Par budžetu augstākajai izglītībai un zinātnei

Augstākās izglītības padome, iepazinusies ar MK lēmumu "Par 1999.gada valsts budžeta "mērķa griestu" apstiprināšanu", uzskata par nepieļaujamu 1.§ 4.punkta realizāciju "Finansu ministrijai proporcionāli samazināt (par 3,3%) ministriju budžetu tehnisko bāzi attiecībā uz augstāko izglītību un zinātni".

Šis lēmums nav savienojams ar Ministru kabineta 1998.gada 28.jūlija sēdē (protokols nr.40) 34.§ izteikto atbalstu "Latvijas Republikas augstākās izglītības un zinātnes attīstības koncepcijai", un protokola 2.punktu, kurā teikts: "Atzīt zinātni un augstāko izglītību par svarīgu un nepieciešamu priekšnosacījumu konkurētspējīgas ekonomikas un līdzsvarotas sabiedrības attīstības nodrošināšanai, atzīt, ka tām nepieciešama pastiprināta valsts uzmanība un atbalsts."

Finansu samazinājums neļaus realizēt koncepcijā izstrādātās nostādnes studiju un zinātniskās pētniecības kvalitātes nodrošināšanai, kā arī izstrādāt koncepcijas realizācijas plānu atbilstoši MK sēdes protokola nr.40 34.§ 3.punktā izteiktajām nostādnēm.

Veidojot 1999.gada budžetu, neņemt vērā prognozējamo patēriņa cenu indeksa pieaugumu ir principiāli nepieņemami attiecībā uz augstākās izglītības sistēmu un Latvijas zinātni. Patēriņa cenu indeksa pieauguma nesegšana šajā gadījumā nozīmē izglītības procesa kvalitātes pazemināšanos.

Izglītības un zinātnes izdevumu samazinājums šobrīd ceļā uz moderno sabiedrību ir negatīvs signāls starptautiskajai sabiedrībai par Latvijas izvēlēto attīstības ceļu. Latvijas ģeopolitiskajā situācijā atvērta ekonomika ir visefektīvākais attīstības ceļš, kurā galvenais resurss ir izglītots cilvēks. Finansu samazināšana augstākajai izglītībai un zinātnei rada konkurētspējas priekšrocības kaimiņvalstīm un attīstības tempu samazināšanos Latvijā.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, profesore

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs, profesors

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors

1998.gada 19.augustā

Prof. Baiba Rivža,

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja:

Augstākās izglītības finansējuma īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir samazinājies no 1,8 procentiem 1995.gadā līdz 1 procentam 1998. gadā, un atkal ir plānots finansējumu samazināt. Tā rezultātā netiek veidotas investīcijas izglītības attīstībai. Augstākā izglītība nespēs sagatavot valsts attīstībai nepieciešamo intelektuālo potenciālu. Augstskolu nepietiekamais finansējums būtiski aizkavē studiju procesa internacionalizāciju un informāciju, un līdz ar to mūsu absolventu konkurenci starptautiskajā darba tirgū. Saglabājoties šādai tendencei, valsts attīstība un virzība uz Eiropas Savienību ir apdraudēta.

Pieredze liecina, ka visu valstu attīstības procesos un starptautiskās krīzes pārvarēšanā galvenais atbalsts un virzītājspēks ir bijusi izglītība. Latvijas situācijā izglītībai ir izšķiroša nozīme, jo mūsu galvenais resurss ir starptautiskais potenciāls. Diemžēl līdz šim nav īstenotas Eiropas Komisijas Baltās un Pelēkās grāmatas prasības izglītībā un zinātnē, kuras caurvij doma par nākotnes sabiedrību kā sabiedrību, kas mācās.

Ja Latvijā caurmērā finansējums, rēķinot uz vienu studentu, ir desmit reizes mazāks nekā Eiropas valstīs, mēs nespējam kā līdztiesīgi partneri iesaistīties starptautiskajos projektos.

Starptautiski atzītas augstākās izglītības kvalitātei ir vajadzīgs ne tikai entuziasms un fanātisms, bet arī atbilstošs finansējums.

Prof. Juris Ekmanis,

Latvijas Zinātnes padomes priekšsēdētājs:

Latvijā patlaban aktīvu zinātnisko darbu veic vairāk nekā 2000 zinātnieku un gandrīz 1000 doktorantu.

Diemžēl pēdējos gados LR valdību attieksme pret zinātni ir krasi mainījusies, jo, attīstot tās prioritāti Latvijā tikai vārdos, zinātnes finansējums ir nepārtraukti samazinājies, gan rezultatīvi pret budžetu kopumā, gan absolūtos skaitļos. Tā rezultātā zinātnes faktiskais finansējums no valsts budžeta 1998.gadā veido 0,22 procentus no prognozētā Latvijas iekšzemes kopprodukta šajā gadā. Šis rādītājs ir zemākais starp visām Viduseiropas kandidātvalstīm ES paplašināšanai un pat zemāks par daudzu mazattīstīto valstu rādītājiem (piem., Nepālai tas ir 0,28%). Ja tā turpināsies (1999.gada Latvijas budžeta projekts paredz tālāko samazinājumu), Latvija var nonākt mazattīstīto valstu līmenī, par ko zinātnieki regulāri brīdina LR Saeimu un valdību. Šāda zinātnes attīstības bremzēšana jau šobrīd ir novedusi pie tā, ka apmēram 1000 zinātnieku ir pārcēlušies darbā uz ārzemēm un praktiski zaudējuši saites ar Latvijas tautsaimniecību.