Slovākijas Republikā

Vakar, 1. septembrī, Konstitūcijas diena

"Mūsu attiecības neapgrūtina nekādas neatrisinātas problēmas"

Vladimirs Halgašs, Slovākijas Republikas pilnvarotais lietvedis, — "Latvijas Vēstnesim"

— Atļaujiet jūs sirsnīgi sveikt Slovākijas Republikas valsts svētkos! Vispirms, lūdzu, pastāstiet mūsu lasītājiem, ko jūsu tautai un jums personīgi nozīmē šie svētki.

— Vispirms sirsnīgi pateicos par apsveikumu! Vēl pavisam nesen Slovākija bija pilnīgi nezināms jēdziens lielā pasaules daļā. Tas arī nav brīnums, jo vēstures prāvāko daļu veidojušas pārsvarā lielās valstis un valstu politiskās apvienības. Tādējādi Slovākijas vēsture ir jauna salīdzinājumā ar citām valstīm.

Ieradušies šajā teritorijā V gadsimtā, slāvi IX gadsimtā izveidoja Lielmorāviju, taču jau X gadsimtā to iekaroja Ungārijas karaliste. Slovāki palika Ungārijas impērijas daļa gandrīz 1000 gadu.

Pēc 40 gadus ilgā komunistiskā režīma, kurā gan ietilpa arī īsais slovāka Aleksandra Dubčeka vadītais demokratizācijas periods 1968.gadā, gāšanas pavērās jauns vēstures pagrieziena punkts, kas pašķīra ceļu mūsu pašreizējai attīstībai. Vienlaikus ar demokratizācijas attīstības procesu parādījās arī jauni vairāk vai mazāk uzspiesti lēmumi par čehu un slovāku kopējo dzīvi. Nebija vairs iespējams ignorēt atšķirības vairākos problemātiskos jautājumos, un pēc 1992. gada vēlēšanām, kurās gan Čehijā, gan Slovākijā uzvarēja spēcīgas personības, kļuva aizvien skaidrāks, ka kompromisi vairs nav iespējami. 1992. gada otrajā pusē tika nolemts sadalīt federālo Čehoslovākijas valsti divās neatkarīgās republikās, un 1993. gada 1. janvārī šis jautājums tad arī tika galīgi atrisināts.

1992. gada 1. septembrī Slovākijas parlaments pieņēma Slovākijas Republikas Konstitūciju, kas radīja nepieciešamos ietvarus sabiedrības un tās politisko sistēmu demokrātiskai attīstībai.

1993. gadā Slovākija kompleksi mantoja ne tikai politisko, sociālo un ekonomikas pārkārtojumu procesu, bet sadūrās arī ar nepieciešamību veidot pati savas tiesu, likumdošanas un izpildvaras struktūras. Viss šis process kopumā, protams, bija jāveic vienlaikus ar vispārējo pārejas procesu, kas bija kādu laiku acīm redzami aizkavēts, bet tagad strauji attīstās.

Mūsu ārpolitikas prioritārā orientācija ir Slovākijas integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās un drošības struktūrās.

Pēc komunistiskā režīma krišanas Čehoslovākijā 1989. gada novembrī svarīgākais sabiedrības uzdevums bija pāreja no centralizēti kontrolētās ekonomikas uz tirgus ekonomiku. Slovākija šajā pārejas procesā iegājusi kā valsts ar salīdzinoši attīstītu ekonomiku, taču ar daudzām no sociālistiskā centralizētas kontroles mehānisma mantotām grūtībām — neefektīvu ekonomikas vadīšanu un daudzām citām problēmām. Arī zemu rūpnieciskās ražošanas produktivitāti un citām likstām, kas līdzīgas visām postkomunistiskajām valstīm. Slovākijas tautsaimniecība pēc paredzētās un loģiskās lejupslīdes 1989.—1993. gadā tagad sasniegusi pieauguma periodu, un šī tendence turpinās. Nacionālā kopprodukta ikgada pieaugums jau sasniedzis 6%. Mēs paredzam, ka turpmākajos gados ekonomikas attīstības temps pieaugs. Esam sajutuši arī progresīvu bezdarbnieku īpatsvara samazināšanās tendenci — pašlaik to līmenis stabilizējies līdz 12%, bet caurmērā inflācijas līmenis ir 6% gadā.

Pateicoties Slovākijas nacionālās bankas izlīdzsvarotajai politikai, esam spējuši saglabāt stabilu savas nacionālās valūtas maiņas kursu un nodrošināt stabilu ārzemju valūtas rezervju pieaugumu.

— Kā jūs vērtējat Slovākijas un Latvijas divpusējās attiecības?

— Attiecības starp Slovākijas Republiku un Latvijas Republiku nav apgrūtinātas ar jebkādām ilgstoši neatrisinātām problēmām. Gluži pretēji, Slovākijai un Latvijai ir līdzīgi tirgus ekonomikas un demokrātiskas sabiedrības veidošanas apstākļi un nosacījumi, kopīgi centieni integrēties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Abas mūsu valstis ir ieinteresētas reģionālas ekonomiskās kooperācijas attīstībā. Tas rada labu pamatu savstarpējas sadarbības attīstīšanai.

Slovākijai ir jāattīsta un jāintensificē savstarpējie kontakti virknē sektoru, sākot ar viszemāko līmeni. Ļoti zīmīgs simptoms turpmākajai attīstībai ir politiskā dialoga attīstība starp Slovākiju un Latviju, ko iezīmēja Slovākijas premjerministra Vladimira Mečiara vizīte Rīgā 1998. gada aprīlī. Politikā abām mūsu valstīm ir plašas iespējas sadarboties informācijas apmaiņā un svarīgāko jautājumu risināšanā attiecībā uz Eiropas integrāciju, drošību un reģionālo sadarbību, kā arī jautājumos, kas saistīti ar minoritāšu politiku.

Slovākijas puse piešķir lielu nozīmi mūsu abpusējās sadarbības tiesisko aspektu sakārtošanai. Brīvās tirdzniecības līgums, kā arī savstarpējās investīciju sekmēšanas un aizsardzības līgums, kas parakstīts Slovākijas premjerministra vizītes laikā Rīgā, ir labs tiesiskais pamats turpmākajai Slovākijas un Latvijas tirdzniecības sakaru attīstībai.

Taču pagaidām vēl mūsu savstarpējās tirdzniecības apjoms ir zemāks nekā abu valstu potenciālās iespējas. Mūsu viedoklis ir tāds, ka savstarpēja sadarbība un tiešu kontaktu nodibināšana starp ražošanas uzņēmumiem varētu būt nozīmīgs ieguldījums abu valstu divpusējo ekonomisko attiecību attīstībā.

Slovākijas Republika visnotaļ pozitīvi raugās uz CEFTA (Viduseiropas brīvās tirdzniecības līgums) nozīmi un šīs nozīmes pieaugumu savstarpējās tirdzniecības apjoma paplašināšanā. Plašs Viduseiropas tirgus dos iespēju abu valstu ekonomikai plašāk izmantot savstarpējas tirdzniecības potenciālu un salīdzinošās priekšrocības. Mēs pilnībā apsveicam un atbalstām Latvijas interesi par CEFTA un vēlēšanos piedalīties šajā reģionālajā iniciatīvā.

— Ko jūs vēlētos teikt mūsu laikraksta lasītājiem?

— Es pateicos jūsu laikrakstam par Slovākijai veltīto interesi. Īpaši šodien, 1. septembrī, mūsu valsts svētkos. Arī šāda žurnālistu uzmanība ir svarīgs ieguldījums starpvalstu attiecību attīstībā.

Atļaujiet man vēlēt visiem "Latvijas Vēstneša" lasītājiem un visai Latvijas tautai daudz panākumu savu ārpolitisko un iekšpolitisko mērķu sasniegšanā, kas galarezultātā kalpos Latvijas tautas labklājībai, kā arī Slovākijas un Latvijas turpmāko divpusējo attiecību attīstībai.

Slovākijas Republika ir neliela valsts Viduseiropā, kas izveidojās 1993.gada 1.janvārī, agrākajai Čehoslovākijai demokrātiski sadaloties divās suverēnās valstīs. Slovākijas teritorija ir mazāka nekā Latvija (49 012 kvadrātkilometru), bet iedzīvotāju skaits (5,374 miljoni) divkārt pārsniedz mūsu valsti. Iedzīvotāju blīvums Slovākijā — vidēji 109 cilvēki uz kvadrātkilometru.

Slovākija ir ANO locekle kopš 1993. gada 19. janvāra.

Slovākijas Republika pirmajos savas pastāvēšanas gados piedzīvoja lielas ekonomiskās grūtības —valsts maksājumu bilance 1993. gadā bija –580 miljoni ASV dolāru, taču 1995. gadā tā jau bija pozitīva — 635 miljoni dolāru. Slovākijas nacionālais kopprodukts 1994. gadā bija 12 431 miljons ASV dolāru jeb 2331 dolārs caurmērā uz katru iedzīvotāju.

Rūpniecībā nodarbināti 35, 9 % no visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, lauksaimniecībā — 7,6%. Slovākijā valsts ekonomikā aktīvi piedalās 74,5% vīriešu un 63% sieviešu.

Galvenā Slovākijas ārējās tirdzniecības partnere ir Čehijas Republika, uz kurieni tiek nosūtīti 42%, bet no Čehijas ievesti tiek 37% kopējā Slovākijas importa apjoma. Otrā lielākā eksporta partnere ir Vācija (15% no kopējā eksporta apjoma), trešā — ar 5% — Austrija. Savukārt importa jomā otra lielākā Slovākijas partnere ir Krievija ar 21% no kopējā importa apjoma, trešā — Vācija (12%).

Slovākijas iedzīvotāju skaits ik gadu pieaug par 0,4%, — 22,9% valsts iedzīvotāju ir jaunāki par 14 gadiem. Savukārt 17,4% sieviešu un 12,4% vīriešu ir vecāki par 60 gadiem. Dzīves vidējais ilgums Slovākijā sievietēm ir 75, vīriešiem — 67 gadi. Bērnu mirstība, pēc ANO datiem, ir 12 no katriem 1000 jaunpiedzimušajiem.

59% slovāku dzīvo pilsētās, viņu īpatsvars ik gadu pieaug vidēji par 1,2%. Savukārt lauku iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par 0,7% gadā.

Izglītībai Slovākijas valdība atvēlē 5% no valsts nacionālā kopprodukta. No katriem 100 000 iedzīvotājiem studē 1303 sievietes un 1438 vīrieši. Slovākijā uz katriem 1000 iedzīvotājiem ir vidēji 317 laikrakstu eksemplāri un 474 televizori. Slovākijas parlamentā 15 % deputātu ir sievietes.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Slovākiju tika nodibinātas 1993. gada 1. janvārī. Slovākijas Republikas intereses mūsu valstī kopš 1996. gada 19. aprīļa pārstāv pagaidu pilnvarotais lietvedis Vladimirs Halgašs, viņa rezidence ir Helsinkos.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors