— tiekoties ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Augsto komisāru

Valsts prezidents informēja par pašreizējo situāciju, kas izveidojusies sakarā ar parakstu vākšanu par referendumu pilsonības jautājumā. G.Ulmanis izteica viedokli, ka Eiropas politiķu ieteikumi pilsonības jautājumā dažkārt sabiedrībā tiek uztverti kā spiediens. G.Ulmanis un M. van der Stūls šajā jautājumā bija vienisprātis, ka vairāk jāskaidro sabiedrībai Pilsonības likuma grozījumu būtība. Valsts prezidents uzskata, ka šobrīd politiskajiem spēkiem skaidri jāpauž sava nostāja par Pilsonības likuma grozījumiem un precīzi jārunā, par ko tiks balsots referendumā. Tāpēc ir būtiski, kā tiks formulēts jautājums referendumā, uzskata G.Ulmanis.

Līdz vēlēšanām Valsts prezidents tiksies ar politiskajām partijām, lai pārrunātu pilsonības jautājumus. G.Ulmanis uzskata, ka gada beigās Vīnē, kad tiks runāts par Latvijas gatavību iestāties Eiropas Savienībā, pilsonības jautājums varētu būt viens no noteicošajiem kritērijiem. Pēc Valsts prezidenta domām, valsts interesēs ir saglabāt grozījumus Pilsonības likumā.

Sarunā ar M. van der Stūlu pārrunāts Valsts valodas likums, pret kuru M. van der Stūlam nav būtisku iebildumu. Tika uzsvērts, ka jāprecizē jautājums par latviešu valodas lietošanu privātajās struktūrās.

Sarunas gaitā pārrunātas šo valstu iekšpolitiskās un ārpolitiskās aktualitātes.

P.Vaivars informēja G.Ulmani par pašreizējo politisko un ekonomisko situāciju Ukrainā, Moldovā un Rumānijā.

Valsts prezidents interesējās, kā attīstās Latvijas un Ukrainas sadarbība.

Uzsverot Ukrainas draudzīgo un labvēlīgo attieksmi pret Latviju, vēstnieks minēja, ka ekonomikas jomā Latvijai būtu ļoti vēlama Brīvās tirdzniecības līguma par lauksaimniecības precēm ratifikācija.

Pēc Valsts prezidenta sacītā, līguma ratifikāciju nevajadzētu novilcināt, nedodot iespēju zemniekiem realizēt savu produkciju.

Tikšanās dalībnieki runāja par Pilsonības likuma grozījumiem. Vēstnieks informēja, ka Ukrainā, kur, pēc aptuveniem datiem, dzīvo septiņi tūkstoši latviešu, neviens nav parakstījies par referenduma ierosināšanu.

Valsts prezidents uzsvēra, ka ir vajadzīgs plašāks skaidrojums, par ko konkrēti būs jāpauž sava attieksme referendumā, tāpēc būtiski ir arī tas, kā tiks formulēts jautājums.

G.Ulmanis uzskata, ka valsts interesēs ir nodrošināt Pilsonības likumu grozījumu akceptēšanu.

Valsts prezidenta

preses dienests