Saulkrastu novada domes saistošie noteikumi Nr. SN 5/2021

Saulkrastos 2021. gada 28. jūlijā

Par sociālās palīdzības pabalstiem Saulkrastu novadā

Apstiprināti Saulkrastu novada domes
2021. gada 28. jūlija sēdē (prot. Nr. 5/2021 § 20)

Precizēti Saulkrastu novada domes
2021. gada 29. septembra sēdē (prot. Nr. 9/2021 § 21)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām"
15. panta pirmās daļas 7. punktu, 43. panta trešo daļu,
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
33. panta trešo daļu un 36. panta piekto un sesto daļu,
likuma "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu
risināšanā" 14. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka pabalstu veidus, pabalstu apmēru, pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību mājsaimniecībām, kuras ir tiesīgas saņemt šos pabalstus, kā arī lēmumu par pabalstiem apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību (turpmāk – Noteikumi).

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošs dokuments – dokuments, kas apliecina klienta ienākumus, īpašumu, uzkrājumu vai likumisko apgādnieku esamību, izsniegtos aizdevumus, kā arī noslēgtie uztura un dāvinājuma līgumi;

2.2. izdevumus apliecinošs dokuments – elektroniskā kases aparāta čeks, kredītiestādes apliecināts maksājuma uzdevums, stingrās uzskaites kvīts vai faktūrrēķina oriģināls, kurā norādīts klienta vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas apmērs, un kas ir izsniegts laika periodā, kad klientam ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss;

2.3. klients – persona mājsaimniecībā un tās locekļi, kuri personīgi vai ar likumiskā pārstāvja palīdzību vēršas Saulkrastu novada Sociālajā dienestā (turpmāk – Dienests) un pieprasa sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību;

2.4. likumiskais apgādnieks – persona, kurai saskaņā ar Civillikumu ir pienākums rūpēties par savu laulāto, bērniem, vecākiem vai vecvecākiem;

2.5. līdzdarbības pienākumi – pienākumi patstāvīgu sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanai, kurus veic klients, savstarpēji vienojoties ar sociālo darbinieku;

2.6. maznodrošināta mājsaimniecība – mājsaimniecība, kurai piešķirts maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, saskaņā ar šo Noteikumu 5., 6. punktā noteikto;

2.7. trūcīga mājsaimniecība – mājsaimniecība, kurai Ministru kabineta noteiktā kārtībā Dienests ir piešķīris trūcīgas mājsaimniecības statusu un par to ir izsniedzis noteikta parauga izziņu;

2.8. pabalsts – naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir mājsaimniecībai, kurai trūkst līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai, izvērtējot personas un tās ģimenes locekļu materiālos resursus;

2.9. pamatvajadzības – ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība;

2.10. vientuļš pensionārs – vienatnē dzīvojošs pensionārs, kuram nav likumisko apgādnieku.

3. Saistošo noteikumu mērķis ir noteikt Saulkrastu novada pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) sociālās palīdzības sistēmu, kas nodrošina finansiālu atbalstu Saulkrastu novadā deklarētām trūcīgām un maznodrošinātām mājsaimniecībām, lai apmierinātu viņu pamatvajadzības un veicinātu viņu līdzdarbību savas situācijas uzlabošanā un palīdzības sniegšanu vientuļam pensionāram, personām ar pirmās grupas invaliditāti, kuru ienākumi nepārsniedz Noteikumu 20. punktā minēto apmēru.

4. Vienojoties ar klientu, pabalstu, izņemot garantētā minimālā ienākuma pabalstu (turpmāk – GMI pabalsts), var izmaksāt naudā vai pabalsta summas apmērā apmaksāt pakalpojumus (preces), kas nepieciešami, lai apmierinātu mājsaimniecības personu pamatvajadzības.

5. Pašvaldībā noteiktais maznodrošinātās mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 354 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 248 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Atbilstību maznodrošinātas mājsaimniecības statusam izvērtē analoģiski trūcīgas mājsaimniecības statusam.

6. Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu nosaka atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā un Ministru kabineta 2020. gada 17. decembra noteikumos Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" noteiktajam.

7. Atbilstoši Ministru kabineta noteiktai kārtībai par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam, norādītais atsevišķi dzīvojoša un citur dzīvesvietu deklarējuša bērna vecāka sniegtais atbalsts ģimenei vērtējams kā ne mazāks par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru mēnesī katram bērnam.

8. Mājsaimniecības atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam Dienests novērtē pēc iesnieguma saņemšanas par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu, izvērtējot personas ienākumus un materiālos resursus, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu.

II. Pabalstu veidi

9. Normatīvajos aktos noteiktie pašvaldības obligāti izmaksājamie sociālie pabalsti:

9.1. GMI pabalsts;

9.2. mājokļa pabalsts;

9.3. pabalsts krīzes situācijā.

10. Dienests ir tiesīgs izmaksāt šādus sociālās palīdzības pabalstus:

10.1. pabalsts medicīnas pakalpojumu apmaksai;

10.2. pabalsts bērna izglītībai un audzināšanai;

10.3. mājokļa pabalsts vientuļiem pensionāriem, personai ar 1. grupas invaliditāti.

11. Pašvaldībā noteiktais garantētais minimālais ienākumu slieksnis vienai personai mājsaimniecībā atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktajam slieksnim.

12. Pabalstu piešķir mājsaimniecībai, kurai piešķirts trūcīgas mājsaimniecības statuss, kurai trūkst līdzekļu pamatvajadzību nodrošināšanai un kura pilda šajos Noteikumos noteiktos līdzdarbības pienākumus.

13. GMI pabalstu aprēķina, piešķir Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

14. GMI pabalstu izmaksā līdz mēneša 15. datumam.

IV. Mājokļa pabalsts

15. Pabalstu piešķir mājsaimniecībai, kura deklarēta Saulkrastu novadā un dzīvo atbilstoši deklarētajai adresei, vai kura ir noslēgusi īres līgumu par dzīvojamās platības īri Saulkrastu novadā un ir deklarējusi dzīvesvietu Saulkrastu novadā.

16. Mājokļa pabalsts ietver šādas izdevumu pozīcijas:

16.1. dzīvojamo telpu īre,

16.2. apsaimniekošana,

16.3. apkure,

16.4. cietais kurināmais (malka, ogles, briketes, granulas u.c.),

16.5. aukstais un karstais ūdens,

16.6. ūdens zudumi,

16.7. gāze,

16.8. elektroenerģija,

16.9. kanalizācija,

16.10. atkritumu izvešana,

16.11. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana,

16.12. zemes nomas maksa,

16.13. nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļu atvieglojumus,

16.14. izdevumi par mājokļa apdrošināšanu,

16.15. asenizācijas pakalpojumi,

16.16. ūdens skaitītāju uzstādīšana vai pārbaude,

16.17. gāzes balonu iegāde,

16.18. telekomunikācijas,

16.19. internets.

17. Mājokļa pabalsta apmēru aprēķina saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu", garantētā minimālā ienākuma slieksnim piemērojot koeficientu 2 (divi).

18. Mājokļa pabalstu pārskaita uz pakalpojuma sniedzēja norādīto bankas kontu vai izmaksā personai, pārskaitot pabalstu uz personas norādīto kredītiestādes maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

19. Izdevumus par cietā kurināmā iegādi izmaksā vienu reizi gadā:

19.1. pabalsta veidā atbilstoši MK noteikumiem Nr. 809 "Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu" vai,

19.2. pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem pārskaitot pakalpojuma sniedzēja kontā.

20. Vientuļam pensionāram un personai ar 1. grupas invaliditāti, kura ikmēneša ienākumi nepārsniedz 70 % no minimālās darba algas valstī, kalendārajā gadā piešķir pabalstu mājokļa izdevumiem 50 % apmērā no minimālās darba algas valstī, atbilstoši šo noteikumu 19.2. apakšpunktam, pamatojoties uz maksājumu apliecinošiem dokumentiem, kas nav vecāki par trīs mēnešiem.

21. Lai saņemtu mājokļa pabalstu, persona ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no izdevumu rašanās brīža iesniedz Dienestā rēķinus un maksājumu izdevumus apliecinošus dokumentus, izņemot 19.1. apakšpunktā noteiktajā gadījumā.

V. Vienreizējs pabalsts krīzes situācijā

22. Pabalstu krīzes situācijā piešķir, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus, bet, novērtējot situāciju, kurā mājsaimniecība katastrofas vai citu no mājsaimniecības gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.

23. Pabalstu piešķir, ja personas iesniegums saņemts ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc krīzes situācijas rašanās.

24. Pabalstu krīzes situācijā, ja persona palikusi bez iztikas līdzekļiem, izmaksā nekavējoties pārtikas talonu veidā (līdz 10 taloniem vienā reizē). Viena pārtikas talona vērtība ir 2 euro.

25. Dabas katastrofas vai cilvēku izraisītās (antropogēnās) katastrofas gadījumā, pamatojoties uz faktu apliecinošiem dokumentiem (izziņa, lēmums u.c.) pabalstu piešķir divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā, ņemot vērā iepriekš neparedzamo apstākļu radīto zaudējumu sekas, un tikai tajos gadījumos, ja klientam nepienākas cits valsts noteiktais pabalsts, apdrošināšanas atlīdzība vai tas ir nepietiekams minimālo nepieciešamo izdevumu segšanai.

26. Citos no personas gribas neatkarīgu apstākļu radītos krīzes gadījumos, Dienests pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu. Pabalsta apmēru nosaka atbilstoši valstī noteiktajam trūcīgas mājsaimniecības statusa līmenim, nepārsniedzot faktiskos izdevumus. Pabalstu izmaksā pārskaitījuma veidā pabalsta saņēmējam vai pārskaita pakalpojuma sniedzējam, pamatojoties uz krīzes situāciju apliecinošiem dokumentiem (piemēram, izziņas, rēķini u.c.).

27. Pabalsts personas sociālās funkcionēšanas spēju saglabāšanai ietver tehniskā palīglīdzekļa iegādi, ja tehniskais palīglīdzeklis nav iekļauts valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu sarakstā. Pabalstu piešķir valstī noteiktās minimālās darba algas apmērā, bet nepārsniedzot faktiskos izdevumus. Pabalstu izmaksā pārskaitījuma veidā pabalsta saņēmējam vai pārskaita pakalpojuma sniedzējam, pamatojoties uz krīzes situāciju apliecinošiem dokumentiem (piemēram, izziņas, rēķini u.c.).

VI. Pabalsts medicīnas pakalpojumu samaksai

28. Pabalstu medicīnas pakalpojumu samaksai piešķir kopsummā līdz 200 euro gadā vienai personai mājsaimniecībā. Pabalstu piešķir par: ārstēšanās izdevumiem, medikamentiem, optiskajām brillēm, zobu protezēšanu, zobārstniecības pakalpojumiem (tikai pilngadību sasniegušām personām).

29. Pabalstu medicīnas pakalpojumu samaksai par endoprotezēšanas operācijas izdevumiem piešķir ne biežāk kā vienu reizi divos gados, nepārsniedzot 700,00 euro apmēru vienai personai mājsaimniecībā. Šajā punktā noteiktais pabalsts netiek summēts ar 28. un 30. punktā noteiktajiem pabalstiem.

30. Pabalstu medicīnas pakalpojumu samaksai par ārstēšanos no alkohola, narkotisko vielu vai azartspēļu atkarības piešķir, nepārsniedzot 250,00 euro gadā vienai personai mājsaimniecībā. Šajā punktā noteiktais pabalsts netiek summēts ar 28. un 29. punktā noteiktajiem pabalstiem.

31. Lai saņemtu pabalstu medicīnas pakalpojumu samaksai, personai vai tās likumiskajam pārstāvim jāiesniedz šādi dokumenti:

31.1. iesniegums;

31.2. ārstniecības iestādes pēdējo sešu mēnešu laikā izsniegts rēķins vai stingrās uzskaites maksājuma kvīts kopija, kurā ir norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods;

31.3. aptiekas pēdējo sešu mēnešu laikā izsniegts izdevumus apliecinošs dokuments, kurā norādīts personas vārds, uzvārds, personas kods.

VII. Pabalsts bērna izglītībai un audzināšanai

32. Saulkrastu novadā deklarēto trūcīgo un maznodrošināto mājsaimniecībām piešķir pabalstu bērna izglītībai un audzināšanai:

32.1. uzsākot mācību gadu līdz 50,00 euro apmēram vienam bērnam. Pabalstu izmaksā vienu reizi gadā, pamatojoties uz personas iesniegumu, kas iesniegts Dienestā ne vēlāk kā līdz katra gada 30. septembrim. Iesniegumam pievieno skolas piederumu un apģērba iegādes izdevumu apliecinošu dokumentu, kas ir izsniegts pēdējo trīs mēnešu laikā, un kurā ir norādīts personas vārds, uzvārds un personas kods;

32.2. brīvpusdienām vispārizglītojošā skolā. Brīvpusdienas ar Dienesta lēmumu piešķir uz vienu mācību gadu. Lēmums stājas spēkā ar nākamo dienu pēc Dienesta sēdes. Apmaksa tiek veikta katru mēnesi saskaņā ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja rēķinu;

32.3. ēdināšanas izdevumiem bērnam pirmskolas izglītības iestādē 100 % apmērā, laika periodam, kurā personai ir piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss.

VIII. Pabalstu piešķiršanas kārtība

33. Pabalstu piešķir, pamatojoties uz klienta iesniegumu, kuru parakstot, pilngadīgā persona mājsaimniecībā atļauj Dienestam izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par sevi un mājsaimniecības locekļiem.

34. Mutvārdos izteiktu iesniegumu darbinieks privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā, un klients to paraksta. Iesniegumā norāda vēlamās palīdzības vai pabalsta veidu. Klients kopā ar sociālo darbinieku aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju un iesniedz visu mājsaimniecības personu ienākumu un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus, ja Dienestam šīs ziņas nav pieejamas.

35. Dienests pārbauda sniegtās ziņas izlases kārtībā, izskatot iesniegtos dokumentus, novērtējot klienta dzīves apstākļus, pieprasot ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām juridiskām vai fiziskām personām.

36. Dienests 10 (desmit) darba dienu laikā pieņem lēmumu par pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu. Ja pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt pabalstu, Dienests par pieņemto lēmumu rakstiski informē klientu.

IX. Klienta pienākumi, atbildība un līdzdarbība

37. Klientam ir pienākums aktīvi iesaistīties savas problēmas risināšanā.

38. Dienests, noslēdzot vienošanos ar klientu, var noteikt šādus līdzdarbības pienākumus:

38.1. ziņot par apstākļu, kuri nosaka sociālās palīdzības pabalstu saņemšanu vai par kuriem iepriekš sniegtas ziņas, maiņu;

38.2. uzrādīt pieprasītos dokumentus īpašuma, naudas uzkrājumu un ienākumu esamības novērtēšanai;

38.3. personīgi ierasties Dienestā, lai vienotos par pasākumiem, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai par sociālās palīdzības sniegšanu;

38.4. apmeklēt ārstu, lai veiktu medicīnisko izmeklēšanu, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai;

38.5. piekrist ārstēšanai un atveseļošanās pasākumiem, ja persona vēlas saņemt sociālo palīdzību sakarā ar slimību vai invaliditāti, un, ja paredzams, ka tas uzlabos minētās personas veselības stāvokli vai novērsīs tā pasliktināšanos;

38.6. iesaistīties individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izpildē;

39. Ja klients ir sniedzis nepatiesas ziņas par savu materiālo stāvokli vai atsakās veikt līdzdarbības pasākumus, klientam var tikt atteikta sociālās palīdzības pabalsta piešķiršana.

X. Lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

40. Dienesta pieņemto lēmumu var apstrīdēt Saulkrastu novada domē.

41. Saulkrastu novada domes pieņemto lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XI. Noslēguma jautājumi

42. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Saulkrastu novada domes 2013. gada 24. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 4 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Saulkrastu novadā".

43. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Sējas novada domes 2018. gada 24. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 6/2018 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Sējas novadā".

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N. Līcis

Saulkrastu novada domes saistošo noteikumu "Par sociālās palīdzības pabalstiem Saulkrastu novadā"
paskaidrojuma raksts

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs N. Līcis