Ministru kabineta rīkojums Nr. 737

Rīgā 2021. gada 20. oktobrī (prot. Nr. 70 26. §)

1. Atbalstīt konceptuālajā ziņojumā "Par nepieciešamajām izmaiņām tiesiskajā regulējumā Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai" (turpmāk – konceptuālais ziņojums) ietverto 1. risinājumu, kas paredz izstrādāt likumprojektu "Rail Baltica likums". Iekļaut likumprojektā konceptuālā ziņojuma sadaļā "1. risinājums: likumprojekta "Rail Baltica likums" izstrāde" minēto problēmjautājumu risinājumus.

2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju konceptuālā ziņojuma 1. risinājuma īstenošanā.

3. Lai nodrošinātu konceptuālā ziņojuma 1. risinājuma īstenošanu, Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram divu mēnešu laikā pēc konceptuālā ziņojuma izskatīšanas iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā likumprojektu "Rail Baltica likums".

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs T. Linkaits

(Ministru kabineta
2021. gada 20. oktobra
rīkojums Nr. 737)

Kopsavilkums

Panāktais progress Rail Baltica projekta īstenošanā

Aktuālās problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī

Citu Baltijas valstu regulējums un pieredze ar projekta vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu

Igaunija

Lietuva

Piedāvātie risinājumi

1. risinājums: likumprojekta "Rail Baltica likums" izstrāde

1. risinājuma priekšrocības un trūkumi

2. risinājums: grozījumu veikšana spēkā esošajos normatīvajos aktos

2. risinājuma priekšrocības un trūkumi

Satiksmes ministrija šajā konceptuālajā ziņojumā (turpmāk – Ziņojums) ir iezīmējusi panākto progresu Rail Baltica projekta īstenošanā, pamatojusi nepieciešamību veicināt Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu, ņemot vērā aktuālo projekta īstenošanas laika grafiku un stratēģiju. Īpaši jāatzīmē nepieciešamība ieviest izmaiņas, kas paātrinātu un uzlabotu Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu un dzelzceļa infrastruktūras būvniecības uzsākšanu. Ziņojumā ir apkopoti galvenie konstatētie problēmjautājumi, kā arī ir izvērtēti iespējamie risinājumi – speciālā Rail Baltica likuma izstrāde un/vai spēkā esošo normatīvo aktu grozīšana, kas ļautu gan atrisināt būvprojekta saskaņošanas izaicinājumu, gan paātrināt atsavināšanas pabeigšanu un būvdarbu uzsākšanu. Ieskats ir sniegts arī Lietuvas Republikas (turpmāk – Lietuva) un Igaunijas Republikas (turpmāk – Igaunija) tiesiskajā regulējumā, kas noteic Rail Baltica projekta vajadzībām īstenojamo nekustamo īpašumu atsavināšanas kārtību. Satiksmes ministrija piedāvā izšķirties par vienu no diviem iespējamajiem risinājumiem, norādot, ka Satiksmes ministrijas ieskatā priekšroka būtu dodama speciālā Rail Baltica likuma izstrādei, jo tas visefektīvāk palīdzēs sasniegt izvirzīto mērķi – paātrināt Rail Baltica projekta ieviešanu Latvijā.

Rail Baltica projekts ir Eiropas standarta platuma (1435 mm) dzelzceļa transporta Trans-Eiropas transporta tīkla (turpmāk – TEN-T tīkla) Ziemeļjūras – Baltijas koridora transporta sistēmas elements, kas aptver piecas Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstis – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju, tālākā nākotnē paredzot koridora pagarinājumu līdz Arktikai. Rail Baltica projekts Latvijā paredz jaunas Eiropas standarta sliežu platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas būvniecību, lai integrētu Baltijas valstis Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Vienotajā dzelzceļa telpā.

Rail Baltica projekta ieviešanā ir paredzēti vairāki posmi: plānošana, projektēšana, atsavināšana/tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai un būvdarbi, kas atsevišķos posmos pārklājas. Apzinoties, ka projekts ir apjomīgs un tā realizācijā izšķirošs ir ES finansiālais atbalsts, ir uzsākts detalizēts darbs pie projekta būvniecības stratēģijas izstrādes, kuru paredzēts apstiprināt tuvākajā laikā. Tādēļ projekta īstenošana tiek plānota vairākos finanšu plānošanas periodos, attiecīgi Rail Baltica projektu īstenojot ģeogrāfiskās, inženiertehniskās un finanšu kārtās.

Ņemot vērā Rail Baltica projektam pieejamo finansējumu un tā ierobežoto attiecināmības periodu, tā ietvaros paredzēto dzelzceļa infrastruktūras objektu projektēšana notiek pakāpeniski. Nekustamo īpašumu atsavināšana/ tiesību iegūšana būvdarbu veikšanai tiek organizēta paralēli projektēšanai un tehnisko risinājumu izstrādei, to uzsākot tādā projektēšanas stadijā, kad pietiekami skaidri zināmas atsavināmā/ iegūstamā nekustamā īpašuma platība un robežas. Tā ir cieši pakārtota projektēšanas gaitai, jo dati par nepieciešamajām zemes platībām un piekļuves risinājumiem tiek iegūti projektēšanas darbu rezultātā. Turklāt, mainoties vai precizējoties projektēšanas risinājumiem, atsavināšanas/ tiesību iegūšanas aktivitātes jāveic atkārtoti, ja precizēta atsavināmā nekustamā īpašuma platība vai robežas. Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam projektēšanas stadijā identificētos nekustamos īpašumus nepieciešams iegūt valsts īpašumā pirms Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvdarbu uzsākšanas. Zeme, kā arī cits nepieciešamais nekustamais īpašums tiek atsavināts (pārņemts) tiesību aktos¹ noteiktajā kārtībā gan no privātpersonām (tostarp publisku personu kapitālsabiedrībām), gan no publiskām personām, kā arī tiek iegūtas tiesības uz rezerves zemes fonda zemesgabaliem.

