Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.1998., Nr. 251 (1312) https://vestnesis.lv/ta/id/32655

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas skolas, sākot 1998./99. mācību gadu

Vēl šajā numurā

02.09.1998., Nr. 251 (1312)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

INFORMĀCIJA

Latvijas ekonomika: vakar, šodien, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1998. gada jūnija ziņojuma par tautsaimniecību

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" 216. nr., 23.07.98.; nr. 217/218. nr., 24.07.98.;

219/220.nr. 28.07.98.; 226. nr., 5.08.98.; 227.nr. 6.08.98.; 228/229.nr., 7.08.98.; 230. nr.,11.08.98.; 233/234. nr. 13.08.98.;

238/239. nr., 19.08.98.; 240. nr., 20.08.98.; 243/244. nr., 25.08.98.; 246/247. nr., 27.08.98.; 249/250nr., 1.09.98

Saturā

Saīsinājumi un mērvienības

1. Tautsaimniecības ekonomiskais stāvoklis

1.1. Makroekonomiskā attīstība un valdības politika

1.2. Galvenie ekonomiskās attīstības rādītāji

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

3.1. Iekšzemes kopprodukts

3.1.1. IKP dinamika un prognozes

3.1.2. IKP nozaru griezumā

3.1.3. IKP agregētais izlietojums

3.2. Cenas un inflācija

3.2.1. Patēriņa cenas

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un eksporta cenas

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums

3.3.1. Maksājumu bilance

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa preču grupām un pakalpojumu eksports un imports

3.3.3. Ārējās tirdzniecības apgrozījums pa valstīm

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika

3.4. Investīcijas

3.4.1. Kapitāls, investīcijas un uzkrājumi

3.4.2. Valsts investīciju programma

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji

3.5.3. Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds

3.6.2. Nodokļu ieņēmumu dinamika

3.6.3. Valsts kopbudžeta izdevumi

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība

3.7.1. Iedzīvotāju personīgais patēriņš

3.7.2. Nodarbinātība un bezdarbs

3.7.3. Demogrāfiskā situācija un veselības aizsardzība

3.7.4. Nabadzība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

4.1. Apstrādājošā rūpniecība

4.2. Transports un sakari

4.2.1. Autotransports

4.2.2. Ostu saimniecība un jūras transports

4.2.3. Dzelzceļa transports

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība

4.2.5. Sakari

4.3. Būvniecība

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

4.4.2. Energoapgāde

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome

4.4.4. Cenas un tarifi

4.5. Lauksaimniecība

4.6. Iekšējā tirdzniecība

4.7. Tūrisms

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.1. Valsts ekonomiskās attīstības stratēģija

5.2. Integrācija Eiropas savienībā

5.3. Privatizācija

5.3.1. Privatizācijas tempi un ietekme uz tautsaimniecību

5.3.2. Akciju publiskais piedāvājums un valsts nodokļu parādu kapitalizācija

5.3.3. Pašvaldības īpašuma objektu privatizācija

5.3.4. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

5.3.5. Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.6. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

