Par jaunām ierosmēm

uzņēmējdarbībai

Izstādes "Baltijas dinamika" atklāšana Rīgas Latviešu biedrības namā 3. septembrī bija pulcinājusi daudzus dalībniekus un apmeklētājus. Atklājot izstādi, ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzsvēra, ka pirms pieciem gadiem viņam bijis gods būt Latvijas Tehnoloģiskā centra dibinātāju skaitā. Un tagad ir prieks, ka tas ir krietni paaudzies un pieņēmies spēkā. Viņš izteica cerību, ka centrs pārvērtīsies par Latvijas Silikona ieleju. Lielu atbalstu centra izveidē sniegušas starptautiskas organizācijas, Vācijas valdība, arī PHARE, programma Copernikus un citas. V.Birkavs vēlēja konferences darbā gūt daudz ideju un panākumus to realizācijā.

Klātesošos sveica arī ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičs. Viņš savā runā uzsvēra, ka Latvijas tautsaimniecībā inovatīvā darbībā tieši mazie uzņēmumi spēs gūt panākumus. Tikai starptautiski sadarbojoties, iespējams sasniegt augstus rezultātus, rast sadarbības partnerus.

Vācijas tehnoloģiskā centra prezidents Heincs Fīdlers izteica gandarījumu par to, ka izstādē pārstāvēti 60 dalībnieki un konferences darbā piedalās 200 dalībnieku no 21 valsts. Reizē tas ir apliecinājums Latvijas sasniegumiem inovācijas jomā.

Baltijas valstu tehnoloģisko parku un inovācijas centru asociācijas prezidents Raivo Tamkivi savā runā uzsvēra, ka visas trīs Baltijas valstis ir sekmīgi attīstījušās šajā sarežģītajā laikā. Šī izstāde parāda, ka ir vēl daudz neapgūtu nozaru, tirgus nišu, kur būtu iespējams radoši strādāt un arī sadarboties.

Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors, Latvijas tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatoru asociācijas vadītājs Jānis Stabulnieks izteica gandarījumu, ka izstādē pārstāvēti visi šīs asociācijas biedri, arī Elektrotehniskās būvniecības un inovācijas centrs. Inovācijas jēdziens ietver sevī četrus komponentus — laba ideja, kvalitāte, reputācija un uzticams sadarbības partneris tirgū. Pirmie divi komponenti — idejas un kvalitāte — būtu, bet iegūt starptautisku reputāciju un uzticamus partnerus ir šī pasākuma uzdevums. Atklājot izstādi, J.Stabulnieks tās dalībniekiem novēlēja gūt panākumus visu četru minēto komponentu nodrošināšanā.

Izstādē ierosmi varēja gūt ikviens tās apmeklētājs. Piemēram, Latvijas – Somijas – Krievijas kopuzņēmums Baltic Scientific Instruments demonstrēja dažādus mēraparātus, ar kuriem iespējams noteikt radiācijas līmeni un nukleīdu sastāvu būvmateriālos, arī metāla sastāvu dažādos kausējumos. Uzņēmums produkciju piegādā 11 valstīm, galvenokārt NVS un Krievijai. Patlaban izveidojusies nelabvēlīga situācija sadarbībā ar Krieviju, tāpēc tiek meklēti citi produkcijas noieta tirgi.

Latvija lepojas, ka tās bagātība un reizē arī viens no galvenajiem būvmateriāliem ir koks. Latvijas zinātnieku veidotais uzņēmums "Relika" galveno vērību veltī kokmateriālu aizsardzībai. Šeit izstrādāti 10 dažāda veida aizsarglīdzekļi, sākot no antiseptiskajiem un beidzot ar ugunsaizsargājošajiem. Četru gadu laikā iemantota popularitāte. Uzņēmums sadarbojas ar 700 pasūtītājiem visās Baltijas valstīs.

Zinātniski tehniskā firma "Lāsma" piedāvā dažādas ierīces un pakalpojumus elektroautomātikas jomā. Savukārt firma "ELMI", kurai ir desmit gadu ilga pieredze, ražo medicīnas aparātus, pēc kuriem ir pieprasījums Baltijas valstīs, Krievijā, Vācijā, Izraēlā.

Raksturīgi, ka vairums izstādē pārstāvēto uzņēmumu ir nelieli. To darbību sekmē iekļaušanās Tehnoloģiskajā centrā, kurš palīdz ar telpām, izstāžu un konferenču rīkošanu, reklāmu. Tātad vienā no smagākajām jomām, kādas parasti ir mazajiem uzņēmumiem — rast tirgu savai precei un arī sadarbības partnerus.

Ingrīda Rumbēna "LV"

Foto: Arnis Blumbergs

Apliecinājums

privātīpašumā balstītai tautsaimniecībai

Ekonomikas ministrs L.Strujevičs

"Baltijas dinamika" izstādēs atklāšanā

Izstāde un citi pasākumi "Baltijas dinamikas" ietvaros ir apliecinājums jaunām pozitīvām tendencēm — arvien lielākai inovatīvās uzņēmējdarbības lomai Latvijas tautsaimniecībā.

Būtiski ir tas, ka līdzās Latvijas uzņēmumiem, izstādē piedalās arī pārstāvji no Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Rumānijas, Dānijas un Polijas. Mums ir svarīgi sevi salīdzināt ar citu valstu sasniegumiem un pārņemt to labāko pieredzi.

Es gribētu uzdrošināties teikt, ka šīs izstādes atklāšanas laiks nav nejaušs. Tieši pēdējā laikā Latvijā veiktās konsekventās reformas ir sākušas nest augļus. Valdības fiskālā un monetārā politika, kā arī strukturālo reformu paātrināšana sekmē investīcijas privātajā sektorā un veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Kopumā valstī uzlabojas uzņēmējdarbības vide un veidojas arvien labāki apstākļi arī inovatīvai darbībai. valdība ir izskatījusi koncepciju par inovatīvo darbību un līdz ar to varam paredzēt, ka šīs darbības apjomi nākotnē pieaugs vēl vairāk un straujāk.

Es gribu šeit apliecināt to, ka Latvijas valsts ekonomiskās attīstības kurss arī turpmākajos gados paliks nemainīgs: turpināt virzību uz Rietumu tipa tirgus saimniecību ar pietiekami liberālu, uz konkurences principiem un privātīpašumu balstītu ekonomiku, atvērtu ārējās tirdzniecības politiku un pakāpenisku ekonomiskās vides pielāgošanu Eiropas Savienības prasībām.

Mēs ļoti labi apzināmies to, ka ekonomiskās reformas Latvijā vēl nav pabeigtas. Ir nepieciešams turpināt rekonstruēt tautsaimniecību, ieviest modernu menedžmentu un izglītot cilvēkus tiem jaunajos — tirgus funkcionēšanas apstākļos. Tieši tāpēc mums ir vajadzīgi šādi pasākumi kā "Baltijas dinamika".

Es gribu pateikties visiem šīs izstādes organizētājiem un dalībniekiem un izteikt cerību, ka tā rosinās ne tikai uz domu apmaiņu, bet gala rezultātā veicinās tālāku inovatīvās darbības ekspansiju Latvijā.

Izstādes atklāšanā no kreisās — ārlietu ministrs Valdis Birkavs, ekonomikas ministrs Laimonis Strujevičš un Latvijas Tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks

Firmas "Elmi" gatavotā aparatūra

Vācijas Tehnoloģiskā centra prezidents Heincs Fīdlers

SIA "Relika" direktore Irēna Lūse

Firmas "Lāsma" produkcija