Ministru kabineta noteikumi Nr. 662

Rīgā 2021. gada 28. septembrī (prot. Nr. 64 46. §)

Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai 

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma
3. panta  otro daļu, 19. panta pirmo un 2.¹ daļu, 19.¹  pantu, 
30. panta pirmo un trešo daļu, 31. panta piekto daļu, 
39.  panta pirmo un otro daļu, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma  
4.  panta pirmās daļas 1., 1.¹, 1.², 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12.,
13., 14., 15., 16., 17., 18., 21. punktu, 6.¹  panta otro daļu, 
6.³  panta otro daļu, 6.⁴  panta otro daļu, 6.⁷  panta otro un trešo daļu, 
6.⁹  panta otro daļu, 10.⁴  panta trešo daļu, 49.⁶  panta pirmo daļu un 
Farmācijas likuma  5.  panta 3. un 12. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību:

1.1. Covid-19 infekcijas ierobežošanas pamatprincipus un piesardzības pasākumus; 

1.2. pulcēšanās prasības un ierobežojumus;

1.3. personām veicamos īpašos epidemioloģiskās drošības pasākumus;

1.4. ierobežojumus tūrismam un ceļošanai, prasības pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kā arī pašpārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un izmantošanai;

1.5. prasības pasažieriem, transportlīdzekļiem, transportlīdzekļa vadītājiem un apkalpes locekļiem; 

1.6. pārvadājumu pakalpojumu organizētāju, sniedzēju un pasažieru tiesības un pienākumus; 

1.7. kultūras, reliģiskās darbības veikšanas vietu, izklaides, sporta un citu atpūtas vietu darbības nosacījumus; 

1.8. izglītības un sporta procesa organizēšanas un norises nosacījumus;

1.9. kārtību, kādā attālinātā mācību procesa ietvaros finansē asistenta pakalpojumu izglītojamiem ar invaliditāti, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts no valsts budžeta finansēts asistenta pakalpojums izglītības iestādē pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai; 

1.10. higiēnas prasības pārtikas tirdzniecības uzņēmumiem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem Covid-19 infekcijas izplatības laikā papildus normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; 

1.11. Covid-19 infekcijas izplatības laikā piemērojamos atvieglojumus atbilstoši normatīvajos aktos par primāro pārtikas produktu apriti nelielā apjomā noteiktajām prasībām; 

1.12. nosacījumus sociālo pakalpojumu saņemšanai un organizēšanai; 

1.13. diagnostikas un ziņošanas kārtību par Covid-19 infekcijas gadījumiem;

1.14. kontaktpersonu noteikšanas un medicīniskās novērošanas kārtību, kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas darbību, kontaktpersonu noteikšanas sistēmas pārzini un Eiropas federatīvās vārtejas kopīgo pārzini Latvijā, minēto pārziņu tiesības un pienākumus, kontaktpersonu noteikšanas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un iekļaušanas kārtību, informācijas apmaiņas apjomu un informācijas glabāšanas termiņu;

1.15. izolācijas, mājas karantīnas un pašizolācijas prasības;

1.16. personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļaujamo ziņu apjomu, iekļaušanas kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kurām piešķir piekļuvi informācijas sistēmā iekļautajām ziņām;

1.17. kārtību, kādā veicama vakcinācija pret Covid-19 infekciju, vakcinējamo personu loku, obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai, Covid-19 vakcīnas marķēšanas kārtību un zāļu lietošanas instrukcijai nosakāmās prasības, vakcinācijas informācijas sistēmas pārzini, šajā sistēmā iekļaujamo datu apjomu, to iekļaušanas, saņemšanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras saņem, apstrādā un iekļauj datus vakcinācijas informācijas sistēmā; 

1.18. veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežojumus;

1.19. aizliegumu ievest Latvijas Republikas teritorijā pret Covid-19 infekciju uzņēmīgu dzīvnieku sugas un šo sugu dzīvnieku produkciju; 

1.20. datu saņemšanas un apstrādes kārtību no valsts informācijas sistēmām par personām, kurām konstatēta inficēšanās ar SARS-CoV-2 koronavīrusu, un personām, kuras uzsākušas un kuras pabeigušas vakcināciju pret Covid-19, apstrādājamo datu apjomu un datu glabāšanas termiņu, kā arī institūcijas, kuras saņem, apstrādā un glabā apstrādātos personu datus; 

1.21. sadarbspējīgu vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu (sadarbspējīgs sertifikāts) pieprasīšanas, sagatavošanas, izsniegšanas,  pārbaudes un izmantošanas kārtību, kā arī sadarbspējīgā vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu un institūcijām un pakalpojumu sniedzējiem pieejamās informācijas apjomu, kā arī vakcinācijas sertifikāta darbības apturēšanas, anulēšanas  vai atjaunošanas kārtību.

2. Noteikumos lietotie termini: 

2.1. saimnieciskais pakalpojums – privātas vai publiskas personas saimnieciskās darbības ietvaros par atlīdzību izpildīts pasūtījums vai ar patērētāju noslēgta līguma pildīšana, veicot darbu vai gūstot nematerializētu darba rezultātu, tai skaitā sporta, kultūras, izklaides, skaistumkopšanas un labsajūtas, ēdināšanas, pasākumu norišu vietās, tirdzniecības vietās, pasta pakalpojumu sniegšanas vietās un citur;

2.2. sabiedriskā transporta pakalpojums – sabiedriskā transporta pakalpojumi šo noteikumu izpratnē, kas tiek sniegti saskaņā ar šo noteikumu 3.7. apakšnodaļā noteikto kārtību; 

2.3. publiskais pakalpojums – valsts un pašvaldības institūciju funkciju un uzdevumu veikšana vai privātpersonu dažādu veidu pakalpojumu sniegšana personām, tai skaitā sociālo pakalpojumu vai veselības aprūpes jomā;

2.4. pasākums – privāts pasākums publiskās telpās vai vietās, kā arī publisks pasākums, tai skaitā sapulce, gājiens, pikets, organizētas reliģiskas darbības, kurās līdzdalības iespēja izziņota publiski un kas veicamas, pulcējoties konkrētā laikā un vietā, sporta pasākums;

2.5. pasākuma norises vieta – speciāli iekārtota publiska telpa vai teritorija, tai skaitā brīvā dabā jeb ārtelpās, kur norit privāts vai publisks pasākums;

2.6. pakalpojuma sniedzējs – publiska pakalpojuma un saimnieciska pakalpojuma sniedzējs, pasākuma organizators vai reliģiskās darbības veicējs; 

2.7. tirdzniecības centrs – ēka, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai, ar kopējo tirdzniecībai atvēlēto platību vismaz 1 500 m², kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji;

2.8. tirdzniecības izstāde – reģionālas, nacionālas vai starptautiskas nozīmes komercizstāde, publisks zootehnisks pasākums vai gadatirgus, kura mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības, tirdzniecības, dzīvesstila, dzīvnieku šķirņu un inovāciju attīstību;

2.9. tirdzniecības izstādes norises vieta – speciāli iekārtotas telpas vai teritorija, kur norit komercizstāde, publisks zootehnisks pasākums vai gadatirgus; 

2.10. kultūrvieta – muzejs un muzejam radniecīga mākslas un vēstures priekšmetu eksponēšanas vieta (muzejisko priekšmetu krātuve vai ekspozīcija, piemiņas vieta u. c. kultūrvietas, kuras veido un piedāvā sabiedrībai mākslas un vēstures ekspozīcijas un izstādes), bibliotēka, arhīvs, kultūras centrs, mākslas galerija vai izstāžu zāle, brīvdabas estrāde, teātra ēka un tās ārtelpa, koncertzāle un tās ārtelpa, arī vieta, kur tiek organizēts amatiermākslas kolektīvu mēģinājums; 

2.11. starptautisks sporta pasākums – starptautiskās sporta federācijas sporta sacensību kalendārā iekļautas starptautiskas nozīmes sporta sacensības (tai skaitā pirms sacensībām paredzētie oficiālie treniņi), kā arī starptautisko līgu sporta sacensības, kuru saraksts ir publicēts biedrības "Latvijas Sporta federāciju padome" tīmekļvietnē;

2.12. izolācija – obligāta inficētas personas nošķiršana no veselām personām dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē ārstniecības personas uzraudzībā ārstēšanai, nodrošinot atbilstošus apstākļus, lai nepieļautu veselu personu inficēšanos. Par izolācijas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa; 

2.13. mājas karantīna – ciešā kontaktā ar inficēto personu bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa;

2.14. pašizolācija – personas nošķiršanās no citām personām dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, lai novērstu inficēšanās riskus citām personām, ja ir epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka šī persona ir atradusies paaugstināta inficēšanās riska apstākļos. Par pašizolācijas laiku darbnespējas lapa netiek izsniegta; 

2.15. sejas maska – medicīnisks vai nemedicīnisks (auduma) aizsegs, kas pilnībā aizsedz muti un degunu, cieši pieguļ sejai un paredzēts pilienu un smalko daļiņu filtrācijai izelpas gaisa plūsmā; 

2.16. pilnībā vakcinēta persona – persona, kurai atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētai vai Pasaules Veselības organizācijas atzītai vakcīnas lietošanas instrukcijai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnu devu skaits un kurai ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, kā arī persona, kurai ar RNS testu ir apstiprināta inficēšanās ar SARS CoV-2 un ir ievadīta Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrēta vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta viena vakcīnas deva un kurai no tās ievades ir pagājušas 14 dienas, vai persona, kurai ievadītas šajā punktā minēto vakcīnu jauktas devas atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai un kurai kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājušas 14 dienas;

2.17. pārslimojusi persona – persona, kurai ir apstiprināta Covid-19 diagnoze, veicot RNS testu, un kurai kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa vienas saslimšanas epizodes ietvaros, nosakot SARS-CoV-2 vīrusa RNS, ir pagājušas 11 dienas, bet ne vairāk kā 180 dienas;

2.18. RNS tests – akreditētā laboratorijā veikts izmeklējums Covid-19 diagnostikai, lai noteiktu SARS-CoV-2 ribonukleīnskābes (RNS) klātbūtni ar polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) vai citu nukleīnskābes amplifikācijas testa (NAAT) metodi;

2.19. antigēna tests – ārstniecības personas veikts izmeklējums, lai noteiktu SARS-CoV-2 antigēna (Ag) klātbūtni, atbilstoši Eiropas Padomes ieteikumiem par vienotu sistēmu ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai ES (2021/C 24/01) un Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – centrs) tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām. Ar Covid-19 antigēna testu netiek apstiprināta Covid-19 diagnoze;

2.20. rutīnas skrīninga tests – individuāli vai kolektīvā regulāri veikts Covid-19 tests vietās ar augstu Covid-19 izplatības risku atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam. Uz rutīnas skrīninga testa pamata netiek izsniegts testēšanas sertifikāts; 

2.21. derīgs sadarbspējīgs sertifikāts – derīgs Eiropas Savienībā vienots digitāls vai papīra formāta apliecinājums par personas epidemioloģisko drošību Covid-19 infekcijas gadījumā noteiktā laikposmā. Derīgs sadarbspējīgs sertifikāts tiek izsniegts, lai apliecinātu, ka persona ir pilnībā vakcinēta persona (turpmāk – vakcinācijas sertifikāts), vai apliecinātu, ka persona ir pārslimojusi Covid-19 (turpmāk – pārslimošanas sertifikāts), vai apliecinātu, ka personai ir veikts Covid-19 tests un tā rezultāts ir negatīvs (turpmāk – testēšanas sertifikāts);

2.22. ventilācija – ārtelpas gaisa ievadīšana iekštelpā, lai uzlabotu gaisa kvalitāti telpā, atšķaidot gaisa piesārņotājus telpā un izspiežot tos no telpas, izmantojot mehānisko vai dabisko ventilāciju;  

2.23. epidemioloģiski droša vide – telpa vai teritorija, publiska vai privāta pasākuma norises, pakalpojuma sniegšanas vai darba vieta, kurā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas; 

2.24. epidemioloģiski daļēji droša vide – telpa vai teritorija, publiska vai privāta pasākuma norises, pakalpojuma sniegšanas vai darba vieta, kurā atrodas tikai pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas vai tādas personas, kuras var uzrādīt testēšanas sertifikātu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu RNS testu vai pēdējo 24 stundu laikā veiktu antigēna testu, ja šo testu rezultāti ir negatīvi, kā arī minētās personas pavadošie bērni līdz 12 gadu vecumam;

2.25. epidemioloģiski nedroša vide – telpa vai teritorija, publiska vai privāta pasākuma norises, pakalpojuma sniegšanas vai darba vieta, kurā esošo personu vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas fakts nav zināms vai kura neatbilst epidemioloģiski drošas vai daļēji drošas vides prasībām.

3. Attiecīgā nozares ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju var izstrādāt detalizētus ieteikumus epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanai savā pārraudzības jomā. Ministrijas sadarbībā ar Veselības ministriju var ieviest izmēģinājumprojektus ministriju pārraudzības jomā, lai izvērtētu epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas paredz šajos noteikumos minēto nosacījumu izņēmumus un ir saskaņoti ar centru.

4. Pakalpojumu sniedzējs vai darba devējs ievēro vispārīgās epidemioloģiskās drošības prasības, darbības formai vai nozarei noteiktās speciālās drošības prasības, kā arī attiecīgos ieteikumus epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanai. Pakalpojumu sniedzējs vai darba devējs atbilstoši darba specifikai var noteikt papildu prasības šajos noteikumos minētajām epidemioloģiskās drošības prasībām, ja šādu prasību noteikšana ir pamatota ar darba vides drošību, pakalpojumu drošību pakalpojuma saņēmējiem vai organizācijas darbības nepārtrauktību.

5. Šajos noteikumos paredzētās vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības nav attiecināmas uz šādām jomām: 

5.1. uz Nacionālo bruņoto spēku personālu un tām ārvalstu bruņotajos spēkos ietilpstošajām personām dienesta pienākumu pildīšanas laikā, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi;

5.2. uz Ieslodzījuma vietu pārvaldi. Detalizētus ieteikumus vispārējo epidemioloģiskās drošības prasību nodrošināšanai ieslodzījuma vietās pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju ar rīkojumu nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks. Nozarei speciālās drošības prasības ir noteiktas šo noteikumu 3.6. apakšnodaļā; 

5.3. uz sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina sociālos pakalpojumus ar ilglaicīgu vai īslaicīgu izmitināšanu. Nozarei speciālās drošības prasības ir noteiktas šo noteikumu 3.5. apakšnodaļā; 

5.4. uz izglītības iestādēm un izglītības pakalpojuma sniedzējiem. Šo noteikumu 2. nodaļā noteiktās vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības ir piemērojamas tiktāl, ciktāl tās nav pretrunā ar šo noteikumu 3.8. apakšnodaļu, kurā noteiktas nozarei speciālās drošības prasības;

5.5. uz sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem. Nozarei speciālās drošības prasības noteiktas šo noteikumu 3.7. apakšnodaļā;

5.6. uz publisko pakalpojumu sniedzējiem, tai skaitā pasta pakalpojumu sniedzējiem – attiecībā uz šo noteikumu prasību par cilvēku skaita ierobežojumiem, ja nav iespējams nodrošināt pakalpojumu pieejamību, ierobežojot cilvēku skaitu;

5.7. uz tiesu darbu. Vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības tiesās ievērojamas, cik tas iespējams, ņemot vērā tiesu darba specifiku un tiesas zāļu platību; 

5.8. uz epidemioloģiski drošā vidē sniegtiem pakalpojumiem un organizētiem pasākumiem;

5.9. prasības par cilvēku skaita ierobežojumu, vienai personai noteikto minimālo platību un ventilācijas nodrošināšanu – uz īslaicīgās aizturēšanas vietu, aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru vai telpu, pagaidu turēšanas telpu un patvēruma meklētāju izmitināšanas centru vai vietu, kur patvēruma meklētājs izmitināts ārpus patvēruma meklētāju izmitināšanas centra, ja pārsniegta tā ietilpība.

6. Lai iespējami mazāk traucētu Latvijas ārpolitisko un starptautisko darbību, tostarp sadarbību ar Eiropas Savienības institūcijām, šajos noteikumos paredzētie ceļošanas ierobežojumi un pašizolācijas prasības, ievērojot attiecīgos epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, neattiecas uz:

6.1. Latvijā akreditētajiem ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību, starptautisko organizāciju un to pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem; 

6.2. personām, kuras ierodas Latvijā pēc Valsts prezidenta, Saeimas, Ministru kabineta vai tā locekļa, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Valsts kontroles vai ministrijas ielūguma; 

6.3. Latvijas vai ārvalsts diplomātiskajiem kurjeriem vai ad hoc diplomātiskajiem kurjeriem, kas uzrāda oficiālu dokumentu, kurā norādīts viņa statuss un diplomātiskā pasta paku skaits;

6.4. Latvijas Republikas diplomātiskās pases turētājiem, viņus pavadošo tehnisko personālu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, veicot oficiālās funkcijas;

6.5. ārvalstu ekspertiem un komersantiem, kuri starptautiskās sadarbības ietvaros ieceļo Latvijas Republikā, lai sniegtu atbalstu ar valsts aizsardzību un nacionālo drošību saistītos jautājumos un palīdzību sabiedriskās kārtības un drošības un robežapsardzības nodrošināšanā, kā arī uz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kuras atgriežas Latvijas Republikā no šādas palīdzības sniegšanas ārvalstīs.

7. Ja šo noteikumu 6.1., 6.2. un 6.5. apakšpunktā  minētā persona atbilstoši šiem noteikumiem ir atzīstama par pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu, tad oficiālo funkciju veikšanai šī persona var piedalīties pasākumos epidemioloģiski drošā vidē. 

8. Nacionālo bruņoto spēku komandierim, ņemot vērā militārā dienesta uzdevumu specifiku valsts aizsardzības nodrošināšanā, ir tiesības par obligātu prasību profesionālā dienesta pildīšanai Nacionālajos bruņotajos spēkos un obligātu amata prasību Nacionālajos bruņotajos spēkos nodarbinātajiem civilajiem darbiniekiem noteikt  vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta esību.

2. Vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības

9. Pakalpojuma sniedzējs, darba devējs, kā arī katra persona, piedaloties sabiedrības aktivitātēs, ievēro vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības un drošības protokolus vai rekomendācijas (tai skaitā informēšanas, kontaktu samazināšanas un distancēšanās, sejas masku lietošanas, telpu ventilēšanas un higiēnas pamatprincipus, kā arī izolācijas, mājas karantīnas un pašizolācijas nosacījumus) un novērš inficēšanās riskus apkārtējiem. 

10. Pakalpojuma sniedzējs un darba devējs ir atbildīgs par epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanu un ievērošanu darba vietā un pakalpojumu sniegšanas vietā un nodrošina kontroli pār noteikto prasību ieviešanu un ievērošanu.

11. Aizliegts sniegt pakalpojumus un organizēt pasākumus un citas aktivitātes, ja tiek veicināta cilvēku nekontrolēta drūzmēšanās (pulcēšanās), kā arī ja nav iespējams nodrošināt epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, īpaši attiecībā uz distancēšanās, cilvēku skaita un vienai personai noteiktās minimālās platības prasības nodrošināšanu un kontroles organizēšanu.

12. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina informēšanu, pie ieejām labi redzamā vietā vai, ja tas nav iespējams, citādā veidā sniedzot apmeklētājiem un darbiniekiem pieejamu informāciju latviešu valodā un vismaz vienā svešvalodā (angļu vai krievu valodā) vai izmantojot piktogrammas. Pakalpojuma sniedzējs nodrošina pieejamu vismaz šādu informāciju:

12.1. cilvēku skaits, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises vietā, ja pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram jāievēro cilvēku skaita ierobežojums;

12.2. brīdinājums, ka attiecīgajā vietā nedrīkst atrasties personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai izolācija vai kurām ir elpceļu infekcijas slimības pazīmes; 

12.3. brīdinājums par divu metru distances ievērošanu, kā arī par citiem distancēšanās nosacījumiem, ja tādi ir noteikti;

12.4. brīdinājums par pienākumu lietot sejas maskas, ja tāds ir noteikts, kā arī norāde par sejas maskas pareizu lietošanu;

12.5. apliecinājums par pakalpojuma epidemioloģisko drošību, norādot, vai pakalpojums tiek sniegts epidemioloģiski drošā, epidemioloģiski daļēji drošā vai epidemioloģiski nedrošā vidē. 

13. Lai nodrošinātu distancēšanos, pakalpojuma sniedzējs, darba devējs, kā arī katra persona individuāli veic vismaz šādus piesardzības pasākumus:

13.1. nodrošina, lai tiktu ievērota divu metru fiziska distance savstarpēji starp darbiniekiem, starp darbiniekiem un apmeklētājiem, kā arī starp individuāliem apmeklētājiem vai dažādu mājsaimniecību locekļiem, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi;

13.2. organizē un kontrolē cilvēku plūsmu, lai novērstu drūzmēšanos telpās, it īpaši pie ieejām un izejām, tām piegulošajā iekštelpā un ārtelpā, un vietās, kur notiek vai prognozējami var notikt pastiprināta cilvēku pulcēšanās, kā arī laikā, kad tā var notikt (piemēram, pārtraukumos, maksimumstundās, pirms vai pēc pasākuma);

13.3. nepieļauj dažādu cilvēku grupu savstarpējo sastapšanos, ja darbs tiek organizēts grupās vai ja pakalpojuma sniedzējs vai pasākuma organizators sniedz pakalpojumu, cilvēkiem pulcējoties grupās;

13.4. atbilstoši iespējām un darba specifikai organizē attālinātā darba veikšanu, attālinātu saimniecisko vai publisko pakalpojumu sniegšanu un izmantošanu.

14. Maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties telpās un vietās, pakalpojuma sniedzējs nosaka, ievērojot šajos noteikumos noteikto vienai personai nodrošināmo platību vai atbilstoši noteiktajam cilvēku skaitam, kā arī ņemot vērā cilvēku paredzamo uzvedību un iespējas organizēt cilvēku plūsmu, lai novērstu drūzmēšanos. Vietā, kur platība ir mazāka par noteikto, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs vai vienas mājsaimniecības locekļi. 

15. Personas vai darbiniekus, kas ir tieši saistīti ar pakalpojuma, pasākuma vai ceremonijas norises nodrošināšanu, neieskaita šajos noteikumos noteiktajā maksimāli pieļaujamā cilvēku skaitā vai skaitā, ko nosaka, ievērojot noteikto vienai personai nodrošināmo platību, izņemot sapulces, gājienus un piketus.

16. Publiskās ārtelpās, saņemot pakalpojumus vai apmeklējot pasākumus, kur ir intensīva cilvēku plūsma, un publiskās iekštelpās, ja telpā atrodas vairāk par vienu personu, tiek lietota sejas maska, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi.

17. Sejas masku var nelietot:

17.1. bērns līdz septiņu gadu vecumam, kā arī izglītojamie, kuri apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi;

17.2. 1.–3. klases izglītojamie izglītības procesā mācību telpā, izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par sejas masku lietošanu;

17.3. ja tas nav iespējams logopēdijas nodarbībā specifiska vingrinājuma izpildei;

17.4. persona ar acīmredzamiem kustību traucējumiem vai psihiskās veselības traucējumiem, kuru dēļ tai trūkst spēju vai iemaņu lietot sejas masku;

17.5. pilnībā vakcinēta vai pārslimojusi persona kontrolētā kolektīvā (darba vietā, izglītības iestādē, amatieru kolektīvā), izglītojamie ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā,   izņemot gadījumu, ja izglītības iestādes vadītājs, izvērtējot epidemioloģisko situāciju, ir pieņēmis ar dibinātāju saskaņotu pamatotu lēmumu par sejas masku lietošanu;

17.6. persona, kura nevar veikt darba vai profesionālos pienākumus, lietojot sejas masku, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi;

17.7. fizisko aktivitāšu un sporta treniņu laikā un sportisti fizisko aktivitāšu laikā sporta pasākumos. Minētais izņēmums ir attiecināms uz jebkura veida fiziskajām nodarbībām un  nodarbošanos ar sportu (tai skaitā amatieru sportu un fiziskajām aktivitātēm veselības saglabāšanai un uzlabošanai);

17.8. mūzikas instrumentu spēles, vokālās mākslas un dejas procesā;

17.9. saņemot pakalpojumus, kuru laikā objektīvi masku lietošana nav iespējama;

17.10. sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās laikā, kad apmeklētāji sēž pie galda.

18. Pakalpojuma sniedzējs vai darba devējs nodrošina ventilāciju ar mehāniskās ventilācijas sistēmu vai dabīgo ventilāciju, lai oglekļa dioksīda (CO₂) līmenis nepārsniedz 1 000 ppm, un atbilstoši iespējām veic nepārtrauktu vai regulāru gaisa kvalitātes kontroli.

19. Lai ievērotu higiēnas prasības, pakalpojuma sniedzējs vai darba devējs nodrošina pasākumus, kas atbilst darbībai epidemioloģiski drošajā vai epidemioloģiski daļēji drošajā vidē, kā arī ievēro centra tīmekļvietnē publicētās rekomendācijas higiēnai, tai skaitā roku higiēnai, virsmu, inventāra un darba aprīkojuma tīrīšanai un dezinfekcijai.

20. Pakalpojuma sniedzējs vai darba devējs izvērtē epidemioloģiskos riskus un, pamatojoties uz šiem noteikumiem, atbilstoši uzņēmuma specifikai izstrādā dokumentētu iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai (turpmāk – iekšējās kontroles sistēma epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai), skaidrā un viegli pārbaudāmā veidā norādot vismaz šādu informāciju un veicamos pasākumus:

20.1. iekštelpu un teritorijas dalījums epidemioloģiski daļēji drošajā, drošajā vai nedrošajā vidē, vides nodrošināšanas un kontroles procedūras;

20.2. divu metru distancēšanās iespēju izvērtējums, analizējot riska zonas un pasākumus fiziskās distancēšanās kontrolei, lai novērstu pastiprinātu cilvēku pulcēšanos (drūzmēšanos);

20.3. pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises laiks;

20.4. cilvēku plūsmas un drūzmēšanās risku novērtējums un pasākumi to novēršanai;

20.5. pakalpojuma sniegšanā, pasākuma norisē un darbā iesaistīto personu skaits, derīgu sadarbspējīgu sertifikātu esība un procedūras to kontrolei;

20.6. aprēķini par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties telpā vai vietā, ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus. Aprēķinot maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu savstarpēji savienotās telpās (piemēram, tirdzniecības centrā), kopējais skaits nepārsniedz katrā atsevišķā telpā vai vietā pieļaujamā cilvēku skaita summu;

20.7. pasākumi precīza cilvēku skaita kontrolei, kuri vienlaikus atrodas telpā vai vietā; 

20.8. ventilācijas un gaisa kvalitātes kontroles pasākumi;

20.9. ziņas par personu (vārds (vārdi), uzvārds un kontaktinformācija), kas atbildīga par epidemioloģiskās drošības pasākumu un drošības protokolu vai vadlīniju ievērošanu, ja tādas ir izstrādātas attiecīgajā jomā, kā arī par iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu  īstenošanai.

21. Pakalpojuma sniedzējs vai darba devējs norīko personu, kas atbildīga par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu, kā arī iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu  īstenošanai. Atbildīgā persona nodrošina epidemioloģiskās drošības pasākumu ieviešanu un to ievērošanas uzraudzību pakalpojuma sniegšanas vietā (izņemot pakalpojumus, kas tiek sniegti bez personāla), pasākuma norises vietā vai darba vietā un pēc uzraudzības un kontroles iestādes amatpersonas pieprasījuma sniedz tai nepieciešamo informāciju par epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu:

21.1. uzrāda iekšējās kontroles sistēmas dokumentāciju par īstenotajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem;

21.2. uzrāda dokumentus (piemēram, būvju kadastrālās uzmērīšanas lietu), kas dod iespēju pārliecināties par publiski pieejamo iekštelpu vai teritoriju platību, ja tādas ir; 

21.3. objektīvi pārbaudāmā veidā identificē un norāda kontroles laikā esošo apmeklētāju skaitu.

