauna, pašcieņas jēdzieni. Šos jēdzienus varētu mācīt šai vājajai valstij, kurā arī skolotāji pārsvarā ir ateisti, Dieva noliedzēji joprojām. Tāpēc baznīcai būtu jādod šīs tiesības mācīt to, kā visvairāk mums trūkst, tas ir, garīgumu. Mācīt šo spēju piedot, atgūt pašcieņu, apzināties kauna sajūtu, būt līdzjūtīgiem un spēt pašuzupurēties.

Tāpēc domāju, ka īpaši rakstīt, ka baznīca ir šķirta no valsts, nevajadzētu. Nevajag šo teikumu. Šodien stipra baznīca vai vismaz stiprāka baznīca var palīdzēt vājajai valstij. Es balsošu par Čerāna kunga priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs.

I.Bišers

(DPS). Cienījamie kolēģi! Man vispirms nāktos oponēt cienījamajam deputātam Mauliņa kungam, kurš ir aizmirsis savas Juridiskajā fakultātē apgūtās zināšanas un uzskata, ka baznīcas šķiršana no valsts ir komunistu izgudrojums. Šī šķiršana notika jau tad, kad beidzās absolūto impēriju laiks un kad sāka veidoties pilsoniskas, demokrātiskas valstis. Un tad tas tika ieviests. Protams, dažādās valstīs dažādu apstākļu dēļ ir saglabājusies arī vēl līdz šai dienai cita kārtība. Jā, Eiropā, cik es zinu, šodien ir divas valstis, kur nav šāda ieraksta un šāda principa, un ir valsts baznīca. Tā ir Apvienotā Karaliste un Norvēģija. Vācijā nav tieši šāds teksts, bet tajā pašā laikā šo jautājumu regulē ne tikai federālā konstitūcija, bet arī zemju konstitūcijas, un šāda teksta tiešām nav, bet, ja mēs papētītu visu šo zemju konstitūcijas un arī federālo konstitūciju, tad tas atbilst tai pašai jēgai, kaut gan nav pateikts ar šādiem vārdiem.

Un jāsaka, ka arī Latvijā to nav ieviesuši komunisti, bet jau tiešām kad strādāja Satversmes sapulce, tad divos lasījumos, kā norādīja te Leiškalna kungs, tika pieņemts Satversmes 110. pants sekojošā redakcijā: baznīca ir šķirta no valsts, valsts baznīcas Latvijas nepastāv. Un jāsaka, ka šāda norma darbojas Latvijā arī šodien. Tā ir 1991. gadā konstitucionālajā likumā par pilsoņu un cilvēku pamattiesībām un pamatpienākumiem. Tā ka tā norma nav nekad... tā ir demokrātiskajā Latvijā. Un kaut arī šo normu toreiz Satversmē trešajā lasījumā tā arī nepaspēja pieņemt, bet citos likumos tā tika konsekventi realizēta, tas, protams, nenozīmē, ka valsts nevar baznīcu atbalstīt un piešķirt... Kā mēs esam piešķīruši katoļu baznīcai Aglonas svētvietas sakārtošanai naudas līdzekļus, arī citām baznīcām varbūt mēs to pašu varam izdarīt, tas valstij neatņem šīs tiesības, ja baznīca šādu palīdzību pieņem. Tāpat kā mēs varam palīdzēt katram, kam vajadzīgs. Tāpat mēs tiešām esam atļāvuši baznīcai, zināmām baznīcām, respektīvi, ne baznīcai kā tādai, bet zināmām reliģiskajām organizācijām veikt dažu dzimtsarakstu aktu reģistrāciju. Bet tas ir tikai dažām, ar kurām valsts ir vienojusies, un es nedomāju, ka valsts varētu uzlikt par pienākumu kādai no šīm reliģiskajām organizācijām to darīt. Tas ir tikai vienošanās ceļā un valsts, protams, kontrolē.

Un te tieši mēs nonākam pie tā, vai valsts var vai nevar uzdot reliģiskajām organizācijām. Es tieši uzskatu, ka šī norma ir tā, kas neļauj valstij kaut ko uztiept baznīcai, sākt komandēt baznīcas iekšējo dzīvi. Jo es mazāk domāju, ka baznīca centīsies komandēt valsts dzīvi, bet es tieši domāju, ka šī norma aizsargā šo baznīcu no valsts nelikumīgas iejaukšanās. Šeit arī godājamais priekšlikuma autors Čerāna kungs izpaudis savu domu, kāpēc viņš tā ļoti cīnās par šo. Viņš teica, ka jums visas reliģiskās organizācijas nav valstī vienlīdzīgas, mēs gribam izdalīt vienlīdzīgākās no vienlīdzīgajām un citas mazāk vienlīdzīgas un vienām dot kaut kādas valstiskas privilēģijas un otrām nedot šīs valstiskās privilēģijas. Un tā mēs ātri varam nonākt jau līdz centieniem nodibināt valsts baznīcas Latvijā, un es domāju, ka būtu ļoti bēdīgi, ja tiktu nodibināta katoļu baznīca, tikpat bēdīgi kā luterāņu baznīca vai vēl kāda cita baznīca.

Un tieši tāpēc komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un tāpēc es komisijas vārdā lūdzu deputāta Čerāna priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par deputāta Čerāna 11. priekšlikumu — svītrot 99.pantā teikumu "Baznīca ir šķirta no valsts". Komisija to nav atbalstījusi. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā, jo mēs apspriežam normu, kas ietverta Latvijas Republikas Satversmē. Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 50, atturas — 16. Nav pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk, es atvainojos, palika neskaidrs 10.priekšlikums. 10. priekšlikums — Čerāna kunga — tiešām netika nofiksēts precīzi, bet tas nav izskatāms, jo viņš ierosināja labojumu tajā pēdējā teikumā, kuru mēs izslēdzām. Tā ka tas nav skatāms pēc būtības.

Tālāk 12.priekšlikums tāpat nav skatāms pēc būtības, jo tas ierosina aizstāt teikumu "Baznīca ir šķirta no valsts" ar teikumu "Baznīca un valsts ir atbilstoša". Ja mēs esam nobalsojuši par to, ka mēs saglabājam šādu teikumu, tad es domāju, ka ...

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Bišera kungs, man šķiet, mēs esam vienojušies par to, ka mēs atstājam teikumu "Baznīca ir šķirta no valsts". Čerāna kungs ierosina šī teikuma vietā ierakstīt citu. Mēs esam vienojušies, ka baznīca ir šķirta no valsts. Tāda norma ir saglabāta. Bet Čerāna kungs ierosina šīs normas vietā ierakstīt citu. Man šķiet, ka šis priekšlikums ir apspriežams un balsojams. Kārlis Čerāns vēlas runāt par savu priekšlikumu.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis 12.priekšlikums nebūtu balsojams tajā gadījumā, ja būtu atbalstīts 11., jo 11. runāja par šā viena teikuma izslēgšanu, bet 12.runā par šā teikuma aizstāšanu ar kādu citu. Tātad tie ir divi alternatīvi priekšlikumi. Par cik 11.nav nobalsots, tad tagad ir jāizskata šis 12. Šis 12.priekšlikums atkal vēršas pret šo pašu teikumu "Baznīca ir šķirta no valsts", un vēršas tieši pret šo negatīvo pieskaņu, kas ir šim teikumam "Baznīca ir šķirta no valsts", un piedāvā šī teikuma vietā noteikt Satversmē šo baznīcas un valsts suverenitātes, neatkarības un autonomijas principu. 12.priekšlikums piedāvā šā teikuma "Baznīca ir šķirta no valsts" vietā likt iekšā teikumu "Baznīca un valsts atsbilstoši to kompetencei ir suverēnas, neatkarīgas un autonomas". Es piekrītu tiem argumentiem, kuri šeit tika izteikti par labu tam, lai baznīcu aizsargātu no nepamatotas valsts iejaukšanās. Ja jūs gribat rakstīt šo jautājumu Satversmē, tad to var izdarīt šādā korektā veidā.

Es diemžēl nevaru piekrist mazliet Bišera kunga šai sniegtajai argumentācijai par to, ka kopš šī teikuma "Baznīca ir šķirta no valsts" izņemšanas ārā tas atkal noved pie valsts baznīcas veidošanās. Tur, es domāju, šī saistība tiek mākslīgi pievilkta tāpēc, lai šeit kādus cilvēkus mēģinātu ar kaut ko biedēt vai baidīt, tad šeit tiešām ir tas modelis, ka mums Latvijā ir jāspēj sadzīvot vairākām tradicionālām kristīgām konfesijām. Es zinu, ka šīs vairākas tradicionālās kristīgās konfesijas un vēl klāt arī nekristīgā jūdaistu konfesija, viņas visas spēj kopā sastrādāties Reliģijas lietu konsultatīvajā padomē, un šeit šis tradicionālo konfesiju modelis darbojas.

Mums ir bijušas diskusijas arī par šo tradicionalitātes jēdziena ieviešanu Latvijas likumos, Reliģisko organizāciju likumā. Šeit radās problēmas tieši ar robežas noteikšanu šim tradicionālo konfesiju lokam, bet es uzskatu, ka šis jautājums nākotnē varētu tikt tālāk atrisināts, jo mums ir valstiski jāspēj novērtēt šo tradicionālo konfesiju darbs sabiedrības veidošanā, jaunatnes audzināšanā. Tajā, ka šīs visas tradicionālās konfesijas — gan katoļu, gan luterāņu, gan baptistu, gan pareizticīgo vai vecticībnieku — ka viņas dod jauniešiem šīs stabilās garīgās vērtības. Es runāju tieši par šīm garīgajām vērtībām šobrīd. Viņas dod šīs stabilās vērtības, tāpēc valstij tas ir jānovērtē. Mēs nevaram, piemēram, katoļus vai luterāņus nolikt uz viena līmeņa ar dažādām reliģiskajām organizācijām, kuras ar nezin kādiem nosaukumiem šeit ir izveidotas. Es nenoliedzu, ka šeit var arī būt kādas labas idejas iekšā, arī šis kaut kāds audzinošais spēks. Viņām ir sevi jāpierāda, pirms valsts ļauj viņiem strādāt ar jaunatni. Bet tikpat labi šajās jaunajās reliģiskajās kustībās var būt iekšā arī tīra naudas atmazgāšanas vēlme, kad cilvēki, teiksim, nodibina kādu reliģisku organizāciju tikai tāpēc, lai viņi varētu baudīt kaut kādus nodokļu atvieglojumus, kuri taisnīgi pienākas tradicionālajām reliģiskajām konfesijām.

Valsts nevar pilnīgi vienādi izturēties pret visām šīm reliģiskajām organizācijām, tāpēc šis šķirtības princips darboties 100% veidā nevar. Šos pārējos argumentus par labu tam, kāpēc šis šķirtības princips šādas dogmas līmenī būtu izņemams no Satversmes ārā, tos jau es minēju, runājot par savu iepriekšējo priekšlikumu. Nav mums šobrīd ne padomju impērijas laiks, ne arī franču buržuāziskās revolūcijas laiks. Skaidrs, ka baznīcai un valstij ir šīs savas funkcijas, bet viņas veic kopīgu darbu, un arī tas mums ir pietiekami skaidri jāapzinās. Tāpēc es aicinu un lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu. Un šo teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts, aizstāt ar teikumu, ka baznīca un valsts atbilstoši to kompetencei ir suverēnas, neatkarīgas un autonomas. Redakciju mēs varam precizēt vēl uz trešo lasījumu. Godātie kolēģi! Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks .

Sēdes vadītājs

. Nākamais runās Dainis Turlais, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputāts. Turlā kungs vairs nevēlas runāt. Nākošais runāt vēlas Modris Lujāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts. Lūdzu!

M.Lujāns

(TSP). Cienījamie kolēģi! Es gan nedomāju runāt. Šinī gadījumā es piedāvāju jums paskatīties Čerāna kunga 13. priekšlikumu — baznīca veic valsts funkcijas tikai likumā paredzētos gadījumos. Čerāns iet vēl tālāk. Viņš jau pilnvaro caur Satversmi to, ka baznīca veiks valsts funkcijas. Te ir tas solis, piedodiet, jā, ka viņai ir atsevišķas tiesības ar atsevišķu likumu, bet ne ar Satversmi deleģētas, jo šī norma nākošajā priekšlikumā ļoti var paplašināt tajā skaitā to, ko es jau teicu, teokrātiskas valsts veidošanos.

Cienījamie kolēģi! Man jau gribas teikt, varbūt mēs tomēr aizsargāsim valsti nedaudz arī no baznīcas. Šinī gadījumā Čerāna kungs, viņš tā lēnām tikai teica, ka ir jāaizsargā baznīca no valsts, bet ir arī otra pretruna. Arī valsts ir jāaizsargā reizē no baznīcas. Tādēļ es uzskatu, ka mums, cienījamie kolēģi, nebūtu jāatbalsta cienījamā Čerāna kunga ne 12, ne 13. iniciatīva.

Protams, es saprotu, ka ir ļoti izdevīgi tagad spēlēties ar reliģisku cilvēku domām, jo nāk vēlēšanas. Varbūt Čerāna kungs varēs "nozvejot" kādu balsi. Bet es nedomāju, ka šādā veidā, aizskarot Satversmi un šādā veidā ietekmējot Satversmi, ir šā jautājuma risinājums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Oskars Grīgs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcijas deputāts. Lūdzu!

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Es aicinu noraidīt vispār šo teikumu. To varētu pieļaut, ja šajā priekšlikumā skanētu, ka baznīca ir suverēna, neatkarīga un autonoma. Tam vēl varētu piekrist, bet, ja Čerāna kungs piedāvā, ka valsts atbilstoši savai kompetencei ir suverēna, neatkarīga un autonoma, tad Čerāna kungam es ieteiktu palasīt Satversmi, kuras vispārējos noteikumos 1.punktā ir rakstīts, ka Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Šeit jau tad vajadzēja arī piebilst, ka demokrātiska varbūt. Šis priekšlikums vispār nav izskatāms un ir absurds. Jūsu mērķis no kā jūs vadāties, tas arī mums ir skaidrs. Tā kā es aicinu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Vēlreiz vēlas runāt Kārlis Čerāns, frakcijas "Latvijai" deputāts.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es redzu, cik mēs visi esam ļoti dažādi. Un ja šeit nāk kāds deputāts un saka, ka viņam ir jāaizsargā valsts no baznīcas, jā, nu varētu būt arī šādi viedokļi, bet nu paldies Dievam, ka tie ir mazākumā, un es domāju, ka mazākumā tie šeit arī paliks. Šādi cilvēki, kuri vēlētos aizsargāt... Mana pārliecība ir, ka valstij un baznīcai ir jāstrādā viens kopīgs darbs.

Es labi apzinos, kāds varētu būt arī šā balsojuma rezultāts par šo priekšlikumu, bet es domāju, ka diskusija šeit ir uzsākta, un šī diskusija un arī šie redakcijas meklējumi turpināsies uz trešo lasījumu. Es gribu arī, lai šeit šajā darbā varētu iesaistīties arī cilvēki ārpus šīs Saeimas, ja rodas šīs idejas par to, kā vislabāk ir šo suverenitātes, neatkarības un autonomijas principu iedzīvināt, domājot, ka to mēs varēsim šeit Saeimā apstiprināt trešajā lasījumā, jo problēma šeit ir un paliek šim teikumam, ka baznīca ir šķirta no valsts, ka tam ir šī negatīvā pieskaņa, un tas nozīmē, ka tas ir jāaizstāj ar kādu citu, ja mēs neesam ar mieru to vispār izņemt ārā no Satversmes. Tādā gadījumā ir nepieciešama šī alternatīvā redakcija, kas izsaka šo pozitīvo domu šajā šķirtībā, kas izsaka to, ka valsts nevar iejaukties baznīcas iekšējās lietās, bet tas ir tādā veidā arī jānoformulē, nenoformulējot un neieviešot šeit kaut kādas liberālisma vai liberāli marksistiskas dogmas vai tādas dogmas, kas būtu abām šīm mācībām kopējas. Ir vajadzīga šī sadarbība, ir vajadzīga arī šī baznīcas sociālās mācības iedzīvināšana sabiedrībā. Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais runās Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai". Lūdzu!

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Vispirms es gribu oponēt Bišera kungam, kurš teica, ka es nezinot jurisprudenci, ka demokrātiskās valstis acīmredzot jau 16./17. gadsimtā ir sākušas domāt par valsts šķiršanu no baznīcas un baznīcas šķiršanu no valsts. Tas ir vēstures jautājums, nevis juridisks jautājums. Te nu gribas vēl piebilst, ka demokrātisko, buržuāzisko ideju paudēji vai pilsonisko ideju paudēji toreiz nebūt nerunāja par valsts šķiršanu no baznīcas un baznīcas šķiršanu no valsts, bet, gluži otrādi, runāja tieši tādā kontekstā un sakarā, kā ir formulēts šobrīd Kārļa Čerāna iesniegtajā priekšlikumā. "Baznīca un valsts atbilstoši to kompetencei ir suverēnas, neatkarīgas un autonomas". Tas bija pilsonisko demokrātu formulējums. Runa pirmo reizi, ka kategoriski jāšķir valsti no baznīcas un baznīcu no valsts, notika Parīzes komūnas laikā marksistiskās ideoloģijas ietekmē. Mēs esam tik daudz sajaukuši buržuāziskās, pilsoniskās demokrātijas postulātus ar komunistiskajiem jeb sociālistiskajiem postulātiem, ka šobrīd paši vairs neatšķiram un šeit dezinformējam klausītājus. Un jūs, godātie deputāti, arī. Es vēlreiz uzsveru. Šis formulējums ir pareizs, un mums nevajadzētu sekot tai tieksmei, kas ir izplatīta gaisā kā tāda garīgā strāva, kura būtībā mūs atrauj no tikumiskā pamata, jo šeit ir runa par tikumisko pamatu. Baznīca ietver visas konfesijas, kas ir ar ētisku pamatu un nav, tā teikt, sātaniskas. Kāpēc formulēt tieši šo šķiršanu no valsts? Kāpēc to formulēt tieši tā? Tas rada sajūtu, ka īstenībā tas tiek uztverts kā baznīcas pretnostatījums valstij, kā baznīcas izstumšana no valsts, un, ja mēs izstumjam ētikas pamatnesējus no valsts, tad rodas šī neētiskā valsts, pie kuras mēs šobrīd esam nonākuši.

Sēdes vadītājs.

Vārds Ilgai Kreitusei, — Darba partijas, Zaļās partijas un Kristīgo demokrātu savienības apvienotā frakcija.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Pirmais, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību, Čerāna kungs nav ievērojis, ka, iesniegdams savu 12.labojumu, viņš ir principā pārveidojis Latvijas Satversmes 1.pantu, jo Latvijas Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, un tur nav noteikts, ka Latvija ir suverēna, neatkarīga un autonoma republika. Līdz ar to jau pats valsts formulējums, kas ir Latvijas valsts, ir pretrunā ar spēkā esošo pantu, un tāpēc arī šis priekšlikums pēc būtības nebūtu izskatāms. Runājot par baznīcu, valsti un funkcijām, es domāju, ka mums ir jābūt skaidrai vienai lietai, valsts nevar un nedrīkst veikt baznīcas funkcijas un baznīca nevar un nedrīkst veikt valsts funkcijas. Šīm divām lietām ir jābūt skaidrām, jo savādāk Latvijas praksē ir, starp citu, pieredze, kad jau bija aptauja, ko darīt ar vienu baznīcu, vai atdot katoļiem vai neatdot, un tas bija valdības līmenī, un tas ir jautājums par šo ēku, kas atrodas tepat blakus, par Jēkaba katedrāli, kad valdībai bija jāaiziet, bet tas bija par baznīcas nodošanas jautājumu. Latvijā baznīca vienmēr ir darbojusies, nejaucoties valsts funkcijās, nejauksim divas lietas kopā, ko dara baznīca kā audzinātājs, kā sabiedriskās domas veidotāja vispār šajā sabiedriskajā dzīvē, bet ir valsts funkcijas, kuras nedrīkst uzticēt nevienam citam, ne baznīcai, ne augstskolai, ne arī vēl kādai izdomātai organizācijai, ne partijai, un es ceru, ka Latvijā to neizdomās — arī kādreiz uzticēt kādam vadonim.

Sēdes vadītājs.

Vārds Viesturam Bokam, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcijas deputātam. Lūdzu!

V.Boka

(DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Būtībā es gribētu vērst uzmanību par jautājumu, kuru akcentēja Čerāna kungs, kā mēs šo jautājumu formulējam. Jautājums ir vārdā "šķirta", cik es saprotu. Tātad šī šķiršana vai šķelšana, kas tagad ir populāra Latvijā, šī vārda sakne vismaz, tad šeit tiek likts otrs jēdziens, kad šīs institūcijas ir neatkarīgas un autonomas, un es it kā nevarētu pilnībā pievienoties Kreituses kundzei, jo šeit ir jautājums par savstarpēju neatkarību, par savstarpēju valsts un baznīcas neatkarību un autonomiju, kas būtībā savā saturiskajā jēdzienā ir tas pats, kas nošķirtas. Un manā uztverē, teiksim, tīri emocināli šis teikums tiešām skan labāk, ka valsts un baznīca ir savstarpēji neatkarīgas, autonomas un suverēnas, kas savā būtībā arī ir nošķiršana, būtībā šo priekšlikumu varētu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vairāk deputātu runāt debatēs nevēlas. Debates beidzam. Komisijas vārdā Bišera kungs vēlas ko teikt? Lūdzu! Ilmārs Bišers.

I.Bišers

(DPS). Komisijas vārdā es varu pateikt, ka varbūt tiešām ir vērts uzlabot šo teikumu, kas ir patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātā tekstā. Es negribu teikt, ka nav iespējams šo pašu domu izteikt savādāk, bet katrā ziņā ir nepieņemams tas teksts, ko iesaka Čerāna kungs. Čerāna kungs te ir sabāzis divus svešvārdus un vienu latviešu vārdu kopā, un man ir tāda sajūta, ka viņš īsti nesaprot, ko šie svešvārdi īsti nozīmē un kā viņš tos izprot. Suverenitāte ir augstākā vara kādā teritorijā, tātad Latvijas teritorijā būs divas augstākās varas — Latvijas valsts un baznīca, kuras būs savstarpēji neatkarīgas, un tad Latvijā būs divvaldība. Es domāju, ka diez vai tādu formulējumu mēs varam pieņemt. Es domāju, ka šajā gadījumā kāds varētu izstrādāt tiešām labāku priekšlikumu, mēs varētu trešajā lasījumā to apsvērt, bet katrā ziņā šādu priekšlikumu komisija atbalstīt nevar.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsosim par deputāta Čerāna priekšlikumu nr.12, kurā viņš ierosina nomainīt teikumu: "Baznīca ir šķirta no valsts" ar teikumu, kuru jūs redzat savā dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Deputātus izteikt savu attieksmi balsojot. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 51, atturas — 15. Deputāta Čerāna priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers.

