Informācija

Valsts nekustamā īpašuma aģentūra septiņos mēnešos

Valsts a/s "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (VNĪA) notika preses konference, kurā par VNĪA pusgada darba rezultātiem informēja tās ģenerāldirektors Jānis Motte. Šā gada 7 mēnešos no valsts īpašuma nomas ieņemti 2 881 000 latu, tai skaitā Ls 1 660 000 — no telpu nomas, Ls 362 000 — no zemes nomas, Ls 65 000 — no īres maksām un Ls 247 000 — no pārvaldīšanas līgumiem. Par nekustamo īpašumu sagatavošanu privatizācijai ieņemti Ls 272 000, no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas — Ls 94 000.

Nesen VNĪA izveidota jauna struktūra — līgumu kontroles nodaļa, kas seko, kā tiek pildīti līgumi par zemi, telpu nomu u.c. Pēc šīs nodaļas izveidošanas krasi samazinājies VNĪA parādnieku skaits, no kopējās maksājumu summas aģentūrai nomaksāti 92 procenti. Izskatīšanai tiesā iesniegtas tikai dažas parādnieku lietas, aģentūra pārsvarā tiek galā ar iekšējās kontroles metodēm — brīdinājumiem, atgādinājumiem. Pašlaik notiek tiesas process pret Latvijas Tautas fronti par ēku Jaunielā.

Tiek strādāts pie koncepcijas par nekustamā īpašuma pārvaldīšanu. Darba grupu vada valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča. Pagaidām mūsu valstī nav apkopota informācija par tiem īpašumiem, kas piekrīt valstij. Šobrīd šī koncepcija ir iesniegta izskatīšanai Ministru kabinetā.

Turpinās dzīvojamo māju nodošana Centrālajai privatizācijas komisijai, nodotas vairāk nekā 100 mājas, no tām 73 — kā valstij piekrītošas. Izsolēs VNĪA šogad ir piedāvājusi 11 nekustamā īpašuma objektus, no kuriem pārdoti septiņi. Budžeta plāns ir izpildīts pilnīgi, no izsolēm valsts budžetā ir ieskaitīti 300 000 latu.

Veiksmīgi turpinās sadarbība ar Privatizācijas aģentūru zemesgabalu nodošanā privatizācijai. No gada sākuma privatizācijai nodoti 144 objekti, kas reģistrēti zemesgrāmatā uz valsts vārda.

Reinovācijai — celtniecībai un remontdarbiem — VNĪA ir izlietojusi 1,26 milj. latu. Ir pabeigta ēkas rekonstrukcija Smilšu ielā 1/3, fasādes remonts ēkai Marijas ielā 1 un veikts kapitālais remonts ēkai Vaļņu ielā 33, kā arī pabeigti remontdarbi objektos Jelgavā un Daugavpilī. Remontdarbi veikti arī Igates un Mežotnes pilīs.

Nākamais atbildīgais uzdevums, kā pastāstīja J.Motte, ir Skrundas lokatora 40 ha lielās dzīvojamās teritorijas pārņemšana VNĪA valdījumā. Pusgada laikā ir jāizlemj, ko darīt ar šīm ēkām, ko remontēt, ko pārdot, ko nojaukt.

Ināra Zalcmane

Valsts a/s "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" ieņēmumi 1998. gada 7 mēnešos

Valsts a/s "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" darbību raksturojošie rādītāji

* – tranzītā: pārņemts no pašvaldības un nodots CDzMPK

Izsolē pārdota "VEF–REC" manta

28. augustā Privatizācijas aģentūrā notika maksātnespējīgās privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Valsts rekonstrukcijas–ekspluatācijas centrs "VEF–REC"" mantas sastāva kopuma atklāta izsole.

Uz izsoli paredzētajā laikā reģistrējās viens dalībnieks — SIA "Harvey Industries", kas arī nosolīja minēto mantas kopumu par sākuma cenu — Ls 242 677. Pārdotās mantas kopumā ietilpst visa Valsts rekonstrukcijas–ekspluatācijas centra "VEF–REC" manta.

Saskaņā ar izsoles noteikumiem SIA "Harvey Industries" jāsamaksā nosolītā summa 10 darba dienu laikā no izsoles dienas.

Pēc izsoles SIA "Harvey Industries" valdes loceklis Džons Spūners (John Spooner), atbildot uz jautājumu par nākotnes iecerēm, teica: "Attīstīsim ražošanu. Paredzam pusi saražotās produkcijas realizēt Baltijas valstīs un tikpat eksportēt uz ASV."

LPA informācija

Par likumprojektu

"Patērētāju tiesību

aizsardzības likums"

Viens no svarīgākajiem iemesliem jauna patērētāju tiesību aizsardzības likuma izstrādāšanai ir novecojušu un realitātei neatbilstošu normu piemērošanas un dublēšanās novēršana. Šobrīd spēkā esošais likums "Par patērētāju tiesību aizsardzību" tika izstrādāts 1992. gadā. Tas satur vairākas novecojušas normas. Viena no tādām ir likuma IV nodaļa par preču un pakalpojumu drošumu, jo kopš 1996. gada 8. oktobra šo jautājumu regulē likums "Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību".

Šo likumprojektu būtu nepieciešams izskatīt steidzamības kārtībā vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, spēkā esošais likums tika izstrādāts laikā, kad nebija atjaunota Civillikuma darbība. Izstrādājot jauno likumprojektu, ir ņemtas vērā Civillikumā ietvertās normas un jaunās normas saskaņotas ar Civillikumu. Tas saistīts ar līgumu slēgšanu (patērētāja gribas izteikuma aspektu), atbildības jautājumiem, zaudējumu atlīdzību.

Otrs svarīgais iemesls ir patērētāja aizsardzības nodrošināšana pret tādu jaunu līgumu veidu izmantošanu, ko līdz šim spēkā esošā likumdošana neregulēja (piemēram, patērētāja kreditēšanas līgumi, līgumi, kas noslēgti, izmantojot distances saziņas līdzekļus, u.c.). Pašreiz Patērētāju tiesību aizsardzības centrā tiek saņemts arvien vairāk sūdzību par dažādiem patērētāju kreditēšanas līgumiem, kuros pilnīgi ignorētas patērētāju tiesības, bet pašlaik šajos gadījumos patērētāju faktiski nav iespējams aizstāvēt, jo spēkā esošā likumdošana patērētāju kreditēšanas jautājumu neregulē.

Atšķirībā no spēkā esošā likuma jaunajā likumprojektā precizēta nodaļa par preces un pakalpojuma kvalitāti. Definēts, ko uzskata par nepienācīgas kvalitātes preci un kādi var būt patērētāja prasījumi par šo nepienācīgo kvalitāti. Būtiski mainīta arī garantijas sniegšanas koncepcija — likumprojektā iestrādāta koncepcija, ko pielieto vairumā Eiropas valstu, it īpaši Skandināvijā — garantija ir lielāku saistību uzņemšanās, nekā noteikts normatīvajos aktos. Šis arī ir viens no iemesliem, kādēļ likumprojekta pieņemšana ir ļoti steidzama, jo šobrīd ražotāji dod patērētājiem daudz īsāku garantijas termiņu nekā likumā noteiktais termiņš prasības celšanai par nepienācīgu kvalitāti, tādējādi maldinot patērētāju, kurš pat neiedomājas par tiesībām celt prasību arī pēc pārdevēja noteiktā termiņa beigām.

Detalizētāka ir arī nodaļa par patērētājam sniedzamo informāciju. Noteiktas minimālās informācijas sniegšanas prasības, kā arī definēts, kāda informācija sniedzama marķējumā.

Kā vēl viens pamatojums jaunā likumprojekta steidzamai pieņemšanai jāmin Latvijas vēlme iestāties Eiropas Savienībā, jo likumprojekts nodrošinās Latvijas tiesību normu atbilstību Eiropas Savienības direktīvu prasībām.

Otrdien, 1. septembrī, likumprojektu "Patērētāju tiesību aizsardzības likums" skatīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kura nolēma lūgt Saeimas Prezidiju atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

EM informācija

Par dalībnieka

darbības apturēšanu

Latvijas Centrālajā depozitārijā

Ar 1998. gada 28. augustu ir apturēta a/s "Latvijas kapitālbanka" kā dalībnieka darbība Latvijas Centrālajā depozitārijā (LCD).

LR Vērtspapīru tirgus komisijas valde 1998. gada 27. augustā pieņēma lēmumu apturēt a/s "Latvijas kapitālbanka" izsniegtās licences starpniekdarbībai vērtspapīru publiskajā apgrozībā darbību no 1998. gada 28. augusta. Saskaņā ar LCD instrukciju "Par dalībniekiem" dalībnieka darbība LCD tiek apturēta brīdī, kad Vērtspapīru tirgus komisija aptur dalībniekam izsniegto starpniekdarbības licenci.

Saskaņā ar LCD instrukciju a/s "Latvijas kapitālbanka" ir tiesīga veikt klientu vērtspapīru portfeļu pārvedumus un pabeigt norēķinus par biržā notikušajiem darījumiem, kas noslēgti pirms 1998. gada 28. augusta.

A/s "Latvijas kapitālbanka" klienti savus vērtspapīru portfeļus drīkst pārvest pie brīvi izvēlēta kontu turētāja.

Latvijas Centrālais depozitārijs atgādina, ka saskaņā ar likuma "Par vērtspapīriem" 8. panta 5. un 6. daļu banka ir tikai ieguldītāja vērtspapīru turētājs, kas ar klientiem piederošajiem vērtspapīriem ir tiesīgs rīkoties vienīgi ar klienta piekrišanu vai klienta uzdevumā. Turklāt kreditoru prasības pret banku nevar tikt dzēstas ar bankas klientiem piederošajiem vērtspapīriem. Tas nozīmē, ka neviens no a/s "Latvijas kapitālbanka" klientiem sev piederošos vērtspapīrus nezaudēs.

Latvijas Centrālais depozitārijs paziņo, ka līdz 1998. gada 28. augustam nevienai bankai pagaidām nav bijušas problēmas ar norēķiniem par vērtspapīru darījumiem.

LCD informācija

Par Finansu ministrijas un

Latvijas Pašvaldību savienības

sarunām

"Finansu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai pēc vairāk nekā pusgada intensīva kopīga darba ir izdevies saskaņot valdības un Pašvaldību savienības 1999. gada vienošanās protokola projektu, lai to varētu iesniegt apspriešanai valdības un Pašvaldību savienības paplašinātajai sēdei," teica finansu ministrs Roberts Zīle pēc 2. septembrī notikušajām Finansu ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības sarunām.

"Protams, ir vēl palikuši daži turpmāk saskaņojami jautājumi, taču tie lielā mērā saistīti ar pagaidām nepilnīgo informāciju par atsevišķiem pašvaldību ieņēmumu veidiem. Piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa prognozes precizēsies oktobra vidū.

Tāpat vēl var būt diskusijas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa un īpašuma nodokļa ieņēmumu prognozēm," atzīmēja R.Zīle. "Tomēr Finansu ministrija jau tagad var iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā valdības un Pašvaldību savienības 1999. gada vienošanās protokola projektu, kas reizē ar 1999. gada valsts budžeta projektu jāiesniedz Saeimā."

Valdības un Pašvaldību savienības 1999. gada vienošanās protokola projektā pašreiz fiksēts, ka pašvaldību pamatbudžeta kopējie ieņēmumi (neskaitot investīcijas) 1999. gadā varētu būt 363,7 miljoni latu. Tai skaitā nodokļu ieņēmumi tiek prognozēti 229,4 miljonu latu apmērā, dotācijas no valsts budžeta — 6,1 miljona latu apmērā, mērķdotācijas pašvaldībām — 83,6 miljoni latu. Savukārt 1999. gada pašvaldību aizņēmumu un garantiju maksimālā apjoma pieaugums varētu būt 30 miljoni latu.

Saskaņā ar Latvijas un Starptautiskā valūtas fonda līgumu 2. septembrī darbu Latvijā sāka kārtējā Starptautiskā valūtas fonda misija Oleha Havrilišina vadībā. Misija sagatavos kārtējo ziņojumu par Latvijas valdības ekonomiskās politikas memoranda izpildes gaitu. Misija 2. septembrī tikās ar Finansu ministrijas budžeta departamenta, Statistikas komitejas, Valsts kases un Latvijas bankas speciālistiem.

SVF misija savu darbu Latvijā turpinās līdz 9. septembrim.

FM informācija

Par LR Ekonomikas ministrijas

nostāju un interesēm

Somijas valdības izstrādātajā

projektā "Ziemeļu dimensija"

Somija ar šo projektu ir sākusi virzīt Eiropas Savienībā ideju par nepieciešamību veidot stratēģiju Eiropas ziemeļvalstu un Krievijas sadarbības attīstīšanai. Somija uzsver, ka ES ir atkarīga no ārējiem enerģijas resursiem un šī atkarība nākotnē tikai pastiprināsies, tādēļ Krievijas ziemeļrietumu daļā esošie dabas un enerģijas resursi gūs arvien lielāku nozīmi. Barenca jūras un Krievijas ziemeļrietumu naftas un gāzes resursi, Karēlijas, Arhangeļskas un Komi republikas mežu platības un dabīgo izrakteņu krājumi Kolas pussalā un Komi republikā ir piesaistījuši Somijas speciālistu uzmanību kā ES nākotnes energoresursu bāze. Tā kā šie energoresursi atrodas ļoti tālu no galvenajiem ES tirgiem, tad vieni no svarīgākajiem aspektiem dokumentā ir jautājumi, kas saistīti ar šo energoresursu transportēšanu.

Šajā darbā ir izdalīti 6 sektori: enerģētika, kalnrūpniecība (dabīgie izrakteņi), meži, transporta infrastruktūra, vides aizsardzība, atomstaciju drošība.

Enerģētika

Dokumentā "Ziemeļu dimensija" liela uzmanība pievērsta iespējamiem gāzes ieguves un transportēšanas projektiem, kas saistīti ar Barenca jūras gāzes laukiem, Timanas–Pečoras baseinu un Jamalas gāzes atradnēm. Latvija būtu ļoti ieinteresēta piedalīties šajos projektos ar savām unikālajām pazemes krātuvēm dabasgāzes uzglabāšanai, kas var kalpot kā "drošības elements" lielā gāzes pārvades sistēmā. Realizējot "Ziemeļu gāzes tīkla" (Nordic Gas Grid) projektu, Baltijas valstis varētu iekļauties kopējā Rietumeiropas gāzes apgādes sistēmā.

Sadaļā, kurā tiek aplūkoti naftas ieguves un transportēšanas projekti, somu speciālisti piemin vienu no Baltijas jūras lielākajām ostām — Ventspili, caur kuru iziet 15% no visa Krievijas naftas eksporta daudzuma, bet aplūko arī jaunu ostu celtniecības projektus gan Primorskā, gan Porvo, gan Murmanskā un Pečengā. Taču nekur neparādās šo projektu tehniski ekonomiskie aprēķini, nav analizēti pie Baltijas jūras jau esošo ostu realizētie un nākotnes attīstības projekti, nav dots ekonomisks salīdzinājums starp esošo ostu attīstības scenārijiem un jauno ostu celtniecības projektiem. Vēl vairāk, Primorskas osta ir jāattīsta tikai tāpēc, ka Krievijai pēc 1991. gada ir tikai divas tiešās izejas uz naftas tirgiem, un tās ir divas ostas pie Melnās jūras, tāpēc Primorskai jākļūst par trešo ostu (Northern Dimension, Working Paper — 21. lpp.). Tiek aplūkoti arī vairāki jaunu naftas cauruļvadu celtniecības projekti, bet starp šeit pieminētajiem nav neviena, kas būtu saistīts ar Baltijas valstu ostām. Taču mēs zinām, ka ir projekti, kas saistīti gan ar Ventspils ostu, gan arī ar Tallinas ostu.

Runājot par elektroenerģiju, jāatzīmē, ka papildus tam, ka tiek aplūkota Krievijas ziemeļrietumu energosistēma, ir pieminēts un atbalstīts "Baltijas loka" projekts.Latvija varētu atbalstīt šo "Northern Dimension" dokumentu, ja tajā minēto projektu realizācija balstīsies uz ekonomiskā izdevīguma, atklātības un konkurences principiem.

Latvijai ir izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis, laba visa veida transporta infrastruktūra, attīstītas ostas un kvalificēts darbaspēks, kas labi pārzina tranzīta nozari. Mēs gribam piedalīties visās vadības un darba grupās, kuras iesaistīsies šajā dokumentā pieminēto projektu koordinēšanā un realizācijā, jo uzskatām, ka visi jautājumi jārisina godīgas konkurence ceļā.

Aleksandrs Ošs,

Ekonomikas ministrijas

valsts sekretāra vietnieks

Par parādzīmju izsoli 02.09.98.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 2. septembrī, piedalījās 5 komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 28 dienas (1 mēnesis). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,5 milj. latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 1,5 milj. latu. Tika pārdotas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,5 milj. latu. Pārdošanas vidējā likme — 3,41% gadā.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 2. septembrī, piedalījās 3 komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 91 diena (3 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 milj. latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 0,85 milj. latu. Tika pārdotas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,7 milj. latu. Pārdošanas vidējā diskonta likme — 3,99% gadā.

Valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju izsolē trešdien, 2. septembrī, piedalījās 3 komercbankas, kas vēlējās iegādāties parādzīmes ar atmaksas termiņu 182 dienas (6 mēneši). Tika piedāvātas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 2 milj. latu apmērā; banku pieteikumi veidoja 1,21 milj. latu. Tika pārdotas parādzīmes par kopējo summu pēc nominālvērtības 0,61 milj. latu. Pārdošanas vidējā diskonta likme — 4,16% gadā.

FM informācija