Nekustamā īpašuma atsavināšana/tiesību iegūšana par labu valstij, ir laikietilpīgs process (kas vidēji ilgst 24 mēnešus jeb divus gadus, taču kopumā atsavināšanas procesa ilgums var būtiski atšķirties no gadījuma uz gadījumu), kura īstenošana sastāv no daudziem soļiem. Lai Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamais nekustamais īpašums tiktu atsavināts par labu valstij un uz tā pēc projektēšanas pabeigšanas varētu uzsākt infrastruktūras būvniecību, ir jāpaveic ļoti daudzas normatīvajos aktos noteiktās darbības un jāīsteno vairākkārtējs saskaņošanas process. Katra nekustamā īpašuma atsavināšanas virzība ir arī tieši atkarīga no daudziem subjektīviem faktoriem un tostarp to ietekmē attiecīgo nekustamo īpašuma īpašnieku vēlme iesaistīties procesā un sadarboties. Īstenojot Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, atlīdzības apmērs par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu tiek noteikts saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā un Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumos Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" noteikto kārtību. Lai arī Rail Baltica projektam nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanu paredzēts pamatā īstenot labprātīgi, tomēr jārēķinās, ka atsevišķos gadījumos var nākties īstenot piespiedu atsavināšanas procesu un nekustamā īpašuma piespiedu atbrīvošanas procesu, kas papildu paildzina atsavināšanas procesu pirms nākamā plānotā posma īstenošanas, atbilstoši attiecīgā likumprojekta virzībai un pieņemšanai Saeimā un atbilstoši tiesvedības un izpildu lietas virzībai. Papildus jāvērš uzmanība, ka projekta īstenošanai iegūstams liels daudzums nekustamo īpašumu konkrētā laika periodā, kas attiecīgi saistīts ar procesā iesaistīto institūciju un pakalpojumu sniedzēju (ierīcības projektu izstrāde, kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumi, nekustamo īpašumu vērtēšanas pakalpojumi u.c.) kapacitātes pietiekamību.

Lai radītu izpratni par laikietilpīgo Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamā, privātpersonām piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, Satiksmes ministrijas ieskatā Ziņojumā ir nepieciešams izklāstīt šī procesa būtisko posmu gaitu. Atsavināšanas procesu reglamentē Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums² (turpmāk – Atsavināšanas likums), kā arī Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumi Nr. 204 "Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 204).³

Līdz šim Rail Baltica projektā privātpersonu nekustamo īpašumu atsavināšana ir notikusi Rīgas un Mārupes posmos, kur projekta ietvaros jau pieejams finansējums būvdarbu veikšanai Rīgas centrālās stacijas sekcijā un starptautiskās lidostas "Rīga" sekcijā, tuvākajā laikā plānots uzsākt atsavināšanas aktivitātes arī citās administratīvajās teritorijās.

Labprātīgas privātpersonai piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, uzsākot projektēšanas darbus, personai (nekustamā īpašuma īpašniekam) tiek nosūtīts Atsavināšanas likuma 8. panta otrās daļas 2. punktā minētais projektēšanas paziņojums, pirms tam no valsts institūcijām izprasot un publiskajos reģistros iegūstot informāciju par nekustamo īpašumu īpašnieku deklarētajām dzīvesvietas adresēm un juridiskajām adresēm.

Pēc tam, kad projektēšanas gaitā pietiekami skaidri zināma projekta īstenošanai iegūstamā nekustamā īpašuma platība un robežas, ja sabiedrības vajadzībām nepieciešams iegūt zemesgabala daļu, tiek izprasīts un saņemts pašvaldības vai tās institūcijas atzinums par atlikušās zemesgabala daļas atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam (vidēji divu mēnešu laikā). Pēc tam pāris mēneši ir jāatvēl Atsavināšanas likuma 18. panta pirmajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma sagatavošanai un nosūtīšanai, lai informētu nekustamā īpašuma īpašnieku par nekustamā īpašuma vai tā daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un noteiktu atlīdzību, pirms tam valsts institūcijās un publiskajos reģistros iegūstot informāciju par nekustamo īpašumu īpašnieku deklarētajām dzīvesvietas adresēm un juridiskajām adresēm. Viena mēneša laikā nekustamā īpašuma īpašnieks var pieteikt zaudējumus, kas radīsies no īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām, iesniedzot būtisku informāciju par īpašumu, kas varētu ietekmēt īpašuma vērtību (piemēram, ziņas par apgrūtinājumiem, nomas/īres līgumi utt.). Ja nekustamā īpašuma īpašnieks nav iesniedzis pilnīgu nekustamā īpašuma sastāvu un apgrūtinājumus raksturojošo informāciju, attiecīgo informāciju institūcija iegūst pati, izprasot to kompetentajām institūcijām (informācijas iegūšanai nepieciešamais laiks katrā konkrētajā gadījumā var būtiski atšķirties, tas var aizņemt pat vairāk kā pusgadu, ja iegūstama kompetento institūciju informācija par būvju, tai skaitā inženierkomunikāciju, tiesiskas iegūšanas un būvniecības likumības aspektiem vai būvju tiesiskas lietošanas aspektiem).

Pēc visas pieejamās informācijas par īpašumu un pieteiktajiem zaudējumiem iegūšanas, apkopošanas un izanalizēšanas, aptuveni viena mēneša laikā Atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija) apstiprina darba uzdevumu sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam īpašuma vērtības noteikšanai, kā arī lemj par zaudējumu atlīdzības noteikšanu. Tad tiek izvēlēts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs un/vai eksperts/speciālists zaudējumu novērtēšanai, ar kuru tiek noslēgts pakalpojuma līgums, kā arī notiek vērtēšanas process un novērtējuma iesniegšana, izvērtēšana, trūkumu novēršana un pieņemšana, kas vidēji ilgst trīs mēnešus. Vērtēšanas procesā, apsekojot nekustamo īpašumu dabā, var tikt konstatēta apbūve, par kuru no publiskajiem reģistriem informācija nebija secināma, attiecīgi nepieciešams papildu laiks informācijas iegūšanai no kompetentajām institūcijām par būvju, tai skaitā inženierkomunikāciju, tiesiskas iegūšanas un būvniecības likumības aspektiem. Aptuveni 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc novērtējuma saņemšanas, Komisija sēdē izvērtē saņemto novērtējumu un aprēķina atlīdzību. Ja par novērtējumu nepieciešams papildu skaidrojums, Komisija lūdz vērtētāju sniegt skaidrojumu vai novērst nepilnības.

Pēc atlīdzības aprēķināšanas nekustamā īpašuma īpašniekam vismaz 30 dienas pirms Komisijas sēdes tiek nosūtīts uzaicinājums piedalīties Komisijas sēdē un nekustamā īpašuma novērtējums (tai skaitā pamatojums īpašnieka pieteikto zaudējumu aprēķināšanai vai noraidīšanai), lai izvērtētu aprēķināto atlīdzību. Komisija iepazīstina atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieku ar informāciju un dokumentiem, kas pamato noteikto atlīdzību un zaudējumu noraidīšanu, uzklausa atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieka viedokli par atlīdzību un tās apmēru, atbild uz viņa jautājumiem par atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējumu, zaudējumiem, to apmēru un aprēķinu vai pieprasa uzaicinātajām personām skaidrojumu par šiem jautājumiem. Dažkārt, lai sniegtu atbildes uz īpašnieka jautājumiem vai iebildumiem, ir nepieciešams papildus laiks, piemēram, papildus informācijas iegūšanai, tostarp no kompetentajām institūcijām, asociācijām, nekustamā īpašuma vērtētāja u.c., attiecīgi institūcijas viedokļa formulēšanai un nosūtīšanai īpašniekiem var būt nepieciešami pat vairāki mēneši.

Jāpiebilst, ka procesa gaitā var atklāties tādi faktiskie apstākļi, kuru dēļ ir nepieciešams precizēt darba uzdevumu, veikt atkārtotu nekustamā īpašuma novērtēšanas vai zaudējumu noteikšanas procesu, atlīdzības aprēķināšanu vai atlīdzības izvērtēšanu.

Ja nekustamā īpašuma īpašnieks izsaka vēlmi izmantot savas MK noteikumu Nr. 204 30. punktā noteiktās tiesības iesniegt alternatīvu sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja sagatavotu atsavināmā nekustamā īpašuma vērtējumu vai to zaudējumu aprēķinu, kurus institūcija ir uzdevusi noteikt sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam, tad nekustamā īpašuma novērtējumu un zaudējumu aprēķinu izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā precizēšana vai jauna vērtējuma izstrāde notiek atbilstoši Atsavināšanas likumā un MK noteikumos Nr. 204 noteiktajai kārtībai, atsevišķos gadījumos tostarp iegūstot biedrības "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija" atzinumu par vērtējumu atbilstību normatīvajiem aktiem un institūcijas dotajam darba uzdevumam, kas var aizņemt trīs, četrus mēnešus (atsevišķos sarežģītos gadījumos – pat ilgāku laiku līdz pat gadam).

Mēneša laikā pēc minēto darbību pabeigšanas tiek organizēta Komisijas sēde par atlīdzības apstiprināšanu, pēc kuras apmēram divu mēnešu laikā Satiksmes ministrija izvērtē komisijas apstiprināto atlīdzības apmēru, sagatavo un pieņem Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā minēto lēmumu par atlīdzības apmēru, ja atlīdzības noteikšanā nav konstatēti trūkumi.

Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā minētā Ministru kabineta rīkojuma ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību sagatavošana, saskaņošana, iesniegšana un pieņemšana vidēji aizņem četrus mēnešus.

Paralēli minētajām darbībām, ja nepieciešams, tiek īstenots zemes ierīcības projekta izstrādes process, un, ja piekrīt nekustamā īpašuma īpašnieks (visi kopīpašnieki), arī zemes kadastrālās uzmērīšanas process.

Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas tiek īstenotas darbības pirkuma līguma noslēgšanai, organizējot zemes kadastrālās uzmērīšanas procesu, ja nekustamā īpašuma īpašnieks (visi kopīpašnieki) tam piekrīt. Attiecīgi pirkuma līguma noslēgšana atkarībā no konkrētās situācijas var tikt pabeigta 2–8 mēnešu laikā (tai skaitā zemes kadastrālās uzmērīšanas darbības 3–6 mēnešu laikā atkarībā no konkrētā nekustamā īpašuma sastāva un apgrūtinājumiem). Tad divu mēnešu laikā tiek veiktas darbības atlīdzības samaksai un darījums tiek reģistrēts zemesgrāmatā. Tādējādi vidējais laiks, kāds nepieciešams privātpersonas nekustamā īpašuma labprātīgas atsavināšanas procesa pabeigšanai, ir vidēji 1,5–2,5 gadi. Turklāt papildus laiks vēl plānojams nekustamā īpašuma atbrīvošanai (Atsavināšanas likuma 17. panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks atbrīvo nekustamo īpašumu līgumā par šā īpašuma labprātīgu atsavināšanu noteiktajā termiņā, ja institūcija ir izpildījusi savas saistības saskaņā ar minēto līgumu, vai 20 dienu laikā no dienas, kad tā samaksājusi atlīdzību un nodrošinājusi nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku ar līdzvērtīgu dzīvojamo telpu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 28. pantu).

