Ministru kabineta noteikumi Nr. 692

Rīgā 2021. gada 19. oktobrī (prot. Nr. 70 2. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201–15 "Būvju ugunsdrošība""

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201–15 "Būvju ugunsdrošība"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 125. nr.; 2017, 76. nr.; 2018, 84., 182. nr.; 2019, 216. nr.; 2021, 8. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10. Būvniecības ieceres dokumentācijai, kura noteiktā kārtībā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, no 2019. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā no 2019. gada 1. novembra līdz 2021. gada 31. oktobrim. Būvprojektiem, kuriem būvatļaujas izdotas līdz 2021. gada 31. oktobrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. oktobrim.";

1.2. izteikt būvnormatīva 2.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"2.2. atklāta būve – atklāta būve vai atklātā būves daļa – būve vai tās daļa, kurā katra stāva ārējās norobežojošās konstrukcijās (ārsienās, savietotajā jumtā, jumtā) ir atvērtas ailas, kuru brīvā platība nav mazāka par 30 % no atklātās būves vai atklātās būves daļas norobežojošo sienu kopējās platības un nav mazāka par 10 % no atklātās būves vai atklātās būves daļas grīdas platības un kuras izvietotas tā, lai gaiss varētu cirkulēt, nodrošinot dūmu izvades iespēju;";

1.3. aizstāt būvnormatīva 2.26. apakšpunktā vārdus "kopējās platības" ar vārdiem "kopējā būvtilpuma";

1.4. izteikt būvnormatīva 5.3. un 5.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"5.3. III lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kas tiek izmantotas visu diennakti un kurās uzturas aprūpējami lietotāji, tai skaitā slimnīcas, speciālās izglītības iestādes, kas nodrošina internāta pakalpojumus, dzemdību nami, medicīnas un sociālās rehabilitācijas centri, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes;

5.4. IV lietošanas veids – publiskas būves un telpas, kuras tiek izmantotas komercdarbībai un publiskiem pasākumiem, tai skaitā teātri, kinoteātri, koncertzāles, cirki, restorāni, kafejnīcas, bāri un citi sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, veikali, tirdzniecības centri, tirgus paviljoni, tirdzniecības zāles, kas kombinētas ar izstāžu zālēm vai noliktavām, un citas tirdzniecības būves, pirtis, veļas mazgātavas, ķīmiskās tīrītavas un citas sabiedrisko pakalpojumu būves, konferenču un izstāžu telpas un būves, klubi, kultūras nami, muzeji, galerijas, kulta būves, deju zāles, spēļu zāles, diskotēkas un citas izklaides būves, bibliotēkas, arhīvi, tiesas ēkas, pasta un sakaru būves, termināļi, tai skaitā dzelzceļa stacijas, autoostas, lidostas, jūras un upju pasažieru stacijas, aptiekas, ambulatorās ārstniecības un fizioterapijas iestādes, stadioni, arēnas, sporta kompleksi, peldbaseini, sporta spēļu zāles, universālas zāles, sporta būves, ēkas, kurās tiek sniegta ambulatorā medicīniskā palīdzība;";

1.5. papildināt būvnormatīva 5.6. apakšpunktu aiz vārdiem "administratīvās ēkas" ar vārdiem "valsts un pašvaldību iestādes, valsts robežkontroles punkti";

1.6. papildināt būvnormatīva 2.2. apakšnodaļu ar 8.¹, 8.² un 8.³ punktu šādā redakcijā:

 "8.¹ Izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, projektē U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs un izvieto ne augstāk par otro stāvu vai vienstāva U3 ugunsnoturības pakāpes būvē. Izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu, pieļaujams projektēt U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves pirmajā stāvā un otrajā stāvā, kas tiek veidots kā atsevišķs ugunsdrošības nodalījums ar papildu izeju uz āru, ja augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme augstāka par astoņiem metriem.

8.² Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, projektē U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs, kur augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme ir līdz astoņiem metriem, vai vienstāva U3 ugunsnoturības pakāpes būvē. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas un citas sociālās aprūpes iestādes, kas paredzētas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem vai personām ar garīgiem traucējumiem, pieļaujams projektēt U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves pirmajā stāvā un otrajā stāvā, kas tiek veidots kā atsevišķs ugunsdrošības nodalījums ar papildu izeju uz āru, ja augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme augstāka par astoņiem metriem.

8.³ Kultūras un izklaides iestāžu būves, kurās ir skatuves ar šņorbēniņiem, projektē kā U1 un U2 ugunsnoturības pakāpes būves.";

1.7. aizstāt būvnormatīva 16. punktā skaitli "2018" ar skaitli "2020";

1.8. papildināt būvnormatīva 2.4. apakšnodaļu ar 24.¹, 24.², 24.³, 24.⁴, 24.⁵, 24.⁶ un 24.⁷ punktu šādā redakcijā:

"24.¹ Skatuves planšetes (horizontālās plaknes) nesošās konstrukcijas projektē no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem. Konstrukciju segums var būt no būvizstrādājuma, kura ugunsreakcijas klase ir ne zemāka par B-s1, d0.

24.² Kultūras, izklaides un sporta būvēs piekargriestu karkasi un pildmateriāli izbūvējami atkarībā no būves ugunsnoturības pakāpes:

24.² 1. U1 ugunsnoturības pakāpes būvēs piekargriestu karkass no A1 un piekargriestu pildmateriāli no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem;

24.² 2. U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs piekargriestu karkass un piekargriestu pildmateriāli no B-s1, d0 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem.

24.³ Transformējamu tribīņu nesošajām konstrukcijām jābūt ar ugunsreakcijas klasi A1.

24.⁴ Izeju no lifta stāvā ar citu (ne publiskas telpas) lietošanas veidu paredz caur ugunsdrošības priekštelpu. Ja lifts savieno vismaz divus ugunsdrošības nodalījumus, lifta šahtas būvkonstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase atbilst ugunsdrošības nodalījuma būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei.

24.⁵ Sporta būvju divstāvu un vairākstāvu zemtribīņu telpas projektē kā atsevišķu ugunsdroši atdalītu telpu, būvkonstrukciju ugunsizturības robežai un ugunsreakcijas klasei jāatbilst U1 vai U2 ugunsnoturības pakāpes būvēm. Vienstāva zemtribīņu palīgtelpu ugunsnoturības pakāpei jāatbilst tribīņu būvju ugunsnoturības pakāpei.

24.⁶ Atklāto sporta būvju tribīņu nesošās konstrukcijas ar neizmantojamu zemtribīņu telpu un vairāk nekā 20 rindām projektē no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem, un būvkonstrukciju ugunsizturība ir R60. Ja rindu skaits ir līdz 20, būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases un būvkonstrukciju ugunsizturība nav normēta.

24.⁷ Dzīvokļa iekšējo kāpņu ugunsreakcijas klase netiek normēta.";

1.9. aizstāt būvnormatīva 25.3. apakšpunktā mērvienību "m³" ar mērvienību "m²";

1.10. izteikt būvnormatīva 39. punktu šādā redakcijā:

"39. Būvēm, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus, nodrošina ugunsdzēsības piebrauktuvi vismaz no vienas garenfasādes puses visā tās garumā. Ja būve, kuras augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme pārsniedz astoņus metrus, ir platāka par:

39.1.  36 metriem, ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pie abām garenfasādēm vismaz 50 % garumā no katras garenfasādes puses;

39.2. 100 metriem, ugunsdzēsības piebrauktuves nepieciešamas pa visu būves perimetru vismaz 50 % garumā no katras fasādes puses.";

1.11. aizstāt būvnormatīva 43. punktā tekstu "LVS 187:2007 "Ugunsdzēsības hidrantu nacionālās prasības"" ar tekstu "LVS 187:2020 "Nacionālās prasības ugunsdzēsības hidrantu projektēšanai, izbūvei, nodošanai ekspluatācijā un ekspluatācijai"";

1.12. izteikt būvnormatīva 55. punktu šādā redakcijā:

"55. Ugunsdrošās konstrukcijās iebūvētos ailu veramos aizpildījumus aprīko ar pašaizvēršanās mehānismiem, kuri ugunsgrēka gadījumā ailas aizver, lai nepieļautu ugunsgrēka un degšanas produktu izplatīšanos. Šī prasība neattiecas uz inženiertīklu šahtu (kanālu) revīzijas lūkām, veramiem ailu aizpildījumiem mazstāvu dzīvojamās ēkās, dzīvokļu durvīm, kā arī veramām durvīm tehnisko iekārtu telpās, kuru platība ir mazāka par 10 m² un ugunsslodze nepārsniedz 300 MJ/m², un tās pastāvīgi tiek uzturētas aizvērtā stāvoklī (aizslēgtas).";