Tālāk nākošais ir 13.priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. Un par cik jau debates ir sākušās, es gribētu norādīt jau uz dažām lietām, kas te tika izteiktas. Es domāju arī, ka šo jautājumu varētu regulēt vēl kaut kādā veidā, bet es domāju, ka šajā gadījumā arī šādā redakcijā komisija uzskata, ka pieņemt nevar, jo tas varētu paredzēt to, ka valsts bez baznīcas piekrišanas uzliek viņai kaut kādas funkcijas, ko baznīca negrib uzņemties. Es domāju, ka šajā gadījumā mēs to nedrīkstētu pieļaut, ja uz trešo lasījumu varēs kaut ko labāku izdomāt par šo jautājumu, tas ir cits jautājums, bet pagaidām es lūgtu neatbalstīt, bet es domāju, ka vislabāk šo jautājumu mēs varētu noregulēt Reliģisko organizāciju likumā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Par savu priekšlikumu runās deputāts Kārlis Čerāns.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Tātad šis ir priekšlikums — papildināt šo 99.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā, ka baznīca veic valsts funkcijas tikai likumā paredzētos gadījumos. Un mēs zinām mūsu valstī, ka mums ir tādi gadījumi, ka baznīca veic valsts funkcijas, un tā ir vispirmām kārtām jau Civillikumā paredzētā laulību noslēgšanas funkcija. Un tagad ir jautājums, vai mēs paliekam pie šī formulējuma, ka baznīca ir šķirta no valsts un neko nepierakstām klāt, vai arī mēs uz trešo lasījumu spējam tā vietā, ka šī baznīca ir šķirta no valsts, piedāvāt kaut ko labāku, tad tādā gadījumā, ja mums paliek šis nošķirtības princips, tad tādā gadījumā ir jautājums, kas notiek ar šīm Civillikumā paredzētajām tiesībām. Šeit tas kļūst par juridiskās interpretācijas jautājumu — vai nu ir iespējamas šīs tiesības, vai ir iespējama šī laulāšana turpmāk, vai nav iespējama šī laulāšana baznīcā, bet es domāju, ka mums šo normu, šo iespēju vajadzētu saglabāt pilnīgi noteikti, un mums vajadzētu arī paust nepārprotamu likumdevēja gribu, kas saglabā šīm baznīcām iespēju veikt laulības ceremoniju arī baznīcā, lai varētu cilvēki noslēgt juridiski spēkā esošu laulību tā, kā tas ir šobrīd. Lai nebūtu cilvēkam vai nu pirms vai pēc tam, kad viņš ir salaulājies baznīcā, vēl pēc tam jāsniedz kaut kādi savi dokumenti kaut kur, bet lai šo visu laulību ceremoniju varētu nokārtot uz vietas baznīcā. Un tāpēc ir šis piedāvājums. Jā, ja kāds var piedāvāt kaut ko labāku, man pret to nevar būt arī nekādu iebildumu, bet šobrīd nekas labāks piedāvāts nav, un tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Jānis Mauliņš.

J.Mauliņš

(frakcija "Latvijai"). Godātā Saeima! Mēs paši ļoti labi zinām, ka mums likumdošanā ir haoss pietiekošs. Šobrīd, ja mēs nepieņemsim šo Kārļa Čerāna priekšlikumu, radīsies vēl viens haoss. Būs normatīvie akti, kas ļaus veikt baznīcai valsts funkcijas, un mēs turpināsim strādāt tādos apstākļos, ka mūsu Satversme, pamatlikums, aizliedz ar vārdiem: "Baznīca ir šķirta no valsts" un tik un tā turpināsies valsts funkciju izpildīšana no baznīcas puses. Tātad šis labojums noteikti ir jāpieņem tādā gadījumā, ja mēs negribam, lai šie normatīvie akti tiktu steidzami atcelti tūlīt, jo nedrīkst taču nesaskanēt augstākstāvošais likumdošanas akts, šoreiz Satversme, ar pakļautajiem normatīvajiem aktiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Juris Kaksītis.

J.Kaksītis

(DPS). Cienījamie kolēģi! Kolēģi Juridiskajā komisijā, Mauliņa kungs! Nu, pirms jūs nākat un runājat, un varētu teikt, baidiet mūs ar visu, kas te notiks, tad esiet, lūdzu, tik laipni un iesniedziet šos priekšlikumus tādus, ka tie varētu būt arī pēc tam izpildāmi, un nebūtu tāda situācija, kā iepriekš jau norādīja Bišera kungs uz šiem diviem svešvārdiem un vienu latviešu valodas vārdu, un arī tas, ko šobrīd saka. Acīmredzot te ir runa par tām funkcijām, man liekas, ka Čerāna kungs nav aizdomājies tik tālu, vai mēs runājam šeit par funkcijām un kādas ir valsts funkcijas, vai mēs runājam par atsevišķu procedūru veikšanu, jo tik un tā, vai mēs ierakstīsim šeit vai ne, tad galarezultātā šī funkcija tomēr tiek realizēta, to realizē valsts, un valsts būs tā, kuras rīcībā būs visa statistika par reģistrētām laulībām, vai tās būs tur vai citur.

Otrs. Jau šodien spēkā esošais likums, ko mēs saucam par konstitucionālo, to pašu vien pasaka, un nevienam tāda doma nav ienākusi prātā, ko mēs tagad šeit paužam visai valstij, kas klausās mūsu Saeimas sēdi, ka nu, lūk, tad vairs nedrīkst. Es saprotu, ka līdztekus valstij realizēsies šī laulības reģistrācija. Bet es gribētu teikt, ka ne tādēļ mums šodien jāpieņem priekšlikums, kāds viņš ir, un labāka nav, ja mēs strādāsim pēc tāda principa, ka tas jau nu nav īsti labs, bet labāka nav, un tādēļ iebalsosim valsts pamatlikumā, tad tā būs nenopietna attieksme pret šiem labojumiem. Ir laiks līdz trešajam lasījumam, lūdzu iesniegsim ļoti pārdomātus, ļoti nopietnus priekšlikumus, bet neiebalsosim jau otrajā lasījumā tikai tādēļ, ka labāka nav.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte.

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie deputāti! Ja 99.pantā ir palicis teikums: "Baznīca ir šķirta no valsts", tad vajadzētu kaut kādā citā veiksmīgākā redakcijā, ja patiešām arī tos, kuri principā atbalsta, neapmierina Čerāna kunga piedāvātā papildinājuma redakcija, ka baznīca veic valsts funkcijas tikai likumā paredzētos gadījumos, jo tas neatspoguļo īsti visus šos gadījumus, kurus mēs varam attiecināt uz audzināšanas funkciju. Uz tiem gadījumiem, kas varētu tikt attiecināti uz šo deleģēto procedūru, kad baznīcā tiek veikta laulība, bet patiesībā viss civilstāvokļa reģistrācijas process ir valsts ziņā un visa šīs statistika ir valsts ziņā. Ja mēs esam šobrīd nonākuši pie tā, ka nepietiekami kvalitatīvi ir šie priekšlikumi un papildinājumi, tad mūsu diskusijai vismaz vajadzētu beigties ar to ievirzi, kas mums dod motivējumu trešajā lasījumā pieņemt tos trūkstošos, ļoti nepieciešamos Satversmē, nosacījumus, kas patiešām pasaka to būtību, ka valsts baznīca Latvijā nepastāv, un tajā pašā laikā ir zināmas procedūras un ir zināmas norises, kuras atsevišķos likumos paredzētās procedūras veidā baznīcā vai baznīcai tiek uzticētas un ka tas notiek kopskaņā un saskaņā ar valsti, tajā pašā laikā pastāvot pilnīgai savstarpējai neatkarībai starp valsti un baznīcu. Tādēļ patiešām ir vērā ņemams arī tas arguments, ko teica Kaksīša kungs, ja mums nav labākas redakcijas, nu, varbūt nav īsti labi pieņemt esošo, taču ir arī otrs arguments, un es to vēlētos teikt, ka, ja mums nebūs precedenta labot sliktu redakciju, kurā mums ir vajadzīgais saturs, tad diez vai mēs būsim tik centīgi, lai, atgriežoties pie šī 99.panta uz trešo lasījumu, mēs apliecinātu tur trūkstošās un patiešām trūkstošās sastāvdaļas, kuras atkal padarīs šo pantu nepilnvērtīgu. Tādēļ katram ir izvēle, iespēja izdarīt savu izvēli. Es izdarīšu to izvēli par labu sliktai redakcijai, bet par labu tam, kas ir nepieciešams trešajam lasījumam. Un tāpēc atbalstīšu šo 13.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns — otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Mēs šeit tiešām varam runāt par labākām vai sliktākām redakcijām. Un paldies Rugātes kundzei, kas šo lietas būtību saprot, ka mums ir jānofiksē šobrīd otrajā lasījumā lietas būtība, lai redakciju varētu noprecizēt uz trešo lasījumu un lai tad arī Juridiskā komisija tomēr ar visiem saviem kvalificētiem juristiem un pieaicinātiem speciālistiem šo lietu tādā gadījumā nokārtotu.

Bet mani šeit šajā diskusijas laikā izbrīna viena cita lieta. Mani tomēr nedaudz šokē šie mūsu kompetentie juristi, kas nāk šeit Saeimas tribīnē un dezinformē par Latvijas valsts juridisko aktu hierarhisko sistēmu. Šajā sistēmā Satversme stāv pirmajā, visaugstākajā vietā. Pēc tam nāk likumi, un pēc tam nāk citi tiesību akti arī zināmā vēl hierarhijas sistēmā. Un, ja mēs esam ierakstījuši principu, ka baznīca ir šķirta no valsts, likumā, kuram mēs šeit esam "piekabinājuši" šo vārdiņu "konstitucionālais likums", bet kur šim vārdiņam nav pilnīgi nekāda juridiska svara, tā ir pavisam cita lieta nekā tas, ja mēs ierakstām iekšā šo vārdiņu vai arī šo teikumu, ka baznīca ir šķirta no valsts un tas ir mūsu valsts Satversmē. Tāpēc jau mums tagad pastāv Satversmes tiesa, ar kuras palīdzību ir iespējams pasludināt par spēkā neesošiem tos likumus, kuri ir pretrunā ar Satversmi. Bet nepastāv un nevar pastāvēt tāda Satversmes tiesa un tāda iespēja Satversmes tiesā pasludināt par spēkā neesošiem tādus likumus, kuri būtu pretrunā šim konstitucionālajam likumam, it kā konstitucionālam likumam, kurš tomēr ir tāpat kā likums. Un tā ir arī vislielākā problēma ar cilvēku tiesībām, kāpēc mēs to vispār šeit Satversmē skatām. Lai šīm cilvēku tiesībām būtu augstāks juridisks spēks nekā tiem likumiem, kurus mēs pieņemam mūsu valstī. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs.

I.Bišers

(DPS). Es domāju, ka komisija savu principiālo nostāju ir izteikusi, un es tāpēc neizteikšos vairāk. Es tikai gribu minēt vienu argumentu par to, kas te tika izteikts — labāk pieņemt šinī redakcijā sliktu normu un pēc tam to labot trešajā redakcijā. Šeit mums ir runa par Satversmi, un neaizmirsīsim, ka šī norma ir jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu un arī labojumu tajā. Un ja nu mēs, lai mums neiznāk tā, ka mēs normu, ko mēs paši atzīstam par neapmierinošu, ar divām trešdaļām pieņemsim, un pēc tam labojumus Saeimas vairākums pat nevarēs izdarīt, jo tanī brīdī nevarēs savākt divu trešdaļu vairākumu. Tas mani mazliet uztrauc.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Čerāna priekšlikumu nr.13 — papildināt 99.pantu ar jaunu teikumu šādā redakcijā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 10, pret — 49, atturas — 15. Nav pieņemts.

I.Bišers

. Nākošais priekšlikums ir 14. — deputāta Golubova priekšlikums, kurš ierosina 101.pantā aizvietot vārdus "pilntiesīgam Latvijas pilsonim" ar vārdiem "pilntiesīgam Latvijas iedzīvotājam". Tātad šīs tiesības mēs pat izplatām uz ārzemju pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā, un tādā gadījumā mēs dotu viņiem tiesības piedalīties valsts un pašvaldību lietu kārtošanā. Acīmredzot šādu formulējumu diez vai mēs varētu ierakstīt Satversmē, un tāpēc Juridiskā komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs

. Deputāts Golubovs runās par savu priekšlikumu. Lūdzu!

A.Golubovs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Pirmajā lasījumā pieņemts teksts, kur dota iespēja tikai pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem piedalīties valsts un pašvaldību lietu kārtošanā. Ar to ir liegta iespēja daļai no Latvijas iedzīvotājiem piedalīties lietu kārtošanā pašvaldībā un valstī, tas ir, griezties valsts institūcijās vai pašvaldībās ar iesniegumiem, priekšlikumiem, lūgumiem. Ja mēs atstāsim to tā, tas būs cilvēktiesību pārkāpums. Tāpēc es piedāvāju izmainīt pilntiesīgos Latvijas pilsoņus uz "pilntiesīgiem Latvijas iedzīvotājiem".

Sēdes vadītājs

. Paldies! Debatēs vairāk pieteikušies nav. Debates beidzam. Komisijas vārdā, Bišera kungs, vai vēlaties ko piebilst? Lūdzu!

I.Bišers

(DPS). Es varu teikt, ka Golubova kungs ne visai precīzi saprot to domu, kas ir domāts ar lietu kārtošanu, jo lietu kārtošana nenozīmē tiesības griezties ar iesniegumiem vai sūdzībām. Tādas tiesības ir arī nepilntiesīgiem Latvijas iedzīvotājiem, tajā skaitā tiem, kuri sēž cietumā un kurus mēs neuzskatām par pilntiesīgiem, jo viņu tiesības ir ierobežotas. Tātad katrā ziņā, ja mēs tā izprastu, tad arī šis Golubova kunga termins būtu uzskatāms par pārkāpumu. Bet te ir runa par pavisam kaut ko citu, par aktīvu piedalīšanos vēlēšanās, pašvaldību vēlēšanās, aktīvu piedalīšanos dažādās citās lietās. Mēs tās nevaram uz visiem Latvijas iedzīvotājiem izplatīt kā konstitucionālās tiesības. Tas, protams, neliedz valstij pieaicināt nepieciešamības gadījumā gan Latvijas nepilsoņus, gan citas personas, gan ārzemniekus un pat nepastāvīgus Latvijas iedzīvotājus un ārzemniekus to vai citu jautājumu sagatavošanā, bet tas tomēr nevar tikt uzskatīts par viņu tiesībām. Tāpēc komisija neatbalstīja deputāta Golubova priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputāta Golubova priekšlikumu ar numuru 14. — izteikt 101.pantu šādā redakcijā. Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 58, atturas — 6. Priekšlikums nav pieņemts.

I.Bišers

. Nākošais — 15.priekšlikums. Komisija lūdz aizstāt vārdus "lietu kārtošanā", lai darbībā nerastos tādi pārpratumi, kā Golubova kungs to bija izpratis.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt šim komisijas priekšlikumam? Piekrīt! Paldies, pieņemts.

I.Bišers

. Tālāk nākošais komisijas priekšlikums ir 102.pantā izslēgt vārdu "nevalstiskās", par cik tas gan mums figurē presē, bet Latvijas likumos nekur nav runa par nevalstiskām organizācijām. Visos Latvijas likumos ir runa par sabiedriskām organizācijām, un tāpēc mēs uzskatām, ka šeit pietiktu ar vārdiem "sabiedriskās organizācijas".

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputāts Valdmanis vēlas runāt par šo priekšlikumu.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība", pirmais numurs. Godājamais Prezidij! Sadarbības padome un viņas pakalpiņi! Mums ir kādreiz teikts, ka mūsu Satversme ir viena no labākajām pasaulē. Tas bija kaut kad divdesmitajos gados, un tagad mēs rakstām ne priekš mūsu tautas, ne priekš mūsu apstākļiem. Bet rakstām laikam priekš kādām Eiropas Savienībām. Jo paklausieties, kāds ir teksts un ko viņš saka — ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās vai nevalstiskās organizācijās. Šo pantu ir jāmaina. Bez šaubām, ka jāmaina. Jo skat, šodien pirms vai pēc tiem grozījumiem, ko Juridiskā komisija mums liek priekšā, katram ir tiesības būt fašistu organziācijā, katram ir tiesības būt politiskā partijā, ikkatram ir tiesības būt barkaševiciešos un nezin kādās citās organizācijās. Un kamēr tas pants lasās tā, mūsu prezidents varēs atnākt un apvainot leģionārus, ka viņi ir fašisti un Latvijā var pastāvēt fašistu organziācijas. Šinī laikmetā vajadzētu būt, ka mēs nedrīkstam sastāvēt ne fašistu, ne komunistu, ne anarhistu organizācijās. Bet nē, mēs rakstām, ka ikvienam ir neierobežotas tiesības iestāties vienalga kādās organizācijās. Pat Sadarbības padomē, kas mūsu tautu izlaupa, bet tā it kā drīkst būt. Komunistu partiju mēs esam nosaukuši par noziedznieku organizāciju, bet viņi drīkst sasaukties zem citiem vārdiem, sanākt un darīt, kā viņi grib.

Šeit mums vajadzētu sargāt mūsu tautu un viņas reputāciju. Mēs atstājam to pilnīgi vaļā. Kam? Priekš tiem, kas sēž kaut kur tālu prom un aplaudē mūsu liberālo stāju. Draugi, ja mēs atļausim šitādām blēņām iet tālāk, ja mēs patiešām gribam, ka katrs var iestāties, kādā organizācijā viņš grib, tad es nezinu, vai mēs neesam nākuši pie ārprāta. Vācijā tu nedrīksti būt fašistu organizācijā, Amerikā tu nedrīksti būt komunistu organizācijā, bet uhū, Latvijā mēs to atļausimies. Kārļa Ulmaņa laikā nolēma, ka sociāldemokrātu organziācija būs tautai nevēlama. Es nezinu par Sociālo demokrātu partiju tad, es gan zinu par to šodien. Bija runa par tautsaimniecības jautājumiem, un viņu runātājs profesors Arnis Kalniņš, viņš gana Hipotēku banku, un viņam ir vēl Ģēģera laiku komanda, gribēs katram īpašniekam uzlikt hipotekāros parādus no Kārļa Ulmaņa laika. Ejot no Kārļa Ulmaņa laika lata uz zeltu, no zelta uz repšuku uz 10% mēnesī. Un to parādu bija jāmaksā Krievijai, jo tie bija izdevuši tās parādu zīmes. Tad saprotiet, ka es arī būtu ar mieru, ja viņi ierakstītu šeit, kad šodienas Sociāldemokrātu partija būtu noliegta tautai, jo tāda organizācija, kas grib uzlikt latviešiem nežēlīgu parādu — 10% mēnesī, un lai mēs to maksājam Krievijai tāpēc, ka Krievija no Latvijas bankām izzaga tās zīmes, ir pilnīgs ārprāts. Bet tas ir socdemokrātu partijas tautsaimniecības runas vīrs. Dievs, palīdzi mūsu tautai!

Šeit šitam pantam būtu jārunā par šodienas realitāti. Ka tādi cilvēki, kas ir bijuši komunistu partijā, it īpaši pirmo sekretāru amatos, ka viņi nedrīkst būt nevienā organizācijā, kas sastāv vairāk nekā no trīs cilvēkiem. Un pat trīs būtu par daudz. Bet lai nu būtu — sieva un bērns. Mēs nemākam sevi attīrīt, bet mēs rakstām liberālismu, kas it nekam neder mūsu valsts laikā.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es atbalstu atbildīgās komisijas priekšlikumu — izslēgt 102.pantā vārdus "nevalstiskās organizācijas". Motivēšu, kādēļ. Nevalstiskās organizācijas ir tādas pašas sabiedriskās organizācijas, bet pašlaik presē un ne tikai presē Sorosa fonds saka, ka jau ir 2000 nevalstiskās organizācijas, un tagad ir monopols. Un pašlaik ir tāds stāvoklis, ka iznāk, ka viņi sasauc forumus, jau grib pārņemt pašvaldību funkcijas un tā tālāk. Es uzskatu, ka līdz ar to ar šādu rīcību nevalstiskās organizācijas iejaucas Latvijas valsts suverēnajās tiesībās. Un šajā sakarā es gribu pateikt, ka attiecīgo fondu no Igaunijas "izsvilpa" tad, kad tas sāka iejaukties Igaunijas lietās, un arī šajā gadījumā nekas labs nav. Un iznāk tā, ka viņi ir vienlīdzīgāki par pārējiem un uzspiež Rietumu ideoloģiju, jo pašlaik svarīgākais visā dzīvē ir, lai mēs paliktu kā valsts vienota un kā tauta latviska, bet tur tiek uzspiesta Rietumu ideoloģija. Un ja mēs apskatāmies, kas arī pēdējā laikā notiek gan ar šiem, gan ar citiem jautājumiem, notiek atklāta vēstures viltošana. Atcerieties, nesen pat Kaupo pasludināja par varoni, bet mēs no vēstures zinām, ka Kaupo bija nodevējs. Un man tādā gadījumā ir lūgums atbalstīt ļoti vienprātīgi, jo nevar būt svešas ideoloģijas monopols Latvijā.

Sēdes vadītājs.

Anta Rugāte.

A.Rugāte

(pie frakcijām nepiederoša deputāte). Augsti godātie kolēģi un komisijas! Referentam es tomēr lūdzu komisijas skaidrojumu, kādēļ šis termins tiek svītrots, jo šis termins ir ienācis mūsu apritē, neprecīzi to tulkojot, jo būtību taču mēs zinām, ka ir nevis nevalstiskās, bet nevaldības — non government organization . Tad, ja mums ir kļūda mūsu iepriekšējā darbā, tad labosim šo kļūdu pēc būtības, bet nesvītrosim ārā to, kas mums ļoti, ļoti noderēs. Un kā gan citādi mēs varētu šeit, Satversmē, ierakstīt tās organizācijas, kuras nepārstāv valdības struktūras? Un tieši tās struktūras, es gribētu teikt Veldres kungam, kuras attiecīgās pašvaldības teritorijās ir spējīgas izdarīt to, ko pašvaldības pagaidām kaut kādu objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevar izdarīt, tas ir ļoti daudzos gadījumos glābiņš gan zināmā mērā indivīdiem, gan arī zināmā mērā valstiskajām struktūrām, tādām kā infrastruktūrai, kultūras, izglītības un citām iestādēm. Nevajadzētu mums šeit nonivelēt uz mūsu nepietiekamā varbūt terminoloģisko vai valodniecisko praktisko zināšanu pamata nonivelēt tās lietas, kas pasaulē ir atzītas. Mēs izskatāmies muļķīgi. Tad es ļoti lūgtu godātajai komisijai patiešām par šo priekšlikumu tomēr dot savu atzinumu pēc būtības, un, ja komisija ieskata, ka šeit ir tik tiešām terminoloģiskā un tulkojuma kļūda, tad šo būtību atkal nenoņemt, tā sakot, to trases, es atvainojos par tādu žargonu, jo citādi patiešām rodas pilnīgi neizprotams jautājums — bet kā tad komisijā ir diskutēts šis jautājums par lietas būtību, un mana atbilde ir — ja es redzu šādu komisijas atzinumu, tas patiesībā pēc būtības nav diskutēts. Un tā es negribētu. Mums būtu uzdevums atrisināt jautājumu pēc būtības, un komisijas skaidrojumu es tomēr gribētu lūgt.

Sēdes vadītājs.

Uldis Veldre — otro reizi.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi, es tomēr Rugātes kundzei gribētu iebilst, jo nav tāda termina latviešu valodā "nevaldības". Ir sabiedriskās organizācijas, un tajā pantā ir ļoti skaidri pateikts: ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās. Un nemaz netraucē tām organizācijām darboties, palīdzēt, teiksim, veciem vai slimiem cilvēkiem, bet pašlaik tiek radīts monopols, jo raksta avīzē, ka Sorosa fonds jau noorganizējis 2000 organizācijas. Tad ir jāsaka — ja pa desmit būtu katrā organizācijā, tad būtu 20 000. Un es varu pateikt par savu rajonu. Praktiski iznāk tā, ka tur ir misionāre, nevar teikt, ka neko nedara, bet notiek tāda utopiska runāšana un cenšas iegūt gan pašvaldību līdzekļus, gan valsts līdzekļus. Un tur ir tā nelaime. Ja viņi gribētu palīdzēt. Bet ja grib pārņemt pašvaldību funkcijas kaut kāda sabiedriska organizācija, tad tas ir vienkārši, Rugātes kundze, smieklīgi. Katram ir savas funkcijas — valdībai, pašvaldībai un tā tālāk.

Sēdes vadītājs.

Viesturs Boka.

V.Boka

(DPS). Augsti godātais Prezidij, cienījamie deputāti! Man liekas, ka šis 102. pants reglamentē pavisam citu, daudz būtiskāku lietu, par kuru mēs šodien runājam. Te daži deputāti tam pieskārās. Jautājums arī nav varbūt tik svarīgs, kā mēs šīs organizācijas nosaucam, bet ar ko tad tās īsti patiesībā nodarbojas. Un būtībā te ir uz trešo lasījumu noteikti nepieciešams priekšlikums, kurš tiks sagatavots, ka ikvienam ir tiesības apvienoties tādās organizācijās, kuru darbība nav pretrunā ar Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts pastāvēšanu. Tas gan ir manā uztverē būtisks priekšlikums, bet tas nav šajā lasījumā, un uz trešo lasījumu tas ir jāsagatavo. Kā to nosaukt, kas nodarbojas,— tas nav tik svarīgi kā saturs, ar ko tas nodarbojas. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā... Kaksīša kungs... piedodiet, Bišera kungs.

I.Bišers

(DPS).Cienītie kolēģi! Vispirms man ir jāsaka, ka Rugātes kundze laikam nedzirdēja, ka, kad es ziņoju par šo grozījumu, es taisni norādīju komisijas pamatojumu, ka Latvijas Republikas likumdošana nezina tādu terminu "nevalstiskas organizācijas". Mums ir Likums par sabiedriskajām organizācijām, kas visu aptver, un tāpēc šis termins, kas tur tika ieviests, var radīt tikai neskaidrības — kas tās ir par organizācijām, kas ir blakus sabiedriskajām organizācijām. Tā teica komisija.

Kas attiecas uz divu citu deputātu izteicieniem, man diemžēl ir jāsaka, ka viņi ir izlasījuši šo pantu, bet viņi nav izlasījuši likumprojektu līdz beigām. Un 117. pantā ir norādīts, ka personas tiesības, kas ir noteiktas rindā Satversmes pantu, tajā skaitā 102., var tikt ierobežotas likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Un Likums par sabiedriskajām organizācijām arī paredz, kā šajā gadījumā var tikt noteikti ierobežojumi, un visi šie konkrētie ierobežojumi ir tur jau paredzēti, bet nav jāsavāc tie visi Satversmē.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Godātie kolēģi, vai kāds pieprasa balsojumu par atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot 102. pantā? Pieprasa. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot 102. pantā vārdu "nevalstiskās". Lūdzu deputātus piedalīties balsošanā. Apspriežam Satversmi. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 1, atturas — 3. Šis priekšlikums ir pieņemts.

Godātie kolēģi, Valdmaņa kungs vēlējās runāt par 103., 104., 105. pantu, tur priekšlikumu nav, tādēļ viņš ir pieteicies runāt par to, kā lieta virzāma tālāk pēc būtības.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis — Tautas kopa "Brīvība".

Prezidij, Sadarbības padome, kolēģi un tauta! Mēs paskatāmies šodien jeb pārskatām šodien otrajā lasījumā mūsu pamatlikumu — Satversmi. Šeit ir trīs panti, kuriem mēs iesim garām un it kā nepievērsīsim tiem uzmanību. Un es domāju, ka tas nav cienīgi pret mūsu tautu vai pret Satversmi.

103. pants saka, ka valsts aizsargās iepriekš pieteikto miermīlīgu sapulču un gājienu, kā arī piketu brīvību. Uz 23. augustu mēs esam lūguši satikties, mēs esam lūguši gājienu, mēs esam lūguši miermīlīgu koru un sveču gaismas brīdi, un es gribētu zināt, kā valsts to aizsargā. Es izprotu, ka atkal ir tukši vārdi, lai pasaule redzētu, cik demokrātiska un forša ir valsts, bet mums neatļauj satikties pie Brīvības pieminekļa, mums neatļauj ar svecītēm stāvēt Daugavmalā klusā brīdī, pārdomas brīdī par tautas nākotni. Tas ir aizliegts. Prezidents to aizliedz, Rīgas Dome to aizliedza, un kas notiks ar mani, ja es to vadīšu? (No zāles deputāts M.Lujāns: "Arestēs tevi!") Bet Satversme saka, ka mani nevar arestēt, ka valsts mani aizsargās. Labi!

104. pants — ikvienam ir tiesības vērsties valsts un pašvaldību institūcijās ar individuāliem jeb kolektīviem iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Mēs, Saeimas deputāti, iesniedzām Ministru kabinetā pēc Kārtības ruļļa jautājumus un veselu gadu nedabūjam atbildes. Kā tiek Satversme aizsargāta? Redz, nav problēmu ar Satversmi, ir problēma ar šīs valsts izpildītājiem, ar bijušajiem partijas ierēdņiem, kas nolemj, ka ir patvaļa, bet ne Satversme valda.

105. pants — ikvienam ir tiesības uz īpašumu, un to nevar ierobežot, tas ir vienīgi saskaņā ar likumiem.... Īpašuma piespiedu atsavināšana valsts vai sabiedriskām vajadzībām var notikt tikai izņēmumu gadījumos pret taisnīgu atlīdzību, bet kas notiek Rīgas ostās? 33 cilvēki jau ir pazaudējuši savas īpašumtiesības par grašiem? Kāpēc? Tāpēc, ka pirmajiem partijas sekretāriem un viņu draugiem vajag lielāku peļņu kaut kādā ofšorā. Taisnīga atlīdzība.... Pirms Otrā pasaules kara vērtība par centrālās ostas zemi, kurai uzlikta liela kadastrālā vērtība — simtiem miljonu dolāru vērta zeme tiek izzagta privātām vajadzībām, un tur sēž Lemberga kungs, kas ļoti labi zina, kas notiek. Skat, kur mēs esam ar Satversmi! Satversme ir laba, Satversme ir svēta, bet izpildītāji... Iedomājieties, kā ir ar tiem izpildītājiem, kas aizsargās tos, kas taisīs, pieteiks piketu vai mītiņu un ies pie Ulmaņa pils ar svecīti... Kas aizsargās to, kam tas īpašums ir, bet kāds partijas pirmais sekretārs nolemj, ka tas viņam ir vajadzīgs, un Sadarbības padome uzspiedīs lēmumu Saeimā, lai mēs to viņam atņemam... Mums ir jāatkratās no šīs ļaunās varas. Mums ir jāsāk ticēt Satversmei, ticēt sev. Bet skat, mēs to nedarām. Un nāk te mums priekšā un tautai vicina — skat, cik skaista ir mūsu Satversme, ja tu gribi, tu vari piketēt, tu vari prasīt jautājumus un dabūt atbildi, bet pat deputātu frakcija nevar dabūt atbildi. Kā mēs melojam tautai, ka mums ir Satversme... mums ir Satversme, tāpat kā komunistu valdībai bija sava konstitūcija... tā bija, lai parādītu un lai maldinātu. Kur šim likumam ir tā spēks? Ne jau mūsu morālajā stājā šeit, Saeimā. Kā prezidents var noliegt tautai stāvēt Daugavmalā ar svecītēm klusā pārdomu brīdī? Kādā valstī mēs dzīvojam? Kur Rumpītim ir tādas tiesības?..

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes, paldies Dievam, ir pagājušas...

G.Valdmanis.

Kur ir tādas tiesības... nosaukt mūsu varoņus par fašistiem? Komunistu pirmie sekretāri...

Sēdes vadītājs.

Un tā mēs esam nonākuši līdz pārtraukumam. Godātie kolēģi! Pirms pārtraukuma Dzintaram Ābiķim paziņojums par komisijas sēdi.

Dz.Ābiķis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, es atgādinu, ka mums ir ļoti nopietna tikšanās komisijā šajā starpbrīdī, un es aicinu visus ierasties. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Rudzīša kungu, Saeimas sekretāra biedru, lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis, Antons Seiksts, Ruta Marjaša, Leonards Teniss, Ludmila Kuprijanova, Ernests Jurkāns, Gunta Gannusa, Edgars Bāns, Viktors Kalnbērzs, Gundars Valdmanis, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pusdiviem.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Godājamie kolēģi! Par to, kā lieta virzāma tālāk, konkrēti par 103., 104. un 105.pantu, vēlas runāt deputāts Andris Rubins.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas atdzimšanas partija. 103.pantā ir rakstīts: "Valsts aizsargā iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču, gājienu, kā arī piketu brīvību." Saprotiet, bet mums noteikti ir jāpārskata vēlreiz, kā tiek garantēts... Es jums teikšu piemēru. Mūsu pārstāvis Zariņš aizgāja šajās dienās uz Rīgas Domes 237.istabu un teica, ka mēs gribam rīkot no 28. līdz 30.augustam piketu par demogrāfisko krīzi Latvijā un tās cēloņiem un sataisīt dažādus plakātus, un viens būs tāds: "Mēs gaidām, ka tās valdības un partijas, kas noveda tautu postā, "Latvijas ceļš", Latvijas Zemnieku savienība", "Saimnieks", "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, ar vadoņiem Godmani, Birkavu, Gaili, Šķēli, Krastu, kuru solījumi izkūpēja kā dūmi, beidzot sāks strādāt kūdras purvā, ražojot briketes sev un citiem.""

Mums teica: "Ziniet," vai nu tāpēc, ka tāds plakāts vai citādi, "jums jāsaskaņo šis pikets ar SIA "Warner Hakon Invest"", iedeva Audēju ielas 16 telefonu un tā tālāk. Izrādās, ka Stacijas laukums vairs nepieder Rīgai. Kā tad mums var nodrošināt šo piketu brīvību, ka mums jāsaskaņo ar kādu citu partiju? Mēs taču zinām, ka tā ir norvēģu nauda un ka tā ir "Jaunā partija". Kas tad mums jāsaskaņo ar citu partijas vadību, ja mēs gribam Rīgā, Stacijas laukumā, piketu organizēt? Tāpēc es domāju, ka mums cieši, cieši ir jāvēršas pie tā, lai tiktu pildīta šī Latvijas Republikas Satversme un tās punkti. Es tāpēc domāju, ka varbūt vajadzētu vēlreiz aizsūtīt komisijām, un es nezinu, ko mums darīt, kādu nodrošinājumu, bet precizēt šo visu, kā tas būs aizsargāts un kā mēs varam panākt to piketu mūsu dzimtenē, teiksim, mēs domājam, ka stacijā noteikti vajag. Mēs saprotam, ka "Tēvzemei un Brīvībai" tagad ir aiztaisījusi Brīvības pieminekli ciet it kā remontā tieši tagad, kad tuvojas 23.augusts un kad zina, ka vienmēr cilvēki grib arī kādu piketu, bet mēs šoreiz pat negribējām 23.augustā. Mēs gribējām 28. — 30.augustā. Protams, ka mēs šo piketu rīkosim, es tikai nezinu, kur mums dos atļauju. Bet tas taču ir vājprāts, ja mums jāsaskaņo savā zemē, ka mēs jau Rīgas zemi esam atdevuši norvēģiem. Vai tā var būt? Kas tad Rīgas Domē valda? Kas tur ir? "Latvijas ceļš" vai tēvzemieši? (Starpsauciens: "Kam pieder Latvija?")

Tā lieta, es domāju, ir jāvirza tā. Ir jādod atpakaļ komisijām un par katru punktu ir jāpieraksta vēl viens atsevišķs punkts, kas nodrošinās Latvijas Republikas Satversmes izpildīšanu. Paldies! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu. 17. priekšlikums. Lūdzu, komisijas vārdā — Bišera kungs!

I.Bišers.

Cik es atceros, mēs palikām pie 17.priekšlikuma.

Sēdes vadītājs.

Jā, tas mums ir jāskata.

I.Bišers.

17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā ierosina izslēgt no 106.panta "obligātais valsts dienests". Tas ir saistīts ar to, ka šis pants runā par jautājumiem, kas ir saistīti ar darba attiecībām. Tajā laikā, kad vispār šis projekts sāka tapt, vēl mums bija obligātais darba dienests. Tagad tāda obligātā darba dienesta vairs nav, ir tikai obligātais militārais dienests, un jautājums par militāro dienestu neattiecas uz šā panta tekstu. Līdz ar to komisija lūdz izslēgt šos vārdus "obligātais valsts dienests".

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Valdmanis. (No zāles: "Formula Nr.1, pirmais saraksts.")

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība", formula nr.1, kā man atgādināja. Prezidij! Sadarbības padome! Padomes kalpiņi! Bišera kungs! Cik liels prieks atkal! Mums ir tik laba Satversme, ideāla. Skat, ikvienam Latvijā ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Vai tas nav debešķīgi! Es redzu fiziķus ar doktora grādu, kas strādā kā sētnieki. Es redzu tādu lielu pārplūdi darba vietās, ka nevar izvēlēties savu darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Citās valstīs rada darba vietas ar dotācijām pēc vajadzības. Mēs zinām, ka katra ekonomiska nodarbība dod lielu devu valsts budžetā, un mēs varam dotēt kā to investīciju, tā to ražošanu. Un tauta strādā, un patiešām ir tā, ka cilvēki var izvēlēties savu darba vietu atbilstoši savām spējām un kavlifikācijai. Bet mūsu latvieši, tautsaimniecības vadītāji, desmit gadus iznīcina sistemātiski darba vietas.

Pirms mani izslēdza no Privatizācijas aģentūras, man tur skaidroja, ka šogad Privatizācijas aģentūra aizslēgs 10 000 darba vietas. 10 000 darba vietas! Ja tās nebūtu, tad būtu nodarbināti kādi 10 reizes vairāk cilvēku. Jo katrs no tiem, kas strādā, viņš naudu izdod un dod citiem darbu. Vesela katastrofa!

Kanādā, kad alumīnija kompāniju atlaida tāpēc, ka alumīnija pārplūde bija pasaulē uz īsu laiku, 20% no 5000 cilvēkiem darba spēka, iestājās depresija Savini upes krastos, un valdība par to uztraucās. Latvija ir dziļā depresijā. Ekonomiskā. Mēs nevienu dienu neesam Saeimā runājuši par ekonomikas attīstības programmu. Kad es palaidu papīrus apkārt un lūdzu parakstus, es tiku līdz 18. Tas tautai neinteresē. Uzliksim tik lielu nodokļu slodzi, ka cilvēks nespēs to nest, un iznīcināsim tās darba vietas un iesim dziļāk un dziļāk parādos. Pataisīsim tautu tik ubagu, ka būs mums jāpārdod viss, ko vien mēs varam pārdot tiem, kas spēj pirkt. Skat, kas spēj pirkt! Bijušie partijas sekretāri, čekas aģenti. Tie, kas pārvalda Komunistiskās partijas naudu un atbrauc it kā investori no Norvēģijas. Ai cik braši! Un kad mēs pārdodam mūsu Ķegumu vai pārdodam Ķemerus, vai pārdodam, kā mēs tagad dzirdējām, mūsu dzelzceļa stacijas zemi, tad tā ir investīcija! Urrā! Amerikāņi vai norvēģi ir atbraukuši un investējuši 20 miljonus dolārus un nopirkuši pusi Latvijas. Tā ir blēdība, kas notiek pret mūsu tautu. Šeit, skati, mūsu Satversme garantē ikvienam tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. (Kāds kaut ko sauc no vietas.)

Es nezinu, ko tu gribētu darīt? Bišera kungs tev garantē. Satversmē ir ierakstīts. Ozoliņa kungs ir pasaules slavens pētnieks. Sagādāsim viņam tādu darbu. Cilvēki nāk no augstskolām , sagādāsim viņiem tādus darbus. Skat, mīļie kungi, kolēģi un tauta! Satversme ir forša. Bet tā banda, kas pār mums valda, nav forša. Viņa ir tautai indīga un slēpjas aiz skaistiem vārdiem. Skatiet, katram tāds darbs, kādu viņš grib un kas ir atbilstošs viņa spējām. Un kur tad tās darba vietas ir? Kurš tad ir atbildīgs? Kāpēc citās valstīs var tās darba vietas radīt? Kāpēc Eiropā laukos var dotēt lauksaimnieku par divām trešdaļām no viņa produktu vērtības?

Dilbas kungs, kāpēc viņi to var, bet mēs nevaram? Kāpēc tad tu to nedarīji, kad tu biji zemkopības ministrs? (Dilba kaut ko saka no vietas.) Ā, tāpēc, ka tu klausīji Sadarbības padomei, lai mūsu tautu iznīcinātu. Vai nebūtu labi, ja mēs dzīvotu pēc Satversmes? Ja patiešām būtu tas, par ko mēs šeit runājām, par ko mēs šeit nobalsosim. Droši, ka mēs nobalsosim. Kas tad balsos pret? Bet kas izpildīs? Krasta kungs? Bijušais ekonomikas attīstības ministrs. Vai Kreitusa kungs — bijušais bezdeficīta budžeta tēvs? Vai Šķēle, kas ieveda mums brīvo tirgu kopā ar Dilbas kungu un iznīcināja laukus. Kas tagad viņus glābs? Šķeles kungs kļūs par vienu no 15 bagātākajām ģimenēm Latvijā, un visi citi mirs badā. Bet viņam būs laba kompānija. Ļoti daudzi pirmie partijas sekretāri. Kas garantēs, ka šīs tiesības būs, Bišera kungs?

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas... Debates beidzam. Komisijas vārdā — Bišera kungs!

I.Bišers

(DPS). Tā kā netika izteikts neviens iebildums pret atbildīgās komisijas priekšlikumu, es lūdzu atbalstīt to ar balsojumu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 17. atbildīgās komisijas priekšlikumu — svītrot 106.pantā vārdus "obligātais valsts dienests". Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi pret šo atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu visus piedalīties balsošanā! Lūdzu rezultātu! Balsošanā piedalās 53 deputāti. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz zvanu! Vēlreiz balsošanas režīmu!

Lūdzu deputātus izteikt savu attieksmi par 17.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Nav kvoruma. Pārtraukums līdz pulksten 15.55.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Desmit minūtes pagājušas. Lūdzu reģistrēsimies kvorumam! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tā kā nepieciešamais kvorums, lai turpinātu izskatīt grozījumus Satversmē, nav, šī jautājuma izskatīšanu pārtraucam un pārejam pie nākamā, bet, pirms pārejam pie nākamā, izskatīsim vairākus priekšlikumus par izmaiņām darba kārtībā.

Pieci deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā 37.jautājumu izskatīt pirms sestās sadaļas. Sestā sadaļa mums sākās ar Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu. Tātad 37.jautājumu, tas ir likumprojekts "Grozījumi likumā "Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības"", ierosina izskatīt pēc 30. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo iesniegumu un vai deputāti tam piekrīt? Deputātiem iebildumu nav. Tātad 37.jautajumu izskatām pēc 30.jautājuma.

Nākamais jautājums, ko ir parakstījis Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Druvas kungs, un lūdz šīsdienas sēdē 44.jautājumu iekļaut darba kārtībā pirms 32.jautājuma. Tātad 44. pirms 32., un 32.ir likumprojekts "Alkohola aprites likums". Druvas kungs vēlas runāt par šo jautājumu. Lūdzu!

K.J.Druva

(LZS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Drukas kļūda, vajadzēja būt pirms 31. nevis pirms 32., ja jūs atļautu, es gribētu vēl vienu uz priekšu, kur tas bija domāts.

Sēdes vadītājs.

Tātad Druvas kungs lūdz iekļaut 44. darba kārtības jautājumu pirms 31. Mēs jau esam nolemuši par 37., tātad arī 44. Piekrītam. Paldies! Ir iebildums. Jā, lūdzu Čerāna kungs!

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es šeit redzu tikai vienu simptomātisku lietu, ka tiek nesti dažādi likumprojekti, un tie tiek pārvietoti šajā darba kārtībā tikai ar vienu mērķi, lai tos ieliktu priekšā šim Latvijas Republikas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas, lai noskaidrotu "Latvenergo", bankas "Baltija" un Lihtenšteinas firmas cesijas līguma rezultātā zaudēto 3 miljonu latu lietu, komisijas ziņojumam. Viss tiek nests priekšā šim ziņojumam. Acīmredzot ar tādu mērķi, lai šo ziņojumu šodien neizskatītu. Es domāju, ka mums vajadzētu arī šo ziņojumu izskatīt. Man jau nav nekas pretī arī pret šiem pārējiem likumprojektiem, bet mums tomēr līdz tam ziņojumam vajadzētu nonākt, un vienā brīdī, es domāju, mums būtu jāpārtrauc arī šī darba kārtības grozīšana un tas ziņojums mums būtu jāizskata un jāizvērtē arī politiski. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam priekšlikumu — 44.jautājumu izskatīt pirms 31.jautājuma. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 8, atturas — 9. Priekšlikums ir pieņemts. Tātad 44.mēs izskatām pirms 31.

Tad vēl ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuri lūdz 35. un 36.punktu, piedodiet, 31.un 35. Uzrakstīts tā, ka lasīšu pēc kārtas. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 51.pantu komisija lūdz izdarīt izmaiņas un pirms darba kārtības 31.punkta iekļaut 35.un 36. Pirms 31.punkta 35.un 36. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies! Esam vienojušies.

Tad vēl Aizsardzības un iekšlietu komisija lūdz arī 42.un 45. jautājumu izskatīt pirms 31.jautājuma. Godātie kolēģi, tas ir "Apsardzes uzņēmējdarbības likums" un "Nacionālās drošības likums". Lūdz izskatīt pirms 31.punkta. Čerāna kungam ir iebildumi.

K.Čerāns

(TKL). Godātie kolēģi! Cik mēs varam grozīt to darba kārtību, un vai tiešām mēs vairs neuzticamies tam Prezidijam, kurš mums ir, kurš šo darba kārtību ir sastādījis. Ir kaut kāda viena kārtība, ir jāstrādā un ir jāiet cauri visiem šiem likumprojektiem, nevis šeit bezgalīgi jāgroza vienu otram priekšā un vēl ar nezin kādiem mērķiem un nezin kādām iecerēm šeit, lai to izdarītu. Es aicinātu tomēr izbeigt šo darba kārtības grozīšanu un sākt skatīt jautājumus pēc būtības! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu par izmaiņām darba kārtībā — 42.un 45.jautājumu izskatīt pirms 31. Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 14, atturas — 10. Lēmums ir pieņemts, izmaiņas izdarītas.

Tad vēl pieci deputāti lūdz izdarīt sekojošas izmaiņas: likumprojektu "Grozījumi Latvijas Civilprocesa kodeksā" izskatīt tūlīt pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē", tas nozīmē tūlīt, un tas mums ir 50.darba kārtības jautājums. Vai kāds vēlas runāt par vai pret šo jautājumu? Kārlis Čerāns vēlas runāt acīmredzot pret.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie kolēģi! Šos Civilprocesa kodeksu grozījumus mēs jau pacēlām uz augšu, un, ja mēs tagad atbalstīsim šo priekšlikumu, tad tādā gadījumā mēs viņu varēsim skatīt tikai tajā brīdī, kad mēs pabeigsim izskatīt Satversmi. Mēs Satversmi neesam pabeiguši izskatīt, un tāpēc mēs to nevarēsim skatīt. Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt Aigars Jirgens.

A.Jirgens

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es lūdzu izskatīt šo darba kārtības jautājumu tūlīt, jo tas ir nepieciešams, lai varētu tikt pildīts Saeimas vēlēšanu likums un attiecīgās institūcijas, proti, prokuratūra, varētu nodarboties ar to personu lietām, kuras iekļautas deputātu kandidātu sarakstā uz 7.Saeimas vēlēšanām, lai šīs personas atbilstu vēlēšanu likuma prasībām, noskaidrot šīs lietas, tāpēc lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam deputātu priekšlikumu par 50.darba kārtības jautājuma izskatīšanu tūlīt. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 3, atturas — 9. Pieņemts.

