Par starpvalstu sadarbību

Foto: Vitālijs Stīpnieks A.F.I.

Harrieta Berga (no kreisās), atklājot "Molu"

Vakar Viņa Majestātes Norvēģijas karaļa Haralda V un Viņas Majestātes karalienes Sonjas valsts vizītes ietvaros notika norvēģu koncerna "Varner Hakon Invest" tirdzniecības centra "Mols" oficiālā atklāšana.

Pirms svinīgi tika pārgriezta sarkanā lenta, Viņa Majestāte Norvēģijas karalis Haralds V atklāja semināru "Norvēģija — Latvija. Mazumtirdzniecības attīstība". Tajā uzrunas teica arī Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs, Norvēģijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas valsts sekretāre Harrieta Berga, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs, "Hakon grupas" prezidents Peters Ruzička un citi. Seminārā tika skarts ļoti plašs tēmu loks, taču galvenais uzsvars tika likts tieši uz Latvijas un Norvēģijas savstarpējo ekonomisko saikņu stiprināšanu.

Norvēģijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas valsts sekretāre Harrieta Berga uzsvēra:

— Latvijā šobrīd notiek virzība uz efektīvas tirgus ekonomikas, stabilu sociālo struktūru un demokrātijas un cilvēktiesību sistēmas attīstību. Valsts vizītes galvenais mērķis ir tieši pateikt, ka Norvēģija vēlas būt partnere visos šajos plānos un Norvēģijas valdība piešķir prioritāru nozīmi attiecību stiprināšanai ar Baltijas valstīm ne tikai politiskā un ekonomiskā līmenī, bet arī kultūras sakaru jomā. Neviena valsts nevar sasniegt cilvēka cienīgus dzīves apstākļus un labklājības nodrošinājumu, dzīvojot izolācijā, tādēļ mums ir jāsaprot un jāatbalsta vienam otru. Norvēģijas attieksme pret Latvijas integrāciju Eiropā ir ļoti pozitīva. Latvijas dalība Eiropas Savienībā nākotnē nozīmē, ka mūsu divpusējā tirdzniecība uzplauks vēl vairāk. Liela nozīme ir brīvās tirdzniecības līgumam starp Norvēģiju un Latviju. Protams, Latvijas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā arī stimulēs mūsu savstarpējo ekonomisko attiecību paplašināšanos. Aplūkojot mūsu tirdzniecības rādītājus, varam teikt, ka sadarbība bijusi ļoti veiksmīga. Pagājušajā gadā savstarpējās tirdzniecības apjoms bija četras reizes lielāks nekā pirms pieciem gadiem, un šodien Latvija no visām Baltijas valstīm ir vissvarīgākais Norvēģijas tirdzniecības partneris. Diemžēl šajā tirdzniecībā dominē tikai atsevišķi preču veidi, tāpēc šobrīd ļoti svarīgs uzdevums ir paplašināt nomenklatūru. Tikpat svarīgi ir runāt par sadarbību arī ražošanas jomā, par investīciju tālāku attīstību. Uzskatām, ka Latvijā aktīvi darbojas aptuveni simt norvēģu uzņēmumu; lielākā daļa no tiem gan izmanto tirdzniecības pārstāvniecību vai lokālo partneru starpniecību, taču domājam, ka tuvākajā nākotnē pieaugs tiešo investīciju apjoms. Tiešās investīcijas Latvijā novirzītas uz ļoti daudziem sektoriem, taču vissvarīgākās ieguldītas mazumtirdzniecībā un nekustamajā īpašumā. Mēs redzam, ka Latvija ir parādījusi ārkārtīgu atvērtību ārvalstu investīcijām, dod vienādas tiesības un vienādas iespējas gan vietējiem, gan ārzemju investoriem. Latvija tādējādi veidojas par ļoti interesantu valsti investīciju ieguldīšanai.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Viktors Kulbergs, analizējot investīciju un biznesa iespējas Latvijā, cita starpā sacīja:

— Astoņos gados kopš neatkarības atgūšanas trīs Baltijas valstis par spīti dažādām iekšējām un ārējām grūtībām un tikai ar relatīvi nelielu ārvalstu investīciju palīdzību ir spējušas pārkārtot savu ekonomiku uz brīvā tirgus sliedēm. Protams, lai panāktu attīstītākās Rietumeiropas un Skandināvijas valstis, vēl ir neaptverami daudz jāizdara, taču Baltiju var uzskatīt par starptautiskam biznesam drošu un labvēlīgu vidi. Nacionālā kopprodukta pieaugums pēdējā gadā vairāk nekā par sešiem procentiem to apliecina. Un tas, kas vēl nav paveikts, jāuzskata nevis par trūkumu, bet par iespēju ieguldīt un pelnīt!

Semināra dalībnieku vidū bija gan daudzi pazīstami uzņēmēji, gan banku un ministriju vadošie darbinieki. Var uzskatīt, ka 3. septembrī "Molā" notika ciešs un draudzīgs rokasspiediens starp Norvēģiju un Latviju.

Bet Latvija ieguvusi atkal vienu jaunu, skaistu tirdzniecības centru — tagad mums ir ne tikai norvēģu koncerna "Varner Hakon Invest" lielveikali "Dole", "Rimi – Purvciems" un "Centrs", bet arī "Mols" Rīgā, Krasta ielā.

Jāteic, ka 1997. gads un šā gada pirmā puse bijis straujš "Varner Hakon Invest" izaugsmes laiks. Firmas dibinātājas — Norvēģijas kompānijas "Varner grupa" un "Hakon grupa" — kopīgi investējušas Latvijā vairāk nekā 50 miljonu ASV dolāru. Pusotra gada laikā "Varner Hakon" kļuvusi par vienu no ievērojamākajām nekustamo īpašumu kompānijām Baltijā, ieņemot vadošo vietu tirdzniecības centru jomā un vienu no vadošajām — viesnīcu biznesā Latvijā.

Šā tirdzniecības centra celtniecība tika uzsākta 1995. gadā."Varner Hakon Invest" to kā nepabeigtu celtniecības objektu iegādājās 1997. gada sākumā. Tajā bija nepieciešami ievērojami pārprojektēšanas un pārbūves darbi, kurus veica arhitektu birojs "Sarma & Norde" un sabiedrība ar pilnu atbildību "SBRE", kuru izveidoja divas celtniecības kompānijas, ar kurām "Varner Hakon Invest" bija sadarbojies jau iepriekš — "Re & Re" un "Skonto būve". Kopējās investīcijas tirdzniecības centra izveidei ir aptuveni 9 miljoni dolāru. "Molā" ir vairāk nekā 60 tirdzniecības vietu, un tajā pircējiem nodrošināts plašs pakalpojumu spektrs un mūsdienu prasībām atbilstošas ērtības.

Mudīte Luksa, "LV"

Konferences gaitā Foto: Arnis Blumbergs, "LV"