5.3.7. Īpašuma tiesību atjaunošanas gaita

5.4. Uzņēmējdarbības vide

5.5. Nacionālās programmas

5.5.1. Nacionālo programmu raksturojums

5.5.2. Eiropas savienības Strukturālo fondu apgūšana

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības regulēšana

5.6.1. Konkurences veicināšanas politika

5.6.2. Dabīgo monopolu tarifu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.7.5. Tirgus uzraudzība

5.8. Reģionālā ekonomiskā attīstība

5.9. Statistika

5.9.1. Valsts statistiskā sistēma

5.9.2. Statistiskās informācijas pilnveidošana

6. Rekomendācijas uz izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

Saīsinājumi un mērvienības

a/s akciju sabiedrība
Baltā grāmata Eiropas komisijas izstrādātās rekomendācijas likumdošanas
saskaņošanai asociēto Centrāleiropas un Austrumeiropas
valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas savienības ieköējā tirgū
CEFTA Centrāleiropas brīvās tirdzniecības asociācija
CEN Eiropas Standartizācijas komiteja
CIF cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta
un apdrošināšanas izmaksas līdz importētājvalsts robežai
CSP Centrālās statistikas pārvalde
EBRD, ERAB Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija
EM Ekonomikas ministrija
ES Eiropas savienība
FOB cena preces cena, kuru veido preces vērtība, ieskaitot transporta
un apdrošināšanas izmaksas līdz eksportētājvalsts robežai
GATT Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību
IKP iekšzemes kopprodukts
LAA Latvijas Attīstības aģentūra
LPA Latvijas Privatizācijas aģentūra
LR Latvijas Republika
LTP Latvijas Tūrisma padome
LZA Latvijas Zinātņu akadēmija
NVS Neatkarīgo valstu sadraudzība
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
PHARE Eiropas savienības ekonomiskās palīdzības
programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm
PRAQ Reģionālā kvalitātes nodrošināšanas programma
PTO Pasaules tirdzniecības organizācija
PVAS privatizējamā valsts akciju sabiedrība
PVN pievienotās vērtības nodoklis
SDO Starptautiskā darba organizācija
SEZ speciālā ekonomiskā zona
SIA sabiedrība ar ierobežotu atbildību
SVF Starptautiskais valūtas fonds
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VIP Valsts investīciju programma
v/u valsts uzņēmums
DEM Vācijas marka
ECU Eiropas norēķinu vienība
Ls lats
USD ASV dolārs
kWh kilovatstunda
kVA kilovoltampēri
kcal, Gcal, PJ kilokalorija, gigakalorija, petadžauls
XDR Pasaules valūtu grozs, Starptautiskā valūtas fonda norēķinu vienība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra

un dinamika

 

4.4. Enerģētika

4.4.1. Pašreizējā situācija

1997. gada 2. aprīlī tika parakstīts a/s "Latvijas gāze" (LG) akciju pirkuma un pārdevuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, kas pārstāv Latvijas valsti, un Vācijas konsorciju "Ruhrgas/PreussenElektra" un Krievijas gāzes piegādes uzņēmumu a/s Gazprom par 16,25% LG akciju iegādi katram, tā noslēdzot LG privatizācijas 1. posmu. Privatizācijas aģentūra gatavo nākošo posmu.

Kopš 1996. gada PVAS "Latvenergo" ar valdības lēmumu nodota Latvijas Privatizācijas aģentūras pārziņā. Lai PVAS "Latvenergo" struktūru veidotu atbilstoši privatizējama uzņēmuma uzbūves principiem, uzsākta tās reorganizācija, ievērojot galvenos noteikumus, tas ir, uzņēmuma struktūrai jābūt, cik vien iespējams, ekonomiskai, saprotamai un rosinošai investēt.

Reorganizācijas pirmajā etapā bija paredzēts atdalīt elektroapgādei neraksturīgās funkcijas. Otrajā etapā, sākot no 1997. gada, notikušas strukturālās pārmaiņas, krasi samazināts administrācijas personāls. Filiālēs tiek ieviests iekšējais saimnieciskais aprēķins. Trešajā etapā PVAS "Latvenergo" paredzēts pārveidot par holdinga koncernu ar kopīgu tehnisko, ekonomisko un personāla politiku.

Ar Privatizācijas aģentūras valdes 1997. gada 29. aprīļa lēmumu nr.68/1036 ir akceptētas PVAS "Latvenergo" privatizācijas pamatnostādnes, kas paredz tās pārveidošanu par koncernu, kā arī to, ka valsts saglabās hidroelektrostaciju un augstsprieguma tīkla kontrolpaketi. Pašreiz tiek apspriesti arī citi priekšlikumi par privatizācijas pamatprincipiem.

Virzībā uz ES arvien lielākas prasības tiek izvirzītas energoapgādes drošībai un kvalitātei . Naftas produktu apgādes sistēmu Latvijas teritorijā veido galvenokārt privāto struktūru apgādes sistēmas, sākot no piegādes līdz šo produktu realizācijai (uzglabāšanas bāzes un degvielu uzpildes stacijas). Rezerves tiek veidotas diviem mērķiem - drošības rezerves izmantošanai enerģētikas krīžu laikā, lai mīkstinātu enerģētikas krīžu iespaidu, un rezerves energoapgādes uzņēmumu ikdienas vajadzībām.

Notiek enerģētikas sektora kvalitātes un atbilstības novērtēšanas sistēmas sakārtošana. Ir pabeigts PHARE projekts "Energolaboratorijas sagatavošana akreditācijai".

Valdības politikā enerģētikas sektorā svarīga vieta ierādīta energoefektivitātei , kuras paaugstināšana ļauj samazināt enerģijas patēriņu un līdz ar to importu, kā arī risināt ar vides aizsardzību saistītos jautājumus.

Lielākais efektivitātes potenciāls ir pie enerģijas patērētāja. Lai to iegūtu, ir jābūt iespējai mērīt patērēto enerģiju un regulēt patēriņu.

Rūpniecībā nozīmīgākās problēmas ir liela uzstādīto iekārtu jauda, kura netiek izmantota, un zems lietderības koeficients. Energoefektivitātes paaugstināšanai ir nepieciešams energoaudits un ražošanas analīze. Apzinoties, ka enerģētikā kā tehnoloģiskā sistēmā progress nav sasniedzams vienīgi ar organizatoriskiem un ekonomiskiem pasākumiem, tiks atbalstīta tehniski un ekonomiski pamatota uzņēmumu atjaunošana un modernizācija.

Enerģētikas sektorā tiek realizēti gan sabiedriskie (par valsts un pašvaldību līdzekļiem), gan komerciālie projekti. Enerģētikas sektorā valdības investīciju politika paredz projektu komercializāciju, lai vairāk līdzekļu atliktu sektoriem, kuros komerciālo projektu realizācija ir apgrūtināta, piemēram, izglītībai, zinātnei, vides aizsardzībai u.c.

Par valsts budžeta līdzekļiem tiek realizēta programma "Siltuma skaitītāju uzstādīšana lauku apvidus apkures sistēmās", kā arī daļēji ciematu un pilsētu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas projekti VIP ietvaros.

Modernizācijai galvenokārt tiek izmantotas ārvalstīs ražotas iekārtas, ierīces, izstrādājumi un materiāli. Latvijā tiek ražotas katlu iekārtas, siltuma un ūdens skaitītāji, rūpnieciski izolētas caurules, elektroierīces un izstrādājumi.

1997. gada nogalē ir pabeigts "Baltijas riņķa" projekts un parakstīts noslēguma dokuments ar rekomendācijām par kopējā elektroenerģijas tirgus izveidi un ar to saistīto elektroenerģijas ražošanas izdevumu samazināšanos reģionā, elektroapgādes drošības celšanos, efektīvāku elektrostaciju izmantošanu, investīciju piesaistīšanu transmisiju sistēmu pastiprināšanai, esošo katlu māju aizvietošanu ar koģenerācijas elektrostacijām u.c. Lai veicinātu elektroenerģijas tirdzniecību Baltijas reģionā, ieteikts dibināt jaunu sadarbības veidojumu - BALTREL - vienpadsmit Baltijas jūras valstu 18 energokompāniju diskusiju kluba tipa organizāciju.

 

4.4.2. Energoapgāde

Apgāde ar gāzi. Ar dabas gāzes un sašķidrinātās gāzes apgādi valstī nodarbojas a/s "Latvijas gāze", kuras vienīgais piegādātājs ir Krievijas kompānija Gazprom. Gāzes piegādes tiek veiktas uz ikgadēju līgumu pamata.

Dabas un sašķidrinātās gāzes patēriņa prognoze 1998. gadam liecina par patēriņa pieaugumu, salīdzinot ar 1997. gadu. Kopējā energoresursu 1998. gada bilancē dabas un sašķidrinātās gāzes īpatsvars varētu pieaugt līdz 25-27% (pēdējo divu gadu īpatsvars importā 30-35%).

A/s "Latvijas gāze" maģistrālie gāzes vadi ir savienoti ar Krievijas, Baltkrievijas, Igaunijas un Lietuvas gāzes apgādes sistēmām. Baltijas un Krievijas kontekstā Latviju var uzskatīt par dabas gāzes tranzītvalsti.

Latvijā apgādi ar dabas gāzi regulē valsts. Dabas gāzes apgādes drošība ir pietiekami augsta sakarā ar iespēju glabāt dabas gāzes rezerves Inčukalna gāzes krātuvē.

Apgāde ar naftas produktiem.

Naftas produktu apgādes sistēmu Latvijas teritorijā veido galvenokārt privātās struktūras, sākot no piegādes līdz šo produktu realizācijai (uzglabāšanas bāzes un degvielu uzpildes stacijas).

Kopējā 1998.gada energoresursu bilancē naftas produkti varētu sastādīt aptuveni 35-40% (pēdējo divu gadu īpatsvars importā 50-60%). Naftas produktu piegādes drošību nosaka tas, ka tajā darbojas brīvais tirgus, turklāt naftas produktu piegādes plūsmu Latvijai nodrošina vairākas valstis (Krievija, Lietuva, Somija, Lielbritānija, Dānija).

Latvija piedalās naftas un naftas produktu tranzītā. Izmantojot cauruļvadu sistēmu, dzelzceļa transportu un Latvijas ostu pārkraušanas jaudas, 1997. gadā nosūtītas aptuveni 28440 tūkst. tonnu naftas un naftas produktu.

Apgāde ar cieto kurināmo. Apgādē ar cieto kurināmo darbojas brīvais tirgus, kur kurināmā sagāde un realizācija ir privāto uzņēmējsabiedrību kompetencē.

Latvijā tiek izmantots importētais (ogles) un vietējais (kūdra un kurināmā koksne) cietais kurināmais. Ogles ieved no Polijas un NVS valstīm (Pečoras, Kuzņeckas, Karagandas baseini u.c.). Pamatpiegādes notiek pa dzelzceļu, bet sekundārās - ar autotransportu.

Pašreiz gadā vidēji tiek ražots 450-550 tūkst. tonnu kūdras, galvenie produkcijas veidi ir kurināmā frēzkūdra, gabalkūdra un kūdras briketes.

Nodrošinājums ar kurināmo koksni 1997. gadā ir nedaudz samazinājies, salīdzinot ar 1996. gada līmeni, un tā tika izmantota individuālajās apkures iekārtās, eksportam un nelielas jaudas centralizētās siltumapgādes sistēmas siltumavotos.

Kopējā 1998. gada energoresursu bilancē akmeņogļu īpatsvars tiek vērtēts 3%, bet vietējais kurināmais (kurināmā koksne, kūdra) - aptuveni 20-23% līmenī.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ogļu patēriņš samazinās, tās aizvietojot ar kurināmo koksni un kūdru, jo ogļu cenas ir relatīvi augstas.

Salīdzinājumam energoresursu patēriņu Latvijā skatīt 4.7. tabulā.

4.7. tabula

Energoresursu patēriņš Latvijā* (tūkst. tonnu nosacītā kurināmā - ktce**)

Energoresursu patēriņš 1996 1997 1998.g. 1998
3 mēn. prognoze
Energoresursu patēriņš - kopā 6759 6388 2013 6000-6600
tajā skaitā:
dabas gāze 1250 1525 492 1550-1650
gaišie naftas produkti 1436 1327 430 1350-1450
mazuts 1586 1156 309 1000-1200
malka, kūdra, kokss
un citi kurināmā veidi 1649 1608 570 1400-1500
ogles 212 182 52 150-200
elektroenerģija (HES un
no ārvalstīm importētā) 626 590 160 550-600

* Avots: Centrālā statistikas pārvalde un Ekonomikas ministrija.

** 1 ktce = 0,02931 PJ.

Elektroapgāde. Deviņdesmito gadu sākumā, samazinoties iekšzemes kopprodukta apjomiem, saruka arī pieprasījums pēc elektroenerģijas. Pēdējo gadu laikā tas ir stabilizējies 6,2-6,4 milj. kWh līmenī.

4.2. ielikums

Izmantojot ERAB kredītlīdzekļus, sākta un veiksmīgi turpinās Ķeguma un Pļaviņu HES rekonstrukcija. Sekmīgi tiek veikti darbi Rīgas elektrotīkla rekonstrukcijā, izmantojot Vācijas energokompānijas "PreusenElektra" kredītu. Šai nolūkā izstrādāta pilsētas elektrotīkla attīstības shēma, kurā paredzēta jaunas 110 kV apakšstacijas būve Rīgas centrā, piegulošo barošanas avotu rekonstrukcija un vidējā sprieguma tīkla pārveidošana. Augstsprieguma tīklā 1997. gadā ir pabeigta Salaspils, Slokas un Ropažu apakšstaciju modernizācija. Salaspils un Ropažu apakšstacijās uzstādīta moderna, ātrdarbīga, ekonomiska un videi nekaitīga firmas ABB iekārta, Slokas apakšstacijā savukārt uzstādīta ļoti moderna firmas "Siemens" iekārta. Trijās apakšstacijās - Ventspilī, Kuldīgā un Krustpilī - nomainīta 20 kV iekārta. Minētās rekonstrukcijas uzlabos elektroapgādes drošību un kvalitāti.

1998. gadā tiks rekonstruētas pilnībā apakšstacijas Tukumā, Brocēnos un Ieriķos, daļēji - Dzintaros un Talsos.

4.8. tabula

Elektroenerģijas piegāde Latvijā (mljrd. kWh)

Elektroenerģijas 1996 1997 1998.g. 1998
piegādes sastāvdaļas 3 mēn. prognoze
Kopējā elektroenerģijas piegāde 6,352 6,326 1,81 6,2-6,4
Elektroenerģijas izstrāde - kopā, 3,125 4,503 1,704 3,5-4,0
tajā skaitā:
HES 1,858 2,946 1,156 2,1-2,3
TEC 1,154 1,428 0,498 1,2-1,4
blokstacijas un citās iekārtas 0,109 0,120 0,047 0,15-0,27
mazās HES 0,0025 0,0074 0,002 0,007
vēja ģeneratori 0,0014 0,0016 0,0021
Elektroenerģijas imports (saldo) 3,227 1,823 0,106 2,7-2,4

* Avots: Ekonomikas ministrija.

Latvijā ražotā elektroenerģija 1997. gadā nodrošināja 71,2% no pieprasījuma, bet 28,8% tika importēti no citām valstīm, tai skaitā no Krievijas (45%), Lietuvas (37%), Igaunijas (18%).

Sakarā ar hidrometeoroloģiskajiem apstākļiem - straujo ledus kušanu februārī un martā, lielo nokrišņu daudzumu maijā un jūnijā, oktobrī un novembrī - augstais ūdens līmenis Daugavā krasi iespaidoja hidroelektrostaciju izstrādi 1997. gadā. Salīdzinot ar 1996. gadu, HES izstrāde pieauga 1,6 reizes, līdz ar to varēja 1,9 reizes (par 47,5%) samazināt iepirktās elektroenerģijas daudzumu no citām valstīm.

Valstī elektroenerģiju ražo PVAS "Latvenergo" elektrostacijas - HES un TEC (97,1%), kā arī rūpniecības uzņēmumu siltumelektrostacijas (2,8%) un mazās HES (0,1%). Lai palielinātu Latvijā ražotās elektroenerģijas īpatsvaru, uzsākta Daugavas HES kaskādes rekonstrukcija. Uzņēmējsabiedrības ar pašvaldību, privātā un ārzemju kapitāla piesaistīšanu mērķtiecīgi turpina koģenerācijas elektrostaciju uzstādīšanu esošajās katlu mājās un 8 jaunu koģenerācijas elektrostaciju būvi ar uzstādīto jaudu

32,47 MW. 1997. gada beigās ir sācies straujš mazo HES atjaunošanas process ar privātā un ārzemju kapitāla piesaistīšanu (1998. gadā 11 HES ar uzstādīto jaudu 900 kW, turpmākajos 3 gados - 21 HES ar 2600 kW), ko varētu veicināt likumā noteiktā iepirkuma cena.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, joprojām samazinās (par 7,6%) elektroenerģijas patēriņš lauksaimniecības uzņēmumos un zemnieku saimniecībās. Tā cēlonis ir gan ražošanas apjoma samazināšanās, gan arī augstā pieslēguma maksa jaunu elektroenerģijas lietotāju elektroietaišu pieslēgšanai elektrotīklam salīdzinājumā ar potenciālo elektroenerģijas lietotāju maksātspēju.

Siltumapgāde. Ar siltumapgādi valstī nodarbojas pašvaldību siltumapgādes uzņēmumi, akciju sabiedrības ar jauktu kapitālu, kā arī rūpniecības uzņēmumu un privātfirmu katlumājas.

No siltumenerģijas pieprasījuma prognozes izriet, ka Latvijā nodrošinājums ar siltumenerģijas ražošanas jaudām ir pietiekams un jaunu jaudu ieviešana siltumapgādē nav aktuāla.

Pēc pēdējo gadu datiem, aptuveni 40-50% no visas ikgadējās energoresursu plūsmas tiek patērēts centralizētās siltumapgādes nodrošinājumam ar kurināmo. Aptuveni vērtējot naudas plūsmu valsts mērogā vidējam gadam, kura ir nepieciešama centralizētās siltumapgādes nodrošināšanai ar kurināmo

Latvijas reģionu griezumā, Rīgai no tās ir vajadzīgi 50-55%, lielākajām pilsētām - 20-25%, rajoniem - 30-20 procenti.

Kurināmā patēriņa struktūra centralizētās siltumapgādes nodrošinājumam Latvijā ir šāda: gāze - 45%, mazuts - 41%, malka - 9%, kūdra - 3% un ogles - 2%. Atsevišķos reģionos tā ir atšķirīga (Rīgā par labu gāzei, pilsētās - mazutam, rajonos - vietējam kurināmajam un mazutam).

Siltumtīklu garums Latvijā sastāda aptuveni 3000 km. Latvijas reģionu griezumā Rīgā ir 1000 km, lielākās pilsētās - 670 km, rajonos - 1330 km.

Vidēji valstī ar centralizēto apkuri un gāzi ir nodrošināti 45% dzīvojamās platības, bet reģionu griezumā Rīgā - 64%, lielākajās pilsētas - 65%, rajonos - 27 procenti.

Sakarā ar centralizētās siltumapgādes sistēmas (CSS) darba efektivitātes pasliktināšanos valstī ir vērojama pāreja uz decentralizēto siltumapgādes sistēmu (DSS). Lai uzlabotu siltumapgādi, siltumenerģijas lietotāji uzstāda savus katlus vai sildierīces, kuri ļauj samazināt siltumenerģijas izmaksas. Savukārt CSS lietotāju skaita un patēriņa samazināšanās dēļ pieaug siltumenerģijas pašizmaksa.

 

Turpinājums - nākamajos numuros

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!