Un vēl. Atkārtoti ir saņemts 11 deputātu priekšlikums, kuri lūdz Saeimas Prezidijam ziņot par Saeimas deputātu patstāvīgo priekšlikumu par valsts intervences labības tirgū uzsākšanas termiņiem, un izskatīt to šīsdienas sēdes darba kārtībā pēc trešās sadaļas — atbilde uz Saeimas pieprasījumu. Šāda nepieciešamība ir pamatojama ar ārkārtas situāciju graudu tirgū. Ja jūs atceraties, kolēģi, tad pirms dažām stundām mēs noraidījām šo patstāvīgo priekšlikumu, neiekļāvām to šīsdienas sēdes darba kārtībā, bet nolēmām, ka tas tiks iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā. 11 deputāti atkārtoti izsaka šādu priekšlikumu, kura būtību es jums nolasīju, un šajā ziņā par vēlas runāt Roberts Dilba.

R.Dilba

(LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šī nepieciešamība ir pamatojama ar ārkārtas situāciju graudu tirgū, un mums ir tikai sagatavots projekts, kas mums ir jāpieņem, ja jūs visi būsiet konsolidāri, tad tas ir par valsts intervenci labības tirgū, lai paredzētu nekavējoši uzsākt valsts intervenci, pasākumus labības tirgū. Ļoti vienkāršs, ļoti īss, un to mēs varētu izskatīt šodien un pieņemt. Zemnieki nevar gaidīt vairākas nedēļas tā, kā te daži deputāti iedomājušies. Es gribētu aicināt kolēģus un cienījamo Valdmaņa kungu, ka beidzot varētu pastrādāt, nevis tikai kaut ko te skaļi un plaši runāt, ka kāds kaut ko dara.

Sēdes vadītājs.

Vai kāds vēlas runāt pret šo priekšlikumu? Nevēlas. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi. Godātie kolēģi, ja deputātiem ir iebildumi, tad situācija... Vairākiem deputātiem no frakcijas pa labi. Balsot mēs varam tad, ja deputātiem nav iebildumu, bet deputātiem ir iebildumi, un tādēļ šo jautājumu iekļaut darba kārtībā nevar. Vai deputāti vēlas izteikt savus iebildumus no tribīnes? Lūdzu! Nav tādu. Vai neviens no deputātiem, kuriem ir iebildumi, nevēlas nākt tribīnē? Vēlas Pēterkopa kungs. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Jā, man ir iebildumi, un es uzskatu, ka šodien šo jautājumu Saeimai nav jāizskata. Tādēļ ir valdība, ir Zemnieku savienības pārstāvis, ir zemkopības ministrs un tas jautājums ir steidzīgi jārisina valdības sēdē, vajag sasaukt ārkārtas sēdes, es neredzu Rāviņa kunga iniciatīvu šajā jautājumā. Paldies!

Sēdes vadītāja.

Godātie kolēģi, tā kā ir iebildumi, Kārtības rullis paredz, ka šīsdienas sēdē šo te jautājumu iekļaut nevar. Paldies!

Saskaņā ar mūsu vienošanos izskatām darba kārtības 50. jautājumu — likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksā" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Māris Grīnblats.

M.Grīnblats

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Izmantojam dokumentu nr. 4463. Saeimas Juridiskā komisija tātad ir izskatījusi grozījumus Latvijas Civilprocesa kodeksā, un ir tātad pirmais priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums otrajā lapaspusē, kas iesaka papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā — aizstāt 80. panta 2. daļas 2. punkta a apakšpunktā trešo daļu ar vārdiem "šī daļa", attiecīgi mainot numerāciju. Atbildīgā komisija aicina šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas priekšlikumu? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākošais priekšlikums ir pie 119. prim panta. Ir Juridiskā biroja priekšlikums — papildināt apgabaltiesu piekritību ar tātad 9. punktu — "lietas par vēlēšanu tiesību ierobežojumu konstatēšanu". Juridiskā komisija aicina šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamais priekšlikums ir jau 5. lapaspusē. Atkal ir Juridiskā biroja priekšlikums — precizēt 233. prim panta otrajā daļā vārdus "pēc atbildētāja dzīvesvietas" un aizstāt "pēc tās personas dzīvesvietas, attiecībā uz kuru tiek iesniegts pieteikums par vēlēšanu tiesību ierobežojuma konstatēšanu". Juridiskā komisija aicina šādu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt? Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

Un vēl pie šī paša. Atbildīgās komisijas priekšlikums — papildināt trešo daļu ar jaunu teikumu — pieteikumu par kandidātu sarakstā iekļautu personu var iesniegt arī pēc tam, kad notikušas vēlēšanas. Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti piekrīt? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Nākamajā lapaspusē 5. priekšlikums. Tas ir Saeimas Juridiskā biroja... pie 233.prim panta 4. daļas — neliels redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt šiem precizējumiem? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Sestais priekšlikums arī ir Juridiskā biroja priekšlikums pie 233.2. panta 1. daļas. Arī neliels precizējums. Juridiskā komisija aicina atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Un vēl viens Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 233.3. panta 2. daļu, jo šie jautājumi, kā deputāts zaudē mandātu, ir regulēti citā vietā, un komisija aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt svītrot likumprojekta 233.3. panta 2. daļu? Pieņemts.

M.Grīnblats.

Visbeidzot atbildīgā komisija pēdējā lapaspusē aicina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumu, ka likums stājas spēkā nākamā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti tam piekrīt? Paldies! Pieņemts.

M.Grīnblats.

Līdz ar to Juridiskā komisija aicina pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts. Lūdzu kādi ir apsvērumi par trešo lasījumu?

M.Grīnblats.

Juridiskās komisijas priekšlikums ir iesniegt priekšlikumus līdz 25. augustam.

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumi par minēto termiņu — 25. augusts? Iebildumu nav. Paldies! Pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir 22. — Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam par valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" privatizāciju . Motivācijai neviens vārdu nelūdz? Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais pieprasījums, godātie kolēģi, ienāca jau šīsdienas sēdes laikā. Tas ir dokuments ar numuru 4497 — deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Guntaram Krastam un izglītības un zinātnes ministram Jānim Gaigalam . Parakstījuši vienpadsmit deputāti. Motivācijai vārdu neviens nelūdz? Nododam šo pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais — 23. darba kārtības jautājums — atbilde uz Saeimas pieprasījumu . Tātad te, godātie kolēģi, jums ir izsniegta vesela virkne dokumentu. Deputātu pieprasījums, Pieprasījumu komisijas atzinums, un tālāk ir Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas izvērstāka atbilde. Jautājums skar maksāšanas līdzekļu nomaiņu, un arī šodien mēs saņēmām papildu dokumentu nr. 4341—C, kas arī skar šo pašu jautājumu. Vai kāds vēlas runāt debatēs, godātie kolēģi? Atbildi neapspriedīsim. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — 24. — Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, labklājības ministram Vladimiram Makarovam un veselības valsts ministram Viktoram Jaksonam par to, kas konkrēti atbildīgs par destruktīvo darbību, saistītu ar medicīniskās ātrās palīdzības stacijas darba sagraušanu . Pieprasījumu komisijas vārdā runās komisijas vadītājs Pēteris Tabūns. Lūdzu!

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Desmit deputātu pieprasījums, kā jūs redzat pēc teksta pieprasījumā, ir skaidri formulēts sniegt paskaidrojumu, kas konkrēti atbildīgs par destruktīvo darbību, saistītu ar medicīniskās ātrās palīdzības stacijas darba sagraušanu.

Komisija uzklausīja veselības valsts ministru Jaksona kungu, kurš pietiekami detalizēti paskaidroja par izmaiņām ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanā, paskaidrojot vai, precīzāk, izskaidrojot, ka nekas nav sagrauts. Ka medicīniskā palīdzība kopumā tiek pārorientēta arī uz ģimenes ārstiem, kuri sniedz profesionālu steidzamo medicīnisko palīdzību. Protams, ātrai medicīniskai palīdzībai jāsniedz neatliekamā medicīniskā palīdzība, un kā paskaidroja ministrs, tad īpaši tas domāts nakts stundās un svētku dienās, un visiem zināms, ka šī medicīniskā palīdzība ir visai dārga. Un šo palīdzību, starp citu, jānodrošina pašvaldībām. Skaidrs, ka līdzekļi ir samazināti ātrajai medicīniskajai palīdzībai, bet nekas traģisks neesot noticis. Konceptuāli paliek tā, ka ātrās medicīniskās palīdzības jaudas krasi samazinātas netiekot un pārorientācija notiekot pakāpeniski, un situācija tiek pētīta nepārtraukti, lai, protams, neatliekamo medicīnisko palīdzību cilvēki varētu saņemt. Es piebildīšu, ka deputātus, komisijas locekļus, Jaksona kunga paskaidrojumi apmierināja un viņi nolēma šo pieprasījumu noraidīt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Deputāti debatēs pieteikušies nav. Vai pieņemam Pieprasījumu komisijas atzinumu, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms? (Starpsauciens: "Balsot!") Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam deputātu pieprasījumu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 31, atturas — 12. Pieprasījums nav pieņemts. Pieņemts Pieprasījumu komisijas atzinums.

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Guntaram Krastam, finansu ministram Robertam Zīlem un ekonomikas ministram Laimonim Strujevičam par Ģenerālprokuratūras vajadzībām nopirkto ēku Dzirnavu ielā 113 . Komisijas vārdā — Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu atzina kā pieprasījumu, un tas nodots Saeimā izskatīšanai. Tikai pāris teikumos piebildīšu, ka peripetijas šīs ēkas sakarā ir visai sarežģītas, jo pastāv dažādas problēmas un neskaidri jautājumi, kāpēc mantinieks nav varējis realizēt savas tiesības, kā māja nonāca "Turības" īpašumā, kā ēka nopirkta prokuratūras vajadzībām par visai lielu summu — 590 000 lati, un pašlaik ir nepieciešami vēl 400 000 lati, lai veiktu ēkas remontu. Tātad pieprasījumu Pieprasījumu komisija virza uz Saeimu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam pieprasījuma pieņemšanu. Komisija to ir akceptējusi. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 8, atturas — 9. Pieprasījums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" . Trešais lasījums. Atkārtota izskatīšana. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs. Lūdzu!

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātais Prezidij, godātie Saeimas deputāti! Mēs strādājam ar dokumentu nr. 4390 — "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Atkārtota izskatīšana trešajā lasījumā. Komisija minēto likumprojektu ir izskatījusi šā gada 9. jūnijā komisijas sēdē un ir atbalstījusi. Izskatīsim šo dokumentu pa pantiem. Pirmais iesniegums ir atbildīgās komisijas iesniegums. Protams, to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam par pirmo priekšlikumu? Paldies! Pieņemts.

A.J.Lambergs.

Otrais iesniegums ir deputātes Seiles priekšlikums — izteikt 1. panta 2. daļas 5. prim punktu šādā redakcijā. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam? Piekrīt? Paldies! Pieņemts komisijas viedoklis.

A.J.Lambergs.

Trešais iesniegums arī ir deputātes Seiles, kā arī ceturtais un piektais... tie visi ir saistīti. Tātad trešais ir deputātes Seiles, ceturtais — deputāta Bāna un piektais — atbildīgās komisijas. Abi iepriekšējie — deputātes Seiles un deputāta Bāna — ir daļēji atbalstīti un iestrādāti komisijas priekšlikumā. Lūdzu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Vēlas runāt debatēs deputāts Normunds Pēterkops. Lūdzu!

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Drusciņ manī rada neizpratni Budžeta komisijas sēdes rezultāts, jo, ja atceramies, trešajā lasījumā, kad tika skatīts šis likumprojekts, tad par manu iesniegto priekšlikumu — papildināt pārejas noteikumus ar jaunu pantu šādā redakcijā, ka līdz 2003. gadam 31. decembrim individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājās, ja tās netiek izmantotas komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas, tika atbalstīts ar ļoti lielu Saeimas atbalstu — 57 balsīm par, 4 — bija pret un 7 atturējās. Man nav izpratnes, kāpēc tādā gadījumā , kur Saeima ir izteikusi absolūtā vairākuma atbalstu šai redakcijai, ir nolēmts atkal atgriezties atpakaļ pie redakcijas, ka tomēr dzīvokļu īpašumi no 2001. gada 31. decembra tiek aplikti. Vai situācija šajā dzīvokļu jautājumā ir uzlabojusies pa šiem pāris mēnešiem? Es nezinu, man liekas, ka nav uzlabojusies, ir tieši vēl vairāk... Un tā tuvākajā laikā var vēl kādu gadu pasliktināties... Tāpēc es uzskatu, ka būtu noraidāmi visi šie priekšlikumi un atstājama redakcija, kādu bija Saeima nolēmusi trešajā lasījumā, skatot šo likumprojektu, respektīvi, tādu, kāda ir ailītes kreisajā pusē.

Kāpēc es gribu vēl pamatot savu ideju jeb savu viedokli? Tāpēc, ka, ja mēs pieņemam to, ko ir atstājusi Budžeta komisija, ka vērtība 5000... tad paskatāmies tirgū, kas tad tie 5000 ir? Tas ir būtībā vienistabas dzīvoklis vai arī individuālā māja, kur ir apmēram kāds neliels šķūnītis vai kaut kas tāds. 5000 lati... jeb trīsistabu dzīvoklis, kuru šobrīd privatizē daudzbērnu ģimene par sertifikātiem, vērtība tiks novērtēta vismaz uz kādiem 10–12 tūkstošiem. Un šinī gadījumā viņi maksās šo nodokli, bet tas, kas ir bezģimenes viens cilvēks, ir iegādājies un dzīvo vienistabas dzīvoklī, kuram būs vērtība kaut kur uz 4000 latu vai ap to ciparu, viņš to īpašuma nodokli nemaksās. Tad kam mēs gribam izdarīt par labu? Es tikai domāju, ka tādā gadījumā mēs apliksim varbūt šīs lielās luksus mājas, kas ir, bet cik tās ir, to uz pirkstiem var saskaitīt, šīs bagātās mājas. Lielākā daļa Rīgā un apkārtnē, Pārdaugavā, šīs koka apbūves... vai mums ir daudz tādas, kuru vērtība būs zem 5000 latiem? Šodien jau inventarizācijas lieta ir vismaz jau kaut kur 8 un 9 tūkstoši latu tādām apbūvēm un kadastrālā vērtība būs tad vismaz uz kādiem 20 tūkstošiem. Tātad šos savus tautiešus, kas dzīvo individuālās mājās, kas atrisinājuši šīs savas problēmas un nav īrnieki, un nav gājuši pie valsts prasīt šo dzīvokli, mēs tagad apliksim ar nekustamā īpašuma nodokli ēkas.

Es esmu pret tādu Budžeta komisijas viedokli un aicinu atbalstīt to redakciju, kas bija pieņemta trešajā lasījumā, tātad, respektīvi, noraidīt visus šos te priekšlikumus, noraidīt arī Budžeta komisijas viedokli, un tā, kā bija trešajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Anna Seile.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es neuzturu savu priekšlikumu, bet atbalstu to variantu, kādā manu priekšlikumu ir iestrādājusi Budžeta un finansu komisija, daļēji atbalstot arī Edgara Bāna ceturto priekšlikumu šajā likumprojektā.

Bet es gribu pievērst mazliet uzmanību tam, kādā redakcijā tagad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo jautājumu ir izteikusi. Tātad ne jau šeit ir runa tikai par dzīvojamajām ēkām, kā runāja Pēterkopa kungs. Šajā redakcijā ir runa par to, ka neapliek ēkas, būves un dzīvokļu īpašumus, kas nepārsniedz 5000 latu. Tātad arī visas ražošanas ēkas, ražošanas celtnes apliek tad, ja to vērtība pārsniedz 5000 latu. Un es šeit vēlreiz gribu atgādināt to, ka nav taisnīgi, ja, piemēram, degvielu stacijām, kas ir Rīgas tuvumā un ir gar visām ceļa malām, ir jāmaksā ļoti neliels nekustamais īpašums par zemi, uz kuras atrodas ēka un būves, bet nav jāmaksā par šīm ēkām un būvēm nekustamā īpašuma nodoklis. Šis ierosinājums, kā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija to ir formulējusi, ir pašvaldību labā. Pašvaldības saņems lielākus ienākumus, ja saņems no šīm ēkām un būvēm nodokli. Bet dzīvojamām mājām šis nodoklis būs tikai par to daļu, ja to vērtība pārsniedz 5 000 latu. Es domāju, ka arī tas ir taisnīgi. Ja var uzcelt milzu pili, tad var arī nelielu nodokli maksāt pašvaldības un maznodrošināto labā.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs

. Normunds Pēterkops, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, otro reizi.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Es atbalstu Seiles kundzi tajā jautājumā, ka, protams, ēkas, kas tiek izmantotas komercdarbībai, ir jāapliek ar nekustamā īpašuma nodokli, vai jāturpina īpašuma nodokli maksāt tādā apmērā, kāds tas ir šodien. Jo pašvaldībām šinī gadījumā, ja mēs to nedarīsim, samazināsies ieņēmumi. Bet ir jau runa par dzīvojamo fondu, ko es piedāvāju. Un dzīvojamais fonds nevienam benzīna tankam, kas ir ceļa malā, nav. Tieši tāpēc manā priekšlikumā ir konkrēti runāts par dzīvojamo fondu, kas tiek izmantots dzīvošanai pašu vajadzībām. Ja kāds nodod šo dzīvokli komercdarbībai, tad tā ir komercdarbība, un par to ir jāmaksā nodoklis. Tātad manā skatījumā mans priekšlikums ir daudz korektāks. Un Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir piedāvājusi, ka arī šinī gadījumā ēka, kas netiek izmantota dzīvoklim, ēka, kas nes ienākumus, ja tās vērtība ir zem 5 000, tad ar nodokli netiek aplikta. Tātad šinī gadījumā, es saprotu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir mēģinājusi lobēt uzņēmējus, vajag to atbalstīt, jā, bet nevis likt kopā dzīvokli, kas ir sociāla problēma, ar komercdarbību, kas ir cits jautājums. Tāpēc es uzskatu, ka korektāks un precīzāks ir mans priekšlikums. Ja kādam liekas, ka nevarēs izvērtēt, kas ir komercdarbība, nu nekas, lai nodokļu administratori drusciņ pakustina savas kājas, pastaigā un paskatās, vai šis dzīvoklis tiek izmantots komercdarbībai, vai paši dzīvo. Jo, protams, vienam var būt vairāki dzīvokļi, bet tā ir nodokļu iekasētāju lieta, un to var izdarīt. Visā pasaulē to dara, un arī mūsu nodokļu administratori to var darīt.

Sēdes vadītājs

. Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Mēs nonākam arvien dziļākā krīzes momentā attiecībās ar savas valsts iedzīvotājiem, un es domāju, ka galvenokārt ar tiem pamatpilsoņiem, kuri ir strādīgi un čakli, es negribu teikt, ka viņi ir būvējuši visi dzīvojamās mājas neatkarīgās Latvijas laikos. Tas ir galvenokārt tā iepriekšējā, ko mēs saucam totalitāro režīma laikā, kad lielāko tiesu individuālās mājas tika būvētas, izņemot, protams, Rīgas apkārtni, kur radušies multimiljonāru rajoni. Un tagad, ja mēs gribam aplikt ar īpašuma nodokli to cilvēku daļu, kura pati ar savām rokām radījusi sev dzīvojamo māju, ar nodokli, es uzskatu to par pilnīgi nepamatotu un absurdu lietu. Un šinī gadījumā mani kolēģi no "Saimnieka" partijas pilnīgi ir pretī ierosinājumam, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija grib ieviest. Un es uzskatu, ja nav no kā iekasēt nodokli, tad tā iekasēšana no šo te dzīvojamo māju vai ražošanas ēku, kuras ir virs 5000 vērtības, aplikšanas ar īpašuma nodokli nav pieņemama. Jo katrs mēs apzināmies, ka tagad pēc inventarizācijas datu bāzes sakārtošanas un tās sistēmas, kad tika visas mājas vēlreiz inventarizācijas birojos pārvērtētas neatkarīgās Latvijas laikā, tad reti kura māja, kura ir mūra ēka, reti kura ir lētāka par 5000. Mēs tādā veidā apliksim mūsu darbīgākos cilvēkus ar nodokli. Es esmu pilnīgi pret un uzskatu,. ka Pēterkopa kungam arī ir šeit taisnība, un es viņu atbalstu.

Sēdes vadītājs

. Ziedonis Čevers, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Z.Čevers

(DPS). Cienījamo sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es patiešām esmu izbrīnīts, ka šodien var parādīties tādi priekšlikumi, kas skar republikas iedzīvotāju lielāko vairākumu, kas dzīvo īpaši laukos. Nerunājot par rīdziniekiem. Rīdzinieki jau tā ir nospiesti, jo daudzi dzīvo komunālos dzīvokļus un pat kārtīgi sev dzīvokļus nevar noprivatizēt. Mēs labi zinām, ka zemnieki mums ir viensētnieki. Mēs esam aicinājuši zemniekus pilnveidot savus īpašumus, un tagad mēs būsim panākuši to situāciju, ka zemnieks ieguldījis savā īpašumā pāris simtus vai vairākus tūkstošus latu, lai varētu nostiprināt savu īpašumu, pilnveidotu to, tad šobrīd mēs viņam papildus vēl uzliksim vēl lielāku šo nekustamā īpašuma nodokli, tādā veidā stimulējot to, lai neviens no mūsu laukos dzīvojošajiem nebūtu ieinteresēts izrauties no tā saucamajām"hruščova" tipa būdām. Tā ir realitāte.

Un kā mēs vispār varam aiziet uz tādu variantu, ka mēs Latviju atkal gribam atgriezt tanī pašā lielajā celtniecībā, kas Latvijā ritēja 50., 60., 70.gados un sacelt laukos tās pašas lielās mājas, kas šobrīd atrodas Rīgā guļamrajonos Latgales priekšpilsētā. Es domāju, šodien vajadzētu visiem realitātē domāt par to, ka Latvijā nākotnē katra ģimene sev uzbūvēs māju. Un, ja lauku sētā mēs panāksim ar valsts atbalstu, ka zemnieki sāks blakus savām mājām celt vēl papildu māju saviem bērniem, tad mēs panāksim to, ka šie bērni nemuks prom no laukiem. Tas ir jāstimulē. Kā vispār var parādīties tādi priekšlikumi?! Ja runa ir par tām simts tūkstoš mājām, kas ir uzceltas tepat Baltezera krastā, tad es gribētu — aizbrauciet, lūdzu, uz pārējiem reģioniem, novadiem, jūs redzēsiet, kādā stāvoklī šobrīd atrodas tās mājas. Vai mēs vēl sagaidīsim, kad pašvaldības dosies pie šiem īpašniekiem un mēģinās šīs viņa vērtības novērtēt, par ko atkal prasīs papildu samaksu, kas šobrīd zemniekam nav? Tādā veidā mēs gribam pateikt, ka mēs rūpējamies par latviešu viensētnieku? Es patiešām no šo iesniedzēju priekšlikuma… Es nezinu, kurš tik aktīvs bija tajā Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, dzirdu kolhozu piekritēju varianta balsis. Te ir tīri kolhoznieku balsis, kas šobrīd grib celt sev tās pašas kolhoznieku mājas. Mūsu viens no svētākajiem pienākumiem ir panākt to, lai katram latvietim šinī valstī būtu sava privātā māja. Un ja katrs latvietis var uzbūvēt saviem bērniem vēl papildu mājas, tad Saeimai jānodrošina, lai viņš varētu dabūt šos hipotekāros kredītus, un iedarbināt banku sistēmu ilgtermiņa aizdevumiem ne uz 5 vai 6 gadiem, bet uz 20, 25, 30 gadiem. Bet šodien mēs mēģinām iedarbināt pretējo realizācijas mehānismu. Izdzīt ārā šos cilvēkus no savām mājām atpakaļ uz Hruščova tipa būvēm. Aicinu neatbalstīt tāda veida ierosinājumus!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts, pirmo reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Sadarbības padome! Sadarbības padomes pakalpiņi!Tauta! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis no Tautas kopas "Brīvība", pirmais saraksts.

Mēs tikko pārtraucām debates par Satversmi. Bet 107.pants Satversmei saka, ka katram strādājošajam ir jāsaņem atbilstoša alga. Atbilstoša alga ārstam vai skolotājam, oficiantam vai sekretārei ir vismaz 20 reizes vairāk, nekā viņa ir Latvijā šodien. Ja mums būtu tādi ienākumi, un tās pašas 20 reizes, varētu runāt par pensijām, kuras jau ir sen izpildītas. Saprotiet, tad mēs varētu maksāt šitādas nodokļu likmes. Bet viss šeit ir ačgārni. Mēs varam uz katru galvu Latvijā projektā izzagt 20 000 latus "Latvenergo" privatizācijā vien. Divi ar pusi miljoni iedzīvotāju reiz 20 tūkstoši ir 50 miljardi. Tā ir "Latvenergo" vērtība. Mēs no tautas zogam, bet tauta nezin, ka viņa ir bagāta. Viņai nav to līdzekļu. Tā cilpa, kas ir uzlikta uz tautas, ir tik smagi uzlikta, un tie vainīgie sēž šeit, starp mums. Zīle, Kreituss, Krasts, Panteļējeva kungs... un tā tālāk. Jā, arī Valdmanis, jo es šeit sēžu un nespēju jums paskaidrot, cik liela ir tā negodība, ko mēs vēršam pret mūsu tautu. Ekonomiskais terors. Tā tantiņa, kura šodien nespēj maksāt 6 latus mēnesī īres naudu, viņai būs jāmaksā vēl nodoklis, un divas un trīs reizes tik daudz, cik viņa maksā īri. Tam lauksaimniekam, kas nespēj dzīvot uz sava zemes gabala, būs jāmaksā it kā ļoti normāli procenti, bet nauda, kas viņam nav.

Un tur ir tikai viens mērķis, lai to latvieti, to Latvijas iedzīvotāju atsavinātu no tā, kas viņam ir. Un tad atsavinātu kam par labu? Atsavinātu par labu tiem, kas iebrauca šeit kā okupanti, kuriem ir pensijas no Krievijas, tiem, kas māk veikli rīkoties, pārdot puķītes un tā tālāk. Bet atņemt no tautas visu. Tautas kopa "Brīvība" darīs pēc 1.novembra to, ko dara Kanādā. Pamattauta nemaksā nodokli nedz uz zemi, nedz uz īpašumu. Un tas būs daudz lielāks cipars nekā 5000. Mums ir neticami daudz ienākuma iespēju, ka mums nav jāaizsargā to sīko cilvēku. Rīgas ostā vien iet 25 miljoni latu gadā garām Rīgas budžetam. Un tas notiek visās Latvijas nozarēs. Kad šī pirmo sekretāru sazvērestība ņemt naudu no tiem, kam tās nav, lai viņus pataisītu par ubagiem un viņus pilnībā novestu verdzībā. Bet tā nauda plūst garām valsts kasei, bet plūst viņu kontos Nauru salās vai kādās citās Ņūdžersijas salās, tā nauda ir svēta. To mēs nedrīkstam ņemt. Un redzi, tas ir mūsu tautas liktenis, ka mums ir pagaidām tāda nežēlīga ekonomiskā terora uzspiedēji, kas sēž mūsu Saeimā un Sadarbības padomē.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Valdmaņa kungs. Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Augsti godātie deputāti! Es neuzstājos par savu priekšlikumu pēc būtības. Tas jau ir garām. Bet doma bija tāda. Pirmajā likumā par nekustamā īpašuma nodokli bija skaidri un gaiši ierakstīts, ka ar nodokli neapliek lauksaimnieciskās nozīmes ražošanas objektus. Bet nu tur diezgan tā miglaini man iznāca — pieci gadi. Domāts bija tā, ka, teiksim, tie, kas pārpērk īpašumus, lai tie maksā, bet kam ir vecie īpašumi, it kā... tas ir etaps. Bet tādā gadījumā nevar arī pieņemt šo apspriežamo priekšlikumu, lai paliek trešajā lasījumā, kā bija sākumā. Kas tad notiek? Šodien pēc Zemkopības ministrijas iesniegtā pagājušā gada ziņojuma uz vienu lauksaimnieciskās izmantojamās zemes hektāru nodokļu slodze palielinājusies divos gados — 1995., 1996., 1997.gadā — 2,1 reizi. Nodokļi pieaug, un nezin no kurienes pieaug. Tā kā šinī likumā bija ierakstīts jau tad, kad vismaz dzīvojamās mājas zemniekiem neapliks ar nodokļiem, lai paliek tas, kā bija ierakstīts trešajā lasījumā, un arī pēdējo šo apspriežamo priekšlikumu es aicinu tomēr noraidīt, lai paliek pēdējais lasījums.

Sēdes vadītājs.

Roberts Jurdžs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

R.Jurdžs

(TB/LNNK). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es aicinu arī noraidīt 3., 4. un 5.priekšlikumu un atstāt iepriekšējā lasījumā pieņemto redakciju. Jo, nepareizi nobalsojot, mēs varam panākt tieši to, ko teica Bāna kungs, — nodokļu palielinājumu. Mēs varam ietekmēt sociālo sfēru, labklājību, jo daudzdzīvokļu mājās dzīvo arī maznodrošinātie un pārējie. Un līdz 5 000 būs pusotra procenta nodoklis no kadastrālās vērtības. Vai tas mums ir vajadzīgs?

Nākošais efekts, ko mēs panākam. Mēs panākam, ka ir 5000 latu robeža. Un tagad jautājums — tagad visās dzīvojamās ēkās būs jānosaka cena. Kas to darīs? Šis likums stāsies spēkā. Kas ar to nodarbosies? Tātad rodas jaunas problēmas, jauni sarežģījumi. Tātad vajadzētu noraidīt visus šos minētos priekšlikumus un atstāt iepriekšējo redakciju.

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es aicinātu atcerēties tos laikus, kad siltumnīcas drīkstēja būvēt tikai 20 kvadrātmetri, dzīvojamajai mājai arī bija kvadratūras ierobežojumi. Kad atsevišķās pilsētās nedrīkstēja būvēt dzīvojamās mājas, kad deva dārziņus 600 kvadrātmetrus. Dārziņu mājas arī nedrīkstēja būt ar apkuri, un tā tālāk, un tā joprojām. Mans tēvs savā laikā uzbūvēja siltumnīcu, un ieradās kaimiņš, kurš soļiem izmērīja, vai tik gadījumā šī siltumnīca nav par lielu. Respektīvi, šādi ierobežojumi mūs dzen atpakaļ padomju sistēmā un aicina ievērot to mazumiņu, ka tikai kāds nepārkāptu lielākas robežas.

Es esmu par to, ka bagātajiem ir jāmaksā vairāk un tam trūcīgajam ir jābūt lielākām atlaidēm. Es principā esmu par progresīvu nodokļu sistēmu, bet, ja šis cilvēks ir kaut ko nopelnījis un visus nodokļus ir nomaksājis, tādā gadījumā viņu nevajadzētu ierobežot ar kvadratūras lielumu, ar šo savu līdzekļu izlietošanu, ar apbūvi un tā tālāk. Tādēļ es aicinu noraidīt šajā pantā visus iesniegtos priekšlikumus un atstāt iepriekšējā lasījuma redakciju.

Sēdes vadītājs.

Roberts Dilba, Latvijas Zemnieku savienības frakcija.

R.Dilba

(LZS). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka visi redz un zina, kāda situācija ir laukos, kādas ir lauku mājas. Tāpat arī dzīvokļi. Tur vēl ļoti daudz ir jāiegulda, jāatrod līdzekļi, lai varētu civilizēti dzīvot. Šajā laikā, ja mēs vēl uzliekam nodokli, tad saprotiet, ko tas nozīmē. Tas nozīmē, ka vairākus gadus šie cilvēki, kas tur dzīvo, maksās nodokli un tādos pat trūcīgos apstākļos turpinās dzīvot. Tāpēc Latvijas Zemnieku savienības frakcija kategoriski iestājas par to, ka nodoklis pagaidām nebūtu jāmaksā. Tātad mēs iestājamies, lai šī norma, kas šeit ir bijusi otrajā lasījumā, līdz 2003.gada 31.decembrim, ka individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus daudzdzīvokļu mājās, ja tās neizmanto komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek apliktas. Tās, ko izmanto komercdarbībai, tas ir skaidrs viennozīmīgi. Par to ir jāmaksā nodoklis. Tāpat mēs esam arī par to, lai ēkas, kas ir lauksaimniecības ražošanai izmantojamas, tās arī nav apliekamas ar nodokli līdz 2003.gadam. Tāpēc aicinu cienījamos kolēģus neatbalstīt komisijas izstrādāto priekšlikumu, bet atstāt tā, kā tas ir otrajā lasījumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Aivars Guntis Kreituss, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

A.G.Kreituss

(DP, KDS, LZS). Cienījamie deputāti! Es arī gribu atbalstīt to priekšlikumu, kurš ir pieņemts otrajā lasījumā. Kāpēc? Mēs par šo jautājumu daudz runājām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un lauzām šķēpus, un es domāju, ka šis priekšlikums par kaut kādu 5000 latu vērtību ir galīgi nepieņemams kā tāds labs piemērs sociālisma gadiem. Tad jau mēs varētu iet kaut kur vēl zemāk. Cilvēkiem, kuriem ir sajēga par kādu būvi, ēku novērtēšanu, tie zina, ka par 5000 latiem, es nezinu, tādu puslīdz labāku šķūni var novērtēt, nevis dzīvojamo māju. Varbūt tiešām kādu saliekamo dārza mājiņu, kā man te saka deputāti priekšā.

Labs priekšlikums būtu bijis Bāna kunga priekšlikums. Bet diemžēl ir viens moments, ir šis pierakstījums klāt, ka personu īpašumā, valdījumā vismaz piecus gadus. Tādā gadījumā atkrīt tādas iespējas, kā cilvēkam kaut ko mantot, kaut ko iegūt likumīgā, godīgā ceļā. Protams, es saprotu to domu, kas te ir bijusi, tāpēc šis priekšlikums nav pieņemams, tāpēc es lūdzu deputātus atbalstīt to, kas ir bijis otrajā lasījumā, un nepieņemt nevienu no šeit esošajiem priekšlikumiem. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Ēriks Zunda, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

Ē.Zunda

(DPS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Ja mēs gribētu godīgi atbildēt uz to jautājumu, vai mēs esam ieinteresēti, lai iedzīvotāji ieguldītu savus līdzekļus dzīvojamo māju un dzīvokļu celtniecībā, mēs viennozīmīgi sev varētu atbildēt tā, ka mēs esam ieinteresēti, lai viņi iegulda savus līdzekļus, ceļot, būvējot mājas un privatizējot dzīvokļus, nevis ejot uz pašvaldībām vai valsts institūcijām un prasot dzīvokļus no valsts vai pašvaldības iestādēm. Es domāju, ka mēs nedrīkstam sodīt cilvēkus par to, ka viņi iegulda līdzekļus tik vajadzīgā lietā, valstiskā lietā, ka viņi rūpējas paši par saviem mitekļiem. Tāpēc aicinu neatbalstīt izvirzītos priekšlikumus un palikt pie tās redakcijas, kas mums jau ir iepriekšējā lasījumā nobalsota.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Es šai diskusijai šodien sekoju ar tādu neviltotu prieku, un tā man gribas izsaukties šodien — kas tie tādi tautas draugi un ka valdošā koalīcija par viņiem maskējas! Valdošā koalīcija — tas jau nav tikai tas, kas ir šodien valdošā koalīcija, bet tas, kas bija arī pirms gada, tātad tur ir iekšā gan "tēvzemieši", gan "Latvijas ceļš", gan "zemnieki", gan arī partija "Saimnieks". (No zāles: "Nevar būt!")

Mēs ļoti labi atceramies to, kāda bija šīs valdošās koalīcijas realizētā politika 1997.gada budžeta sakarā, kad tika ciniskā veidā samazinātas gan sociālās garantijas māmiņām, kuras kopj bērnus, tika samazināts bērna kopšanas pabalsts, kas nu tagad atkal pirms vēlēšanām ir skaisti paaugstināts, un daža laba partija to uzskata kā kādu lielu savu panākumu. Tagad arī, kad ir pusotrs mēnesis līdz vēlēšanām, tad nu no šīs tribīnes tek medus upes. Jā, visi nu mēs esam kļuvuši cilvēku draugi, un kad tikai kādu lielāku nodoklīti cilvēkam neuzliktu. Nu pareizi, mums ir jādomā par cilvēku interesēm. Bet mums ir jādomā par cilvēku interesēm nevis tikai tad, kad nāk vēlēšanas. Bet arī visu savu deputātu pilnvaru laiku mums par to bija jādomā. Un, ja mēs būtu par to nopietni domājuši, nevis tikai populistiski tagad pirms vēlēšanām, sniedzot kādus skaistus apgalvojumus un skaistus ierosinājumus, nākot un aizstāvot, tad arī situācija būtu valstī pavisam cita un nebūtu šāda nabadzība un nebūtu šādas demogrāfiskā krīzes. Tas viss ir šīs politikas rezultāts, un vienkārši šīs medus upes, kuras šeit tek no šīs tribīnes, tās neaizskalo šīs politikas rezultātu. Vienkārši tie meli, kuri tiek saturēti tajos skaistajos solījumos, ir pārāk drausmīgi, es tos tomēr gribu šeit pateikt, lai cilvēki neuzķertos uz šiem lētajiem solījumiem un uz šī lētā mušpapīra.

Protams, noraidīsim šos visus trīs priekšlikumus, lai paliek šī trešajā lasījumā pieņemtā redakcija, nevajag mums šo nodokli palielināt. Pilnīgi pareizi! Paldies!

Sēdes vadītājs

. Aivars Guntis Kreituss — otro reizi.

A.G.Kreituss

(DP, KDS, LZP). Cienījamie deputāti! Es nebūtu runājis, bet es esmu pārsteigts šeit par lielā tautas aizstāvja Čerāna kunga raudulīgo runu, kuru es, godīgi sakot, lāgā nesapratu. Es domāju, ka, ja viņš ir tāds tautas un cilvēku aizstāvis, tad viņam tieši vajadzēja iestāties par to, par ko mēs runājām. Mums šeit ir jādomā kopīgi, kā jaunās ģimenes varētu mēģināt mājas būvēt, ne dārgas, nelielas, mēģināt naudu ņemt. Pašreiz visas bankas sāk piesolīt kredītus, sāk piesolīt naudu uz ilgiem izmaksas termiņiem, uz 15 un vairāk gadiem, Rīgai apkārt sāk būvēt nelielas mājiņas. Nelielas! Tiešām nelielas, bet neviena no tām nemaksā lētāk par 5000 latiem. Un vai jauna ģimene, ja mēs runājam... Viena partija runā, ka tur trīs bērnus varēšot uzturēt, citi te sola, ka astoņus varēšot uzturēt, ir viena partija, kas vispār iestājas, ka vairāk nekā desmit. Un visā šajā virtenē vienmēr Čerāna kungs un viņa partija bijusi tautas aizstāve. Pašreiz, tad, kad lieta nonāk līdz vietai, ka runa ir par to, ka neuzlikt nodokli samērā mazturīgiem cilvēkiem, tad mums te jādzird pavisam pretrunīga gaudošana un asaru birdināšana. Tāpēc es domāju lūgt pieņemt to, kā bija otrajā lasījumā, un šeit varbūt nav vairāk ko runāt. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Anna Seile, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Otro reizi.

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Šie priekšlikumi nebija radušies tāpēc, lai apliktu iedzīvotājus ar nodokļiem. Bet es vēlreiz saku — uzņēmējus par ražošanā izmantotajām ēkām. Likums vienmēr ir jālasa kopsakarībās.

Es tagad jums nolasīšu, ko mēs esam nobalsojuši. Tātad 1.pantā ir šāda redakcija: "Ar nekustamā īpašuma nodokli līdz 2000.gada 31.decembrim apliek tikai zemi". Tātad tikai zemi. No 2001.gada, tālāk ir tekstā minēts, 1.janvāra zemi, ēkas un būves. Tātad tikai no 2001.gada biznesmeņi sāks maksāt par savu ēku īpašumu, par savām būvēm, par savām degvielas stacijām, izmantotajām ēkām un būvēm, un neienāks šis nodoklis. Protams, ka varbūt varēja būt veiksmīgāka redakcija, un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, apkopojot visus šos priekšlikumus, vajadzēja atsevišķi atrunāt, ka tomēr uzreiz būtu apliekamas jau biznesā izmantojamās ēkas un būves, nevis tikai no šī 2001.gada, tad viss būtu kārtībā. Tad šie dzīvokļi varētu palikt pilnīgi neaplikti. Bet, ja nu tā diskusija tā ir izvērtusies, es piedāvāju vēl vienu variantu deputātiem izvērtēšanai. Manā priekšlikumā ir minēta šī vērtība dzīvokļiem — 5000 un 10 000 latu. Varētu balsot par šiem variantiem, šo robežu varētu pacelt augstāk, lai neapliktu īpašumu, kura vērtība ir mazāka par 10 000 latiem, ar nodokli.

Sēdes vadītājs.

A.Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Deputāti! Es gribu teikt, ka visi šie priekšlikumi ir jānoraida un jāatstāj tā, kā bija rakstīts. Tāpēc, ka, ja mēs pieņemsim šos priekšlikumus, tā jau būs atgriešanās pie sociālisma. Mēs visi zinām, ka tagad, vienalga, kāda neliela mājiņa jau tiek novērtēta par 10 000 latu un vairāk. Mums ir tomēr jādod iespēja jaunām ģimenēm saņemt kredītus, zemus kredītus, es domāju, pat līdz 4%–6%, lai viņi var iegādāties dzīvokļus. Mēs visi zinām, ka dzīvoklis maksā ap 10 000 latu, vai arī celt savas mājas. Es pat brīnos tiešām, ka Čerāna kungs var būt pret jaunu ģimeņu attīstību un pret šādu kreditēšanu. Es domāju, ka tas ir nepareizi. Es domāju, ka viņš to pārdomās un atsauks. Tāpēc, ka mēs — Latvijas atdzimšanas partija, un es domāju, ka te arī citi, kas grib, lai vairojas mūsu latviešu ģimenes, tomēr ir jādod iespēja jauniem cilvēkiem saņemt dzīvokļus un mēs nevaram aplikt. Ja tagad nocenos visus mūsu dzīvokļus un mājas, to vērtība taču faktiski ir lielāka, jo mums taču Latvija ir ļoti dārga zeme un mūsu cenas taču ir lielākas nekā pasaulē.

Tā kā šie priekšlikumi, es domāju, ka deputāte Seile arī saprot, ka viņa ir atpalikusi par kādiem desmit gadiem, iesniedzot šos priekšlikumus. Tāpat deputāts Bāns, es domāju, ka jūs vienkārši dzīvojat vakardienā. Mēs virzāmies uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai". Otro reizi.

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Godātais Kreitusa kungs un godātais Rubina kungs! Jūs laikam nesaklausījāt to, ko es tiku teicis pirmajā reizē. Vai arī varbūt negribējāt saklausīt. Tāpēc es speciāli priekš jums atkārtoju vēlreiz, ka es neatbalstu šo jauno priekšlikumu pieņemšanu. Tieši tāpat kā jūs, es iestājos par to, lai tiktu saglabāta šī vecā redakcija. Citādi nemaz nevarētu būt, jo Tautas kustība "Latvijai" vienmēr ir aizstāvējusi to, lai cilvēkiem netiktu uzlikti nepamatoti nodokļi.

Kreitusa kungam es gribētu vēl tikai pajautāt to, vai viņš gadījumā neatceras, kurš finansu ministrs mūsu valstī gatavoja 1997.gada valsts budžeta projektu valdībā? Kurš tas bija un kas notika šī budžeta pieņemšanas gaitā Saeimā, un kā jūs pats balsojāt pēc tam par šā budžeta pieņemšanu? Vai tas nebija gadījumā tieši šis 1997.gada budžets, kad tika atcelti ienākuma nodokļa atvieglojumi par apgādībā esošām personām, tas ir, par bērniem. Vai tas nebija šis budžets, kura sakarā tika palielinātas valsts pārvaldē strādājošo algas, bet skolotāju algas tika atstātas uz vietas? Kādas tās transformācijas ir notikušas šīs Saeimas laikā? Viss jau, protams, mainās uz labo pusi. Es arī ticu tam, ka cilvēki var mainīties. Tas ir ļoti labi varbūt, ka cilvēki mainās, bet es domāju, ka arī vēlētājiem tomēr būtu svarīgi atcerēties un paskatīties nedaudz atpakaļ, kādi politiķi ir šos lēmumus pieņēmuši kādreiz un tomēr izvērtēt arī šo politisko atbildību, jo mūsu valstī pietiks arī citu cilvēku, kuri nav šādus prettautiskus lēmumus kādreiz pieņēmuši, kas ļoti labi varēs mūsu valsti vadīt tālāk uz priekšu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Vārds Annai Seilei paziņojumam.

A.Seile

(TB/LNNK). Es lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Lauksaimniecības un mežsaimniecības apakškomisijas deputātus sapulcēties šajā starpbrīdī tepat blakus Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītājs

. Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs.

Turpināsim darbu. Debatēs kā nākošajam vārds Uldim Veldrem, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

U.Veldre

(DP, KDS, LZP). Godātie kolēģi! Es negatavojos uzstāties par šo jautājumu, bet kad dzirdēju zīgeristieša Čerāna demagoģisko uzstāšanos, kurā viņš Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latvijas Zaļās partijas frakcijas deputātu Kreitusa kungu un vēl Rubinu un citus apvainoja, ka viņi tagad sākot balsot pareizi vai par tautu, kad palicis pusotra mēneša līdz vēlēšanām. Es apskatījos balsojumu, kāds balsojums bija iepriekšējā reizē, un diemžēl gan Rubins, gan Kreitusa kungs, gan arī Pēterkopa kungs bija balsojuši, lai, vārdu sakot, tā kā otrajā lasījumā, es nolasīšu, ka nevajag aplikt ar nodokļiem, bet Čerāna kungs bija balsojis pret, tā ka man gribas teikt zīgeristietim Čerāna kungam (No zāles: "Tu pats esi...") tādus vārdus — klausies manos vārdos, neskaties uz maniem darbiem. Un es domāju, ka vislabākais būtu bijis tā, kā norādīja arī Kreitusa kungs, Bāna kunga priekšlikums, bet tur ir mazliet tas formulējums izplūdis, pieci gadi jābūt īpašumam, līdz ar to nevar savu īpašumu pārdot, un šajā gadījumā neapšaubāmi es balsošu par otro lasījumu. Tur ir ļoti labi pateikts, līdz 2003.gada 31.decembrim individuālās dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi daudzdzīvokļu mājās, ja tās neizmanto komercdarbībai, ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikti. Un tieši ir gan par labu vienkāršajiem cilvēkiem pilsētās, gan laukos. Un es arī aicinu pārējos deputātus balsot par otrā lasījuma priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, otro reizi.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Es jau teicu, ka es neuzturu savu iesniegumu par pieciem gadiem tikai tādēļ, ka tas ir noņemts jautājums, bet ko nozīmē 10 tūkstoši? Es kolhozu laikā uzcēlu, tas bija pēdējā gadā māju, kura tagad man ir novērtēta, tātad 120 kvadrātmetri viņā ir, neliela saimniecības ēka, 30 kvadrātmetri siltumnīca un kartupeļu pagrabs, par 17 tūkstošiem, ja kādam ir drusku lielāka māja, tad ir 20 tūkstoši, kā saka, vērtība, un kaut ko ielikt iekšā tagad ir tik bīstami. Mēs varam tāpēc iegriezt tiem, kas sāks celt. Būvmateriāli dārgāki, viss ir dārgāks, līdz ar to, es domāju, būtu loģiski, ja mēs atstātu trešajā lasījumā, kas bija pieņemts, es savu priekšlikumu varu arī noņemt, bet es jau teicu, tas nav aizstāvēts, un tas lai paliek, kas bija, par individuālām mājām nav jāmaksā nodoklis.

Sēdes vadītājs.

Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts, otro reizi.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Pavisam īsi. Es vēl vienu reizi gribu atgādināt, ka es gribētu, lai paliktu otrajā lasījumā pieņemtais likumprojekts, un ka komisija ir kļūdījusies. Un es domāju, ka ļoti labi, ka mēs noskaidrojām, ka arī pārliecinājām Čerāna kungu ka viņam tādas pašas domas un ka viņš piekrīt mums, un pareizi Čerāna kungs teica, ka, protams, mums jāskatās, kā rīkojās iepriekšējās valdības, kas sastādīja budžetu, ka par tām vairāk ir jādomā, bet mēs atbalstām jaunās ģimenes, lai paliek tas otrais lasījums.

Sēdes vadītājs.

Viktors Stikuts, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija, otro reizi.

V.Stikuts

(DPS). Cienījamie kolēģi! Neaizkavēšu jūsu uzmanību ilgi, bet gribu atgādināt, ka arī tas cilvēks, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, kaut arī tā būtu viņa privātmāja, arī ir iedzīvotājs, un es uzskatu, ka galīgi nav nekādas daļas gar to, ka viņš ar uzņēmējdarbību nodarbojas savā privātmājā, jo viņš maksā nodokļus valstij no uzņēmējdarbības, kuri, es ceru, ar Sončika kunga dienesta palīdzību veiksmīgi tiek iekasēti. Un, otrkārt, šobrīd kalendārā ir 1998.gads un nospraust tālejošu mērķi, pēc cik gadiem un kad mēs iesāksim iekasēt šo nodokli, nevajadzētu, jo dzīvē viss mainās.

Sēdes vadītājs.

Ilga Kreituse, Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības frakcija.

I.Kreituse

(DP, KDS, LZP). Augsti godātie deputāti! Es jau kādreiz ierosināju Saeimā neļaut šeit spriest par jauniešu un bērnu problēmām tiem, kuriem bērnu nav un nekad nav pat mēģināti radīt. Un tas arī šodien ir radījis šo situāciju, kad mēs nezinam īsti, ko gribam padarīt, jo jautājums... Es gribētu mazliet paturpināt Stikuta kunga teikto, uzņēmējdarbība, vai pensionāri, kas ada zeķes un nodod veikalā pēc tam viņas realizēt, nav uzņēmējdarbība? Man šķiet, ka mūsu likumdošanā tā ir uzņēmējdarbība. Vai līdz ar to viņas mājiņa, kurā viņa ada šīs zeķes, ir jāapliek ar nodokli? Tāpēc šeit būtu jābūt ļoti uzmanīgiem. Un otra lieta arī runājot par 5 tūkstošiem latu. Esiet reālisti apskatieties, kā šodien kadastrāli novērtē īpašumus. Ļoti bieži viņi ir novērtēti daudz augstāk, nekā jūs varat viņus pārdot. Šodien tā cena, tirgus cena ir daudz zemāka. Un tāpēc, kolēģi, es domāju, ka mums šodien diez vai vajadzētu spriest par tiem laikiem, par kuriem varēs spriest 7.Saeima. Es domāju, ka atstāsim tā, kā ir bijis otrajā lasījumā, nelauzīsim šķēpus, it īpaši tāpēc, cik es sapratu, Seiles kundze savu priekšlikumu noņēma, un Bāna kungs arī tikko teica, ka viņš neuzstāj uz pieciem gadiem, bet ja nav piecu gadu, tad Bāna kunga priekšlikums arī nav balsojams. (No zāles deputāte A.Seile: "Jā!") Līdz ar to jau gandrīz šis strīds kļūst bezauglīgs un mums ir jāsāk domāt, vai mēs balsojam par galīgo redakciju, vai pieņemam to vai nepieņemam.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātie deputāti! Ja drīkst, mazu repliku. Skatoties te, klausoties debatēs man šķiet, ka šodien ir 24.decembris, ka tik daudz Ziemassvētku vecīšu sanākuši Saeimā, ka nu tiešām pa pilnam ir, bet ko darīsim ar pašvaldībām? Šis ir pašvaldību ienākuma galvenais veids. Kā salabos ielas, kā uzturēs slimnīcas, kā gādās par iedzīvotājiem, ka šodien nemaz nedomājam valstiskā nozīmē, bet krājam punktus uz vēlēšanām.

Tagad pie lietas. Cik es saprotu, tad deputāte Seile nav noņēmusi savu priekšlikumu, bet gan ir ieteikusi balsot nevis par 5 tūkstošiem, bet par variantu — 10 tūkstoši, kad neapliek ar nodokli līdz 10 tūkstošiem. Tātad būtu jābalso trešais priekšlikums — deputātes Seiles ar šo tekstu, 5 tūkstošu latu vietā liekot 10 tūkstošus latu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputāte Seile uztur šādu balsojumu? Uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par deputātes Annas Seiles priekšlikumu ar vārdiem "desmit tūkstoši". Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 29, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts.

A.J.Lambergs.

Tātad Bāna kungs savu priekšlikumu ir noņēmis. Tātad paliek Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Balsojam par piekto lūdzu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par piekto — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 44, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek iepriekšējā redakcija.

A.J.Lambergs.

Nākamais 6.ir deputāta Pēterkopa priekšlikums — izteikt pārejas noteikumu 2.punktu šādā redakcijā, komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

A.J.Lambergs.

7.ir frakcijas "Latvijai" priekšlikums. Aizstāt likuma pārejas noteikumu 2.punktā skaitli "1,5" ar "0,8", komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šī nekustamā īpašuma nodokļu likme par zemi gan pilsētās, gan laukos, tā šobrīd ir par augstu. Un tieši šī nekustamā īpašuma nodokļa dēļ daudzi cilvēki reāli ir tādā situācijā, ka viņiem no šīs zemes īpašuma ir jāatsakās. Un faktiski šis nekustamā īpašuma nodoklis šajā brīdī viņš darbojas kā tāds stimulētājs cilvēkiem atteikties no īpašumiem. Un ņemot vērā to, ka no īpašumiem ir jāatsakās tiem, kas ir vairāk maznodrošinātie, un no īpašumiem ir jāatsakās tiem, kas ir šo īpašumu saņēmuši mantojumā, atjaunojuši šīs īpašumu tiesības, tas nekādā ziņā nebūtu pieņemami. Tāpēc ir šis frakcijas "Latvijai" priekšlikums — samazināt šo nekustamā īpašuma nodokļa likmi no 1,5% uz 0,8%. Un es ļoti gribu aicināt visus jūs, godātie deputāti, atbalstīt šo priekšlikumu un noteikt mūsu valstī tādu nodokļu likmi, kura, kaut arī tā būtu vēl ļoti augsta, bet tomēr tā jau būtu kaut nedaudz reālāka par to likmi, kura pastāv šobrīd. Mēs labi atceramies tās diskusijas, kas pagājušā gadā bija par šo nekustamā īpašuma maksāšanu Rīgas pilsētā, un tur šo diskusiju rezultātā parādījās pat šī nodokļu likme 0,25%, kur attiecīgais likumprojekts pat tika nodots Saeimas komisijām, apzinoties to, ka šī problēma pastāv ļoti nopietni. Es domāju, ka šeit arī būtu pamatoti risināt šo jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa likmes samazināšanu no 1,5 līdz 0,8%. Es ļoti lūdzu visus jūs šo priekšlikumu atbalstīt un par to nobalsot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātais Straumes kungs! Kolēģi! Šis ir tas punkts un tas jautājums, kur 1996.gada beigās mēs diskutējām, bet neizdiskutējām un tad radās, lūk, šis palielinājums, 10, 20 un 40 reizes par nekustamā īpašuma nodokli. Toreiz tā bija zeme. Arī šoreiz tā galvenokārt ir zeme, jo mums jāsaprot, ka pēc denacionalizācijas daudzi ir saņēmuši šos īpašumus pēc 50 gadu nabadzības, un varbūt īpašumi šad tad ir lielāki, nekā viņi spēj tos apsaimniekot, un viņiem kādu laiku vajag dot, lai viņi spētu izdomāt, ko darīt. Un, kad arī nostabilizētos šis zemes tirgus, lai varbūt daļu varētu pārdot, bet šodien šie nodokļi, īpaši pēc Šķeles kunga uzspiestās un, es teiktu, negodīgās rīcības, izdarot spiedienu kopā ar Šadinova kungu komisijā, viņiem izdevās veikli samainīt toreiz, ja atceraties, bija koeficients 2,4, bija koeficients 1,5 no kadastrālās vērtības. Toreiz daži deputāti skaidroja kolēģiem, bet vai nu kolēģi nesaprata, vai viņiem bija jāuzceļ šī Šķēles bezdeficīta budžeta stikla pils, akurāt kā tagad celsim uz nabadzības fona šo bibliotēku, un izdevās toreiz, Sadarbības padome droši vien izprata Šķēles kunga pārdzīvojumus vai spēju veidot šo bezdeficīta budžetu. Uz kā rēķina? Toreiz to nesaprata, Prezidents vēl bija iepriekš rakstījis vēstuli, kas arī ir absurda kalngals. Mēs esam nonākuši atkal pie šī nelaimīgā koeficienta 1,5 un zinām, ka tas palielināja desmit, divdesmit un pat četrdesmit reizes zemes nodokļa nastu. Galvenokārt pilsoņiem, jo tiem jau pagaidām vēl pieder zeme, lai gan arvien mazāk, jo brīvais zemes tirgus jau ļauj pirkt visiem, pat okupācijas armijas virsniekiem šo zemi, tā kā viss te mainīsies, un ja šeit būs Norvēģija Rīgas centrā, stacijas laukumā, un Kanāda būs Dobeles apkārtnē Zemgales līdzenumos, un Vācija būs kaut kur pie Kabiles, tad varbūt varētu šos nodokļus uzlikt vēl lielākus, bet to rādīs nākotne. Šodien šī zeme vēl pagaidām pieder mūsu pilsoņiem, galvenokārt latviešiem, arī zemniekiem. Mazpilsētās šī zeme un Jūrmalā arī šis zemes nodoklis ir pieaudzis. Es personīgi to zinu — no desmit reizēm 1997. gadā uz divdesmit reizēm 1998. gadā. Nu varbūt kamēr es esmu deputāts, es varu samaksāt šo nodokli, bet es redzu apkārt šos pensionārus, kam pieder šīs mazās mājiņas un šie skaistuma dārzi, ka viņi būs spiesti pārdot, un tad tiešām realizēsies šis brīvais zemes tirgus, ka varēs gandrīz par brīvu nopirkt latviešu zemi.

Tāpēc es domāju, ka mums šodien ļoti rūpīgi jāpārdomā, un bezdeficīta budžets, ko Šķēles kungs iedomājās, viņš jau varēs to atkal atjaunot, kad viņš tiks šeit par premjerministru vai par prezidentu, tad vismaz pašreiz pasargāsim mūsu tautu no šīm ļoti negodīgajām finansiāli izdevīgām spēlēm un pievienosimies Čerāna kunga priekšlikumam — noteikt šo skaitli no 1,5 uz 0,8. Tas tomēr mazliet atvieglos esošo zemes īpašnieku dzīvi un varbūt mazliet aizkavēs arī mūsu pilsoņu zemes pārdošanu un nonākšanu nepilsoņu īpašumā. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un balsot par šo koeficientu 0,8. Šoreiz ieklausieties, lūdzu, tas attiecas arī uz katru no mums un mūsu līdzcilvēkiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis — pirmo reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, Sadarbības padome, kolēģi Saeimā un tauta! Jūs uzrunā Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība", pirmais saraksts.

Redziet, tā griba latviešu tautu pataisīt par vergiem tiek īstenota. Mūsu nodokļu politika gandrīz visur ir, ka mēs uzliekam to nodokli tam, kas nespēj maksāt, lai viņu ekonomiski iznīcinātu un pakļautu. Bet tam lielajām latifundijām, tiem lielajiem pelnītājiem, tai patiešām bagātīgi izmantojamai zemei vai ostām, vai citos tranzītceļos tā netiek aplikta. Un mūsu uzdevums šeit, cik mēs varam šodien, ir mēģināt nobremzēt šo latviešu īpašnieku iznīcināšanu. Ja mēs tiksim pie varas, mēs ekonomisko politiku mainīsim, mēs nodokļu politiku mainīsim, bet šeit laikam neviena labāka priekšlikuma nav kā Čerāna kunga priekšlikums — mīkstināt to sitienu. Tas sitiens vai ar to ciparu, kas ir, vai ar to mazāko ciparu, ko Čerāna kungs liek priekšā, ir abējādi nežēlīgs, bet viens ir tomēr drusku žēlīgāks.

Tie stāsti, kas nāk, ka strādā ar tautu... cilvēkam ir lielas vērtības zemes, bet tā ir nozīmēta kā zaļā zona, un valdība nav izdarījusi savu, ka viņai būtu jānobeidz zemes klasifikācija un jānosaka kadastrālās vērtības koeficienti, un tai dāmai ir zeme 3 miljonu latu vērta —liela bagātniece, bet viņai ir tikai pensija 40 latu mēnesī un viņai 45 latu gadā ir jāmaksā nodoklis. Un ienākumu nekādu nav. Kad viņa iet pie ierēdņiem, lai to zemi pārzonētu, tie smejas. Tanī pašā laikā pa viņas mežiem šeit pat pie Rīgas staigā mākleri, nozīmē zemes gabalus, un viņai piedāvā nomaksāt viņas nodokļa parādus un dot viņai 20 000 latus, lai viņa izdzīvotu savu dzīvi. Un tā aiziet mūsu zeme, mūsu īpašumtiesības citiem. Un jūs zināt, ka tie citi ir vai nu bijušie augstie nomenklatūras ierēdņi, vai sveštautieši. Un sveštautieši... es runāju par "lielo lāci"... Un nav svarīgi, vai tā nauda nāk it kā no konta Latvijā, vai no konta Norvēģijā, man sen, sen stāstīja, ka tie, kas nāk no Norvēģijas, kas pirka "Dresmenu", kas tagad finansē "Šleseru", ka tā ir latviešu komunistu partijas nauda, kas aizgāja uz Norvēģiju. Un šie stāsti, ka tā Latvijas izpārdošana, ka tā ir investīcija, tā ir tautas iznīcināšana. Un šito programmu vada jeb viens no vadītājiem bija Ojārs Blumbergs, kas tagad ir "Māras zemes" ierindās, iepriekš viņš bija Zemnieku savienības rindās, pirms tam tautsaimnieku rindās, viņam bija 65 cilvēki, viņš man stāstīja, kuri strādā, kā uzlikt latviešu tautai cilpas tā, lai tautas ekonomiskais spēks tiktu iznīcināts. Un mēs esam pie šīs cīņas beidzamajām dienām. Viss, ko mēs varam darīt, lai palīdzētu mūsu tautai turēties pie tā īpašuma, mums tas ir jādara.

Un ar 1. novembri mums ir jāieved pilnīgi jauna sistēma. Mums ir šitos kungus, kas sēž tik priecīgi ar sevīm, ar saviem mobilajiem telefoniem un kas iet uz Sadarbības padomēm un smejās par reņģu ēdājiem un tautas muļķiem, viņiem visiem ir jāparāda sava vieta. Un tai nevajadzētu būt Saeimā. Ir jāatlaiž liela daļa viltus tautas kalpu, ir jāatlaiž varbūt arī tie no mums, kas cenšas, bet nespēj iespaidot to procesu šeit. Ir jānāk jaunam baram, kas pārstāvēs tautu. Lai tā būtu! Bet es jūs lūgtu šodien, ja jums ir drusciņ sirdsapziņa, atstājiet druscītiņ pavieglotu to nastu, kas nāk ar zemes nodokli un ar īpašuma nodokli šodien. Balsosim par Čerāna priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

A.Rubins

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Andris Rubins, Latvijas Atdzimšanas partija. Deputāti! Čerāna priekšlikums aizstāt nodokli uz 08% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, es domāju, arī ir par lielu. Es uzskatu, ka šis likumprojekts ir jānodod atpakaļ komisijās, šim nodoklim jābūt diferencētam no 0,2 līdz 0,5% atkarībā no tā, kas ir maksātājs. Mēs nevaram katram pensionāram vai vecam cilvēkam, kas ir dabūjis atpakaļ savu māju, kas ir pilnīgi nolaista 50 gados, pilsētas centrā, kur kadastrālā vērtība bija ļoti augsta, likt maksāt tik lielus nodokļus. Cilvēks ir spiests pārdot to zemi vai to māju, un to nopērk atkal norvēģi vai vācieši, jo mums ir šīs valdošās partijas, kas visu laiku te valda, "Latvijas ceļš", "Tēvzeme", "Saimnieks", Latvijas Zemnieku savienība Šķēles vadībā pieņēma likumu, ka zemi var pirkt jebkurš cilvēks, jebkurš nepilsonis un tas arī notiek tagad. Cilvēkiem nav naudas, viņi nevar apsaimniekot savu māju, ja viņiem būtu mazs nodoklis, viņi vēl varētu kaut kā izķepuroties, samaksāt un lēnā garā savest kārtībā, viņi ir spiesti pārdot savus īpašumus. Un ko mēs skatāmies? Ka visa Rīga tiek izpārdota. Un tas pieņemtais likums, kas vispār te lika tik lielu nodokli maksāt, tas taču ir galīgs absurds! Tas ir uz to domāts, lai pataisītu Latviju par tranzīta zemi un visus Latvijas pamatiedzīvotājus te par vergiem un lai visus īpašumus izpirktu ārzemnieki gan no Krievijas, gan no Norvēģijas un Vācijas.

Tāpēc es domāju, ka mums jābalso pret visiem šiem punktiem un jādod likumprojekts vēl vienu reizi pārskatīt, kur būtu ierakstīts, ka jābūt diferencētam nodoklim atkarībā no tā, par ko mēs to nodokli kasējam, un arī dažādām cilvēku kategorijām. Mēs nevaram pensionāram prasīt vienlīdzīgi lielu nodokli kā kādiem jauniem cilvēkiem, kas ir strādājošie. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Leopolds Ozoliņš — otro reizi.

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Priekšsēdētāj, kolēģi! Man Rubina kungs izraisīja veselu gūzmu pārdzīvojumu, kas arī saistījās, lūk, ar šo zemes kadastrālo vērtību, ar šo nodokli. Es atcerējos piketētājus pie Ministru kabineta, ko organizēja Namīpašnieku biedrība. Paldies! Tā rezultātā vismaz Dome pieņēma lēmumu samazināt šo nodokli. Es aicinu arī visus iedzīvotājus vērot, kas, kā nosaka kadastrālo vērtību, pēc kādiem principiem vadās, kur atrodās šis zemes gabals, kas ir uz šā zemes gabala, vai tas ir parks vai tā ir siltumnīca, vai tā ir gurķu dobe vai kas cits. Tātad varētu arī šeit tiešām diferencēti ievest šo nodokli. Bet gribu arī pateikt, ka bija mēģinājums, un es iesniedzu šādu priekšlikumu šogad un vēl nākamgad — noteikt šo nodokli 0,5% vērtībā no kadastrālās vērtības. Bet arī šis mans priekšlikums kaut kur pazuda ierēdņu labirintos. Diemžēl tas neparādās arī šodien.

Tā ka es uzskatu, ka vajadzētu šo grozījumu atdot atpakaļ komisijā un vēl pēc kāda laika izskatīt, mums visiem to pārdomāt. Es ceru, ka vēl kāds deputāts izstāstīs par saviem iespaidiem, kā notika šī maiņa no koeficienta uz kadastrālo vērtību, runās arī par to, ka šī kadastrālā vērtība nav noteikta mūsu īpašumiem, nav bijuši šie kadastrālās vērtības noteicēji, apskatījuši konkrēto zemes gabalu, bet viss tas ir izstrādāts uz plāna, uz papīra un vienkārši ir reizināts, reizināts un reizināts, un ir noteikti pēc kaut kādiem pieņēmumiem. Nedrīkstam mēs maksāt naudu par pieņēmumiem, par ierēdņu kabinetos izstrādātiem papīriem. To mēs nedrīkstam darīt. Lūdzu balsosim par to, lai mēs šo likumprojektu atgrieztu atpakaļ komisijā!

Sēdes vadītājs.

Viktors Kalnbērzs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Kalnbērzs

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Augsti godātie deputāti! Es arī gribu atbalstīt Ozoliņa kunga priekšlikumu, par cik mana pieredze ir tāda, ka ar tiem procentiem un ar to kadastrālo vērtību ļoti viegli ir manipulēt. Un, teiksim, personīgā pieredze... Man bija izdalīta zeme ārpus Rīgas. It kā kadastrālā vērtība tai nebija liela. Un, saņemot šo zemi, es toreiz nesapratu, kā ar tiem procentiem, un arī balsoju par pusotru procentu. Nu un, protams, tas nodoklis uzreiz man palielinājās. Bet bija ciešams. Bet tagad Ministru kabinets pieņēma lēmumu palielināt zemes kadastrālo vērtību. Ne man tur atrasta nafta, ne man tur siltumnīcas ir, nekas man nav, kāda tā bija, tā arī palika. Bet pēkšņi kadastrālā vērtība izauga gandrīz desmit reizes. Mani nomierināja, ka jums, profesor, nevajadzētu tagad piemaksāt par to kadastrālo vērtību, tas, ko jūs samaksājat, tas paliek, bet kadastrālā vērtība izauga, bet, piedodiet, tagad nodokļi jums būs lieli jāmaksā. Tātad praktiski mūsu, teiksim, pilsoņi, iedzīvotāji, zemes īpašnieki ir apdraudēti, teiksim, nu pagaidām es varu to nokārtot, visas tās lietas, bet ja mēs pieņemsim tagad lielu procentu un pēc tam vēl palielināsim?

Vēl ir otrs moments, kad Ministru kabinets, varbūt kāda cita struktūra, var palielināt arī patvaļīgi kadastrālo vērtību. Praktiski tā būs īpašnieku iznīcināšana. Tāpēc es... varbūt to projektu vajag atgriezt atpakaļ, vai, teiksim, pieņemt to, ko piedāvā Ozoliņa kungs.

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzam. Komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs.

(DP, KDS, LZP). Godātie deputāti! Ja mēs pieņemsim šo 7. — frakcijas "Latvijai" priekšlikumu, tad, man liekas, pašvaldības būs bankrotā. Bet es ceru, ka pašvaldību vadītāji klausās šīs debates, kā arī reaģēs uz to partiju pārstāvjiem, kas attiecīgi balsos un izdarīs savus secinājumus. Lūdzu balsojam!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par frakcijas "Latvijai" priekšlikumu — aizstāt likuma pārejas noteikumu 2.punktā skaitli 1,5 ar 0,8. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 10, atturas — 21. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.J.Lambergs.

