ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2021. gada 23. septembra rīkojums Nr. 667 "Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.2021., Nr. 187 https://www.vestnesis.lv/op/2021/187.2
2021/187.2
RĪKI
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 99 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 667
Rīgā 2021. gada 23. septembrī (prot. Nr. 62 10. §)
Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā
1. Atbalstīt grozījumus Valsts civilās aizsardzības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu") (Latvijas Vēstnesis, 2020, 167. nr.).
2. Iekšlietu ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto Valsts civilās aizsardzības plānu Valsts kancelejā.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
(Ministru kabineta
2021. gada 23. septembra
rīkojums Nr. 667)
Grozījumi Valsts civilās aizsardzības plānā
Izdarīt Valsts civilās aizsardzības plānā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020.gada 26.augusta rīkojumu Nr.476 "Par Valsts civilās aizsardzības plānu") (Latvijas Vēstnesis, 2020, 167. nr.) (turpmāk – plāns) šādus grozījumus:
1. Izteikt plāna saturā skaitli un vārdus "8.pielikums Epidēmija" ar skaitli un vārdiem "8.pielikums Epidēmija, pandēmija".
2. Aizstāt plāna sadaļā "Plānā lietotie saīsinājumi un abreviatūras" tekstu "LJA ‒ VAS "Latvijas jūras administrācija"" ar tekstu "JA - VSIA "Latvijas Jūras administrācija"".
3. Aizstāt plāna sadaļā "12. Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā" tekstu "Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs sastāv no grupām un tā sastāvā ietilpst" ar tekstu "Civilās aizsardzības operacionālais vadības centrs sastāv no deleģētiem nozaru ekspertiem, kas balstoties uz savām kompetencēm, apvienojas darbam dažādās jomās atbilstoši risināmiem jautājumiem";
4. Izteikt plāna sadaļā "12.Civilās aizsardzības sistēmas darbība kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā" tabulu "Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāvs" šādā redakcijā:
| "Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra sastāvs | |
| Darbības jomas | Atbildīgā institūcija |
| Veselība un medicīna | Veselības ministrija (NMPD) |
| Sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju koordinēšana | Iekšlietu ministrija (VUGD) |
| Cilvēku pārvietošana (evakuācija) | Iekšlietu ministrija (VUGD) |
| Sabiedriskā kārtība un drošība | Iekšlietu ministrija (VP) |
| Transporta infrastruktūra | Satiksmes ministrija |
| Sakaru nodrošinājums | Satiksmes ministrija |
| Pārtikas un ūdens nodrošinājums | Zemkopības ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| Pirmās nepieciešamības preču nodrošinājums | Ekonomikas ministrija |
| Enerģētika | Ekonomikas ministrija |
| Kultūras mantojuma un arhīvu saglabāšana | Kultūras ministrija |
| Civilā sektora krīzes komunikācijas koordinācija | Valsts kanceleja |
| Var tikt iesaistīti jebkuras jomas darbībā | Labklājības ministrija |
| Finanšu ministrija | |
| Kultūras ministrija | |
| Tieslietu ministrija | |
| Aizsardzības ministrija | |
| Ārlietu ministrija | |
| Izglītības un zinātnes ministrija | |
| Krīzes vadības padomes sekretariāts | |
| Valsts drošības dienests | |
| Satversmes aizsardzības birojs | |
| Militārās izlūkošanas un drošības dienests | |
| Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra " | |
5. Aizstāt plāna 1.pielikuma tabulas 13.punktā ailē "Apdraudējumi" vārdus "Epidēmijas – gripas pandēmija" ar vārdiem "Epidēmijas, pandēmijas".
6. Svītrot plāna 4.pielikuma sadaļā "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" tekstu:
" - Vides politikas pamatnostādņu 2014.–2020.gadam;
- Vides monitoringa pamatnostādnes 2014.–2020.gadam;"
7. Papildināt plāna 4.pielikuma sadaļu "Saskaņojuma veidlapa par spridzināšanas darbu veikšanu" ar šādu atzīmi:
"
";
8. Svītrot plāna 6.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 23.punktu";
9. Svītrot plāna 7.pielikuma sadaļā "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" tekstu " - Ministru kabineta 2015.gada 5.oktobra rīkojums Nr.611 "Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.-2020.gadam;" un tekstu " - Vides monitoringa programma 2015.–2020. gadam;";
10. Aizstāt plāna 7.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 10.punkta ailēs "Lēmuma pieņēmējs", "Par izpildi atbildīgā institūcija" un "Izpildītāji" vārdus "Valsts meža dienests" ar abreviatūru "VMD";
11. Izteikt plāna 8.pielikumu jaunā redakcijā (1.pielikums).
12. Izteikt plāna 9.pielikuma sadaļu "Riska kopsavilkums" šādā redakcijā:
"Riska kopsavilkums
Epizootijas ir dzīvnieku infekcijas slimības, kurām raksturīga dzīvnieku masveida saslimšana, un tās rada lielus ekonomiskos zaudējumus, ierobežo tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produkciju. Tās ir, piemēram, Āfrikas cūku mēris, klasiskais cūku mēris, mutes un nagu sērga, putnu gripa, u.c.
Konstatējot epizootijas uzliesmojumu, skartās novietnes dzīvnieki pakļauti nogalināšanai, savukārt noteiktā teritorijā ap skarto novietni tiek piemēroti dažādi ierobežojumi un papildus kontroles pasākumi. Konstatējot epizootijas uzliesmojumu savvaļas dzīvniekiem, tiek noteikti ierobežojumi un slimības kontroles pasākumi gan slimības apkarošanai un uzraudzībai attiecīgajā savvaļas dzīvnieku populācijā, gan lauksaimniecības dzīvnieku novietnēm, atkarībā no konkrētās slimības un skartās dzīvnieku sugas. Slimības uzraudzības un apkarošanas pasākumus veic valsts kompetentās iestādes.
Epizootiju izplatību ietekmē inficētu savvaļas dzīvnieku migrācija, inficētu lauksaimniecības dzīvnieku pārvietošana vai dzīvnieku izcelsmes produktu, kas iegūti no inficētiem dzīvniekiem, aprite. Risku rada arī dažādu dzīvnieku nelegāla pārvietošana.";
13. Izteikt 9.pielikuma sadaļu "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" šādā redakcijā:
"Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti
‒ Veterinārmedicīnas likums;
‒ Dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības plāns un Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības un apkarošanas programmas;
‒ Ministru kabineta 2002.gada 19.marta noteikumi Nr.127 "Epizootiju uzliesmojuma likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība";
‒ Ministru kabineta 2021.gada 1.aprīļa noteikumi Nr.199 "Valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības vai epizootijas uzliesmojuma laikā radušos zaudējumu kompensācijas noteikumi";
‒ Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumi Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas";
‒ Noteiktu epizootiju apkarošanu reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi.";
14. Izteikt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 3.punktu šādā redakcijā:
| "3. | Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana (bīstamības modelēšana, prognozēšana, agrīnās brīdināšanas sistēmas, riska novērtēšana u.c.), uzturēšana un pārbaude | 2020.-2027.gads | ZM
PVD |
ZM
PVD |
PVD | Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums" |
15. Svītrot 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 1.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" vārdu "masveida";
16. Izteikt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 2.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu šādā redakcijā:
"Iedzīvotāju apziņošana un brīdināšana par dzīvnieku iespējamo saslimšanu ar sevišķi bīstamu infekcijas slimību un par profilakses pasākumiem";
17. Aizstāt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 3.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" vārdus "uz dzīvnieku masveida" ar vārdiem "par dzīvnieku";
18. Aizstāt 9.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 10.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" vārdus "masveida iznīcināšanas" ar vārdu "nogalināšanas";
19. Izteikt 10.pielikuma sadaļu "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" šādā redakcijā:
"Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti
‒ Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzības plāns;
‒ Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā";
‒ 2012/535/ES Komisijas Īstenošanas lēmums (2012.gada 26.septembris) par ārkārtas pasākumiem, lai novērstu Bursaphelenchus xylophilus (Steiner et Buhrer) Nickle et al. (priedes koksnes nematodes) izplatīšanos Savienībā;
‒ Eiropas Komisijas 2020.gada 14.augusta Īstenošanas Regula (ES) 2020/1201 par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Wells et al.) ievešanu un izplatīšanos Savienībā;
‒ kaitīgā organisma Xylella fastidiosa konstatēšanas gadījumā piemēro Ministru kabineta 2018.gada 16.oktobra noteikumus Nr.640 "Fitosanitārie pasākumi un to piemērošanas kārtība augu un augu produktu aizsardzībai pret Xylella fastidiosa (Wells et al.)".";
20. Aizstāt 10.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 3.punkta ailē "Izpildītāji" abreviatūru "LAAD" ar abreviatūru "VAAD";
21. Izteikt 10.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 10.punkta ailē " Izpildītāji" tekstu šādā redakcijā:
" ZM
VMD";
22. Svītrot 14.pielikuma sadaļā "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" tekstu:
" - Ministru kabineta 26.03.2014. rīkojum Nr.130 "Vides politikas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam";".