22. Par epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu atbildīgā persona nodrošina pakalpojuma sniedzējiem un saņēmējiem, darbiniekiem un citām personām, kas atrodas pakalpojuma sniegšanas vietā, tai skaitā izglītojamiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem, pieejamu un saprotamu informāciju par epidemioloģiskās drošības prasību ieviešanas un izpildes kārtību. Minēto informāciju ievieto arī pakalpojuma sniedzēja, iestādes vai dibinātāja tīmekļvietnē, ja tāda ir. 

23. Darbu klātienē epidemioloģiski nedrošā vidē organizē tikai, lai nodrošinātu to darbu nepārtrauktību, kurus nevar veikt attālināti.

24. Darba devējs darbu klātienē organizē, lai samazinātu inficēšanās riskus darba vietā un risku pakalpojuma saņēmējiem. Darba devējam ir tiesības noteikt katra darbinieka (amatpersonas) (tai skaitā brīvprātīgo un personu ar ārpakalpojuma līgumiem) inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai, izvērtējot viņa darba pienākumus un darba apstākļus, un noteikt tos darbus, kuru veikšanai ir nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Darba devējs, vērtējot darbus, ņem vērā šādus kritērijus: 

24.1. darbi vai pakalpojumi, kuri saskaņā ar šiem noteikumiem var tikt sniegti tikai epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē;

24.2. darbinieks (amatpersona) darba (amata, dienesta) pienākumu pildīšanas laikā ir tiešā saskarsmē ar klientiem, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem no klienta vai vairāki darbinieki (amatpersonas) darba (amata, dienesta) pienākumus veic ilgstošā savstarpējā saskarsmē, nonāk fiziskā kontaktā vai ilgstoši atrodas tuvāk par diviem metriem;

24.3. darbiniekiem (amatpersonām) ir paaugstinātas iespējas inficēties, atrodoties tiešā saskarsmē un kontaktējoties ar lielu skaitu personu, kuru veselības stāvoklis nav zināms; 

24.4. darbinieku (amatpersonu) klātienes darba (amata, dienesta) pienākumi ir kritiski svarīgi sabiedrībai, kā arī uzņēmuma vai iestādes darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. 

25. Darba devējs neļauj šo noteikumu 24. punktā minētajiem darbiniekiem (amatpersonām) veikt darba pienākumus, kas saistīti ar darba devēja apzinātajiem inficēšanās riskiem darba vietā, ja darbinieks (amatpersona) nav uzrādījis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

26. Ja darbiniekam darba pienākumu veikšanai nepieciešams testēšanas sertifikāts, darbinieks (amatpersona) nodrošina Covid-19 testa veikšanu par saviem līdzekļiem, ja nav citas vienošanās ar darba devēju.

27. Sabiedriskās ēdināšanas (izņemot ēdināšanu līdzņemšanai un valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidostas termināļos), izklaides, kultūras pakalpojumu, kā arī reliģiskās darbības veikšanas vietas un kultūrvietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00. Darba laika izņēmumus reliģisko darbību veikšanas vietās var noteikt tieslietu ministrs pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju.

28.  Epidemioloģiski drošā vidē var sniegt un saņemt klātienē pakalpojumus, tai skaitā izklaides un kultūras pakalpojumus, organizēt un apmeklēt pasākumus, piedalīties un apmeklēt sporta norises un sporta sacensības, kā arī piedalīties amatiermākslas kolektīvu darbībā un sniegt un saņemt izglītības pakalpojumus, neievērojot šo noteikumu nosacījumus attiecībā uz sejas masku lietošanu, distances ievērošanu, pulcēšanās ierobežojumiem, darba laiku un citas speciālās epidemioloģiskās drošības prasības, ja: 

28.1. tiek nodrošināta vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu verifikācija; 

28.2. netiek pieļauta tādu personu klātbūtne, kuras neatbilst epidemioloģiski drošai videi.

29. Bērni, kas neatbilst vakcinētas vai pārslimojušas personas statusam, epidemioloģiski drošā vidē var saņemt pakalpojumus un piedalīties pasākumos (izņemot ar sportu, aktīvo atpūtu un atrakcijām saistītos pakalpojumus un pasākumus organizētām bērnu grupām vai bērniem bez pavadošās pilngadīgās personas) pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas pilngadīgas personas pavadībā, ja: 

29.1. bērns no 12 gadu vecuma var uzrādīt testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veikta skrīninga testa negatīvu rezultātu;

29.2. tiek lietotas sejas maskas, izņemot šo noteikumu 17. punktā minētos gadījumus;

29.3. iekštelpā vai teritorijā, kas atvēlēta epidemioloģiski drošajai videi ar bērniem, vienai personai tiek nodrošināts ne mazāk kā 5 m² no publiski pieejamās iekštelpas platības (izņemot sabiedriskās ēdināšanas vietā iekštelpās) vai ja tiek noteikts maksimālais personu skaits, kas vienlaikus atrodas iekštelpās (ne vairāk par 300 personām) un ārtelpā (ne vairāk par 500 personām); 

29.4. tiek nodrošināta  distances ievērošana starp mājsaimniecībām, kurās ir bērni, kā arī no pārējiem apmeklētājiem un tiek organizēta cilvēku plūsma un novērsta drūzmēšanās: 

29.4.1. organizējot apmeklētāju plūsmu tā, lai starp dažādu mājsaimniecību pārstāvjiem tiktu ievērota divu metru distance;

29.4.2. ierīkojot sēdvietas vai stāvvietas bērniem un pavadošajām personām, paredzot, ka, neievērojot distancēšanos, blakus atrodas ne vairāk kā 10 personas. Starp katru blakus sēdvietās vai stāvvietās esošu mājsaimniecības personu grupu tiek nodrošināta divu metru distance;

29.4.3. nodrošinot, ka sabiedriskās ēdināšanas vietā, neievērojot distancēšanos, pie viena galdiņa atrodas līdz 10 personām, un nodrošinot 1,5 metru starp galdiņiem, ja starp tiem nav izveidota norobežojoša siena;

29.5. apmeklētāju ar bērniem plūsmas tiek nodalītas laikā vai telpā.

30. Epidemioloģiski daļēji drošā vidē var klātienē saņemt un sniegt pakalpojumus, tai skaitā izklaides un kultūras pakalpojumus, organizēt un apmeklēt pasākumus, piedalīties un apmeklēt sporta norises, piedalīties un apmeklēt sporta sacensības, kā arī piedalīties amatiermākslas kolektīvu darbībā, sniegt un saņemt izglītības pakalpojumus, ja tiek nodrošināta:

30.1. sadarbspējīgu sertifikātu verifikācija;

30.2. netiek pieļauta tādu personu klātbūtne, kuras neatbilst epidemioloģiski daļēji drošai videi;

30.3. tiek nodrošināta šajos noteikumos noteikto vispārējo un specifisko epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošana.

31. Epidemioloģiski daļēji drošā vidē bērni līdz 12 gadu vecumam var piedalīties pakalpojuma saņemšanā vai pasākumā bez sadarbspējīga sertifikāta tādas pilngadīgas personas pavadībā, kura ir pilnībā vakcinēta vai pārslimojusi vai kurai ir testēšanas sertifikāts, savukārt bērni no 12 gadu vecuma uzrāda testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veikta skrīninga testa negatīvu rezultātu.

32. Ja persona apmeklē telpas ārpus attiecīgās epidemioloģiski drošās vai epidemioloģiski daļēji drošās vides, tajās tiek piemērotas vispārējās un speciālās epidemioloģiskās prasības (atbilstoši epidemioloģiski nedrošajai videi).

33. Ja pakalpojuma sniegšanas vai pasākuma norises vietā tiek nodrošināta gan epidemioloģiski droša, gan epidemioloģiski daļēji droša vide, pakalpojuma sniedzējs nodrošina, ka attiecīgās vides ir fiziski norobežotas un dažādās drošības vidēs esošās apmeklētāju plūsmas nepārklājas visā pasākuma vai pakalpojuma norises laikā vai arī ka koplietošanas telpās visi apmeklētāji lieto sejas maskas un ievēro divu metru distanci un ka ir iespējams kontrolēt attiecīgajā vidē esošo personu atbilstību. Epidemioloģiski drošajā vidē esošo apmeklētāju skaits netiek ieskaitīts epidemioloģiski daļēji drošās vides apmeklētāju skaitā.

34. Bez sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas var: 

34.1. saņemt pakalpojumu klātienē, ja to nav iespējams sniegt attālināti un pakalpojuma sniegšana attālināti rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai, kā arī var saņemt atbalstu psiholoģiskās palīdzības grupās, ja pasākuma organizatoram, pakalpojuma sniedzējam vai grupas vadītājam ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, un privātajos un publiskajos pasākumos, tai skaitā valsts garantētās un aizsargātās miermīlīgās pulcēšanās brīvības izpausmēs (sapulcēs, gājienos un piketos), ja netiek pārsniegts šāds cilvēku skaits: 

34.1.1. 20 personas iekštelpās;

34.1.2. 50 personas ārtelpās; 

34.2. individuāli vai vienas mājsaimniecības ietvaros klātienē, izņemot pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, saņemt pakalpojumus, kultūras pakalpojumus (arī amatiermākslas nodarbības), ja pakalpojuma sniedzējam ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un pakalpojuma sniegšanas telpā neatrodas citas personas; 

34.3. brīvā dabā klātienē saņemt pakalpojumus, piedalīties komercizstādēs un pasākumos, kuros apmeklētāji atrodas vieglajā transportlīdzeklī vai individuālajā peldlīdzeklī, ja pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizēšanā iesaistītajām personām, kas nonāk saskarē ar apmeklētājiem, ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts; 

34.4. piedalīties reliģiskās darbības norisē iekštelpās un ārtelpās, ja vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m² no publiski pieejamo telpu platības un tiek lietota sejas maska; 

34.5. izmantot sabiedriskā transporta, starptautisko pārvadājumu, tostarp starptautisko pasažieru pārvadājumu, un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītus pakalpojumus;

34.6. saņemt saimnieciskos pakalpojumus pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, ja vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m² no publiski pieejamo iekštelpu platības un tiek lietota sejas maska.

35. Sadarbspējīga sertifikāta vai testa neesība neatbrīvo no pienākuma piedalīties pirmstiesas izmeklēšanā, tiesas procesā vai kriminālsodu izpildē un pildīt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. 

36. Saimnieciskā pakalpojuma sniedzējs, sniedzot pakalpojumu epidemioloģiski daļēji drošā vai nedrošā vidē iekštelpās vai rīkojot pasākumus, uzskaita un apkopo šādu informāciju par pakalpojuma saņēmējiem un apmeklētājiem: vārds (vārdi), uzvārds, kontakttālrunis, apmeklējuma laiks un sēdvieta (ja fiksēta), lai Covid-19 infekcijas gadījumā, kas saistīts ar konkrēto saimnieciskā pakalpojuma sniedzēju, apzinātu un brīdinātu kontaktpersonas. Informāciju glabā vienu mēnesi un nodod centram pēc tā pieprasījuma. Pakalpojuma sniedzējam ir tiesības izmantot personalizēto informāciju, lai informētu personu par pakalpojuma vai pasākuma apmeklējuma drošības prasībām, kā arī par tā atcelšanu, pārcelšanu vai citām izmaiņām. Minētā norma netiek attiecināta uz pasta pakalpojumiem šo pakalpojumu sniegšanas vietās, sabiedriskā transporta pakalpojumiem, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības pakalpojumiem un tirdzniecības izstādēm ārtelpās, kā arī citiem pakalpojumiem ārtelpās ar mazāk nekā 50 apmeklētājiem un pakalpojumiem, kuru paredzamais pakalpojuma saņemšanas laiks, ieskaitot gaidīšanu, ir īsāks par 15 minūtēm.

37. Darba devējam vai kolektīva vadītājam ir tiesības apkopot informāciju par darbinieku (amatpersonu) vai kolektīva dalībnieku kontaktinformāciju (e-pasts, tālruņa numurs), lai Covid-19 infekcijas gadījumā sagatavotu un nodotu centram kontaktpersonu sarakstu pretepidēmijas pasākumu organizēšanai. 

38. Persona, kura inficēta ar Covid-19 un kurai atbilstoši šo noteikumu prasībām jāievēro izolācijas prasības, un kurai nav ļauts saņemt atbilstošo pakalpojumu, jo tai jāievēro mājas karantīnas vai pašizolācijas prasības, vai kurai ir akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, vai persona, kas neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā nelieto sejas masku vai lieto to neatbilstošā veidā un nepilda pakalpojuma sniedzēja norādījumus, netiek ielaista publiskās telpās, pasākuma norises vai pakalpojuma sniegšanas vietā. Šādai personai tiek atteikts sniegt pakalpojumu vai piedalīties pasākumā, kā arī persona tiek izraidīta no telpas vai vietas bez zaudējumu atlīdzināšanas.

39. Ja darbiniekam (amatpersonai) tiek apstiprināta Covid-19 diagnoze vai aizdomas par Covid-19 infekciju vai ja darbiniekam (amatpersonai) parādās Covid-19 saslimšanas pazīmes darba pienākumu veikšanas laikā, darbinieku (amatpersonu) atstādina no darba pienākumu veikšanas, uzdodot nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu, lai veiktu Covid-19 laboratorisko diagnostiku un, ja konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts, ievērotu centra un ģimenes ārsta norādījumus, kā arī šajos noteikumos noteiktās prasības. 

40. Faktu, ka persona ir pilnībā vakcinēta, pārslimojusi vai veikusi atbilstošu Covid-19 testu, persona apliecina, uzrādot attiecīgo vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu pēc pakalpojuma sniedzēja, darba devēja vai izglītības iestādes norīkotas personas, vai kontrolējošo institūciju pieprasījuma. Personai, uzrādot attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu, ir pienākums uzrādīt arī personu apliecinošu dokumentu. Bērns līdz 15 gadu vecumam, uzrādot attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu, personas identitātes apliecināšanai var uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, skolēna apliecību vai dzimšanas apliecību. Ja bērnu līdz 15 gadu vecumam pavada tā vecāks, var uzrādīt vecāka pasi, kurā ir ieraksts par šo bērnu. 

41.  Pakalpojuma sniedzējam, darba devējam, tai skaitā izglītības iestādei, izglītības procesa īstenotājam vai tā norīkotai personai vai kontrolējošai institūcijai ir tiesības pieprasīt un apstrādāt no darbinieka vai citas personas, kas uzturas vai pastāvīgi atrodas pakalpojuma sniegšanas telpās vai darba vietā, un izglītojamā iegūto informāciju par atbilstību pilnībā vakcinētas personas vai pārslimojušas personas statusam (tai skaitā sertifikāta derīguma termiņu, ja personai ir pārslimošanas sertifikāts), kā arī Covid-19 testa rezultātus. Persona uzrāda attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu vai testa rezultātu pēc pakalpojuma sniedzēja, darba devēja vai izglītības iestādes norīkotas personas, vai kontrolējošo institūciju pieprasījuma.

42. Gadījumos, kad normatīvie akti amatpersonai un klientam paredz tiesības vai pienākumu parakstīt apstiprinošu dokumentu, epidemioloģiskās drošības apsvērumu nolūkā pakalpojuma saņēmējam ir tiesības neparakstīt attiecīgo dokumentu, tai skaitā arī tehniskās kontroles uz ceļa vai tehniskās apskates protokolu. 

43. Dokumentus, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieroču aprites jomā nepieciešami, lai pagarinātu ieroča atļaujas derīguma termiņu, saņemtu dublikātu vai atkārtotu atļauju, var iesniegt, izmantojot pasta pakalpojumus. Iesniegums par ieroča atļaujas derīguma termiņa pagarināšanu iesniedzams vismaz mēnesi pirms ieroča atļaujas derīguma termiņa beigām. Valsts policijas struktūrvienība par pieņemto lēmumu paziņo iesniedzējam un, ja nolemts izsniegt ieroča atļauju, nosūta to personai pa pastu. 

44. Institūcijas nodarbinātajam, veicot uzraudzību, kontroli vai izmeklēšanas darbības, nav pienākums uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu. Šo pasākumu laikā ievēro Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktos piesardzības pasākumus (lieto individuālos aizsardzības līdzekļus, veic dezinfekciju, atbilstoši iespējām ievēro distanci). 

3. Speciālās epidemioloģiskās drošības prasības 

3.1. Saimniecisko pakalpojumu, tai skaitā skaistumkopšanas, izklaides, atrakciju un kultūras pakalpojumu, sniegšanas nosacījumi

45. Saimnieciskos pakalpojumus, tai skaitā skaistumkopšanas pakalpojumus, tirdzniecības izstādes, ar atrakcijām saistītus saimnieciskos pakalpojumus (tostarp akvaparkos, izklaides un atrakciju centros, batutu parkos, bērnu rotaļu istabās un bērnu pieskatīšanas vietās (arī tirdzniecības centros)), var sniegt:

45.1. iekštelpās:

45.1.1. epidemioloģiski drošā vidē;

45.1.2. epidemioloģiski daļēji drošā vidē, ja papildus šajos noteikumos noteiktajām vispārējām epidemioloģiskās drošības prasībām tiek ievēroti šādi nosacījumi:

45.1.2.1. vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m² no publiski pieejamās iekštelpas platības;

45.1.2.2. izstāžu norises vietās eju platums starp izstāžu stendu rindām vai distance starp vairākām vienā telpā esošām pakalpojuma sniegšanas vietām ir vismaz trīs metri;

45.2. epidemioloģiski nedrošā vidē atbilstoši šo noteikumu ​​34. punktam.

46. Šajā nodaļā minētie nosacījumi par telpas platību neattiecas uz Ieslodzījuma vietu pārvaldes sniegto maksas pakalpojumu – ilgstošas satikšanās telpu iekārtu un aprīkojuma izmantošana –, kura laikā nodrošina ieslodzījuma vietās noteikto epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu.

3.2. Tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas un pārtikas aprites nosacījumi

47. Tirdzniecības pakalpojumi tiek sniegti epidemioloģiski nedrošā vidē.

48. Sniedzot pakalpojumus tirdzniecības vietā un tirgus paviljonā (slēgta tipa ēka tirgus teritorijā, kas iekārtota pastāvīgai un sistemātiskai tirdzniecībai un kurā darbojas vismaz 10 tirdzniecības dalībnieki), nosaka tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 m² no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju.

49. Tirgus pārvaldītājs tirgus atklātajā teritorijā un ielu tirdzniecības organizators ielu tirdzniecības organizēšanas vietā nodrošina vismaz divu metru attālumu starp tirdzniecības vietām.

50. Iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Tirdzniecības vietā, kur tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

51. Tirdzniecības centra īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, kā arī tirgus pārvaldītājs:

51.1. ieceļ atbildīgo personu, kas organizē šajos noteikumos minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu tirdzniecības centrā vai tirgus paviljonā. Informāciju par atbildīgo personu izvieto labi redzamā vietā;

51.2. nodrošina, ka tirdzniecības centrā vai slēgta tipa tirgus paviljonā netiek pārsniegts maksimāli pieļaujamais apmeklētāju skaits.  Tirdzniecības centrā maksimāli pieļaujamo apmeklētāju skaitu nosaka ne lielāku par atsevišķās pakalpojuma sniegšanas un tirdzniecības vietās pieļaujamā apmeklētāju skaita summu;

51.3. izvieto informāciju par tirdzniecības centra vai tirgus paviljona kopējo maksimālo apmeklētāju skaitu un par epidemioloģisko drošību atbildīgās personas kontaktinformāciju;

51.4. ja tirdzniecības centra kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7 000 m², nodrošina, ka tirdzniecības centrā ir uzstādīta elektroniska apmeklētāju plūsmas uzskaites iekārta.

52. Ielu tirdzniecības organizēšanas vietā netiek rīkoti izklaides pasākumi (piemēram, tematiski svētki, atrakcijas), un ielu tirdzniecības organizators nodrošina fizisku ielu tirdzniecības organizēšanas vietas norobežošanu (piemēram, ar žogu, norobežojošām lentēm, barjerām).

53. Pārtikas uzņēmumi, kas sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus vai tirgo tādu nefasētu pārtiku, ko piedāvā bez iesaiņojuma un kas pirms lietošanas uzturā nav jāmazgā vai termiski jāapstrādā, pēc pircēja lūguma nodrošina nefasētas pārtikas iesaiņošanu pašapkalpošanās zonā.

54. Ievērojot normatīvajos aktos par primāro pārtikas produktu apriti nelielā apjomā noteiktās higiēnas un veterinārās prasības, atļauts pārsniegt minētajos normatīvajos aktos noteikto produktu apjomu, kas piegādājams tieši galapatērētājam vai mazumtirdzniecības uzņēmumam, kas tieši apgādā galapatērētāju.

55. Šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu tirdzniecības vietās attiecībā uz maksimāli noteikto apmeklētāju skaitu un iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai ir tiesīgs kontrolēt arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

56. Šajā nodaļā minētie ierobežojumi un prasības neattiecas uz tirdzniecības vietām ieslodzījuma vietās (cietuma veikaliem). Ieslodzītajiem normatīvajos aktos paredzētās tiesības iepirkties cietuma veikalā nodrošina atbilstoši ieslodzījuma vietu infrastruktūrai un ieslodzījuma vietās noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām.

3.3. Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas nosacījumi

57. Iekštelpās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus sniedz:

57.1. epidemioloģiski drošā vidē;

57.2. epidemioloģiski daļēji drošā vidē, ja papildus šajos noteikumos noteiktajām vispārējām epidemioloģiskās drošības prasībām tiek nodrošināts, ka:

57.2.1. pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā sešas pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk kā 10 personas kopā);

57.2.2. starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem, ir vismaz divu metru attālums, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena.

58. Ārtelpās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus var sniegt epidemioloģiski drošā vidē, epidemioloģiski daļēji drošā vidē vai epidemioloģiski nedrošā vidē. Sniedzot pakalpojumu epidemioloģiski nedrošā vidē, papildus nodrošina, ka:

58.1. pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā sešas pilngadīgas personas, neskaitot nepilngadīgus bērnus (bet ne vairāk kā 10 personas kopā);

58.2. starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem, ir vismaz divu metru attālums, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena.

59. Sabiedriskās ēdināšanas vietas ārpus šajos noteikumos noteiktā darba laika drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

60. Šo noteikumu 27. punktā un šajā apakšnodaļā minētās prasības un ierobežojumi nav attiecināmi uz:

60.1. valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidostas termināļiem, ja ir nodrošināts, ka:

60.1.1. starp personām, kas sēž pie dažādiem galdiņiem, ir divu metru attālums, ja starp galdiņiem nav izveidota norobežojoša siena;

60.1.2. pie viena galdiņa atrodas ne vairāk kā četri apmeklētāji, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;

60.2. ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu ieslodzījuma vietās, kur piemēro ieslodzījuma vietās noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības;

60.3. ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu sporta komandu dalībniekiem to uzturēšanās vietā, ja ir nodrošināts, ka personu grupas, kurām nav ikdienas saskares, tiek nodalītas atsevišķās plūsmās, kas nepārklājas.

3.4. Publisku pasākumu un reliģiskās darbības norise, kā arī amatiermākslas kolektīvu  un plašsaziņas līdzekļu darbība

61. Publiski pasākumi var tikt rīkoti: 

61.1. epidemioloģiski drošā vidē; 

61.2. epidemioloģiski daļēji drošā vidē, ja papildus tiek nodrošināts, ka: 

61.2.1. to personu skaits, kas vienlaikus pulcējas vienā iekštelpā, nepārsniedz 300, bet ārtelpā vienlaikus pulcējas ne vairāk kā 500 personas;

61.2.2. apmeklētāji pasākuma norises laikā atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās;

61.2.3. apmeklētāji, kas atrodas dažādos norobežotos telpas sektoros, savstarpēji nesatiekas;

61.2.4. blakus sēdvietās atrodas ne vairāk kā divas personas, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, vai ne vairāk kā 10 personas (tai skaitā četri pieaugušie un seši bērni), kas dzīvo vienā mājsaimniecībā. Starp katrām blakus esošajām attiecīgi divām vai vienas mājsaimniecības sēdvietām tiek nodrošināta ne mazāk kā divu sēdvietu distance;

61.2.5. sēdvietas rindās tiek izkārtotas, nodrošinot divu metru distancēšanos no priekšā un aizmugurē sēdošajiem; 

61.2.6. pasākuma norises laikā apmeklētāju plūsma tiek organizēta tā, lai novērstu cilvēku drūzmēšanos un nodrošinātu divu metru distances ievērošanu ārpus sēdvietām; 

61.2.7. pasākuma rīkotājs nodrošina biļešu personalizāciju. Personalizācija ietver šādu informāciju par apmeklētāju: vārds (vārdi), uzvārds, kontakttālrunis, konkrētā sēdvieta pasākumā. Informāciju pasākuma rīkotājs glabā vienu mēnesi un nodod centram pēc tā pieprasījuma. 

62. Reliģisko darbību epidemioloģiski nedrošā vidē veic, vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 10 m² no publiski pieejamo telpu platības un lietojot sejas masku. Svētdienas skolās ievēro šo noteikumu prasības, kas noteiktas neformālās (interešu) izglītības norisēm, ņemot vērā svētdienas skolā piemēroto epidemioloģiskās drošības vidi.   

63. Mirušo piemiņas dienu (kapusvētku) dievkalpojumus var organizēt ārtelpās, ievērojot šajos noteikumos noteiktās vispārējās epidemioloģiskās drošības prasības, nepiemērojot vispārējo maksimālo cilvēku skaita ierobežojumu un vienlaikus nodrošinot, ka ap ģimenes vai dzimtas kapavietām var pulcēties līdz 10 personām, ievērojot distanci no pārējām personām.

64. Amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi (nodarbības) notiek: 

64.1. epidemioloģiski drošā vidē; 

64.2. epidemioloģiski daļēji drošā vidē, ja papildus šajos noteikumos noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām tiek nodrošināts, ka: 

64.2.1. vienā telpā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 30 personas, neskaitot nodarbinātās personas; 

64.2.2. vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 3 m² no pieejamās telpas platības; 

64.2.3. grupas savā starpā nesatiekas; 

64.2.4. mēģinājuma (nodarbību) laikā tiek ievērota divu metru distance, izņemot dejas apguves laiku; 

64.2.5. tiek nodrošināta mēģinājumos (nodarbībās) iesaistīto un nodarbināto reģistrācija (vārds (vārdi), uzvārds, kontaktinformācija). Ja konstatēta saslimšana ar Covid-19, pēc centra pieprasījuma nodod tam mēģinājumos (nodarbībās) iesaistīto personu datus, kā arī sniedz informāciju par mēģinājuma (nodarbības) norises datumu un vietu (telpu);

64.3. epidemioloģiski nedrošā vidē: 

64.3.1. ārtelpās;

64.3.2. iekštelpās tikai kā individuālas nodarbības, ja papildus tiek nodrošināts, ka: 

64.3.2.1. nodarbības laikā telpā atrodas tikai nodarbības vadītājs un dalībnieks; 

64.3.2.2. vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m² no publiski pieejamās telpu platības.

65. Bērnu un jauniešu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumos (nodarbībās) iekštelpās un ārtelpās var piedalīties pilnībā vakcinēti vai pārslimojuši darbinieki un izglītojamie vai tādi darbinieki un izglītojamie, kuriem veikts rutīnas skrīninga tests atbilstoši šo noteikumu 175. punktam, izņemot izglītojamos pirmsskolas izglītības pakāpē, ja tie darbojas pirmsskolas izglītības kolektīva grupā, kurā nepiedalās citu vecuma grupu bērni. 

66. Plašsaziņas līdzekļu raidījumos sejas masku var nelietot, ja personai ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts un raidījumā piedalās ne vairāk kā 30 dalībnieki vai ja raidījumā piedalās vairāk nekā 30 dalībnieki un vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 10 m² no raidījuma telpas platības. Ja iespējams, starp raidījuma dalībniekiem nodrošina divu metru distanci. Raidījuma laikā skatītājus titros var informēt, ka visiem raidījuma dalībniekiem ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts un viņi vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem. 

67. Epidemioloģiski daļēji drošā vidē, neievērojot darba laika ierobežojumus, atbilstoši iespējām ievērojot sejas masku lietošanas prasības un distances ievērošanas prasības, atsevišķā noslēgtā publiskā iekštelpā vai teritorijā var rīkot privātus pasākumus (kāzu svinības, bēru un kristību ceremonijas), ja papildus tiek nodrošināts, ka:

67.1. pakalpojuma sniegšanā iesaistītajiem darbiniekiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;

67.2. pasākumā piedalās ne vairāk kā 250 personas; 

67.3. iekštelpās vienai personai tiek nodrošināti ne mazāk kā 4 m² no apmeklētājiem pieejamās pakalpojumu sniegšanas vietas publiski pieejamo telpu platības.

3.5. Sociālo pakalpojumu sniegšanas nosacījumi

68. Sociālos pakalpojumus var sniegt epidemioloģiski drošā, epidemioloģiski daļēji drošā vai epidemioloģiski nedrošā vidē. 

69. Sociālos pakalpojumus, izņemot ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojumu, var saņemt persona, kurai ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kurai pēdējo 72 stundu laikā pirms pakalpojuma saņemšanas veikts RNS tests un tā rezultāts ir negatīvs, ja šai personai nav akūtu elpceļu infekcijas slimības simptomu, izņemot gadījumus, kad sociālās aprūpes pakalpojuma sniegšana (tai skaitā aprūpe mājās) ir nepieciešama, lai nepazeminātos personas dzīves kvalitāte, un sociālo pakalpojumu ar izmitināšanu sniegšanu neatliekamos gadījumos (ievietošana krīzes centrā, patversmē vai naktspatversmē). 

70. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošina, ievērojot šādas epidemioloģiskās drošības prasības: 

70.1. personai, kas tiek ievietota institūcijā, sadarbībā ar ģimenes ārstu pēdējo 48 stundu laikā pirms ievietošanas veikts RNS tests un tā rezultāts ir negatīvs, izņemot bērnus, kuriem nekavējoties (ārkārtējos gadījumos) nepieciešams nodrošināt uzturēšanos ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, un personas, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts; 

70.2. personai, kas tiek pārvesta no stacionārās ārstniecības iestādes, pēdējo 48 stundu laikā pirms iestāšanās institūcijā veikts RNS tests vai personai ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts; 

70.3. persona pēc uzņemšanas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai pēc atgriešanās no stacionārās ārstniecības iestādes 10 dienas atrodas pašizolācijā, izņemot personas, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts;

70.4. pakalpojumu sniedz personas, kuras var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Personas, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem, var uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu;

70.5. centrs tiek informēts par katru inficēšanās gadījumu. 

71. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ar izmitināšanu nodrošina, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības – individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu lietošana, distances un pulcēšanās ierobežojumu ievērošana, telpu vēdināšana u. c. 

72. Individuāli vai vienas ģimenes vai mājsaimniecības locekļiem kopīgi sniedzamie sociālie pakalpojumi (sociālie dienesti, bāriņtiesas, dienas aprūpes centri, psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumi un citi sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumi) tiek sniegti:

72.1. attālināti;

72.2. klātienē, ja attālināta pakalpojumu sniegšana nav iespējama, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.

73. Ja personai ar invaliditāti nav iespēju izmantot asistenta pakalpojumu pašvaldībā, augstskolā un koledžā atbilstoši pašvaldības sociālā dienesta lēmumā par asistenta pakalpojuma piešķiršanu noteiktajiem pasākumiem piešķirtajā un nepieciešamajā apjomā arī pēc tam, kad atcelta valstī izsludinātā ārkārtējā situācija Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu dēļ, persona asistenta pakalpojumu var izmantot sociālās iekļaušanas pasākumiem (iepirkšanās, teātru, koncertu, sporta, citu pasākumu un sabiedrisku vietu apmeklējums, kas saistīts ar brīvā laika pavadīšanu) atbilstoši vidējam stundu apjomam, kas tika izmantots iepriekšējos trijos kalendāra mēnešos. 

74. Šo noteikumu 73. punkts attiecas uz personām, kurām saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 18. maija noteikumu Nr. 316 "Noteikumi par asistenta, pavadoņa un aprūpes pakalpojumu personām ar invaliditāti" 47. punktu ir tiesības izmantot pakalpojumu  atbilstoši noslēgtajam līgumam par asistenta pakalpojuma sniegšanu, līdz sociālā dienesta pieņemtā lēmuma par asistenta pakalpojuma piešķiršanu darbības perioda beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. 

75. Apmeklējot klientus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, ievēro šajā punktā minētos noteikumus:

75.1. persona uzrāda vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu;

75.2. tikšanos organizē ārā vai īpaši izveidotās tikšanās telpās;

75.3. tikšanos organizē, izvērtējot inficēšanās riskus un ievērojot institūcijā noteiktās  epidemioloģiskās drošības prasības.

76. Audžuģimeņu un adoptētāju mācību programmas individuālās prakses daļu var apgūt attālināti vai aizstāt ar papildu teorētisko zināšanu apguvi vismaz 16 akadēmisko stundu apmērā par jautājumiem, kas veicina izpratni par ārpusģimenes aprūpē esoša bērna ienākšanu ģimenē. 

3.6. Epidemioloģiskās prasības ieslodzījuma vietā

77. Ieslodzījuma vietā tiek nodrošināta epidemioloģiski daļēji droša vai nedroša vide.

78. Ieslodzījuma vietas teritorijā var atrasties persona, izņemot ieslodzīto, kurai ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts. Ieslodzījuma vietu darbiniekiem (amatpersonām) pieļaujams arī negatīvs RNS testa rezultāts, ja tests veikts pēdējo 72 stundu laikā pirms ierašanās ieslodzījuma vietā.

79. Ieslodzījuma vietā izglītojamiem testēšanu organizē ieslodzījuma vietas ārstniecības persona.

80. Ieslodzījuma vietā papildus šajos noteikumos minētajiem nosacījumiem Covid-19 testēšanu neveic izglītojamam:

80.1. kuram ir ieslodzījuma vietas ārstniecības personas izsniegta izziņa (veidlapa Nr. 27/u) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu vai par pabeigtas vakcinācijas vai pārslimošanas faktu;

80.2. pamata un vidējās izglītības pakāpē, ja viņam noteikti obligāti pretepidēmijas (mājas karantīna, izolācija) pasākumi;

80.3. ja ieslodzījuma vietā  ir izsludināta karantīna.

81. Ieslodzījuma vietas ārsts, saņemot informāciju par ieslodzīto, kuram ir laboratoriski noteikta Covid-19 infekcija, nekavējoties uzsāk ieslodzītā primāro medicīnisko pārbaudi, kā arī nodrošina medicīnisko novērošanu un ārstniecību, ja tāda nepieciešama.

82. Ieslodzītajam, kuram Covid-19 infekcija noteikta pēc klīniskām pazīmēm, nodrošina medicīnisko novērošanu un ārstniecību, ja tāda nepieciešama.

83. Ieslodzīto, kuram diagnosticēta Covid-19 infekcija vai kurš noteikts par kontaktpersonu, nekavējoties izolē atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumam.

84. Ieslodzījuma vietas ārsts ziņo centram par klīniski apstiprinātu Covid-19 infekcijas gadījumu un par noslēgtu Covid-19 infekcijas gadījumu, aizpildot normatīvajos aktos par infekcijas slimību reģistrāciju minēto steidzamo paziņojumu par infekcijas slimību (veidlapa Nr. 058/u).

85. Veicot ieslodzītā epidemioloģisko izmeklēšanu, centrs nosaka konkrētā inficētā ieslodzītā kontaktpersonas un informē ieslodzījuma vietas ārstu par kontaktpersonu un situācijai atbilstošo rīcību:

85.1. ja kontaktpersona atrodas ieslodzījuma vietā, – par kontaktpersonas medicīniskās novērošanas ilgumu (beigu datumu) un veicamajiem pretepidēmijas pasākumiem;

85.2. ja kontaktpersona atrodas ārpus ieslodzījuma vietas, centrs rīkojas atbilstoši šo noteikumu 183. punktam.

86. Saņemot no centra informāciju par kontaktpersonu, kas atrodas ieslodzījuma vietā, ieslodzījuma vietas ārsts uzsāk tās primāro medicīnisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu.

87. Ieslodzījuma vietas administrācija ieslodzītajam, kuram diagnosticēta Covid-19 infekcija vai kurš atbilstoši šiem noteikumiem atzīts par kontaktpersonu un tiek atbrīvots no ieslodzījuma vietas, izsniedz informāciju par viņa pienākumiem atbilstoši šiem noteikumiem, tai skaitā par personas pienākumu nekavējoties vērsties pie ģimenes ārsta, kā arī, ja iespējams, – informāciju par saziņas iespējām ar personas ģimenes ārstu.

88. Ieslodzījuma vietas administrācija informē centru, ja ieslodzītais, kuram apstiprināta Covid-19 diagnoze vai kurš atbilstoši šiem noteikumiem atzīts par kontaktpersonu, tiks atbrīvots no ieslodzījuma vietas, un norāda paredzamo atbrīvošanas datumu un laiku.

89. Ja ieslodzītais pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas plāno saņemt sociālo pakalpojumu institūcijā ar pilnu vai daļēju izmitināšanu (sociālās rehabilitācijas centrā vai patversmē), ieslodzījuma vietas ārsts pēc ieslodzītā lūguma izsniedz viņam izziņu par kontrindikāciju neesību.

90. Ieslodzījuma vietās izglītības procesu nodrošina tikai klātienē, izņemot gadījumu, ja ieslodzījuma vietā ir noteikta karantīna.

3.7. Transporta pakalpojumu sniegšanas nosacījumi

91. Sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti epidemioloģiski nedrošā vidē, izņemot šo noteikumu 93. punktā minētos gadījumus.

92. Sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtītājs valstspilsētās var noteikt, ka pārvadājumi pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek veikti personām ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai.

93. Šo noteikumu 100. punktā minētā prasība par maksimālo salona piepildījumu nav  attiecināma, sniedzot sabiedriskā transporta pakalpojumus epidemioloģiski daļēji drošā vidē:

93.1. komerciālajos maršrutos (reisos), ja pārvadātājs nodrošina sadarbspējīga sertifikāta verifikāciju, pasažierim iekāpjot transportlīdzeklī;

93.2. vilcienu maršrutos, kuros biļetes tiek pārdotas ar numurētām sēdvietām, atsevišķos vagonos personām ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu, ja tiek nodrošināta sadarbspējīgu sertifikātu verifikācija vagonā;

93.3. valstspilsētās, ja pakalpojums tiek sniegts atbilstoši šo noteikumu 92. punktam.

94. Pasažieri lieto sejas maskas transportlīdzeklī, taksometrā vai vieglajā automobilī, ar kuru veic pasažieru komercpārvadājumus. Sejas maskas lieto sabiedriskā transporta darbinieki, kas nonāk saskarē ar pasažieriem (piemēram, kontrolieris, konduktors, transportlīdzekļa vadītājs).

95. Transportlīdzekļa vadītājs var nelietot sejas masku, ja tas atrodas no pasažieriem pilnībā nodalītā kabīnē.

96. Distancēšanās nodrošināšanai transportlīdzekļos atļauts uzstādīt nesertificētu vai nemarķētu caurspīdīga materiāla (piemēram, plastikāta) aizsargkonstrukciju, kas norobežo transportlīdzekļa vadītāja vietu no pasažieru vietām. Aizsargkonstrukcijas stiprinājumam, novietojumam un caurredzamībai jāatbilst normatīvo aktu prasībām par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa. Transportlīdzekļa vadītāja un pasažiera pienākums ir nodrošināt aizsargkonstrukcijas drošu ekspluatāciju atbilstoši pasažieru pārvadājumus reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

97. Saimnieciskā vai publiskā pakalpojuma nodrošināšanai izmantotā transportlīdzekļa salona regulāru virsmu dezinfekciju veic maršruta galapunktos.

98. Sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs veic regulāru salona vēdināšanu:

98.1. reisa izpildes laikā – izmantojot automātiskās ventilācijas sistēmas vai atverot lūkas un logus un katrā pieturvietā atverot visas durvis pasažieru iekāpšanas pusē, kā arī, ja laikapstākļi ir piemēroti, ik pēc 30 minūtēm pieturvietās atverot durvis uz piecām minūtēm;

98.2. reģionālās satiksmes maršrutu galapunktā – atverot transportlīdzekļa logus un durvis, bet vilcieniem atverot durvis pasažieru iekāpšanas pusē;

98.3. pilsētas maršrutu galapunktos – atverot transportlīdzekļa logus un durvis;

98.4. taksometru pārvadājumos vai pārvadājumos ar vieglo automobili – pēc katra klienta.

99. Transportlīdzekļa salonā uz logiem izvieto informatīvas norādes ar aizliegumu pasažierim tos aizvērt.

100. Sabiedriskā transporta pārvadātājs organizē iekāpšanu un izkāpšanu tā, lai pasažieru skaits transportlīdzeklī nepārsniedz 80 % no tā ietilpības vai 85 % no tā ietilpības, ja nepieciešams uzņemt pasažierus pieturvietās ārpus reģionālās nozīmes maršrutu galapunktiem. Pārvadātājs transportlīdzekļa salonā izvieto informāciju par pieļaujamo pasažieru skaitu. Ja transportlīdzeklī tā specifikas dēļ nav iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, pārvadātājs aicina pasažierus izvēlēties vietas tā, lai transportlīdzekļa salons būtu vienmērīgi piepildīts un pēc iespējas būtu ievērotas distancēšanās prasības.

3.8. Izglītības un mācību procesa norises nosacījumi

3.8.1. Izglītības procesa vispārīgie nosacījumi

101. Izglītības ieguves procesu, tai skaitā starptautiskajās skolās, visās izglītības pakāpēs un dienesta viesnīcu un internāta pakalpojumus organizē klātienē epidemioloģiski drošā vidē, kā arī veicot  izglītojamo (izņemot izglītojamos pirmsskolas izglītības pakāpē un augstākās izglītības studiju programmās) rutīnas skrīninga testu.

102. Pedagoģiski medicīniskā komisija klātienē epidemioloģiski drošā vai daļēji drošā vidē sniedz atzinumu par izglītojamam atbilstošu izglītības programmu. Izņēmuma gadījumā komisijas sēdē izglītojamais un viņa likumiskais pārstāvis var piedalīties arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma par negatīvu testa rezultātu, ja par minēto faktu iepriekš informēta komisija.

103. Bērnu uzraudzības pakalpojumu klātienē sniedz persona ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kuru uzrāda pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma.

104. Klātienē izglītības procesā un tā nodrošināšanā piedalās personas, kurām ir:

104.1. vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un kuras to uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai:

104.1.1. pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides programmās) un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātie;

104.1.2. neformālās izglītības (tai skaitā interešu izglītības) un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātie;

104.1.3. koledžās un augstskolās studējošie;

104.1.4. pakalpojumu sniedzēji, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem (tai skaitā ēdināšanas, transporta, uzkopšanas pakalpojumu sniedzēji);

104.2. vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai apliecinājums papīra vai digitālā formā (izglītojamiem ieslodzījuma vietā – ieslodzījuma vietas ārstniecības personas izsniegta izziņa (veidlapa Nr. 27/u)) par negatīvu rutīnas skrīninga testa rezultātu un kuru tās uzrāda par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai:

104.2.1. pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides programmās) izglītojamie, izņemot izglītojamos, kuri speciālās izglītības iestādē vai speciālās izglītības klasē apgūst speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem un kurus testē atbilstoši šo noteikumu 105. punktam;

104.2.2. neformālās izglītības (tai skaitā interešu izglītības) programmās izglītojamie;

104.2.3. pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās izglītojamie.

105. Izglītības iestāde sadarbībā ar laboratoriju, kura veic Covid-19 testus, atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam organizē (izņemot testēšanu pirmsskolas izglītības pakāpē un augstākās izglītības studiju programmās):

105.1. rutīnas skrīninga testēšanu – izglītojamo pamatizglītības un vidējās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides programmās) pakāpē;

105.2. Covid-19 testēšanas izlases veidā – izglītojamiem, kuri speciālās izglītības iestādē vai speciālās izglītības klasē apgūst speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

106. Lai nodrošinātu savlaicīgu informācijas apmaiņu par Covid-19 testa rezultātiem, izglītības iestādei ir tiesības attiecīgajai laboratorijai no Valsts izglītības informācijas sistēmas nodot  izglītojamo datus – vārds (vārdi), uzvārds, personas kods, dzimums, deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese, pilsonības valsts, dzimšanas datums, klase (kurss, grupa)) un nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā elektroniskā pasta adrese un  mobilā tālruņa numurs.

107. Ja izglītojamie pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē (tai skaitā profesionālās ievirzes, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides programmās), izņemot izglītojamos, kuri speciālās izglītības iestādē vai speciālās izglītības klasē apgūst speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, atgriežas izglītības iestādē pēc prombūtnes vai neiekļaujas izglītības iestādes testēšanas grafikā, viņi 72 stundu laikā pirms ierašanās izglītības iestādē Covid-19 testu veic patstāvīgi laboratorijā. Ja izglītojamais tiek testēts laboratorijā, kura nesadarbojas ar attiecīgo izglītības iestādi, viņš apliecina izglītojamā statusu. Laboratorija par testēšanas rezultātu informē pilngadīgo izglītojamo vai nepilngadīga izglītojamā likumisko pārstāvi, nosūtot testa rezultātu uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi.

108. Izglītojamais, kuram ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kurš ir veicis testu izglītības iestādē atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam algoritmam, vai kurš ir veicis Covid-19 testu atbilstoši šo noteikumu 105. punktam, ir tiesīgs piedalīties klātienē interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmās, kā arī aktivitātēs, kas tiek organizētas darbā ar jaunatni. Izglītojamam vai tā likumiskajam pārstāvim ir pienākums uzrādīt par izglītības procesa īstenošanu atbildīgajai personai derīgu attiecīgo sadarbspējīgo sertifikātu vai apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

109. Izglītības iestādēs (izņemot koledžas un augstskolas) izglītības procesu atbilstoši izglītības iestādes vadītāja ar dibinātāju saskaņotam lēmumam (valsts vai valsts augstskolu dibinātas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes vadītājs pieņem lēmumu bez saskaņošanas ar dibinātāju) un izglītības iestādē noteiktajai kārtībai:

109.1. īsteno attālināti pirmsskolas (obligātajā vecumā esošajiem izglītojamiem), pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītojamam, ja viņam noteikta mājas karantīna, kā arī ja izglītības programmas īstenošanas vietā ir izsludināta karantīna;

109.2. var īstenot attālināti:

109.2.1. tā mācību priekšmeta (kursa) izglītojamiem, kura pedagogam noteikti obligāti pretepidēmijas (mājas karantīna, izolācija) pasākumi;

109.2.2. tā mācību priekšmeta (kursa) izglītojamiem, kura pedagogs nevar īstenot mācību procesu klātienē citu izglītības iestādes vadītāja vai dibinātāja noteiktu pamatotu iemeslu dēļ;

109.2.3. individuālās konsultācijas mācību priekšmetos (kursos), kuros izglītojamiem 2021./2022. mācību gadā ir paredzēti valsts pārbaudes darbi izglītības pakāpes noslēgumā;

109.2.4. individuālās konsultācijas izglītojamiem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.

110. Izglītības iestādes dibinātājs (izņemot koledžas, augstskolas un valsts dibinātas skolas) nosaka kārtību, kādā pieņem un saskaņo šo noteikumu 109. punktā minēto lēmumu.

111. Izglītības procesu tikai klātienē (izņemot šo noteikumu 109.1. apakšpunktā minēto gadījumu) īsteno:

111.1. pirmsskolas izglītības programmā;

111.2. vispārējās pamatizglītības programmā 1.–3. klasei;

111.3. speciālās izglītības iestādē;

111.4. speciālās izglītības klasē, kurā īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;

111.5. speciālās izglītības klasē, kurā īsteno speciālo pamatizglītības programmu skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem;

111.6. sociālās korekcijas izglītības iestādē "Naukšēni";

111.7. individuālās nodarbībās mūzikas, mākslas un dejas profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības programmu mācību priekšmetos, kurus īsteno individuālo nodarbību formā atbilstoši mācību priekšmeta specifikai;

111.8. profesionālās izglītības programmu (izņemot profesionālās ievirzes izglītības programmas un augstākās izglītības studiju programmas) praktiskās daļas apguvē vienas grupas ietvaros, kā arī profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norisē;

111.9. profesionālās izglītības (tai skaitā profesionālās ievirzes) programmas patstāvīgu praktisko iemaņu individuālā apguvē izglītības iestādē bez pedagoga klātbūtnes;

111.10. praktiskajās mācībās un pārbaudījumos,  kas atbilstoši normatīvajiem aktiem personai nepieciešami iecelšanai amatā vai darba tiesisko attiecību nodibināšanai un izpildei, sertifikāta, licences, apliecinājuma, apliecības un cita tamlīdzīga dokumenta saņemšanai, uzturēšanai, termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, kā arī profesionālās kvalifikācijas atzīšanai vai uzturēšanai un kompetences atbilstības apliecināšanai.

112. Izglītības iestādes dibinātājs (valsts vai valsts augstskolu dibinātas vispārējās un profesionālās izglītības iestādes vadītājs) apkopo informāciju par attiecīgajā kalendāra nedēļā izglītības iestāžu vadītāju pieņemtajiem lēmumiem šo noteikumu 109. punktā minētajos gadījumos un līdz kārtējās nedēļas piektdienai nosūta to Izglītības kvalitātes valsts dienestam.

113. Izglītības iestāde:

113.1. iekšējās kontroles sistēmā epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai nosaka atbildīgo personu un iekļauj kārtību, kādā veicama izglītojamo (izņemot izglītojamos augstākās izglītības studiju programmās) testēšana, izglītojamo un citu apmeklētāju plūsmas organizēšana un kontrole, sadarbspējīgo sertifikātu verificēšana un testēšanas rezultātu pārbaude, koplietošanas telpu, laboratoriju, dienesta viesnīcu un internāta pakalpojumu izmantošana, ēdināšanas organizēšana un profesionālās izglītības programmas patstāvīgu praktisko iemaņu individuāla apguve izglītības iestādē bez pedagoga klātbūtnes;

113.2. nodrošina regulāru mācību telpu vēdināšanu astronomiskās stundas ietvaros atbilstoši izglītības iestādes apstiprinātajam katras mācību telpas individuālajam vēdināšanas režīmam un katru reizi, kad mācību procesa laikā mācību telpā monitorētā CO₂ koncentrācija gaisā pārsniedz 1 000 ppm.

114. Pilngadīgais izglītojamais vai nepilngadīgā izglītojamā likumiskais pārstāvis informē izglītības iestādi par izglītojamā inficēšanos ar Covid-19, atrašanos izolācijā, mājas karantīnā vai pašizolācijā.

115. Organizējot pamatizglītības programmas daļā paredzēto mācību satura apguvi ģimenē atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr. 591 "Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās, speciālajās izglītības iestādēs un speciālajās pirmsskolas izglītības grupās un atskaitīti no tām, kā arī pārcelti uz nākamo klasi" 22. punktam:

115.1. tajā ietverto regulējumu attiecina arī uz:

115.1.1. 7. un 8. klases izglītojamiem;

115.1.2. 1.–8. klases izglītojamiem, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmas, kā arī 9. klases izglītojamiem, kuri apgūst speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem;

115.2. nepiemēro minēto noteikumu 22.1. apakšpunktā noteikto prasību iesniegt ārsta izziņu vai psihologa atzinumu.

116. Koledžās un augstskolās studiju programmas īsteno epidemioloģiski drošā vidē.

117. Augstskolas un koledžas, izvērtējot epidemioloģisko situāciju un ņemot vērā studiju programmas specifiku, ir tiesīgas pieņemt pamatotu lēmumu par studiju programmas kursa vai moduļa daļu pilnīgu vai daļēju norisi attālināti, nodrošinot, ka studiju kvalitātes līmenis nesamazinās.

118. Koledžas un augstskolas, īstenojot augstākās izglītības programmas:

118.1. ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējā semestra sākuma informē reflektantus un studējošos (tostarp ārvalsts reflektantus un studējošos) par šajos noteikumos, kā arī koledžā un augstskolā noteiktajām prasībām;

118.2. apkopo informāciju par ārvalstu studējošo ierašanās laiku un uzturēšanās vietas adresi Latvijas Republikā, kā arī, ja iespējams un nepieciešams, sadarbībā ar studējošo nodrošina viņam iespēju ievērot pašizolāciju, ja ārvalsts studējošais ir informējis koledžu vai augstskolu par ierašanos Latvijas Republikā studiju programmas apguvei klātienē;

118.3. nosaka papildu prasības, ja ārvalsts studējošais pašizolācijas laikā atrodas koledžas vai augstskolas dienesta viesnīcā, un informē par tām studējošos un nodarbinātos. Ja ārvalsts studējošajam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, bet ir testēšanas sertifikāts, viņš koledžas vai augstskolas dienesta viesnīcā var uzturēties, ja dienesta viesnīcas iedzīvotāju plūsmas nepārklājas un tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība, ne ilgāk kā 60 dienas kopš ierašanās Latvijas Republikā studiju programmas apguvei klātienē.

119. Darbā ar jaunatni klātienes aktivitātes, uz kurām nav attiecināmi citi šo noteikumu nosacījumi, īsteno epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē, taču, ja nepieciešams krīzes atbalsts, tad epidemioloģiski nedrošā vidē. Klātienes aktivitātēs darbā ar jaunatni nodrošina, ka aktivitātes notiek pēc iepriekšēja pieraksta un iekštelpās katram dalībniekam ir nodrošināti ne mazāk kā 3 m² no publiski pieejamās platības, kā arī nodrošina telpu ventilāciju atbilstoši šo noteikumu 18. punktam​, bet, ja tas nav iespējams, vismaz 15 minūtes astronomiskās stundas ietvaros nodrošina svaiga gaisa pieplūdi  mācību telpai.

120. Bērnu nometnes un valsts aizsardzības mācības nometnes tiek organizētas epidemioloģiski drošā vai daļēji drošā vidē. Bērnu nometnē ir noteikta atbildīgā persona un izstrādāta procedūra rīcībai, ja nometnes dalībnieku vai darbinieku vidū konstatēta saslimšana ar Covid-19. Bērnu nometnes organizēšanā ievēro Valsts izglītības satura centra vadlīnijas piesardzības pasākumiem bērnu nometņu organizētājiem.

3.8.2. Mācību un profesionālās kompetences pilnveides procesa nosacījumi

121. Mācības, kuru apguves rezultātā tiek izsniegts apliecinājuma dokuments – sertifikāts, licence, apliecinājums, apliecība vai cits līdzīga rakstura dokuments – vai tiek veikta minētā apliecinājuma dokumenta uzturēšana, termiņa pagarināšana vai atjaunošana, īsteno klātienē epidemioloģiski drošā vai daļēji drošā vidē, ja papildus šo noteikumu prasībām tiek nodrošināta:

121.1. ierobežota mācību un pārbaudījumu īstenošana klātienē;

121.2. dalība vienā grupā ne vairāk kā 10 personām (izņemot šo noteikumu 122. punktā minētās mācības).

122. Papildus šo noteikumu 121. punktā noteiktajām prasībām neformālās izglītības, tai skaitā interešu izglītības, kā arī pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās un  normatīvajos aktos noteiktajās mācībās to īstenotājs nodrošina, ka tiek ievēroti šādi nosacījumi:

122.1. mācības notiek pēc iepriekšēja pieraksta;

122.2. iekštelpās katram izglītojamam  ir ne mazāk kā 3 m² no publiski pieejamās telpu platības;

122.3. telpu ventilāciju veic atbilstoši šo noteikumu 18. punktam, bet, ja tas nav iespējams, vismaz 15 minūtes astronomiskās stundas ietvaros nodrošina svaiga gaisa pieplūdi mācību telpai;

122.4. izglītojamo skaits vienā grupā nepārsniedz 30 personas, bet, ja netiek nodrošināta šo noteikumu 18. punktam atbilstoša telpu ventilācija, izglītojamo skaits grupā nepārsniedz 15 personas (50 %).

123. Pirmās palīdzības sniegšanā mācību laikā personas lieto respiratoru bez vārsta, ievērojot visus piesardzības pasākumus atbilstoši Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izstrādātajām un centra un Veselības inspekcijas saskaņotajām rekomendācijām.

124. Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi un kandidāta fiziskās sagatavotības pārbaude var noritēt iekštelpā, kurā pulcējas ne vairāk kā 10 personas (neskaitot personas, kuras vērtē fizisko sagatavotību), atļaujot izmantot arī ģērbtuvi, ja ir nodrošināta epidemioloģiskās drošības prasību ievērošana un nepieciešamie piesardzības pasākumi (piemēram, sejas masku lietošana ģērbtuvē, pirms pārbaudes uzsākšanas un pabeigšanas, distancēšanās, dezinfekcijas prasību ievērošana, kā arī dažādu grupu plūsmu nepārklāšanās).

3.8.3. Izglītības procesa finanšu nosacījumi

125. Vispārējās pirmsskolas izglītības iestādēs izglītojamiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai par mācību dienām, kad izglītības iestāde atbilstoši šo noteikumu 109.1. apakšpunktam izglītības ieguves procesu daļēji vai pilnībā īsteno attālināti. 

126. Vispārējās pamatizglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs izglītojamiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu izglītības iestādē, ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 25 stundām nedēļā pārvietošanās atbalstam un pašaprūpes veikšanai par mācību dienām, kad izglītības iestāde atbilstoši šo noteikumu 109.1. apakšpunktam izglītības ieguves procesu daļēji vai pilnībā īsteno attālināti. 

127. Pašvaldību atbalstam, ko sniedz atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei", nepiemēro minēto noteikumu 9. punktā noteikto ierobežojumu bērna prombūtnei veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ. 

128. Ja izglītības iestādē atbilstoši šo noteikumu 109.1. apakšpunktam izglītības ieguves process notiek attālināti, tad:

128.1. lai izlietotu valsts budžeta dotācijas izglītojamo brīvpusdienām:

128.1.1. pašvaldība saņemto valsts budžeta dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem atbilstoši pašvaldības domes lēmumam var izlietot tās administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo attiecīgās izglītības iestādes 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamo ēdināšanai – gatavā ēdiena vai pārtikas paku piegādei vai pārtikas karšu nodrošināšanai;

128.1.2. ja pašvaldībai ir neizmantoti brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, tā atbilstoši pašvaldības domes lēmumam ir tiesīga izlietot tos pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo attiecīgās izglītības iestādes 5., 6., 7., 8. un 9. klašu izglītojamo ēdināšanai – gatava ēdiena vai pārtikas paku piegādei vai pārtikas karšu nodrošināšanai; 

128.1.3. ja šo noteikumu 128.1.1. un 128.1.2. apakšpunktā minētā izglītojamā deklarētā dzīvesvieta neatrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas šo noteikumu 128.1.1. un 128.1.2. apakšpunktā minētā izglītības iestāde, tad pašvaldība, kura ir saņēmusi valsts budžeta dotāciju, nodrošina izglītojamā ēdināšanu atbilstoši šo noteikumu 128.1.1.​​​​​​​ un 128.1.2. ​​​​​​​apakšpunktā minētajam pašvaldības domes lēmumam vai par ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu vienojas ar pašvaldību, kurā deklarēta izglītojamā dzīvesvieta, kā arī vienojas par valsts budžeta dotācijas pārskaitīšanu;

128.1.4. valsts izglītības iestāde saņemto valsts budžeta dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem atbilstoši iestādes vadītāja lēmumam var izlietot attiecīgās izglītības iestādes 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamo ēdināšanai – gatavā ēdiena vai pārtikas paku piegādei vai pārtikas karšu nodrošināšanai. Ja valsts izglītības iestādē ir neizmantoti brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs tos izlietot 5., 6., 7., 8. un 9. klašu izglītojamo ēdināšanai – gatavā ēdiena, pārtikas paku piegādei vai pārtikas karšu nodrošināšanai. Lai nodrošinātu minēto piegādi, valsts izglītības iestāde vienojas ar pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā deklarēta izglītojamā dzīvesvieta, par ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu, kā arī vienojas par valsts budžeta dotācijas pārskaitīšanu; 

128.2. lai izlietotu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirto valsts budžeta mērķdotāciju:

128.2.1. pašvaldība atbilstoši pašvaldības domes lēmumam minēto mērķdotāciju var izlietot tās administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo attiecīgās speciālās izglītības iestādes izglītojamo ēdināšanai – gatavā ēdiena vai pārtikas paku piegādei vai pārtikas karšu nodrošināšanai;

128.2.2. ja speciālās izglītības iestādes izglītojamā deklarētā dzīvesvieta neatrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas speciālās izglītības iestāde, tad pašvaldība, kura ir saņēmusi minēto mērķdotāciju, nodrošina izglītojamā ēdināšanu atbilstoši šo noteikumu 128.2.1.  apakšpunktā minētajam pašvaldības domes lēmumam vai par ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu vienojas ar pašvaldību, kurā deklarēta izglītojamā dzīvesvieta, kā arī vienojas par valsts budžeta mērķdotācijas pārskaitīšanu.

129. Izglītības iestādes dibinātājs (valsts izglītības iestādē – iestādes vadītājs) izglītības iestādē nodrošina ar Covid-19 saistīto piesardzības pasākumu un citu šo noteikumu prasību īstenošanas dēļ radušos izmaksu (ko dibinātājs vai iestāde segusi no saviem finanšu līdzekļiem) analītisko uzskaiti, norādot izmaksu pieaugumu vai samazinājumu (salīdzinājumā ar laikposmu no 2019. gada 1. augusta līdz 31. decembrim) šādās izdevumu pozīcijās un atbilstoši šādām budžeta izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kategorijām: 

129.1. atalgojums un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas;

129.2. izglītības iestādes uzturēšanas izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 129.1. vai 129.3. apakšpunktā;

129.3. izdevumi par precēm un pakalpojumiem; 

129.4. kapitālie izdevumi.

3.8.4. Sporta treniņu un sacensību nosacījumi

130. Sporta treniņi iekštelpās individuāla apmeklējuma ietvaros vai grupā, kā arī sporta treniņi ārtelpās grupā notiek epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē.

131. Sporta treniņi individuāli vai grupā epidemioloģiski daļēji drošā vidē, sporta treniņi bērnu nometnēs, kā arī sporta treniņi interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu izglītojamiem, kuriem ir apliecinājums (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, iekštelpās notiek, ievērojot šādus nosacījumus:

131.1. vienai personai ir nodrošināti ne mazāk kā 15 m² no treniņa norises telpas platības (publiskas lietošanas peldbaseinā – 10 m² no ūdens virsmas platības). Peldētapmācības peldbaseinos vienam peldētapmācības programmas izglītojamam nodrošina ne mazāk kā 6 m² no ūdens virsmas platības. Ja treniņu apmeklē vienas izglītības iestādes vienas klases (kursa) izglītojamie vienas treniņgrupas ietvaros, tad minētais ierobežojums par telpas vai ūdens virsmas platību netiek piemērots;

131.2. grupu treniņos vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personas. Ja to pieļauj attiecīgās sporta treniņu norises telpas platība, tiek ievēroti šo noteikumu  131.1. apakšpunktā minētie nosacījumi, dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs;

131.3. iekštelpu sporta norises vietas apmeklējuma laikā ievēro divu metru distanci (izņemot sporta treniņa telpu, kurā notiek treniņprocess);

131.4. sporta treniņu vada persona, kura atbilst normatīvajiem aktiem par sporta speciālistu sertifikāciju;

131.5. sporta treniņa laiks nepārsniedz 90 minūtes;

131.6. piepildījums ģērbtuvēs vienlaikus nepārsniedz 25 %;

131.7. sporta treniņā nepiedalās personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē, tai skaitā izglītojamo likumiskie pārstāvji (izņemot peldētapmācības programmas nodarbībās izglītojamiem līdz piecu gadu vecumam (ieskaitot)).

132. Sporta treniņa organizators:

132.1. ievēro attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas izstrādātu sporta treniņu drošības protokolu, kā arī iekštelpu sporta norises vietas iekšējās kārtības noteikumus;

132.2. sadarbībā ar sporta treniņa norises vietas nodarbinātajiem kontrolē, kā personas sporta treniņu norises laikā ievēro tām noteiktos pienākumus;

132.3. nosaka atbildīgo personu, kas organizē noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu, un informē nodarbinātos, apmeklētājus (tai skaitā izglītojamos) un izglītojamo likumiskos pārstāvjus par minētajiem pasākumiem, norādot atbildīgo personu un tās kontaktinformāciju.

133. Sporta treniņa grupā epidemioloģiski daļēji drošā vidē, bērnu nometnēs, kā arī interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu norisei izglītojamiem, kuriem ir apliecinājums (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, ārtelpās vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 20 personas (neskaitot sporta speciālistus un sporta darbiniekus), un piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25 %. Ja to pieļauj attiecīgās sporta norises vietas ārtelpas platība, vienlaikus var norisināties vairāku treniņgrupu darbs, ja dažādu treniņgrupu plūsmas nepārklājas un tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība.

134. Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu izglītojamo sporta treniņu organizators papildus nodrošina, ka izglītojamie un nodarbinātie, kuri, veicot darba pienākumus, nonāk ciešā saskarē ar izglītojamiem, tiek testēti atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam algoritmam. Covid-19 testu neveic pirmsskolas izglītības pakāpes izglītojamiem, kā arī personām, kurām ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

135. Ja Latvijas izlases (tai skaitā jauniešu un junioru), Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Paralimpiskās vienības sportistu, komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu komandu sportistu (ja sporta sacensībās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem), kā arī Murjāņu sporta ģimnāzijas un augstas klases sportistu sagatavošanas centru izglītojamo sporta treniņi gan iekštelpās, gan ārtelpās notiek epidemioloģiski daļēji drošā vidē, uz tiem neattiecas šo noteikumu 131. un 133. punktā minētie nosacījumi.

136. Sporta sacensības iekštelpās un ārtelpās notiek epidemioloģiski drošā vai epidemioloģiski daļēji drošā vidē.

137. Sporta sacensības epidemioloģiski daļēji drošā vidē notiek, ievērojot šādus nosacījumus:

137.1. sacensības ir iekļautas attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītās sporta federācijas sacensību kalendārā, kas ir publicēts tās tīmekļvietnē (norādot sacensību nosaukumu, norises vietu un laiku, kā arī sacensību organizatoru);

137.2. sacensībās piedalās un to norises vietā atrodas tikai personas, kurām ir derīgs sadarbspējīgu sertifikāts, kā arī interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu izglītojamie, kuriem ir apliecinājums (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu;

137.3. sacensību norises vietā (autosportā – ātrumposma norises teritorijā) vienlaikus atrodas ne vairāk kā 300 personas iekštelpās un 500 personas ārtelpās (ieskaitot sportistus un nodarbinātos, kas ir tieši saistīti ar sacensību norises nodrošināšanu, tai skaitā sporta darbiniekus). Skatītāji, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un kuri ir nodalīti atsevišķā sektorā, un kuru plūsmas nepārklājas ar pārējo skatītāju un sacensības dalībnieku plūsmām, netiek ieskaitīti kopējā personu skaitā;

137.4. iekštelpu sporta sacensību norises vietas apmeklējuma laikā tiek ievērota divu metru distance, kā arī tiek lietotas sejas maskas (izņemot sportistus sporta sacensību norises laikā);

137.5. vienas komandas (arī individuālajos sporta veidos) sportisti vai sportistus apkalpojošie sporta darbinieki fiziski nekontaktējas ar citu komandu sportistiem vai citus sportistus apkalpojošiem sporta darbiniekiem (izņemot sportistus sporta sacensību norises laikā);

137.6. piepildījums ģērbtuvēs nepārsniedz 25 %;

137.7. apbalvošana klātienē notiek tikai individuāli;

137.8. sacensību organizators nodrošina šo noteikumu 139. punktā noteikto pienākumu izpildi.

138. Starptautiski sporta pasākumi sportistiem no septiņu gadu vecuma, kā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu sporta sacensības, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem, gan iekštelpās, gan ārtelpās notiek epidemioloģiski daļēji drošā vidē un uz tiem neattiecas darba laika ierobežojumi un šo noteikumu 137. punktā minētie nosacījumi.

139. Sporta sacensību organizators:

139.1. ievēro attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas apstiprinātu sacensību drošības protokolu Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai;

139.2. nodrošina, ka visas sacensību norisē iesaistītās un ar sacensību norises nodrošināšanu saistītās personas (tai skaitā sportisti un sporta darbinieki) tiek akreditētas;

139.3. nosaka atbildīgo personu, kas organizē noteikto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu un laikus informē sportistus un sporta darbiniekus par minētajiem pasākumiem, norādot (tai skaitā sporta sacensību nolikumā) atbildīgo personu un tās kontaktinformāciju.

140. Starptautiska sporta pasākuma organizatoram Latvijā ir šādi papildu pienākumi:

140.1. ievērot attiecīgā sporta veida (kurā notiek starptautiskais sporta pasākums) starptautiskās sporta federācijas apstiprinātu sacensību drošības protokolu Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai;

140.2. noteikt atbildīgo ārstniecības personu par starptautiskā sporta pasākuma norises laikā veicamajiem piesardzības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai;

140.3. kontrolēt, kā sportisti, sporta darbinieki un starptautisko sporta organizāciju pārstāvji nodrošina tiem noteikto pienākumu izpildi;

140.4. nekavējoties informēt attiecīgo starptautisko sporta federāciju, ja sportists, sporta darbinieks vai starptautisko sporta organizāciju pārstāvis nepilda viņam noteiktos pienākumus, un atbilstoši attiecīgās starptautiskās sporta federācijas noteiktajai procedūrai lemt par attiecīgajai personai izsniegtās akreditācijas anulēšanu dalībai starptautiskajā sporta pasākumā Latvijā;

140.5. starptautiskā sporta pasākuma norises vietā nodrošināt šo noteikumu 141.3. un 141.4. apakšpunktā minēto dokumentu (personas Covid-19 diagnostikai veikto laboratoriskās izmeklēšanas rezultātu, kā arī aizpildīto apliecinājumu) pieejamību. Aizpildītie apliecinājumi iznīcināmi 30 dienas pēc starptautiskā sporta pasākuma noslēguma.

141. Sportistiem un sporta darbiniekiem, kā arī starptautisko sporta organizāciju pārstāvjiem, kuru ierašanās Latvijas Republikas teritorijā saistīta ar dalību Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas vai tās biedra organizētā starptautiskā sporta pasākumā kā akreditētām personām, ir jāatbilst šādiem kritērijiem:

141.1. personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes;

141.2. persona starptautiskā sporta pasākuma organizatoram Latvijā var iesniegt apliecinoša dokumenta kopiju (pēc pieprasījuma uzrāda oriģinālu), ka viņai pēdējo 72 stundu laikā pirms ierašanās Latvijas Republikas teritorijā veikta laboratoriskā izmeklēšana Covid-19 diagnostikai un Covid-19 infekcija tajā nav noteikta;

141.3. persona ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās Latvijas Republikas teritorijā ir veikusi laboratorisko izmeklēšanu Covid-19 diagnostikai un Covid-19 infekcija tajā nav noteikta, kā arī iesniegusi attiecīgo faktu apliecinoša dokumenta kopiju (pēc pieprasījuma uzrāda oriģinālu) starptautiskā sporta pasākuma organizatora Latvijā noteiktajai atbildīgajai ārstniecības personai;

141.4. persona pirms ierašanās Latvijas Republikas teritorijā (vienlaikus ar akreditāciju starptautiskajam sporta pasākumam) vai ne vēlāk kā 24 stundas pēc ierašanās Latvijas Republikas teritorijā starptautiskā sporta pasākuma organizatoram Latvijā ir iesniegusi apliecinājumu par to, ka:

141.4.1. ievēros visus ierobežojumus, kas noteikti Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai;

141.4.2. ārpus dalības starptautiskā sporta pasākumā uzturēsies apliecinājumā norādītajā uzturēšanās vietā Latvijas Republikas teritorijā;

141.4.3. neizmantos sabiedrisko transportu, kā arī nokļūšanai uz uzturēšanās vietu Latvijas Republikas teritorijā un starptautiskā sporta pasākuma norises vietu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī pārvietojoties starp tām izmantos savu vai starptautiskā sporta pasākuma organizatora Latvijā nodrošinātu transportlīdzekli;

141.4.4. segs visus ar ārstniecību saistītos izdevumus, ja personai tiks apstiprināta Covid-19 infekcija.

142. Skatītāji sporta sacensības un starptautiskus sporta pasākumus drīkst apmeklēt:

142.1. ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un:

142.1.1. tiek nodrošināts, ka skatītāju plūsma nepārklājas ar sportistu un sportistus apkalpojošo sporta darbinieku plūsmu;

142.1.2. tiek ievērotas šo noteikumu prasības publisko pasākumu apmeklēšanai;

142.2. ja viņiem ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts un:

142.2.1. sporta sacensības norisinās ārtelpās;

142.2.2. tiek nodrošināts, ka skatītāju plūsma nepārklājas ar sportistu un sportistus apkalpojošo sporta darbinieku plūsmu;

142.2.3. tiek ievērotas šo noteikumu prasības publisko pasākumu apmeklēšanai;

142.2.4. ja sporta sacensībās atsevišķā skatītāju zonā atrodas arī personas ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, kuras netiek ieskaitītas šo noteikumu 137.3. apakšpunktā minētajā personu skaitā, tiek nodrošināts, ka to plūsmas nepārklājas.

4. Nosacījumi ieceļošanai Latvijas Republikā

4.1. Vispārīgie ieceļošanas nosacījumi

143. Centrs, pamatojoties uz Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra publicēto informāciju un, ja nepieciešams, uz attiecīgo valstu kompetento sabiedrības veselības institūciju publicēto informāciju, savā tīmekļvietnē publicē to valstu sarakstu, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi (augsta riska valstis), kā arī norāda valstis, kurās ir konstatēta tāda epidemioloģiskā situācija (tai skaitā īpaši augsta saslimstība ar Covid-19 vai sabiedrības veselībai bīstamo SARS-CoV-2 vīrusa celmu strauja izplatīšanās), kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu (īpaši augsta riska valstis). Attiecīgie piesardzības un ierobežojošie pasākumi tiek piemēroti ar nākamo dienu pēc minētā saraksta publicēšanas, izņemot šajā nodaļā minētos gadījumus par nosacījumiem ieceļošanai Latvijas Republikā, kas stājas spēkā divu darbdienu laikā pēc minētā saraksta publicēšanas.  

144. Valstis, no kurām persona ierodas Latvijas Republikā, atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatībai attiecīgajā valstī un veicamajiem piesardzības un ierobežojošiem pasākumiem pēc ierašanās Latvijas Republikā, iedala šādās kategorijās: 

144.1. zema riska valsts – valstis, uz kurām nav attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi; 

144.2. augsta riska valsts – valstis, uz kurām ir attiecināmi īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi;

144.3. īpaši augsta riska valsts – valstis, kurās ir konstatēta tāda epidemioloģiskā situācija (tai skaitā īpaši augsta saslimstība ar Covid-19 infekciju vai sabiedrības veselībai bīstamo SARS-CoV-2 vīrusa celmu strauja izplatīšanās), kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.  

145. Šajā nodaļā minētie nosacījumi neierobežo transportlīdzekļu kustību, tostarp pasažieru un kravu pārvadājumus.  

146. Aizliegta ieceļošana Latvijas Republikā, ja vien šajos noteikumos nav noteikts citādi:  

146.1. no augsta riska valstīm, kas nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Šveices Konfederācija un Apvienotā Karaliste, ja personai nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta;  

146.2. no īpaši augsta riska valstīm.  

147. Persona ir tiesīga ieceļot Latvijas Republikā, ja viņa uzrāda:  

147.1. vienu no šādiem dokumentiem:

147.1.1. derīgu sadarbspējīgu sertifikātu; 

147.1.2. Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē, Austrālijas Savienībā, Jaunzēlandē vai Kanādā izsniegtu vakcinācijas vai pārslimošanas apliecinājumu;

147.1.3. negatīva Covid-19 testa rezultāta apliecinājumu;

147.2. aizpildītu elektronisko apliecinājuma anketu personu uzraudzības informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv) (turpmāk – covidpass apliecinājums). 

148. Šīs  nodaļas izpratnē testēšanas sertifikāts  apliecina, ka persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai, ja tā ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas Latvijas Republikā pēdējo 72 stundu laikā ir veikusi RNS testu vai pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi antigēna testu un veiktā testa rezultāts ir negatīvs. Ja izceļošanas valsts nenodrošina sadarbspējīga testēšanas sertifikāta izsniegšanu, testēšanas faktu persona apliecina ar testa rezultātu izceļošanas valsts valodā vai angļu valodā papīra vai elektroniskā veidā (viedierīcē). 

149. Līdz brīdim, kad attiecīgajās valstīs tiek izveidots sertifikāts, kas savietojams ar Eiropas Savienībā izmantojamo sadarbspējīgo sertifikātu, persona, ieceļojot no Amerikas Savienotajām Valstīm, Apvienotās Karalistes, Austrālijas Savienības, Jaunzēlandes vai Kanādas, apliecina vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas faktu ar derīgu sadarbspējīgu sertifikātu vai ar citu izsniegtu derīgu Covid-19 vakcinācijas, pārslimošanas vai veikta Covid-19 testa apliecinājumu.

150. Persona ne agrāk kā 48 stundas pirms ieceļošanas Latvijas Republikā elektroniski aizpilda covidpass apliecinājumu, norādot sistēmas laukos pieprasīto informāciju un apliecinot, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī – šajos noteikumos noteiktajos gadījumos – pašizolācijas prasības. Pēc aizpildītas anketas iesniegšanas informācijas sistēma izveido attiecīgu apstiprinājumu ar tajā norādītu QR kodu lietošanai mobilajā ierīcē. Informācijas sistēmas pārzinis apstiprinājumu un QR kodu nosūta uz personas apliecinājuma anketā norādīto elektroniskā pasta adresi.  

151. Covidpass apliecinājumu aizpilda reizi 30 dienās: 

151.1. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ikdienā šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar citām Eiropas Savienības valstīm:

151.1.1. saistībā ar nodarbinātību, ja robežšķērsošana nepieciešama darba vai dienesta pamatpienākumu veikšanai un personai ir nodarbinātības faktu apliecinošs dokuments;

151.1.2. bērnu uzraudzības pakalpojuma saņemšanai vai formālās izglītības ieguvei klātienē pirmsskolas izglītības pakāpē (uzrādot pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izsniegtu izziņu);

151.1.3. formālās izglītības ieguvei klātienē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē, kā arī profesionālās ievirzes izglītības programmās mākslas un kultūras jomās (uzrādot izglītības iestādes izsniegtu izziņu);

151.1.4. pavadot nepilngadīgu izglītojamo vai pilngadīgu izglītojamo ar speciālām vajadzībām šo noteikumu 151.1.2.  un 151.1.3. apakšpunktā minētajos gadījumos (uzrādot pakalpojuma sniedzēja vai izglītības iestādes izglītojamam izsniegtu izziņu);

151.2. Valkas novadā un Valgas pagastā (Igaunijas Republika) deklarētie Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri ikdienā šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar Igaunijas Republiku, ja viņi nepārvietojas ārpus Valkas un Valgas pašvaldību administratīvajām teritorijām.

152. Ieceļojot no īpaši augsta riska valsts vai augsta riska valsts, kas nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācija un Apvienotā Karaliste,  persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī uzrāda negatīvu RNS testa rezultātu, ja tests veikts pēdējo 72 stundu laikā, vai negatīvu antigēna testa rezultātu, ja tests veikts pēdējo 48 stundu laikā. Šis nosacījums attiecas arī uz personām, kurām ir vakcinācijas sertifikāts vai pārslimošanas sertifikāts, ja persona ieceļo no īpaši augsta riska valsts.

153. Persona, kas izmanto starptautiskā pārvadātāja transportlīdzekli, uzrāda pārvadātājam derīgu sadarbspējīgu sertifikātu papīra formā vai viedierīcē vai šo noteikumu 149. punktā minēto apliecinājumu, vai Covid testa rezultātu, ja tāds ir nepieciešams, covidpass apliecinājumu un tā QR kodu, ja šajos noteikumos nav noteikts citādi. Prasība aizpildīt un uzrādīt pārvadātājam covidpass apliecinājumu un tā QR kodu neattiecas uz  kruīza kuģu pasažieriem, kuri uzrāda vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai šo noteikumu 149. punktā minēto apliecinājumu, ka persona ir pilnībā vakcinēta vai pārslimojusi. Kruīza kuģu pasažieriem, uzrādot pārvadātājam minētos  dokumentus, pārvadātājs elektroniski pārbauda uzrādīto dokumentu derīgumu vai vizuāli pārliecinās par dokumentu esību. 

154. Starptautiskais pārvadātājs vizuāli vai elektroniski pārbauda uzrādītā sadarbspējīgā sertifikāta vai šo noteikumu 149. punktā minētā apliecinājuma vai Covid-19 testēšanas pārskata derīgumu un covidpass apliecinājumu vai tā QR kodu. 

155. Ja persona nevar uzrādīt derīgu sadarbspējīgu sertifikātu vai šo noteikumu 149. punktā minēto apliecinājumu, vai Covid-19 testa rezultātu un covidpass apliecinājumu un tā QR kodu, pārvadātājs ir tiesīgs tai atteikt iekāpšanu transportlīdzeklī.  

156. Ieceļojot Latvijas Republikā, personai ir pienākums uzrādīt derīgu sadarbspējīgu sertifikātu vai šo noteikumu 149. punktā minēto apliecinājumu, vai Covid-19 testa rezultātu un covidpass apliecinājumu Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pārstāvim.  

157. Valsts robežsardzes priekšniekam vai viņa pilnvarotai amatpersonai ir tiesības izdarīt izņēmumus attiecībā uz ārējās robežas šķērsošanu, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.  

158. Persona, kura ir Latvijas Republikas valstspiederīgais vai Eiropas Savienības pastāvīgais iedzīvotājs ar uzturēšanās atļauju Latvijā un kurai Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs, un kura ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, nekavējoties dodas izolācijā savā dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai tūrisma mītnē un ievēro šajos noteikumos noteiktās izolācijas prasības. 

159. Persona, izņemot šo noteikumu 167. punktā minētos gadījumus, ieceļojot Latvijas Republikā, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā par saviem līdzekļiem veic RNS vai antigēna testu tuvākajā pieejamā testēšanas punktā, informējot laboratorijas pārstāvi par testa veikšanas mērķi, ja ieceļo no: 

159.1. zema riska valsts vai Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes un nevar uzrādīt derīgu sadarbspējīgu sertifikātu vai negatīva Covid-19 testa rezultāta apliecinājumu;  

159.2. augsta riska valsts, kas nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācija un Apvienotā Karaliste, un nevar uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu;  

159.3. īpaši augsta riska valsts. Minētā prasība attiecas arī uz personu, kurai ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts.

160. Pēc šo noteikumu 159. punktā minētā testa veikšanas persona nekavējoties dodas uz pašizolāciju savā dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai tūrisma mītnē un ievēro šajos noteikumos noteiktās pašizolācijas prasības līdz brīdim, kamēr saņemts testa rezultāts. 

161. Ja persona ieceļo Latvijas Republikā, šķērsojot ārējo sauszemes robežu robežšķērsošanas vietā "Grebņeva", "Terehova", "Pāternieki" vai "Silene", un nevar uzrādīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, tai ir noteikti šādi  ieceļošanas nosacījumi: 

161.1. persona nekavējoties par saviem līdzekļiem veic RNS vai antigēna testu minētajā robežšķērsošanas vietā. Ja testa rezultāts ir pozitīvs, SARS CoV-2 inficēšanās gadījums tiek apstiprināts laboratorijā par valsts budžeta līdzekļiem; 

161.2. ja Covid-19 testa rezultāts ir negatīvs, persona atstāj robežšķērsošanas teritoriju tikai pēc Valsts robežsardzes pārstāvja atļaujas; 

161.3. ja Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs, persona un tās kontaktpersonas ievēro šādus nosacījumus: 

161.3.1. personas, kas nav minētas šo noteikumu 161.3.2. apakšpunktā, un viņu klātesošos ģimenes locekļus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests obligātās izolācijas ievērošanai četru stundu laikā pēc Valsts robežsardzes telefoniska pieteikuma saņemšanas nogādā kādā no tuvākajām tūrisma mītnēm;  

161.3.2. Latvijas Republikas pilsoni, nepilsoni vai ārvalstnieku, kuram Latvijas Republikā ir izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja, un viņa klātesošos ģimenes locekļus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests obligātās izolācijas ievērošanai četru stundu laikā pēc Valsts robežsardzes telefoniska pieteikuma saņemšanas nogādā dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai kādā no tuvākajām tūrisma mītnēm, ja personai nav iespējas izolāciju nodrošināt dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citas personas; 

161.3.3. personas, ieceļojot Latvijas Republikā ar personīgo transportlīdzekli, dodas uz dzīvesvietu vai uzturēšanās vietu, vai savu mītnes zemi obligātās izolācijas ievērošanai, lieto medicīnisko sejas masku, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem, neapmeklē sabiedriskas vietas, kur uzturas daudz cilvēku, tai skaitā neizmanto sabiedrisko transportu.  

162. Nogādājot personu izolācijas ievērošanai viesnīcā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests informē tūristu mītni par to, ka personai veiktā Covid-19 testa rezultāts ir pozitīvs vai ka persona nav veikusi Covid-19 testu.  

163. Tūristu mītne informē Veselības inspekciju un Valsts policiju par izolācijas nosacījumu pārkāpumu, ja persona nenakšņo tūristu mītnē obligātās izolācijas laikā.  

164.  Ja pārvadātāja kravas vai pasažieru transportlīdzekļu vadītājam ir jāievēro obligātā izolācija tūristu mītnē, pārvadātāja pienākums ir risināt ar attiecīgā pārvadājuma nodrošināšanu saistītos jautājumus.  

165. Personai ir pienākums Latvijas Republikas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no covidpass apliecinājuma aizpildīšanas brīža, izņemot: 

165.1. starptautisko pārvadājumu pasažierus, kam tranzītā jāšķērso valsts teritorija 48 stundu laikā;  

165.2. transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekus, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļus, kam tranzītā jāšķērso valsts teritorija 72 stundu laikā;  

165.3. kuģa apkalpes locekļus un jūrniekus, kuri dodas uz darbavietu uz kuģa vai atgriežas no tā;  

165.4. gaisa kuģa apkalpes locekļus; 

165.5. gaisa kuģa pasažierus, kuri šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, nepametot lidostas termināļus, un var uzrādīt apstiprinājumu turpmākam lidojumam, kas ir nākamo 24 stundu laikā.  

166. Pēc Valsts robežsardzes amatpersonas pieprasījuma pārvadātājs, kas tranzītā cauri Latvijas Republikai nogādā uz citu valsti ārzemnieku, kuram atteikta ieceļošana nākamajā tranzīta valstī vai galamērķa valstī, nogādā viņu uz valsti, no kuras viņš atvests, vai uz valsti, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai uz jebkuru citu valsti, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta. 

4.2. Izņēmumi vispārīgiem ieceļošanas nosacījumiem

167. Šo noteikumu 147.1. apakšpunktā minētās prasības neattiecas uz:

167.1. bērniem, kuri nav sasnieguši 12 gadu vecumu;

167.2. transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem arī tad, ja tie dodas uz darba pienākumu veikšanas vietu vai atgriežas no tās. Profesionālie kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītāji pēc Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pieprasījuma uzrāda atbilstošas kategorijas vadītāja apliecību, kā arī digitālā tahogrāfa vadītāja karti vai pēdējās darbdienas tahogrammu un darba devēja izsniegtu Starptautiskā transporta darbinieka sertifikātu, kura forma un saturs atbilst Eiropas Komisijas izstrādātajam paraugam;

167.3. jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā;

167.4. gaisa kuģu pasažieriem, kuri šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, nepametot lidostas termināļus, un var uzrādīt apstiprinājumu turpmākam lidojumam, kas ir nākamo 24 stundu laikā;

167.5. šo noteikumu 6. un 151. punktā minētajām personām.

168. Ieceļošanas aizliegums no augsta riska un īpaši augsta riska valstīm, kas nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācija un Apvienotā Karaliste, neattiecas uz:  

168.1. Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, viņu ģimenes locekļiem un Latvijas Republikas uzturēšanās atļauju turētājiem; 

168.2. Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas valstspiederīgajiem, viņu ģimenes locekļiem un personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs;

168.3. Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri, šķērsojot Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, atgriežas savā mītnes zemē, tostarp atgriežas Latvijas Republikā; 

168.4. personu, kas ieceļo nodarbinātības nolūkā atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām; 

168.5. jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā;

168.6. personu, kas ieceļo mācību vai studiju nolūkā, tai skaitā pilna laika un apmaiņas programmās studējošiem, ja augstskola vai koledža ir izsniegusi rakstisku apliecinājumu par studējošā imatrikulāciju un ierašanās Latvijā ir nepieciešama studiju programmas apguvei;  

168.7. ārzemnieku, kura ierašanos Latvijā ārstēšanas (diagnostikas un terapijas) pakalpojuma saņemšanai veselības tūrisma ietvaros ir saskaņojusi Veselības inspekcija, ja minētā pakalpojuma saņemšana atbilst humāniem apsvērumiem vai neatliekamai vajadzībai; 

168.8. medicīnas pakalpojumu saņemošās personas pavadošo personu, ja pavadošās personas nepieciešamību ir noteikusi ārstniecības iestāde vai persona pavada bērnu un tās ierašanos pavadošās personas statusā ir saskaņojusi Veselības inspekcija;

168.9. gaisa kuģa pasažieriem, kuri šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, nepametot lidostas termināļus, un var uzrādīt apstiprinājumu turpmākam lidojumam, kas ir nākamo 24 stundu laikā;

168.10. Valkas novadā un Valgas pagastā (Igaunijas Republika) deklarētajiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas Republikas sauszemes robežu ar Igaunijas Republiku, ja viņi nepārvietojas ārpus Valkas un Valgas pašvaldību administratīvajām teritorijām; 

168.11. citām personu kategorijām, ja Valsts robežsardze konstatē, ka tās atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistītas ar neatliekamiem apstākļiem, nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem.

169. Personas var ieceļot no augsta riska valstīm, kas nav Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Šveices Konfederācija un Apvienotā Karaliste un īpaši augsta riska valsts, nodarbinātības nolūkos šādos gadījumos: 

169.1. transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieki un pasažieri, kravas vai tehnisko reisu apkalpes, kas ierodas Latvijas Republikā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus;  

169.2. jūrnieki, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā;  

169.3. ārzemnieki, kuru iebraukšanas nepieciešamību Latvijā komersantu saistību izpildei apliecinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde; 

169.4. ārvalstu diplomāti un viņu ģimenes locekļi, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā oficiālo funkciju veikšanai, kā arī Latvijas diplomātiskās pases turētāji, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi, darbinieki un viņu ģimenes locekļi, kuri atgriežas no dienesta valsts vai kuriem jānokļūst dienesta valstī; 

169.5. Latvijas valstspiederīgie, kuri ir Latvijas oficiālo delegāciju locekļi vai kuriem jānokļūst savā darba vietā starpvaldību projekta ietvaros;  

169.6. sportisti un sporta darbinieki, kā arī starptautisko sporta organizāciju pārstāvji, kuru ierašanās Latvijas Republikā saistīta ar dalību Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītas sporta federācijas vai tās biedra organizētā starptautiskā sporta pasākumā kā akreditētām personām;  

169.7. kultūras darbinieki, kuru ierašanās Latvijā saistīta ar kultūras pakalpojumu sniegšanu un publisko pasākumu rīkošanu un kuru grupas ir noteicis kultūras ministrs pēc saskaņošanas ar Veselības ministriju;  

169.8. ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un starptautisko organizāciju pārstāvniecību īslaicīgi komandētie darbinieki;

169.9. Latvijas pieaugušo izlases (komandu sporta spēlēs – arī izlašu sportisti vecumā no 16 gadiem), Latvijas Olimpiskās vienības, Latvijas Paralimpiskās vienības, kā arī starptautiskajās līgās startējošie Latvijas komandu sportisti olimpiskajos, paraolimpiskajos un tehniskajos sporta veidos un disciplīnās un viņus apkalpojošie sporta darbinieki, kuriem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts un kuru sarakstu ir apstiprinājusi attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktā kārtībā atzītā sporta federācija;  

169.10. ārvalstnieki, kā arī viņu ģimenes locekļi, ja ārvalstnieks izpilda zinātniskās institūcijas vadošā pētnieka un pētnieka pienākumus pēc Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētas atvasinātas publiskas personas – zinātniskās institūcijas – uzaicinājuma, kas ir pamatots ar nepieciešamību nodrošināt šīs institūcijas saistību izpildi, īstenojot zinātniskās pētniecības projektu (ja darba tiesisko attiecību termiņš ar ārvalstnieku ir plānots ilgāk par sešiem mēnešiem). Ārvalstnieks izpilda minētos pienākumus, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām, kuras nodibina uzaicinājumu sniegusī institūcija pēc ārvalstnieka ierašanās Latvijā. 

170. Ieceļošanas aizliegums no īpaši augsta riska valstīm, kas ir Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācija un Apvienotā Karaliste, neattiecas uz personu, kas ieceļo Latvijas Republikā neatliekami nepieciešama nodarbinātības, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo bērnu pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm.

171. Personas ieceļošanas nepieciešamību Latvijā komersantu saistību izpildei apliecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde saskaņā ar šādiem kritērijiem:

171.1. ierašanās saistīta ar komersanta saistību izpildi attiecībā uz noslēgto publiskā iepirkuma līgumu vai Latvijā reģistrēta komersanta valdījumā esošu iekārtu darbības tehnisko apkopi vai jaunu iekārtu uzstādīšanu, ja to nevar nodrošināt pakalpojuma sniedzēji Latvijā;

171.2. ierašanās saistīta ar Latvijā reģistrēta komersanta ražotu produktu vai pakalpojumu sertifikāciju, atestāciju vai atbilstības novērtēšanu, kā arī augsti kvalificētu darbinieku piesaisti, lai nodrošinātu attiecīgo preču vai pakalpojumu laišanu civiltiesiskā apgrozījumā vai komersanta saistību izpildi attiecībā uz noslēgto līgumu; 

171.3. ierašanās saistīta ar nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības valdījumā esošu iekārtu vai būvju tehnisko apkopi vai jaunu iekārtu uzstādīšanu, vai būvdarbiem, kas nepieciešami šāda komersanta darbības vai kritiskās infrastruktūras uzturēšanai, vai ar būvniecības ieceres īstenošanu (tai skaitā inženierizpēti), ja tā attiecas uz objektu, kuram ir noteikts nacionālo interešu objekta statuss; 

171.4. ierašanās saistīta ar Latvijas komersanta saistību izpildi attiecībā uz investīciju projekta īstenošanu Latvijā, kurā plānotā ieguldījumu summa pārsniedz vismaz 1 000 000 euro vai plānoto no jauna radīto darba vietu skaits ir lielāks par 20, kā arī Latvijā ražotu preču vai pakalpojumu eksporta darījuma noslēgšanu, ja potenciālā eksporta darījuma vērtība ir lielāka par 100 000 euro; 

171.5. ierašanās saistīta ar saistību izpildi pārtikas ražošanas nozarē vai sezonas darbu veikšanu lauksaimniecības, mežsaimniecības vai zivkopības nozarē;

171.6. ierašanās saistīta ar sportista vai sporta darbinieka pienākumu izpildi.

172. Ja ārzemnieka ieceļošanai Latvijā nodarbinātības nolūkā nav nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja vai ja viņam nav uzaicinātāja, ārzemnieka atbilstību kādam no šo noteikumu 171. punktā minētajiem kritērijiem apliecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Kopā ar pieteikumu komersants Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā iesniedz apliecinājumu par to, ka ārzemnieks ievēros visus ierobežojumus, kas noteikti Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai, ieceļošanai vai nodarbinātībai Latvijas Republikā, un dokumentus, kas apliecina ārzemnieka ierašanās atbilstību kādam no minētajiem kritērijiem.

173. Ja ārzemnieka ieceļošanai Latvijā nodarbinātības nolūkā ir nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, viņa atbilstību kādam no šo noteikumu 171. punktā minētajiem kritērijiem apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu. Ielūguma vai izsaukuma pieteikumam iesniedzējs pievieno apliecinājumu par to, ka ārzemnieks ievēros visus ierobežojumus, kas noteikti Covid-19 infekcijas izplatības novēršanai, ieceļošanai vai nodarbinātībai Latvijas Republikā, un dokumentus, kas apliecina ārzemnieka ierašanās atbilstību kādam no minētajiem kritērijiem.

5. Covid-19  pretepidēmijas pasākumi

5.1. Diagnostika un ziņošana par Covid-19 infekcijas gadījumiem

174. Ārstniecības iestāde personām ar akūtiem elpceļu infekcijas slimības simptomiem, kā arī personām, kas ietilpst kādā no Covid-19 infekcijas riska grupām, nodrošina izmeklējumus Covid-19 infekcijas diagnostikai atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajiem nosacījumiem Covid-19 infekcijas izmeklēšanai un slimības diagnostikai. 

175. Kolektīvos (izglītības iestādes, ilgstošas sociālās aprūpes centri, ieslodzījuma vietas u. c.), kuros atbilstoši centra veiktajam novērtējumam pastāv augsts Covid-19 infekcijas izplatības risks, tiek veikts no valsts budžeta līdzekļiem apmaksāts rutīnas skrīninga tests atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam. 

176. Ja iestādē veic darbinieku rutīnas skrīninga testu, izmantojot valsts centralizēta iepirkuma ietvaros iegādātus antigēna testus, iestāde nodrošina testu uzskaiti atbilstoši saņemto un izlietoto testu skaitam, uzskaitē papildus iekļaujot informāciju par antigēna noteikšanai izlietoto testu skaitu, kuriem ir pozitīvs testa rezultāts. 

177. Ja, veicot antigēna testu, ir konstatētas aizdomas par SARS CoV-2 vīrusu, testa veicēja pienākums ir nodrošināt izmeklētās personas vai testējamā materiāla nosūtīšanu uz laboratoriju RNS testa veikšanai, lai apstiprinātu vai izslēgtu Covid-19 infekcijas gadījumu. 

178. Laboratorija: 

178.1. ja, veicot tiešu vai netiešu izmeklēšanu Covid-19 diagnostikai, konstatē SARS CoV-2 vīrusa klātbūtni laboratorijā izmeklētajā paraugā, informē:  

178.1.1. centru par katru pozitīvu izmeklējuma rezultātu un par katru gadījumu, kad ir aizdomas par pozitīvu izmeklējuma rezultātu, gan apvienoto paraugu izmeklējumā, gan individuālā testēšanā; 

178.1.2. kolektīva vadītāju par kolektīvā veiktās rutīnas skrīninga testēšanas rezultātiem, nekavējoties informējot par kolektīvā apstiprinātu Covid-19 infekcijas gadījumu vai gadījumu, kad ir aizdomas par inficēšanos ar SARS CoV-2 vīrusu; 

178.2. veicot rutīnas skrīninga testēšanu vai individuālus izmeklējumus: 

178.2.1. datus par individuāli veikta Covid-19 testa rezultātiem ievada vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā;

178.2.2. izglītojamo rutīnas skrīninga testēšanas individuālo rezultātu nosūta testētajam pilngadīgajam izglītojamam vai nepilngadīga izglītojamā likumiskajam pārstāvim uz viņa norādīto elektroniskā pasta adresi; 

178.2.3. par kolektīvi veiktas rutīnas skrīninga testēšanas rezultātiem  informē kolektīva atbildīgo par skrīninga testēšanas organizēšanu.

179. Persona, kurai ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts:

179.1. var neveikt Covid-19 diagnostikai obligāto rutīnas skrīninga testu, ja nav infekcijas slimības pazīmju; 

179.2. veic Covid-19 testu:

179.2.1. ja tā nepieciešamību ir noteikusi ārstniecības persona vai epidemiologs atbilstoši medicīniskām vai epidemioloģiskām indikācijām; 

179.2.2. septiņu dienu laikā pēc kontakta ar Covid-19 inficētu personu. Ja inficētā persona ir mājsaimniecības loceklis, Covid-19 testu veic pirmajās septiņās dienās pēc Covid-19 infekcijas apstiprināšanas mājsaimniecības loceklim un septiņu dienu laikā pēc izolācijas pārtraukšanas mājsaimniecības loceklim. 

180. Laboratorijas, kuras veic RNS testus Covid-19 diagnostikai, glabā visus primāros paraugus vismaz septiņas dienas pēc to noņemšanas, kā arī pārsūta negatīvos un pozitīvos paraugus uz Nacionālo mikrobioloģijas references laboratoriju atkārtotai testēšanai atbilstoši sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" tīmekļvietnē pieejamai references laboratorijas izstrādātajai kārtībai. 

181. Ģimenes ārsts ziņo centram par klīniski pamatotām aizdomām par Covid-19  infekcijas gadījumu, aizpildot normatīvajos aktos par infekcijas slimību reģistrāciju minēto steidzamo paziņojumu par infekcijas slimību (veidlapa Nr. 058/u).

182. Ārstniecības persona vienas darbdienas laikā kopš Covid-19 pacienta nāves datuma nosūta centram paziņojumu saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu. 

5.2. Kontaktpersonu noteikšana un medicīniskā novērošana

183. Ar Covid-19 inficētās personas kontaktpersonas nosaka: 

183.1. centrs, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu; 

183.2. ģimenes ārsts, pamatojoties uz informāciju par personām, ar ko kopā dzīvo inficētā persona; 

183.3. pirmsskolas izglītības iestādes vai izglītības iestādes vadītājs pirmsskolas izglītības vai izglītības iestādē;

183.4. darba devējs darba vietā. 

184. Pirmsskolas izglītības iestādē, izglītības iestādē vai darba vietā: 

184.1. ja tiek konstatēts Covid-19 infekcijas perēklis, centrs informē kolektīva vadītāju par Covid-19 infekcijas gadījumu kolektīvā un kritērijiem kontaktpersonu noteikšanai; 

184.2. ja kolektīva vadītājs saņem no izglītojamā, izglītojamā likumīgā pārstāvja vai darbinieka informāciju par saslimšanas gadījumu ar Covid-19 infekciju vai saņem informāciju no laboratorijas, kas veic izglītojamo un darbinieku skrīningu konkrētajā izglītības iestādē, par iespējamu Covid-19 infekcijas gadījumu iestādē, viņš nekavējoties sazinās ar centru;

184.3. kolektīva vadītājs vai viņa noteiktā atbildīgā persona nosaka kontaktpersonas atbilstoši centra sniegtajiem kritērijiem un informē kontaktpersonas vai viņu likumiskos pārstāvjus par nepieciešamību ievērot mājas karantīnu un pienākumu sazināties ar ģimenes ārstu, lai veiktu kontaktpersonas medicīnisko novērošanu; 

184.4. kolektīva vadītājs vai viņa noteiktā atbildīgā persona sagatavo kontaktpersonu sarakstu, norādot personas vārdu (vārdus), uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi un datumu, kad bijis pēdējais kontakts ar inficēto personu kolektīvā, un vienas dienas laikā nosūta to centram. 

185. Centrs pārbauda kontaktpersonu saraksta atbilstību kontaktpersonu noteikšanas kritērijiem un iesniedz to Nacionālajā veselības dienestā ievadei  veselības informācijas sistēmā ģimenes ārstu un kontaktpersonu informēšanai. 

186. Pēc informācijas saņemšanas par konkrētās inficētās personas kontaktpersonu ģimenes ārsts uzsāk kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi un attālināti veic tās medicīnisko novērošanu atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām, tai skaitā organizē kontaktpersonas laboratorisko izmeklēšanu. 

187. Ģimenes ārsts kontaktpersonai piedāvā izsniegt darbnespējas lapu uz visu mājas karantīnas laiku, kā arī informē kontaktpersonu par noteikumiem, kas jāievēro pašizolācijas (mājas karantīnas) laikā. 

188. Centrs, saņemot kontaktinformāciju no personas, par kuru ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tā atradusies paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, un kura ir noteikta, izmantojot mobilo lietotni, sazinās ar minēto personu, izvērtē Covid-19 inficēšanās riskus un atzīst vai neatzīst viņu par kontaktpersonu, kā arī sniedz rekomendācijas turpmākajai rīcībai. 

5.3. Pasākumi infekciozu vai iespējami infekciozu personu nošķiršanai

5.3.1. Izolācija

189. Persona, kurai laboratoriski diagnosticēta Covid-19 infekcija vai tā noteikta pēc klīniskām pazīmēm, atrodas izolācijā: 

189.1. nepamet ārstniecības iestādi, uzturēšanās vietu vai dzīvesvietu un ir pieejama saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām, izņemot gadījumu, ja personai nepieciešama medicīniskā palīdzība saskaņā ar ārsta norīkojumu. Šādā gadījumā persona lieto medicīnisko sejas masku un ievēro citus ārsta norādījumus attiecībā uz piesardzības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai; 

189.2. nepakļauj inficēšanās riskam citas personas, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs, uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām); 

189.3.  ievēro centra epidemiologa un ārsta norādījumus; 

189.4. nav tiesīga saņemt un izmantot testēšanas sertifikātu līdz izolācijas pārtraukšanai; 

189.5.  izolāciju pārtrauc tikai ar ārstējošā ārsta atļauju. 

190. Covid-19 inficēta persona var atstāt uzturēšanās vietu, lai dotos uz savu mītnes zemi, par to attiecīgi informējot ārstējošo ārstu vai centru, ja persona ievēro šādus nosacījumus:  

190.1. lieto medicīnisko sejas masku; 

190.2. izmanto personīgo vai specializēto transportlīdzekli;  

190.3. neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem;

190.4. neapmeklē sabiedriskas vietas, kur uzturas daudz cilvēku;

190.5. neizmanto sabiedrisko transportu.  

5.3.2. Mājas karantīna

191. Kontaktpersonai pēc pēdējā kontakta ar Covid-19 inficētu personu nosaka 14 dienas ilgu mājas karantīnu, kuras laikā persona: 

191.1. uzturas dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā un ir pieejama saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām; 

191.2. nepakļauj inficēšanās riskam citas personas, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs, uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kur uzturas daudz cilvēku); 

191.3. nav tiesīga saņemt un izmantot testēšanas sertifikātu līdz mājas karantīnas pārtraukšanai; 

191.4. ievēro centra epidemiologa un ārsta norādījumus; 

191.5. mājas karantīnu pārtrauc:

191.5.1. četrpadsmitajā dienā ar ārsta atļauju;

191.5.2. pēc Covid-19 testa, kas veikts ne agrāk kā desmitajā dienā pēc karantīnas uzsākšanas, ja testa rezultāts ir negatīvs. 

192. Izglītojamam mājas karantīnu noslēdz pēc Covid-19 testa, kas veikts ne agrāk kā desmitajā dienā pēc mājas karantīnas uzsākšanas, ja testa rezultāts ir negatīvs.

193. Kontaktpersona var atstāt uzturēšanās vietu, lietojot sejas masku, lai dotos uz savu mītnes zemi vai mainītu uzturēšanās vietu, par to attiecīgi informējot Veselības inspekciju. 

194. Pilnībā vakcinētai vai pārslimojušai personai pēc kontakta ar Covid-19 inficētu personu netiek piemērota mājas karantīna, bet personas pienākums ir ne vēlāk kā septiņu dienu laikā veikt RNS testu. Ja testa rezultāts ir pozitīvs, personai piemēro izolāciju. 

5.3.3. Pašizolācija

195. Ja persona pēdējo 10 dienu laikā uzturējusies augsta un īpaši augsta riska valstī (izņemot personas, kas šķērso Latvijas Republiku tranzītā), tā 10 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts ievēro pašizolāciju. Pašizolācijas laikā persona: 

195.1. uzturas savā dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai brīvi izvēlētā Latvijas tūristu mītnē, kurai ir izstrādāti nepieciešamie drošības protokoli; 

195.2. nav tiesīga saņemt un izmantot testēšanas sertifikātu līdz pašizolācijas pārtraukšanai;

195.3. ievēro centra tīmekļvietnē publicētās rekomendācijas attiecībā uz izolācijas nosacījumiem, veselības stāvokļa novērtēšanu u. tml. 

196. Persona, kura atrodas pašizolācijā, var atstāt uzturēšanās vietu, lietojot sejas masku, lai: 

196.1. nokļūtu citā uzturēšanās vietā;

196.2. apmeklētu tirdzniecības vietu; 

196.3. dotos uz savu mītnes zemi.  

197. Pirms pašizolācijas vietas atstāšanas, lai dotos uz savu mītnes zemi, vai pirms pašizolācijas vietas maiņas persona par to informē Valsts policiju. 

198. Pašizolāciju var pārtraukt pirms termiņa, ja ne agrāk kā pašizolācijas septītajā dienā ir saņemts negatīvs RNS testa rezultāts. 

199. Pašizolācijas nosacījumi, ja personai nav novērojamas akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes, netiek attiecināti uz: 

199.1. pilnībā vakcinētām vai pārslimojušām personām;

199.2. personām, kas Latvijas Republikā ieradušās, lai nodrošinātu bēru organizēšanu, tai skaitā piedalītos bērēs;

199.3. personām, kas šķērso Latvijas Republikas teritoriju saistībā ar nodarbinātību, darba vai dienesta pamatpienākumu veikšanai atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem;

199.4. personām, kuru ierašanos Latvijas Republikā ārstēšanas (diagnostikas un terapijas) pakalpojuma saņemšanai veselības tūrisma ietvaros ir saskaņojusi Veselības inspekcija, ja minētā pakalpojuma saņemšana atbilst  humāniem apsvērumiem vai neatliekamai vajadzībai;

199.5. transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmes. Ārpus darba laika minētās personas nodrošina pašizolāciju;

199.6. personām, kas Latvijas Republiku šķērso tranzītā atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem; 

199.7. šo noteikumu 151. punktā minētajām personām;

199.8. sportistiem un sporta darbiniekiem, kā arī starptautisko sporta organizāciju pārstāvjiem, kuru ierašanās Latvijas Republikas teritorijā saistīta ar dalību Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas vai tās biedra organizētā starptautiskā sporta pasākumā kā akreditētām personām un kuras atbilst šo noteikumu 141. punktā noteiktajiem kritērijiem.

200. Persona, kura pēdējo 10 dienu laikā uzturējusies augsta un īpaši augsta riska valstī vai ieradusies Latvijā no šādas valsts  darba vai dienesta pienākumu veikšanai, pamatojoties uz darba devēja saskaņojumu, var neievērot pašizolāciju darba pienākumu veikšanas laikā, ja tiek ierobežoti kontakti ar citām personām. Ja minētā persona nav pilnībā vakcinēta vai pārslimojusi un darba devējs paredz, ka minētā persona var radīt inficēšanās risku apkārtējiem darbiniekiem, apmeklētājiem vai pakalpojuma saņēmējiem, darba devējam ir tiesības pieprasīt darbiniekam veikt darba pienākumus ar testēšanas sertifikātu. 

201. Neievērojot pašizolāciju, šo noteikumu 199. un 200. punktā  minētajos gadījumos (izņemot pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas) persona ievēro šādus piesardzības pasākumus: 

201.1. uzturoties sabiedriskās vietās, lieto sejas masku; 

201.2. nepakļauj inficēšanās riskam citas personas un neveido tiešus kontaktus ar citām personām, ja no tiem var izvairīties (neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs un tādas neorganizē, neapmeklē sabiedriskas un publiskas vietas un telpas, kur uzturas daudz cilvēku);

201.3. veicot darba pienākumus vai sniedzot pakalpojumus, ievēro noteiktos piesardzības pasākumus; 

201.4. parādoties kādām elpceļu infekcijas slimības pazīmēm, nodrošina pašizolāciju un sazinās ar ārstu. 

202. Bērni līdz 12 gadu vecumam, kas ceļo pilngadīgu pilnībā vakcinētu vai pārslimojušu pieaugušo pavadībā, var neievērot šo noteikumu 195.1. apakšpunktā minēto prasību, ja bērni 10 dienas kopš izbraukšanas no augsta riska valsts neveido ciešus kontaktus ar personām ārpus savas mājsaimniecības, neapmeklē publiskus pasākumus, bērnu kolektīvus un izglītības iestādes, neizmanto sabiedrisko transportu. 

6. Vakcinācija pret Covid-19

203. Ārstniecības iestādes vakcinē personas pret Covid-19 infekciju atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai, ņemot vērā centra apstiprināto vakcīnu pasūtījumu.  

204. Vakcināciju pret Covid-19 infekciju Latvijā ir tiesīgas saņemt: 

204.1. personu grupas, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ietvaros; 

204.2. personu grupas, kuras ir minētas Covid-19 infekcijas pārvaldības likumā; 

204.3. bēgļi vai personas, kurām piešķirts alternatīvais statuss, bezvalstnieki, kuriem bezvalstnieka statuss ir piešķirts Latvijas Republikā, patvēruma meklētāji, aizturētie ārzemnieki, kuri aizturēti Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā, vai personas citos gadījumos, ja personas uzturēšanās Latvijā saistīta ar humāniem apsvērumiem;

204.4. personas, kas saņēmušas Latvijas nacionālo ilgtermiņa D vīzu.

205. Šo noteikumu 204. punktā minētajām personām tiek nodrošināta iespēja izvēlēties Latvijā pieejamo vakcīnu pret Covid-19 infekciju atbilstoši konkrētajai personai noteiktajām medicīniskajām indikācijām. Ja personai nav medicīnisku indikāciju konkrēta vakcīnas veida izmantošanai, šo noteikumu  204. punktā minētajām personām ir tiesības izvēlēties starp tām vakcīnām, kas ir pieejamas konkrētajā vakcinācijas iestādē. 

206. Personu vakcināciju nodrošina ārstniecības iestādes, kurām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu par vakcināciju pret Covid-19 infekciju, kā arī Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietu ārstniecības iestādes.  

207. Vakcinācijai pret Covid-19 infekciju nepieciešamo vakcīnu uzglabāšanu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijā norādītajiem uzglabāšanas nosacījumiem nodrošina zāļu lieltirgotava, ar kuru Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu, vai Valsts asinsdonoru centrs. Vakcīnu un vakcinācijai nepieciešamo piederumu loģistikas pakalpojumus nodrošina zāļu lieltirgotavas, ar kurām Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis attiecīgu līgumu. 

208. Zāļu lieltirgotavas, ar kurām Nacionālais veselības dienests ir noslēdzis līgumu par šo noteikumu 207. punktā  minēto loģistikas pakalpojumu nodrošināšanu, atbilstoši līguma nosacījumiem nodrošina vakcīnu un vakcinācijai nepieciešamo piederumu piegādi ārstniecības iestādēm saskaņā ar centra iesniegto vakcīnu pasūtījumu. 

209. Šo noteikumu 206. punktā  minētās ārstniecības iestādes: 

209.1. informē vakcinējamās personas par vakcinācijas nozīmi Covid-19 profilaksē, kā arī par vakcinācijas procesu, vakcīnu drošību un vakcīnu iedarbību; 

209.2. noskaidro vakcinējamās personas veselības stāvokli, kā arī relatīvās kontrindikācijas vakcinācijas veikšanai un citus piesardzības aspektus, kuru dēļ vakcinācija ir jāatliek, vai iespējamo absolūto kontrindikāciju (anafilakse), kad vakcinācija netiek veikta;

209.3. 48 stundu laikā reģistrē vakcinācijas faktu vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu un neaizpilda normatīvajos aktos par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību minēto profilaktiskās potēšanas uzskaites žurnālu (veidlapa Nr. 064/u); 

209.4. nodrošina šo noteikumu 2. pielikumā minētās veidlapas aizpildīšanu. Minētā veidlapa aizvieto ambulatorā pacienta medicīnisko karti un tiek uzglabāta atbilstoši normatīvajiem aktiem par medicīnisko dokumentu lietvedības kārtību; 

209.5. plāno un pasūta nepieciešamo vakcīnu daudzumu un veido pasūtījumu, aizpildot centra tīmekļvietnē pieejamo vakcīnu pasūtījuma veidlapu, vai veido vakcīnu pasūtījumu Vienotajā vakcinācijas tīklā (VIVAT).

210. Centrs atbilstoši ārstniecības iestāžu elektroniskajam vakcīnu pasūtījumam iesniedz šo noteikumu 207. punktā  minētajam vakcīnu uzglabātājam un šo noteikumu 208. punktā minētajām zāļu lieltirgotavām vakcīnu pasūtījumu. Zāļu lieltirgotavas piegādā vakcīnas centra noteiktajām ārstniecības iestādēm. 

211. Šo noteikumu 206. punktā minētās ārstniecības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona vakcīnas saņemšanas laikā pārliecinās par vakcīnas transportēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību. Ārstniecības iestāde nepieņem vakcīnu, ja iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir objektīvi pamatotas aizdomas par vakcīnas transportēšanas prasību neievērošanu. 

212. Ārstniecības persona, kas konstatējusi Covid-19 vakcīnas izraisītas blakusparādības, nosūta Zāļu valsts aģentūrai zāļu blakusparādību ziņojumu, aizpildot elektronisko ziņojuma formu, kas pieejama Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē (www.zva.gov.lv). Zāļu valsts aģentūras eksperti izvērtē saņemto zāļu blakusparādību ziņojumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par farmakovigilances kārtību. 

213. Centrs no Zāļu valsts aģentūras zāļu blakusparādību ziņojumu sistēmas saņem šo noteikumu 212. punktā  minētajā ziņojumā ietverto informāciju un veic attiecīgā gadījuma epidemioloģisko izvērtēšanu. 

214. Ja tiek konstatēta ar Covid-19 vakcināciju saistīta drošuma problēma, centrs sadarbībā ar Zāļu valsts aģentūru var izveidot kopīgu ekspertu komisiju, kas ir tiesīga piesaistīt arī citus atbilstošus ekspertus, lai lemtu par rīcību šo noteikumu 213. punktā minētajos gadījumos. 

215. Komersantam, kuram ir speciālā atļauja (licence) zāļu ražošanai, atbilstoši centra pieprasījumam un saskaņā ar apstiprināto iekšējo procedūru ir tiesības dalīt rūpnieciski ražotās Covid-19 vakcīnas sekundāro iepakojumu, ievērojot zāļu uzglabāšanas apstākļus un nebojājot zāļu primāro iepakojumu. Šādā gadījumā komersants var nepiestiprināt katram zāļu primārajam iepakojumam uzlīmi ar marķējumā sniegtās informācijas tulkojumu valsts valodā un nepievienot lietošanas instrukciju valsts valodā. Piegādājot vakcīnu ārstniecības iestādei, kura veiks vakcināciju, komersants ir atbildīgs par zāļu uzglabāšanas apstākļu ievērošanu, zāļu kvalitātes saglabāšanu un tās kontroli, kā arī tam ir pienākums izsniegt ārstniecības iestādei vismaz vienu zāļu marķējuma tulkojumu un lietošanas instrukciju valsts valodā. Komersants paziņo zāļu reģistrācijas apliecības īpašniekam par sadalīto sekundāro iepakojumu skaitu un attiecīgo sērijas numuru. 

216. Visus izdevumus, kas saistīti ar Covid-19 vakcināciju, tās organizēšanu, pārraudzību un kontroli, vakcīnu iegādi, medicīniskās dokumentācijas noformēšanu, vakcīnu ievadīšanu, kā arī ar vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) ārstēšanu, finansē no valsts pamatbudžeta. 

217. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un šo noteikumu 206. punktā  minēto ārstniecības iestādi, ja nepieciešams, vakcinācijas centros nodrošina vakcinācijas pēcuzraudzību, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību personām, kurām vakcinācija pret Covid-19 infekciju izraisījusi komplikācijas (blaknes). Pašvaldības sadarbībā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu: 

217.1. izplata aktuālo informāciju par vakcināciju, lai veicinātu iedzīvotāju vēlmi vakcinēties; 

217.2. piedalās vakcinācijas procesa organizēšanā savā administratīvajā teritorijā, lai nodrošinātu efektīvu vakcinācijas norisi; 

217.3. piedalās vakcinācijai paredzētu kompleksu izveidē un darbības nodrošināšanā, ņemot vērā Nacionālā veselības dienesta tīmekļvietnē publicētās vadlīnijas vakcinācijas kompleksiem. 

218. Nacionālais veselības dienests efektīvai vakcinācijas norisei nodrošina zvanu un klientu apkalpošanas centra darbību un uzturēšanu, paredzot, ka personas izmanto vienoto tālruņa numuru 8989, lai pieteiktos vakcinācijai, un zvanu centrs pa minēto tālruni un elektronisko pastu informē un konsultē attiecīgās personas. 

219. Ja personai ir objektīvs ar veselību saistīts iemesls atlikt vakcināciju pret Covid-19 uz noteiktu laiku, personas ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts nodrošina personas slimības gadījuma izskatīšanu klīniskās universitātes slimnīcas konsīlijā, kas sniedz atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19 un norāda termiņu vakcinācijas atlikšanai. 

220. Pamatojoties uz klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija lēmumu par personas vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku, periodā līdz vakcinācijai pret Covid-19:

220.1. Covid-19 testi testēšanas sertifikāta iegūšanai tiek apmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem; 

220.2. attiecībā uz personu netiek piemērota prasība būt pilnībā vakcinētai darba pienākumu veikšanai vai dalībai klātienes studiju procesā, un persona šajā laikposmā uzrāda testēšanas sertifikātu.

7. Sadarbspējīgs sertifikāts

221. Sadarbspējīgu sertifikātu izsniedz un tā darbību aptur šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot, ka: 

221.1. sertifikātu par vakcinācijas faktu izsniedz par katru saņemto vakcīnas devu pret Covid-19;

221.2. sertifikātu par pārslimošanas faktu izsniedz, ja persona ir pārslimojusi Covid-19 infekciju un kopš pirmā pozitīvā RNS testa parauga ņemšanas datuma (vienas saslimšanas epizodes ietvaros) ir pagājušas 11 dienas, bet ne vairāk kā 180 dienas;

221.3. sertifikātu par testēšanas faktu izsniedz, ja personai ir veikts RNS tests vai ātrais antigēna tests un testa rezultāts ir negatīvs vai pozitīvs, izņemot personas, kurām laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija, nosakot SARS-CoV-2 vīrusu ar RNS testu, un vēl nav pagājušas 11 dienas kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa vienas saslimšanas epizodes ietvaros. Veicot šādu testu, tiek atzīmēts, ka tas izdarīts, lai izsniegtu sadarbspējīgu testēšanas sertifikātu;

221.4. personai, kurai apstiprināta inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu, Nacionālais veselības dienests aptur vakcinācijas sertifikāta darbību uz laiku līdz vienpadsmitajai dienai kopš parauga ņemšanas datuma pirmā pozitīvā testa vienas saslimšanas epizodes ietvaros, ar kuru laboratoriski, veicot RNS testu, tika apstiprināta Covid-19 infekcija.

222. Latvijā izsniegts sertifikāts par vakcinācijas faktu satur šādu informāciju:

222.1. personas uzvārds, vārds (vārdi); 

222.2. personas dzimšanas datums; 

222.3. norāde, ka veikta vakcinācija pret Covid-19; 

222.4. vakcīnas tips; 

222.5. saņemtās vakcīnas medicīniskais nosaukums;

222.6. saņemtās vakcīnas ražotāja nosaukums; 

222.7. saņemtās vakcīnas devas kārtas numurs vakcinācijas kursā; 

222.8. kopējais vakcīnu devu skaits vakcinācijas kursā; 

222.9. vakcinācijas datums (norāda datumu, kad saņemta pēdējā deva); 

222.10. iestāde, kas parakstījusi sertifikātu;

222.11. valsts, kurā saņemta vakcīna; 

222.12. sertifikāta unikālais identifikators. 

223. Latvijā izsniegts sertifikāts par pārslimošanas faktu satur šādu informāciju:

223.1. personas uzvārds, vārds (vārdi); 

223.2. personas dzimšanas datums;

223.3. norāde, ka persona pārslimojusi Covid-19 infekciju; 

223.4. pirmā pozitīvā RNS testa datums, ar kuru apstiprināta inficēšanās; 

223.5. norāde, ka sertifikāts izsniegts Latvijā; 

223.6. iestāde, kas parakstījusi sertifikātu; 

223.7. sertifikāta derīguma termiņš (datums no … līdz …); 

223.8. sertifikāta unikālais identifikators. 

224. Latvijā izsniegts sertifikāts par testēšanas faktu satur šādu informāciju: 

224.1. personas uzvārds, vārds (vārdi); 

224.2. personas dzimšanas datums;

224.3. norāde, ka veikts RNS vai antigēna tests;

224.4. testa veids; 

224.5. testa nosaukums; 

224.6. testa ražotājs; 

224.7. parauga ņemšanas datums un laiks; 

224.8. testa rezultāts;

224.9. ārstniecības iestāde, kas veica testēšanu; 

224.10. iestāde, kas parakstījusi sertifikātu; 

224.11. norāde, ka sertifikāts izsniegts Latvijā; 

224.12. sertifikāta unikālais identifikators. 

225. Laboratorijas, kuras veic RNS testu, un ārstniecības personas, kuras veic ātro antigēna testu, strukturētā veidā sniedz šo noteikumu  3. pielikumā minētos datus iekļaušanai sadarbspējīgā sertifikātā vienā no šādām datu platformām:  

225.1. veselības informācijas sistēmā Nacionālā veselības dienesta noteiktajā formātā un klasifikācijā par Covid-19 testēšanas rezultātiem, tiklīdz apstiprināts testēšanas rezultāts;  

225.2. Nacionālā veselības dienesta portālā, ievērojot šādus termiņus:  

225.2.1. uzreiz pēc ātrā antigēna testa rezultāta apstiprināšanas;  

225.2.2. divu stundu laikā pēc rezultāta apstiprināšanas, veicot RNS testu.  

226. Sadarbspējīgu sertifikātu izsniedz, pamatojoties uz veselības informācijas sistēmas un Veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes datiem.  

227. Sadarbspējīgu sertifikātu pieprasa, sagatavo un izsniedz elektroniski vai papīra formā, ievērojot šādas prasības: 

227.1. Fizisko personu reģistrā reģistrēta persona vai tās likumiskais pārstāvis sadarbspējīgu sertifikātu pieprasa:  

227.1.1. elektroniski un lejupielādē tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv, izmantojot kādu no Latvijas valsts portāla www.latvija.lv piedāvātajiem autentifikācijas veidiem;  

227.1.2. papīra formā ārstniecības iestādē, kas veica vakcināciju pret Covid-19 vai RNS vai antigēna testu, jebkurā citā ārstniecības iestādē, vienotajā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienībā. Lai izsniegtu sadarbspējīga sertifikāta izdruku papīra formā, ārstniecības iestādes pārstāvis autentificējas un to pieprasa tīmekļvietnē https://lab.covid19sertifikats.lv, bet valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra vai pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienības pārstāvis – tīmekļvietnē https://pakalpojumucentri.lv;

227.2. Fizisko personu reģistrā nereģistrēta persona vai šīs personas likumiskais pārstāvis sadarbspējīgu sertifikātu pieprasa:  

227.2.1. elektroniski un lejupielādē tīmekļvietnē www.covid19sertifikats.lv, izmantojot ārstniecības iestādes izsniegtu saiti un PIN kodu vai pagaidu piekļuves identifikatoru un paroli;

227.2.2. sertifikātu par vakcinācijas faktu – papīra formā tikai ārstniecības iestādē, kas veica vakcināciju;

227.2.3. sertifikātu par testēšanas vai pārslimošanas faktu – papīra formā tikai ārstniecības iestādē, kas veica testēšanu.

228. Nacionālais veselības dienests uztur sadarbspējīgu sertifikātu digitālai parakstīšanai un pārbaudei nepieciešamo publisko un privāto atslēgu infrastruktūru, kas savietota ar Eiropas Savienības vārteju, un ir vienīgā iestāde, kas iekļauj un aktualizē Latvijas Republikas parakstīto sadarbspējīgo sertifikātu publisko atslēgu datus Eiropas Savienības vārtejā.

229. Ārstniecības iestādei, vienotajam valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centram un pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienībai ir tiesības iekasēt samaksu par sadarbspējīga sertifikāta izsniegšanu papīra formā, ja viens un tas pats sertifikāts iepriekš jau ticis izsniegts divas reizes.

230. Sadarbspējīgs sertifikāts ir pieejams vēl trīs mēnešus pēc tā derīguma termiņa beigām. Neatkarīgi no derīguma termiņa sadarbspējīgs sertifikāts nav pieejams, ja konstatēta kļūda vai saņemta informācija par sākotnējo datu neatbilstību.

231. Nacionālais veselības dienests, pamatojoties uz tiesībaizsardzības iestāžu sniegto informāciju kriminālprocesā, anulē vai atjauno veselības informācijas sistēmā norādi par vakcinācijas faktu pret Covid-19 infekciju, kā arī attiecīgi anulē vakcinācijas sertifikātu vai atjauno tā darbību.

232. Ja persona, kurai ir tiesības uz Latvijā apmaksātu vakcināciju pret Covid-19, ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju ārvalstī ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētu vai Pasaules Veselības organizācijas atzītu vakcīnu, Nacionālais veselības dienests ne ilgāk kā viena mēneša laikā pēc personas iesnieguma un ārvalstīs veikto vakcināciju apliecinošo dokumentu saņemšanas izvērtē to autentiskumu un atbilstību vakcinācijas sertifikātā obligāti iekļaujamai informācijai. Valsts asinsdonoru centrs informāciju par ārvalstīs veiktas vakcinācijas faktu pret Covid-19 infekciju reģistrē veselības informācijas sistēmā divu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas no Nacionālā veselības dienesta un ievada datus šo noteikumu 225.2. norādītajā datu platformā. 

233. Sadarbspējīga sertifikāta pārbaudi veic tīmekļvietnē www.Covid19sertifikats.lv vai lietotnē Covid19Verify, izmantojot sertifikāta QR kodu. Pārbaudot sadarbspējīgo sertifikātu, pārbaudes veicējam redzams personas vārds (vārdi), uzvārds, dzimšanas datums un informācija par attiecīgā sertifikāta atbilstību vai neatbilstību. Pārbaudes laikā iegūtā informācija netiek saglabāta. Verifikācijas iestāde ir Valsts policija un Valsts robežsardze Eiropas Parlamenta un Padomes priekšlikuma regulas par sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu (ES digitālais Covid sertifikāts) izdošanas, verifikācijas un akceptēšanas satvaru nolūkā atvieglot personu brīvu pārvietošanos Covid-19 pandēmijas laikā izpratnē.  

8. Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas ierobežojumi

234. Veselības aprūpes pakalpojumus sniedz personai, kurai ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Personām, kurām minētā sertifikāta nav, ārstniecības iestāde veic Covid-19 testu atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam algoritmam, izņemot ieslodzīto veselības aprūpi, ko nodrošina ieslodzījuma vietās, kā arī izņemot gadījumus, kas noteikti Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos.

235. Stacionārās ārstniecības iestādes prioritāri veselības aprūpes pakalpojumus sniedz neatliekamiem, akūtiem un Covid-19 pacientiem.

236. Lai nodrošinātu šo noteikumu 235. punktā minētās prasības izpildi, stacionārās ārstniecības iestādes ierobežo vai pārtrauc plānveida stacionāro un dienas stacionāra pakalpojumu sniegšanu, turpinot:

236.1. sniegt šādus veselības aprūpes pakalpojumus dienas stacionārā:

236.1.1. pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai nodrošinātu attiecīgu terapiju, – ķīmijterapiju, bioloģisko medikamentu terapiju, orgānu aizstājējterapiju;

236.1.2. staru terapiju;

236.1.3. veselības aprūpes pakalpojumus hematoloģijā;

236.1.4. metadona un buprenorfīna aizvietojošo terapiju;

236.1.5. to pacientu veselības aprūpi, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionārā neatliekamā kārtā uzsāktā ārstēšana;

236.1.6. invazīvo kardioloģiju;

236.1.7. invazīvo radioloģiju;

236.2. sniegt šādus stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus:

236.2.1. akūto un neatliekamo medicīnisko palīdzību;

236.2.2. onkoloģiskās, dzīvību glābjošas operācijas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas dēļ var iestāties invaliditāte;

236.2.3. veselības aprūpes pakalpojumus saistībā ar šādu slimību grupu ārstēšanu – onkoloģija, HIV/AIDS, tuberkuloze, psihiatrija, lipīgās ādas slimības un seksuāli transmisīvās slimības, traumatoloģija;

236.2.4. akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumus personām, kurām pakalpojumu atlikšana var radīt invaliditātes risku vai darbspēju zudumu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana var ievērojami pasliktināt funkcionēšanas spējas.

237. Ārstniecības iestādes ambulatoro speciālistu konsultācijas atbilstoši iespējām nodrošina attālināti. Ja konsultācijas nav iespējams nodrošināt attālināti, ārstniecības iestādes pacientus pieņem tikai pēc pieraksta, nosakot precīzu ierašanās laiku veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanai, ar pietiekamu laika periodu starp pacientu pieņemšanu, lai nodrošinātu, ka viņi nesatiekas.

238. Personām, kuras sniedz veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs un aptiekās un līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar pacientiem vai aptieku klientiem, ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts.

239. Lai pacientiem nodrošinātu stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pacientu stacionē tuvākajā pieejamā stacionārajā ārstniecības iestādē, kura nodrošina pacienta veselības stāvoklim atbilstošu veselības aprūpi.

240. Stacionārās ārstniecības iestādes pienākums ir sniegt palīdzību visiem pacientiem, kas minētās iestādes uzņemšanas nodaļā nogādāti ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēm vai ieradušies paši.

241. Ja stacionārās ārstniecības iestādes šo noteikumu 235. un 236. punktā minēto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu nevar nodrošināt pieejamo resursu trūkuma dēļ, ārstniecības iestādes informē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ievadot informāciju Operatīvajā datu panelī, un Veselības ministriju.

242. Veselības ministrija izvērtē šo noteikumu 241. punktā minēto informāciju un, ja nepieciešams, sasauc Valsts operatīvās medicīniskās komisijas sēdi, kurā pieņemtie lēmumi ir saistoši visām ārstniecības iestādēm.

243. Ierobežotu intensīvās terapijas resursu izmantošana un pacientu prioritizēšana tiek noteikta, ievērojot šādus galvenos principus un kritērijus:  

243.1. palīdzība tiek sniegta iespējami lielākam pacientu skaitam;

243.2. visi pacienti neatkarīgi no noteiktās diagnozes tiek vērtēti pēc vienotiem kritērijiem;

243.3. izvērtējums tiek veikts bez diskriminācijas, lēmumu pieņem konsīlijs;

243.4. tiek ņemta vērā pacienta griba par atteikšanos no ārstēšanas kopumā vai no konkrētas ārstniecības metodes;

243.5. pieņemtais lēmums par prioritizāciju (terapijas pieejamību) tiek regulāri pārskatīts;

243.6. pārtraucot intensīvās terapijas aprūpi, tiek nodrošināta cita pieejamā ārstēšana;

243.7. izvērtējums tiek balstīts uz starptautiski atzītām kritiski slimo pacientu novērtēšanas skalām un citiem nozīmīgiem klīniskajiem kritērijiem.

9. Īpašie epidemioloģiskās drošības nosacījumi ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu populācijā

244. Aizliegts ievest no citas valsts Latvijas teritorijā ūdeles un neapstrādātas ūdeļu ādas, izņemot gadījumu, ja tiek ievērotas šo noteikumu 264., 265. un 268. punktā noteiktās prasības.

245. Pārtikas un veterinārais dienests nosaka pasākumus saskaņā ar šo noteikumu 246. punktu, lai Latvijā īstenotu Covid-19 infekcijas uzraudzību un ziņošanu Eiropas Komisijai.

246. Pārtikas un veterinārais dienests:

246.1. izstrādā Covid-19 uzraudzības programmu;

246.2. saskaņā ar šo noteikumu 262. punktu sniedz ziņas Eiropas Komisijai par situāciju saistībā ar Covid-19 infekciju.

247. Lai uzraudzītu un mazinātu Covid-19 infekcijas izplatīšanos:

247.1. ūdeļu, citu Mustelidae dzimtas dzīvnieku, kā arī jenotsuņu (turpmāk – dzīvnieks) novietnē, dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

247.1.1. izstrādā biodrošības pasākumu plānu saskaņā ar šo noteikumu 248. punktu un nodrošina tā izpildi;

247.1.2. novietnē vai mītnē (telpa vai platība novietnē vai tās teritorijā, kurā tur dzīvniekus, kam ir līdzīgs veselības stāvokļa novērtējums, un kura ir atsevišķa epidemioloģiska vienība) dzīvniekus ieved saskaņā ar šo noteikumu 250. punktā noteiktajām prasībām;

247.1.3. izmantojot jebkuru saziņas veidu, sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam šo noteikumu 248.1. apakšpunktā noteikto informāciju;

247.1.4. nodrošina novietnē strādājošām personām Covid-19 diagnostikai obligātos rutīnas skrīninga testus. Pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas var neveikt Covid-19 diagnostikai obligāto rutīnas skrīninga testu, ja nav infekcijas slimības pazīmju, izņemot gadījumu, ja Covid-19 testa nepieciešamību ir noteikusi ārstniecības persona vai epidemiologs atbilstoši medicīniskām vai epidemioloģiskām indikācijām;

247.1.5. kontrolē, lai novietnē strādātu tikai tādas personas, kurām nav konstatēts Covid-19 infekcijas ierosinātājs un nav infekcijas slimības simptomu;

247.1.6. nosaka pienākumu novietnē strādājošajām personām pirms ierašanās novietnē vai mītnē un došanās prom no tās nomainīt apģērbu un apavus, kā arī mazgāt un dezinficēt rokas;

247.1.7. ierobežo citu dzīvnieku (arī grauzēju) iekļūšanu novietnē;

247.1.8. nodrošina regulāru virsmu (arī inventāra un darba aprīkojuma) tīrīšanu un dezinfekciju, īpašu uzmanību pievēršot virsmām un priekšmetiem, ar kuriem novietnē strādājošās personas bieži saskaras;

247.1.9. nosaka šo noteikumu 248. punktā noteiktā biodrošības pasākumu plāna izpildes paškontroles kārtību;

247.2. jebkura persona, izmantojot jebkuru saziņas veidu, sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam šo noteikumu 251.2. apakšpunktā noteikto informāciju par dzīvnieku populāciju (šis nosacījums neattiecas uz novietnē turētajiem dzīvniekiem).

248. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs biodrošības pasākumu plānā nosaka:

248.1. kritērijus novietnē strādājošo personu veselības kontrolei, lai novērstu dzīvnieku inficēšanās risku;

248.2. kārtību, kādā novietnē strādājošām personām veicami Covid-19 diagnostikai obligātie rutīnas skrīninga testi.  Pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas var neveikt Covid-19 diagnostikai obligātos rutīnas skrīninga testus, ja tām nav infekcijas slimības pazīmju, izņemot gadījumu, ja Covid-19 testa nepieciešamību ir noteikusi ārstniecības persona vai epidemiologs atbilstoši medicīniskām vai epidemioloģiskām indikācijām;

248.3. pienākumu jebkurai personai, kas atrodas novietnē, lietot sejas masku vai respiratoru bez vārsta, izņemot  personas, kurām ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts;

248.4. lai ierobežotu personu kustību novietnē, – personas, kurām atļauts apmeklēt novietnes teritoriju;

248.5. atbildīgo personu, kas nodrošina, ka visi novietnē strādājošie pirms darba uzsākšanas un turpmāk vismaz reizi ceturksnī saņem instruktāžu par biodrošības plāna pasākumiem un individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu.

249. Biodrošības pasākumu plānā noteikto pasākumu īstenošanu novietnē uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.

250. Novietnē vai mītnē dzīvniekus no citas Latvijas teritorijā esošas novietnes vai mītnes ieved, ievērojot šādas prasības:

250.1. novietnei nav noteikti dzīvnieku pārvietošanas un neapstrādātu dzīvnieku ādu izmantošanas ierobežojumi;

250.2. dzīvniekus pirms ievietošanas novietnē pie pārējiem dzīvniekiem tur atsevišķi un novēro vismaz 14 dienas, nodrošinot atsevišķu personālu un aprīkojumu to turēšanai, barošanai un kopšanai;

250.3. ja novērošanas laikā nav konstatēts Covid-19 infekcijas ierosinātājs, dzīvniekus pēc novērošanas perioda ievieto novietnē pie pārējiem dzīvniekiem.

251. Informāciju Pārtikas un veterinārajam dienestam sniedz:

251.1. novietnes dzīvnieku īpašnieks vai turētājs:

251.1.1. par dzīvnieku skaitu novietnē – mēneša pirmajā darbdienā;

251.1.2. par iepriekšējā nedēļā nobeigušos dzīvnieku skaitu novietnē – katru pirmdienu;

251.1.3. par katru gadījumu, kad dzīvniekiem novēro akūtas respiratoras infekcijas simptomus, gremošanas sistēmas darbības traucējumus, nomāktību, mazkustīgumu, atteikšanos no barības vai ūdens vai novēro dzīvnieku mirstību (turpmāk – aizdomas par saslimšanu ar Covid-19), – nekavējoties;

251.1.4. par šo noteikumu 250. punktā minēto ievesto dzīvnieku, ja tas novērošanas laikā nobeidzas vai rodas aizdomas par tā saslimšanu ar Covid-19, – nekavējoties;

251.2. jebkura persona, ja rodas aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar Covid-19, – nekavējoties.

252. Pārtikas un veterinārais dienests ņem līķa paraugu vai orofariangeālās iztriepes (turpmāk – kontroles paraugs) un nosūta tās laboratoriskai izmeklēšanai Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai:

252.1. pēc tam, kad saņemta šo noteikumu 251.1.3. vai 251.1.4. apakšpunktā minētā informācija. Pārtikas un veterinārais dienests nosaka nepieciešamo kontroles paraugu apjomu, pamatojoties uz 50 % slimības izplatību ar 95 % ticamību;

252.2. izmanto atsevišķu aprīkojumu ūdeļu turēšanai, barošanai un kopšanai;

252.3. pēc tam, kad saņemta šo noteikumu 251.2. apakšpunktā minētā informācija. Ja pastāv aizdomas par saslimšanu ar Covid-19:

252.3.1. līdz pieciem dzīvniekiem, – ņem vienu kontroles paraugu;

252.3.2. vairāk par pieciem dzīvniekiem, – ņem piecus kontroles paraugus pēc nejaušības principa.

253. Ja dzīvniekam apstiprināta Covid-19 infekcija:

253.1. Pārtikas un veterinārais dienests:

253.1.1. nekavējoties par to informē centru, kas sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu nodrošina epidemioloģisko izmeklēšanu, noņemot paraugus, kurus nosūta laboratoriskai izmeklēšanai Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai, kā arī nosaka turpmākos pasākumus atbilstoši iestāžu kompetencei;

253.1.2. nosaka dzīvnieku pārvietošanas un izmantošanas ierobežojumus;

253.1.3. nosaka dzīvnieku neapstrādāto kažokādu izmantošanas ierobežojumus. Ja nepieciešams, ņem kontroles paraugus no kažokādām Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai;

253.1.4. ja nepieciešams, nosaka dzīvnieku barības izmantošanas vai pārvietošanas ierobežojumus;

253.1.5. nosaka kūtsmēslu – mēslu, vircas un izmantoto pakaišu – pārvietošanas ierobežojumus un apstrādes nosacījumus vai to pārstrādi vai likvidēšanu saskaņā ar šo noteikumu 254. punktā minētajām prasībām;

253.2. centrs veic epidemioloģiskās situācijas analīzi un sagatavo riska novērtējumu par iespējamo Covid-19 infekcijas izplatības risku cilvēkos.

254. Ja apstiprināta Covid-19 infekcija, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pārstrādā vai likvidē, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), un Eiropas Komisijas Regulā (ES) Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai, noteiktās pārstrādes vai likvidēšanas metodes un nosacījumus, kas novērš slimības ierosinātāja izplatīšanās iespēju.

255. Pamatojoties uz šo noteikumu 253.2. apakšpunktā minēto riska novērtējumu, Slimību profilakses un kontroles centrs un Pārtikas un veterinārais dienests nosaka novietnē strādājošo personu, kā arī novietnē esošo dzīvnieku kontroles paraugu noņemšanas un laboratoriskās izmeklēšanas kārtību un turpmāko rīcību Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai Covid-19 infekcijas skartajā novietnē.

256. Covid-19 infekcijas skartās ūdeļu novietnes īpašnieks vai turētājs sadarbojas ar Pārtikas un veterināro dienestu un centru un ievēro tā sniegtos norādījumus, lai nodrošinātu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu novietnē, papildus nodrošinot, ka:

256.1. ūdeles tur, kopj un baro personas, kurām ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts, lietojot FFP-3 respiratoru bez vārsta;

256.2. tiek izstrādāta un ievērota atbilstoša procedūra atsevišķai darba un ielas apģērba uzglabāšanai, darba apģērba mazgāšanai un apģērba un apavu nomaiņai pirms ieiešanas novietnē un iziešanas no tās;

256.3. visi novietnē strādājošie tiek instruēti par biodrošības plāna pasākumiem un individuālo aizsardzības līdzekļu pareizu lietošanu;

256.4. novietnē strādājošajiem veic Covid-19 diagnostikai obligātos rutīnas skrīninga testus, ievērojot centra tīmekļvietnē publicēto Covid-19 testēšanas algoritmu.

257. Ja Covid-19 infekcija tiek apstiprināta dzīvnieku novietnē strādājošai personai vai tās ģimenes locekļiem, centrs:

257.1. nekavējoties par to informē Pārtikas un veterināro dienestu;

257.2. sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu nodrošina epidemioloģisko izmeklēšanu, organizējot novietnē strādājošo personu laboratorisko izmeklēšanu, un nosaka turpmākos pasākumus atbilstoši iestāžu kompetencei.

258. Ja saņemta šo noteikumu 257.1. apakšpunktā minētā informācija, Pārtikas un veterinārais dienests dzīvniekiem ņem kontroles paraugus un tos nosūta laboratoriskai izmeklēšanai Covid-19 infekcijas ierosinātāja noteikšanai. Dienests nosaka nepieciešamo paraugu apjomu novietnē, pamatojoties uz 5 % slimības izplatību ar 95 % ticamību.

259. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" veic dzīvnieka līķa daļēju vai pilnu sekciju, līķu iznīcināšanu un laboratoriskos izmeklējumus, lai noteiktu:

259.1. šo noteikumu  252. punktā, 253.1.1. apakšpunktā, 255. un 258. punktā un 269.6. apakšpunktā minētajos paraugos:

259.1.1. Covid-19 infekcijas ierosinātāju;

259.1.2. ja nepieciešams, – antivielas pret Covid-19 infekcijas ierosinātāju;

259.2. Covid-19 infekcijas ierosinātāju kontroles paraugā savvaļas dzīvniekiem, kas nosūtīti laboratoriskai izmeklēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtību.

260. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" šo noteikumu 259.1.1. un 259.2. apakšpunktā minētajiem paraugiem, kuros konstatēts Covid-19 infekcijas ierosinātājs, līdz 50 % apjomā nodrošina Covid-19 infekcijas ierosinātāja genoma analīzi. Covid-19 infekcijas ierosinātāja izolētu atlasi genoma analīzei veic Pārtikas un veterinārais dienests, pamatojoties uz epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā iegūto informāciju.

261. Valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"" nekavējoties nosūta Pārtikas un veterinārajam dienestam šo noteikumu 259. un 260. punktā minēto paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus.

262. Pārtikas un veterinārais dienests sagatavo un elektroniski nosūta Eiropas Komisijai ziņojumu:

262.1. par pirmo apstiprināto dzīvnieka saslimšanas gadījumu ar Covid-19 – triju dienu laikā, bet pēc jauna Covid-19 infekcijas uzliesmojuma – pārskatu reizi nedēļā;

262.2. ja ir iegūta jauna informācija par Covid-19 infekcijas epidemioloģiju un tās zoonotisko ietekmi;

262.3. par Covid-19 infekcijas ierosinātāja filoģenētiskās analīzes rezultātiem (ja nepieciešams) – reizi mēnesī.

263. Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 262. punktā minētajā ziņojumā norāda šādu informāciju:

263.1. ziņojuma iesniegšanas datums;

263.2. valsts nosaukums;

263.3. ziņojuma veids (pirmreizējais vai iknedēļas ziņojums);

263.4. apstiprināto saslimšanas gadījumu skaits ar Covid-19, par kuriem tiek sniegts ziņojums;

263.5. par katru apstiprināto saslimšanas gadījumu ar Covid-19:

263.5.1. apstiprinātā saslimšanas gadījuma reģistrācijas numurs;

263.5.2. novads, kurā atrodas novietne, vai aptuvena ģeogrāfiskās atrašanās vieta, kur turēts vai atrasts dzīvnieks;

263.5.3. aizdomu konstatēšanas datums;

263.5.4. apstiprināšanas datums;

263.5.5. diagnostikas metode;

263.5.6. aptuvens datums, kad infekcija izplatījusies novietnē vai minētajā vietā;

263.5.7. iespējamais infekcijas avots;

263.5.8. īstenotie kontroles pasākumi – kontrole uzraudzības vai aizsardzības zonā, izsekojamība, karantīna, liemeņu, blakusproduktu un atkritumu oficiāla iznīcināšana, pilnīga izkaušana, slimības kontrole savvaļas dzīvniekiem, zonēšana, dezinfekcija, vakcinācijas atļaušana (ja ir pieejama vakcīna), skarto dzīvnieku neārstēšana vai jebkurš cits atbilstošs pasākums;

263.5.9. uzņēmīgo dzīvnieku skaits novietnē vai minētajā vietā, grupējot pēc uzņēmīgās sugas;

263.5.10. klīniski vai subklīniski skarto dzīvnieku skaits novietnē vai minētajā vietā, grupējot pēc uzņēmīgās sugas (ja nav zināms precīzs skaits, norāda aptuveno skaitu);

263.5.11. par slimības izplatību – to klīniski slimo dzīvnieku skaits novietnē vai minētajā vietā, kuriem ir Covid-19 infekcijas pazīmes, grupējot pēc uzņēmīgās sugas, attiecībā pret uzņēmīgo dzīvnieku skaitu, kā arī klīniski aizdomīgo dzīvnieku pazīmju apraksta kopsavilkums (ja nav zināms precīzs skaits, norāda aptuveno skaitu);

263.5.12. par dzīvnieku mirstību – novietnē vai minētajā vietā mirušo dzīvnieku skaits, grupējot pēc uzņēmīgās sugas (ja nav zināms precīzs skaits, norāda aptuveno skaitu);

263.6. molekulārās epidemioloģijas dati un Covid-19 infekcijas ierosinātāja būtiskas mutācijas;

263.7. dati par apstiprinātajiem saslimšanas gadījumiem cilvēkiem, kas ir saistīti ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu dzīvnieku populācijā;

263.8. cita būtiska informācija.

264. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs savā novietnē var ievietot ūdeles, kas ievestas no citas Eiropas Savienības dalībvalsts novietnes, kurā:

264.1. pārvietošanai paredzētās ūdeles dzimušas vai atradušās ne mazāk kā 60 dienas pirms pārvietošanas;

264.2. nav konstatēta Covid-19 infekcija vai nepastāv aizdomas par saslimšanu ar Covid-19 infekciju:

264.2.1. ūdelēm;

264.2.2. novietnē strādājošajām personām 30 dienu laikā pirms paredzētās ūdeļu pārvietošanas;

264.3. nepastāv ierobežojumi neapstrādātu ūdeļu ādu izmantošanai;

264.4. oficiāla veterinārārsta uzraudzībā 30 dienu laikā pirms ūdeļu pārvietošanas divas reizes ar 14 dienu intervālu noņemti reprezentatīvi paraugi (orofaringeālās iztriepes un asins seruma paraugi), pamatojoties uz 10 % slimības izplatību ar 95 % ticamību. Paraugi ir laboratoriski izmeklēti, nosakot SARS-Cov-2 vīrusa RNS un antivielas pret SARS-Cov-2 vīrusu, un iegūtie rezultāti ir negatīvi.

265. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs, kurš vēlas savā novietnē ievest ūdeles no citas Eiropas Savienības dalībvalsts novietnes, Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedz:

265.1. iesniegumu par ūdeļu ievešanu un dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 264. punktā minēto prasību izpildi;

265.2. šo noteikumu 248. punktā noteikto biodrošības pasākumu plānu.

266. Pārtikas un veterinārais dienests piecu darbdienu laikā izvērtē šo noteikumu 265. punktā minētos dokumentus un pieņem lēmumu atļaut vai aizliegt ievest ūdeles no citas Eiropas Savienības dalībvalsts novietnes, sniedzot rakstisku pamatojumu.

267. Pārtikas un veterinārais dienests, ja nepieciešams, pieprasa papildu informāciju:

267.1. attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentajai iestādei – tostarp par Covid-19 infekcijas uzraudzības rezultātiem un saslimstības rādītājiem ūdelēm attiecīgajā novietnē;

267.2. centram – par cilvēku saslimstības rādītājiem ar Covid-19 infekciju attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī vai tās reģionā, kurā atrodas novietne.

268. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs nodrošina ūdeļu pārvadāšanai izmantotā transportlīdzekļa un aprīkojuma tīrīšanu, mazgāšanu un dezinficēšanu pēc ūdeļu pārvadāšanas. Dezinfekcijai izmanto dezinfekcijas līdzekļus, kas iznīcina Covid-19 infekcijas ierosinātāju.

269. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs pēc ūdeļu ievešanas tās tur atsevišķi no pārējām ūdelēm (ja tādas ir novietnē) vismaz 14 dienas (turpmāk – novērošanas periods), kuru laikā:

269.1. ūdeļu turēšana, tostarp kopšana un barošana, ir tādas personas pārziņā, kurai ir derīgs sadarbspējīgs sertifikāts;

269.2. nodrošina šo noteikumu 248. punktā noteiktā biodrošības pasākumu plāna izpildi;

269.3. izmanto atsevišķu aprīkojumu ūdeļu turēšanai, barošanai un kopšanai;

269.4. katru dienu novēro ūdeļu veselības stāvokli un sniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam informāciju par nobeigušos ūdeļu skaitu novietnē;

269.5. nekavējoties informē Pārtikas un veterināro dienestu par katru gadījumu, kad rodas aizdomas par ūdeļu saslimšanu ar Covid-19 infekciju;

269.6. noņem paraugus un nosūta tos laboratoriskai izmeklēšanai SARS-Cov-2 vīrusa RNS noteikšanai. Minētos paraugus noņem no:

269.6.1. ūdelēm, kuras nobeigušās;

269.6.2. dzīvajām ūdelēm septītajā līdz desmitajā dienā pēc to ievešanas. Pārtikas un veterinārais dienests nosaka nepieciešamo reprezentatīvo paraugu apjomu, pamatojoties uz 20 % slimības izplatību ar 95 % ticamību.

270. Novērošanas periodā no novietnes ir aizliegts pārvietot šo noteikumu 269. punktā minētās ūdeles.

271. Novērošanas periodā šo noteikumu 269. un 270. punktā noteikto pasākumu īstenošanu novietnē uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.

272. Ja novērošanas periodā ūdelēm nav konstatēts SARS-Cov-2 vīrusa RNS vai aizdomas par saslimšanu ar Covid-19, kā arī novietnes darbinieku vidū nav reģistrēta Covid-19 infekcija, ievestās ūdeles ievieto pie pārējām ūdelēm (ja tādas ir novietnē) un tām turpmāk veic šo noteikumu 252.1. apakšpunktā minētos laboratoriskos izmeklējumus.

273. Dzīvnieku īpašnieks vai turētājs sedz izdevumus, kas saistīti ar šo noteikumu 264., 268. un 269. punktā minētajiem pasākumiem, tostarp paraugu ņemšanu, nosūtīšanu un laboratorisko izmeklēšanu, kā arī transportlīdzekļa un aprīkojuma tīrīšanu, mazgāšanu un dezinfekciju.

10. Covid-19 ierobežošanai ieviestās informācijas sistēmas un informācijas apmaiņa

10.1. Statistisko datu apmaiņa

274. Centrālā statistikas pārvalde no centra saņem datus par personām, kas inficētas ar SARS-CoV-2 vīrusu, bet no Nacionālā veselības dienesta – datus par personām, kuras ir uzsākušas vai pabeigušas Covid-19 vakcināciju.

275. Centrālā statistikas pārvalde apstrādā saņemtos datus un apvieno tos ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošajiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra informācijas sistēmas, Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts zemes dienesta Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmas, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts izglītības informācijas sistēmas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Nodarbinātības valsts aģentūras datiem par šīm personām, kā arī nodrošina apvienoto datu tūlītēju pseidonimizēšanu, dzēšot konkrētu personu identificējošos datus (personas kods, vārds (vārdi), uzvārds), bet saglabājot centra piešķirtos personu reģistrācijas numurus.

276. Centrālā statistikas pārvalde datu analīzes nolūkos nodrošina centram drošu attālinātu piekļuvi izveidotajam pseidonimizēto datu masīvam, kurā saglabāts centra piešķirtais personu reģistrācijas numurs, bet Ekonomikas ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram – drošu attālinātu piekļuvi pseidonimizēto datu masīvam, kurā nav saglabāts centra piešķirtais personu reģistrācijas numurs. Ekonomikas ministrija divu kalendāra nedēļu laikā veic minēto datu analīzi un sagatavoto informāciju regulāri iesniedz starpinstitūciju darbības koordinācijas grupai turpmākajam darbam.

277. Centrālā statistikas pārvalde nodrošina, ka pseidonimizētajā datu masīvā ietvertie dati par personām, kas inficētas ar Covid-19 vai vakcinētas pret to, pēc to iekļaušanas datu masīvā tiek dzēsti līdz nākamā gada 31. decembrim.

278. Izglītības un zinātnes ministrija no Valsts izglītības informācijas sistēmas nodod Nacionālajam veselības dienestam šādus datus par studējošajiem augstākās izglītības programmā – vārds (vārdi), uzvārds, personas kods, augstākās izglītības iestādes reģistrācijas numurs izglītības iestāžu reģistrā un nosaukums, koledžas un augstskolas studiju programma, kurss, dzimšanas gads, dzimums, valstiskā piederība. Nacionālais veselības dienests katra mēneša pirmajā nedēļā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par stāvokli uz iepriekšējā mēneša pēdējo darbdienu par studējošo vakcinācijas aptveri sadalījumā pa iepriekš norādītajiem datu laukiem. Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības slēgt vienošanās ar augstskolām par datu apmaiņu par augstskolas nodarbināto un studējošo pārslimošanas un vakcinācijas statusu.

10.2. Vakcinācijas informācijas sistēma

279. Vakcinācijas informācijas sistēma (Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT)) ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Nacionālais veselības dienests.

280. Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj šādus datus:

280.1. par personu: 

280.1.1. vārds (vārdi);

280.1.2. uzvārds;

280.1.3. personas kods (identifikācijas numurs);

280.1.4. dzimšanas datums;

280.1.5. dzimums;

280.1.6. piederība prioritāri vakcinējamo personu grupai;

280.1.7. vēlamā vakcinēšanās ģeogrāfiskā vieta;

280.1.8. personas kontaktinformācija:

280.1.8.1. tālrunis;

280.1.8.2. elektroniskā pasta adrese (ja tāda ir); 

280.1.8.3. faktiskā dzīvesvietas adrese (ja nepieciešama izbraukuma vakcinācija);

280.2. par personas izteiktu vēlmi vakcinēties pret Covid-19; 

280.3. par pierakstu vakcinācijai pret Covid-19 (laiks un vakcinācijas veikšanas vieta);

280.4. par ārstniecības personu, kura veic vakcināciju, – ārstniecības personas identifikators; 

280.5. par vakcinācijas faktu: 

280.5.1. medikamenta nosaukums; 

280.5.2. tirdzniecības atļaujas turētājs;

280.5.3. vakcinācijas gadījumu/devu skaits;

280.5.4. vakcīnas partijas numurs;

280.5.5. vakcinācijas datums;

280.5.6. vakcinācijas vieta;

280.5.7. nākamās vakcinācijas datums; 

280.6. par vakcīnu pasūtījumu, faktisko piegādi, izlietojumu un vakcinēto personu skaitu. 

281. Šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā minētos datus vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj:

281.1. Nacionālais veselības dienests – saņemot pieteikumu vakcinācijai pret Covid-19 pa vienoto tālruņa numuru 8989;

281.2. persona, kas piesaka vakcināciju pret Covid-19, izmantojot vakcinācijas informācijas sistēmas portālu manavakcina.lv;

281.3. ārstniecības persona – par personu, kura vērsusies ārstniecības iestādē, lai pieteiktos vakcinācijai pret Covid-19, izmantojot vakcinācijas informācijas sistēmas portālu manavakcina.lv. 

282. Šo noteikumu 280.3., 280.4. un 280.5. apakšpunktā minētos datus vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj ārstniecības iestāde, kura veic vakcināciju pret Covid-19 infekciju. Ja ārstniecības iestāde ir saņēmusi individuālu personas pieteikumu vai sarakstu kolektīvai vakcinācijai, vakcinācijas informācijas sistēmā papildus iekļauj arī šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā (izņemot šo noteikumu 280.1.8.3. ​​​​​​​apakšpunktu) minētos datus.

283. Šo noteikumu 280.6. apakšpunktā minētos datus vakcinācijas informācijas sistēmā iekļauj centrs un ārstniecības iestāde, kura veic vakcināciju. 

284. Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautajiem datiem šajos noteikumos noteiktajos gadījumos un apjomā var piekļūt:

284.1. Nacionālais veselības dienests, tai skaitā lai reģistrētu vakcinācijas pieteikumu pa vienoto tālruņa numuru 8989;

284.2. centrs;

284.3. ārstniecības iestāde, kura veic vakcināciju. 

285. Nacionālais veselības dienests piekļūst šo noteikumu 280.1.3. un 280.1.4. apakšpunktā minētajiem datiem, lai atsauktu personas vakcinācijas pieteikumu pa vienoto tālruņa numuru 8989.

286. Ārstniecības iestāde piekļūst šo noteikumu 280.1.1., 280.1.2., 280.1.3., 280.1.4., 280.1.5., 280.1.6., 280.1.8.1., 280.1.8.2., 280.2., 280.3., 280.5.1. un 280.5.5. apakšpunktā minētajiem datiem, lai reģistrētu vakcinācijas faktu pret Covid-19 infekciju, kā arī pierakstītu personu vakcinācijai vai atceltu personas pierakstu.

287. Nacionālais veselības dienests apstrādā šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā minētos datus, lai:

287.1. noteiktu personas tiesības saņemt valsts apmaksātu vakcīnu pret Covid-19, salīdzinot šos datus ar Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošo veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi;

287.2. veidotu prioritāri vakcinējamo personu sarakstu nodošanai ārstniecības iestādēm, kuras veiks vakcināciju.

288. Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības apstrādāt šo noteikumu 280.1.1., 280.1.2., 280.1.3., 280.1.4. un 280.1.5. apakšpunktā minētos datus, salīdzināt tos ar veselības informācijas sistēmā esošajiem datiem, apstrādāt Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmās esošos personu dzīvesvietas datus un pieprasīt no ārstniecības iestādēm šo noteikumu 280.1.8.1. un 280.1.8.2. apakšpunktā minēto informāciju (ja tāda nav pieejama vakcinācijas informācijas sistēmā), lai informētu personas par iespēju saņemt vakcīnu pret Covid-19, kā arī īstenotu informēšanas pasākumus digitālajā telpā par vakcinācijas pret Covid-19 drošumu un nepieciešamību.

289. Lai noteiktu personas atbilstību prioritāri vakcinējamo personu grupai "persona ar hroniskām slimībām" un atbilstības gadījumā nodrošinātu personai tiesības vakcinēties, Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā minētos datus apstrādāt, lai salīdzinātu ar:

289.1. Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu "Vadības informācijas sistēma";

289.2. Nacionālā veselības dienesta pārziņā esošo Vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu;

289.3. centra pārziņā esošo ar noteiktām slimībām slimojošo pacientu reģistru (PREDA).

290. Lai noteiktu personas atbilstību prioritāri vakcinējamo personu grupai "izglītības iestāžu pedagogi un darbinieki, kas, veicot darba pienākumu, ir ciešā saskarē ar izglītojamo" un atbilstības gadījumā nodrošinātu personai tiesības vakcinēties, Nacionālajam veselības dienestam ir tiesības šo noteikumu 280.1. un 280.2. apakšpunktā minētos datus apstrādāt, lai salīdzinātu ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VIIS) datiem.

291. Centrs apstrādā šo noteikumu 280.6. apakšpunktā minētos datus, lai veidotu vakcīnu pasūtījumu ārstniecības iestādei un kontrolētu vakcīnu izlietojumu.

292. Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautās ziņas identificējamā veidā glabā: 

292.1. trīs gadus pēc personas vakcinācijas pabeigšanas brīža – attiecībā uz datiem par vakcinācijas faktu;

292.2. līdz personas vakcinācijas pabeigšanas brīdim – attiecībā uz datiem, kas saistīti ar vakcinācijas pieraksta faktu, bet ne ilgāk kā vienu gadu no brīža, kad persona pieteikusies vakcinācijai.

293. Vakcinācijas informācijas sistēmā iekļautie dati pēc to glabāšanas termiņa beigām tiek anonimizēti.

10.3. Kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēma

294. Kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas sastāv no kontaktu noteikšanas un brīdināšanas mobilās lietotnes (turpmāk – lietotne) un aizmugursistēmas. 

295. Centrs ir kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārzinis un Eiropas federatīvās vārtejas kopīgais pārzinis Latvijā. 

296. Lietotnē apstrādā šādu informāciju: 

296.1. īslaicīgu unikālu identifikatoru (turpmāk – atslēga) arhīvu par pēdējām 14 dienām, kas saistīts ar katru lietotnes lietotāju; 

296.2. to lietotāju unikālās atslēgas, ar kuriem bijusi saskare pēdējo 14 dienu laikā; 

296.3. inficēto lietotāju atslēgas no aizmugursistēmas; 

296.4. brīvprātīgi sniegtos kontakttālruņa numurus. 

297. Aizmugursistēmā apstrādā šādus datus par personām, kurām laboratoriski vai klīniski ir noteikta Covid-19 diagnoze vai par kurām saskaņā ar lietotnē iestrādātajiem algoritmiem ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās ir atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos: 

297.1. inficēšanās gadījuma verifikācijas kodu un koda akceptēšanas faktu; 

297.2. saslimšanas datumu;

297.3. simptomu esību; 

297.4. brīvprātīgi sniegtos kontakttālruņu numurus; 

297.5. šo noteikumu 296.3. apakšpunktā minētās atslēgas; 

297.6. šo noteikumu 296.3. apakšpunktā minēto atslēgu izcelsmes valstis; 

297.7. katras saskares datumu, ilgumu, signāla stiprumu un riska vērtējumu; 

297.8. informāciju par to, vai centrs personu ir vai nav atzinis par kontaktpersonu. 

298. Šo noteikumu 297.1., 297.4., 297.5., 297.6., 297.7. un 297.8. apakšpunktā minētos datus kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmā lietotnes lietotājs brīvprātīgi augšupielādē no lietotnes vai no citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu brīdināšanas mobilajām lietotnēm, izmantojot Eiropas federatīvo vārteju. 

299. Centram un lietotnes lietotājam nav piekļuves šo noteikumu 296.1. un 296.2. apakšpunktā minētajiem datiem.

300. Centram ir šādi pienākumi: 

300.1. ieviest kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas uzlabojumus, tai skaitā atbilstoši epidemioloģiskās drošības stāvoklim valstī un Eiropas Savienībā; 

300.2. noteikt prasības kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas uzturēšanai un drošības pārvaldībai un kontrolēt šo prasību izpildi; 

300.3. nodrošināt lietotājiem kontaktpunkta funkcijas; 

300.4. nodrošināt brīdinājuma sagatavošanu un nosūtīšanu personām, par kurām saskaņā ar lietotnē iestrādātajiem algoritmiem ir radušās epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka tās atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos; 

300.5. nodrošināt tehniskos un organizatoriskos pasākumus (tai skaitā lai novērstu datu aizsardzības pārkāpumus) atbilstoši personas datu aizsardzības jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 

300.6. dzēst visus uzkrātos datus 14 dienas pēc kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas sistēmas darbības pārtraukšanas;

300.7. nodrošināt datu apmaiņu ar Eiropas federatīvo vārteju. 

301. Centram ir tiesības apstrādāt šo noteikumu 297. punktā minētos datus, lai: 

301.1. veidotu inficēšanās gadījuma verifikācijas kodu; 

301.2. noteiktu personas, kuras atradušās paaugstināta inficēšanās riska apstākļos, un brīdinātu tās par iespējamu kontaktu ar Covid-19 inficētu personu; 

301.3. nodrošinātu minimālā datu kopuma pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā ar citu valstu nacionālajām kontaktu noteikšanas un brīdināšanas sistēmām. 

302. Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajam pārzinim Latvijā ir šādi pienākumi:

302.1. nodrošināt informāciju par sistēmā iekļauto datu apstrādi Eiropas federatīvajā vārtejā nacionālo lietotņu sadarbspējas vajadzībām; 

302.2. nodrošināt kontaktpunkta funkcijas saziņai ar Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajiem pārziņiem; 

302.3. nodrošināt sadarbību un informācijas apmaiņu ar Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajiem pārziņiem citās valstīs, tai skaitā saņemt pieprasījumu no datu subjekta, kas neietilpst kopīgā pārziņa Latvijā darbības jomā, un nekavējoties to pārsūtīt attiecīgajam Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajam pārzinim; 

302.4. nodrošināt visus organizatoriskos, fiziskos un loģiskos drošības pasākumus datu aizsardzībai sistēmā un sadarboties ar Eiropas federatīvās vārtejas kopīgajiem pārziņiem, lai identificētu un risinātu drošības incidentus, kā arī datu aizsardzības pārkāpumus, kas saistīti ar datu apstrādi Eiropas federatīvajā vārtejā; 

302.5. nodrošināt datu pārrobežu apmaiņu Eiropas federatīvajā vārtejā starp citu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu nacionālajām kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm. 

303. Sistēmas tehnisko uzturēšanu nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" atbilstoši kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas informācijas sistēmas pārziņa deleģējumam.

304. Aizmugursistēmā iekļautos datus centrs glabā 14 dienas no informācijas saņemšanas brīža un dzēš nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to glabāšanas termiņa beigām. 

305. Kontaktpersonu noteikšanas un brīdināšanas sistēmā pastāvīgi glabā anonimizētus statistikas datus. 

10.4. Personu uzraudzības informācijas sistēma

306. Personu uzraudzības informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.

307. Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļauj šādas ziņas:

307.1. par personu:

307.1.1. vārds (vārdi);

307.1.2. uzvārds;

307.1.3. personas kods (identifikācijas numurs);

307.1.4. dzimšanas datums, ja nav piešķirts personas kods (identifikācijas numurs);

307.2. par ceļošanas dokumentu:

307.2.1. ceļošanas dokumenta izdevējvalsts;

307.2.2. ceļošanas dokumenta numurs;

307.3. par vakcinētu vai pārslimojušu personu, kurai nav piemērojami pašizolācijas nosacījumi, – derīgu sadarbspējīgu sertifikātu vai dokumentu, kas apliecina vakcinēšanos vai pārslimošanu;

307.4. par personu, kurai ir piemērojami pašizolācijas nosacījumi:

307.4.1. par personas ieceļošanu Latvijā:

307.4.1.1. ieceļošanas datums un laiks;

307.4.1.2. ieceļošanas veids (gaisa kuģis, kuģošanas līdzeklis, autobuss, vilciens vai cits);

307.4.2. par personas uzturēšanos augsta vai īpaši augsta riska valstī (valstīs) pēdējo 10 dienu laikā:

307.4.2.1. valsts;

307.4.2.2. datums, kad persona izceļojusi no valsts;

307.4.3. personas kontaktinformācija:

307.4.3.1. tālrunis;

307.4.3.2. elektroniskā pasta adrese;

307.4.3.3. dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) adrese Latvijā, kurā persona būs sasniedzama, ja personai jāievēro pašizolācija;

307.4.4. datums, līdz kuram tiek uzraudzīta personas pašizolācijas pienākuma ievērošana;

307.5. par personu, kurai ir piemērojami izolācijas vai mājas karantīnas nosacījumi:

307.5.1. personas kontaktinformācija:

307.5.1.1. tālrunis;

307.5.1.2. elektroniskā pasta adrese;

307.5.1.3. dzīvesvietas (uzturēšanās vietas) adrese Latvijā, kurā persona būs sasniedzama izolācijas vai mājas karantīnas laikā;

307.5.2. datums, līdz kuram tiek uzraudzīta personas izolācijas vai mājas karantīnas pienākuma ievērošana.

308. Papildus šo noteikumu 307. punktā minētajām ziņām personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļauj:

308.1. Valsts policijas, Valsts robežsardzes, pašvaldības policijas, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas un Veselības inspekcijas norādītās ziņas par personas apliecinājuma anketas iesniegšanu vai pašizolācijas, izolācijas vai mājas karantīnas noteikumu ievērošanu, tostarp par pašizolācijas, izolācijas vai mājas karantīnas pārtraukšanu;

308.2. norādi par personas apliecinājuma anketas statusu (aktīvs, neaktīvs, slēgts).

309. Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļautās ziņas glabā 30 dienas no personas apliecinājuma anketas iesniegšanas brīža.

310. Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļautās ziņas dzēš nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc to glabāšanas termiņa beigām.

311. Personu uzraudzības informācijas sistēmā neatkarīgi no ziņu dzēšanas pastāvīgi glabā anonimizētus statistikas datus, kas sastāv no šo noteikumu 307.4.1.1. apakšpunktā minētā datuma un šo noteikumu 307.4.1.2. un 307.4.2. apakšpunktā minētajām ziņām. Statistikas datus informācijas sistēmas pārzinis publicē Latvijas Atvērto datu portālā.

312. Personu uzraudzības informācijas sistēmā izmanto tiešsaistes datu pārraides režīmu.

313. Šo noteikumu 307. punktā minētās ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļauj pati persona, informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv) elektroniski aizpildot apliecinājuma anketu un apstiprinot tās iesniegšanu.

314. Ja personai izolācija vai mājas karantīna jāievēro saskaņā ar šo noteikumu 189. vai 191. punktu un šīs personas kontrolei nepieciešama Valsts policijas vai pašvaldības policijas iesaiste, Veselības inspekcija iekļauj informācijas sistēmā šo noteikumu 307.1. un 307.5.1. apakšpunktā minētās ziņas (tādā apjomā, kāds ir Veselības inspekcijas rīcībā), kā arī personu uzraudzības informācijas sistēmā norāda šo noteikumu 307.5.2. apakšpunktā minēto termiņu, ja tas ir zināms.

315. Ziņas, ko personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļauj atbilstoši šo noteikumu 314. punktam, glabā līdz brīdim, kamēr tiek uzraudzīta personas pašizolācijas, izolācijas vai mājas karantīnas pienākuma ievērošana.

316. Šo noteikumu 308.1. apakšpunktā minētās ziņas personu uzraudzības informācijas sistēmā tiešsaistes datu pārraides režīmā iekļauj Valsts policija, Valsts robežsardze, pašvaldības policija, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija un Veselības inspekcija.

317. Šo noteikumu 308.2. apakšpunktā minētās norādes automātisku izveidošanu un maiņu personu uzraudzības informācijas sistēmā, kā arī šo noteikumu 150. punktā minēto apstiprinājumu personai nodrošina informācijas sistēmas pārzinis.

318. Lai, uzraugot personu pašizolācijas, izolācijas vai mājas karantīnas pienākuma ievērošanu, nodrošinātu pareizu, precīzu un kvalitatīvu informācijas apriti, personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļautās ziņas, ja nepieciešams, labo Valsts policija, Valsts robežsardze, pašvaldības policija vai Veselības inspekcija. Ja mainās šo noteikumu 307.4.3.3. vai 307.5.1.3. apakšpunktā minētās ziņas, persona nekavējoties par to informē Valsts policiju.

319. Personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļautajām ziņām šajos noteikumos noteiktajos gadījumos un apjomā var piekļūt:

319.1. Valsts policija;

319.2. Valsts robežsardze;

319.3. pašvaldības policija;

319.4. Veselības inspekcija;

319.5. centrs;

319.6. Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija.

320. Lai uzraudzītu, vai tiek pildītas prasības par apliecinājuma anketas iesniegšanu un personas pašizolācijas, izolācijas vai mājas karantīnas pienākuma ievērošanu, Veselības inspekcija, Valsts policija, pašvaldības policija, Valsts robežsardze un Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija piekļūst personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļautajām šo noteikumu 307. un 308. punktā minētajām ziņām.

321. Lai uzraudzītu noteiktās prasības izpildi par apliecinājuma anketas iesniegšanu, kā arī atbilstoši Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām nodotu valstīm informāciju par personu pārvietošanos, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu, Valsts robežsardze piekļūst personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļautajām šo noteikumu 307.1., 307.4. apakšpunktā minētajām ziņām.

322. Lai identificētu ar personu kopā ceļojušās vai ceļojošās citas personas, centrs piekļūst personu uzraudzības informācijas sistēmā iekļautajām šo noteikumu 307.1., 307.2.1., 307.4.1.1., 307.4.1.2., 307.4.2. un 307.4.3. apakšpunktā minētajām ziņām par visām personām, kuras atbilstoši šo noteikumu 150. punktam aizpildījušas apliecinājuma anketas.

323. Lai nodrošinātu šo noteikumu 320., 321. un 322. punktā minēto uzdevumu izpildi, personu uzraudzības informācijas sistēmā pārzinis pēc šo noteikumu 319. punktā minētās institūcijas pieprasījuma saņemšanas nodrošina pieprasījumā norādītajiem institūcijas nodarbinātajiem tiešsaistes piekļuvi informācijas sistēmā iekļautajām ziņām.

324. Šo noteikumu 323. punktā minēto piekļuvi informācijas sistēmas pārzinis nodrošina, piešķirot pieprasījumā norādītajam institūcijas nodarbinātajam piekļuves rekvizītus vai nodrošinot autorizēšanos informācijas sistēmā, izmantojot Vienoto pieteikšanās moduli (VPM).

11. Noslēguma jautājumi

325. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumus Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 110B., 123A., 131A., 134B., 145A., 156A., 170A., 172A., 174A., 179A., 184A., 189A., 189B., 192A., 193A., 196A., 198A., 203A., 206A., 208A., 213A., 223A., 233A., 237A., 245A., 246. nr.; 2021, 2B., 4B., 9A., 14A., 22A., 25A., 29A., 35A., 38C., 40A., 46., 49A., 50A., 50C., 54A., 60A., 64B., 68B., 71A., 76A., 82A., 83A., 84B., 85A., 92B., 95A., 102C., 104A., 112A., 114A., 120B., 123., 129., 134A., 153A., 159., 164A., 167A., 170A., 174., 180A., 183A. nr.).

326. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 11. oktobrī.

327. Izglītības iestāde uzsāk gaisa kvalitātes monitoringu, tiklīdz tai ir pieejami gaisa kvalitātes mērītāji.

328. Līdz 2021. gada 17. oktobrim komandu sporta spēļu starptautisko un augstāko līgu sporta sacensībās, ja tajās tiek izcīnīts Latvijas čempiona tituls pieaugušajiem, kā arī ārtelpu sporta sacensībās var piedalīties arī personas, kurām nav derīga sadarbspējīga sertifikāta.

329. Šo noteikumu 24.​​​​​ un 25. punktā, 70.4. apakšpunktā, 103. punktā, 104.1.1., 104.1.2. un 104.1.4. apakšpunktā  un 238.​ punktā ietvertos nosacījumus piemēro ar 2021. gada 15. novembri. Līdz 2021. gada 15. novembrim 70.4. apakšpunktā, 103. punktā, 104.1.1. un 104.1.2. apakšpunktā un 238.​ punktā minētie darbinieki  savus darba pienākumus var veikt, ja viņiem ir testēšanas sertifikāts, un šiem darbiniekiem, kas uzsākuši vakcināciju ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet nav pabeiguši vakcinācijas kursu, RNS vai antigēna testi tiek nodrošināti valsts apmaksātas rutīnas skrīninga testēšanas ietvaros atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam.

330. Šo noteikumu 78. punktā minētajiem ieslodzījuma vietu darbiniekiem, kas uzsākuši vakcināciju ar Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet nav pabeiguši vakcinācijas kursu, RNS testi tiek nodrošināti valsts apmaksātas rutīnas skrīninga testēšanas ietvaros atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam līdz 2021. gada 15. novembrim.

331. Līdz 2021. gada 15. novembrim izglītības pakalpojumu (izņemot augstākās izglītības pakalpojumu) un bērnu uzraudzības pakalpojumu klātienē sniedz arī personas, kurām ir testēšanas sertifikāts, un sertifikātu uzrāda pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma. Pakalpojuma sniedzējs veic testēšanu atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam Covid-19 testēšanas algoritmam. 

332. Izglītības iestāde (izņemot koledžu un augstskolu īstenotās studiju programmās)  līdz 2021. gada 15. novembrim:

332.1. organizē nodarbināto testēšanu sadarbībā ar laboratoriju, kura veic Covid-19 testus;

332.2. nodod attiecīgajai laboratorijai nodarbināto datus (vārds (vārdi), uzvārds, personas kods, dzimums, deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, ja tāda ir, pilsonības valsts, dzimšanas datums, izglītības iestādes nosaukums).

333. Līdz 2021. gada 15. novembrim izglītības procesa nodrošināšanā iesaistītajam pakalpojuma sniedzējam ir pienākums nodot laboratorijai, kura veic Covid-19 testu attiecīgajā izglītības iestādē, pakalpojuma sniegšanā iesaistīto personu datus (vārds (vārdi), uzvārds, personas kods, dzimums, deklarētās, reģistrētās vai personas norādītās dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija – tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, ja tāda ir, pilsonības valsts, dzimšanas datums, izglītības iestādes nosaukums).

334. Laboratorija, kura veic Covid-19 testus izglītības iestādes nodarbinātajiem un pakalpojuma sniedzējam, līdz 2021. gada 15. novembrim informē attiecīgo izglītības iestādi, ka nodarbinātajam konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts vai ka nav konstatēti pozitīvi Covid-19 testa rezultāti. Pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt attiecīgo izglītības iestādi par pakalpojuma sniegšanā iesaistītās personas pozitīvu Covid-19 testa rezultātu.

335. Līdz 2021. gada 15. novembrim persona var sniegt pakalpojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās un līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonākt saskarē ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem, ja persona var uzrādīt apliecinājumu (papīra vai digitālā formā) par negatīvu Covid-19 testa rezultātu, ja tests veikts pēdējo 72 stundu laikā atbilstoši centra tīmekļvietnē publicētajam algoritmam.

336. Lai novērstu Covid-19 infekcijas masveida izplatību, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas līdz 2021. gada 15. novembrim nodrošina: 

336.1. darbinieku testēšanu ar  antigēna noteikšanas testu. Institūcija nodrošina antigēna noteikšanas testu uzskaiti atbilstoši saņemto un izlietoto testu skaitam, uzskaitē papildus iekļaujot informāciju par  antigēna noteikšanai izlietoto testu skaitu ar pozitīvu testa rezultātu; 

336.2. darbinieka atstādināšanu no darba pienākumu veikšanas, ja antigēna noteikšanas tests viņam ir pozitīvs, uzdodot darbiniekam nekavējoties sazināties ar ģimenes ārstu, lai veiktu Covid-19 laboratorisko diagnostiku, kā arī kontaktpersonu apzināšanu, uz kurām jāattiecina pašizolācijas prasības.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministrs D. Pavļuts

 

1. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. septembra
noteikumiem Nr. 662

Paziņojums par Covid-19 iznākumu

 

Ārstniecības iestādes nosaukums

Kods   ▢▢▢▢▢▢▢▢▢     

Ārsta vārds (vārdi), uzvārds

Tālrunis ▢▢▢▢▢▢▢▢        

1. Pacienta vārds (vārdi), uzvārds

2. Personas kods ▢▢▢▢▢▢ – ▢▢▢▢▢ vai

dzimšanas datums  ▢▢. ▢▢. ▢▢▢▢.

3. Dzimums:  ▢ sieviete  ▢ vīrietis

vecums (gadi): ▢ ▢ ▢   

4. Faktiskā dzīvesvieta

5. Stacionēšanas datums   ▢ ▢. ▢ ▢. ▢ ▢ ▢ ▢.

6. Iestādes nosaukums

7. Uzņemšanas diagnoze

8. Ja uzņemts ITN, datums  ▢▢. ▢▢. ▢▢▢▢.

9. Izrakstīšana no ITN, datums  ▢▢. ▢▢. ▢▢▢▢.

10. Atbalstoša terapija:

▢ skābekļa terapija

▢ plaušu mākslīgā ventilācija

▢ ECMO

11. Iznākums:

▢ izrakstīts

▢ miris

12. Izrakstīšanas vai nāves datums  ▢▢. ▢▢. ▢▢▢▢.

13. SARS-CoV-2 laboratoriskās noteikšanas datums  ▢▢. ▢▢. ▢▢▢▢.

14. Hroniskas slimības un citi riska faktori:

▢ ir (atzīmēt)

▢ nav

▢ nav zināms

▢ sirds asinsvadu slimība

▢ cukura diabēts

▢ hipertensija

▢ onkoloģiska slimība

▢ astma

▢ tuberkuloze

▢ plaušu slimība

▢ imūnsupresija, t. sk. HIV

▢ aknu slimība

▢ imūnsupresija zāļu lietošanas dēļ

▢ nieru slimība

▢ adipozitāte

▢ neiroloģiska vai neiromuskulāra slimība

▢ grūtniecība (nedēļas)  

▢ asplēnija

▢ pēcdzemdību periods līdz 6 nedēļām

▢ cits

15. Komplikācijas:

▢ ARDS

▢ bakteriāla pneimonija

▢ akūta nieru mazspēja

▢ bronhiolīts

▢ cita sekundāra bakteriāla infekcija

▢ sirds mazspēja

▢ miokardīts

▢ sepse

▢ multiorgānu mazspēja

▢ encefalīts

▢ Kavasaki sindroms

▢ cits

16. Vai pacients pirms saslimšanas ir lietojis zāles:

▢ jā (atzīmēt)

▢ nē

▢ nav zināms

▢ angiotenzīnu konvertējoša enzīma (AKE) inhibitori

▢ angiotenzīna II receptora blokatori (ARB)

▢ nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

17. Pacientam laboratoriski noteikti citi izraisītāji:

▢ jā (atzīmēt)

▢ nē

▢ nav zināms

Klīniskais materiāls

Izraisītājs

18. Vakcinācija pret gripu un pneimokoka infekciju:

pret gripu šajā sezonā:

▢ vakcinēts

▢ nav vakcinēts

▢ nav zināms

pret pneimokoka infekciju:

▢ vakcinēts

▢ nav vakcinēts

▢ nav zināms

19. Ja pacients miris, vai veikta autopsija:

▢ jā (atzīmēt)

▢ nē

▢ nav zināms

Autopsijas rezultāts

20. Nāves cēlonis medicīniskajā apliecībā pēc SSK-10:

I daļa ▢▢▢▢, ▢▢▢▢, ▢▢▢▢, ▢▢▢▢

II daļa  ▢▢▢▢, ▢▢▢▢, ▢▢▢▢, ▢▢▢▢

III daļa  ▢▢▢▢, ▢▢▢▢, ▢▢▢▢, ▢▢▢▢

21. Papildu informācija

Aizpildīšanas datums*  ▢▢. ▢▢. ▢▢▢▢.

Ārsta paraksts* ___________________________

Zīmogs*

 

2. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. septembra
noteikumiem Nr. 662

Vakcinācijas veidlapa

Iestāde, kura veic vakcināciju
	(nosaukums un reģistrācijas kods)

Pacients		, personas kods ▢▢▢▢▢▢ – ▢▢▢▢▢
	(vārds (vārdi), uzvārds)

Lūdzu, atbildiet uz šādiem jautājumiem par Jūsu veselības stāvokli (atbilstošo apvelciet):

1.	Vai Jums ir alerģija pret jebkuru no vakcīnas sastāvā esošajām vielām (polietilēnglikols (PEG) vai citas pegilētu molekulu saturošas vielas, lipīdi)	Jā	Nē
2.	Vai Jums ir bijušas anafilaktiskas reakcijas (smaga alerģiska reakcija) pēc jebkuras vakcīnas vai injicējama medikamenta ievadīšanas	Jā	Nē
3.	Vai šobrīd jūtat kādus akūtas infekcijas simptomus, Jums ir paaugstināta temperatūra vai citas sūdzības par pašsajūtu	Jā	Nē
4.	Vai lietojat imūnsupresējošus medikamentus, glikokortikosteroīdus, bioloģiskos medikamentus, beta blokatorus	Jā	Nē
5.	Vai Jums ir grūtniecība	Jā	Nē
6.	Vai barojat bērnu ar krūti	Jā	Nē
7.	Vai pēdējo 14 dienu laikā esat saņēmis kādu vakcīnu	Jā	Nē
8.	Vai pēdējā mēneša laikā Jums ir konstatēta Covid-19 infekcija	Jā	Nē
9.	Vai pēdējo 90 dienu laikā esat saņēmis Covid-19 ārstēšanu	Jā	Nē

Pacients apliecina, ka:
• uz visiem jautājumiem ir sniegtas atbildes;
• ir saņēmis informāciju par vakcināciju;
• informācija par vakcināciju ir saprotama, tai skaitā informācija par iespējamām blaknēm un komplikācijām, to biežumu un rīcību, ja pēc vakcinācijas tās tiks novērotas.

Pacients (vai viņa likumiskais pilnvarotais pārstāvis)
	(vārds (vārdi), uzvārds, paraksts)

Datums ____________________________

Ārstniecības personas piezīmes un lēmums par atļauju vai atteikumu veikt vakcināciju

Ārstniecības persona, kura veic vakcināciju
	(amats, vārds (vārdi), uzvārds)

Datums ___________________________

 

3. pielikums
Ministru kabineta
2021. gada 28. septembra
noteikumiem Nr. 662

Covid-19 testēšanas pārskats

1.	Pacienta personas identifikatora valstiskā piederība jeb uzrādītā dokumenta izdevēja valsts
2.	Ja uzrādītā dokumenta izdevēja valsts ir Latvija, – pacienta Latvijas personas kods
3.	Ja uzrādītā dokumenta izdevēja valsts nav Latvija, – pacienta ārzemju personas kods vai personas reģistrācijas numurs
4.	Pacienta vārds (vārdi)
5.	Pacienta uzvārds
6.	Pacienta dzimšanas datums
7.	Pacienta dzimums
8.	Pacienta uzturēšanās adrese Latvijā
9.	Pacienta tālruņa numurs ar teritorijas kodu
10.	Pacienta e-pasts
11.	Pacienta kontaktpersonas (kontaktpersonas tips, kontaktpersonas veids, kontaktinformācija)
12.	Covid-19 testēšanas pasūtītājs
13.	Ja Covid-19 testēšanas pasūtītājs ir Slimību profilakses un kontroles centrs vai Veselības inspekcija, – testējamās grupas nosaukums (piemēram, uzņēmuma nosaukums, skolas nosaukums) un kontaktinformācija
14.	Informācija par nosūtījumu uz Covid-19 testēšanu:
14.1.	Covid-19 testēšanas apmaksas veicējs
14.2.	Covid-19 testēšanas priekšmets
14.3.	Covid-19 testēšanas veids
14.4.	Covid-19 ātrā antigēna noteikšanas testa nosaukums
14.5.	Covid-19 ātrā antigēna noteikšanas testa ražotājs
15.	Parauga unikālais identifikators
16.	Parauga veids
17.	Parauga paņemšanas datums un laiks
18.	Ārstniecības persona, kura atbild par Covid-19 testa rezultātu (vārds (vārdi), uzvārds)
19.	Identifikators, ko ārstniecības personai, kura atbild par Covid-19 testa rezultātu, piešķīrusi Veselības inspekcija
20.	Ārstniecības iestādes nosaukums, kods, adrese un tālruņa numurs
21.	Covid-19 testa rezultāta statuss
22.	Covid-19 testa rezultāta datums un laiks
23.	Covid-19 testa rezultāts
24.	Identificējamā vīrusa celma informācija