ATSAUCĒ IETVERT:
Ar augstāko izglītību mājsaimniecībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.1998., Nr. 251 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32660
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
PROBLĒMAS
Ar augstāko izglītību mājsaimniecībā
Dr.oec. Inta CIEMIŅA, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes docente, — "Latvijas Vēstnesim"Ienākumu atšķirība
Ir izstrādāti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājsaimniecību budžetu pētījumu dati par ienākumiem un patēriņa izdevumiem mājsaimniecību grupā, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība. Gadījumizlasē nonāca 1325 šādas mājsaimniecības, kas dod iespēju vērtēt, ka tās pārstāv 172,5 tūkstošus mājsaimniecību Latvijā ar 457,2 tūkstošiem mājsaimniecību locekļiem. Tā ir pietiekami liela valsts iedzīvotāju daļa, un arī izlase ir pietiekami liela, lai spriestu par tās budžetu īpatnībām.
Ja mājsaimniecības galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība, tas dod zināmas priekšrocības darba izvēlē un arī lielākus ienākumus un augstāku labklājību ģimenei.1997.gada rīcībā esošais ienākums, rēķinot vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli, visās Latvijas mājsaimniecībās bija Ls 55,45, bet mājsaimniecībās, kur galvenajam pelnītājam augstākā izglītība, — Ls 73,69. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1997.gadā visu Latvijas mājsaimniecību ienākumi pieauga par 7,7%, bet mājsaimniecību, kur galvenais pelnītājs ar augstāko izglītību, — tikai par 6,8%.Abi pieauguma tempi ir mazāki nekā patēriņa cenu pieaugums, kas 1997.gadā bija 8,4%. Tomēr inteliģences grupā ienākumu pieaugums vairāk atpalika no patēriņa cenu pieauguma nekā vidēji valstī. Tas nozīmē, ka ir turpinājusies zināma garīgā darba devalvācija.
Izvērstu informāciju par mājsaimniecību noslāņošanos pēc rīcībā esošā ienākuma mājsaimniecībās ,kur galvenajam pelnītājam augstākā izglītība ( turpmāk — izpētes kopa), un visās Latvijas mājsaimniecībās (turpmāk — bāzes kopa) dod deciļgrupējumi (1.tabula). Izpētes un bāzes kopu mājsaimniecības grupētas katrā kopā patstāvīgi.