23. Papildināt 14.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 3.1 punktu šādā redakcijā:
| "3.1 | Pastiprinātas kontroles veikšana robežšķērsošanas vietās | Pēc nepieciešamības | IEM
VARAM VVD RDC |
VRS
PVD VVD RDC |
VRS,
VUGD, PVD, NMPD, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, LVĢMC, Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras pārvaldītāji |
" |
24. Izteikt 16.pielikuma sadaļu "Riska kopsavilkums" šādā redakcijā:
"Riska kopsavilkums
Ugunsgrēks ir nekontrolēta degšana (liesmas, gruzdēšana, sarkankvēle) ārpus speciāli paredzētās vietas, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, rada materiālos zaudējumus un kaitējumu videi.
Galvenie ugunsgrēku iespējamie cēloņi ir neuzmanīga apiešanās ar uguni, bojātas elektroierīces vai nepareiza to ekspluatācija, tīša dedzināšana, bojāta apkures sistēma vai tās nepareiza ekspluatācija, bērnu rotaļas ar uguni un citi iespējamie iemesli.
Ugunsgrēka izraisīto seku apjoms ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, kur būtiskākie seku mazināšanas nosacījumi ir reaģēšanas laiks un atbilstoša rīcība. Ugunsgrēka izraisītās sekas var palielināties, ņemot vērā pirmo reaģētāju tehnisko un cilvēku resursu trūkumu.
2020.gadā valstī reģistrēto notikušo ugunsgrēku objektu grupās apkopojums ir norādīts 16.1.attēlā. Ugunsgrēks ir vērtējams kā vidējs risks.
16.1. attēls Ugunsgrēki objektos.
Informācijas avots : Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 2020.gada
operatīvā darba analīze "
25. Izteikt 16.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 6.punktu šādā redakcijā:
| "6. | Konceptuālajā ziņojumā "Par valsts politiku ugunsdrošības jomā" (Ministru kabineta 2019.gada 9.janvāra rīkojums Nr.7, Ministru kabineta 2020.gada 11.septembra rīkojums Nr.505) noteikto pasākumu īstenošana (valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanas pilnveidošana; VUGD amatpersonu, kas veic valsts ugunsdrošības uzraudzību, kvalifikācijas paaugstināšana un apmācība; ugunsdrošības stāvokļa analīze; ugunsdrošības risku novērtēšanas instrumenta ieviešana u.c.) | 2020.-2023.gads | IEM VUGD |
VUGD IEM IC |
VUGD IEM IC |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| " |
26. Izteikt 16.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 5.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu šādā redakcijā:
"Ugunsgrēku dzēšana, glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana";
27. Izteikt 16.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 13.punkta ailē "Par izpildi atbildīgā institūcija" tekstu šādā redakcijā:
" NMPD
Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes";
28. Aizstāt 17.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 1.punkta ailē "Lēmuma pieņēmējs", "Par izpildi atbildīgā institūcija" un "Izpildītāji", 13.punkta ailē "Par izpildi atbildīgā institūcija" un "Izpildītāji", 15.punkta ailē "Lēmuma pieņēmējs", "Par izpildi atbildīgā institūcija" un "Izpildītāji" abreviatūru "LJA" ar abreviatūru "JA".
29. Svītrot 20.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 9.punktu;
30. Svītrot 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 2.punktu;
31. Aizstāt 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 7.punkta ailē "Izpildītāji" un sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 14.punkta ailē "Lēmuma pieņēmējs" un "Par izpildi atbildīgā institūcija" abreviatūru "LJA" ar abreviatūru "JA".
32. Aizstāt 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 14.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu "Vraka aizvākšana" ar tekstu "Vraka bīstamības novērtēšana un/vai vraka aizvākšana".
33. Papildināt 21.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 26. un 27.punktu šādā redakcijā:
| "26. | Organizēt, veikt un kontrolēt jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas darbības saskaņā starptautisko un Latvijas normatīvo dokumentu prasībām | Pēc negadījuma | TNGIIB | TNGIIB | TNGIIB | Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 27. | Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana | Pēc nepieciešamības | TNGIIB | TNGIIB | TNGIIB | Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| " |
34. Izteikt 22.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 11.punktu šādā redakcijā:
| "11. | Glābšanas darbu un seku likvidēšanas pasākumu veikšana | Pastāvīgi | Glābšanas darbu vadītājs | VUGD VP Operatīvie dienesti un avārijas brigādes VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" Pašvaldības VVD |
VUGD VP Operatīvie dienesti un avārijas brigādes VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" Pašvaldības VVD |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums" |
35. Svītrot 22.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 15.punktu;
36. Papildināt 23.pielikuma sadaļu "Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti" ar tekstu šādā redakcijā:
"‒ Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 13.Pielikums "Aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšana";
‒ ICAO Dok. Nr. 9973 AN/486 "Rokasgrāmata par palīdzības sniegšanu aviācijas negadījumos cietušajiem un viņu ģimenēm";
‒ ICAO Dok. Nr.9962 AN/482 "Rokasgrāmata par aviācijas nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas politiku un procedūrām".";
37. Svītrot 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 4.punktu;
38. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 5.punkta ailē "Izpildes termiņš" tekstu " 2020.gads" ar tekstu " 2021.gads";
39. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 6.punkta ailē "Izpildes termiņš" tekstu "2020.gads" ar tekstu "2022.gads";
40. Izteikt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 7.punkta ailē "Pasākuma nosaukums" tekstu šādā redakcijā:
"Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību plānošana, organizēšana un to rīkošana, nodrošinot mācības visiem iesaistītajiem dalībniekiem, ja noticis liela mēroga komerciālās aviācijas nelaimes gadījums (tajā skatā bīstamo vielu noplūde)";
41. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 7.punkta ailē "Izpildes termiņš" tekstu "Pēc nepieciešamības" ar tekstu "Reizi gadā";
42. Aizstāt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" 14.punkta ailē "Lēmuma pieņēmējs" tekstu "Glābšanas darbu vadītājs" ar tekstu "Glābšanas darbu vadītājs, koordinējot darbības ar TNGIIB";
43. Papildināt 23.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 25.punktu šādā redakcijā:
| "25. | Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana | Pēc nepieciešamības | TNGIIB | TNGIIB | TNGIIB | Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| " |
44. Papildināt 24.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļu "Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" ar 18.punktu šādā redakcijā:
| "18. | Informēšana par izmeklēšanas procesu, tā mērķi un izmeklēšanas gaitu, secinājumu publiskošana | Pēc nepieciešamības | TNGIIB | TNGIIB | TNGIIB | Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| " |
45. Izteikt 26.pielikuma tabulas "Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi" sadaļas "Preventīvie un gatavības pasākumi" 12.punktu šādā redakcijā:
| "12. | Civilās aizsardzības operacionālā vadības centra darbības nodrošināšana un apmācības organizēšana | Pēc nepieciešamības | IEM | IEM VP VDD VUGD IEM IC NVA |
IEM VP VDD VUGD IEM IC NVA Ministrijas un padotības iestādes |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| " |
46. Papildināt 28.pielikuma tabulas sadaļu "Starptautiskā līmenī" ar 6.punktu šādā redakcijā:
| "6. | Eiropas Kopienas vienotā sakaru un informācijas sistēma (CECIS Marine Pollution) jūras piesārņošanas gadījumā | Eiropas Komisijas Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centrs | NBS JS KAD | Eiropas Savienības dalībvalstu informācijas apmaiņas un palīdzības pieprasīšanas sistēma jūras piesārņošanas gadījumā." |
47. Izteikt 34.pielikumu jaunā redakcijā (2.pielikums);
48. Aizstāt 35.pielikuma sadaļas "IV. Plāna īstenošanai noteiktie pasākumi" tabulas 2.punkta ailē "Izpildes termiņi" skaitļus "01.06.2020." ar vārdu "Pastāvīgi";
49. Izteikt 36.pielikumu jaunā redakcijā (3.pielikums);
50. papildināt Valsts civilās aizsardzības plānu ar 38.pielikumu (4.pielikums).
