Ministru kabineta noteikumi Nr. 636

Rīgā 2021. gada 14. septembrī (prot. Nr. 61 41. §)

Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas padomes locekļu atlases, izvirzīšanas un atsaukšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 14.¹ panta devīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. Ministru kabineta virzītu valsts augstskolas (turpmāk – augstskola) padomes (turpmāk – augstskolas padome) locekļu kandidātu (turpmāk – kandidāts) atlases komisijas (turpmāk – atlases komisija) izveidošanas kārtību un sastāvu;

1.2. augstskolas padomes locekļiem izvirzāmās prasības un viņu novērtēšanas kārtību, ievērojot, ka virza kandidātus, kuriem ir nevainojama reputācija, un atlases procesā tiek ievēlētas personas, kurām ir profesionālās kompetences tādās jomās kā, piemēram, finanses, risku vadība, stratēģiskā attīstība, kultūra, māksla vai starptautiskā sadarbība, un kuras kopumā nodrošina katras augstskolas stratēģiskajai vadībai nepieciešamās kompetences;

1.3. kārtību, kādā dokumentējama un publiskojama informācija par augstskolas padomes locekļu nominācijas procesa norisi un rezultātiem;

1.4. augstskolas padomes locekļu izvirzīšanas un atsaukšanas kārtību.

2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt atklātu, godīgu un profesionālu kandidātu atlasi un viņu kandidēšanu uz augstskolas padomes locekļu amatiem, lai sekmētu profesionālas un kompetentas augstskolas padomes izveidi.

3. Šie noteikumi nav attiecināmi uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju.

4. Ministrija, kuras pārraudzībā ir augstskola (turpmāk – atbildīgā ministrija), ja nepieciešams, kandidātu atlases procesā iesaista neatkarīgu personāla atlases ekspertu (turpmāk – atlases eksperts), lai izvērtētu augstskolas padomes locekļa amata pildīšanai nepieciešamās kompetences, kā arī veiktu citus ar kandidātu atlasi saistītus atlases ekspertiem noteiktus uzdevumus (ja tādi ir noteikti).

5. Izdevumus, kas saistīti ar atlases ekspertu darbību atbilstoši šo noteikumu 4. punktam, sedz atbildīgā ministrija.

6. Atlases komisijas saņemtajai un radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss, un termiņu šim statusam nosaka atlases komisijas nolikumā.

II. Atlases komisijas izveidošanas kārtība un sastāvs

7. Atbildīgā ministrija kandidātu atlases un novērtēšanas procesa nodrošināšanai katrai augstskolai sagatavo pastāvīgu atlases komisijas personālsastāvu vai vienu pastāvīgu atlases komisijas personālsastāvu augstskolām, kuras atbilst mākslu un kultūras universitātes tipam, un izstrādā atlases komisijas nolikuma projektu. Atlases komisijas personālsastāvā iekļauj arī Augstskolu likumā noteiktos sabiedrības pārstāvjus.

8. Atlases komisijas personālsastāvu un atlases komisijas nolikumu apstiprina attiecīgās nozares ministrs.

9. Atlases komisijas dalībnieku skaitlisko sastāvu, pārstāvamās institūcijas un organizācijas, kā arī uzaicināmās fiziskās personas nosaka atlases komisijas nolikumā. Atbildīgā ministrija atlases komisijas personālsastāvu veido, ievērojot attiecīgās augstskolas tipu, tās attīstības stratēģiju un augstskolas stratēģisko specializāciju, kas noteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā (turpmāk – stratēģiskā specializācija). Atlases komisijā tiek iekļauti:

9.1. balsstiesīgie locekļi, kas pārstāv:

9.1.1. atbildīgo ministriju;

9.1.2. Izglītības un zinātnes ministriju;

9.1.3. attiecīgās augstskolas absolventu organizāciju (ja tāda ir);

9.1.4. personas ar starptautiski nozīmīgiem sasniegumiem zinātnē, mākslās un uzņēmējdarbībā;

9.2. balsstiesīgie neatkarīgie eksperti augstskolas attīstības stratēģijas jautājumos un stratēģiskās specializācijas jomās (turpmāk – nozares eksperti), kas pārstāv atbilstošās:

9.2.1. profesionālās nozaru asociācijas;

9.2.2. darba devēju organizācijas;

9.2.3. pašvaldības un plānošanas reģionus;

9.3. padomdevēji (bez balsstiesībām):

9.3.1. neatkarīgie novērotāji, tostarp arī attiecīgās augstskolas studējošo pašpārvaldes, biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" un citu nevalstisko organizāciju pārstāvji;

9.3.2. eksperti, tostarp akadēmisko, pētniecības un radošo organizāciju pārstāvji.

10. Par balsstiesīgajiem locekļiem un balsstiesīgajiem nozares ekspertiem atlases komisijā var būt personas, kurām ir profesionālā pieredze vismaz vienā no šādām jomām:

10.1. personāla vadība, atlase vai vadības kompetenču novērtēšana;

10.2. valsts augstskolas pārvaldība vai tās procesu vadīšana vai organizēšana;

10.3. augstskolas attīstības stratēģija un stratēģiskā specializācija;

10.4. zinātnes, mākslas un uzņēmējdarbības institūcijas vai organizācijas pārvaldība vai tās procesu vadīšana vai organizēšana;

10.5. citā augstskolas tipam, attīstības stratēģijai un stratēģiskajai specializācijai atbilstošā jomā, ko norāda atlases komisijas nolikumā.

11. Par padomdevēju var būt persona, kura nav nekādās tiesiskās attiecībās ar attiecīgo augstskolu (nav attiecināms uz attiecīgās augstskolas studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem), atbildīgo ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ar to pārvaldes institūcijām un kura savas funkcijas atlases komisijā veic sabiedrības interesēs neitrāli, objektīvi un neatkarīgi.

12. Atlases komisijas loceklis, nozares eksperts, atlases eksperts un padomdevējs apliecina, ka nav tādu apstākļu, kuru dēļ viņš būtu ieinteresēts kāda konkrēta kandidāta atlasē, kā arī apņemas neizpaust ierobežotas pieejamības informāciju, kura atlases komisijas loceklim, nozares ekspertam, atlases ekspertam un padomdevējam ir kļuvusi zināma atlases norises laikā.

13. Atlases komisijas priekšsēdētājs ir atbildīgās ministrijas pārstāvis. Atlases komisijas priekšsēdētāja vietnieku un atlases komisijas sekretariāta funkcijas izpildītāju nosaka atlases komisijas nolikumā. Lai nodrošinātu, ka augstskolas padomes locekļi kopumā atbilst Augstskolu likumā augstskolas padomei noteiktajai kompetencei, kandidātu atlases procesā paredz savstarpējas konsultācijas ar Augstskolu likumā noteiktajiem augstskolas padomes locekļu kandidātu virzītājiem. Konsultācijas paredz atlases komisijas nolikumā, un tās nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka zinātnes universitātes augstskolas padomes veidošanas procesā augstskolas padomes locekļu vairākumam ir zinātnes doktora grāds. Organizējot minētās konsultācijas, ievēro šo noteikumu 6. punktā un atlases komisijas nolikumā noteiktās prasības par personas datu aizsardzību atbilstoši Fizisko personu datu apstrādes likumam.

III. Augstskolas padomes locekļiem izvirzāmās prasības

14. Atbildīgā ministrija, ievērojot attiecīgās augstskolas tipu, tās attīstības stratēģiju, kā arī stratēģisko specializāciju un konsultējoties ar attiecīgo augstskolu, izstrādā attiecīgajai augstskolai kandidātu atlases nolikuma (turpmāk – kandidātu atlases nolikums) projektu. Kandidātu atlases nolikuma projektā paredz:

14.1. kandidāta iesniedzamo dokumentāciju, ievērojot Augstskolu likumā augstskolas padomes locekļiem noteiktās prasības un šo noteikumu 16. punktā kandidātam noteiktās prasības;

14.2. šo noteikumu 33. punktā minētās intervijas pamatjautājumu vērtēšanas apsvērumus;

14.3. kompetenču novērtējuma kritērijus atbilstoši šo noteikumu 22. punktam;

14.4. reputācijas izvērtēšanas aspektus;

14.5. kandidātu vērtēšanas veidlapu un citu veidlapu paraugus (ja nepieciešams);

14.6. atlases procesa organizatoriskos jautājumus, tostarp atlases ekspertiem noteiktos uzdevumus (ja nepieciešams);

14.7. citus jautājumus (ja nepieciešams).

15. Kandidātu atlases nolikuma projektu saskaņo ar atlases komisiju, un to apstiprina attiecīgās nozares ministrs. Kandidātu atlases nolikumu publicē atbildīgās ministrijas un attiecīgās augstskolas tīmekļvietnē, kā arī citā tīmekļvietnē, ja tas ir noteikts kandidātu atlases nolikumā.

16. Ievērojot Augstskolu likumā augstskolas padomes locekļiem noteiktās prasības, kandidātam izvirzāmas arī šādas prasības:

16.1. augstākā izglītība, kas atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai ir iegūta augstākajā izglītības pakāpē (izņemot pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību), kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu augstskolas padomes locekļa amata pienākumus. Zinātnes universitātes augstskolas padomes kandidātam vēlams zinātnes doktora grāds;

16.2. darba pieredze, kas nodrošina nepieciešamo iemaņu kopumu, lai profesionāli pildītu augstskolas padomes locekļa amata pienākumus:

16.2.1. ne mazāk kā piecu gadu darba pieredze organizācijas vadībā vai citā vadošā amatā;

16.2.2. praktiskā darba pieredze organizācijas stratēģiskajā vai pārvaldības procesu vadībā;

16.3. nevainojama reputācija.

17. Kandidāts ir uzskatāms par personu ar nevainojamu reputāciju, ja nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, un nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamo reputāciju. Izvērtējot kandidāta reputāciju, ņem vērā atlases komisijas rīcībā esošo informāciju.

18. Kandidātam nepieciešamās profesionālās un vadības pieredzes jomas (turpmāk – darba pieredzes jomas), kurās augstskolas padomes locekļiem kopumā jānodrošina augstskolas stratēģiskajai vadībai nepieciešamās kompetences, ir šādas:

18.1. profesionālās pieredzes jomas:

18.1.1. finanšu vadība un audits;

18.1.2. risku vadība un iekšējās kontroles sistēma;

18.1.3. kultūra un māksla (attiecināms uz mākslu un kultūras universitātēm);

18.1.4. starptautiskā sadarbība;

18.2. vadības pieredzes jomas:

18.2.1. sadarbības tīklu veidošana, tostarp augstākās izglītības un darba tirgus sadarbība;

18.2.2. komandas un iesaistīto pušu vadība;

18.3. citas darba pieredzes jomas atbilstoši augstskolas tipam, augstskolas attīstības stratēģijai un stratēģiskajai specializācijai, ja nepieciešams, nosaka kandidātu atlases nolikumā.

19. Kandidāta atbilstību vērtē vismaz četrās šajā punktā minētajās kompetencēs, kurās ietilpst arī kritiskās kompetences (turpmāk – kompetences):

19.1. stratēģiskais redzējums (kritiskā kompetence);

19.2. pārmaiņu vadīšana;

19.3. orientācija uz rezultātu sasniegšanu (kritiskā kompetence);

19.4. orientācija uz attīstību;

19.5. plānošana un organizēšana;

19.6. lēmumu pieņemšana un atbildība;

19.7. pozitīvu attiecību veidošana un uzturēšana;

19.8. komandas vadīšana;

19.9. darbinieku motivēšana un attīstīšana;

19.10. citas kompetences atbilstoši augstskolas tipam, augstskolas attīstības stratēģijai un stratēģiskajai specializācijai, ja nepieciešams, nosaka kandidātu atlases nolikumā.

