Problēmas

Oļģerts Krastiņš,

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis,— "Latvijas Vēstnesim"

Turpinājums.

Sākums "LV" nr.252., 3.09.1998.

Ienākumu avoti

un lielums

1997. gadā visās Latvijas mājsaimniecībās vidējais rīcībā esošais ienākums, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, bija Ls 55,45 mēnesī. Speciāli zinātniskā darba vajadzībām apstrādājām atsevišķi to mājsaimniecību grupa, kur galvenajam pelnītājam ir augstākā izglītība. Var pieņemt, ka gandrīz visi augstskolu beigušie strādā garīgu darbu. Izrādījās, ka šajā grupā vidējais ienākums uz vienu mājsaimniecības locekli 1997. gadā bija Ls 73,58 mēnesī jeb tikai par 33% vairāk nekā vidēji valstī. Turklāt jāņem vērā, ka vēsturiskās grupas "garīgu darbu strādājošie" lielāko daļu veidoja vidējā un zemākā līmeņa darbinieki bez augstākās izglītības: kancelejas darbinieki, grāmatveži, tehniķi, skolotāji, policisti, sekretāri u.c.

Izdevumu struktūra

Sociālās statistikas teorija un prakse ir pierādījusi, ka dzīves līmeņa pētījumos, kad salīdzinājumus laikā vai teritorijā apgrūtina dažādas lietotās naudas vienības vai vienādu vienību atšķirīga maksātspēja, labu priekšstatu par iedzīvotāju labklājības atšķirībām dod viņu patēriņa izdevumu struktūra. Vispirms — pārtikas izdevumu daļa izdevumu kopsummā. Ja sabiedrība ir nabadzīga, šī daļa ir liela, ja turīga, — tad maza. Vēl nozīme ir izdevumu daļai, kas jāsedz ar mazu izvēles iespēju vai pavisam bez izvēles, piemēram, ar mājokli saistītiem izdevumiem.

Izdevumu struktūru var aprēķināt ar bruto vai neto metodi. Pirmajā gadījumā par ienākumiem uzskata summas pirms nodokļu atskaitīšanas, un tad nodokļi, nodevas un citi tāda veida maksājumi parādās kā īpaša izdevumu pozīcija. Otrā gadījumā mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu fiksē pēc nodokļu atskaitīšanas un nodokļi un nodevas kā izdevumu postenis neparādās.

Mūsdienu sociālā statistika mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu un līdz ar to patēriņa izdevumu struktūru rēķina pēc neto metodes, t.i., pēc nodokļu atskaitīšanas. Trīsdesmito gadu statistika izmantoja bruto metodi un nodokļi, nodevas un sociālā apdrošināšana parādās kā izdevumu posteņi.