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
1. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā
8. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam
EPIDĒMIJA, PANDĒMIJA
Riska kopsavilkums
Epidēmija ir infekcijas slimības izplatīšanās tādos apmēros, kas pārsniedz konkrētai teritorijai raksturīgu saslimstības līmeni, vai arī slimības parādīšanās un intensīva izplatīšanās teritorijā, kurā iepriekš tā nav reģistrēta (Epidemioloģiskās drošības likuma 1.panta 6.punkts). Atkarībā no infekcijas slimības īpatnībām un izplatīšanās apstākļiem epidēmijas var atšķirties pēc intensitātes saslimušo skaita ziņā, ģeogrāfiskās izplatības, skarto iedzīvotāju grupu loka un norises ilguma. Savukārt pandēmija ir epidēmija, kas skar plašas ģeogrāfiskas teritorijas vai kontinentus.
Infekciju slimības izplatības īpatnības ir atkarīgas no daudziem faktoriem, tai skaitā, iedzīvotāju imunitātes, vakcinācijas aptveres, dzīves apstākļiem un sanitārās kultūras līmeņa, gadalaika (dažām infekcijas slimībām raksturīga sezonalitāte), ģeogrāfiskām un klimatiskajām joslām, klimata pārmaiņām, kā arī veikto pretepidēmijas pasākumu efektivitātes.
Epidēmiju un pandēmiju iespējamība palielinās situācijās, ja, piemēram, ir notikusi dabas katastrofa vai militārs iebrukums. Palielinās cilvēku skaits, kam nepieciešama medicīniskās palīdzība vai īpaša aprūpe, kā arī evakuācijas laikā, masveida izmitināšanas vietās un citur, kur lielā daudzumā uzturas un pulcējas cilvēki ir paaugstināts risks vides piesārņojumam, kas veicina infekciju slimības ievešanu un izplatīšanos. Tāpat epidēmijas un pandēmijas draudi var rasties infekcijas pārrobežu pārnešanas gadījumā.
Šobrīd Latvijā par aktuālāko uzskatāma SARS-CoV-2 infekcija (turpmāk – Covid-19 infekcija). Kopš pirmajiem reģistrētajiem saslimšanas gadījumiem 2019.gada nogalē Uhaņas (Vuhaņas) provincē, Ķīnā, saslimšanas gadījumi reģistrēti visos kontinentos, izņemot Antarktīdu, kopā šobrīd vairāk kā 200 valstīs un teritorijās. Pasaules Veselības organizācija 2020.gada 30.janvārī paziņoja, ka Covid-19 infekcija ir sasniegusi pandēmijas līmeni. Līdz 2020.gada beigām pasaulē inficēšanās ar jauno koronavīrusu konstatēta vairāk nekā 84 miljoniem cilvēku, no kuriem vairāk kā 1,8 miljoni ir miruši. Latvijā pirmais ar Covid-19 inficētais gadījums konstatēts 2020.gada 3.martā, kopā Latvijā līdz 2020. gada beigām saslimuši vairāk kā 40 tūkstoši cilvēku, miruši vairāk kā 650 pacienti. Epidemioloģiskie dati liecina, ka pilieni, kas izdalās no augšējiem elpošanas ceļiem, arī sarunas, klepus vai šķaudīšanas laikā, var nonākt cita cilvēka elpceļos, līdz ar to gaisa - pilienu ceļš ir visizplatītākais apskatāmās infekcijas pārnešanas veids. Ilgstoša inficētas personas klātbūtne līdz aptuveni 2 metru attālumam vismaz 15 minūtes ir saistīta ar augstāku pārnešanas risku.
Vienlaikus epidēmijas risks saglabājas ar gripas strauju izplatīšanos, vidēji gripas sezonas laikā 3 000 pacienti tiek hospitalizēti saistībā ar gripu un gripas izraisītu pneimoniju, bet ārstēšanu ambulatori saņem ap 50 000 pacientu. Lielākais nāves gadījumus skaits tiek reģistrēts nedēļās, kad ir augstākā gripas epidēmijas intensitāte. Pandēmiskā gripas vīrusa izplatīšanās gadījumā saslimušo un mirušo skaits var ievērojami pieaugt.
Epidēmija vai pandēmija ir vērtējama kā augsts risks un tās iestāšanās gadījumā būtiski tiek noslogota veselības nozares kapacitāte, kā arī liela strādājošo skaita saslimšana vai darba nespēja, aprūpējot saslimušos bērnus, var ietekmēt citu sabiedrībai svarīgo pakalpojumu nodrošināšanu, piemēram, ūdensapgādi, elektroapgādi, reaģēšanu uz ugunsgrēkiem, glābšanas darbiem un citiem ar drošību saistītiem pasākumiem.
Vienlaicīgi Covid-19 un gripas infekcijas izplatīšanās novēršanai ir pieejami efektīvi līdzekļi - vakcinācija.
Ar nozari saistītie attīstības plānošanas dokumenti, tiesību akti un citi dokumenti
‒ Epidemioloģiskās drošības likums;
‒ Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums;
‒ Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums;
‒ Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai";
‒ Ministru kabineta 2006.gada 21.novembra noteikumi Nr.948 "Noteikumi par gripas pretepidēmijas pasākumiem";
‒ Gatavības plānošanas un rīcības pasākumus ārkārtas situācijām, t.sk. gripas pandēmijai nosaka 2011.gada 13.decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.948 "Katastrofu medicīnas sistēmas organizēšanas noteikumi";
‒ Pētījums "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā";
‒ Valsts katastrofu medicīnas plāns.