1.13. papildināt būvnormatīva 3.5. apakšnodaļu ar 55.¹ punktu šādā redakcijā:

"55.¹ IV lietošanas veida būvēs skatuves bloku ar šņorbēniņiem veido kā ugunsdrošības nodalījumu, ja skatītāju zālē ir vismaz 800 sēdvietas. Ugunsdrošības nodalījuma norobežojošā konstrukcijā starp skatuves bloku un skatītāju zāli paredz ailu aizpildījumu ar ugunsizturību vismaz EI-60 un skatuves blokā ar šņorbēniņiem ierīko automātisko ugunsdzēsības sistēmu.";

1.14. papildināt būvnormatīvu ar 62.14., 62.15., 62.16., 62.17. un 62.18. apakšpunktu šādā redakcijā:

"62.14. skatuves bloku ar šņorbēniņiem, ja skatītāju zālē sēdvietu skaits ir līdz 800;

62.15. IVa lietošanas veida būvēs bērnu grupas telpas, kuras paredzētas pirmsskolas vecuma bērniem;

62.16. apkures katla telpu, izņemot katla telpu uU3 lietošanas veida būvēs;

62.17. uguņošanas ierīču un skatuves pirotehnisko izstrādājumu uzglabāšanas telpu;

62.18. atkritumu savākšanas kameru.";

1.15. izteikt būvnormatīva 79. punktu šādā redakcijā:

"79. Būvēs, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem, no katras kāpņu telpas, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam, izbūvē izeju uz bēniņiem caur ugunsdrošām durvīm vai lūku ar minimālo brīvo izmēru 0,6 x 0,8 metri un stacionāri piestiprinātām vertikālām vai izvāžamām kāpnēm no A1 ugunsreakcijas klases būvizstrādājumiem ar minimālo platumu 0,6 metri. Ugunsdrošo lūku var neparedzēt U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās.";

1.16. izteikt būvnormatīva 81. punktu šādā redakcijā:

"81. Būves daļām, kuru augstums no brauktuves (zemes) līmeņa līdz dzegai vai parapeta augšmalai ir lielāks par 10 metriem:

81.1. no katras kāpņu telpas, kas ved līdz pēdējam (augšējam) stāvam (izņemot pārbūvējamās, atjaunojamās un restaurējamās būves, ja šo prasību tehniski nav iespējams ievērot), paredz izeju uz jumtu:

81.1.1. pa stacionāri piestiprinātām vai izvāžamām kāpnēm ar minimālo platumu 0,6 metri caur ugunsdrošu lūku, kuras minimālais brīvais izmērs ir 0,6 x 0,8 metri. Ugunsdrošo lūku var neparedzēt U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās;

81.1.2. pa kāpnēm caur ugunsdrošām durvīm, kuru minimālais izmērs ir 0,75 x 1,5 metri, un bēniņiem saskaņā ar šā būvnormatīva 78. punktu. Ugunsdrošās durvis var neparedzēt U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās;

81.1.3. caur bēniņiem saskaņā ar šā būvnormatīva 79. punktu;

81.2. jumtiem bez slīpuma un jumtiem ar slīpumu līdz 10° pa tā perimetru ierīko vismaz 600 mm augstu parapetu, nožogojumu vai jumta drošības sistēmas (sliedes, troses) vai drošības stiprinājumus. Jumtiem ar slīpumu virs 10° ierīko atbilstoši būves jumta konfigurācijai jumta drošības sistēmas (sliedes, troses) vai drošības stiprinājumus. Drošības sistēmām un drošības stiprinājumiem jāiztur slodze vismaz 12 kN, jumta nožogojumam jāiztur vismaz 300 N slodze.";

1.17. izteikt būvnormatīva 83. punktu šādā redakcijā:

"83. Ja būves jumti ir dažādos līmeņos un augstumu starpība ir lielāka par vienu metru, bet nepārsniedz 10 metrus, attiecīgās jumta daļas savieno ar ārējām ugunsdzēsības kāpnēm, kas izgatavotas ar minimālo platumu 0,6 metri no A1 ugunsreakcijas klases materiāla. Ja dažādos līmeņos esošām jumta daļām ir izbūvēta katrai sava izeja uz attiecīgo jumta daļu, tad tās nav jāsavieno ar ārējām ugunsdzēsības kāpnēm. Mazstāvu apbūvē un ieejas mezglu jumti nav jāsavieno ar ārējām ugunsdzēsības kāpnēm.";

1.18. izteikt būvnormatīva 98.6. apakšpunktu šādā redakcijā:

