Visi vēlēšanu gaidās un bažās

— Jūs bijāt pēdējā Saeimas frakciju padomes sēdē. Ko tajā nolēma?

— Frakciju padomes locekļi nupat nolēma, ka 1. oktobrī, kas būs ceturtdiena, kārtējā Saeimas plenārsēde tomēr nenotiks — sakarā ar pēc divām dienām notiekošajām vēlēšanām. Frakciju padome piekrita Saeimas Prezidija priekšlikumam. Bet, tā kā mūsu pilnvaras pēc vēlēšanām vēl paliks spēkā līdz pat 3. novembrim, mēs šo plenārsēdi "atstrādāsim", ja tā var teikt, pēc tam. Domāju, ka tad mūsu darbs būs ražīgāks, jo būs aprimušas visas priekšvēlēšanu politiskās kaislības. Kas nu būs ticis nākamajā Saeimā, tas būs tur ticis, kas nebūs, tas nebūs. Tad mēs varēsim produktīvāk strādāt. Vēlme mums, Saeimas Prezidija un Frakciju padomes cilvēkiem, ir viena — neatstāt septītajai Saeimai mantojumā nevienu neizskatītu likuma vai lēmuma projektu. Manuprāt, tas ir gluži vai mūsu goda pienākums. Un tālab mēs darīsim visu iespējamo. Varbūt pat oktobrī noturēsim kādu kārtējo plenārsēdi divas dienas.

— Tātad vienīgais iemesls tam, ka 1. oktobrī plenārsēde nenotiks, ir tas apstāklis, ka pēc divām dienām būs Saeimas vēlēšanas?

— Jā, tā ir. Jau tagad ir jūtams, ka priekšvēlēšanu aģitācija Saeimā ir sākusies. Tā notiek atklāti no Saeimas galvenās zāles tribīnes. Deputāts Valdmanis uzstājoties pat aizvien nosauc savu sarakstu, no kura viņš kandidē uz vēlēšanām, un, varu teikt, nereti uzvedas visai nekorekti. Tas pats attiecas uz deputātu Rubinu, kas tagad pārstāv Tautas atdzimšanas partiju. Domāju, ka tā izturas tieši tie, kam ir vismazākās iespējas iekļūt nākamajā, septītajā Saeimā. Tāpēc viņi kā slīcēji ķeras pie salmiņa.

— Jūs sacījāt, ka vēl jāpagūst paveikt visus nepadarītos darbus. Likumprojektu izskatīšana ir dažādās stadijās. Par kuriem ir runa?

— Par visās trīs stadijās esošajiem — tātad pirmajā, otrajā vai trešajā lasījumā izskatāmajiem. Par tiem, ko Saeimas komisijas būs iesniegušas izskatīšanai plenārsēdē. Komisiju darba rezultātus, cerams, īstenosim līdz galam.

Ļoti ceru arī, ka mums izdosies pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā grozījumus Kārtības rullī, par ko jau iepriekš esmu informējis "Latvijas Vēstneša" lasītājus. Līdz ar to tiks noteikta pēctecība ievēlēto Saeimu darbībā. Saskaņā ar likumu katrai nākamajai Saeimai būtu ne tikai tiesības, bet arī pienākums turpināt izskatīt tos likumprojektus, pie kuriem iesākuši strādāt iepriekšējās Saeimas deputāti.

— Pēdējā intervijā pirms mēneša "Latvijas Vēstneša" lasītājiem jūs izteicāt bažas par Saeimas darbu rudens sesijā. Vai tagad tās ir mazinājušās vai palielinājušās?

— Manas, un ne tikai manas, bažas diemžēl ir piepildījušās. Jau ir notikušas divas rudens sesijas sēdes ceturtdienās. Bet no izskatīšanai paredzēto darba kārtības jautājumu klāsta mēs tikai apmēram 20 procentus jeb piekto daļu, ne vairāk, esam izskatījuši. Jo laika lielāko daļu ir aizņēmusi tukša runāšana un aģitācija par sevi vai savas partijas sarakstu. Ir deputāti, tas pats Valdmanis un vēl daži citi, kas pat tajos jautājumos, kur no viņu puses nav iesniegts neviens rakstisks priekšlikums izskatīšanai otrajā vai trešajā lasījumā, tomēr izmanto savas tiesības runāt par to, kā lieta virzāma tālāk. Jebkurā gadījumā saskaņā ar Kārtības rulli šim cilvēkam ir jādod vārds. Un viņš tad arī izmanto šo uzstāšanās iespēju priekšvēlēšanu aģitācijai.

— Laikam sevišķi tas ir izpaudies, izskatot otrajā lasījumā grozījumus Satversmē?

— Jā. Paldies Dievam, ceturtdien mēs pabeidzām tos apspriest. Šoreiz bija gan vajadzīgais divu trešdaļu kvorums, gan deputātu konstruktīva aktivitāte. Un nebija nevajadzīgu strīdu. Grozījumi Satversmē todien ir izskatīti otrajā lasījumā, un līdz 3. septembrim ir jāiesniedz priekšlikumi trešajam lasījumam. Domāju, ka galīgajā lasījumā šie grozījumi tiks pieņemti jau šīs Saeimas darbības laikā.

— Pirms nedēļas notika ārkārtas sēde, kurā apsprieda kritisko stāvokli labības tirgū. Cik efektīva, jūsuprāt, tā bija? Vai vispār ir lietderīga šādu ārkārtas plenārsēžu sarīkošana?

— Ārkārtas sēde bija loģisks turpinājums tām divām ārkārtas sēdēm, kas notika pagājušā gada 10. septembrī un šā gada 15. jūnijā. Tajās tika izskatīti lauku attīstības jautājumi. Sakarā ar to, ka Ministru kabinets nupat bija pieņēmis lēmumus sākt apmaksāt iepirkto graudu vērtību tikai no 1. oktobra, zemniekiem radās sasprindzināta situācija. Jo jau septembrī ir jāsēj rudzi un visi citi ziemāji. Tagad ir nolemts, ka maksāt par pārdotajiem graudiem tomēr sāks mēnesi agrāk — no 1. septembra. Tas nav diez cik dižs veikums, tomēr zemnieku stāvokli var daļēji atvieglot.

— Vai tas uzskatāms arī par Saeimas nopelnu?

— Jā, to mēs esam panākuši. Mēs faktiski netieši piespiedām Ministru kabinetu šo jautājumu apspriest kārtējā valdības sēdē. Bet pēc tās 25. augustā tika runāts arī Saeimas ārkārtas sēdē, un tika pieņemts attiecīgs lēmums, kas lasāms "Latvijas Vēstneša" 28. augusta numurā.

— Pašlaik daudzviet Latvijā norisinās ražas novākšana. Vai, no valstiskā viedokļa raugoties, jūs apmierina pašreizējā situācija? Ko Saeima tuvākajā laikā varētu darīt lauku cilvēku labā?