EPIDĒMIJA, PANDĒMIJA
Preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi
| Nr.p.k. | Pasākuma nosaukums | Izpildes termiņš | Lēmuma pieņēmējs | Par izpildi atbildīgā institūcija | Izpildītāji | Pasākuma apzīmējums (trigrafs)* saskaņā ar NATO krīžu reaģēšanas sistēmas rokasgrāmatu |
| Preventīvie un gatavības pasākumi | ||||||
| 1. | Vakcinācijas pret infekcijas slimībām nodrošināšana un kompensāciju mehānismu pilnveidošana visām vecuma grupām | 2020.-2027.gads | VM | NVD SPKC ZVA |
NVD SPKC Ārstniecības iestādes |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 2. | Prevencijas un iedzīvotāju un profesionāļu informēšanas pasākumi par infekcijas slimībām, vakcinācijas nozīmi, sagatavotību un sagaidāmo rīcību epidēmijas un pandēmijas gadījumā, tai skaitā sadarbības veidošana ar oficiālo izdevumu "Latvijas Vēstnesis", oficiālo izdevēju un tā nodrošināto oficiālās informācijas kanālu - portālu "Cilvēks. Valsts. Likums." (www.lvportals.lv) | 2020.-2027.gads | VM | SPKC NMPD |
SPKC NMPD Ārstniecības iestādes Oficiālais izdevējs - VSIA "Latvijas Vēstnesis" |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 3. | Veselības aprūpes, sabiedrības veselības un farmaceitiskās darbības jomu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošana | 2020.-2027.gads | VM | VM SPKC NMPD ZVA VI NVD |
VM SPKC NMPD ZVA VI NVD |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 4. | Valsts materiālo rezervju pilnveidošana, uzglabāšana, uzturēšana un atjaunošana | 2020.-2027.gads | VM | VM | VM un padotības iestādes Komersanti |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 5. | Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, un to lietotāju apmācība | 2020.-2027.gads | IEM VARAM |
VUGD IEM IC Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti |
VUGD IEM IC Ministrijas un padotības iestādes Pašvaldības Komersanti |
- |
| 6. | Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, un to lietotāju apmācība | 2020.-2023.gads | IEM | IEM IC VUGD VP NMPD |
IEM IC VUGD VP NMPD |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 7. | Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju apmācības plānošana un organizēšana | Pēc nepieciešamības | Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas | VUGD Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas |
VUGD Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas |
- |
| 8. | Cilvēkdrošības mācību kursa ieviešana vispārējās izglītības sistēmā, tajā iekļaujot klimata pārmaiņu jautājumus un iespējamās darbības, lai pielāgotos klimata pārmaiņu negatīvajām sekām | Pastāvīgi | IZM IEM VUGD |
IZM IEM VUGD |
vispārējās izglītības iestādes | - |
| Reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi | ||||||
| 1. | Informācijas saņemšana par infekcijas slimības uzliesmojumu un masveida izplatīšanos, un operatīvo dienestu informēšana un apziņošana | Pēc nepieciešamības | Ģimenes ārsti Laboratorijas |
Ģimenes ārsti Laboratorijas |
Ģimenes ārsti Laboratorijas SPKC |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 2. | Medicīniskās palīdzības organizēšana, ārstniecības iestāžu pārprofilēšana, nepieciešamības gadījumā pakalpojumu sniegšanas ierobežošana un attālinātu konsultāciju sniegšana, monitoringa nodrošināšana, iedzīvotāju informēšana un ieteikumu par rīcību sniegšana u.c. pasākumu īstenošana | Pēc nepieciešamības | SPKC NMPD Ārstniecības iestādes |
SPKC NMPD Ārstniecības iestādes |
SPKC NMPD Ārstniecības iestādes Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi Raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 3. | Pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plāna 2.pielikumā "Gatavība un rīcība infekcijas slimības izraisīta apdraudējuma un ārkārtas situācijas laikā" noteiktam | Pastāvīgi | SPKC NMPD Ārstniecības iestādes |
SPKC NMPD Ārstniecības iestādes VI ZVA RAKUS Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija |
SPKC NMPD Ārstniecības iestādes VI ZVA NVD RAKUS Nacionālā mikrobioloģijas references laboratorija |
- |
| 4. | Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana inficētajiem un nepieciešamības gadījumā stacionēšana atbilstoši hospitalizācijas plānam, kā arī pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam un Slimnīcu katastrofu medicīnas plāniem | Pēc nepieciešamības | VM NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes |
NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes |
NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 5. | Sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu īstenošana atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plānam | Pēc nepieciešamības | VM | NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes VI SPKC PVD |
NMPD Slimnīcas un citas ārstniecības iestādes VI SPKC PVD |
Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 6. | Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju apziņošana un sasaukšana | Pēc nepieciešamības | Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības
komisiju
priekšsēdētāji |
Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju nolikumos noteiktās personas | Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju nolikumos noteiktās personas | Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 7. | Lēmuma pieņemšana un epidemioloģisko pasākumu īstenošana pašvaldībā, saskaņā ar veselības nozares institūciju rekomendācijām, ieteikumiem un pašvaldību pretepidēmijas komisijas lēmumiem, pašvaldību iesaistīšana problēmjautājumu risināšanā savā teritorijā attiecībā uz sociālās aprūpes, ārstniecības un izglītības iestāžu darbību un pakalpojumiem | Pēc nepieciešamības | SPKC NMPD Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības |
Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti |
Pašvaldība Pašvaldību iestādes Pašvaldību kapitālsabiedrības Komersanti |
- |
| 8. | Valsts materiālo rezervju izmantošana | Pēc nepieciešamības | Lēmums par nepieciešamību izmantot - Glābšanas darbu
vadītājs vai valsts vai pašvaldības institūcija Lēmums par atļauju izmantot - Ministrijas valsts sekretārs vai tā pilnvarota amatpersona |
Valsts materiālo rezervju glabātājs | Reaģēšanas pasākumos iesaistītās institūcijas | Valsts civilās aizsardzības plāna 37.pielikums |
| 9. | Informācijas par radītajiem zaudējumiem apkopošana un kompensācija par zaudējumiem noteikšana | 1 mēnesis | Ministrijas Pašvaldības |
Ministrijas Pašvaldības |
Ministrijas Pašvaldības |
- |
Piezīme. * Aili aizpilda tikai pasākumiem, kas ir attiecināmi uz NATO krīžu reaģēšanas sistēmu.
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
2. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā
34. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam
Plānoto civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas mācību apraksts un grafiks
| Nr. p.k. | Mācību veids | Īss scenārija apraksts | Mācību organizators | Plānošanas gads | Norises gads |
| vietēja līmeņa mācības | |||||
| 1. | Praktiskās vai kompleksās mācības | Objekta civilās aizsardzības plāna un ārpusobjekta civilās aizsardzības plāna noteikto pasākumu pārbaude | SIA "PARS TERMINĀLS" VUGD |
2021 | 2021 |
| 2. | SIA "Pirmas" VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 3. | SIA "Riga fertilizer terminal" VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 4. | SIA "Latvijas propāna gāze", Kurzemes reģionālā
pārvalde VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 5. | SIA "INTERGAZ" VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 6. | SIA "Transit termināls" VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 7. | SIA "Naftimpeks" VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 8. | LSEZ SIA "GI Termināls" VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 9. | AS "B.L.B. Baltijas Termināls"
VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 10. | SIA "Circle K Latvia"
VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 11. | SIA "Vars"
VUGD |
2021 | 2021 | ||
| 12. | Teorētiskās un praktiskās mācības | Kompetences uzturēšana un paaugstināšana efektīvai operatīvā atbalsta sniegšanai katastrofu gadījumā | LVĢMC | Ikgadēji | 5-9 reizes gadā |
| 13. | Praktiskās mācības | Kompetences uzturēšana un paaugstināšana efektīvai naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai un glābšanas darbu veikšanai jūrā | NBS Jūras spēki | Reizi trijos gados | Reizi trijos gados |
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
3. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā
36. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam
Resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai
1.tabula. Reaģēšanas spējas (resursi un eksperti) starptautiskās palīdzības sniegšanai
| Savienības civilās aizsardzības mehānisms (UCPM) | Eksperti | VUGD | 37 |
| NMPD | 9 | ||
| NBS JS KAD | 4 | ||
| VVD | 4 | ||
| Valsts Apdegumu centrs | 1 | ||
| Citas institūcijas | 3 | ||
| Moduļi | Apvienotais Igaunijas-Latvijas-Lietuvas augstas veiktspējas sūknēšanas modulis (BaltFloodCombat) | ||
| Latvijas-Lietuvas tehniskā atbalsta vienība
(LL TAST) |
|||
| Apvienoto Nāciju Organizācijas Katastrofu novērtēšanas
un koordinācijas sistēma
(UNDAC) |
Eksperti | VUGD | 1 |
| Citas nozares eksperti | hidrobūvju eksperts | AS "Latvenergo" | 2 |
| Citas nozares eksperti | tehniskais eksperts jūras piesārņojuma un kuģu negadījumu seku likvidācijas jomā | NBS JS KAD | 3 |
2.tabula. Civil-militārās sadarbības resursi starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai
| Nr. p.k. | Resursa veids | Resursu piederība | Apraksts | Daudzums | |
| 1. | Vidējās klases helikopters Mil Mi-17 | Gaisa spēki, AE | SAR, MEDEVAC, CARGO pielietojumam. Aprīkots ar MX-15 FLIR. | 2 gaisa kuģi | |
| 2. | Vieglās klases transportlidmašīna ANTONOV AN-2 Colt | Gaisa spēki, AE | Meklēšanas darbi, MEDEVAC, CARGO, gaisa koordinācijas centrs, radio retranslēšana, novērošana | 1 gaisa kuģis |
Saskaņā ar pieprasījumu kā arī, izvērtējot valsts materiālo rezervju resursu pieejamību, starptautiskās un humānās palīdzības sniegšanai var izmantot valsts materiālajās rezervēs esošos resursus atbilstoši Ministru kabineta lēmumam.
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks
4. pielikums
Grozījumiem Valsts civilās aizsardzības plānā
38. pielikums
Valsts civilās aizsardzības plānam
Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu (preventīvo un gatavības pasākumu) novērtēšana, atbilstoši ieguldījumu priekšnosacījumus
IEVADS
Darbības programma Latvijai 2021.–2027.gadam (Darbības programma) ir noteikti vairāki politikas mērķi, kuri ir saskaņoti ar Eiropas Savienības (ES) investīciju prioritātēm un to galvenajiem mērķiem:
1) Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas – pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai un digitalizācijai;
2) Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;
3) Savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta un digitālo savienojumu attīstība;
4) Sociālāka Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;
5) Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa - ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.
Darbības programmā politiskajiem mērķiem ir pakārtoti vairāki specifiskie atbalsta mērķi, kuru īstenošana tiks veicināta, īstenojot valsts vai reģionu ieguldījumu prioritātes vai ES prioritātes. Darbības programmā atsevišķu katastrofu pārvaldīšanas pasākumu īstenošanu, kuri ir iekļauti arī Valsts civilās aizsardzības plānā, paredzēts īstenot ar 2.politikas mērķa "Zaļāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, veicinot tīru un taisnīgu enerģētikas pārkārtošanu, "zaļas" un "zilas" investīcijas, aprites ekonomiku, pielāgošanos klimata pārmaiņām un risku novēršanu un pārvaldību", kā arī īstenojot specifiskā atbalsta mērķus (SAM) 2.1.3.specifisko atbalsta mērķi "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām".
Valsts civilās aizsardzības plāns izstrādāts, ņemot vērā 2021.–2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions). Lai Darbības programmā minētā SAM ietvaros varētu īstenot noteiktās ieguldījumu prioritātes, tā īstenošanai ir noteikts tematiskais priekšnosacījums, kas ietver izpildes kritērijus.
1.tabula.Tematiskais priekšnosacījums - Efektīvs katastrofu risku pārvaldības ietvars
| Nr.p.k. | Kritērijs | Pamatojums un pašnovērtējums |
| 1. | Ir sagatavots valsts vai reģionālais
katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām
stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver: 1. Galveno risku aprakstu, kas novērtēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr.1313/2013/ES (2013.gada 17.decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu 6.panta "a" apakšpunktu: "līdz 2015.gada 22.decembrim un turpmāk ik pēc trim gadiem izstrādā riska novērtējumus valsts vai attiecīgā vietējā līmenī un dara Komisijai pieejamu šo novērtējumu attiecīgo elementu kopsavilkumu", atspoguļojot pašreizējo un mainīgo riska profilu. Novērtējumā, ņemot vērā ar klimatu saistītos riskus, tiek izstrādātas klimata pārmaiņu prognozes un scenāriji. |
Ir izstrādāts un Ministru kabinetā apstirpināts Valsts civilās aizsardzības plāns. Valsts civilās aizsardzības plāns satur vairāku apdraudējumu riska novērtējuma rezultātus attiecībā uz iespējamiem apdraudējumiem/ riskiem, tajā skaitā klimata apdraudējumiem, kurus ir identificējušas un novērtējušas atbildīgās iestādes attiecīgajā kompetences jomā (ministrijas), kā arī katram apdraudējumam/riskam noteikti katastrofu riska pārvaldības pasākumi (preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi). Katastrofu pārvaldīšanas subjekti (ministrijas), novērtējot esošos apdraudējumus/riskus, tos uzskata par būtiskiem riskiem. Latvijā ir veikta priekšizpēte par katastrofu postījumu un zaudējumu datubāzes/sistēmas izstrādi1 (kas atbilst Valsts civilās aizsardzības plānā un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam noteiktajam pasākumam), lai apzinātu tā ieviešanas potenciālos risinājumus un to izmaksas. Šādas sistēmas/risinājuma ieviešana nepieciešama, lai iestādes varētu efektīvāk veikt katastrofu riska novērtēšanu, lai tā būtu balstīta uz uzkrātajiem vēsturiskajiem datiem par apdraudējumu/risku atkārtošanās varbūtību un to radītajām sekām (ietekme cilvēkam, videi, īpašumam, ekonomikai, nozarei u.c.), kā arī tas mazinātu riska novērtēšanas nenoteiktību. Tas ļaus precīzāk identificēt un noteikt prioritāros riskus, iedalīt īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa apdraudējumos. |
| 2. | Ir sagatavots valsts vai reģionālais
katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām
stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver: 2. Katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas pasākumu aprakstu, lai novērstu galvenos identificētos riskus. Pasākumus prioritāri nosaka proporcionāli riskiem un to ekonomiskajai ietekmei, jaudas/spēju trūkumiem vai nepietiekamībai, efektivitātei un lietderībai, ņemot vērā iespējamās alternatīvas. |
Ar klimatu saistītie riski tika analizēti
vairākās projektu iniciatīvās ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
mehānisma un Norvēģijas finanšu mehānismu programmas atbalstu. Šie
pētījumi sniedz sākotnējos priekšlikumus turpmākai valsts pielāgošanās
stratēģijas izstrādei, tostarp zinātnisko datu un pasākumu
identificēšanai attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, ietekmi un
izmaksu novērtēšanu. Šajās projektu iniciatīvās tika analizēti dažādi
klimata pārmaiņu scenāriji un raksturoti dažādie klimata rādītāji
pagātnē (pamatojoties uz meteoroloģisko novērojumu staciju datiem par 50
gadiem), un nākotnes klimata pārmaiņu prognozes tika izstrādātas līdz
2100.gadam. Turpmākajam laika posmam klimata mainīgās izmaiņas tiek
prognozētas saskaņā ar diviem siltumnīcefekta gāzu emisijas scenārijiem,
kas pazīstami kā RCP4.5 un RCP8.5.
2021.gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar sadarbības partneriem ir uzsākusi projekta īstenošu "Klimata pārmaiņu politikas integrācija nozaru un reģionālajā politikā" ar mērķi uzlabot klimata pārmaiņu politikas plānošanas konsekvenci un atbilstību valstiskā līmenī, kā arī palielināt tās integrāciju nozaru un reģionālajā politikā, tajā skaitā paredzot atjaunot un uzlabot Latvijas klimata pārmaiņu scenārijus līdz 2100. gadam, ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sesto izvērtēšanas ziņojumu, lai nodrošinātu politikas plānošanu atbilstoši jaunākajām prognozēm.2 Lai nodrošinātu priekšnosacījumu skaidrāku ieviešanu, izstrādāts Valsts civilās aizsardzības plāna pielikums (projekts), kurā iekļauta metodika/pieeja, ar kuru tiks novērtēti Valsts civilās aizsardzības novēršanas un sagatavotības pasākumi (katram apdraudējumam), tos identificējot prioritāros īstenošanas pasākumos, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, jaudas/spēju trūkumus, pasākuma efektivitāti un ieviešanas lietderību3. Valsts civilās aizsardzības plānā īstenojamie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi tiks īstenoti sinerģijā un saskaņotībā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam. |
| 3. | Ir sagatavots valsts vai reģionālais
katastrofu risku pārvaldības plāns, kas atbilst spēkā esošajām
stratēģijām attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un kas ietver: 3. Informācija par finansēšanas resursiem un mehānismiem, lai segtu darbības un uzturēšanas izmaksas, kas saistītas ar profilaksi, gatavību un reaģēšanu. |
Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir
noteikts finansējuma piešķiršanas process, kas tiks piemērots arī Valsts
civilās aizsardzības plāna pasākumu īstenošanai. Atbilstoši kompetencei,
atbildīgā ministrija, ja nepieciešams, var iesniegt priekšlikumus
prioritārajiem pasākumiem, kuri tiek izskatīti Ministru kabinetā
likumprojekta par valsts budžetu un likumprojekta par vidējā termiņa
budžeta ietvaru sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu
valsts pārvaldes iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, tajā skaitā
norādot, kurus pasākumus plānots ieviest, izmantojot jau plānoto valsts
un pašvaldību budžeta finansējumu un ES politiku instrumentu un pārējās
ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus, un kuru īstenošanai nepieciešams
papildu finansējums. Šāda pieeja arī tiks īstenota attiecībā uz
katastrofas pārvaldīšanas pasākumiem, kas iekļauti Valsts civilās
aizsardzības plānā.
Ministrijām finanšu līdzekļi tiek piešķirti konkrētiem darbības mērķiem, valsts budžeta programmās un apakšprogrammās, kas ir sadalītas starp ministriju nozarēm, un finanšu asignējumi ir paredzēti noteikto pamatuzdevumu īstenošanai vai attīstībai, bet uzturēšanas izmaksas tiek iekļautas gada budžetā kā pamata izdevumi vai bāzes finansējums (attiecīgajā ministrijas budžetā). |
METODIKA
Latvija ir veikusi konsultācijas ar Eiropas Komisiju, lai saskaņotu 2021.–2027.gada plānošanas perioda Kopējo fondu regulas priekšlikuma III. pielikumā noteiktos ieguldījumu priekšnosacījumu (enabling conditions) izpildes kritērijus. Lai priekšnosacījumu kritēriju izpilde tiktu atzīta par pietiekamu, kuru Latvijā regulāri saskaņos ar Eiropas Komisiju, šajā Valsts civilās aizsardzības plāna pielikumā ir izstrādāta metodika vai pieeja šo priekšnosacījumu ilgtermiņa novērtēšanai.
Šī metodika tiek izmantota kā instruments, lai nodrošinātu pārskatāmu priekšnosacījumu kritēriju novērtējumu – definējot pasākumu ieviešanas vai īstenošanas prioritātes, ņemot vērā apdraudējumu ekonomisko ietekmi, nosakot pasākumu jaudas/spēju trūkumus vai nepietiekamību, pasākuma efektivitāti un pasākumu ieviešanas lietderību, tajā skaitā norādot īstenojamo pasākumu provizoriskos finansēšanas resursus un mehānismus.
Šīs metodes rezultāts kalpos kā pašnovērtējuma rīks priekšnosacījumu kritēriju izpildei. Izmantotā metodes pieeja jāuzskata par "dzīvu dokumentu", kura laika gaitā tā var tikt pārskatīta vai pilnveidota, jo Valsts civilās aizsardzības plānā iekļautie pasākumi, izmantotā katastrofu riska novērtēšanas metode, novērtēšanai izmantotie vēsturiskie dati un aktuālā informācija ir mainīgi lielumi.
Priekšnosacījumos, kuros noteiktie kritēriju izpilde ir atzīta par nepietiekamu, ir izstrādāti vērtēšanas faktori vai līmeņi, un katram no šiem parametriem ir noteikts savs pieeja, pēc kuriem tiek novērtēti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi:
1. Lai definētu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu ieviešanas vai īstenošanas PRIORITĀTI, tika ņemta vērā konkrētā apdraudējuma rezultāts riska kopsavilkumā (riska matricā), ņemot vērā tā apdraudējuma notikuma varbūtību un tā attiecību pret iespējamo ekonomisko ietekmi – atbilstoši skaitliskajam lielumam, kas ņemts no katastrofu riska metodikas. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo augstāka prioritāte pasākumam (skatīt 2.tabulā);
2.tabula. Prioritāro katastrofas pārvaldīšanas pasākumu un to ekonomiskās ietekmes novērtēšanas faktori
| Apdraudējuma iespējamība | Potenciālā ekonomiskā ietekme | Punktu vērtība |
| Apdraudējums novērtēts kā ļoti augsts risks | vairāk par 2 miljardiem euro | 5 |
| Apdraudējums novērtēts kā augsts risks | 200 milj. euro līdz 2 miljardiem euro | 4 |
| Apdraudējums novērtēts kā vidējs risks | 20 milj. euro līdz 200 milj. euro | 3 |
| Apdraudējums novērtēts kā nozīmīgs risks | 6 milj. euro līdz 20 milj. euro | 2 |
| Apdraudējums novērtēts kā maznozīmīgs risks | 2 milj. euro līdz 6 milj. euro | 1 |
2. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu JAUDAS/SPĒJU TRŪKUMUS VAI NEPIETIEKAMĪBU, tiek uzskatīts, ka visi identificētie preventīvie un gatavības pasākumi (katram apdraudējumam) tiek uzskatīti kā jaudas/spēju trūkumi, jo to īstenošana potenciāli var mazināt apdraudējuma iespējamību un tā radītās sekas. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo tā īstenošanai nepieciešami ilgtspējīgāki un specifiskāki tehniskie/strukturālie risinājumi, tehnikas iegāde vai atjaunināšana, daudznozaru ekspertīze, lielāki finanšu ieguldījumi u.c. faktori (skatīt 3.tabulā);
3.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu jaudas/spēju trūkumu vai nepietiekamības novērtēšanas faktori
| Pasākuma raksturojums | Punktu vērtība |
| Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu | 5 |
| Īstenošanai nepieciešams daudzkārtējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku pasākuma ieviešanu | 4 |
| Īstenošanai nepieciešams vienreizējais finanšu ieguldījums, lai īstenotu strukturālu (būvniecība u.c.) vai tehnisku un tehnoloģisku pasākuma ieviešanu | 3 |
| Īstenošanai nepieciešams vienreizējs finanšu ieguldījums, lai īstenotu nepieciešamo organizatorisku (apmācība, tiesību aktu izstrāde u.c.) pasākuma ieviešanu | 2 |
| Pasākuma ieviešanai vai īstenošanai nav nepieciešams jauns finanšu ieguldījums | 1 |
3. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu EFEKTIVITĀTI, tiek izmantota izmaksu un ieguvumu attiecība vai proporcija. No apdraudējuma vidējās ekonomiskās ietekmes, saskaņā ar katastrofu riska novērtēšanas metodiku un riska kopsavilkuma (riska matricā) rezultātu, tiek matemātiski atņemta katastrofas pārvaldīšanas pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā vērtība (ja ieguldījumu summa ir zināma). Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtība, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo lielāka pasākuma ieviešanas efektivitāte (skatīt 4.tabulā);
4.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu efektivitātes novērtēšanas faktori
| Pasākuma raksturojums | Novērtējuma raksturojums | Punktu vērtība |
| Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme* attiecībā pret pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvo vērtību** | Pasākuma ieviešanas vai īstenošanas indikatīvās izmaksas ir nezināmas | 1 |
| No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības
jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība =
rezultāts ir negatīvs Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-150 = -40 milj. euro |
2 | |
| No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības
jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība =
rezultāts ir nulle (neitrāls) Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 110 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-110 = 0 euro |
3 | |
| No vidējās ekonomiskās ietekmes vērtības
jāatņem pasākuma īstenošanas indikatīvā izmaksu vērtība =
rezultāts ir pozitīvs Piemērs: ja atbilstoši katastrofu riska novērtēšanas metodikai vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro, bet pasākuma indikatīvās izmaksas ir 15 milj. euro, tad novērtējuma rezultāts: 110-15 = 95 euro |
4 |
* Apdraudējuma vidējā ekonomiskā ietekme – tā ir vērtība, kas ņemta no riska kopsavilkuma (riska matricas) attiecībā pret skaitlisko lielumu (euro), kas noteikta katastrofu riska novērtēšanas metodikā. Piemēram, ja riska kopsavilkumā (riska matricā) apdraudējums ir novērtēts kā risks ar "Vidējām sekām", tad atbilstoši katastrofu riska metodikai, šis apdraudējums var radīt ekonomiskos zaudējumus 20 milj. euro līdz 200 milj. euro apmērā. Bet vidējā ekonomiskā ietekme (vērtība) ir 110 mij. euro.
