Ministru kabineta noteikumi Nr. 695

Rīgā 2021. gada 19. oktobrī (prot. Nr. 70 5. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231–15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija""

Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 3. punktu

1. Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231–15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 119. nr.; 2020, 119. nr.; 2021, 93. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt noteikumus ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8. Būvniecības ieceres dokumentācijai, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā saskaņota (akceptēta) vai iesniegta saskaņošanai institūcijā, kas pilda būvvaldes funkcijas, līdz 2021. gada 31. oktobrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. oktobrim. Būvprojektiem, kuriem būvatļaujas izdotas līdz 2021. gada 31. oktobrim, piemēro šos noteikumus redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. oktobrim.";

1.2. papildināt būvnormatīva 1. nodaļu ar 3.¹ punktu šādā redakcijā:

"3.¹ Projektējot apkures sistēmas, tās iekārtas jaudu, kas ražo siltumenerģiju, pamato, ņemot vērā siltumenerģijas pieprasījumu ēkā.";

1.3. papildināt būvnormatīvu ar 12.¹ un 12.² punktu šādā redakcijā:

"12.¹ Daudzdzīvokļu ēkās ūdens centrālapkures sistēmu projektē kā divcauruļu apkures sistēmu, kas ir kopēja visai ēkai vai ēkas daļai. Var projektēt patstāvīgu apkures sistēmu atsevišķi katram dzīvoklim (stāvam). Ūdens apkures sistēmās ieteicams paredzēt piespiedu cirkulāciju.

12.² Ja daudzdzīvokļu ēkas ūdens centrālapkures sistēmas turpgaitas un atpakaļgaitas sadalošie cauruļvadi izvietoti ēkas pagrabā, apkures sistēmas stāvvadiem ieteicams paredzēt spiediena regulatorus.";

1.4. papildināt būvnormatīva 16. punktu aiz vārda "parametri" ar vārdiem "kā arī vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi un prasības";

1.5. papildināt būvnormatīva 2.1. apakšnodaļu ar 25.², 25.³ un 25.⁴ punktu šādā redakcijā:

"25.²  Dzīvojamo ēku norobežojošo konstrukciju aprēķinu veic, pamatojoties uz telpu iekšējā gaisa temperatūru un ventilācijas gaisa apmaiņas apjomu atbilstoši šī būvnormatīva 3. pielikumā minētajām prasībām. Telpu iekšējā gaisa relatīvais mitrums – 55 %.

25.³ Dzīvokļa stūra telpā temperatūrai jābūt par 2 °C augstākai, nekā norādīts šī būvnormatīva 3. pielikumā.

25.⁴ Gaisa temperatūra lifta mašīntelpā siltajā gadalaikā nedrīkst būt augstāka par 40 °C.";

1.6. izteikt būvnormatīva 48. punktu šādā redakcijā:

"48. Vietās, kur ēku degtspējīgās konstrukcijas (piemēram, sienas, starpsienas, pārsegumi, sijas, sienas ar degtspējīgu materiālu apdari) piekļaujas vietējās apkures ierīču dūmkanāliem, izbūvē ugunsdrošības atdales, kas palielina apkures ierīču, dūmeņu un dūmkanālu sieniņu biezumu atbilstoši šī būvnormatīva 1. pielikuma 2. tabulai. Šī būvnormatīva 1. pielikuma 2. tabulā norādītās prasības neattiecas uz ugunsdrošības atkāpēm dūmkanāliem un dūmeņiem, ja to ražotājs noteicis citādi.";

1.7. aizstāt būvnormatīva 57. punktā vārdu "stundām" ar vārdiem "stundām diennaktī";

1.8. papildināt būvnormatīvu ar 60.¹ punktu šādā redakcijā:

"60.¹ Ja tiek būvēta jauna vai pārbūvēta esoša dzīvojamā ēka vai publiska ēka, tad ēkai, kurai plānots izmantot autonomo apkuri, pie blakus esošas augstākas ēkas dūmenis jāierīko tādā augstumā, kas nerada negatīvu ietekmi uz netālu esošajām ēkām un tajās dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Skursteni ierīko tādā augstumā, lai nodrošinātu normālu dūmgāzu plūsmu un apkures iekārtas radītais gaisa piesārņojums netiktu novadīts blakus esošās ēkas logos, durvīs un ventilācijas sistēmās.";

1.9. izteikt būvnormatīva 65. punktu šādā redakcijā:

