Kopā ar ziemeļu kaimiņiem

Par Latvijas un Norvēģijas

ekonomisko sadarbību

Latvijas un Norvēģijas tirdznieciskās attiecības regulē 1995. gada 7. decembrī parakstītais "LR un EBTA valstu brīvās tirdzniecības līgums", kurš stājās spēkā 1996. gada 1. jūnijā.

1997. gada 16. aprīlī Rīgā norisinājās EBTA — Latvijas apvienotās komitejas tikšanās, kuras darba kārtībā tika aplūkoti jautājumi par EBTA — Latvijas brīvās tirdzniecības līguma izstrādi, EBTA valstu importa un eksporta režīmiem, preču izcelsmes noteikumiem.

Šā gada 18. jūnijā Ženēvā EBTA — Latvijas brīvās tirdzniecības līguma apvienotās komitejas ietvaros notika ekspertu tikšanās par valsts pasūtījumu, kuras darba kārtībā bija iekļauti šādi jautājumi:

– informācijas apmaiņa par valsts pasūtījumu režīmiem;

– valsts pasūtījumu tirgus liberalizācija.

Tika nolemts apvienoto komiteju 1998. gadā nesasaukt, bet to darīt nepieciešamības gadījumā.

Latvijas Republikas un Norvēģijas

ārējās tirdzniecības apgrozījums

Latvijas un Norvēģijas tirdzniecības apjoms no 1998. gada janvāra līdz jūnijam

Latvijas Republikas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Norvēģiju 1998. gada 6 mēnešos sasniedza Ls 15,2 milj. (1,0% no apgrozījuma kopapjoma) — Latvija uz Norvēģiju eksportēja preces par Ls 3,9 milj. (0,7% no kopējā eksporta), bet importēja no Norvēģijas preces par Ls 11,3 milj. (1,2% no kopējā importa).

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Norvēģiju gan 1997. gada, gan 1998. gada 6 mēnešos bija negatīva — attiecīgi Ls 6,8 milj. un Ls 7,4 milj.

Latvijas un Norvēģijas kopuzņēmumu skaits 1998. gada 20. maijā (pēc Uzņēmumu reģistra datiem) ir 84, kur Norvēģijas kapitāla daļa veido Ls 12,1 milj.; USD 2,1 milj. un 1,0 milj. Norvēģijas kronu jeb 71,2%.

Sadarbība enerģētikā

un citās nozarēs

Ministrijas līmenī sadarbība ar Norvēģiju enerģētikas jomā notiek galvenokārt Baltijas jūras valstu sadarbības ietvaros. Turklāt, sadarbojoties ar konkrētām Norvēģijas kompānijām un valsts institūcijām, tiek veikta speciālistu apmācība naftas izpētes un ieguves licencēšanas dokumentācijas sagatavošanā.

Privatizējamajai valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo" ir izveidojusies sekmīga sadarbība ar vairākām norvēģu firmām.

Norvēģijas konsultantu firma NORPLAN AS kā starptautiska konkursa uzvarētāja 1994. gadā izstrādāja izpētes projektu par Daugavas HES rekonstrukcijas iespējām. Balstoties uz šo izpēti, 1996. gada 26. aprīlī tika noslēgts līgums ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par aizdevuma piešķiršanu šā projekta realizācijai.

"Latvenergo" turpināja sekmīgi iesākto sadarbību ar NORPLAN AS un noslēdza līgumu par nepieciešamo dokumentu izstrādi un konsultāciju servisa sniegšanu šā projekta realizācijai.

Šobrīd sadarbība ar minēto konsultantu firmu turpinās. Darba gaitā specifisku ģeoloģisku jautājumu risināšanā tika iesaistīts Norvēģijas Ģeotehniskais institūts. Interesanti, ka šis institūts jau 1938. – 1939. gadā piedalījies arī vecā Ķeguma HES ģeoloģiskajā izpētē.

"Latvenergo" cer, ka sadarbība ar minētajām norvēģu firmām veicinās Daugavas HES rekonstrukcijas projekta sekmīgu realizāciju.

Saskaņā ar a/s "Baltijas Holdings" informāciju Ogres trikotāžas kombināts sadarbojas ar Norvēģijas tekstilrūpniecības uzņēmumiem.

Ekonomikas ministrijas Kvalitātes struktūrpolitikas departaments sadarbojas ar šādām Norvēģijas institūcijām:

"Det Norske Veritas" un "Ivar Foss Management" — Kvalitātes sistēmu pārvaldības jomā PRAQ III programmas ietvaros, "SNT" — pārtikas produktu kvalitātes jomā.

"Latvijas gāze", "Norsk Hydro"

un integrētie gāzes tīkli

Jau deviņdesmito gadu sākumā a/s "Latvijas gāze" nodibināja kontaktus ar Norvēģijas kompāniju "Norsk Hydro". Pašreiz sabiedrības nozīmīgākie partneri ir stratēģiskie investori — vācu energokompānijas "Ruhrgas" un "PreussenElektra", kā arī Krievijas a/s "Gazprom".

Ņemot vērā Norvēģijas īpašo nozīmi Eiropas apgādē ar dabasgāzi un tās ekonomikas uzplaukumu, nākotnē varētu tikt izskatītas iespējas vairāku projektu realizācijai ar Norvēģijas partneru piedalīšanos, kas būtu nozīmīgi ne vien "Latvijas gāzei", bet visai valstij.

Eiropas Savienības Ministru Padome 1997. gada aprīlī apstiprināja pielikumu pie transeiropas tīklu (TET) saraksta, kurā ir iekļauti projekti, kuru realizācijā ir ieinteresētas ES valstis un asociētās valstis. Šajā sarakstā ir iekļauts arī projekts, kurš paredz izveidot integrētus gāzes tīklus, kas savienotu Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas, Krievijas un Baltijas valstu maģistrālos gāzes tīklus.

Ziemeļu gāzes tīkla izbūve dotu iespēju piegādāt dabasgāzi Baltijas valstīm gan no Krievijas, gan Norvēģijas, un Baltijas valstis neapšaubāmi ir ieinteresētas šādu projektu realizācijā.

LAA nākotnes projekti

Latvijas Attīstības aģentūras (LAA) Enerģētikas departamentam līdz šim sadarbība ar Norvēģiju bijusi galvenokārt naftas izpētes un ieguves licencēšanas dokumentācijas sagatavošanas jomā. Šai tēmai bija veltīti divi semināri, kas tika rīkoti kopīgi ar Norvēģijas naftas direktorātu "Petrad" 1997. gada novembrī un 1998. gada maijā Rīgā. Turklāt jāatzīmē, ka Norvēģija ir sniegusi palīdzību mūsu kadru sagatavošanā šajā nozarē, apmaksājot divu mēnešu apmācību kursu naftas ieguves vadības administrēšanā Norvēģijā.

Ar Norvēģijas Enerģētikas tehnoloģijas institūta (Institutt for Energiteknikk) atbalstu LAA ir ieguvusi datoriekārtu ar tā dēvēto "Markal" modeli, kas dod iespēju izmantot šo oficiāli reģistrēto un licencēto programmu dažādos projektos, kas saistīti ar enerģētikas attīstību un vides aizsardzību.

No citiem sadarbības projektiem var minēt norvēģu firmas "Norplan" veikto darbību Daugavas HES kaskādes aizsprostu drošības palielināšanas projektā (izmantojot ERAB kredītu), kā arī sadarbību "Baltijas loka" projektā par BALTREL izveidošanu.

LAA Enerģētikas departaments būtu ļoti ieinteresēts turpināt sadarbību naftas darbu licencēšanas jautājumos konsultāciju līmenī, ja tiks uzsākta pirmās kārtas licencēšana, kā arī turpināt sadarbību "Markal" modeļa izmantošanā un uzlabošanā. Ņemot vērā Norvēģijas sasniegumus, būtu interesanti iepazīties ar pieredzi nelielas jaudas hidroelektrostaciju izmantošanā un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanā enerģētikā, kā arī ar energoefektivitātes paaugstināšanas programmām, ja tādas ir.

Noteikti jāturpina sadarbība BALTREL programmas ietvaros un pētījumos par Norvēģijas gāzes piegādes iespējām Baltijā vai "Baltijas gāzes loku".

Jaunas zināšanas

lauksaimniecībā

Ar ārlietu ministra Valda Birkava un zemkopības ministra Andra Rāviņa aktīvu atbalstu, sadarbojoties Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLA) un Norvēģijas Lauksaimniecības universitātei (NLH), ir izstrādāts Latvijas un Norvēģijas starpvalstu projekts "Lauku attīstības mācību un pētījumu centrs". Projekta realizācija būtu nozīmīgs Norvēģijas Karalistes ieguldījums augsti kvalificētu lauku attīstības speciālistu sagatavošanā, vadošo speciālistu kvalifikācijas celšanā, starptautiskās sadarbības paplašināšanā zinātniskajā darbā.

Kuldīgas reģiona uzņēmējdarbības atbalsta centrs sadarbojas ar Norvēģiju netradicionālās lauksaimniecības (ražošanas) attīstībā. Šim projektam būtu vēlams atbalsts: konsultatīvs, tehnisks un materiāls (uzsākta sadarbība, lai organizētu vēžu audzēšanu Kuldīgas reģionā, kā arī augļu un ogu audzēšanu un pārstrādi).

Investīcijas

Pēc Latvijas Statistikas komitejas datiem, Norvēģijas investīcijas uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā Latvijā 1997. gada beigās bija tikai aptuveni Ls 0,5 milj., no tām lielākā daļa izdarītas vairumtirdzniecībā. Pēc Latvijas Attīstības aģentūras vērtējuma, kopējās Norvēģijas investīcijas ir aptuveni USD 100 milj. "Statoil", pēc pašas firmas sniegtās informācijas, ir ieguldījusi USD 40 milj. "Hakon Gruppen" un "Varner Gruppen", pēc pašu sniegtās informācijas, gatavojās ieguldīt Latvijā apmēram Ls 100 miljoni, bet daži no projektiem vēl nav realizēti. Tagad šīm firmām dažos projektos ir pievienojusies firma "Narvessen Asa".

Lielākie Norvēģijas ieguldījumi

Latvijas uzņēmumos

Nekustamā īpašuma un tirdzniecības jomā darbojas šādi Latvijas un Norvēģijas kopuzņēmumi:

"Varner Hakon Latvia";

SIA "Varner Baltija";

SIA "Varner Hakon Invest";

SIA "Narvesen Baltija";

SIA "RIMI Baltija";

a/s "RIOS";

Viesnīca "Rīdzene" SIA;

"Statoil Latvia" (naftas produkti).

EM informācija

Latvijas ārējās tirdzniecības kopējais apgrozījums, t.sk. ar Norvēģiju