Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā

Izdarīt Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 142., 192. nr.; 2015, 208. nr.; 2017, 75., 222. nr.; 2018, 132., 225. nr.; 2019, 132. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt vārdu "Komisija" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot nosaukumu "Eiropas Komisija" (attiecīgā locījumā), kā arī pārejas noteikumus.

2. Aizstāt visā likumā vārdus "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā).

3. Izteikt 6. panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Iekšējā pārvaldnieka reģistrāciju komercreģistrā veic tikai pēc tam, kad Latvijas Bankas lēmums izsniegt licenci alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka darbībai vai lēmums par pārvaldnieka reģistrāciju iesniegts komercreģistra iestādei."

4. Aizstāt 15. panta trešās daļas 3. punktā, 54. panta otrās daļas 4. punktā un 81. panta septītās daļas 5., 10. un 15. punktā vārdus "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā).

5. 81. pantā:

aizstāt piektās daļas ievaddaļā vārdus "pārsūdzēšana tiesā" ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana";

izslēgt septītās daļas 6. punktā vārdus "Latvijas Bankas";

papildināt pantu ar 7.¹ daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Komisija ir tiesīga atbilstoši Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam par regulas pārkāpumiem piemērot šādus uzraudzības pasākumus:

1) aizliegt fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu;

2) uzlikt par pienākumu apturēt fonda ieguldījumu daļu izplatīšanu;

3) aizliegt sniegt pamatinformācijas dokumentu, kas neatbilst Regulas Nr. 1286/2014 6., 7., 8. vai 10. pantā noteiktajām prasībām, un ir tiesīga dot rīkojumu publicēt jaunu šai regulai atbilstošu pamatinformācijas dokumentu;

4) uzlikt par pienākumu pārvaldniekam vai personai, kas izplata fonda ieguldījumu apliecības vai konsultē par fonda ieguldījuma daļu iegādi, informēt ieguldītāju, kurš nav profesionāls ieguldītājs un kura tiesības un intereses ir aizskartas, par pārvaldniekam vai personai, kas izplata fonda ieguldījumu apliecības vai konsultē par fonda ieguldījuma daļu iegādi, piemēroto sankciju vai uzraudzības pasākumu, par to, kur ieguldītājs var iesniegt sūdzību vai vērsties, lai panāktu ārpustiesas strīdu izskatīšanu, kā arī par viņa tiesībām ar prasību vērsties tiesā."

6. Izteikt 82. pantu šādā redakcijā:

"82. pants. Maksājumi Latvijas Bankai

(1) Pārvaldnieks Latvijas Bankai maksā:

1) licencēts pārvaldnieks — līdz 0,033 procentiem (ieskaitot) no tā pārvaldē esošo fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 3557 euro gadā;

2) reģistrēts pārvaldnieks — 900 euro gadā;

3) licencēts ārējais pārvaldnieks, kuram ir atļauts sniegt šā likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, — līdz vienam procentam no pārvaldnieka sniegto ieguldījumu pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 711 euro gadā;

4) reģistrēts pārvaldnieks, kurš pārvalda Eiropas riska kapitāla fondu vai Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondu, papildus šā panta pirmās daļas 2. punktā minētajam maksājumam — 1900 euro gadā.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem maksājumiem licencēts pārvaldnieks Latvijas Bankai maksā:

1) par fonda reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu — 1422 euro;

2) par reģistrācijai iesniegto fonda darbības noteikumu vai dibināšanas dokumenta grozījumu izskatīšanu — 426 euro.

(3) Reģistrēts pārvaldnieks par pārvaldnieka reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu Latvijas Bankai maksā 250 euro.

(4) Dalībvalstī licencēta pārvaldnieka filiāle, kas reģistrēta Latvijā, Latvijas Bankai maksā:

1) līdz vienam procentam no filiāles Latvijā sniegto fondu pārvaldes pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 2134 euro gadā;

2) līdz vienam procentam no filiāles šā likuma 5. panta septītajā un astotajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 711 euro gadā.

(5) Dalībvalsts (izņemot Latviju) fonda pārvaldnieks par katra tā pārvaldē esoša dalībvalsts fonda vai ārvalsts fonda ieguldījumu daļu izplatīšanas uzraudzību Latvijā maksā Latvijas Bankai vienreizēju maksu — 1209 euro."

7. Izteikt 85. pantu šādā redakcijā:

"85. pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija par pārvaldnieku, tā klientiem, fondiem un to ieguldītājiem, pārvaldnieka un fondu darbību un pārvaldnieka klientu un fondu ieguldītāju darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai kuras izpaušanu nenosaka citi likumi, vai par kuras izpaušanu lēmumu nav pieņēmusi Komisija, šajā pantā noteiktajā kārtībā no dalībvalstu, ārvalstu kompetentajām institūcijām un personām, kā arī no dalībvalstu izveidotajām institucionālajām vienībām saņemtā informācija un pārvaldnieka uzraudzības vajadzībām pārbaudēs iegūtā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu pārvaldnieku vai tā klientu, fondu un tā ieguldītāju. Šādai informācijai par pārvaldnieku, tā klientiem, fondiem un to ieguldītājiem, pārvaldnieka un fondu darbību un pārvaldnieka klientu un fondu ieguldītāju darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja pārvaldniekam vai tā klientam vai fonda ieguldītājam ierosināts maksātnespējas process vai likvidācija vai pārvaldnieks vai klients (juridiskā persona), vai fonda ieguldītājs (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:

1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts pārvaldnieka maksātnespējas process vai uzsākta pārvaldnieka vai fonda likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās pārvaldnieka finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Komisija sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Komisijas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu pārvaldnieka darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes;

4) par personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai,

b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības,

c) ja Komisija nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, Eiropas Banku iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, kā arī izpaust atklātībā (publicēt savā tīmekļvietnē) Komisijas veikto stresa testu rezultātus.

(4) Komisija saskaņā ar šā panta trešo, septīto, astoto un devīto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par pārvaldnieka dibināšanu un pārvaldnieka un turētājbankas darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu;

2) lai piemērotu likumā noteiktos administratīvos pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Komisija ir tiesīga pieprasīt no pārvaldnieka informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts pārvaldnieku vai fondu uzraudzības institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts pārvaldnieku vai fondu uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Šo informāciju citas valsts pārvaldnieku vai fondu uzraudzības institūcijas ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Komisijas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(6) Komisija ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts pārvaldnieku vai fondu uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā, astotajā un devītajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja attiecīgās ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts pārvaldnieku vai fondu uzraudzības institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;

2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;

3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir uzticēts pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku;

4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

5) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas pārvaldnieku, fondu vai pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iesaistīto personu maksātnespējas, likvidācijas un citās dalībvalstu tiesību aktos noteiktās līdzīgās procedūrās;

6) personām, kas ir atbildīgas par pārvaldnieku vai fondu finanšu pārskatu obligātajām revīzijām;

7) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;

8) institūcijām vai personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā;

9) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām.

(8) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalstu institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(9) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, centrālajam vērtspapīru depozitārijam vai iestādēm, kuras dalībvalstī nodrošina tīrvērti un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto iestāžu attiecīgu rīcību, ja norēķinu vai tīrvērtes sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

(10) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu no dalībvalsts vai ārvalsts pārvaldnieku vai fondu uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju. Informāciju, kuru dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas saskaņā ar šā panta trešo un sesto daļu saņēmušas no Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai, drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem Komisija piekritusi izpaust šo informāciju.

(11) Ja rodas ārkārtas situācija, nelabvēlīgi notikumi vai stāvoklis, kad finanšu tirgos vērojama nelabvēlīga attīstība, kas var būtiski apdraudēt finanšu tirgus pienācīgu darbību, likviditāti un integritāti un finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitāti Eiropas Savienībā vai kādā no dalībvalstīm, Komisija dalībvalstu centrālajām bankām un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai pēc attiecīga pieprasījuma nekavējoties sniedz informāciju, ja tā nepieciešama šīm institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai (tostarp monetārās politikas īstenošanai un ar to saistītai likviditātes nodrošināšanai, maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraudzībai un finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai).

(12) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktajā kārtībā šādām starptautiskajām institūcijām:

1) Starptautiskajam Valūtas fondam un Pasaules Bankai — finanšu sektora novērtēšanas programmai paredzēto izvērtējumu veikšanai;

2) Starptautisko norēķinu bankai — kvantitatīvās ietekmes pētījumu veikšanai;

3) Finanšu stabilitātes padomei — tās funkciju izpildei.

(13) Komisija šā panta divpadsmitajā daļā minētajām institūcijām ierobežotas pieejamības informāciju, ievērojot šā panta četrpadsmitajā daļā noteikto, sniedz, ja ir saņemts motivēts pieprasījums un ir ievēroti šādi nosacījumi:

1) pieprasījums ir pienācīgi pamatots, ņemot vērā konkrētos uzdevumus, ko pieprasītāja institūcija veic saskaņā ar tās darbību regulējošiem tiesību aktiem;

2) pieprasījums ir pietiekami precīzs attiecībā uz pieprasītās informācijas saturu un apjomu un tās izpaušanas līdzekļiem;

3) ir sniegts apliecinājums, ka pieprasītā informācija ir nepieciešama konkrētu pieprasītājas institūcijas uzdevumu izpildei un ka tā nepārsniedz šai institūcijai tās darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto funkciju apjomu;

4) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas attiecīgā uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības.

(14) Šā panta divpadsmitajā daļā minētās institūcijas ar ierobežotas pieejamības informāciju var iepazīties tikai klātienē Komisijas telpās."

8. 90. pantā:

izteikt pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1) Komisijai ir tiesības licencētam pārvaldniekam un turētājbankai piemērot sankciju — uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro par šādiem pārkāpumiem:";

izteikt 1.¹ daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(1¹) Komisijai ir tiesības reģistrētam pārvaldniekam piemērot sankciju — uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro par šādiem pārkāpumiem:";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Komisija personai uzliek" ar vārdiem "Komisijai ir tiesības piemērot sankciju — uzlikt";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Komisijai ir tiesības personai uzlikt" ar vārdiem "Komisijai ir tiesības piemērot sankciju — uzlikt";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "izplatītājam uzlikt" ar vārdiem "izplatītājam piemērot sankciju — uzlikt";

aizstāt piektajā daļā vārdu "terorisma" ar vārdiem "terorisma un proliferācijas";

aizstāt sestajā daļā vārdus "uzlikt personai" ar vārdiem "personai piemērot sankciju — uzlikt";

aizstāt septītajā daļā vārdus "izteikt šai personai" ar vārdiem "šai personai piemērot sankcijas — izteikt";

izteikt astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Par Regulas Nr. 345/2013, Regulas Nr. 346/2013 un Regulas Nr. 2017/1131 pārkāpumiem Komisijai ir tiesības piemērot sankcijas — izteikt brīdinājumu pārvaldniekam vai uzlikt soda naudu no 14 200 līdz 142 300 euro — un noteikt termiņu, kādā pārvaldnieks novērš konstatēto pārkāpumu.";

papildināt devīto daļu pēc vārda "pienākumu" ar vārdiem "piemērot sankcijas —";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Komisija ir tiesīga atbilstoši Regulas Nr. 1286/2014 24. pantam par regulas pārkāpumiem piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt brīdinājumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

2) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro vai trim procentiem no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma, pamatojoties uz pēdējo revidēto gada pārskatu. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, kas sagatavo konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu vai konsolidēto gada pārskatu saskaņā ar izcelsmes dalībvalsts attiecīgo normatīvo aktu prasībām, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem izcelsmes dalībvalsts normatīvajiem aktiem grāmatvedības jomā, pamatojoties uz pēdējo revidēto konsolidēto gada pārskatu;

3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai fiziskajai personai soda naudu līdz 700 000 euro;

4) kā alternatīvu šīs daļas 2. vai 3. punktā noteiktajam uzlikt soda naudu līdz pārkāpuma rezultātā gūto ienākumu vai novērsto iespējamo zaudējumu divkāršam apmēram."

9. Papildināt 90.¹ panta pirmo daļu pēc vārdiem "minētajām sankcijām un" ar vārdiem un skaitļiem "šā likuma 81. panta 7.¹ daļā minētajiem".

10. Papildināt pārejas noteikumus ar 19. un 20. punktu šādā redakcijā:

"19. Šā likuma grozījumi par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" visā likumā, izņemot nosaukumu "Eiropas Komisija" (attiecīgā locījumā) un pārejas noteikumus, vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu visā likumā ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā), vārdu "finanšu un kapitāla tirgus" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "finanšu tirgus" (attiecīgā locījumā) 15. panta trešās daļas 3. punktā, 54. panta otrās daļas 4. punktā un 81. panta septītās daļas 5., 10. un 15. punktā, grozījums par 6. panta otrās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 81. panta piektajā daļā un septītās daļas 6. punktā, kā arī grozījums par 82. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

20. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim."

Likums Saeimā pieņemts 2021. gada 23. septembrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2021. gada 6. oktobrī