"65. Uz vietējās apkures ierīču dūmeņiem var uzstādīt jumtiņus un citus pārsegumus, tajā skaitā deflektorus. Jumtiņu, pārsegumu un deflektoru uzstādīšana nedrīkst traucēt apkures iekārtu pareizai darbībai un dūmeņu tīrīšanas darbiem.";

1.10. aizstāt būvnormatīva 90. punktā tekstu "standartam LVS CR 1752:2008 "Ēku ventilācija – Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji"" ar tekstu "standartam LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis"";

1.11. papildināt būvnormatīvu ar 90.¹, 90.², 90.³, 90.⁴, 90.⁵, 90.⁶, 90.⁷ un 90.⁸ punktu šādā redakcijā:

"90.¹ Ja telpās ir dabiskais apgaismojums, projektē dabisko vēdināšanu caur atveramām logu vērtnēm vai citām ietaisēm tā, lai nodrošinātu vienreizēju gaisa apmaiņu stundā.

90.² Dzīvojamo ēku virtuves, tualetes, vannas istabas un dušas telpas vēdināmas caur dabīgās nosūces kanāliem. Publisko būvju dušas telpās, ģērbtuvēs, tualetēs un to priekštelpās ierīko piespiedu (mākslīgo) vēdināšanu.

90.³ Ja dūmvads paredzēts dūmgāzu novadīšanai no siltuma ģeneratoriem, to nedrīkst izmantot par ventilācijas kanālu.

90.⁴ Daudzdzīvokļu ēkās viena dzīvokļa vietējās izvadventilācijas kanālus var apvienot vienā kanālā, kuru pievieno visas ēkas kopējam kanālam tādā līmenī, kas ir vismaz divus metrus augstāks par apkalpojamo telpu līmeni.

90.⁵ Ventilācijas kanālus no virtuvēm, tualetēm, vannas istabām, dušas telpām un pieliekamajiem nedrīkst apvienot ar ventilācijas kanāliem no garāžām un telpām, kurās ievietoti siltuma ģeneratori.

90.⁶ Publiskajām telpām projektē autonomas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas atbilstoši to paredzētās izmantošanas normatīviem un tehnoloģiskajām prasībām. Projektējot publiskās telpas dzīvojamā ēkā, ieteicams veidot autonomas apkures sistēmas.

90.⁷ Ja daudzdzīvokļu ēkā ir siltie bēniņi, gaisu no bēniņiem novada caur vienu nosūces šahtu atsevišķi katrai ēkas sekcijai. Šahtai jāatrodas vismaz 4,5 metrus virs ēkas augšējā stāva griestiem.

90.⁸ Ja tiek izmantots cietais kurināmais, ūdens sildītāju un mazgabarīta apkures katlu dzīvokļa apkurei un karstā ūdens sagatavošanai var ierīkot dzīvokļa virtuvē vai atsevišķā telpā, kurā ir dabiskais apgaismojums.";

1.12. aizstāt būvnormatīva 96. punktā tekstu "standartam LVS CR 1752:2008 "Ēku ventilācija – Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji"" ar tekstu "standartam LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis"";

1.13. papildināt būvnormatīvu ar 105.¹ punktu šādā redakcijā:

"105.¹ Ja tiek būvēta jauna izglītības iestāde, ir obligāta centralizētas mehāniskās ventilācijas sistēmas izbūve.";

1.14. papildināt būvnormatīva 123. punktu ar otro teikumu šādā redakcijā:

"Citi materiāli ar ugunsreakcijas klasi, zemāku kā A1, drīkst būt ne tuvāk par metru no difuzoru, konfuzoru un ventilācijas restīšu pievienojuma vietām, kā arī ventilatoru elastīgajos savienojumos.";

1.15. aizstāt būvnormatīva 156. punktā tekstu "standartam LVS CR 1752:2008 "Ēku ventilācija – Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji"" ar tekstu "standartam LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis"";

1.16. papildināt būvnormatīva 160. punktu aiz vārda "nodalījumiem" ar vārdiem "un ugunsdroši atdalītām telpām";

1.17. papildināt būvnormatīvu ar 3. pielikumu šādā redakcijā:

"3. pielikums
Latvijas būvnormatīvam LBN 231-15
"Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"
(apstiprināts ar Ministru kabineta
2015. gada 16. jūnija
noteikumiem Nr. 310)

Iekšējā gaisa temperatūra un ventilācijas gaisa apmaiņas apjoms dzīvojamo ēku telpās

2. Noteikumi stājas spēkā 2021. gada 1. novembrī.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Ekonomikas ministrs J. Vitenbergs