** Pasākuma īstenošanas izmaksu indikatīvā vērtība – tā ir pasākuma ieviešanas apzināta vērtība, kura nepieciešama pasākuma ieviešanai (pētījums, informatīvais ziņojums, citu valstu pieredzes piemērs, cenu aptauja vai iepirkuma procedūru u.c.).
4. Lai noteiktu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu ieviešanas LIETDERĪBU, nepieciešamas identificēt pasākumus, kuru īstenošana sasniedz vislielāko pievienoto vērtību un ietekmi, vienas nozares vai pārnozaru jomā. Pēc novērtēšanas, jo lielāka punktu vērtība (vai kumulatīvā/uzkrātā punktu vērtību, ja pasākums iekļauts vairākos apdraudējumos), jo jēgpilnāks un uz rezultātu orientēts pasākums nacionālo un starptautisko mērķu sasniegšanai (skatīt 5.tabulā);
5.tabula. Katastrofas pārvaldīšanas pasākumu lietderības novērtēšanas faktori
| Pasākuma raksturojums | Punktu vērtība |
| Pasākuma ieviešanas nepieciešamība nav noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos | 1 |
| Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta normatīvajos aktos (likumi, Ministru kabineta noteikumi) | 2 |
| Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta nacionālā un reģionālā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, politikas plānošanas dokumentos un informatīvajos ziņojumos | 3 |
| Pasākuma ieviešanas nepieciešamība ir noteikta ES tiesību aktos, starptautiskajās konvencijās un citu starptautisko organizāciju nolīgumos, kurām pievienojusies Latvija | 4 |
5. Novērtējot katastrofu pārvaldīšanas pasākumus, tiem tiek norādīti plānotie vai provizoriskie finansēšanas resursi un mehānismi – valsts vai pašvaldību budžeta finansējums, ES un citu avotu finanšu līdzekļi, u.c. Katastrofu pārvaldīšanas pasākumu novērtējumā neiekļauj reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus, jo Valsts civilās aizsardzības plānā paredzētie katastrofas pārvaldīšanas pasākumi attiecas uz valsts un reģionāla mēroga katastrofām vai to draudiem. Apdraudējumu novēršanā iesaistītās institūcijas reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumus veic savu piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nozares ministrija finanšu līdzekļus var pieprasīt no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijā neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai un to radīto zaudējumu kompensēšanai un citiem neparedzētiem gadījumiem.
Metodoloģija paredz nosacījumus, ka, ja katastrofas pārvaldīšanas pasākums ir identificēts vairākos apdraudējumos, tad pasākumam rēķina kumulatīvo/uzkrāto punktu vērtību, un katastrofas pārvaldīšanas pasākums iegūst augstāku vērību, t.i. augstāku prioritāti vai nozīmi.
Metodoloģija paredz nosacījumus, ja katastrofas pārvaldīšanas pasākums ir identificēts vairāk nekā pusei no Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem apdraudējuma pielikumiem (Valsts civilās aizsardzības plānā iekļauti 25 pielikumi, kuros apzināti katastrofas pārvaldīšanas pasākumi), tad attiecīgais katastrofu pārvaldīšanas pasākums (pēc noklusējuma) tiek uzskatīts par augstāko prioritāro pasākumu vai tam ir lielāka nozīme.
Plānoto katastrofu pārvaldīšanas pasākumu novērtējums
| Nr.p.k. | Pasākuma nosaukums | Apdraudējums | Par ieviešanu atbildīgā institūcija | Ieviešanas periods | Novērtējums | Indikatīvais finansējuma avots | |||
| Apdraudējuma prioritāte (nozīmīgums) | Apdraudējuma pārvarēšanas spēju/jaudas trūkums vai nepietiekamība | Efektivitāte | Lietderība | ||||||
| Preventīvie un gatavības pasākumi | |||||||||
| 1. | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko līdzekļu (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu īstenošanai | Zemestrīce
Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Ugunsgrēki Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Būvju sabrukums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ... Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri Terora akti |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 77 | 100 | 20 | 60 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 2. | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija | Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Ugunsgrēki Būvju sabrukums Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 35 | 70 | 14 | 42 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 3. | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mācību poligona izveide un nodrošināšana, personāla apmācība ar jaunāko tehnoloģisko sasniegumu integrēšanu, taktisko iemaņu pilnveidošana, tehnikas un aprīkojuma apgūšana reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumu īstenošanai | Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Ugunsgrēki Būvju sabrukums Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 32 | 60 | 12 | 12 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 4. | Valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveide, tā tehniskā (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas u.c.) un analītisko spēju izveidošana | Zemestrīce
Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Terora akti Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Radiācijas avārijas Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2022.gads | 25 | 33 | 11 | 22 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 5. | Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošana (riska novērtēšana u.c.), uzturēšana un pārbaude | Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Epizootijas Epifitotijas Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Bioloģisko vielu negadījumi Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri Terora akti |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 60 | 66 | 72 | 88 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 6. | Katastrofu zaudējumu un bojājumu datu bāzes vai sistēmas izveidošana un uzturēšana, un to lietotāju apmācība | Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ... Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Epidēmija, pandēmija Epizootijas Epifitotijas Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Bioloģisko vielu negadījumi Ugunsgrēki Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Būvju sabrukums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ... Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri Terora akti |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 69 | 75 | 100 | 75 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 7. | Vienota kontaktu centra platformas izveide operatīvo dienestu darba atbalstam un publisko pakalpojumu piegādei, un to lietotāju apmācība | Zemestrīce Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ... Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Epidēmija, pandēmija Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Radiācijas avārijas Bioloģisko vielu negadījumi Ugunsgrēki Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Būvju sabrukums Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ... Autotransporta avārija Aviācijas nelaimes gadījums ar gaisa kuģi Dzelzceļa transporta katastrofa Sabiedriskās nekārtības, iekšējie nemieri Terora akti |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2023.gads | 69 | 110 | 22 | 66 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 8. | Autoceļu plānošana, izbūve un uzturēšana | Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ... Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 13 | 20 | 16 | 12 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 9. | Autoceļu uzturēšana un attīstīšana | Autotransporta avārija | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Pastāvīgi | 1 | 3 | 1 | 3 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 10. | Dzelzceļa transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehniskā (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, zemes nogruvumu, klimata pārmaiņu ietekmes uz publiskās dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļu radīto seku likvidēšanai | Zemes nogruvums | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020-2027.gads | 1 | 5 | 2 | 2 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 11. | Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāna laika posmam līdz 2030.gadam rīcības virzienu īstenošana | Zemes nogruvums Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ... Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi Būvju sabrukums |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2030.gads | 27 | 45 | 9 | 36 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 12. | Pretplūdu pasākumu organizēšanu esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu pārbūve un atjaunošana | Pali, plūdi un vējuzplūdi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 8 | 10 | 2 | 6 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 13. | Meliorācijas sistēmu uzturēšana un būvniecība | Pali, plūdi un vējuzplūdi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 8 | 10 | 2 | 6 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 14. | Jaunu pretplūdu aizsargbūvju būvniecība un ierīkošana, pamatojot ar hidroloģiskiem un hidrauliskiem aprēķiniem | Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 12 | 15 | 3 | 9 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 15. | Virszemes noteces un lietus ūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība un pārbūve | Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ... Vētras, viesuļi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 16 | 20 | 4 | 4 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 16. | Dabisko teritoriju (zaļās infrastruktūras) pilnīga vai daļēja atjaunošana un "zaļo" risinājumu izmantošana plūdu risku novēršanai | Pali, plūdi un vējuzplūdi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 9 | 10 | 2 | 6 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 17. | ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Konvencijas Parīzes nolīgumam mērķu un pasākumu īstenošana | Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2030.gads | 15 | 20 | 4 | 16 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 18. | ANO ilgtspējīgas attīstības programmas 2030.gadam mērķu un pasākumu īstenošana | Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2030.gads | 15 | 4 | 4 | 16 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 19. | ANO Sendai ietvarprogrammas 2015.-2030.gadam par katastrofu risku mazināšanu mērķu un pasākumu īstenošana | Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2030.gads | 15 | 4 | 4 | 16 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| ES Pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas mērķu un pasākumu īstenošana* | Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ... Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2030.gads | 18 | 5 | 5 | 20 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu | |
| 20. | Baltijas jūras reģiona pielāgošanās stratēģija un rīcības plāna mērķu un pasākumu īstenošana | Pali, plūdi un vējuzplūdi Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 15 | 4 | 4 | 16 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 21. | Kopīgas agrīnas (uz ietekmi vērstas) hidrometeoroloģisko brīdinājumu sagatavošanas un izplatīšanas sistēmas pilnveidošana, nodrošinot informāciju gan par gaidāmajām meteoroloģiskajām un hidroloģiskajām parādībām, gan to ietekmi un nepieciešamo rīcību | Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ... Vētras, viesuļi Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Avārijas vai negadījumi ostu un jūras hidrotehniskajās inženierbūvēs Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2022.gads | 21 | 30 | 6 | 18 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 22. | Hidrometeoroloģiskā monitoringa tehnisko iekārtu un plūdu riska informācijas sistēmas (PRIS) uzturēšana | Pali, plūdi un vējuzplūdi Lietusgāzes, ilgstošas lietavas, pērkona negaiss un krusa, sniegs un putenis, apledojums ... Vētras, viesuļi Dambju un citu hidrotehnisko būvju pārrāvumi – Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes hidrobūve |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Katru gadu | 16 | 1 | 1 | 3 | Esošā budžeta ietvaros |
| 23. | Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai ieviešana, balstoties uz erozijas klasēm, un dažāda veida krasta preterozijas risinājumu īstenošana | Pali, plūdi un vējuzplūdi | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 4 | 1 | 1 | 1 | Esošā budžeta ietvaros |
| 24. | Mazproduktīvo lauksaimniecības zemju apmežošana ar augsnes un augšanas tipam atbilstošām sugām, veidojot vējnoturīgas audzes, un mazākas biezības noturīgus stādījumus | Vētras, viesuļi | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2022.gads | 4 | 5 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros |
| 25. | Meža mineralizēto joslu ierīkošana un uzturēšana ugunsgrēku izcelšanos un izplatības ierobežošanai | Meža un kūdras purvu ugunsgrēki | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Katru gadu pēc nepieciešamības | 3 | 2 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi |
| 26. | Apauguma un pielūžņojuma novākšana un risu izlīdzināšana kas dziļākas par 0,25 metriem dabiskajās brauktuvēs mežā, kvartālstigās un grāvju atbērtnēs, kas var tikt izmantotas ugunsdzēsības vajadzībām | Meža un kūdras purvu ugunsgrēki | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Katru gadu līdz 1.maijam | 3 | 2 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros |
| 27. | Mežu šķērsojošo ceļu risu izlīdzināšana, kas dziļākas par 0,25 metriem | Meža un kūdras purvu ugunsgrēki | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Katru gadu līdz 1.maijam | 3 | 2 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros |
| 28. | Ceļu un piebrauktuvju sakārtošana ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vietām un uzturēšana tādā stāvoklī, lai nodrošinātu ugunsdzēsības automobiļu piekļūšanu | Meža un kūdras purvu ugunsgrēki | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Katru gadu līdz 1.maijam | 2 | 2 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros |
| 29. | Ūdens ņemšanas vietas ierīkošana un atjaunošana | Meža un kūdras purvu ugunsgrēki | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Katru gadu līdz 1.maijam | 2 | 5 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros |
| 30. | Meža ugunsdrošības profilaktisko pasākumu pilnveidošana un attīstīšana (ugunsnovērošanas torņu būvniecība, pārbūve un atjaunošana; meža ugunsdrošības sakaru aprīkojuma izveidošana un pilnveidošana; novērošanas iekārtu tīkla izveidošana un pilnveidošana) | Meža un kūdras purvu ugunsgrēki | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Katru gadu | 2 | 5 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi |
| 31. | Valsts meža dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, speciālo tehniku un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana, meža un kūdras purvu ugunsgrēku klimatu pārmaiņu un ietekmes uz vidi radīto seku likvidēšanai | Meža un kūdras purvu ugunsgrēki | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 2 | 5 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi |
| 32. | Valsts meža dienesta struktūrvienību tīklu (ugunsdzēsības depo) būvniecība, renovācija un rekonstrukcija | Meža un kūdras purvu ugunsgrēki | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 2 | 5 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi |
| 33. | Apkārtējās vides objektu (t.sk. gaisa, ūdeņu, augsnes, bīstamo ķīmisko vielu u.c.) paraugu ņemšanas un vides mērījumu pilnveidošana, kā arī laboratorijas analītisko spēju un testēšanas analīžu uzlabošana un pilnveidošana (t.sk. cilvēkresursu apmācība), lai nodrošinātu avārijas rezultātā vides piesārņojumu noteikšanu un monitoringu | Meža un kūdras purvu ugunsgrēki Bīstamo ķīmisko vielu noplūde objektā Avārija naftas produktu cauruļvada transporta infrastruktūrā Avārija dabasgāzes apgādes sistēmā Bīstamo ķīmisko vielu noplūde no kuģiem ... Autotransporta avārija |
Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 17 | 30 | 6 | 12 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi |
| 35. | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana bioloģisko vielu noplūdes seku likvidēšanai (t.sk. notikuma vietas dezinfekcijas un dekontaminācijas veikšanai, laboratorijas aprīkojums klīnisko izmeklējumu veikšanai u.c.) | Bioloģisko vielu negadījumi | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 4 | 5 | 1 | 2 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi |
| 36. | Sadales tīkla kailvadu gaisvadu elektrotīkla īpatsvara pakāpenisku samazināšana, veicot elektrolīniju un elektroietaišu pārbūvi | Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Pastāvīgi | 2 | 5 | 1 | 3 | Esošā budžeta ietvaros |
| Pilnveidot elektrotīkla vadības un automatizācijas risinājumus (vienota dispečervadības sistēma, bojājumu vietas noteicēji, attālināti vadāmi jaudas slēdži un citu tehniski risinājumi) | Pārvades un sadales elektrotīklu bojājumi | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | Pastāvīgi | 2 | 5 | 1 | 3 | Esošā budžeta ietvaros | |
| 37. | Valsts drošības dienesta, Valsts policijas speciālo transportlīdzekļu, speciālās tehnikas un materiāltehnisko (aprīkojuma) iegāde un uzturēšana | Terora akti | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 2 | 5 | 1 | 3 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
| 38. | Valsts drošības dienesta, Valsts policijas struktūrvienību tīklu būvniecība, renovācija un rekonstrukcija | Terora akti | Atbilstoši apdraudējumam plānā norādītā institūcija | 2020.-2027.gads | 2 | 5 | 1 | 3 | Esošā budžeta ietvaros, ES fondi, piesaistot papildus finansējumu |
1 Saite: https://ec.europa.eu/echo/funding-novērtējums/finansējums-civilā-aizsardzības-europe/atlasītie-projekti/track-i-feasibility-study_en
2 Tiešsaiste: https://klimatam.lv/norvegijas-grantu-projekts/par-projektu/
3 Komentārs – izveidotā priekšnosacījumu ieviešanas metodika/pieeja, kura tiks iekļauta Valsts civilās aizsardzības plāna (VCAP) pielikumā ir saskaņota ar Eiropas Komisiju.
*Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021DC0082&from=EN#footnote66
Ministru prezidenta biedrs,
aizsardzības ministrs A. Pabriks