mazo uzņēmumu atbalstam

Par starpvalstu

sadarbību

Vakar, 3. septembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā sākās starptautiskā konference "Baltijas dinamika", kas veltīta inovācijām ekonomikā. Šīs konferences ietvaros 4. septembrī tiek organizēta Vācijas un Latvijas sadarbības diena — seminārs inovatīviem uzņēmumiem, kas piedāvā tehniskos pakalpojumus, un industriāli orientētām zinātniskām iestādēm. Sadarbības dienu no Latvijas puses rīko Latvijas Tehnoloģiskais centrs (LTC) un tā paspārnē izveidotais Konsultāciju un informācijas birojs (BIK), kura uzdevums ir sniegt jaunajiem uzņēmumiem konsultācijas un praktiskus padomus biznesa plānu izstrādāšanā, tirgzinībā, produkcijas kvalitātes nodrošināšanā u.c., bet no Vācijas puses — Rūpnieciski pētniecisko darba grupu apvienība (AiF) "Otto von Guericke".

Kā "LV" pastāstīja BIK konsultants Jevgēņijs Kovaļčuks, apvienība AiF uzkrājusi lielu pieredzi līdzīgu pasākumu organizēšanā dažādās valstīs. Latvijā tāds notiek pirmo reizi. Arī Baltijas valstīs šādi semināri nav bijuši — šis ir pirmais mēģinājums. AiF aktīvi meklē partnerus. Tai ir reģionālās pārstāvniecības daudzās valstīs, un, lai šādu pārstāvniecību varētu atvērt arī Latvijā, ir jāprot pierādīt, ka mūsu valstī ir vērā liekams zinātniskais potenciāls.

Patlaban organizācijā AiF ietilpst 108 rūpnieciski pētnieciskas apvienības. Tās mērķis ir veicināt kopīgu rūpniecisko pētījumu projektu īstenošanu. Šo 108 rūpnieciski pētniecisko apvienību darbības rezultātus Vācijā izmanto aptuveni 50 000 mazo un vidējo uzņēmumu, kuriem nepietiek finansiālo līdzekļu, lai patstāvīgi veiktu zinātniskos pētījumus. Turpretī, izmantojot kopīgo rūpniecisko pētījumu projektus, tie var sev radīt nepieciešamo zināšanu bāzi kvalitātes, drošības, vides aizsardzības utt. garantēšanai dažādās nozarēs. Līdzekļi kopīgiem rūpnieciskiem pētījumiem tiek piešķirti no VFR Ekonomikas ministrijas budžeta. Taču tikpat lielā mērā tiek piesaistīti arī pašas atbalstāmās nozares līdzekļi.

Tā kā AiF meklē sadarbības partnerus visās Austrumeiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā, un sarīkojusi semināru tieši Rīgā, mūsu zinātniekiem nevajadzētu laist garām šo iespēju. Iesaistoties kādā no AiF projektiem, par to var saņemt atalgojumu — lai arī ne kā galvenais pasūtījuma izpildītājs, bet kā apakšuzņēmējs. Toties pieredzes un finansiālā nodrošinājuma ziņā tas var dot ļoti daudz.

Rīgā sarīkotais pasākums nav parastas biznesa jeb tirdzniecības dienas. Tas veltīts tieši pētījumu atbalstīšanai mazos inovatīvos uzņēmumos un starptautiskās sadarbības iespējām. Te ieradušies cilvēki, kas meklē reālu sadarbības partneri kopīgiem projektiem. Pārsvarā tie ir uzņēmēji, kas ievieš zinātniskus izstrādājumus, ražo zinātnisko aparatūru un pārstāv tādas nozares kā vides aizsardzība, kokapstrāde un enerģētika.

Uz AiF semināru pieteikušies 46 Latvijas uzņēmumi, to vidū akciju sabiedrības "Dambis", "Daugavpils pievadķēžu rūpnīca" un "Olainfarm", kā arī Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūts, Rīgas Domes Vides aizsardzības pārvalde un daudzi citi, bet no Vācijas puses — tādas firmas kā "Dr. Jakobs GmbH", "Kallfass GmbH", "EMIS Elektro–MSR–Anlagenbau GmbH", "Klaus Rehan, Umwelt– und Projektberatung" un citas, kopskaitā 21 uzņēmums. Pasākuma ietvaros norisināsies kontaktbirža ar minēto Vācijas firmu pārstāvjiem tādās nozarēs kā alternatīvā enerģija, biotehnoloģija, vides tehnoloģija un koksnes tehnoloģija. Būtībā līdzdalība pasākumā ir atkarīga nevis no piederības nozarei, bet no problēmas, ar kuru konkrētais uzņēmums ir saskāries. Un AiF seminārs paver lielisku iespēju atrast sadarbības partneri šīs problēmas risināšanā. Te ir tā atšķirība starp šo semināru un parastām biznesa dienām, kur tikai piedāvā preci.

Vēl jāpiebilst, ka konferences "Baltijas dinamika" ietvaros notiek izstāde, kurā savu produkciju rāda 50 – 60 mazie uzņēmumi no visām Baltijas valstīm, Dānijas, Polijas, Rumānijas. Ar savām ekspozīcijām izstādē piedalās arī dažas vācu firmas.

Par semināra svarīgumu liecina tas, ka to finansiāli atbalsta Vācijas valdība — Ekonomikas ministrija, Izglītības ministrija, kā arī Tehnoloģisko centru un tehnoloģisko parku asociācija (ADT).

Raksturojot pasākuma nozīmi Latvijai, J.Kovaļčuks uzsvēra:

— Tas paver visplašākās iespējas atrast jaunus sadarbības partnerus tepat uz vietas, Latvijā, netērējot laiku un naudu tāliem ārzemju braucieniem. Parasti gan diemžēl ir tā, ka tad, ja kāds pasākums notiek Latvijā, firmas nespēj izbrīvēt tam laiku, bet tas ir jādara. Mums ir veicies, ka šāds forums notiek tieši Latvijā, nevis Lietuvā vai Igaunijā, un tas ir jāizmanto. Jo plašāka būs šāda veida sadarbība ar ārzemēm, jo spēcīgāks augs intelektuālais potenciāls.

Gita Kronberga, "LV"