8. ir deputāta Bāna priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Es jūs aicinātu atbalstīt Bāna kunga priekšlikumu, un mēģināšu jums arī to pamatot. Pirmkārt, jau es gribu teikt to, ka šis Šķēles valdības priekšlikums par 1,5%, ko noteica gadu iepriekš, tika noteikts būtībā tikai runāts par to, ka darbosies tikai vienu gadu. Bet praktiski šobrīd tas tiek iestrādāts arī turpmākajos gados. Bet kāpēc šo likmi vajadzētu samazināt uz 1999.gadu? Pirmkārt, es domāju, ka jūs visi ļoti labi saprotiet, kādā situācijā šobrīd ir lauksaimnieki. Laikam tādi laika apstākļi, kādi ir šogad, cik es esmu runājis ar veciem zemniekiem un cilvēkiem, kas ir pāri 60 un 70 gadiem, tad viņi šajos 60, 70 gados neatceras otru tādu gadu. Kaut kas līdzīgs esot bijis tikai 1932. vai 1933.gadā, kad praktiski būtībā viss, ko lauksaimnieki bija izaudzējuši, palika uz lauka, kad kartupeļus no vagām varēja izņemt tikai uzliekot pa vagu virspusē dēlīšus, un praktiski tie tuvāko divu mēnešu laikā sapuva. Diemžēl mēs esam tuvu tādai situācijai arī šogad.

Un vēl viens apstāklis. Tad, kad pagājušā gada rudenī jeb pirms Jaunā gada, kad bija runa par to, ka jāpalielina šis zemes nodoklis no 1% uz 1,5%, tad arguments bija viens. Tad, kad tiks noteikta zemes īstā kadastrālā vērtība, tad šo jautājumu varēs pārskatīt. Un kas tad izveidojās? Pieteica šo 1,5%, tajā pašā laikā jau līdz martam tika izmainīta zemes kadastrālā vērtība. Pieauga lauksaimnieciskās ražošanas zemei, bet desmitkārtīgi pieauga zemei zem lauksaimniecības ražošanas objektiem. Un šobrīd praktiski, ja mēs paskatāmies, tad zeme zem fermām, zeme zem kaltēm, zeme zem darbnīcām vairs nemaksā 250, 300 latu, bet maksā 2000, 2500 un 3000 latu. Un tā vietā, lai zemnieki maksātu tikai nedaudz — 1,5%, viņi šobrīd maksā 2 un 2,5%.

Un otra puse. Mēs zinām, ka mūsu piena rentabilitāte ir tuvu nullei. Tas pats jāsaka arī par gaļu. Un trešais. Par ko mēs šobrīd visu laiku strīdamies? Tās ir graudu cenas. Vai tās mums pieaug? Tieši otrādi. Samazinās. Bet visi resursi pieaug. Pat valsts savā darbībā pagājušajā gadā valsts iepirkumā iepirka graudus par 90 latiem tonnā. Šogad viņa vairs nevar pateikt, par cik. Droši vien būs 68, 70 vai 72 lati. Tad jautājums — kāpēc? Kāpēc tad jāliek vēl lielāks zemes nodoklis? Vispār nav saprotams. Un tāpēc es domāju, kaut nedaudz varbūt, ņemot vērā šī gada laika apstākļus, ņemot vērā to situāciju, kas ir lauksaimniecībā, mēs varam šeit par santīmiem, bet tomēr palīdzēt tam zemniekam. Tāpēc es aicinu atbalstīt Bāna kunga priekšlikumu un balsot par to.

Sēdes vadītājs

. Kārlis Čerāns, frakcija "Latvijai".

K.Čerāns

(TKL). Augsti godātie deputāti! Šis deputāta Bāna priekšlikums nav tik spēcīgs kā frakcijas "Latvijai" priekšlikums, jo tas skar tikai lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Un bez tam tas piedāvā arī lielāku šo nodokļa likmi — 1%. Bet šajā situācijā frakcijas "Latvijai" priekšlikums ir noraidīts ar nelielu balsu vairākumu. Tad šajā situācijā es gribētu aicināt atbalstīt šo deputāta Bāna priekšlikumu. Un es domāju, ka šeit nebūtu pareizi šo jautājumu saasināt tieši attiecībā uz pašvladībām. Jo valsts nodokļa ieņēmumi, tie veido vienu kopēju sistēmu, un valstij ir jāgarantē, lai pašvaldības no šīs kopējās sistēmas saņemtu pietiekamu daļu, lai pašvaldībām būtu noteikta gan ieņēmumu, gan arī izdevumu daļa, kas būtu tieši kā pašvaldību ieņēmumi vai izdevumi tieši valsts kopējā budžetā. Un tā ir šī daļa, par kuras pieaugumu mums ir jārunā.

Bet kas attiecas šeit uz šiem priekšlikumiem, tad pirmām kārtām, teiksim, jāskatās uz to, kādas ir reālās iespējas cilvēkam šo nodokli samaksāt. Un ļoti daudzās pašvaldībās mēs esam runājuši par to ar cilvēkiem, ka cilvēkam nav reālās iespējas šo nodokli samaksāt. Un daudzi cilvēki arī šo nodokli nesamaksā. Bet valsts pienākums, ja tiek atbalstīts šis 8.priekšlikums, vai arī, ja būtu ticis atbalstīts iepriekšējais — 7.priekšlikums, būtu veikt šo savas nodokļu sistēmas sabalansēšanu, ņemot vērā šīs pašvaldību intereses un pašvaldību finansu nepieciešamību. Tātad tas ir jautājums, kurš ir regulējams valsts līmenī, un šādi te politiski vienkāršojumi, mēģinot ar jebkādu mēģinājumu palīdzēt cilvēkam uzreiz konfrontēt ar kādu citu, ar kādām citām struktūrām, kas pastāv mūsu valstī, tie šeit ir vismaz nekorekti.

Un tāpēc es aicinu šajā brīdī atbalstīt šo deputāta Bāna priekšlikumu un šo jautājumu par pašvaldību nodrošinājumu ar finansējumu risināt citā veidā. Vai nu pastāv iespēja, ka pašvaldībām var atdot visus iedzīvotāju ienākuma nodokļus. Tāda iespēja pastāv. Jautājums ir par šo visas valsts nodokļu struktūru. Vai šajā nodokļu struktūrā īpašuma nodoklis ieņem kādu būtisku vietu, vai arī šī īpašuma nodokļa vieta šajā nodokļu struktūrā tiek iespējami samazināta? Neviens šeit šobrīd nerunā par alternatīvu, ka būtu iespējams noteikt progresīvo ienākuma nodokli. Tā arī ir lieta, kuru piedāvāja Tautas kustība "Latvijai", ka mums ir jānosaka, lai tas cilvēks, kurš ir bagātāks, lai viņš maksātu vairāk. Un tas, kurš saņem vairāk, arī maksā vairāk. Ir šie alternatīvie avoti, no kurienes var valstī šo naudu ņemt. Un nav visi šie maksājumi jāuzveļ tautas maznodrošinātajai daļai. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo 8.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs

. Edgars Bāns, Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

E.Bāns

(DPS). Godātie deputāti! Manā priekšlikumā nav absolūti nekā jauna, jo, kā atceraties, līdz Šķēles izsludinātai un ko pieņēmām 2,49 no kadastrālās vērtības, pēc tam noprotestēja, rakstījām Ulmaņa kungam, lai noprotestē, tapa 1,5. Pēc tam, kad ieveda īpašuma nodokli likumā, kas tagad ir apmainīts, tad ieveda to, kad jāmaksā līdz 1999.gadam. Bet Šķēles 1,5 bija ievest tikai uz 1997.gadu. Tagad ar šiem pārejas noteikumiem pārvilka uz 1998. un 1999.gadu, vēl uz diviem gadiem. Netaisnība jau ir nodarīta. Tad vismaz mēģināsim labot 1999.gadā paturēsim to vienu procentu, nobalsosim, un tālāk jau pēc šī paša likuma ar 2001.gada janvāri arī ir viens procents.

Kas tad notiek? Notiek šodien tas, ka zemniekiem palielina šo nodokļu nastu. Es jau teicu. Par cik ir pēdējos gados pieaugusi nodokļu slodze uz vienu lauksaimniecībā izmantojamo hektāru. Rāznas kungs jau ļoti labi pamatoja to, ka, teiksim, ir ienākumu — izdevumu bilance. Un galu galā tālāk jau sekos vēl. Jau tagad par ienākumu nodokli, kur bija paredzēts zemniekiem no 3000 latiem, ka šis nodoklis nav jāmaksā līdz 3000 latiem, tagad jau pa gadiem ir ievests, ka to arī vajag likvidēt. Un kur tad vēl stāv priekšā likums par šo uzņēmējdarbības izmaiņu. Tas ir par lauku komersantu. Ievedot lauku komersantu, zemniekiem būs likvidētas visas atlaides. Ticiet man! Tāpēc, es domāju, būsim drusku žēlīgi pret zemnieku un 1999.gadā sakarā ar to, ka šogad jau ir tāda neraža, ka raža nebūs un ienākumi arī nebūs tādi, samazināsim to likmi arī uz nākošo gadu.

Sēdes vadītājs

. Jānis Mauliņš, frakcija "Latvijai".

J.Mauliņš

(TKL). Godātā Saeima! Tautas kustība "Latvijai" ir ekspertu grupas, kas ir strādājušas pie šiem jautājumiem. Ne par velti bija Kārļa Čerāna priekšlikums, kas bija ļoti saprātīgs. Bet jāatbalsta arī Bāna priekšlikums, jo kaut cik tas arī nāk par labu problēmas risinājumam. Es tikai gribu jums likt pie sirds un atcerēties. Kas nezin, kā ir tautsaimniecībā, kā notiek finansiālā aprite, un kas attīsta tautsaimniecībā rosību. Es gribu atgādināt elementāras lietas, kuras noteikti ir jāņem vērā, izveidojot likumus un likumprojektus, kas stimulē vai arī norobežo tautsaimniecībai attīstības ceļus. Vispirms tā, tas ir tautsaimnieciskā saprātīguma princips. Ja mēs izņemam apgrozījuma nodokļu veidā līdzekļus, ko varētu īpašnieks ieguldīt apritē, mēs, neapšaubāmi, bremzējam saimniecisko rosību. Viņam vienkārši nav līdzekļu. Ja mēs tagad paskatāmies, kādi līdzekļi tiek doti subsīdijās lauksaimniekiem, izrādās, subsīdijās var dot ar lielu atlasi tiem cilvēkiem, kas ir ieguvuši jau iepriekšējos ienākumus 30% apmērā tieši no lauksaimniecības. Bet kur viņi var lauksaimniecībā iegūt ienākumus, ja lauksaimniecības produkcijas cenas netiek subsidētas? Un ja tagad subsidē tikai traktora iepirkumu, šo traktora iepirkumu, tā teikt, ir ieinteresēti veikt daži cilvēki, kas saņem par šo lielo līgumu noslēgšanu ar ārzemju firmām tās komisijas naudas 5%. Tātad ir atkal savdabīga iztirgošana. Zemnieks nopērk traktoru, bet viņam netiek subsidētas produkcijas cenas. Līdz ar to viņš bankrotēs ar visu traktoru. Viņš var vienkārši ražot nerentabli. Šinī gadījumā nerentabilitāti palielinās apgrozījuma, tas ir, nekustamā īpašuma, nodoklis. Mēs kārtējo reizi sitam pa savu ekonomiku ar šādu likumu. Pilnīgi mierīgi, nepadomādami, ko mēs darām.

Par pašvaldībām. Te daži, gribas teikt, demagogi, apgalvo, ka pašvaldībām tiks atņemti līdzekļi. Īstenībā pašvaldības mums sūdzas, ka nevajag palielināt nekustamā īpašuma nodokli, jo tad būs vēl vairāk tādu, kas vispār nemaksās. Vai tiešām, jūs, valdošā pozīcija, nezināt, kāds ir stāvoklis? Nemaksā vienkārši, jo nav naudas. Un būs vēl mazāk, ja nebūs saimnieciskās rosības. Bet tas viss ar šādiem likumiem tiek darīts. Es nezinu, vai tīši vai netīši, bet tomēr tautas saimniecības sagraušanas virzienā. Šis likums būs pēdējā mazā pieturas zīmīte, ko Bāna kungs ir iesniedzis, lai varētu kaut cik šo aplamību mīkstināt, ne jau novērst.

Galu galā pašvaldībām tiešām vajag vairāk līdzekļu, tad viņas prastu uz vietas labāk manipulēt ar šiem līdzekļiem, bet tas jau ir valsts budžeta un finansu ministra un Ministru prezidenta prāta jautājums, vai viņi kaut ko darīs vai nedarīs, lai uz vietām attīstītos ražošana. Tātad es esmu atbalstījis Kārļa Čerāna priekšlikumu un kā nepieciešamo minimumu atbalstu tagad, jo Kārļa Čerāna priekšlikums tika noraidīts. Tagad atbalstu Bāna kunga priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Vents Balodis, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

V.Balodis

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Pirms jūs izšķiraties atbalstīt deputāta Bāna kunga priekšlikumu, lūdzu, padomājiet, ar ko jūs aizstāsiet to daļu, ko pašvaldības, it sevišķi daudzas lauku pašvaldības, kurām šis nekustamā īpašuma nodoklis sastāda gandrīz 80% vispār no viņu budžeta, un ja tas tagad tiks samazināts par gandrīz vai par 50%, kā šīs pašvaldības spēs nodrošināt savu budžetu? Man tiešām ir kauns, un es domāju, ka arī citiem lauksaimniekiem ir, vai tiešām ir tādi lauksaimnieki, kas nespēj samaksāt šos 3 latus par vienu hektāru zemes savam pagasta budžetam, vai tādi cilvēki būtu jāgodā?

Gribu pieminēt arī to, ka, mainoties 1996.gadā šim likumam un pieņemot nodokli par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības, lielā daļā Latvijas lauku, it sevišķi tas ir Zemgalē — Bauskas, Jelgavas, Dobeles rajonos, šī nodokļu likme tika samazināta, nekā tā bija pirms tam. Varbūt citās Latvijas vietās tā tika nedaudz paaugstināta. Galvenokārt šis paaugstinājums skāra tieši pilsētas, bet laukos tā praktiski palika gandrīz nemainīga.

Gribu teikt to, ka es nezinu, vai no Privatizācijas fonda līdzekļiem turpmākajos gados mēs spēsim likt visām Latvijas pašvaldībām skolu jumtus taisīt, skolu remontus, labot slimnīcas. Tāpēc es aicinu tomēr neatbalstīt un palikt pie iepriekšējās redakcijas, un gribu vērst uzmanību, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums arī būtu pēc būtības jābalso vispirms, jo tas paredz izslēgt pārejas noteikumu 2.punktu.

Sēdes vadītājs.

Viktors Dinēvičs,Demokrātiskās partijas "Saimnieks" frakcija.

V.Dinēvičs

(DPS). Godājamais Prezidij! Deputāti! Es gribu drusku varbūt atgādināt mazliet vēsturi. Kāpēc ir radusies tāda situācija, ka visu laiku mums ir tagad jātēlo lielie labdari pašvaldībām? Tanī laikā, kad tika pieņemts Pašvaldību likums, jau valsts budžetā tika paņemta tā nauda, kas bija faktiski jāsaņem pašvaldībām. Pēc tam mēs tagad tēlojam labos. Mēs vienreiz to pašvaldību esam aplaupījuši, un nu tēlojam labos, meklējam jaunus nodokļus, kā kompensēt pašvaldībai to, ko esam viņiem kādreiz valsts budžetā paņēmuši. Bet tā būtu tikai lietas viena puse, jo šobrī tie priekšlikumi, kas nāk par nodokļa palielināšanu, tie nav nekādi citi priekšlikumi, kā kaut kāda morāla kompensācija pašvaldībām. Es to tā uztveru konceptuāli.

Bet ir vēl otra lieta. Atstājot šādus nodokļus zemniekiem, lauksaimniekiem un arī pat mazmājiņu īpašniekiem, kā te ir paredzēts šajā budžeta likumā, mēs izdarīsim, ka cilvēki nebūs spējīgi vairāk uz priekšu maksāt pat šos 3 latus, ko te nupat pieminēja, arī tos vienam otram ir liela problēma samaksāt. Mēs esam aizmirsuši, ka ir daudz nabagu. Un, ja mēs nevaram samaksāt šos 3 latus, kas atliek? Paskatieties uz priekšu, kas notiks. Notiks tas, ka tas īpašnieks pārdos savu zemi atkal ārzemniekam. Rezultātā kopumā lielākā daļa Latvijas zeme, tā netiks aiznesta no Latvijas, bet saimniekos uz šīs Latvijas zemes ārzemnieki, nevis latvieši. Tanī pat laikā mēs runājam par Latvijas patriotismu un tā tālāk. Bet paši ar likumiem mēs darām visu, lai izpārdotu, nevis izpārdotu, bet atdotu Latvijas zemi apsaimniekošanai citiem.

Tādēļ es domāju, ka ir jāatbalsta noteikti Bāna kunga priekšlikums, jo pretējā gadījumā mēs tiešām iedzīsim nabadzībā paši savus latviešus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs

. Gundars Valdmanis. Pirmo reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis, Tautas kopa "Brīvība". Saraksts nr. 1. Prezidij! Sadarbības padome! Prezidija kalpi! Kolēģi un tauta! Ir jādara, kā Bāna kungs teica, ir jābūt žēlīgiem un jāatļauj dažiem vēl drusku ilgāk dzīvot. Bet sapratīsim, kas gaida mūsu lauku cilvēkus. Pirmais. Ļoti drīz viņiem vairs nebūs sociālās apdrošināšanas un ienākumi būs vēl zemāki. Latvijas zeme, kas ir vērta vismaz 10 000, nevis 200 latu par hektāru, 50 reizes vairāk, ka tā vērtība pieaugs, kā arī tas, kas būs jāmaksā nodokļos, un tā tam latvietim jau ir nolemts, tam, kam nemaksā par savu produkciju to, ko maksā Eiropas Savienībā. Paldies Dilbas kungam un dažiem citiem. Ir jau nolemts, kā tā zemes vērtība kāps, kā viņam nodokļi būs tādi, ka viņam būs jāpārdod. Ir jau ielikts mehānisms, kas atņems mūsu lauku cilvēkiem visu, kas tiem ir. To mēs varam nobremzēt un varbūt pārkārtot tikai ar nākamās Saeimas vēlēšanām.

Bet tagad apskatīsimies to absurdu, kā Mauliņa kungs teica, ka tiek izsūkti no zemnieka beidzamie lati. Nav vairs pozitīva investīcija laukos, bet ir negatīva — nauda tiek atņemta. Tagad, ja mēs gribam saprast. Tad, kad notiek investīcija, notiek ekonomiska aktivitāte un valdība dabū kādus 70% no investētās naudas atpakaļ budžetā. Vai investīcija ir laba vai slikta? Valdība tūlīt dabū naudu atpakaļ savā budžetā. Vai nākošā gada raža ir ar peļņu vai ne, no tās ekonomiskās aktivitātes valdība dabū naudu atpakaļ. Bet ko mēs darām? Mēs nestimulējam ekonomiku, mēs nestimulējam to, lai mums būtu vairāk ienākumu budžetā. Mēs darām tieši pretējo. Mēs sūcam ārā investīcijas un ekonomikas aktivitātes spējas no mūsu zemes. To dara tādi, kas ļoti labi zina, ko viņi dara.

Ojārs Blumbergs ir gudrāks nekā es. Daudz spējīgāks. Viņam ir 65 cilvēki, kas jau 1991.gadā strādāja pilnu laiku. Var uzlikt mūsu tautai tās cilpas. Tās cilpas ir viegli redzamas. Ar Šķēles un Dilbas kungu palīdzību mūsu lauksaimnieks dabū trešo daļu par to produkciju, ko viņš ražo. Mēs tagad esam uzlikuši nodokli, ko lauksaimnieks nespēj maksāt, bet kā tā zemes vērtība kāps Eiropas līmenī, tā viņam būs gribot negribot tā zeme jāatstāj. Saprotiet, ka mūsu lauku zeme, lauku īpašnieks, viņam liktenis ir nolemts, ja mēs kaut ko tur nedarīsim. Pirmais solis ir atbalstīt Bāna kunga ierosinājumu. Atliksim, atvieglosim to cilpu, bet ar to nepietiks, draugi, jo tur nav jābūt nevienam universitātes profesoram, tur vienkāršs cilvēks var saprast. Ja mēs nespējam maksāt zemes nodokli šodien, kad zemes kadastrālā vērtība ir neticami lēta, mēs to nespēsim darīt arī vēlāk. Mēs zinām, kāpēc. Tāpēc, ka ar steidzamību vajadzēja. Mums vajadzēja ar steidzamību, es atceros, kā Dilbas kungs tur cīnījās par to, kā viņš mums stāstīja tādu un tādu iemeslu, ka mūsu lauksaimnieks cīnīsies par produktu, kas nāk no Eiropas Savienības un citur, kas būs dotēts par 70%. Mūsu lauksaimnieks nespēj pret tādu subsīdiju cīnīties, vienalga, cik grūti viņš strādā. Mūsu lauki ir nolemti iznīcībai. Un mums kaut kas ir jāsāk darīt.

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas...

G.Valdmanis.

Balsosim šodien par Bāna kunga priekšlikumu un 3.oktobrī par jaunu Saeimu.

Sēdes vadītājs.

Jānis Rāzna. Otro reizi.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Es tikai gribu pateikt šeit dažas lietas, par ko runāja. Par pašvaldībām. Ja mēs runājam par pašvaldībām, tad diez vai šeit mums ir statistika, ja tā ir, tad acīmredzot pašvaldības ievāc būtībā zemes nodokli, man šķiet, ne vairāk kā 70% apmērā. Lai tad šīs pašvaldības pastrādā, ja viņas ievāc 90% apmērā, tad viņām nekādu zudumu nebūs.

Baloža kungs, var jau tie zemnieki un zemes lietotāji samaksāt tos 3 latus. Bet es domāju, ka apmēram valstij kopumā no zemes nodokļa lauksaimniecības zemes ienāks budžetā apmēram 4,5 miljoni līdz 5 miljoni latu, tad, ja šie 1,5 vai 1,7 miljoni paliks šiem zemniekiem rokās, es domāju, ka tas tikai stimulēs lauksaimniecību.

Ja mēs šeit runājam, ka mums ir visādas prasības no Eiropas Savienības, no Pasaules tirdzniecības organizācijas un no vēl visādām organizācijām, ka, lūk, mēs nevaram palīdzēt zemniekam, mēs nevaram subsidēt, tad pasakiet, kas mums liek likt šos lielos nodokļus tam zemniekam? To taču neviens neprasa. Tad atbrīvosim viņu vispār no zemes nodokļa! Lai viņš strādā vienus trīs, piecus gadus, lai viņš nostiprinās! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Aristids Lambergs.

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Godātie deputāti! Baloža kungam ir taisnība. Pēc būtības mums vajadzēja balsot par 9. priekšlikumu vispirms, jo pašreizējie pārejas noteikumi saka, ka līdz 1999.gada 31.decembrim nodokļu likme ir 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir pacelt par gadu tālāk. Tātad atlaidi par gadu vēlāk. Es domāju, ka mēs samudžināsim, ja gadījumā tiks pieņemts Bāna kunga priekšlikums. Mums būs problēmas sakārtot šos gadus un šo kārtību. Ja būtu iespējams, nobalsot par 9.priekšlikumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju, kas pastumj šīs nodokļu likmes, nodokļu stāšanās kārtību par vienu gadu, atceļ par vienu gadu atpakaļ. Tātad no 1999. uz 2000.gadu, pēc būtības uz 2001.gadu. Es lūdzu balsot par 9.priekšlikumu vispirms.

Sēdes vadītājs.

Tomēr saskaņā ar Kārtības rulli būtu balsojams 8. priekšlikums vispirms, jo šie divi priekšlikumi nav tomēr identiski. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Bāna kunga priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 7, atturas — 18.

A.J.Lambergs.

9.ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs izskatām 9.priekšlikumu, ir saņemts piecu deputātu priekšlikums — lūdzam pārbalsot 7.priekšlikumu, jo balsošanas laikā zālē neatradās deputāti Apinis, Balodis, Bērziņš, Pētersons un balsojumā ir tādu deputātu balsojumi, kuri nebija zālē. Viens deputāts var runāt par šo priekšlikumu, viens pret. Leopolds Ozoliņš. Lūdzu!

L.Ozoliņš

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Joprojām turpinās vecās spēlītes, kad deputāti balso viens par otru un vēl daži balso par vairākiem deputātiem. Es aicinu pārbalsot Čerāna kunga 7.priekšlikumu, kur bija paredzēts samazināt nodokli uz 0,8% no kadastrālās vērtības, tomēr ļoti svarīgs ir šis balsojums. Man šķiet, ka mums diktē, joprojām mums diktē, kādām ir jābūt pensijām, kādām ir jābūt minimālām algām, un jūtams, ka diktē, kādam jābūt arī zemes nodoklim. Varbūt tiešām Eiropā un pasaulē tāds nodoklis ir, bet tur algas ir 20, 50 un 100 reizes lielākas, kas diktē? Kāpēc diktē Saeimas deputātiem? Ir jādomā, vai tas ir Starptautiskais valūtas fonds, varbūt tā ir Pasaules banka, varbūt Sorosa fonds, kuri mums diktē, kādi nodokļi jāuzliek mums pilsoņiem par mūsu piederošo zemi.

Un es brīnos, ka pret ir balsojis tāds mūsu ekonomikas labs pazinējs un tautas draugs kā Aristids Jēkabs Lambergs, nu saprotamas ir Ineses Birznieces intereses un varbūt Panteļējeva un Straumes kunga balsojumi pret zemes nodokļa samazināšanu, bet Pētersona kungs, kurš nebija zālē, noteikti nebūtu balsojis pret vai atturējies, kā šeit izdrukā ir, jo Pētersona kungs parasti vai visbiežāk balso, kā to viņam pasaka sirdsapziņa. Nebalsoja, mums pietrūka tieši tie, kas balsoja par, trīs balsis, varbūt kādas no šīm balsīm nāktu klāt tagad, ja balsotu Edgars Bāns, Ziedonis Čevers, tautas draugi Dilba Roberts, Dobelis, Eniņš, Gannusa, jo šie ir cilvēki, kuriem tauta tic, Grinovskis, Māris Grīnblats, balsosim par 0,8%. Nekas nenotiks ar pašvaldībām, valsts to, ko paņēma, mazliet atdos, lai aizlāpītu kādu budžeta caurumu pašvaldībās, ja tas būs vajadzīgs, un tādas iespējas ir. Kalviņš, Kiršteins, varbūt jūsu balsis nāktu par labu šim priekšlikumam par 0,8%. Ģirts Kristovskis, varbūt jūs arī esat zālē un būsiet, un balsojiet, jo jūs piedalāties balsojumos, tikai par šo jūs nebalsojāt. Lagzdiņ Jāni, es saprotu, jūs aizstāvat tagad Šķēles kunga pozīciju, jo vājāk tautai, jo bagātiem labāk, treknāki kļūst. Varbūt pārskatiet savas domas, Liepāja jums tic, es arī kādreiz jums ticēju. Ločmeli, Sinka, Zunda Ērik, nobalsosim tā, lai tautai būtu vieglāk. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pret runās Pēteris Apinis, frakcija "Latvijas ceļš".

P.Apinis

(LC). Godātais Ozoliņa kungs! Man tiešām žēl, ka jūs mani neredzat, es gan jūs vienmēr pamanu un jūsu lieliskās runas vienmēr uzklausu, un ar lielu sirdsdegsmi klausos katru jūsu labi teikto vārdu, un tagad jūs mani nepamaniet zālē, es jums atbildēšu, kādreiz paskatieties un tad tikai rakstiet šādus dokumentus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to vai ir pārbalsojams 7.priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 26, atturas — 15. Turpinām izskatīt likumprojektu. Lūdzu, Lamberga kungs!

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Tātad 9.priekšlikums ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas attiecīgi nekustamā īpašuma — likums līdz 2000.gadam 31.decembrim 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības, un otrais — no 2001.gada 1.janvāra 1% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Gundars Valdmanis — pirmo reizi.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es nezinu, kas šeit īsti notiek. (Starpsauciens: "Saeimas sēde!") Es saprotu, ka laikam ir Saeimas sēde, bet es skatos uz beidzamiem balsošanas rezultātiem, un zemnieku vadība Dilba, Druva balso citādi kā viņu pakļautie, un Viesturs Gredzens nebalso nemaz. Un tā laikam ir tā problēma Latvijas politikā, ka ierindas cilvēki cenšas darīt to, kas ir pareizi, bet viņu vadoņi ir... nav vērts to godu, ka jūs viņiem to dodat. Kā tas var būt, ka Roberts Dilba un Kārlis Druva balso citādi, kā balso tādi kā Raitis Apalups, Edvīns Grinovskis, kā Paulis Kļaviņš, Pēteris Keišs, Pauls Putniņš, kā tas var būt, Jānis Rubulis, bet šitie kungi, kas ir uzkundzējušies ar kaut ko kaut kā, es nezinu, ir četru burtu vārdi, laikam pieliek "s" klāt — pieci. Saprotiet, ka mums šeit nav nekādas jēgas, kad zemnieki paši, kas grib kaut ko labu zemniekiem darīt, ka viņus nodod viņu pašu vadošās personas. Es jums lūgtu, puiši, kas jūsu frakcijas vada, viņus tenteriski mest ārā no amatiem jeb pieņemt šito, bet tad tā ir spēle. Jūs šeit runājat, kūdat mūs, un mēs ar jums, un kas notiek, jūsu balsis tiek anulētas no šitādiem te.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Vai komisijas vārdā vēlaties piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 9.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 18, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.J.Lambergs

(DP, KDS, LZP). Es domāju, ka, ņemot vērā šos balsojumus, mums nav nozīmes turpināt likumprojekta izskatīšanu, jo mēs jau pieņēmām datumus kā pirmajā priekšlikumā, un tātad viss ir pretrunā. Es domāju, ka mums vajadzētu nosūtīt atpakaļ uz komisiju, nav nozīmes kavēt laiku. Viss ir saputrots, pateicoties...

Sēdes vadītājs.

Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešams rakstisks iesniegums.

A.J.Lambergs.

Es domāju komisijas vārdā ja man atļautu noņemt šo likumprojektu no turpmākas izskatīšanas.

Sēdes vadītājs.

Vai komisijas vadītājs atbalsta šo viedokli? Deputātiem iebildumu nav? Iebildumi ir. Lūdzu, Kārlis Čerāns. Nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad izskatām nākamo darba kārtības jautājumu. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — Kristiāna Lībane, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Lībane

(LC). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.4387. Skatām likumprojektu otrajā lasījumā. Kā pirmais ir priekšlikums pie likuma 6.panta, kur deputāts Pēterkops liek priekšā izslēgt dažus vārdus, bet atbildīgā komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane.

Nākamais priekšlikums arī ir deputāta Pēterkopa — papildināt 8.pantu ar jaunu daļu, arī nav ticis atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Lūdzu klusumu, kolēģi, nav vairs ilgi palicis līdz pulksten 17.00. Lūdzu tālāk!

K.Lībane.

Tālāk ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 1.pantu un to atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane.

Vēl pie šī paša panta ir atbildīgās komisijas priekšlikums — mainīt turpmāko likumprojekta pantu numerāciju, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu deputātiem nav. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane.

Tālāk varam pāriet pie 12.panta, kur ir Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt likumprojekta 2.pantu. Un tas nav atbalstīts, bet ir redakcionāli precizēts pants kopumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane.

Nākamais priekšlikums ir pie 16.panta. Papildināt 16.panta pirmo daļu ar jums redzamajiem vārdiem. To liek priekšā deputāts Pēterkops, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst atbildīgās komisijas viedoklim.

K.Lībane.

Arī nākamo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Pēterkops, un tas ir — papildināt 17.panta pirmo daļu ar vārdiem "vai pašvaldībai". Juridiskā komisija ir atbalstījusi un papildinājusi likumprojektu ar jaunu pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

K.Lībane.

Nākamais priekšlikums ir pie 27.prim panta. Šeit ir vairāki priekšlikumi, šeit ir deputāta Pēterkopa priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums. Ir divi Juridiskā biroja priekšlikumi, un Juridiskā komisija tos visus ir atbalstījusi un izteikusi likumprojekta 4.pantu pavisam jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem par 4.panta jauno redakciju iebildumu nav. Pieņemts.

K.Lībane.

Nākamais priekšlikums ir pie 29.panta, kur Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt likumprojekta 5.pantu un tātad neizslēgt likuma 29.panta pirmo daļu. Tas ir daļēji atbalstīts no atbildīgās komisijas puses.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane.

Nākamais pie šī paša panta ir atbildīgās komisijas priekšlikums izteikt likumprojekta 5.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

K.Lībane.

Tālākie priekšlikumi ir pie 31.panta, Juridiskais birojs liek priekšā izslēgt likumoprojekta 6.pantu, tas ir likuma 31.panta pirmās daļas izteikšana jaunā redakcijā, un to atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Pieņemts.

K.Lībane.

Un turpat atbildīgā komisija ir izstrādājusi jaunu redakciju likumprojekta 6.pantam un izteikusi likuma 31.panta pirmo daļu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas redakciju. Pieņemts.

K.Lībane.

Tas arī otrajā lasījumā ir viss, un es lūdzu balsot par atbalstu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par dzīvokļa īpašumu"" pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — nav, atturas — 4. Likums otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu priekšlikumu trešajam lasījumam!

K.Lībane.

Es ierosinātu vienu nedēļu — līdz 27. augustam.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav? Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis .

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par cukuru"" . Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Jānis Rāzna.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Tātad mēs izskatām dokumentu ar numuru 3883. Tas ir Ministru kabineta akceptētais un Saeimas pieņemtais likumprojekts "Grozījums likumā "Par cukuru"".

Ministru kabinets šajā likumprojektā iesaka svītrot 11. prim pantu. Es saprotu, Leiškalna kungs... ka man ātrāk jārunā... Būtībā šis pants nosaka, ka mazumtirdzniecībā un vairumtirdzniecībā var atrasties cukurs, kurš ir deklarēts Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai kuram arī ir muitas dokumenti, kas apliecina cukura iegādi no personas, kurai ir licence. Tātad Ministru kabinets iesaka svītrot 11. prim pantu, tas nozīmē atcelt deklarēšanu, jo tā praktiski neatbilst Eiropas Savienības preču brīvās kustības principiem. Ja nesvītro tātad šo normu, tad Ministru kabinets arī nevar noteikt kārtību, kādā izsniedzamas licences cukura importam. Tātad būtībā šeit Tautsaimniecības komisija šo likumprojektu ļoti nopietni izskatīja, un, ja mēs svītrojam šo 11. prim pantu, tad faktiski zūd visa šī likuma jēga. Tātad Tautsaimniecības komisija ilgu laiku sprieda, ko darīt ar šo iesniegto likumprojektu, tika izvestas garas pārrunas ar cukurbiešu audzētājiem, ar cukurbiešu pārstrādātājiem, ar tirgotājiem, un būtībā nolēma... Tātad vēl praktiski man jāpasaka laikam, ka bija divi varianti — vai nu sagatavot alternatīvo likumprojektu, vai arī piepildīt šo likumprojektu ar jaunu saturu, kas praktiski varētu strādāt, jo situācija būtībā cukura rūpniecībā ir ļoti būtiski izmainījusies. Apspriežot visus par un pret, Tautsaimniecības komisija nolēma virzīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un turpmākajos lasījumos piepildīt šo likumprojektu ar jaunu saturu. Tāpēc es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs

. Debatēs pieteicies Gundars Valdmanis.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Gundars Valdmanis — Tautas kopa "Brīvība", saraksts numur 1. Prezidij, Sadarbības padome, Sadarbības padomes pakalpiņi un tauta! Latvija ir viena no tām valstīm, kas gribētu, lai mēs patērētu cukuru, kas ir taisīts no mūsu cukurbietēm. To grib arī citas Eiropas valstis, un to griba ir pamatota. Bet tā komanda, kas grib Latvijas ekonomiku graut, ir mums tālu, tālu priekšā. Pirms 6. Saeimas vēlēšanām es ar kādiem draugiem sāku sapņot, ka mēs varētu aktivizēt Jēkabpils cukurfabriku, ievest jēlcukuru, to pārstrādāt un sūtīt tālāk uz Krieviju. Sākām iepazīties ar tirgu. Un kā vienu no mājas darbiem — aizbraucām uz noliktavu, kur varēja pirkt cukuru. Saku, ka es gribu nopirkt 200 kilogramus cukuru. Šis man dod importēto cukuru. Es saku — nē, es gribētu to cukuru, kas ir taisīts Jelgavā, ko mana kompānija taisa no latviešu cukurbietēm. — Valdmaņa kungs, jūs to negribat... Atvainojiet — kāpēc? Kvalitāte nav kārtībā? Valdmaņa kungs, jūs to negribat? Nu, lūdzu, paskaidrojiet man, kāpēc? Viņš pasmaida un saka: redz, mūsu noliktava dabūn 5% no apgrozījuma vērtības, kas nāk cauri mūsu noliktavai, bet, ja mēs pārdodam kontrabandas cukuru, tad mēs dabūnam 25%. Un saprotat, mēs it kā cenšamies aizsargāt mūsu ražotājus, mūsu laukus ar pilnīgi neprātīgu domu, ar muitām. Ar muitu mēs paaugstinām cenu visai tautai — to augstāko cenu maksā ikkatrs patērētājs, un Latvijā cenas ir starp augstākajām visā pasaulē. Bet tas labums nenāk valstij, tā starpība, ko maksā patērētājs, neiet, lai nodrošinātu darbu mūsu ražotnēs, tā iet, lai nodrošinātu bagātības tiem, kas māk sagatavot papīrus, tiem, kas māk nokārtot, ka noliktavas pārdos viņu preci.

Tā mēs mānām tautu. Mēs it kā to lauksaimnieku aizstāvam ar muitu, un patiesībā mēs ar to muitas nodevu augļojam tos, kas nodrošina, ka mūsu lauki to darbu nedara. Un es gribētu, lai tauta saprot to viltību, saprotiet, 65 labi izlasīti cilvēki, labi skoloti cilvēki ir strādājuši gandrīz desmit gadus, lai izdomātu, kā tautu apšmaukt, kā viņai rādīt, ka mēs darām vienu un darām otru. Būs budžets ļoti drīz, un mēs prasīsim, kāpēc mēs nevaram dzīvot pēc Satversmes. 107. pants Satversmē saka, ka katram Latvijā jāsaņem atbilstošs atalgojums. Un tad mēs sapratīsim, cik tālu mēs esam no normālas saimniekošanas, sapratīsim, ko ir veikusi mūsu "Latvijas ceļa" valdība, mūsu Šķēles kunga valdība, mūsu "Tēvzemei un Brīvībai" valdība... un visi citi, kas ir šo to atbalstījuši. Sapratīsim, ka viņi strādājuši pret tautas gribu, ir rādījuši, ka viņi dara vienu un ir darījuši pretējo. Cik dziļi... cik dziļi ir tā nodevība, kas valda pār mūsu valsti. Kāpēc ir tādi vadoņi kā Druva un Dilba, kas balso pret to, ko mēģina panākt viņu pakļautie? Kāpēc viņi ir atļauti vispār mūsu sabiedrībā? Ka viņi tēlo, ka viņi dara vienu un dara otru. Aizsargā mūsu neatkarību ar angļu vārdiem un angļu sprediķiem Rīgas Doma baznīcā... Paldies!

Sēdes vadītājs

. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Rāznas kungs, vai vēlaties ko piebilst? Tātad nevēlas. Jābalso. Lūdzu zvanu un lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 7, atturas — 12. Pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumus otrajam lasījumam.

J.Rāzna

(DP, KDS, LZP). Cienījamie kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 27. augusts.

Sēdes vadītājs

. Vai nav iebildumu par minēto termiņu — 27. augusts? Iebildumu nav. Paldies! Esam vienojušies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Likums par īres valdēm" . Otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Normunds Pēterkops.

N.Pēterkops

(TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu nr. 4394 — "Likums par īres valdēm". Pirmais priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs piedāvā izteikt likumprojekta nosaukumu citā redakcijā. Atbildīgā komisija noraida, bet atbildīgā komisija piedāvā savu nosaukumu, un tas tika atbalstīts. Tātad nosaukt par "Īres tiesu likumu".

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt komisijas atzinumam par Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un atbildīgās komisijas priekšlikumam? Īres tiesu likums. Piekrīt? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops

. Paldies! Trešais priekšlikums... tātad atbildīgā komisija piedāvā visur likumā, attiecīgajā likumā vārdus "īres valdes" aizstāt ar vārdiem "īres tiesām".

Sēdes vadītājs

. Deputāti tam piekrīt? Pieņemts.

N.Pēterkops

. Ceturtais priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā izslēgt 1. pantā vārdus "neatkarīgai tiesu sistēmai piederīga". Atbildīgā komisija daļēji atbalsta un piedāvā izteikt 1. pantu attiecīgi savā un jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas atzinumam par 4. un 5. priekšlikumu? 1. panta redakcija līdz ar to pieņemta.

N.Pēterkops

. Sestais priekšlikums. Juridiskā komisija piedāvā papildināt 3. panta 1. daļu pēc vārda "domēm" ar vārdiem "pagastiem, padomēm". Atbildīgā komisija neatbalsta, bet atbildīgā komisija piedāvā izteikt 3. pantu jaunā redakcijā. Tātad būtu jāskata kopā — 6., 7. un 8. priekšlikums.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 3. panta redakcijai, tādai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt? Paldies! Pieņemts.

N.Pēterkops

. Devītais priekšlikums un 10., 11. un 12. ir jāskata kopā, jo šeit ir ņemti vērā Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, bet nav ņemts vērā Juridiskās komisijas priekšlikums par panta izslēgšanu, un atbildīgā komisija sagatavo savu jauno redakciju 4. pantam.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 4. panta redakcijai tādai, kādu to akceptējusi atbildīgā komisija? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 13. priekšlikums un 14. priekšlikums, 15. un 16. priekšlikums... tie ir priekšlikumi par 5. panta izmaiņām, un atbildīgā komisija ir izstrādājusi jaunu 5.panta redakciju, tas mums labās puses ailītē ir redzama.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt likumprojekta 5. panta redakcijai? Pieņemts.

N.Pēterkops

. 17. priekšlikums. Juridiskā komisija — izteikt 6. pantu šādā redakcijā. Atbildīgā komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta likumprojekta 6. panta redakciju. Pieņemts.

N.Pēterkops

. Tātad 18. priekšlikums līdz ar to arī ir jau izskatīts. Un 19. priekšlikums ir par 7. pantu, un 20. priekšlikums ir par 7. pantu un 21. priekšlikums par 7. pantu. Atbildīgā komisija ir noraidījusi Juridiskās komisijas un Juridiskā biroja priekšlikumu un sagatavojusi jaunu redakciju 7. pantam, un tas ir pieņemts.

Sēdes vadītājs

. Vai deputāti piekrīt likumprojekta 7. panta redakcijai? Piekrīt. Pieņemts.

N.Pēterkops

. 22., 23., 24. priekšlikums ir par 8. pantu, un atbildīgā komisija ir atbalstījusi Juridiskās komisijas priekšlikumu 8. panta 2. daļas redakcijas izmaiņām un arī ir sagatavojusi savu atbildīgās komisijas redakciju par 8. panta redakciju. Tātad atbalstīts ir Juridiskais birojs un Juridiskās komisijas viedoklis par 8. panta 2. daļu. Un noraidīts ir Juridiskās komisijas priekšlikums — izslēgt 8. panta 1. daļu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti neiebilst par komisijas akceptēto 8. panta redakciju? Par tā 1., 2. un 3. daļu? Pieņemts.

N.Pēterkops

. 25. priekšlikums. Juridiskās komisijas priekšlikums par 9. panta redakciju. Daļēji ir ņemts vērā un pilnīgi atbalstīts 26. priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja — par 9. pantu. Tātad 9. pants un attiecīgi 1., 2. un 3. daļa ir šādā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Paldies! Deputāti piekrīt likumprojekta otrās nodaļas 9. panta — Īres tiesas sastāvs — 1., 2. un 3. daļas redakcijai. Paldies! Pieņemts.

Godātais Pēterkopa kungs, pulkstenis ir 17, un mums ir jāpārtrauc likumprojekta skatīšana. Skatīsim to nākamajā sēdē.

N.Pēterkops

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Pirms sēdes slēgšanas paziņojums Valdmaņa kungam.

G.Valdmanis

(pie frakcijām nepiederošs deputāts). Prezidij, kolēģi Saeimā! Svētdien ir 23. augusts — starptautiska sēru diena par Molotova–Ribentropa paktu. Beidzamajā darbdienā pirms tās dienas — piektdien, tas ir, rīt desmitos, jūs visi esat aicināti piedalīties. Nākat jūsu formas tērpos no Vorkutas, Intas vai vācu darba nometnēm, Rubuļu Jāni, nāc vācu gaisa aizsarga uniformā, parādīsim pasaulei, parādīsim mūsu prezidentam, ka mēs esam cietuši gan zem fašisma, gan zem komunisma, ka mēs neesam ne viens, ne otrs, mēs esam latvieši.

Un svētdien pulksten 9 es būšu pie Kārļa Ulmaņa pils, man ir 107. panta tiesības, man būs svecīte, es gan kori neņemšu līdzi, lai viņiem nav jācieš, bet, ja grib mani likt cietumā, lai liek. Un es jūs aicinu nākt līdzi. Pārbaudīsim, vai mēs drīkstam dzīvot zem Satversmes 107. panta jeb mums ir jādzīvo zem Gunta Ulmaņa diktāta. Es jūs aicinu nākt pie Daugavmalas uz vienu stundu, klusu pārdomu brīdi, kurp mūsu tauta iet, kas mums ir jādara. Pulksten 9 pie Kārļa Ulmaņa... pie Gunta Ulmaņa pils ar svecītēm.... vakarā svētdien.

Sēdes vadītājs

. Godātie kolēģi! Lūdzu reģistrācijas režīmu un lūdzu deputātus reģistrēties ar identifikācijas kartītēm! Un Māri Rudzīša kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Ievietot kartītes, godātie kolēģi, kamēr parādās uz tablo uzraksts — identifikācija pabeigta. Citādi mums te bieži rodas pārpratumi. Pēc sēdes slēgšanas es lūdzu kolēģus uzklausīt vēl vienu paziņojumu.

M.Rudzītis

(6. Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Jurkāns, Andrejs Krastiņš, Antons Seiksts, Kristiāna Lībane, Inese Birzniece, Leonards Tenis, Ojārs Grinbergs, Viktors Kalnbērzs, Leopolds Ozoliņš, Uldis Veldre...

(Zālē skaļš troksnis.)

Sēdes vadītājs

. Kolēģi!

M.Rudzītis

. Uldis Veldre, Odisejs Kostanda, Māris Vītols, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Kolēģi, 20. augusta plenārsēdi paziņoju par slēgtu. Paziņojums. Nākamā — ārkārtas sēde — saskaņā ar 38 deputātu prasību sasaukt ārkārtas sēdi — notiks 25. augustā, nākošajā nedēļā, otrdien pulksten 19. Septiņos vakarā ar darba kārtību: par kritisko situāciju labības tirgū. Paldies! Uz redzēšanos!