"98.6. tas neved cauri telpām, kuru mainīgā ugunsslodze pārsniedz 1200 MJ/m², izņemot gadījumus, ja evakuācija paredzēta no V lietošanas veida telpām, kuras iebūvētas VI lietošanas veida telpās ar mainīgo ugunsslodzi virs 1200 MJ/m² vai evakuācija paredzēta no VI lietošanas veida telpām ar mainīgo ugunsslodzi virs 1200 MJ/m² un ir ievērotas šā būvnormatīva 102. un 141. punktā minētās prasības un pielikuma 6. tabulā noteiktais maksimālais attālums līdz tuvākajai evakuācijas izejai.";

1.19. papildināt būvnormatīvu ar 99.¹ punktu šādā redakcijā:

"99.¹ Ja kāpņu telpa vai liftu šahta savieno ēkas pazemes daļu (tai skaitā cokolstāvs) ar ēkas virszemes daļu, ieejas/izejas no kāpņu telpas un liftu šahtas ēkas pazemes daļā paredz caur ugunsdrošības priekštelpām.";

1.20. izteikt būvnormatīva 104. punktu šādā redakcijā:

"104. No būves, tās ugunsdrošības nodalījumiem un būves stāviem (tai skaitā antresolstāviem), kur pastāvīgi uzturas būves lietotāji, jānodrošina iespēja evakuēties vismaz pa divām atsevišķām un dažādās vietās izvietotām evakuācijas izejām, izņemot šā būvnormatīva 112. punktā minētos gadījumus.";

1.21. papildināt būvnormatīvu ar 107.¹ punktu šādā redakcijā:

"107.¹ Evakuācijas izejas tikai pa ārējām atklātām slīpām vai vītņveida kāpnēm var paredzēt būvēm, kuru augstākā stāva grīdas līmeņa atzīme nepārsniedz astoņus metrus.";

1.22. izteikt būvnormatīva 108. punktu šādā redakcijā:

"108. Vienu no evakuācijas izejām no būves stāviem var paredzēt caur citu ugunsdrošības nodalījumu. Pārējām evakuācijas izejām jāatbilst šā būvnormatīva 101.1., 101.3. vai 101.4. apakšpunktā minētajām prasībām. Evakuāciju atļauts paredzēt tikai caur vienu ugunsdrošības nodalījumu, izņemot gadījumu, ja ir ievērots šā būvnormatīva 102., 141. punktā un pielikuma 6. tabulā noteiktais maksimālais attālums līdz tuvākajai citai evakuācijas izejai, kas atbilst šā būvnormatīva 101.1., 101.3. vai 101.4. apakšpunktā minētajām prasībām.";

1.23. papildināt būvnormatīva 112.4. apakšpunktu aiz skaitļa "VI" ar skaitli "VIa";

1.24. papildināt būvnormatīva 116. punktu aiz vārdiem "un ierīcēm" ar vārdiem "(izņemot automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, kā arī automātiskās balss ugunsgrēka izziņošanas sistēmas)";

1.25. izteikt būvnormatīva 118. punktu šādā redakcijā:

"118. Izejas no dūmaizsargātām kāpņu telpām zemes virsmas līmenī ierīko tieši uz āru vai caur ugunsdrošu priekštelpu, kurā nepieļauj piedūmošanas iespēju. Šajā gadījumā ugunsdrošās priekštelpas būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei jābūt ne zemākai par kāpņu telpas būvkonstrukciju ugunsizturību un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasi. Prasības būvkonstrukciju ugunsizturībai un ugunsreakcijas klasei neattiecas uz vējtveriem.";

1.26. izteikt būvnormatīva 122. punktu šādā redakcijā:

"122. Izejas no ugunsaizsargātām kāpņu telpām zemes virsmas līmenī ierīko tieši uz āru vai caur ugunsdroši atdalītu telpu, kuras būvkonstrukciju ugunsizturība un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase atbilst kāpņu telpu būvkonstrukciju ugunsizturībai un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasei. Prasības būvkonstrukciju ugunsizturībai un ugunsreakcijas klasei neattiecas uz vējtveriem.";

1.27. aizstāt būvnormatīva 143. punktā vārdu "iestādēs" ar vārdiem "iestāžu telpās, kurās uzturas aprūpējamie lietotāji, kuri patstāvīgi nevar evakuēties";

1.28. aizstāt būvnormatīva 152. punktā vārdu "Būvēs" ar vārdiem "Būves daļās";

