• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Norvēģijas apbalvojumi Latvijas pilsoņiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.09.1998., Nr. 253/254 https://www.vestnesis.lv/ta/id/32674

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par papildu finansējumu tautas nobalsošanai

Vēl šajā numurā

04.09.1998., Nr. 253/254

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Norvēģijas apbalvojumi Latvijas pilsoņiem

Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds V apbalvojis:

ar Svētā Olafa ordeņa Lielo Krustu (I šķiru) —

1. Gunti Ulmani, LR Valsts prezidentu

2. Ainu Ulmani, LR Valsts prezidenta kundzi

ar Svētā Olafa ordeņa II šķiru — ordeņa lielvirsniekus —

3. Alfredu Čepāni, LR Saeimas priekšsēdētāju

4. Guntaru Krastu, LR Ministru prezidentu

5. Valdi Birkavu, LR ārlietu ministru

6. Vili Krištopanu, LR satiksmes ministru

7. Vladimiru Makarovu, LR labklājības ministru

8. Ivaru Milleru, LR Valsts prezidenta kancelejas vadītāju

9. Valdi Krastiņu, LR vēstnieku Norvēģijā

ar Svētā Olafa ordeņa III šķiru — ordeņa komandierus —

10. Andri Tomašūnu, LR Saeimas deputātu, Latvijas–Norvēģijas

parlamentārās sadarbības grupas vadītāju

11. Juri Eihmani, pulkvedi, LR Nacionālo bruņoto spēku komandieri

12. Māri Riekstiņu, LR Ārlietu ministrijas valsts sekretāru

13. Andri Razānu, LR Valsts prezidenta ārlietu padomnieku

14. Vinetu Uškāni, LR Valsts prezidenta tieslietu padomnieci

15. Gunāru Meierovicu, politiķi, bij. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu

sadarbības ministru

16. Andri Bērziņu, Rīgas mēru

17. Viktoru Kulbergu, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras

priekšsēdētāju

18. Marisu Jansonu, Oslo simfoniskā orķestra diriģentu

ar Svētā Olafa ordeņa IV šķiru — ordeņa virsniekus —

19. Anatoliju Jerumani, pulkvedi, LR Valsts prezidenta padomnieku

militārajos jautājumos

20. Arti Bērtuli, Valsts protokola vadītāju

21. Ivetu Sers, LR Ministru prezidenta padomnieci

22. Aiju Blūmani, Triju Zvaigžņu ordeņa domes sekretāri

23. Kārli Greiškalnu, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāju

24. Kaiju Vendu, Norvēģijas Latviešu biedrības priekšsēdētāju

25. Gaidi Zeibotu, LR Jūras spēku komandieri

26. Jāni Ikstenu, Vidzemes augstskolas rektoru

27. Igoru Klapenkovu, Vidzemes augstskolas direktoru

28. Voldemāru Strīķi, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektoru

29. Pēteri Laķi, Kultūras akadēmijas rektoru

30. Anci Karnupu, bij. Baltijas asamblejas ģenerāldirektori,

norvēģu valodas pasniedzēju

31. Elīnu Eglīti, biedrības "Norden" priekšsēdētāju

32. Argitu Daudzi, biedrības "Norden" dibinātāju,

LR vēstniecības Norvēģijā konsultanti

33. Andri Bērziņu, Unibankas prezidentu

34. Gundaru Strautmani, Norvēģijas–Latvijas biznesattīstības fonda

direktoru padomes biedru

35. Zigmāru Strautiņu, Līvānu stikla rūpnīcas prezidentu

36. Andri Feldmani, akciju sabiedrības "Kaija" ģenerāldirektoru

37. Gunvaldi Vēsmiņu, uzņēmuma "Laskana" direktoru

38. Sarmīti Ēlerti, laikraksta "Diena" galveno redaktori

39. Induli Ranku, tēlnieku

40. Egilu Rozenbergu, tekstilmākslinieku

ar Svētā Olafa ordeņa V šķiru — ordeņa bruņiniekus —

41. Dairi Cālīti, Norvēģijas–Latvijas biznesattīstības fonda direktoru

42. Vitoldu Zaharu, Cietumu administrācijas priekšnieku

43. Arni Lokmani, LR Valsts prezidenta adjutantu

44. Sergeju Čepjolkinu, Valmieras cietuma priekšnieku

45. Rudīti Kalpiņu, rakstnieci, tulkotāju

46. Knutu Skujenieku, dzejnieku

47. Aldonu Tepferi, tulkotāju

48. Vinetu Vinteri, Valmieras pilsētas pašvaldības pārstāvi un

atbildīgo personu sadarbībai ar Ziemeļvalstīm

49. Ingrīdu Peldeksi, Ziemeļvalstu informācijas biroja darbinieci

50. Janu Liepiņu, Ziemeļvalstu informācijas biroja darbinieci

51. Jāni Matuli, Ziemeļvalstu centra pārstāvi Talsos

52. Antru Prāni, tulkotāju

53. Solveigu Elsbergu, tulkotāju

54. Valtu Ērenštreitu, folkloristu

 

Esot valsts vizītē Latvijas Republikā, 1998.gada 2.—3.septembrī

Par Norvēģijas apbalvojumu —

Svētā Olafa ordeni

ORDENIS.JPG (36632 BYTES) 1847. gadā Zviedrijas karalis Oskars I vienlaikus ar Norvēģijas valsts karoga un ģerboņa iedibināšanu izveidoja arī īpašu Svētā Olafa ordeni. Kad 1905. gadā Norvēģija pārtrauca ūniju ar Zviedriju un izveidoja neatkarīgu karalisti, tas kļuva par Norvēģijas augstāko apbalvojumu.

Pašlaik tas ir vienīgais Norvēģijas ordenis, un tam ir ļoti augsts prestižs Eiropā. To piešķir par ārkārtīgi izciliem civilajiem vai militārajiem nopelniem. Ordenim ir 5 šķiras, un ar to apbalvo arī sievietes un ārzemniekus.

Ordenis nosaukts Norvēģijas patrona Sv. Olafa vārdā. Olafs bijis Norvēģijas karalis no 1015. līdz 1023. gadam un ieviesis Norvēģijā kristīgo ticību. Ar viņa vārdu saistās dažādi brīnumaini atgadījumi, bet viņa pīšļi atdusas Niderosas katedrālē Tronheimā.

Ordeņa zīme ir baltas emaljas Maltas tipa krusts, starp kura zariem kronēti zeltīti O burti. Centrā — sarkanas emaljas medaljonā kronēts zeltīts Norvēģijas lauva ar Sv. Olafa cirvi ķetnās, apkārt — tumši zilas emaljas aplis ar baltām malām.

Reversā — karaļnama devīze: "Ret og sandhed." (Likums un patiesība.) Krustu ar lenti savieno zeltīts kronis, uz kura novietots neliels Norvēģijas lauva. Ja Sv. Olafa ordeni piešķir par militāriem nopelniem, starp kroni un krustu novieto sakrustotus zobenus. Ordeņa lente ir nacionālā karoga krāsās: sarkana ar baltizilibaltām malas svītrām. Ordeņa zvaigzne — astoņstaru, sudraba, tās centrā novietots ordeņa krusta aversa attēls bez kroņa.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!