Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Augstais komisārs Makss van der Stūls (Max van der Stoel) preses konferencē vakar

Makss van der Stūls informēja žurnālistus, ka šoreiz savu Latvijas apmeklējumu sācis, tiekoties ar Saeimas Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Ābiķi, lai pārrunātu jauno Latvijas Valsts valodas likumu. Atsaucoties uz Dzintara Ābiķa lūgumu, Makss van der Stūls šoreiz paņēmis sev līdzi arī EDSO ekspertu grupu, lai kopīgi izdiskutētu jaunā likuma nostādnes. Šajā sakarā EDSO augstais komisārs atgādināja arī Ministru prezidenta Guntara Krasta valdības atzinumu, ka Valsts valodas likumam jāatbilst starptautiskajām prasībām un standartiem. Makss van der Stūls paziņoja, ka ekspertu sarunas Rīgā sākušās labā un konstruktīvā gaisotnē un ka 26.augustā tās turpināsies. EDSO augstais komisārs izteica pārliecību, ka jaunais likums par valsts valodu līdz ar īpašu mācību programmu gan pieaugušajiem, gan skolēniem tālāk nostiprinās latviešu valodas autoritāti arī nepilsoņu vidū.

Par konstruktīvu Makss van der Stūls atzina savu tikšanos ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un izglītības ministru Jāni Gaigalu.

Augstais komisārs pauda arī savu viedokli par nesen Latvijā noslēgušos parakstu vākšanas kampaņu un tajā apliecināto Latvijas tautas vēlmi jautājumu par Pilsonības likuma grozījumiem izlemt referendumā. "Latvijas Republikas Konstitūcija pieļauj šādu parakstu vākšanas kampaņu un referendumu — gadījumā, ja šāda kampaņa bijusi sekmīga, " teica Makss van der Stūls: " Latvijas tautas ziņā ir pieņemt vai nepieņemt šos Pilsonības likuma grozījumus. Tomēr es ceru, ka Latvijas tautai pirms šī svarīgā jautājuma izlemšanas būs vēl daudz iespēju iepazīties ar šo labojumu patieso nozīmi, " tālāk teica Makss van der Stūls, paužot pārliecību, ka daudzos gadījumos cilvēki, kas balsojuši par referenduma nepieciešamību, vēl neizprot Pilsonības likuma labojumu patieso nozīmi.

"Man par pārsteigumu, daudzi Latvijā uztver tā saukto naturalizācijas logu mehānisma atcelšanu kā automātisku pārbaudījumu atcelšanu pretendentiem uz pilsonības iegūšanu. Šāds apgalvojums parādījies pat preses rakstos. Taču tas nav paredzēts ne Pilsonības likuma labojumos, ne arī ietilpst manos priekšstatos par naturalizāciju. Arī pēc naturalizācijas logu atcelšanas pretendentiem būs jākārto gan latviešu valodas, gan Latvijas vēstures un Valsts konstitūcijas pārbaudījumi."

EDSO augstais komisārs izteica pārliecību, ka daudzi Latvijā joprojām nepareizi izprot arī otru Pilsonības likuma labojumu aspektu — par Latvijas republikas pilsonības piešķiršanu pēc valsts neatkarības atjaunošanas Latvijā dzimušajiem bērniem. "Esmu lasījis, ka ar šo likuma labojumu tikšot apdraudēta latviešu valoda," teica Makss van der Stūls: "Bet padomājiet, par ko tad būtībā ir runa! Runa ir par 18 tūkstošiem bērnu vecumā no 0 līdz 7 gadiem. Viņi visi vēl tikai mācīsies Latvijas skolās, kur apgūs gan latviešu valodu, gan Latvijas vēsturi. Viņi reāli apgūs jauno izglītības programmu, ko jau uzsākusi Latvijas valdība."

"Bērnus nedrīkst saistīt ar daudzajiem padomju okupācijas laika noziegumiem," tālāk uzsvēra Makss van der Stūls. "Šiem bērniem beidzot pamatskolu, Latvijā būs vēl par 18 tūkstošiem vairāk tādu cilvēku, kuri prot latviešu valodu. Es uzskatu, ir absurds apgalvot, ka šie bērni varētu apdraudēt latviešu valodu, " teica EDSO augstais komisārs, izsakot cerību, ka līdz referendumam Latvijā vēl notiks plaša diskusija par to, "ko nozīmē un ko nenozīmē Pilsonības likuma grozījumi".

Augstais komisārs arī teica, ka vairums EDSO valstu uzskatot Latvijā diskutējamos Pilsonības likuma grozījumus par labiem.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kā Makss van der Stūls vērtē Valsts prezidenta Ulmaņa pausto viedokli, ka ārvalstu politiķu ieteikumi pilsonības jautājumā dažkārt sabiedrībā tiek uztverti kā spiediens, augstais komisārs teica: "Man bija ļoti laba saruna ar prezidentu Ulmani, un viņš šajā sakarā nebūt nenorādīja ar pirkstu uz mani. Varbūt tas bija norādījums ar pirkstu uz Austrumu politiķiem".

Makss van der Stūls arī ieteica žurnālistiem precīzai viņa rekomendāciju iepazīšanai un analīzei saņemt to pilnus tekstus EDSO misijā Rīgā.

EDSO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Makss van der Stūls žurnālistiem nepārprotami deklarēja, ka " automātiska pilsonības piešķiršana nekad nav saskanējusi ar manu viedokli un manām prasībām. Vienīgais izņēmums ir šie 18 tūkstoši bērnu, kuri latviešu valodu un Latvijas vēsturi iemācīsies skolā. Pozitīvs lēmums par viņiem atbildīs arī stāvoklim vairumā EDSO valstu".

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors