• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Esiet sirsnīgi sveicināti Latvijā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.1998., Nr. 251 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32657

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Preču zīmju līguma apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

02.09.1998., Nr. 251

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

DIPLOMĀTIJA

Esiet sirsnīgi sveicināti Latvijā!

Šodien Latvijā divu dienu valsts vizītē ierodas Viņu Majestātes Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja

Turpinājums no 1.lpp.

Vizītes programma

Pievakarē Norvēģijas karalis un karaliene Sonja noklausīsies simfoniskās mūzikas koncertu Lielās ģildes ēkā , bet pēc tam tiksies ar vietējās norvēģu kopienas pārstāvjiem. Vakarā Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Aina Ulmanes kundze par godu augstajiem viesiem rīkos valsts vakariņas.

Rīt vizītes otrā diena sāksies ar Norvēģijas karaļa un Latvijas Ministru prezidenta Guntara Krasta sarunu Viņa Majestātes rezidencē. Pēc tam Norvēģijas karalis un Latvijas Valsts prezidents tirdzniecības centrā "Mols" atklās Norvēģijas Tirdzniecības kameras, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Norvēģijas vēstniecības kopīgi rīkoto semināru par tirdzniecības iespējām Latvijā. Programmas turpinājumā Norvēģijas karalis un Latvijas Valsts prezidents brauks uz Baltijas bataljona mācību centru un Ādažu poligonu, kur tiksies ar militārpersonām un noskatīsies militāro mācību demonstrējumus. Vēl Norvēģijas karalis rīt arī atklās jauno "Statoil" terminālu Rīnūžos — šai piestātnei būs liela nozīme Latvijas un Norvēģijas ekonomisko kontaktu intensificēšanā.

Karaliene Sonja kopā ar Ainu Ulmanes kundzi rīt izbrauks uz Valmieru, kur vispirms iepazīsies ar Vidzemes Augstskolas darbu, īpašu uzmanību pievēršot sadarbībai ar Lilehammeres Augstskolu Norvēģijā. Viešņas atklās arī grāmatu izstādi. Pēc tam Norvēģijas karaliene un Aina Ulmanes kundze apmeklēs Valmieras cietumu, iepazīstoties ar Norvēģijas palīdzības projekta īstenošanas gaitu šīs iestādes modernizēšanā, kā arī piedalīsies Tūra Heijerdāla izstādes atklāšanā Valmieras teātrī.

Pēcpusdienā Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja uz karaliskās jahtas rīkos pieņemšanu par godu Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un Ainai Ulmanes kundzei.

Vizītes laikā tiksies arī Latvijas Republikas un Norvēģijas Karalistes ārlietu ministri Valdis Birkavs un Knuts Vollebeks, šopēcpusdien notiks abu ministru preses konference.

Rīt pēcpusdienā Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja izbrauks uz Klaipēdu.

 

Viņa Majestāte karalis Haralds V

Kāpa Norvēģijas tronī pēc sava tēva karaļa Ūlava V nāves 1991. gada 17. janvārī. Tāpat kā viņa tēvs un vectēvs karalis Hākons VII, viņš pieņēma devīzi "Visu Norvēģijai".

Haralds V bija pirmais Norvēģijā dzimušais princis pēc 567 gadiem, un viņa piedzimšana iezīmēja jauna zara aizsākumu Norvēģijas karaliskajā ģimenē.

Karaļa Haralda V vecāki bija karalis Ūlavs V (1903–1991) un kroņprincese Marta (1901–1954). Savukārt karalis Ūlavs bija karaļa Hākona VII (1872–1957) un karalienes Maudas (1869–1938) dēls. Bet karalis Hākons pirms ievēlēšanas par Norvēģijas karali 1905. gadā bija Dānijas princis Kārlis. Viņa sieva karaliene Mauda bija Velsas prinča, vēlākā karaļa Edvarda VII, un karalienes Britānijas Aleksandras meita. Savukārt karaļa Haralda māte bija Zviedrijas prinča Kārļa (1861–1951) un princeses Ingeborgas (1878–1958) meita. Tātad Norvēģijas karaļa Haralda V dzīslās rit britu, dāņu un zviedru karalisko ģimeņu asinis.

Viņa Majestāte karalis Haralds V dzimis 1937. gada 21. februārī Norvēģijas karaliskās ģimenes īpašumā Skaugumā. Nākamo karali kristīja bīskaps Johans Lunde tā paša gada 31. martā pils kapellā.

Princim Haraldam jau agrā bērnībā, pēc pirmajiem trim saulainajiem gadiem karaliskās ģimenes īpašumā Skaugumā, nācās izjust Otrā pasaules kara pārbaudījumus. Kad 1940. gada 9. aprīlī Hitlera karaspēks iebruka Norvēģijā, karaliskā ģimene bija viens no agresoru galvenajiem mērķiem. Karalis Hākons, kroņprincis Ūlavs un kroņprincese reizē ar valdību vilcienā atstāja galvaspilsētu tikai dažas stundas pirms vācu desantnieku ierašanās. Atstājuši Oslo, karalis un valdība uzstājās pret vācu iebrukumu līdz pat Norvēģijas kapitulācijai 1940. gada jūnijā. Pēc tam viņi devās uz Londonu, kur izveidoja emigrācijas valdību. Bet kroņprincis un kroņprincese ar bērniem tumšā 10.aprīļa naktī slepus šķērsoja Zviedrijas robežu un pēc dažiem mēnešiem devās uz ASV. Tur kroņprincese, princis Haralds un divas viņa vecākās māsas dzīvoja līdz Norvēģijas atbrīvošanai.

1945. gada 13. maijā kroņprincis Ūlavs atgriezās Norvēģijā, kur 7. jūnijā viņam pievienojās pārējā karaļa Hākona ģimene. Karalisko ģimeni sveica tūkstošiem aizkustinātu norvēģu.

No 1945. līdz 1950. gadam troņmantnieks Haralds mācījās Smestādes pamatskolā, bet nākamos piecus gadus — Oslo Katedrāles skolā. 1956. un 1957. gadā princis Haralds mācījās kavalērijas virsnieku skolā, bet pēc tam līdz 1959. gadam studēja Militārajā akadēmijā. No 1960. līdz 1962. gadam viņš studēja Baljona koledžā ( Ballion College ) Oksfordā, bet 1959. gadā beidza Militāro akadēmiju. Tagad karalis Haralds V ir armijas un gaisa spēku ģenerālis un jūras kara flotes admirālis.

Pēc sava vectēva karaļa Hākona VII nāves 1957. gada 21. septembrī Haralds ieņēma vietu Valsts padomē līdzās savam tēvam. 1958. gada 27. februārī princis Haralds zvērēja konstitūcijai un kļuva par reģentu. 1960. gadā kroņprincis devās savā pirmajā oficiālajā ārzemju ceļojumā — uz ASV.

Kā kroņprincis Haralds bija karaļa vietnieks. Kopš 1990. gada pavasara, kad karalis Ūlavs saslima, kroņprincis reģents karaļa vietā bija klāt Valsts padomes sēdēs un pildīja arī citus karaļa Ūlava uzdevumus. 1991. gada 21. janvārī viņš deva uzticības zvērestu Norvēģijas konstitūcijai.

Jau kopš bērnības prinča Haralda dzīve bija ritējusi stingros troņmantnieka pienākumu ietvaros. Taču vienlaikus viņš izjutis dziļas alkas būt iespējami tuvāk savai tautai. Pieaudzis jaunais cilvēks izšķīries par visai drosmīgu rīcību — izvēlējies par sievu vienkāršu ļaužu jaunavu. Šis solis Norvēģijā izraisījis debates par monarhijas nākotni. Karalis Ūlavs, Haralda tēvs, pirms dēla lēmuma pasludināšanas konsultējās ar valdību, Stortinga prezidentu un parlamentāro grupu vadītājiem. Taču, pretēji dažu politiķu bažām, norvēģu vairākums silti atbalstījis Sonjas Haraldsenas ienākšanu karaliskajā ģimenē.

 

Viņas Majestāte karaliene Sonja

Dzimusi 1937. gada 4.jūlijā Oslo kā Sonja Haraldsena. Meitene uzaugusi Oslo, kur ieguvusi arī pamatskolas izglītību un 1954. gadā beigusi vidusskolu, pēc tam mācījusies drēbnieka amatu Oslo arodskolā. Vēlāk nākamā karaliene mācījusies sociālās zinātnes, grāmatvedību un tērpu dizainu sieviešu koledžā, studējusi Oslo Universitātē franču un angļu valodu un mākslas vēsturi, iegūstot mākslas zinātņu bakalaures grādu.

1968. gada 29.augustā Sonja Haraldsena apprecējusies ar kroņprinci Haraldu, kļūstot par kroņprincesi Sonju.

1991. gada 17. janvārī, kroņprincim Haraldam kāpjot tronī, Norvēģija pirmo reizi pēc 53 gadiem atkal ieguva karalieni.

Karalim Haraldam V un karalienei Sonjai ir daudz sabiedrisku pienākumu, kurus viņi veiksmīgi apvieno ar saviem vaļaspriekiem. Kroņprincese Sonja 1972. gadā piedalījās princeses Martas Luīzes fonda dibināšanā bērnu invalīdu aprūpei. 70. gados viņa iesaistījās daudzos labdarības pasākumos bēgļu atbalstam, un ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos toreizējo kroņprincesi Sonju par viņas aktīvo darbību bēgļu labā apbalvoja ar Nansena medaļu. Balvā saņemtos 50 tūkstošus ASV dolāru kroņprincese Sonja veltīja bēgļu skolu celšanai Tanzānijā.

No 1987. līdz 1990. gadam kroņprincese Sonja bija Norvēģijas Sarkanā Krusta viceprezidente. 1989. gadā viņa pētīja ar Norvēģijas gādību Zimbabvē un Botsvanā izveidoto rehabilitācijas centru darbību. Kopš 1990. gada kroņprincese Sonja piedalījās kultūras pasākumu plānošanā, gatavojoties 1994. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Lillehammerē. Viņa bija arī Olimpiskās komitejas kultūras komitejas goda priekšsēdētāja.

Karaliene Sonja beigusi īpašus kursus Nacionālajā aizsardzības koledžā un viņai piešķirta armijas gaisa spēku pulkveža pakāpe, viņa ir arī jūras kara flotes komodors.

Karalienes Sonjas pārziņā ir arī karaliskais īpašums Skaugumā, kā arī karaļa pils. Neraugoties uz visiem šiem pienākumiem un biežajām ārzemju vizītēm, Norvēģijas pirmā lēdija allaž cenšas izbrīvēt laiku bērniem un arī saviem vaļaspriekiem — interjera dizainam, kalnu slēpošanai un burāšanai. Karalienei piešķirts arī slēpošanas instruktores sertifikāts.

Savukārt karalis Haralds V guvis spožus panākumus daudzās burāšanas sacīkstēs. Jau desmit gadu vecumā princis Haralds piedalījies savā pirmajā burāšanas regatē. Kroņprincis vairākkārt pārstāvējis Norvēģiju olimpiskajās spēlēs un guvis panākumus dažādās sacīkstēs. 1988. gadā kroņprincis Haralds izcīnījis bronzas medaļu pasaules čempionātā Sanfrancisko.

Karalis Haralds un karaliene Sonja aktīvi iesaistījās 1994. gada ziemas olimpisko spēļu sarīkošanā un norisē Lillehammerē. Karalis bija Lillehammeres olimpisko spēļu rīcības komitejas goda priekšsēdētājs.

Pēc paša vēlēšanās karalis Haralds V 1991. gada 23. jūnijā tika atkārtoti iesvētīts Nidarosa katedrālē Tronheimā. Gadu vēlāk, atceroties šo iesvētīšanu, karaliskais pāris devās desmit dienu ceļojumā uz Norvēģijas dienvidu daļu. Vēl pēc gada viņi šajā sakarā devās garākā ceļojumā pa Norvēģijas vistālākajiem ziemeļu rajoniem. Karalis un karaliene veic daudzus jo daudzus reprezentācijas pasākumus gan pašu valstī, gan ārzemēs.

Karaļpārim ir divi bērni: princese Marta Luīze, dzimusi 1971. gadā, bet kroņprincis Hākons — 1973. gadā.

 

Norvēģijas Karaliste

Pēc ģeogrāfiskā stāvokļa un lieluma ir Latvijai visnotaļ tuva valsts. Norvēģijas plašajā teritorijā (323 877 kvadrātkilometri) dzīvo tikai 4,3 miljoni cilvēku. Līdz ar to Norvēģija ir viena no visretāk apdzīvotajām valstīm pasaulē — vidēji tikai 13 cilvēku uz kvadrātkilometru.

Pēdējos gadu desmitos līdz ar jaunu naftas atradņu apgūšanu un intensīvu izmantošanu Norvēģija ir pārsteigusi pasauli ar strauju ekonomisko un sociālo attīstību. Kopš 80. gadu vidus Norvēģijas rūpniecības produkcijas indekss (par 100 pieņemot 1990 gada līmeni) ir izaudzis no 79 uz 128 nosacītām vienībām. Norvēģijas nacionālais kopprodukts desmit gados ir gandrīz divkāršojies, pieaugot no 58 181 miljona ASV dolāru 1985. gadā uz 109 580 miljoniem. Caurmērā uz katru iedzīvotāju nacionālā kopprodukta pieaugums bijis no 14 009 ASV dolāriem uz 25 378 dolāriem. Grūti pasaulē atrast vēl kādu valsti ar tik augstu nacionālā kopprodukta līmeni.

Vienlaikus Norvēģijas ekonomikas attīstību pēdējos gadu desmitos raksturo stabilitāte, ko nespēja iespaidot pat straujā naftas cenu krišanās pasaules tirgū. Izteikti stabils ilgāku laiku periodā bijis Norvēģijas nacionālā kopprodukta pieauguma temps — 1985. gadā pieaugums bija 5,3%, bet pēc desmit gadiem — 5,1%. Bezdarba līmenis Norvēģijā desmit gados samazinājies no 4,9 % līdz 4%.

Stabilā ekonomiskā situācija ļāvusi valdībai veltīt maksimālu uzmanību savu pavalstnieku sociālajām vajadzībām. Norvēģijas iedzīvotāju vidējais vecums ir 80 gadi sievietēm un 74 gadi vīriešiem, bet bērnu mirstības līmenis ir viens no zemākajiem pasaulē — astoņi no katriem 1000 jaunpiedzimušajiem. 73 % norvēģu dzīvo pilsētās, un šī attiecība ir visai stabila — kopš 90. gadu sākuma pilsētnieku skaits palielinājies vidēji par 0,7% gadā. Savukārt laucinieku skaits ik gadu samazinājies tikai par 0,2%.

Izglītībai Norvēģijas valdība atvēl 7,5% no nacionālā kopprodukta, un no katriem 100 000 valsts iedzīvotāju ir 8 216 studenti. Uz katriem 1000 Norvēģijas iedzīvotājiem iznāk 607 laikrakstu eksemplāri. Norvēģijas parlamentā ir relatīvi liels sieviešu īpatsvars — 39% no visiem deputātiem.

Norvēģija kopš 1945. gada 27. novembra ir ANO locekle. Norvēģija ir arī NATO dalībvalsts, taču — atbilstoši referendumā paustajam savu pavalstnieku viedoklim — Norvēģija nav iestājusies Eiropas Savienībā .

Relatīvi nelielais iedzīvotāju skaits nav vienīgais apstāklis, kas norvēģiem ļāvis iejusties Latvijas liktenī un izprast mūsu situāciju. Arī Norvēģija ilgi cīnījusies par savu neatkarību un bijusi okupēta Otrā pasaules kara laikā.

Norvēģija bija starp pašām pirmajām valstīm, kas 1991. gadā atzina Latvijas atjaunoto suverenitāti. Norvēģija arī stingri apliecinājusi, ka respektē Latvijas valsts tiesisko un līgumisko pēctecību, pagaidām vienīgā no visām Ziemeļvalstīm parakstot protokolu par divpusēji noslēgtajiem 20.–30. gadu līgumiem.

"Norvēģijas karaliskā vizīte Latvijā ir vēsturisks notikums. Tas apliecina Norvēģijas konsekvento politiku, lai sekmētu Latvijas un Baltijas valstu suverenitāti un drošību, paplašinātu Baltijas valstu iespējas Eiropas un transatlantiskajā sadarbībā," teikts Latvijas Republikas Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā. Uzsvērts arī, ka vizīte apliecina lielo nozīmi, ko abas valstis piešķir savstarpējai sadarbībai, un pauž abpusējo ieinteresētību sadarbības paplašināšanai gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības ietvaros.

Valsts prezidenta kanceleja atzīmējusi arī Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku, ko Norvēģija īstenoja aukstā kara gados, sniedzot nesavtīgu atbalstu cīņā par Latvijas neatkarības atjaunošanu.

Aktīva ir abu valstu politiskā sadarbība. Tās nozīme pieaug līdz ar Norvēģijas politisko iesaisti reģionālajos un globālajos procesos — procesu, kas aktivizējies līdz ar Norvēģijas ekonomisko uzplaukumu. Norvēģijas ārpolitikas prioritāte ir sadarbība Ziemeļeiropas un Baltijas jūras reģionā, ietverot aizvien aktīvāku sadarbību arī ar Baltijas valstīm. Pērnā gada oktobrī, atklājot parlamentu, Norvēģijas karalis Haralds V īpaši uzsvēra Norvēģijas aizvien dziļāko apņēmību sniegt atbalstu Baltijas valstīm centienos būt ciešāk integrētām Eiropas un eiroatlantiskajā sadarbībā.

Norvēģijas kooperatīvā ārpolitika pamatos atbalsta un respektē Latvijas ārpolitikas pamatvirzienus — Baltijas valstu savstarpējo integrāciju, integrāciju Ziemeļeiropas kultūrpolitiskajā telpā, dalību NATO, integrāciju Eiropā , kā arī lietišķu attiecību veidošanu ar Krieviju. Latvijas interesēs ir uzturēt Norvēģijas atbalstu mūsu valsts aizsardzības spēku nostiprināšanai un uzņemšanai NATO, kā arī uzturēt sev labvēlīgu Norvēģijas oficiālo politiku NATO paplašināšanas jautājumā. Latvija savā ceļā uz NATO var arī izmantot Norvēģijas pieredzi konstruktīvu attiecību veidošanā ar Krieviju — Norvēģijas precedents rāda, ka dalība NATO nav šķērslis labām kaimiņattiecībām ar Krieviju.

Norvēģija Latvijai sniedz nozīmīgu palīdzību mūsu nacionālo bruņoto spēku izveidē. Šī palīdzība ir īpaši svarīga tāpēc, ka Latvijai ir aktuāli izveidot savas valsts militāro infrastruktūru atbilstoši NATO standartiem. Arī Norvēģija pašlaik restrukturē bruņotos spēkus un nomaina bruņojumu jūras kara flotē. Nozīmīga ir Norvēģijas iesaistīšanās Latvijai aktuālos starptautiskos projektos — BALTBAT, BALTRON, BALTDEFCOL, Norvēģija ir BALTNET projekta koordinētājvalsts.

Jaunākais posms Latvijas un Norvēģijas attiecībās sākas tūlīt pēc mūsu valsts neatkarības atjaunošanas — 1991. gada 27. augustā, kad Oslo tika parakstīta deklarācija par abu valstu diplomātisko attiecību atjaunošanu.

Latvija un Norvēģija ir parakstījusi vairākus divpusējos līgumus: par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību; par gaisa satiksmi; par starptautiskajiem pārvadājumiem un autotransportu; konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, protokolu starp abām valdībām par divpusējas attiecības regulējošiem līgumiem; līgumu par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos, līgumu par vēstniecību ēku apmaiņu; protokolu par lauksaimniecības produkciju; līgumu starp abu valstu Aizsardzības ministrijām par sadarbību militārajā jomā; līgumu par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi, un līgumu par vīzu režīma atcelšanu, kas stājās spēkā pērn, 1. augustā. Šie līgumi ir stabila juridiskā bāze sekmīgām abu valstu ekonomiskajām attiecībām.

Strauji palielinās Norvēģijas investīciju apjoms Latvijā, mūsu valstī uzsākuši darbu ietekmīgi norvēģu uzņēmumi, pieaug tirdzniecības kopapjoms. Latvijai jo svarīgs ir Norvēģijas atbalsts, veicinot novadu harmonisku attīstību, kā arī sekmējot mazo un vidējo uzņēmumu darbību. Norvēģija finansē valsts valodas mācību programmas Latvijā un atbalsta arī vairākus citus projektus, kas saistīti ar Latvijas sabiedrības integrāciju.

Ļoti nozīmīga ir abu valstu sadarbība izglītībā. Ar Lillehammeres augstskolas atbalstu Latvijā nodibināta pirmā reģionālā augstskola — Vidzemes augstskola Valmierā, kas piedāvā jaunas profesionālas studiju iespējas un sniedz nozīmīgu impulsu Vidzemes novada attīstībai. Savukārt Ventspils augstskola sekmīgi attīsta sadarbību ar Adgeras augstskolu. Abu valstu izglītības sistēmu sadarbībā tapis Norvēģijas un Latvijas skolēnu kopprojekts — Latvijas skolu septīto klašu audzēkņi tagad varēs latviešu valodā apgūt zināšanas par Norvēģiju.

Ievērības cienīga ir arī Latvijas un Norvēģijas sadarbība kultūras jomā. Izcilais latviešu diriģents Mariss Jansons jau deviņpadsmit gadu vada Oslo simfonisko orķestri, izveidojot to par pasaulē pazīstamu mākslas kolektīvu. Par savu darbību Norvēģijā viņš apbalvots ar Norvēģijas Karaļa ordeni. Savukārt norvēģu diriģents Terje Mikelsens vada Latvijas Simfonisko orķestri, kurš šovakar Lielās ģildes namā spēlēs arī Viņa Majestātei karalim Haraldam V un karalienei Sonjai.

"Latvija piešķir lielu nozīmi sadarbībai ar Norvēģiju un Ziemeļvalstīm, jo tās labi izprot Baltijas valstu situāciju un centienus stiprināt savu drošību un labklājību, pilnvērtīgi iekļaujoties Eiropas un transatlantiskajā apritē", teikts Latvijas Republikas Valsts prezidenta kancelejas paziņojumā.

Norvēģijas karaļpāra valsts vizīte Latvijā ir spilgts apliecinājums mūsu valstu sadarbības augstajam prestižam un ķīla tās sekmīgai attīstībai nākotnē.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

Par Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas pusgadsimta jubileju

Starptautiska konference Jaltā no 1998.gada 2. līdz 4. septembrim

1998.gada decembrī pasaules kopiena svinēs Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas pusgadsimta jubileju. ANO Ģenerālās asamblejas un ANO Cilvēktiesību komisijas pēdējo sesiju laikā ANO dalībvalstu delegācijas atbalstīja ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mērijas Robinsones priekšlikumu par godu šim notikumam rīkot šogad izglītojošas un informatīvas kampaņas, oficiālus pasākumus, kas saistīti ar nacionālo cilvēka tiesību programmu īstenošanu, lai iepazīstinātu visus pilsoņus ar deklarācijas burtu un garu. Ukraina kā tiesiska demokrātiska valsts aktīvi iesaistījusies šā priekšlikuma realizēšanā. 1997.gada oktobrī saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu Ukrainā tika izveidota Nacionālā Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 50. gadadienas svinību komiteja, ko vada vicepremjers Valērijs Smolijs, kā arī sagatavota Nacionālā programma, kurā paredzēta virkne konkrētu šīs jubilejas svinību pasākumu.

Par jubilejas pasākumu galveno notikumu jākļūst starptautiskajai konferencei Jaltā no 1998.gada 2. līdz 4.septembrim, kura noritēs ar ANO atbalstu un Ukrainas valdības dalību un būs veltīta Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas pusgadsimta jubilejai. Uz konferenci ir uzaicināti valdību, parlamentu, starptautisku valstisko un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Ir paredzēta arī ANO augstās cilvēktiesību komisāres M.Robinso nes piedalīšanās. Delegācijas pārstāvēs galvenokārt Viduseiropas un Austrumeiropas, Baltijas, Melnās jūras reģiona un NVS valstis. Pēc iepriekšējām aplēsēm, konferencē piedalīsies 150 – 200 cilvēku. Ukrainas Ministru kabinets 1998.gada 1.jūlijā ir pieņēmis lēmumu Nr.995 "Par Vispārējās cilvēka tiesību deklarācijas 50. gadadienai veltītas starptautiskas konferences rīkošanu", ar kuru tiek apstiprināts konferences sagatavošanas plāns, rīcības komitejas personālsastāvs utt.

Starptautiskas cilvēka tiesību un pamatbrīvību konferences rīkošana Ukrainā liecina par tās augsto starptautisko autoritāti.

Konferences organizēšanu un norisi finansē ANO.

Ukrainas vēstniecība Latvijā

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!