Ministru kabineta rīkojums Nr. 747

Rīgā 2021. gada 20. oktobrī (prot. Nr. 70 25. §)

Par atļauju Jolantai Plūmei savienot amatus

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Jolantas Plūmes lūgumu atļaut savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pagaidu padomes locekļa amatu, konstatēja:

1.1. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – likums) 4. panta 2.³ daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2. Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu un valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” pagaidu padomes locekļa amatu;

1.3. saskaņā ar likuma 8.¹ panta trešo daļu valsts amatpersona, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma pildīšanu) un kurai šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot likuma 7. panta piektajā, sestajā vai astotajā daļā minētās amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, rakstveidā iesniedz minētajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi). Saskaņā ar likuma 7. panta ceturto daļu, ja valsts amatpersona ieņem vairākus valsts amatpersonas amatus, rakstveida atļauja saņemama katram amatam, kura savienošanai ar citu amatu saskaņā ar likumu ir nepieciešama atļauja;

1.4. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 3. pantā noteikts, ka Liepājas speciālā ekonomiskā zona izveidota, lai attīstītu un veicinātu tirdzniecību, rūpniecību, kuģniecību un gaisa satiksmi, kā arī starptautisku preču apmaiņu caur Latviju. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai Liepājā, kā arī veicināt Liepājas reģiona attīstību. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valde saskaņā ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantu:

1.4.1. apstiprina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts, pašvaldību un sabiedrības interesēm;

1.4.2. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un komercsabiedrību darbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.3. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par to komercdarbību Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.4. izsniedz Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" paredzētos nodokļu atvieglojumus;

1.4.5. nosaka brīvās zonas un to robežas, saskaņojot ar Valsts ieņēmumu dienestu šo zonu atbilstību brīvās zonas režīma ieviešanai;

1.4.6. slēdz līgumus par Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā esošās zemes iznomāšanu vai atsavināšanu, izņemot ostas zemes atsavināšanu, kā arī šajā likumā norādītos gadījumus, kad zemes un cita nekustamā īpašuma privatizāciju Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā veic citas institūcijas;

1.4.7. slēdz līgumus ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas komercsabiedrībām par atsevišķu saimniecisko funkciju vispārēju nodošanu tām atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas apkalpošanas jomās vai atsevišķās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijas daļās;

1.4.8. kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

1.4.9. apstiprina perspektīvo un nākamā gada finanšu līdzekļu izlietojuma budžetu;

1.4.10. ieceļ, vada un kontrolē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparātu;

1.4.11. veic normatīvajos aktos noteiktos brīvās zonas administrācijas pienākumus Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā;

1.4.12. izlemj citus jautājumus, kas ietilpst tās kompetencē saskaņā ar šo likumu, Likumu par ostām, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes nolikumu, Liepājas ostas noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem;

1.4.13. var pārņemt savā kompetencē jebkuru Liepājas speciālās ekonomiskās zonas izpildaparāta kompetencē nodoto jautājumu;

1.5. ar Finanšu ministrijas 2014. gada 2. jūlija rīkojumu Nr. 332-p "Par J. Plūmes pārcelšanu valsts sekretāra vietnieka amatā" J. Plūme ir iecelta Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amatā;

1.6. atbilstoši valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amata aprakstam  (apstiprināts ar Finanšu ministrijas 2019. gada 10. janvāra rīkojumu Nr.12 "Par amata apraksta apstiprināšanu") Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amata mērķis ir nodrošināt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu, kā arī to paskaidrojumu sagatavošanu, valsts budžeta finanšu plānošanas un vadības metodoloģijas veidošanu saistībā ar budžeta stratēģijas jautājumiem, nodrošināt pašvaldību budžeta veidošanas un uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un ar pašvaldībām saistīto likumprojekta paskaidrojumu izstrādāšanu. Valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos  galvenie amata pienākumi ir:

1.6.1. Finanšu ministrijas funkciju un uzdevumu izpildes administrēšana atbilstoši kompetencei: koordinēt ministrijas politikas izstrādi, politisko lēmumu īstenošanu, stratēģijas izstrādi un tās īstenošanu saskaņā ar vadības nostādnēm, nodrošināt gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes), gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes) paskaidrojumu sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem, nodrošināt valsts budžeta izdevumu  finanšu  vadības  un  budžeta plānošanas metodoloģijas veidošanu, koordinēšanu  un  uzlabošanu, kā arī nodrošināt ikgadējo valsts budžeta izdevumu pārskatīšanas procesu un tā rezultātu iekļaušanu budžeta procesā atbilstoši Ministru kabineta lēmumiem, nodrošināt pašvaldību budžeta veidošanas principu un uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un ar pašvaldībām saistīto likumprojekta paskaidrojumu izstrādāšanu, koordinēt ar gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi saistīto jautājumu risināšanu;

1.6.2. sektora funkcionālā un administratīvā vadība: plānot, vadīt, organizēt, dot uzdevumus un koordinēt tieši pakļauto struktūrvienību –  Budžeta departamenta, Budžeta politikas attīstības departamenta un Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta – darbu, nodrošināt normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra rīkojumu izpildi atbilstoši kompetencei, noteikt tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību un iesniegt valsts sekretāram apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus, iesniegt valsts sekretāram priekšlikumus par tieši pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, ierēdņu iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata, darbinieku pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba, ierēdņu un darbinieku pienākumu apjomu, darbības rezultātiem, materiālo un morālo stimulēšanu, kā arī saukšanu pie disciplināratbildības;

1.6.3. atbilstoši kompetencei pārstāvēt ministriju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām;

1.7. ar Ministru kabineta 2018. gada 19. decembra rīkojumu Nr. 710 "Par Jolantas Plūmes iecelšanu Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā" J. Plūme ir iecelta par Finanšu ministrijas deleģēto pārstāvi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā;

1.8. ar Ministru kabineta 2018. gada 19. decembra rīkojumu Nr. 711 "Par atļauju Jolantai Plūmei savienot amatus" Ministru kabinets ir devis atļauju J. Plūmei savienot valsts sekretāra vietnieka amatu ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu;

1.9. likuma 7. panta ceturtajā daļā noteikts, ka valsts iestāžu vadītāju vietniekiem ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.9.1. amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta septītajā daļā nav noteikts citādi;

1.9.2. šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā:

1.9.2.1. amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar publiskas personas interešu pārstāvēšanu šajā kapitālsabiedrībā;

1.9.2.2. citu amatu publiskas personas institūcijā;

1.9.2.3. eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija);

1.10. saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" 11. punktu valsts sekretārs vada iestādes administratīvo darbu un pieņem pārvaldes lēmumus. Ņemot vērā šā rīkojuma 1.9.2.1. apakšpunktā minētos nosacījumus, valsts sekretāra vietniekam budžeta jautājumos ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar valsts kapitālsabiedrības padomes locekļa amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja;

1.11. ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes 2021. gada 15. oktobra lēmumu Nr. 117 "Par atļauju valdes loceklei Jolantai Plūmei savienot amatus" (sēdes prot. Nr. 18 1. punkts) J. Plūmei ir atļauts savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar pagaidu padomes locekļa amatu valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi";

1.12. ar Finanšu ministrijas 2021. gada 15. oktobra lēmumu Nr. 1.1-7/12/157 "Par atļauju Jolantai Plūmei savienot amatus" J. Plūmei ir atļauts savienot valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amatu ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pagaidu padomes locekļa amatu;

1.13. ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" ārkārtas akcionāru sapulces 2021. gada 15. oktobra lēmumu (valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" ārkārtas akcionāru sapulces protokols Nr. AP-21/2) J. Plūme ir iecelta valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pagaidu padomes locekļa amatā no 2021. gada 19. oktobra. Saskaņā ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" statūtiem (apstiprināti valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" ārkārtas akcionāru sapulcē 2020. gada 23. martā (protokols Nr. 1))  valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" veic statūtos noteiktos  komercdarbības veidus. Saskaņā ar  Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" 25.1. apakšpunktu Finanšu ministrija  ir  valsts kapitāla daļu turētāja valsts akciju sabiedrībā "Valsts nekustamie īpašumi";

1.14. Finanšu ministrija ir nozares ministrija Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas jomā un attiecīgi veic minētajā likumā noteiktos uzdevumus;

1.15. saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107. panta pirmo un otro daļu padome ir kapitālsabiedrības pārraudzības institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un pārrauga valdes darbību, un tai ir šādi uzdevumi:

1.15.1. ievēlēt un atsaukt valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus;

1.15.2. noteikt valdes locekļu atlīdzību;

1.15.3. apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju un uzraudzīt tās īstenošanu;

1.15.4. pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām;

1.15.5. izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt tos akcionāru sapulcei;

1.15.6. pārstāvēt sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem un valdes locekļu celtajās prasībās pret sabiedrību;

1.15.7. apstiprināt darījuma slēgšanu starp sabiedrību un valdes locekli vai revidentu;

1.15.8. iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir akcionāra vai akcionāru sapulces kompetencē vai kas pēc valdes vai padomes locekļu ierosinājuma ieteikti izskatīšanai akcionāru sapulcē, un sniegt atzinumu par tiem;

1.15.9. sniegt akcionāram priekšlikumus par sabiedrības darbības uzlabošanu;

1.15.10. apstiprināt ikgadējo budžetu un uzraudzīt tā izpildi;

1.15.11. uzraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un efektivitāti;

1.15.12. apstiprināt būtiskākās politikas, kurās definēti sabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem;

1.15.13. veikt padomes darba ikgadējo pašvērtējumu;

1.16. valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" padome ir koleģiāla institūcija. Padome pieņem lēmumus ar klātesošo padomes locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Padome savu darbu organizē atbilstoši tās apstiprinātajai kārtībai;

1.17. valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" tiesiski pamatotās intereses nevar būt pretējas ministrijas interesēm, secīgi arī valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" padomes locekļa tiesiski pamatotās intereses nevar nesakrist ar ministrijas interesēm politikas veidošanas jomā;

1.18. J. Plūme pilda arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Latvijas Nacionālās komisijas Asamblejas locekles amatu.

2. Izvērtējot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likuma 10. pantā noteiktās Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes funkcijas kopsakarā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka pienākumiem, secināms, ka Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amata savienošana ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart J. Plūmes kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses.

3. J. Plūme, pildot Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amata pienākumus, pieņem lēmumus, kas nav saistīti ar ostu darbību, un neveic tādas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas ietekmē vai varētu ietekmēt ostu politikas veidošanu un īstenošanu.

4. Ņemot vērā, ka J. Plūmes pienākumi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā nav savstarpēji saistāmi ar pienākumiem Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatā, tiks nodrošināta J. Plūmes kā valsts amatpersonas pieņemto lēmumu un darbību objektivitāte un neitralitāte.

5. Saskaņā ar likuma 8.¹ panta piekto daļu, izvērtējot  padomes locekļa pienākumus, secināms, ka Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos amata un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" padomes locekļa amata pienākumu savienošana interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

6. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta trešo, ceturto un piekto daļu, atļaut J. Plūmei savienot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pagaidu padomes locekļa amatu.

7. Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, J. Plūmei ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes locekļa amatu, valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pagaidu padomes locekļa amatu vai pārējos minētos amatus, pastāv iespēja, ka J. Plūme var nonākt interešu konflikta situācijā.

8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2018. gada 19. decembra rīkojumu Nr. 711 "Par atļauju Jolantai Plūmei savienot amatus" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 252. nr.).

9. Šo rīkojumu saskaņā ar  Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu, kā arī Administratīvā procesa likuma 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Finanšu ministrs J. Reirs