Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 25. augusta sēdē (turpinājums) Pēc Ministru kabineta 25. augusta sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.08.1998., Nr. 245 (1306) https://vestnesis.lv/ta/id/32636

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums Nr.57

Par instrukcijas "Par balsu skaitīšanu Saeimas vēlēšanās" apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

26.08.1998., Nr. 245 (1306)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valdībā

Ministru kabineta 25. augusta sēdē

Ministru kabinets atbalstīja Ārlietu ministrijas priekšlikumu par līdzekļu piešķiršanu 25 800 latu apmērā no Valsts privatizācijas fonda līdzekļiem informatīvā materiāla ievietošanai laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Zeitung" ar nosacījumu, ka speciālais materiāls par Latviju tiek publicēts laikraksta atsevišķajā pielikumā.

Akceptēts rīkojums "Par Vienošanās memorandu par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku kājnieku vada (LATPLA 5) izvietošanu daudznacionālajos stabilizācijas spēkos Bosnijā un Hercogovinā Dānijas bataljona sastāvā", kurš paredz akceptēt Vienošanās memoranda projektu un pilnvaro Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandieri parakstīt memorandu.

Akceptēts Saeimas lēmuma "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku apakšvienības nosūtīšanu līdzdalībai NATO vadītajos Stabilizācijas spēkos bijušās Dienvidslāvijas teritorijā" projekts un iesniegts izskatīšanai Saeimā. Finansu ministrijai uzdots piešķirt no ministrijas līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Aizsardzības ministrijas Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljonam papildu finansējumu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku kājnieku vada (LATPLA 5) līdzdalības nodrošināšanai daudznacionālajos stabilizācijas spēkos Bosnijā un Hercogovinā Dānijas bataljona sastāvā — 132 551 latu. Jautājumu par līdzekļu piešķiršanu Baltijas bataljona Latvijas virsnieku nodrošināšanai Bosnijā un Hercogovinā Baltijas valstu pirmās daudznacionālās apakšvienības (BALTCON 1) sastāvā — 108 348 latu, izskatīt pēc tā saskaņošanas ar Finansu ministriju un Ārlietu ministriju.

Akceptēti grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 11.augusta noteikumos nr.305 "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgu",kuri paredz : aizstāt 2.punktā vārdu "oktobra" ar vārdu "septembra" un izteikt noteikumu 3. un 4. šādā redakcijā: "3. Intervences cena par attiecīgas kvalitātes graudu tonnu ir: 3.1. kviešiem — 68 lati, ar 1998.gada 1.oktobri — 72 lati; 3.2. rudziem — 63 lati, ar 1998.gada 1.oktobri — 67 lati. 4. Minimālais iepērkamās graudu partijas apjoms ir 30 tonnu."

Akceptēts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem"", kas paredz izteikt likuma nosaukumu jaunā redakcijā: "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lopkopības produkcijas ražotājiem", kā arī paredzēt, ka turpmāk šī likuma normas attieksies tikai uz nepārstrādātās lopkopības produkciju un tās ražotājiem.

Akceptēti "Noteikumi par tirgus intervences pasākumu īstenošanu labības tirgū", kas noteiks kārtību, kādā īstenojami tirgus intervences pasākumi labības tirgū saskaņā ar Ministru kabineta 1998. gada 11.augusta noteikumiem nr.305 "Noteikumi par tirgus intervenci labības tirgū". Noteikts, ka Latvijas labības audzētāji (fiziskās un juridiskās personas), sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, līdz 1999.gada 15.aprīlim iesniedz vai nosūta pa pastu bezpeļņas organizācijai valsts akciju sabiedrībai "Labības tirdzniecības aģentūra" pieteikumu labības pārdošanai tirgus intervencē.

Ministru kabinets izskatīja jautājumu "Par Skrundas radiolokācijas stacijas administratīvi saimnieciskās un dzīvojamās teritorijas izmantošanu". Valsts nekustamā īpašuma aģentūrai uzdots pakāpeniski pārņemt īpašumā dzīvojamās mājas, sabiedriskās ēkas un saimnieciskos objektus, kā arī ar to saistītās inženiertehniskās būves saskaņā ar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas vienošanās par Skrundas RLS tiesisko statusu tās pagaidu funkcionēšanas un demontāžas perioda nosacījumiem 14. pantu izveidotās apvienotās komisijas lēmumiem, savstarpēji vienoties ar Privatizācijas aģentūru par šo valsts īpašumu privatizāciju vai šī valsts īpašuma nodošanu lietošanā vai īpašumā ministrijām, pašvaldībām vai citām institūcijām sešu mēnešu laikā no pārņemšanas dienas.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 25. augusta sēdes

Zemkopības ministra Andra Rāviņa atbildes, skaidrojumi, viedokļi

Preses konferencē par Ministru kabineta sēdē pieņemtajiem normatīvajiem aktiem runāja zemkopības ministrs Andris Rāviņš:

— Šodien valdības sēdē ir pieņemta visu normatīvo dokumentu bāze, kas ir nepieciešama, lai uzsāktu graudu intervenci labības tirgū. Sakarā ar ļoti sliktajiem laika apstākļiem un pēc Zemkopības ministrijas ieteikuma tika nolemts izdarīt grozījumus MK 11.augusta pieņemtajos noteikumos, tas ir, mainīt datumu par intervences uzsākšanas laiku. Pēc ilgām diskusijām nolēma to uzsākt ar 1.septembri. Par cenām: par tonnu kviešu maksās 68 latus, par tonnu rudzu — 63 latus. Ar 1.oktobri paliek spēkā iepriekš noteiktās cenas: 72 lati kviešiem, 67 lati — par tonnu rudzu. Ņemot vērā situāciju, kāda pašlaik ir laukos, ministrija grozīs subsīdiju nolikumu un tādējādi 9 procenti graudu pircējiem kredīta dzēšanai, ja graudi tiek iepirkti līdz 1.oktobrim, 12 procenti kredīta procentu dzēšanai graudu ražotājiem rudens sējas darbu veikšanai. Šis mehānisms darbosies līdz 1.novembrim. Tiek subsidēta graudu glabāšana gan pie paša ražotāja, gan arī intervences noliktavās, sākot ar 1.septembri. Domāju, ka ar šiem mehānismiem esam diezgan daudz mēģinājuši sakārtot šo iekšējo tirgu. Šobrīd graudu pārstrādes uzņēmumos ir nodots 61 000 tonnu kviešu. Katrā ziņā tas ir vairākas reizes mazāk nekā pagājušajā gadā. Pērn šajā laikā bija 140 000 tonnas. Aptuveni 40 000 tonnas ir pārtikas labība, no kurām ap 20 000 tonnu ir nopirktas. Pašlaik tirgus darbojas ļoti lēni, graudu piedāvājums ir mazs, jo novākšana gandrīz ir apstājusies un vajadzīgi ļoti lieli izdevumi, lai graudi atbilstu tirgus precei.

Ņemot vērā, ka samaksa par iepirkto labību paredzēta viena mēneša laikā, ne sevišķi veiksmīgi darbojas augkopības nozare, ir pieņemts projekts labot likuma normu. Tas attiecas tikai uz lopkopības produkciju — pienu un gaļu, kuri tiek regulāri nodoti pārstrādātājiem, — tas ir, norēķins mēneša laikā. Uz augkopības produktiem šī norma neattieksies. Tātad graudi, cukurbietes no šīs normas tiek izslēgtas.

Šie noteikumi attiecas uz pēdējiem grozījumiem sakarā ar norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Ministrs A.Rāviņš vēl komentēja pieņemtos dokumentus par kārtību, kādā Latvijā ievedams piens un piena produkti, un kārtību, kādā ievedama gaļa, kā arī izdarītos grozījumus Ministru kabineta 1995.gada 15.augusta noteikumos Nr.254 "Noteikumi par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem".

Zemkopības ministrs teica: — Lai sakārtotu piena un gaļas plūsmu pār Latvijas robežu, tika pieņemti šie divi normatīvie akti. Pamatā tie balstās uz Eiropas Savienības vienoto principu direktīvu, ko esam sākuši ieviest arī Baltijas kopīgajā tirgū. Būs valstu saraksts, kuras garantē savas produkcijas kvalitāti eksportam, uzņēmumu saraksts, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmēji, importētāju uzņēmumi, saskaņots veterinārais sertifikāts un ievešanas procedūras un ievešanas ierobežojumi. Tas saistīts ar apstākļiem, ja kādā valstī izceļas epidēmija vai ir vēl kādi iemesli, kuru dēļ nedrīkst eksportēt produkciju uz citu valsti.

Pēc tam A.Rāviņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

— Ja intervence labības tirgū sākas 1.septembrī, vai nebūs vajadzīgi papildu līdzekļi?

— Pašlaik ne. Jo piešķirti 1,7 miljoni, kas ir Labības tirdzniecības aģentūras rīcībā, un 2,5 miljoni paredzēti no Privatizācijas fonda līdzekļiem. Pamatā tas sākotnēji nosedz, lai iesāktu šo procedūru. Taču pašlaik grūti pateikt, cik būs nepieciešamā summa un kāds graudu daudzums vispār piedalīsies intervencē. Ja tā līs, tad naudas pēc iespējas vajadzēs mazāk.

— Vai Latvijai iekšējām vajadzībām pietiks savas maizes, vai kādu daļu nāksies ievest?

— Jāteic, ka problēmu ar maizi mums nebūs, jo šobrīd iepirkt garudus var divās nedēļās no jebkura pasaules stūra. Bet tas būs ļoti sāpīgi, ja mēs nespēsim novākt savus graudus. Pēdējos gados jau bijām pieraduši, ka iztiekam ar savu mazes labību. Un tas būtu ļoti nepatīkami, arī ekonomiskā ziņā, ja zemnieki neiegūtu cerētos ienākumus par izaudzētajiem graudiem.

Rita Belosuova,

"LV" nozares redaktore

Pēc ieraksta diktafonā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!