Divas tautas, divas valstis — Norvēģija un Latvija — ciešā rokasspiedienā

Vakar, 3.septembrī, noslēdzās Norvēģijas karaļa

Haralda V un karalienes Sonjas valsts vizīte Latvijā

Saruna vizītes pirmajā dienā Rīgas pilī

Norvēģijas karāļpāris Latvijas Okupācijas muzejā Foto: A.F.I.

Paraksts Rīgas Goda viesu grāmatā

Satikšanās pie Rīgas Doma

Norvēģijas karalis Haralds V

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis

2.septembris. Ar godu, ar cieņu, ar apliecinājumu — Brāļu kapos Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Viesojoties Valmierā

3.septembris. Norvēģijas karaliene Sonja un Aina Ulmanes kundze atklājot Tūra Heijerdāla izstādi …

… un sarunā ar Tūru Heijerdālu un Valmieras cietuma priekšnieku Sergeju Čepjolkinu Foto: A.F.I.

Atklājot uzņēmēju semināru

Viņa Majestātes Haralda V valsts vizītes ietvaros vakar, 3. septembrī, valsts prezidents Guntis Ulmanis un Norvēģijas karalis tirdzniecības centrā "Mols" atklāja Norvēģijas un Latvijas uzņēmēju semināru.

Guntis Ulmanis norādīja uz īpaši labvēlīgo ekonomisko sadarbību, kas pēdējos gados izveidojusies starp abām valstīm. Valsts prezidents izteica arī viedokli, ka ir jāattīsta vēl neizmantotās iespējas gaisa un jūras satiksmē.

Valsts prezidenta

preses dienests

Valsts prezidents Guntis Ulmanis:

Jūsu Majestāte, cienījamās dāmas un godājamie kungi!

Man ir liels prieks sveikt Jūsu Majestāti, mūsu Norvēģijas draugus un Latvijas uzņēmējus, atklājot šodienas semināru, kurš veltīts Latvijas un Norvēģijas saimnieciskajai sadarbībai.

No tagadnes atskatoties pagātnē, mēs redzam, ka mūsu zemju saimnieciskajām un tirdzniecības attiecībām ir vairāk nekā 1000 gadu ilga vēsture. Pa Daugavu gāja vikingu tirdzniecības ceļi uz Austrumu zemēm. Mūsu zemēm bija būtiska loma Hanzas tirdzniecībā. Šīs tūkstošgadu ilgās tradīcijas kļuva bagātākas ar katru gadu simtu, katru gadu desmitu, neraugoties uz to, ka mainījās dažādas varas Baltijas jūras krastos, mainījās valstu robežas. Diemžēl šīs tradīcijas pārrāva "dzelzs priekškars".

Tagad esam liecinieki tam, kā gadu no gada paplašinās Norvēģijas un Latvijas uzņēmēju sadarbība, redzam, kā Latvijā ar savām idejām un precēm ienāk arvien vairāk norvēģu tirgotāju, rūpnieku. Mūsu senās tradīcijas atdzimst.

Tas ir likumsakarīgi. Latvijas valsts ir kļuvusi par zemi, ar kuru ir interesanti un izdevīgi sadarboties uzņēmējdarbības un tirdzniecības jomā. Mēs varam lepoties ar mūsu iesākto reformu gaitu un rezultātiem. Šajos nedaudzajos gados kopš neatkarības atjaunošanas, konsekventi realizējot uz brīva tirgus ekonomikas izveidošanu vērstas reformas, ir izdevies pārvarēt padomju sistēmas sabrukuma izraisīto saimniecisko krīzi, ir izveidota funkcionējoša tirgus ekonomika, un pēdējo gadu rādītāji norāda uz stabilu ekonomisko izaugsmi.

Neapšaubāmi, viens no pamatiem šai sekmīgai attīstībai ir mūsu atvērtība jaunām idejām, jaunām tehnoloģijām. Mēs esam atvērti sadarbībai ar ārzemju partneriem, jo uzskatām, ka savstarpēja mijiedarbība palielinās mūsu izaugsmes spējas, dos jaunus impulsus mūsu tālākai attīstībai.

Apsveicu Norvēģijas uzņēmumu iesaistīšanos Latvijas tautsaimniecībā. Šodien ar Latviju sadarbojas jau daudzi norvēģu uzņēmumi — "Statoil", "Norsk Hydro", "Varner Gruppen", "Hakon Gruppen" un citi. Manis nosauktie vārdi ir zināmi Latvijas iedzīvotājiem.

Uzskatu, ka mūsu valstu saimnieciskajai sadarbībai ir vēl ievērojamas izaugsmes iespējas. Neizmantotas ir sadarbības iespējas gaisa un jūras pasažieru satiksmes jomā. Atļaujiet man šodien izteikt pārliecību, ka Viņa Majestātes Norvēģijas karaļa valsts vizīte un šodienas seminārs iesāks jaunu posmu mūsu daudz plašākā un ciešākā sadarbībā.

Paldies par uzmanību! Novēlu semināra dalībniekiem sekmīgu darbu.

Uzruna seminārā "Norvēģija – Latvija. Mazumtirdzniecības attīstība" Rīgā 1998.gada 3.septembrī

Ekonomikas ministrs

Laimonis Strujevičs:

Uzruna seminārā "Norvēģija – Latvija. Mazumtirdzniecības attīstība" Rīgā 1998.gada 3.septembrī

Jūsu Majestāte! Prezidenta kungs! Jūsu ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir liels prieks šeit, Rīgā, sveikt tik plašu un nozīmīgu Norvēģijas delegāciju.

Īpašu gaisotni rada tas, ka ar savu klātbūtni mūs ir pagodinājis ļoti augsts viesis — Norvēģijas karalis Haralds V.

Ievadot šodienas semināru, es gribētu nedaudz raksturot Latvijas pašreizējo ekonomisko stāvokli un īstenoto politiku, kā arī sniegt ieskatu Latvijas un Norvēģijas līdzšinējo ekonomisko attiecību līmenī.

Latvijas valdības politika kopš neatkarības atgūšanas ir bijusi vērsta uz ekonomikas pārkārtošanu no plānveida uz tirgus saimniecību un tirdzniecisko sakaru attīstīšanu gan ar Eiropas Savienību, gan ar kaimiņvalstīm.

Nepilnu astoņu gadu laikā Latvijā ir panākts ievērojams progress tirgus ekonomikas izveidē. Īpašuma struktūrā tagad dominē privātais sektors, ārējā tirdzniecība, un cenas ir pamatos liberalizētas, ir izveidots vairums tirgus ekonomikas funkcionēšanai nepieciešamo institūciju.

Ar gandarījumu ir jāatzīmē, ka Latvijā veiktās konsekventās reformas ir sākušas nest augļus. Valdības fiskālā un monetārā politika, kā arī strukturālo reformu paātrināšana sekmē investīcijas privātajā sektorā un veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Īpaši veiksmīgs ir bijis pagājušais gads. Iekšzemes kopprodukts 1997.gadā pieauga par 6,5%, inflācijas līmenis tika samazināts līdz 7%, valsts beidza gadu ar fiskālo pārpalikumu, samazinājās valsts ārējais un iekšējais parāds.

Arī ekonomiskā attīstība 1998.gada pirmajā pusē vieš optimismu. Turpina kristies inflācija. Jūlijā 12 mēnešu inflācija nokritās līdz zemākajam līmenim kopš ekonomisko reformu uzsākšanas — līdz 4,6%. Budžets pildās ar pārpalikumu. Iekšzemes kopprodukts turpina strauji pieaugt. Tā šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 1997.gada pirmo ceturksni, tas pieauga par 7,6%.

Ekonomiskās aktivitātes pieaugums ir vērojams gandrīz visās tautsaimniecības pamatnozarēs. Veiksmīgi attīstās tranzītbizness, kas sekmē straujus pieauguma tempus transportā. Augsti pieauguma tempi ir vērojami rūpniecībā un celtniecībā.

Pēdējā laikā ir vērojams īpaši straujš pieaugums arī tirdzniecībā, kuras attīstībai ir veltīts šodienas seminārs. Statistikas dati liecina, ka mazumtirdzniecības apgrozījums 1997.gadā salīdzināmajās cenās ir pieaudzis par 16,2%. Bet 1998.gada janvārī — jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, apgrozījums palielinājies vēl straujāk — par 23,3%.

Mazumtirdzniecības apgrozījumu sekmē iedzīvotāju reālo ienākumu pieaugums un jaunu pakalpojumu veidu, piemēram, līzinga, arvien plašāka pieejamība.

Ekonomiskās izaugsmes potenci vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Tās 1996.gadā pieauga par 21%, bet 1997.gadā — vēl par 11%, tādējādi tiek radīts pamats tautsaimniecības izaugsmei turpmākajos gados.

Liela loma eksportspējīgu ražotņu veidošanā, kā arī ārzemju pieredzes, tehnoloģijas un vadības procesa pārņemšanā ir ārvalstu investīcijām.

Kopš 90. gadu sākuma līdz 1997.gada beigām kopējais uzkrāto ārvalstu investīciju apjoms Latvijā ir bijis 2,2 miljardi latu, bet 1997.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir pieaudzis par 42%.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ārvalstu uzņēmēji Latvijā tiešo investīciju veidā ir ieguldījuši 305 latus jeb 517 ASV dolāru. Tādējādi Latvija ir pietuvojusies tām Viduseiropas un Austrumeiropas pārejas ekonomikas valstīm, kuras ir līderes ārvalstu investīciju piesaistīšanas ziņā.

Latvijā īstenotās ekonomiskās reformas ir atzinīgi novērtētas starptautiskajās ekonomiskajās institūcijās. Ir jāatzīmē, ka neatkarīgo starptautisko aģentūru "Standard & Poor’s" un "Moody’s" noteiktie Latvijas kredītreitingi ir vieni no augstākajiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Piešķirtie kredītreitingi atbilst tā sauktajai investīciju pakāpei. Tas nozīmē, ka Latvija ir viena no valstīm, kurām finansu institūcijas var aizdot naudu ar prognozējamu un saprotamu risku.

Tāpēc arvien vairāk ārvalstu kompāniju un finansu institūciju sāk apzināt Latviju kā vietu, kur ir iespējams izdevīgi un ar samērojamu risku ieguldīt.

Latvijas valdība vēlas sekmēt tirdzniecību, kā arī mudināt ārvalstu kompānijas investēt Latvijā un izmantot to kā izejas punktu tirdzniecībai ar svarīgiem tirgiem Krievijā, Viduseiropā un Austrumeiropā.

Starptautisko attiecību jomā Latvija kopš neatkarības atgūšanas ir īstenojusi brīvas tirdzniecības politiku, dibinot labas attiecības un stipras savienības ar mūsu kaimiņiem un draugiem.

Mēs vēlamies kļūt par pilntiesīgiem Eiropas Savienības (ES) locekļiem, nodibināt ciešus sakarus ar transatlantiskajām struktūrām, tai skaitā ar NATO, kā arī vēlamies uzturēt labas kaimiņattiecības ar Krieviju.

Pievienošanās Eiropas Savienībai ir mūsu ārpolitikas prioritāte un arī ekonomikas mērķis. Dziļāka integrācija ar Eiropas Savienību tiek veidota atbilstoši Eiropas līgumam par asociācijas izveidošanu starp Latviju un ES, kurš ir spēkā no 1998.gada 1.februāra, pakāpeniski izveidojot brīvās tirdzniecības telpu starp ES un Latviju un aptverot visu tirdzniecību starp tām, regulējot darbaspēka kustību, uzņēmējdarbības dibināšanu, pakalpojumu sniegšanu, kapitāla kustību un citus ekonomiskos nosacījumus.

Pašreiz risinās pievienošanās sarunas Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO), un mēs ceram, ka jau šogad Latvija kļūs par šīs organizācijas dalībnieci. Latvijas tirdzniecības likumdošana jau tagad atbilst GATT principiem. Ar iestāšanos PTO tiks pabeigta ievērojama tirdzniecības likumdošanas harmonizācijas un uzlabošanas fāze, kas pavērs Latvijai iespējas piedalīties pasaules tirdzniecībā, ievērojot vienotus likumus, kā arī dos zināmus labumus investoriem Latvijā, piemēram, piemērot PTO strīdu izšķiršanas mehānismu utt.

Vairāk nekā puse no Latvijas eksporta un importa ir ar ES valstīm, lai gan pirms neatkarības atgūšanas Latvijai gandrīz nebija ārējās tirdzniecības ārpus bijušā sociālisma valstu bloka. Sadalījumā pa valstīm 1998.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas lielākais tirdzniecības apgrozījums bija ar Vāciju (16,3% no ārējās tirdzniecības kopapjoma), Krieviju (13,4%), kā arī Zviedriju, Lielbritāniju, Lietuvu un Somiju (ar katru vairāk nekā 6% no kopējā tirdzniecības apgrozījuma).

Raksturojot Latvijas un Norvēģijas attiecības, ir jāatzīmē, ka Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas 1991.gadā atzina Latvijas neatkarību. Kopš tā laika Latvija un Norvēģija ir parakstījušas apmēram desmit starpvalstu līgumus.

Latvijas un Norvēģijas tirdznieciskās attiecības regulē Latvijas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) (Šveice, Lihtenšteina, Islande un Norvēģija) brīvās tirdzniecības līgums, kurš ir spēkā no 1996.gada 1.jūnija. Līguma ietvaros Apvienotās komitejas sēdē 1997.gada 4.jūnijā līgumslēdzējas puses vienojās par kvantitatīvo ierobežojumu atcelšanu un tālāku pakāpenisku tirgus atvēršanu investīcijām un tirdzniecībai ar pakalpojumiem.

Mūsu valstu ekonomiskās attiecības raksturo šādi skaitļi. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Norvēģiju 1998.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 15,2 miljonus latu, kas ir aptuveni 1% no Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījuma kopapjoma. Latvija uz Norvēģiju eksportēja preces par 3,9 miljoniem latu (0,7% no kopējā eksporta), galvenokārt koksni un tās izstrādājumus, tekstilmateriālus un tekstilizstrādājumus, bet importēja preces par 11,3 miljoniem latu (1,2% no kopējā importa), galvenokārt mašīnas un mehānismus, elektriskās iekārtas, kā arī dzīvniekus un lopkopības produkciju.

Līdz 1996.gada sākumam Norvēģijas investīcijas Latvijā bija salīdzinoši nelielas. Taču no 1996. līdz 1998.gadam, pēc Latvijas Attīstības aģentūras novērtējuma, Norvēģijas koncerni "Statoil", "Varner Gruppen" un "Hakon Gruppen" ir ieguldījuši līdz 70 miljoniem ASV dolāru, tai skaitā "Statoil" — 40 miljonus ASV dolāru. Pēc iecerētajiem plāniem, turpmākajos divos gados norvēģu ieguldījumu kopējais apjoms varētu pārsniegt 240 miljonus ASV dolāru.

Pavisam Latvijā reģistrēts vairāk nekā 80 kopuzņēmumu, kuru kapitālā līdzekļus ieguldījuši norvēģu uzņēmumi. Pārsvarā šie ieguldījumi ir tirdzniecības un nekustamā īpašuma, kā arī naftas produktu jomā. Taču būtu vēlama lielāka norvēģu uzņēmēju interese un ieguldījumi ražojošā sfērā.

Tirdzniecības un nekustamā īpašuma jomā aktīvi darbojas tādi Latvijas un Norvēģijas kopuzņēmumi kā "Varner Hakon Latvia", "Varner Baltija", "Varner Hakon Invest", "Norvesen Baltija", "Rimi Baltija", "RIOS", "Viesnīca Rīdzene SIA", bet naftas produktu biznesā — "Statoil Latvia". Daudzas no manis minētajām firmām šodien piedalās arī šajā seminārā.

Pabeidzot savu runu, es gribu šeit apliecināt to, ka Latvijas valsts ekonomiskās attīstības kurss arī turpmākajos gados paliks nemainīgs: turpināt virzību uz Rietumu tipa tirgus saimniecību ar pietiekami liberālu, uz konkurences principiem un privātīpašumu balstītu ekonomiku, atvērtu ārējās tirdzniecības politiku un pakāpenisku ekonomiskās vides pielāgošanu Eiropas Savienības prasībām.

Mēs ļoti labi apzināmies, ka ekonomiskās reformas Latvijā vēl nav pabeigtas. Ir jāturpina rekonstruēt tautsaimniecību, ieviest modernu menedžmentu un izglītot cilvēkus tiem jaunajos — tirgus funkcionēšanas — apstākļos. Tieši tāpēc mums ir vajadzīga ārzemju progresīvā pieredze. Šī iemesla dēļ augstu vērtējam Norvēģijas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Es gribu pateikties visiem šī semināra organizētājiem un dalībniekiem.

Novēlu lietišķus kontaktus semināra dalībniekiem un tālākus panākumus kopuzņēmumu, it īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, veidošanā.

Pateicos par uzmanību!

Ekonomikas ministra Laimona Strujēviča stāstitā (attēlā pa labi) uzmanīgi seko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Viktors Kulbergs, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Apmeklējot Ādažu poligonu

Vakar, 3.septembrī, savas valsts vizītes otrajā un reizē pēdējā dienā, Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds V kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani ieradās Ādažu poligonā, kur tikās ar Latvijas aizsardzības ministru Tālavu Jundzi un augstākajiem Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virsniekiem, kā arī noskatījās militārās mācības.

Augstiene, kurā izvietots militāro mācību novērošanas punkts, paceļas tālu pāri poligona paugurainajiem plašumiem, un augsto viesu limuzīnu eskorts redzams jau pa lielu gabalu. Līdz Viņa Majestātes piebraukšanai ir vēl mirklis laika, kurā uzklausu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku ģenerālinspektora Jāņa Baškera viedokli:

— Norvēģijas karaļa apmeklējums ir ļoti nozīmīgs, jo Norvēģija sniedz lielu palīdzību mūsu Nacionālo bruņoto spēku izveidē. Īpaši uzskatāmi tas redzams šeit, Ādažos, kur arī daudzi norvēģu virsnieki palīdz mūsu Baltijas bataljona karavīru mācībās. Līdz ar to šis apmeklējums ir ļoti nozīmīgs arī Norvēģijas pusei — tieši norvēģu virsniekiem. Viņiem noteikti būs vērtīgi uzklausīt sava karaļa vērtējumu un norādījumus, pēc mācībām dzirdēt arī karaļa vērtējumu par latviešu karavīru iemaņām. Svarīgs šis apmeklējums ir arī tāpēc, ka Norvēģija Latvijai daudz palīdzējusi un palīdz arī materiālu apgādē. Karaļa vērtējumi būs jo nozīmīgāki tāpēc, ka viņš pats ir guvis labu militāro izglītību un orientējas armijas profesionālajos jautājumos.

Vēl mirklis, un limuzīnu kavalkāde jau virknējas asfaltētajā laukumā mācību novērošanas punkta pakājē. Augstos viesus sagaida Latvijas aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis un iepazīstina ar augstākajiem NBS virsniekiem. Pēc tam Viņa Majestāte karalis Haralds V un Valsts prezidents Guntis Ulmanis līdz ar personām, kas viņus pavada, un nelielu žurnālistu grupiņu tiek aicināti apspriežu teltī, kur Zemessardzes komandieris pulkvedis Raimonds Grauba iepazīstina viesus ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vēsturi un šodienas aktualitātēm.

— Par Latvijas pašreizējo Nacionālo bruņoto spēku sākumu varam uzskatīt 1991. gada janvāri, kad tūkstošiem latviešu brīvprātīgo sargāja Vecrīgas barikādes ap mūsu valdības ēkām,— stāsta Raimonds Grauba. — Var droši teikt, ka apmēram 70 procenti no NBS pašreizējiem virsniekiem un karavīriem 1991. gada janvārī stāvēja uz barikādēm gatavi sargāt Latvijas neatkarību. R.Grauba uzsver, ka viens no pirmajiem Latvijas valsts likumiem pēc neatkarības atjaunošanas bija likums par Zemessardzi, kad šajā patriotiskajā organizācijā pavisam īsā laikā iestājās apmēram 10 tūkstoši brīvprātīgo.

Tālāk pulkvedis savā koncentrētajā pārskatā atzīmē nozīmīgākos Latvijas NBS rašanās posmus: robežsardzes un citu aizsardzības spēku grupējumu izveidi, armijas un Zemessardzes pakļaušanu kopīgai vadībai un citus svarīgākos lēmumus.

— Gatavojot savu uzstāšanos, es domās pārskatīju visus lielākos starptautiskos projektus, kuros esam iesaistījušies, un konstatēju, ka visos tajos piedalās un mums palīdz arī Norvēģija,— tālāk teica R.Grauba, atsevišķi raksturojot Baltijas bataljonu, kā arī BALTNET, BALTRON un BALTDECOL projektu. — Es gribu uzsvērt, ka piedalīšanās starptautiskos projektos ir mūsu Nacionālo bruņoto spēju prioritāte. Bez līdzdalības starptautiskos projektos nav iedomājama mūsu NBS attīstība. Atļaujiet man beigt ar optimistisku informāciju: saskaņā ar Latvijas parlamenta lēmumu, turpmāk Latvijas aizsardzības vajadzībām tiks atvēlēts viens procents no valsts nacionālā kopprodukta.

— Optimistiski būtu, ja divi procenti,— smaidot iestarpina Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Pēc tam BALTBAT ārzemju instruktoru grupas komandieris, norvēģu majors Geirs Karlsens augstos viesus iepazīstina ar starptautiskās militāro instruktoru grupas darbību. Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem patlaban palīdz 25 militārpersonas un 20 valodas mācību instruktori no visām Ziemeļvalstīm, kā arī Apvienotās Karalistes un Nīderlandes. Galvenā instruktoru uzmanība veltīta BALTBAT sagatavošanai un militārās meistarības pilnveidošanai. Liela vērība tiek jaunās tehnikas apgūšanai. Viens no mācību procesa galvenajiem principiem — lai, mācības pabeiguši, latviešu virsnieki paši varētu pilnībā likt lietā jaunapgūtās vadības iemaņas. Jaunāko ieroču un kara materiālu klāstā majors Karlsens min prettanku raķetes un medicīnas iekārtas, kā arī jaunās teltis, izsakot "cerību", ka nāks barga ziema un būs iespēja praksē pārliecināties par jauno kara materiālu labajām īpašībām.

Atšķirībā no pulkveža Graubas, norvēģu majors savu informāciju beidz ar paskumju noti: — Man ļoti žēl, ka mans dienesta laiks šeit Latvijā beidzas, jau sestdien es Latviju atstāšu. Tas ir skumji, jo man šeit bija interesants darbs un tiešām laba sadarbība.

Pēc tam Viņa Majestāte karalis Haralds V, Valsts prezidents Guntis Ulmanis un personas, kas viņus pavada, dodas uz novērošanas platformu. Žurnālisti izvietojas zemāk, platformas priekšā, līdz ar to nokļūstot krietni tuvāk ugunspozīcijās nomaskētajiem čehu 100 milimetru lielgabaliem.

"Uguns intervāls 5 sekundes", atskan komanda, nogrand šāviens, un poligonā aptuveni 800 metru attālumā gaisā uzlido sašautā mērķa baļķu paliekas ar smilšu vāliem. Pametu skatienu uz novērošanas platformu: augstie viesi, ausis ar trokšņu slāpētājiem nodrošinājuši, atzinīgi smaida. Bet ugunspozīcijās, ar krūmiem nomaskētā koku pudurī, atkal uzplaiksnī uguns, nogrand šāviens, un gaisā lido nākamais sadragātais mērķis. Tā visi pieci lielgabali. Veiksmīgi ir arī visi nākamās sērijas šāvieni.

Tad atskan jauna komanda, un no slēptuves uzbrukumā dodas pirmais BALTBAT latviešu rotas vads. Pēc brīža otrs, tad trešais. Karavīri plankumainajos maskēšanas tērpos, tumši grimētām sejām uz zaļpelēkās zāles un dzeltējošo krūmu fona ir grūti pamanāmi. Uzbrūkošo kājnieku ķēdēs izdalās drošības instruktori oranžajās vestēs. Sprakst amerikāņu triecienšautenes "M16" un vieglie ložmetēji, uzbrucēju bruņojumā ir arī "Karl—Gustav" prettanku šāviņi. Ieroči lādēti ar kaujas munīciju, un drošības instruktoru vērīgā acs šādās mācībās ir vairāk nekā nozīmīga — lai kāds aizrautīgs karavīrs neizskrietu pārāk tālu priekšā un pats nenokļūtu apšaudes zonā.

Karavīri intensīvi šaujot, ātri ieņem pusotru kilometru attālās "pretinieka" pozīcijas. Šāvienu kārtas apklust, un mācību dalībnieki pasmagā, pienākumu izpildījušu karavīru solī kāpj novērošanas augstienē. Pirmie atsoļo artilērijas diviziona vīri ar Rumānijā ražotajiem Kalašņikova automātiem plecā. Pēc tam, smagākā solī, ierodas BALTBAT trīs latviešu rotas vadi — ceturtais pašlaik pilda starptautisko miera spēku misiju Bosnijā.

Viņa Majestāte karalis Haralds V spiež roku mācību vadītājiem un atzinīgi raugās karavīros. "Lai kaujās jūs būtu tikpat drosmīgi kā šodien," latviešu karavīriem novēl Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Augstie viesi sakāpj limuzīnos, lai dotos uz Rīnūžiem, bet "LV" vēršas pie Norvēģijas vēstniecības militārā atašeja, pulkveža Freda Īka (Fred A. Eek) :

— Pulkveža kungs, kā jūs vērtējat nule notikušās mācības?

— Es uzskatu, ka tās bija izcili sekmīgas. Vispirms jau jūsu artilēristi — viņi taču sašāva pilnīgi visus mērķus. Tas bija ļoti profesionāli. Tas bija teicami. Man bija prieks to redzēt.

— Diemžēl šodien valsts vizītes protokola striktie nosacījumi žurnālistiem neļāva vērsties ar jautājumu pie paša karaļa. Vai varat komentēt Viņa Majestātes vērtējumu?

— Tas ir ārkārtīgi augsts. Jūs jau zināt, ka Viņa Majestāte ir īpaši ieinteresēts, lai mēs sadarbotos militārajā jomā. Viņš pats arī ir guvis teicamu militāro izglītību, beidzot kavalērijas skolu un militāro akadēmiju. Karalim ir ģenerāļa un jūras spēku admirāļa pakāpe, viņš prot novērtēt augsta līmeņa militārās iemaņas. Un viņš augstu novērtēja šeit, Ādažos, redzēto.

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors

3.septembris. Norvēģijas karalis Haralds V kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Gunti Ulmani un aizsardzības ministru Tālavu Jundzi pie karavīriem Ādažos