1.29. papildināt būvnormatīva 162. punktu aiz vārdiem "Evakuācijas izejas" ar vārdiem "un evakuācijas ceļus";

1.30. izteikt būvnormatīva 165.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"165.3. liftu šahtās būves daļā, kurā ir 2. vai 3. veida dūmaizsargāta kāpņu telpa;";

1.31. aizstāt būvnormatīva 165.6. apakšpunktā vārdu "būvēs" ar vārdiem "būves daļās";

1.32. papildināt būvnormatīvu ar 167.¹ punktu šādā redakcijā:

"167.¹ Ja dūmu izvades aila atrodas augstāk par diviem metriem no telpas grīdas līmeņa, tai nodrošina manuālo tālvadību ar distances vadības ierīci (atvēršanai un aizvēršanai), kas atrodas pie evakuācijas izejas no aizsargājamās telpas un brīvi pieejama no telpas grīdas līmeņa.";

1.33. papildināt būvnormatīvu ar 169.¹ punktu šādā redakcijā:

"169.¹ VI un VII lietošanas veida būvēs un telpās, kuras aizsargātas ar automātisko ugunsdzēsības sistēmu, dūmu izvades ailu kopējo platību šā būvnormatīva 169.1., 169.2. un 169.3 apakšpunktā minētajās telpās var samazināt uz 25 %.";

1.34. papildināt būvnormatīvu ar 170.4. apakšpunktu šādā redakcijā:

"170.4. ja dūmu izvades ailas (dūmu lūkas) paredzētas jumta konstrukcijā.";

1.35. papildināt būvnormatīvu ar 170.¹ punktu šādā redakcijā:

"170.¹ Veidojot neautomātisko dūmu un karstuma izvades sistēmu ar dūmu lūkām:

170.¹ 1. paredz vismaz vienu dūmu lūku aizsargājamās telpas grīdas platībai 400 m²;

170.¹ 2. attālums starp dūmu lūkām nepārsniedz 20 metrus;

170.¹ 3. attālums no dūmu lūkas līdz ugunsdrošajai sienai nav mazāks par pieciem metriem.";

1.36. papildināt būvnormatīva 173.1. apakšpunktu aiz skaitļa "VI" ar vārdu un skaitli "un VIa";

1.37. papildināt būvnormatīva 7.6.1. apakšnodaļu ar 202.¹ punktu šādā redakcijā:

"202.¹ Daudzdzīvokļu ēkās automātiskajām gaisa virsspiediena sistēmām un automātiskajām dūmu un karstuma izvades sistēmām paredz automātisko vadību no automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem un izvietoti koplietošanas evakuācijas ceļos (gaiteņos, ugunsdrošības priekštelpās, liftu priekštelpās, kāpņu telpās, aizsargātos evakuācijas ceļos), un manuālo tālvadību no automātiskās gaisa virsspiediena sistēmas un automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas manuālajām iedarbināšanas ierīcēm, kas izvietotas koplietošanas evakuācijas ceļos katrā ēkas stāvā.";

1.38. papildināt būvnormatīva 8.2. apakšnodaļu ar 213.¹ un 213.² punktu šādā redakcijā:

"213.¹ Neautomātiskā ūdens ugunsdzēsības aizsega smidzināšanas intensitāte ir vismaz 0,5 l uz vienu metru skatuves portāla platuma, ja skatuves portāla augstums ir līdz 7,5 metriem, un 0,7 l uz vienu metru skatuves portāla platuma, ja skatuves portāls ir augstāks par 7,5 metriem.

213.²  Neautomātiskajam ūdens ugunsdzēsības aizsegam, kas aizsargā ailas starp skatuvi ar šņorbēniņiem un zāli ar 800 un vairāk stacionārām sēdvietām, ir manuālā tālvadība (elektriskā vai hidrauliskā vadība) no skatuves planšetes, dežūrtelpas, sūkņu vai vadības mezglu telpas.";

1.39. izteikt būvnormatīva pielikuma 1. tabulu šādā redakcijā:

"1. tabula

Būvju un to ugunsdrošības nodalījumu būvkonstrukciju ugunsizturība

1.40. papildināt būvnormatīva pielikuma 5. tabulas 3. piezīmi ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Siltumizolācijas sistēmai ar ārējo apdari, kurai ir vismaz B-s1, d0 ugunsreakcijas klase, ugunsdrošu atdalošo joslu izbūve nav nepieciešama."

2. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. novembrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs