Talsu novada domes saistošie noteikumi Nr. 12

Talsos 2021. gada 26. augustā (prot. Nr. 6, 16. p., lēmums Nr. 81)

PRECIZĒTI
2021. gada 30. septembrī (prot. Nr. 9, 21. p., lēmums Nr. 207)

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta otro un trešo daļu, Ministru kabineta 2003. gada 27. maija
noteikumiem Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu samaksas kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu

1. Noteikumi, nosaka aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojuma, pieprasīšanas, piešķiršanas un samaksas kārtību, kā arī personas, kuras ir tiesīgas saņemt aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumu Talsu novadā.

2. Aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojums ir pakalpojums vai pakalpojumu kopums pamatvajadzību apmierināšanai dzīvesvietā personām, kurām vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt.

3. Lēmumu par aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu pieņem Talsu novada Sociālais dienests (turpmāk – Sociālais dienests).

4. Aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumu piešķir personām un ģimenēm, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Talsu novada administratīvajā teritorijā.

5. Iesniegumu Talsu novada Sociālajam dienestam (turpmāk – Sociālais dienests) var iesniegt rakstveidā vai izteikt mutvārdos klātienē, sūtot pa pastu uz adresi Kareivju iela 7, Talsi, Talsu novads, LV-3201, elektroniskā veidā (parakstīts ar drošu elektronisko parakstu) uz adresi socialais.dienests@talsi.lv vai izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojuma portālu www.latvija.lv, aizpildot e-pakalpojumu "Priekšlikuma, sūdzības, jautājuma vai lūguma iesniegšana". Parakstot un iesniedzot iesniegumu persona dod Sociālajam dienestam atļauju izmantot pašvaldības un valsts datu reģistros pieejamo informāciju par iesnieguma iesniedzēja mājsaimniecību, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai par aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojuma piešķiršanu vai atteikšanu.

6. Iesniegumam pievieno:

6.1. ģimenes ārsta izziņu par klienta veselības stāvokli un atzinumu par aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojuma nepieciešamību;

6.2. psihiatra atzinumu par speciālo (psihiatrisko) kontrindikāciju neesamību un piemērotāko pakalpojuma veidu klientam ar garīga rakstura traucējumiem, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem;

6.3. dokumentus, kas apliecina, ka apgādnieki nespēj nodrošināt nepieciešamo aprūpi objektīvu apstākļu dēļ. Par objektīviem apstākļiem apgādnieka nespējai veikt aprūpi, ja to apstiprina sociālā darbinieka izvērtējums, uzskatāmi:

6.3.1. apgādnieka slimības laiks;

6.3.2. apgādnieka atrašanās medicīniskās vai sociālās rehabilitācijas institūcijā;

6.3.3. apgādnieka atkarība no kaitīgām vielām un lietām (uz ārstēšanās vai rehabilitācijas laiku);

6.3.4. apgādnieks ir pensijas vecuma persona;

6.3.5. apgādniekam ir garīga vai fiziska rakstura traucējumi, ko apstiprina ģimenes ārsta izziņa vai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas lēmums;

6.3.6. apgādnieka nodarbinātība.

7. Sociālais dienests 10 darba dienu laikā, pēc visu norādīto dokumentu saņemšanas, apmeklē aprūpējamo personu mājās vai institūcijā, novērtē aprūpējamās personas vajadzības pēc aprūpes mājās vai drošības pogas pakalpojuma un nosaka, kāds aprūpes pakalpojuma veids, aprūpes līmenis ir nepieciešams.

8. Pēc noteiktā aprūpes mājās vai drošības pogas pakalpojuma laika perioda beigām, persona pēc nepieciešamības atkārtoti pieprasa aprūpes mājās vai drošības pogas pakalpojumus šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

9. Gadījumos, kad klientam aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojums nespēj nodrošināt nepieciešamo aprūpi un uzraudzību, sociālā darba speciālists var kārtot jautājumu par klienta ievietošanu īslaicīgas vai ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

10. Aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojums netiek nodrošināts personām ar:

10.1. medicīniskām un psihiatriskām kontrindikācijām līdz to novēršanai;

10.2. atkarības problēmām.

11. Krīzes situāciju risināšanai Sociālā dienesta vadītājs var lemt par aprūpes mājās vai drošības pogas pakalpojuma sniegšanu par pašvaldības līdzekļiem.

12. Aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojums ir maksas pakalpojums. Maksa par aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumu ir atbilstoša pakalpojuma līgumā noteiktajam.

13. Ja personai nepieciešams aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojums, sociālā darba speciālists izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo pakalpojumu ir ar aprūpējamo personu kopā dzīvojošiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar aprūpējamo personu ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras dzīvo vienā mājoklī.

14. Aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojuma sniegšanu noteiktā kārtībā finansē no klientu, viņa likumīgo apgādnieku un pašvaldības līdzekļiem. Pakalpojumu finansēšanai var tikt piesaistīti arī citi juridisko personu līdzekļi.

15. Gadījumos, kad persona nespēj veikt samaksu par aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumiem, to veic viņa apgādnieki, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

16. Personai vai tās maksātspējīgiem apgādniekiem, kuru aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumu nefinansē no pašvaldības līdzekļiem, par saņemtajiem pakalpojumiem ir pienākums norēķināties līdz katra nākamā mēneša 15. datumam, saskaņā ar noslēgto vienošanos.

17. Aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumi par pašvaldības līdzekļiem tiek sniegti personām, kurām:

17.1. nav likumīgu apgādnieku un kuru pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru;

17.2. rīcībā esošo finanšu līdzekļu apmērs pārsniedz valstī noteiktās minimālās darba algas apmēru, bet pēc aprūpes mājās un/vai drošības pogas pakalpojumu apmaksas iztikai paliek pāri ne vairāk kā 50 % no attiecīgā gada spēkā esošās minimālās darba algas valstī;

17.3. likumīgo apgādnieku ienākumi atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;

17.4. apgādnieks/-i atrodas veselības aprūpes iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā.

18. Aprūpes pakalpojums ir sadalīts četros aprūpes līmeņos katrai aprūpējamai personai individuāli, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu aprūpējamās personas fizisko un garīgo spēju novērtējumu.

19. Pirmā aprūpes līmeņa pakalpojums līdz 4 stundām nedēļā nodrošina:

19.1. informācijas sniegšanu par pieejamajiem pakalpojumiem;

19.2. ģimenes ārsta un citu medicīnas darbinieku izsaukšanu;

19.3. medikamentu iegādi un palīdzību to lietošanā;

19.4. maksājumu kārtošanu;

19.5. telpu uzkopšanu vienu reizi nedēļā;

19.6. logu mazgāšanu divas reizes gadā ar aizkaru nomaiņu un mazgāšana;

19.7. veļas nomaiņu un nodošanu veļas mazgātavā;

19.8. pavadoņa pakalpojumus līdz vienai stundai nedēļā;

19.9. apģērbu labošanu – pogu piešūšana un citi sīki labojumi;

19.10. atkritumu iznešanu;

19.11. ūdens ienešanu un iznešanu;

19.12. kurināmā piegādi telpās.

20. Otrā aprūpes līmeņa pakalpojums līdz 6 stundām nedēļā ietver pirmā līmeņa aprūpi un pēc vajadzības papildus šādus pakalpojumus:

20.1. personīgā aprūpe, matu griešana;

20.2. mazgāšanās vannā, dušā;

20.3. nagu griešana, skūšanās;

20.4. palīdzība ēdiena gatavošanā, galda klāšanā;

20.5. apmeklējumi slimnīcā pēc vajadzības.

21. Trešā aprūpes līmeņa pakalpojums ietver aprūpi, kas tiek nodrošināta ne mazāk kā 7 stundas un ne vairāk kā 12 stundas nedēļā, ietver pirmā un otrā līmeņa aprūpi un pēc vajadzības papildus šādus pakalpojumus:

21.1. ēdienreižu nodrošināšana;

21.2. krāsns kurināšana;

21.3. trauku mazgāšana.

22. Ceturtā aprūpes līmeņa pakalpojums ietver aprūpi, kas tiek nodrošināta ne mazāk kā 13 stundas un ne vairāk kā 35 stundas nedēļā, ietver pirmā, otrā un trešā līmeņa aprūpi un pēc vajadzības papildus šādus pakalpojumus:

22.1. klienta barošana;

22.2. izkļūšana un iekļūšana gultā;

22.3. apģērbšana un noģērbšana;

22.4. tualetes apmeklēšana;

22.5. autiņbiksīšu nomaiņa;

22.6. podkrēslu izmantošana;

22.7. personīgās higiēnas nodrošināšana (kāju un roku nagu apkopšana u.c.);

22.8. izgulējuma profilakse.

23. Aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumu pārtrauc, ja:

23.1. aprūpējamā persona atgūst pašaprūpes spējas;

23.2. rodas apstākļi, kad aprūpes pakalpojums netiek nodrošināts (minētie gadījumi 10.1., 10.2. punktā).

23.3. izbeidzas objektīvie apstākļi, kuru dēļ apgādnieki nespēja nodrošināt aprūpējamās personas aprūpi un uzraudzību;

23.4. iestājas pakalpojuma saņēmēja nāve;

23.5. aprūpējamā persona tiek ievietota īslaicīgās vai ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā un sociālās rehabilitācijas institūcijā;

23.6. aprūpējamā persona vai likumiskais pārstāvis rakstveidā atteikusies no aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumu;

23.7. aprūpējamā persona mainījusi patstāvīgo dzīvesvietu uz citas pašvaldības administratīvo teritoriju;

23.8. aprūpējamā persona vai viņa likumiskais pārstāvis ļaunprātīgi pārkāpj vai nepilda līgumā par pakalpojuma sniegšanu noteiktās saistības;

23.9. aprūpējamā persona aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojuma saņemšanas laikā ir alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē.

24. Aprūpes mājās un drošības pogas pakalpojumu nesniedz vai tā sniegšanu pārtrauc līdz brīdim, kamēr beidzas apstākļi, kuri bijuši par pamatu pakalpojuma nesniegšanai vai pārtraukšanai, par to veicot ierakstus pakalpojumu sniegšanas dokumentācijā.

25. Sociālā dienesta lēmumu var apstrīdēt Talsu novada domē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

26. Talsu novada Domes lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

27. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī.

Talsu novada domes priekšsēdētāja S. Pētersone

Talsu novada domes priekšsēdētāja S. Pētersone