20. Ja Ministru kabineta virzīts augstskolas padomes loceklis ir iesniedzis augstskolas padomes nolikumā noteiktajā kārtībā iesniegumu par augstskolas padomes locekļa amata pienākumu izpildes izbeigšanu personisku iemeslu dēļ, augstskola par to rakstiski informē atbildīgo ministriju un aicina atbilstoši Augstskolu likumam un šiem noteikumiem darbam augstskolas padomē izvirzīt citu sabiedrības pārstāvi.

IV. Kandidātu pieteikšanās un kandidātu novērtēšanas kārtība

21. Pēc kandidātu atlases nolikuma apstiprināšanas atbildīgā ministrija izsludina publisku kandidātu pieteikšanos uz augstskolas padomes locekļa amatu, publicējot atlases komisijas apstiprinātu sludinājumu uz vakanto augstskolas padomes locekļa amatu Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā, atbildīgās ministrijas un attiecīgās augstskolas tīmekļvietnē, kā arī citā tīmekļvietnē, ja tas ir noteikts kandidātu atlases nolikumā. Ar publisku kandidātu pieteikšanos saprot kandidātu atlases nolikumā noteiktajā kārtībā iesniegtu pieteikumu par dalību atlasē, kam pievienota dokumentācija, kas apliecina kandidāta atbilstību šo noteikumu 16. punktā minētajām prasībām (turpmāk – pieteikums). Pieteikumu iesniedz:

21.1. fiziska persona, kas var būt arī Augstskolu likumā noteiktais sabiedrības pārstāvis;

21.2. publiskā, nevalstiskā, privātā sektora, kā arī Augstskolu likumā noteiktā sabiedrības virzītā kandidāta institūcija vai organizācija, tai skaitā atlases komisija un personāla eksperti, ja tāds uzdevums personāla ekspertiem ir noteikts kandidātu atlases nolikumā, apliecinot fiziskas personas piekrišanu dalībai atlasē.

22. Visiem kandidātiem vērtē vienādas kompetences, izmantojot vienādus vērtēšanas kritērijus katrai kompetencei. Katras kompetences vērtēšanas kritērijus nosaka atbildīgā ministrija, ņemot vērā attiecīgās augstskolas priekšlikumus.

23. Katru kompetenci novērtē piecu līmeņu skalā ar kopējo vērtējuma līmeni "izcili" (pārsniedz kompetences kritēriju(-us)), "teicami" (daļēji pārsniedz kompetences kritēriju(-us)), "labi" (atbilst kompetences kritērija(-u) lielākajā daļā), "jāpilnveido" (atbilst kompetences kritērijam(-iem), bet kopumā kompetenci nepieciešams pilnveidot) un "neapmierinoši" (neatbilst kompetences kritērijam(-iem)).

24. Kandidāta kompetences vērtē saskaņā ar kandidātu atlases nolikumā noteikto kompetenču novērtēšanas metodi, un to veic atlases komisijas locekļi un nozares eksperti, ja viņiem ir profesionāla pieredze kompetenču novērtēšanā, vai atlases komisijas locekļi un nozares eksperti, piesaistot atlases ekspertus.

25. Atlases komisija novērtē katra kandidāta kompetenci saskaņā ar kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem kompetenču kritērijiem. Iegūto kopējo vērtējuma līmeni, ievērojot šo noteikumu 23. punktu, katrā kompetencē un kompetencēs kopumā norāda kandidātu vērtēšanas veidlapā. Atlases komisijas sēdes gaitu fiksē protokolā.

26. Augstskolas padomes loceklis uz nākamo pilnvaru termiņu kandidē atbilstoši šiem noteikumiem.

27. Kandidātu atlase un novērtēšana saskaņā ar kandidātu atlases nolikumu var notikt vairākās kārtās.

28. Kandidātu novērtēšanu atlases komisija veic klātienē vai tiešsaistē videokonferences formātā.

29. Ja atlases komisijas rīcībā ir informācija, kas varētu liecināt, ka kandidāta reputācija nav nevainojama, atlases komisija atbilstoši kandidātu atlases nolikumam izvērtē šo informāciju un, ja konstatē kandidāta neatbilstību šo noteikumu 16.3. apakšpunktam, pieņem lēmumu par kandidāta nevirzīšanu uz šo noteikumu 33. punktā minēto interviju.

30. Lai iegūtu informāciju kandidāta reputācijas novērtēšanai, atlases komisija izmanto arī publiski pieejamos informācijas avotus.

31. Lai nodrošinātu kandidāta atbilstības pārbaudi, atlases komisija ir tiesīga lūgt kandidātam uzrādīt dokumentu oriģinālus un iesniegt papildu dokumentus vai informāciju jebkurā atlases kārtā, kā arī ar kandidāta iepriekšēju piekrišanu apkopot kandidāta iepriekšējo darba devēju un sadarbības partneru atsauksmes.

32. Atlases komisija pārbauda pieteikuma atbilstību Augstskolu likumā noteiktajām prasībām un šo noteikumu 16. punktam. Dokumentācijas atbilstību vērtē kā "atbilst" vai "neatbilst". Neatbilstības gadījumā atlases komisija kandidātu turpmākai atlasei nevirza.

33. Intervijā atlases komisija padziļināti novērtē kandidāta atbilstību darbam augstskolas padomē, atbilstoši kandidātu atlases nolikumam intervijas laikā uzdodot pamatjautājumus, lai:

33.1. noskaidrotu kandidāta motivāciju ieņemt vakanto amatu;

33.2. uzklausītu kandidāta redzējumu par augstskolas darbības prioritātēm;

33.3. noskaidrotu kandidāta redzējumu un izpratni par augstākās izglītības un zinātnes attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē;

33.4. novērtētu kandidāta darba pieredzi norādītajā jomā un izpratni, kas nepieciešama augstskolas stratēģiskajai vadībai, tai skaitā pārmaiņu vadības pieredzi;

33.5. novērtētu kandidāta komunikācijas un argumentācijas prasmes;

33.6. noskaidrotu citus ar atbilstību darbam valsts augstskolas padomē saistītus jautājumus, ja nepieciešams.

34. Atlases komisija novērtē kandidāta intervijas laikā sniegto informāciju atbilstoši kandidātu atlases nolikumā noteiktajiem intervijas pamatjautājumu vērtēšanas apsvērumiem, piemērojot šo noteikumu 23. punktā minēto kopējā vērtējuma līmeni, un uz kompetenču novērtēšanu izvirza ne vairāk kā trīs kandidātus uz vienu vakantu augstskolas padomes locekļa amata vietu.

35. Ja atbilstoši atlases komisijas vērtējumam neviens kandidāts šo noteikumu kompetenču novērtēšanā nav apliecinājis atbilstību darbam valsts augstskolas padomē, atlases komisija pieņem lēmumu par kandidātu novērtēšanas procesa pārtraukšanu un informē par to atbildīgo ministriju. Atbildīgā ministrija izsludina atkārtotu kandidātu atlasi atbilstoši šo noteikumu 21. punktam.

36. Atlases komisija vērtē kandidāta kompetences noteiktajās darba pieredzes jomās.

37. Kandidāta kompetences uzskatāmas par neatbilstošām, ja kāda no šo noteikumu 19. punktā minētajām kritiskajām kompetencēm ir novērtēta neapmierinoši.

38. Atlases komisija, apkopojot kandidātu kompetenču novērtējumus atbilstoši šo noteikumu 16., 33. un 36. punktam, pieņem lēmumu par augstskolas padomes locekļa amatam atbalstāmo kandidātu, kurš attiecīgajā kandidātu atlasē ieguvis augstāko vērtējumu (turpmāk – atlases komisijas lēmums). Atlases komisija triju darbdienu laikā pēc atlases komisijas lēmuma pieņemšanas iesniedz to atbildīgajai ministrijai.

39. Ja pēc šo noteikumu 16., 33. un 36. punktā minēto nosacījumu izpildes atlases komisija pieņem lēmumu, ka:

39.1. kandidātu skaits neatbilst augstskolas padomes locekļa amata vakanču skaitam, atbildīgā ministrija izsludina papildu kandidātu atlasi atbilstoši šo noteikumu 21. punktam;

39.2. kandidāts (kandidāti) pēc šo noteikumu 36. punktā minēto kompetenču novērtēšanas neatbilst augstskolas padomes locekļa amatam, atbildīgā ministrija par to informē kandidātus, kuri piedalījās attiecīgajā kandidātu atlasē, un izsludina atkārtotu kandidātu atlasi atbilstoši šo noteikumu 21. punktam.

V. Kārtība, kādā dokumentē un publisko informāciju par augstskolas padomes locekļu nominācijas procesa norisi un rezultātiem

40. Atlases komisijas sekretariāts nodrošina kandidātu atlases un novērtēšanas procesa dokumentēšanu. Pēc atlases procesa pabeigšanas ar to saistīto dokumentāciju nodod glabāšanā atbildīgajai ministrijai. Atbildīgā ministrija un atlases komisija nodrošina, ka kandidātu atlases un novērtēšanas procesā iegūtā informācija par kandidātiem netiek nodota vai izpausta trešajām personām, kā arī netiek veiktas citas darbības, kas būtu pretrunā ar Fizisko personu datu apstrādes likumu. Atbildīgā ministrija nosaka lietu nomenklatūru un lietu glabāšanas termiņus, kā arī lietvedības uzskaites kārtību ar atlases procesu saistītajai dokumentācijai.

41. Lai informētu sabiedrību par kandidātu atlases un kandidātu atbilstības novērtēšanas procesu un rezultātiem, atbildīgā ministrija:

41.1. vienlaikus ar šo noteikumu 21. punktā minētās procedūras izsludināšanu publicē atbildīgās ministrijas tīmekļvietnē amata sludinājumu, atlases komisijas sastāvu un, ja nepieciešams, citu papildu informāciju;

41.2. triju darbdienu laikā pēc atlases komisijas lēmuma saņemšanas par apstiprināšanai Ministru kabinetā izvirzītajiem kandidātiem atbildīgās ministrijas tīmekļvietnē publicē atlases komisijas sagatavoto informāciju par kandidātu novērtēšanas procesu (kandidātu novērtēšanas kritērijiem un izmantotajām kandidātu novērtēšanas metodēm, novērtēto kandidātu skaitu), kā arī citas ziņas, kuru norādīšanu atbildīgā ministrija uzskata par nepieciešamu un kuras neļauj identificēt citus kandidātus.

VI. Kandidātu virzīšana apstiprināšanai Ministru kabinetā un augstskolas padomes locekļa atsaukšanas kārtība

42. Atbildīgā ministrija apstiprināšanai Ministru kabinetā virza atlases komisijas atbalstīto lēmumā norādīto kandidātu.

43. Ministru kabinets pieņem lēmumu par Ministru kabineta izvirzīto sabiedrības pārstāvi attiecīgās augstskolas padomes locekļa amatam. Minēto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā. Pārsūdzēšana neaptur minētā lēmuma darbību.

44. Atbildīgā ministrija sniedz priekšlikumu par augstskolas padomes locekļa atsaukšanu no amata, ja pastāv kāds no Augstskolu likumā noteiktajiem iemesliem padomes locekļa atsaukšanai. Kandidātu uz vakanto augstskolas padomes locekļa vietu atbildīgā ministrija atlasa un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

VII. Noslēguma jautājums

45. Līdz 2023. gada 31. decembrim šo noteikumu 5. punktā minētos izdevumus, kas saistīti ar kandidātu atlasi visās augstskolās, sedz Izglītības un zinātnes ministrija.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece