• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas norvēģis. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.09.1998., Nr. 251 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32664

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas sarkanbaltsarkanās krāsas

Vēl šajā numurā

02.09.1998., Nr. 251

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas norvēģis

— Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Ziemeļvalstu informācijas biroja pirmais vadītājs Jans Rihards Bērugs:

BER1.JPG (14228 BYTES) Piedzimu 1964.gada 5.maijā kā otrais bērns ģimenē, kad mātei bija pāri četrdesmit. Māsa ir deviņus gadus vecāka, es biju tāds kā pārsteigums. Bijis tā, ka dažas nedēļas pēc manas dzimšanas slimnīcu slēdza. Tā kā es biju resns bērns, tad smējās, ka mans gadījums bijis tik sarežģīts, ka pēc tam nācies šo ārstniecības iestādi likvidēt.

Māte strādāja laukos vecu ļaužu pansionātā, vēlāk bieži gāju viņai palīgā paēdināt nevarīgākos pansionāta iemītniekus. Man ļoti patika runāties ar veciem cilvēkiem. Tēvs strādāja ostā par krāvēju. Viņš daudzus gadus pirms tam bija jūrnieks un ar dažādiem kuģiem apbraucis gandrīz visas pasaules valstis. Patika ceļot un nepalikt ilgi mājās man laikam ir no tēva.

Māsai Annei Eli sakari ar Latviju bija jau agrāk. Viņa strādāja kādā kalnrūpniecības firmā, kas sadarbojās ar vairākām valstīm. Firma ielūdza uz akmens simpoziju visas pasaules tēlniekus, viņu vidū bija arī latviešu mākslinieks Indulis Ranka.

Lai gan Norvēģijā mācības ir par brīvu, es strādāju, lai nopelnītu istabai un pārtikai — kombinēju studijas ar darbu tūrisma firmā un par nelielu maksu varēju apmeklēt tās zemes, uz kurām šī firma organizēja braucienus. Tā nonācu arī Tobago salā. Kad turp devos, vēl nezināju, ka sala kādreiz piederējusi Kurzemei. Es tur redzēju arī kurzemnieku pieminekli.

Arvien esmu vērojis atšķirības starp lauku bērniem un pilsētas bērniem. Esmu laimīgs, ka biju lauku skolēns. Mēs nekad nemēģinājām kādu atstumt un pazemot, kā tas dažkārt notiek pilsētas skolās. Man ļoti patika mūsu lauku skola, kurā bija labas attiecības starp skolēniem, interese iegūt jaunas zināšanas. Skolas laikā un arī pēc tam nodarbojos ar sportu. Matemātika un sabiedriskie priekšmeti man padevās ļoti labi. Visgrūtāk gāja ar angļu valodu. Ar vācu valodu bija vieglāk. Taču ar katru jaunu svešvalodu veicās arvien labāk. Mācības turpināju ģimnāzijā, bet pēc 10.klases piedalījos organizācijas "Youth for Understanding" konkursā un ieguvu tiesības vienu gadu mācīties Amerikas Savienotajās Valstīs. Šī jauniešu apmaiņas programma tagad darbojas arī Latvijā. Vienu gadu dzīvoju amerikāņu ģimenē un mācījos amerikāņu skolā. Tas bija ļoti vērtīgs gads. Mācījos novērtēt savu valsti, daudz ko uzzināju par valsti, kurā mācījos, un daudz labāk iepazinu arī pats sevi, savas vājās un stiprās puses, jo svešumā esi atrauts no, ja tā var teikt, sociālās aizsardzības tīkla: tur nav tēva un mātes, brāļu un māsu, tu esi pilnīgi viens. Viss jāsāk būvēt no jauna. Es kļuvu daudz neatkarīgāks. Tur es savu valsti, savu ģimeni un draugus sāku vērtēt daudz augstāk — nav jau tā, ka Norvēģijā viss ir labi un Amerikā — viss slikti. Dzīvojot tikai vienā vidē, tu nespēj novērtēt, kas ir patiešām labi un kas slikti.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!