Piespiedu atsavināšanas process tiek īstenots gadījumā, ja nekustamā īpašuma īpašnieks pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas atsakās labprātīgi atsavināt sev piederošo nekustamo īpašumu vai pastāv citi normatīvajos aktos noteiktie faktiskie apstākļi, kad atsavināšanas līguma noslēgšana nav iespējama. Šādā gadījumā atsavināšana tiek veikta piespiedu kārtā uz atsevišķa likuma pamata. Tiek sagatavots likumprojekts par piespiedu atsavināšanu, pirms likumprojekta sagatavošanas un iesniegšanas tālākai virzībai tiek vairākkārtīgi uzrunāts nekustamā īpašuma īpašnieks, lai panāktu vienošanos par labprātīgu atsavināšanu vai novērstu šķēršļus labprātīgas atsavināšanas īstenošanai (piemēram, parādu segšanai un parādu piedziņas atzīmju dzēšanai). Bet, ja vienošanos panākt neizdodas, likumprojekts tiek virzīts saskaņošanai un izskatīšanai Ministru kabinetā un secīgi izskatīts Saeimā, kas kopumā aizņem apmēram 12 mēnešus. Līdz ar to piespiedu atsavināšanas gadījumā process var pagarināties līdz pat gadam. Turklāt atsevišķos gadījumos nekustamā īpašuma atbrīvošana un ievešana valdījumā var notikt uz tiesas nolēmuma pamata (Atsavināšanas likuma 17. panta otrā daļa noteic, ja nekustamā īpašuma bijušais īpašnieks neatbrīvo nekustamo īpašumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, institūcijai ir tiesības vērsties tiesā ar prasības pieteikumu par ievešanu iegūtā nekustamā īpašuma valdījumā), attiecīgi tiesvedības un izpildu lietas procesam plānojami papildus 6–12 mēneši.

Atvasināto publisko personu nekustamo īpašumu un valsts nekustamo īpašumu pārņemšanas process Satiksmes ministrijas valdījumā ir vienkāršāks un mazāk laikietilpīgs. Tomēr jāņem vērā, ka tas nedaudz atšķiras atkarībā no tā, vai attiecīgais zemesgabals ir vai nav reģistrēts zemesgrāmatā.

Zemesgrāmatā reģistrētu zemesgabalu gadījumā procesa sākumā aptuveni divu mēnešu laikā tiek saņemta atvasinātas publiskas personas vai valsts institūcijas piekrišana zemes sadalei un nekustamā īpašuma nodošanai projekta īstenošanai. Četru līdz septiņu mēnešu laikā tiek īstenota zemes ierīcības projekta izstrāde un zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšana. Ja attiecīgs lēmums nav pieņemts pirms nekustamā īpašuma sadales, seko atvasinātas publiskas personas lēmuma pieņemšana par nekustamā īpašuma atsavināšanu valstij, kas tiek pieņemts viena līdz trīs mēnešu laikā. Savukārt četri līdz seši mēneši parasti jāatvēl attiecīga Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanai, saskaņošanai un pieņemšanai. Aptuveni divu mēnešu laikā notiek nekustamā īpašuma pārņemšana valsts īpašumā Satiksmes ministrijas valdījumā ar aktu un nekustamā īpašuma reģistrācija zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Līdz ar to atvasinātai publiskai personai piederošā nekustamā īpašuma pārņemšanas process Rail Baltica projekta vajadzībām, ja zemesgabals sākotnēji bija reģistrēts zemesgrāmatā, vidēji aizņem 18 mēnešus jeb 1,5 gadu.

Zemesgrāmatā nereģistrētu zemju pārņemšanas gadījumā process nedaudz atšķiras. Arī šī procesa sākumā vidēji mēnesis ir jāparedz atvasinātas publiskas personas vai valsts institūcijas piekrišanas saņemšanai zemes sadalei un nodošanai projekta īstenošanai. Tad aptuveni viena līdz divu mēnešu laikā notiek kadastra datu aktualizācija. Pēc tam vidēji vienu līdz trīs mēnešu laikā tiek pieņemts atvasinātas publiskas personas lēmums. Līdzīgi kā gadījumā ar zemesgrāmatā reģistrētu pašvaldības zemesgabalu pārņemšanu valsts īpašumā, četri līdz seši mēneši parasti jāparedz Ministru kabineta rīkojuma sagatavošanai, saskaņošanai un pieņemšanai, un vidēji četru līdz piecu mēnešu laikā tiek noslēgts līgums par zemes robežu kadastrālo uzmērīšanu un tiek veikti kadastrālās uzmērīšanas darbi. Uzziņas saņemšana un nostiprinājuma lūguma sagatavošana, nekustamā īpašuma pārņemšana, kā arī zemesgabala reģistrācija zemesgrāmatā aizņem vidēji divus līdz trīs mēnešus. Kopumā atvasinātai publiskai personai piekrītošā nekustamā īpašuma pārņemšanas process Rail Baltica projekta vajadzībām, ja zemesgabals sākotnēji nav bijis reģistrēts zemesgrāmatā, aizņem 18 mēnešus jeb 1,5 gadu.

Jāatzīmē, ka gadījumā, ja Rail Baltica projekta vajadzībām par valstij piekrītošu tiek atzīta zeme, kas ieskaitīta rezerves zemes fondā, tad process un tā ilgums ir ļoti līdzīgs tam, kādā tiek pārņemts atvasinātas publiskas personas nekustamais īpašums, ja tas nav bijis reģistrēts zemesgrāmatā. Šī procesa ietvaros Satiksmes ministrija veic saraksti ar pašvaldību, kuras valdījumā atrodas rezerves zemes fonda zemes vienības, noskaidrojot, vai pašvaldībai nav iebildumu. Ja zemes reforma ir pabeigta, tad pašvaldības vēstule ir obligāts priekšnoteikums, lai virzītu jautājumu uz MK, negaidot MK noteikumos noteikto termiņu un procesa stadiju pabeigšanu.

Atsevišķos gadījumos projekta īstenošanai iegūstami nekustamie īpašumi saskaņā ar citiem tiesiskiem instrumentiem, piemēram, pārņemot bezmantinieka mantu Satiksmes ministrijas valdījumā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, normatīvajos aktos noteiktā kārtībā iesniedzot pieteikumu juridiska fakta konstatēšanai vai ceļot īpašuma prasību tiesā, lūdzot tiesu atzīt uz valsts zemes esošas būves par valstij kā zemes īpašniecei piekrītošām, ko attiecīgi iespējams veikt pēc valsts īpašuma tiesību uz zemi iegūšanas projekta īstenošanai, utt.

Rail Baltica projekta īstenošanai Latvijā nepieciešams atsavināt nekustamos īpašumus lielā teritorijā. Ir identificētas 1623 skartās zemes vienības, no tām 1179 pieder privātpersonām, pārējie 444 ir publisku personu īpašumā/rezerves zemes fonda zeme.⁴ Atsavināšanas process Latvijā tiek veikts kārtās, pirmajā kārtā atsavinot īpašumus, kas nepieciešami Rail Baltica stacijas izbūvei starptautiskajā lidostā "Rīga" un Rīgas Centrālās stacijas pārbūvei – aktivitātēm, kurās jau ir pieejams finansējums būvniecības darbu uzsākšanai.

Attiecībā uz Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvdarbu procesu jānorāda, ka 2020. gada novembrī Rīgas Centrālās stacijas mezgla posmā tika uzsākti pirmie Rail Baltica dzelzceļa trases būvdarbi Latvijas teritorijā. Pirmajā būvdarbu posmā paredzēts pabeigt 1) pazemes inženiertīklu, sabiedriskā transporta kontakttīklu un ielu apgaismojuma izbūvi, pārvietošanu un demontāžu, 2) būvdarbu sagatavošanu uz sliežu ceļiem, 3) jaunu kontakttīklu mastu uzstādīšanu, kontakttīklu elektroinstalācijas, gaisa appūšanas sistēmas, elektroapgādes, signalizācijas un tml. sistēmu izbūvi un pārvietošanu, 4) jaunās transformatoru apakšstacijas izbūvi, 5) bumbu patvertnes daļēju nojaukšanu (pazemes tuneļa daļa). 2021. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgts līgums par Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras lidostā Rīga izbūvi, bet jūnija beigās šajā objektā tika atklāts būvlaukums.

Vienlaikus jāatzīst, ka Rail Baltica projekta īstenošanai atbilstoši noteiktajam grafikam pastāv virkne izaicinājumu, tostarp ļoti sarežģītā projektēšanas procesa salāgošana ar nekustamo īpašumu atsavināšanu un būvdarbu uzsākšanu, nodrošinot nepieciešamo būvdarbu secību, atbilstoši dzelzceļa nodošanas ekspluatācijā posmu prioritārajai secībai. Tas, savukārt, rada būtiskus riskus Rail Baltica ieviešanai Latvijas teritorijā, kā arī risku kopējai projekta īstenošanai.

Tādēļ ir nepieciešams ievērojami samazināt veicamo procesu soļu skaitu un saīsināt procesa termiņus Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanai (tiesību iegūšanai), projektēšanai un būvniecības uzsākšanai, maksimāli samazinot birokrātisko slogu un iespējamo laika pārtraukuma risku starp projektēšanu un būvdarbiem, jo īpaši gadījumā, ja būvniecībai ir jau piešķirts nepieciešamais ES finansējums.

Papildu vēršam uzmanību uz to, ka gatavība uzsākt būvniecības darbus ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem nākamās kārtas finansējuma saņemšanai no ES Savienošanas instrumenta, kur lielākā daļa finansējuma pieejama konkurencē ar pārējām ES valstīm, kas ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu un pastāv zināmi ierobežojumi laikā minētā finansējuma piesaistīšanai.

Daļa no Rail Baltica projektā konstatētajiem izaicinājumiem Latvijā tiek risināta jau šobrīd, izstrādājot un virzot grozījumus spēkā esošajos normatīvajos aktos:

Projektēšanas gaitā un būvdarbu sagatavošanas procesā ir konstatēti arī citi ar normatīvo regulējumu saistīti risināmie jautājumi, kas var būtiski kavēt Rail Baltica projekta īstenošanu, piemēram, Rail Baltica projekta neizbēgama saskare ar kultūrvēsturiskā vai dabas mantojuma objektiem. Tādēļ Satiksmes ministrija ir sagatavojusi šo Ziņojumu, lai informētu par būtiskākajiem šķēršļiem, kas palēnina Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamo nekustamo īpašumu atsavināšanu, infrastruktūras projektēšanu un būvniecības uzsākšanu, un, lai piedāvātu iespējamo risinājumu identificēto problēmu atrisināšanai, rosina pilnveidot normatīvo regulējumu.

Satiksmes ministrija sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS" (turpmāk – EDzL) un RB Rail AS (turpmāk – RBR) ir apkopojusi šobrīd aktuālos problēmjautājumus, kuru atrisināšanas gadījumā būtu iespējams panākt Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu atbilstoši saspringtajam projekta ieviešanas laika grafikam. Zemāk uzskaitītie problēmjautājumi netika identificēti agrākajās projekta stadijās, tāpēc šos projekta īstenošanas šķēršļus nebija iespējams novērst projekta plānošanas laikā.

Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektēšanas posma ietvaros atbilstoši projektētāju veiktajai izpētei ir konstatēti vairāki nekustamie kultūras pieminekļi, kuri varētu tikt skarti Rail Baltica dzelzceļa trases būvdarbu laikā (pēc šī brīža aprēķiniem tādi trīs, taču, ņemot vērā, ka joprojām notiek trases projektēšanas, šis skaitlis var mainīties). Saskaņā ar 2016. gadā veikto Ietekmes uz vides novērtējumu, kā arī projektēšanas ietvaros veiktām izpētēm ir paredzams, ka būvdarbu veikšana noteikto kultūras pieminekļa tuvumā varētu radīt veselības un drošības apdraudējumu. Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūves procesā identificēto nekustamo kultūras pieminekļu skārums varētu būt ievērojams, un paredzams, ka to atrašanās esošajā vietā un tehniskais stāvoklis nav savietojams ar plānotā dzelzceļa izbūvi. Izpēte liecina, ka nav piemeklējama tāda pārbūves metode, kas ļautu attiecīgās būves saglabāt neskartas, kā arī saglabāt to esošās struktūras ekspluatāciju pēc pārbūves. Šobrīd spēkā esošais regulējums – likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"⁵ (turpmāk – Pieminekļu likums) 3. pants – nosaka, ka kultūras pieminekļus ir aizliegts iznīcināt, un, ka nekustamos kultūras pieminekļus drīkst pārvietot vai pārveidot tikai izņēmuma gadījumā ar Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (turpmāk – NKMP) atļauju. Kultūras pieminekļa pārveidošana vai tā oriģinālo daļu aizstāšana ar jaunām daļām pieļaujama tikai tad, ja tā ir labākā iespēja, kā saglabāt pieminekli, vai arī tad, ja pārveidojuma rezultātā nepazeminās pieminekļa kultūrvēsturiskā vērtība. Pieminekļu likumā šobrīd ir paredzēts tikai viens gadījums, kad kultūras piemineklis var tikt izslēgts no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kas ir noteikts Pieminekļu likuma 15. pantā – ja objekts ir pilnībā zaudējis kultūras pieminekļa vērtību. Citi gadījumi likumā nav paredzēti. Šobrīd Rail Baltica dzelzceļa trases koridorā identificētie nekustamie kultūras pieminekļi ir ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī. Tādējādi nav konstatējama Pieminekļu likumā paredzētā situācija to izslēgšanai no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta. Savukārt saskaņā ar RBR pasūtīto izpēti to pārvietošana nav praktiski īstenojama, līdz ar to nevar tikt izskatīta kā risinājums Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izveidei. Šajā gadījumā, ņemot vērā kultūras pieminekļa raksturu, nav arī iespējama kultūras pieminekļu pārveidošana vai to oriģinālo daļu aizstāšana. Tādējādi tiesiskajā regulējumā nepieciešams noteikt gadījumus, kuros no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta varētu izslēgt objektus, kurus nav iespējams ne neaizskart, ne arī pārvietot, lai realizētu nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecību.

2. Jāatrod līdzsvars starp aizsargājamo koku nociršanu un sabiedrības interešu nodrošināšanu – nacionālo interešu objekta īstenošanu

Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumu Nr. 264 "Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi"⁶ (turpmāk – MK noteikumi Nr. 264) 46., 48. un 52. punkts noteic gadījumus, kādos var nocirst (novākt) aizsargājamos kokus, bīstamos kokus un alejas kokus. Katrā no šiem gadījumiem ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Gandrīz visos Rail Baltica dzelzceļa trases projektēšanas posmos ir nepieciešams nocirst vairākus aizsargājamos kokus, lai varētu izbūvēt Rail Baltica infrastruktūru atbilstoši Rail Baltica projektam izvirzītajām tehniskajām prasībām. Šobrīd nepastāv cits tiesiskais pamats, kā tikai iepriekš minētās MK noteikumu Nr. 264 normas, kas ļautu Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņot aizsargājamo koku ciršanu, pat ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta būvniecībai. Izvērtējot paredzētajā Rail Baltica trasē identificētos aizsargājamos kokus un to stāvokli, ir secināts, ka lielākajā daļā gadījumu, kad būs nepieciešams nocirst kādu aizsargājamu koku, lai veiktu Rail Baltica dzelzceļa trases būvniecību, neizpildās kāds no MK noteikumu Nr. 264 priekšnoteikumiem, kas ļautu Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņot šo koku nociršanu.⁷ Tādēļ Satiksmes ministrija rosina paredzēt iespēju Dabas aizsardzības pārvaldei saskaņot attiecīgo koku nociršanu gadījumā, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta realizācijai.

Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvprojektēšanas sagatavošanai nepieciešamie tehniskie noteikumi ir jāsaņem katrā pašvaldībā, kuras teritorijā ir paredzēta infrastruktūras būvniecība gan no pašvaldības iestādēm, gan ārējo inženiertīklu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem. Saskaņā ar Būvniecības likuma 14. panta pirmo daļu⁸, ierosinot būvniecību, jāiesniedz būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamo informāciju un dokumentus būvvaldei vai institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu. Būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamos tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī saskaņojumus vai atļaujas valsts un pašvaldību institūcijas un ārējo inženiertīklu īpašnieki vai tiesiskie valdītāji izdod būvniecības informācijas sistēmā.

Daļā pašvaldību šādi tehniskie noteikumi jau ir izdoti un atsevišķos gadījumos Rail Baltica projekta koordinatora, RBR un īstenotājas, Satiksmes ministrijas ieskatā tehniskajos noteikumos ir iekļautas nesamērīgas prasības, kuras nav tieši saistītas un nepieciešamas Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecībai, bet gan paredz esošās situācijas būtisku uzlabošanu, piemēram, papildu tilta vai autoceļa izbūve vai ar dzelzceļa trasi nesaistīta apvedceļa būvniecība. Šādas prasības nav tiesiski iespējams finansēt no Rail Baltica projekta finanšu līdzekļiem un šādas izmaksas tiktu atzītas par neattiecināmām jeb tādām, kuras jāfinansē no citiem līdzekļiem, kas nav saistīti ar Eiropas Savienošanas instrumenta finansējumu. Turklāt būves, kuru izveidi paredz atsevišķi pašvaldību iestāžu izdotie tehniskie noteikumi, nav funkcionāli saistītas ar Rail Baltica nacionālo interešu objekta izveidi, un nacionālo interešu objekta īstenošana nepamato šo būvju nepieciešamību. Faktiski var secināt, ka atsevišķos gadījumos tehnisko noteikumu mērķis ir citu vajadzību risināšana un apmierināšana, izmantojot Rail Baltica projekta publiskos līdzekļus un situāciju, ka Rail Baltica izveides ietvaros tiks veikti apjomīgi būvdarbi. Tādejādi tie pārsniedz prasības, kuru izpilde ir nepieciešama, lai nodrošinātu Rail Baltica projekta īstenošanu attiecīgajā teritorijā. Šobrīd RBR kā tehnisko noteikumu saņēmējs ir apstrīdējis jau divu pašvaldību institūcijās atsevišķas strīdīgas tehnisko noteikumu prasības. Tomēr gadījumā, ja apstrīdēšanas stadijā apstrīdētās tehnisko noteikumu prasības netiks izslēgtas vai mainītas, RBR atbilstoši Administratīva procesa likumā noteiktajai kārtībā būs spiesta vērsties administratīvajā tiesā. Šādas tiesvedības ilgums varētu būt vairāki gadi, kuru laikā nevar tikt akceptēts būvprojekts un nevarēs tikt veikta Rail Baltica trases izbūve attiecīgo pašvaldību teritorijās. Ņemot vērā tehnisko noteikumu izdošanas tiesiskā regulējuma vispārīgo raksturu, nav izslēgts, ka arī citos tehniskajos noteikumos var tikt ietvertas nesamērīgas prasības. Papildus jāņem vērā, ka minētais attiecībā uz apstrīdēšanas problemātiku nav attiecināms uz Valsts vides dienesta izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumiem Nr. 30 "Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumu paredzētājai darbībai", kas, ievērojot, ka apstrīdēšana tehniskajiem noteikumiem ir noteikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra direktīvas 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu un Konvencijas par pieejamu informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju vērsties tiesās saistībā ar vides jautājumiem (Orhūsas konvencija) prasībām, nav apstrīdami un uz tiem nav iespējams noteikt citādāku kārtību, noregulējot to ar speciālo likumu.

Ministru kabineta 2012. gada 24. aprīļa noteikumu Nr. 281 "Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi"⁹ (turpmāk – MK noteikumi Nr. 281) 81. punkts noteic, ka topogrāfiskā plāna derīguma termiņš ir viens gads vai arī ne ilgāks par diviem gadiem, ja pašvaldība ir noteikusi garāku termiņu. Īstenojot Rail Baltica projektu, ir konstatēts, ka šobrīd normatīvo aktu līmenī noteiktie topogrāfiskā plāna un tehnisko noteikumu derīguma termiņi ir par īsu tik vērienīga, resursu ietilpīga un laikietilpīga projekta īstenošanai. Proti, pat dzelzceļa infrastruktūras projektēšanas darbi aizņem vairāk kā gadu un vēl vairāk laika aizņems būvdarbi. Līdz ar to šos dokumentus nākas pieprasīt no jauna, tādējādi radot lieku administratīvo slodzi un papildus izmaksas. Tādēļ Satiksmes ministrija rosina paredzēt garāku topogrāfiskā plāna derīguma termiņu, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras realizācijai.

5. Maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšana

Maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš izriet no Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 80. punkta, kas nosaka, ka maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums līdz būves nodošanai ekspluatācijā būvēm, kurām tika veikts paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums, – pieci gadi, pārējām būvēm – astoņi gadi. Dzelzceļa inženierbūves, pamatojoties uz Vispārīgo būvnoteikumu 1. pielikuma 2. punktu "Inženierbūvju iedalījums grupās", tiek iedalītas trīs grupās, kur kā trešās grupas inženierbūve noteikts publiskās lietošanas dzelzceļš, tilts (arī viadukts un ceļu pārvads), kā arī tunelis. Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi" 5.4. apakšpunktam, likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"4. pantam un šā likuma 1. pielikuma "Objekti, kuru ietekmes novērtējums ir nepieciešams" 9. punktam attiecībā uz jauna dzelzceļa līniju būvniecību, ja to garums ir 10 kilometru un vairāk, ierosinot būvniecību, būvniecības ierosinātājs iesniedz Valsts dzelzceļa tehniskajā inspekcijā arī ietekmes uz vidi novērtējumu.

Ņemot vērā Rail Baltica projekta vērienīgumu, kā ietvaros jaunbūvējamās Rail Baltica dzelzceļa līnijas kopgarums plānots 265 km, vairākkārt pārsniedzot 10 kilometru garumu, un ar projekta risinājumiem aptvertās Latvijas teritorijas apjomu, ir skaidrs, ka projekta ieviešanas gaitā maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vairākām būvatļaujām pārsniegs piecus gadus. Jau šobrīd ir zināmi riski, ka Rail Baltica projekta īstenošanai izsniegtās būvatļaujas netiks īstenotas normatīvajos aktos noteiktajā termiņā. Tā, piemēram, Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksa būvniecības projekta ietvaros vairākām būvatļaujām šobrīd vēlākais būvdarbu veikšanas termiņš līdz būves nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar izdoto būvatļauju un spēkā esošo normatīvo aktu nosacījumiem noslēdzas 2026. gada rudenī. Arī indikatīvais laiks Torņakalna projekta būvniecībai saskaņā ar būvnieka aplēsēm ir seši gadi, pārsniedzot Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 80.1. apakšpunktā noteikto termiņu. Līdz ar ko nepieciešams rast risinājumu, lai Rail Baltica projekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums būtu garāks par pieciem gadiem bez nepieciešamības atkārtoti veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Satiksmes ministrijas ieskatā sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums kā nosacījums termiņa pagarināšanai jebkādu faktisko vai tiesisko apstākļu izmaiņu gadījumā nebūtu automātiski piemērojams Rail Baltica projektam, īpaši ņemot vērā, ka sākotnējais ietekmes uz vidi novērtējums laika ziņā ietekmēs maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, kas ir tieši saistīts ar finansējuma piešķiršanu un finansēšanas līgumos noteiktajiem termiņiem, tādējādi radot papildu riskus Rail Baltica projekta īstenošanai.

Ņemot vērā Rail Baltica projekta nozīmību un tā atkarību no piešķirtā finansējuma apjoma un grafika, maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma pagarināšanas iespēja paredzama bez papildu administratīvā sloga un attiecīgi izmaksām.

Likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. un 4.¹ pants neparedz iespēju atzīt par valstij piekrītošām rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības, kuras ir lietderīgi saskaņā ar Atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izmantot kā kompensācijas veidu, attiecīgi samazinot izmaksājamo finanšu līdzekļu apmēru. Vienlaikus ir konstatēts, ka likuma "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 2. panta trešā daļa neparedz iespēju par valstij piekrītošu atzīt Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo zemi, kura 1940. gada 21. jūlijā piederēja pašvaldībām, ja vien uz šīs zemes neatrodas normā minētās piederības būves. Ņemot vērā to, ka jārod risinājumi minēto zemes vienību piekritībai valstij, nepieciešams paredzēt speciālo normu, kas paredz tiesības atzīt par valstij piekrītošām Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamās zemes vienības, neatkarīgi no to vēsturiskās piederības, vienlaikus rodot risinājumu, kas noteiktu, ka rezerves zemes fonda zemes vienības var tikt izmantotas kā kompensācija sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas gadījumā.

Ne visos gadījumos Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma iegūšanai būtu lietderīgi veikt atsavināšanas procedūru, jo īpaši, ja iegūtā informācija par nekustamo īpašumu liecina, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts uz mirušas personas vārda un ir bezmantinieka manta, jo attiecīgajai personai nav mantinieku, vai arī tie neplāno pieteikties un tādēļ attiecīgais nekustamais īpašums visticamāk tiktu atzīts par bezmantinieka mantu, kas piekrīt valstij. Notariāta likuma¹⁰ 294. pants paredz, ka izsludināt mantojuma atklāšanos var lūgt mantinieks, persona, kurai ir tiesības mantot pēc mantot aicinātā (substitūts, pēcmantinieks), testamenta izpildītājs, mantojuma aizgādnis un personas, kas pieteikušas pretenzijas uz mantojumu kā legatāri vai kreditori. Lai atvieglotu šāda nekustamā īpašuma nonākšanu Satiksmes ministrijas valdījumā Rail Baltica projekta īstenošanai, nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kas ļautu bezmantinieka nekustamo īpašumu nodot valstij, vienlaikus paredzot tiesības ierosināt izsludināt mantojuma atklāšanos arī institūcijai, kuras kompetencē ir nacionālā interešu objekta būvniecība nekustamajā īpašumā, un attiecīgi pārņemt to institūcijas valdījumā, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu nodrošināšanai – nacionālo interešu projektu īstenošanai – un nav pieteiktas kreditoru prasības.

Iepriekš Ziņojumā ir norādīti vidējie sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas termiņi, atspoguļojot dažādus faktorus, kas var ietekmēt atsavināšanas ilgumu. Paredzams, ka daļā gadījumu Rail Baltica projektam nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšana var ieilgt, aizkavējot būvdarbu uzsākšanu attiecīgajā zemesgabalā, taču atsevišķos gadījumos var veidoties situācija, ka kāds projektam nepieciešamais nekustamais īpašums jau ir atsavināts, taču dažādu iemeslu dēļ (piemēram, finansējuma nepietiekamība, dažādu ar vides tiesību jautājumiem saistītu procedūru veikšanas nepieciešamība, tehnisko noteikumu saskaņošanas problemātika, tehnisko risinājumu precizēšana u.c.) tuvākajā laikā tajā nav iespējams uzsākt būvdarbus.

Gadījumos, kad Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamajā nekustamajā īpašumā uzreiz pēc tā atsavināšana nebūs iespējama būvdarbu uzsākšana, Satiksmes ministrijai būs jānodrošina attiecīgo nekustamo īpašumu apsaimniekošana.

Vienlaikus var prognozēt, ka daļā aprakstīto gadījumu bijušais atsavinātā nekustamā īpašuma īpašnieks labprāt turpinātu izmantot viņam atsavināto nekustamo īpašumu arī pēc atsavināšanas pabeigšanas. Tādēļ jāizvērtē iespēja noteikt, ka gadījumos, kad tas netraucē Rail Baltica projekta īstenošanai (ja nekustamajā īpašumā tuvākajā laikā nav iespējams veikt būvdarbus), attiecīgā atsavinātā nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam var atļaut turpināt izmantot viņam atsavināto nekustamo īpašumu. Vienlaikus jāņem vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta pirmā daļa, kas noteic, ka publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā. Minētā panta otrās daļas 6. punkts paredz, ka šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā. Savukārt minētā panta trešā prim daļa paredz, ka tiesību subjekts, kuram manta nodota bezatlīdzības lietošanā, nodrošina attiecīgās mantas uzturēšanu, kā arī sedz ar to saistītos izdevumus. Izstrādājot risinājumu aprakstītajai problēmai, būs jāņem vērā arī potenciālais komercdarbības atbalsta sniegšanas risku, ja nekustamais īpašums tiktu izmantots saimnieciskās darbības veikšanai. Līdz ar to gadījumā, ja publiskai personai piederošs nekustamais īpašums tiek nodots bezatlīdzības lietošanā privātpersonai, kas to izmanto saimnieciskās darbības veikšanai, ir jānodrošina komercdarbības atbalsta kontroles normu piemērošana.

Ir konstatēts, ka gadījumā, kad Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešama daļa no nekustamā īpašuma, kas ir kopīpašumā, un tā sadalei un atsavināšanai nepiekrīt kāds no kopīpašniekiem, ir jāīsteno piespiedu atsavināšanas process par visu nekustamo īpašumu, jo pirms darījumu noslēgšanas ar personām, kas piekrīt un labprāt līgumu slēgtu, nav iespējams pabeigt mērniecības darbus un zemes sadali reģistrēt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un zemesgrāmatā. Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1019 "Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (turpmāk – Uzmērīšanas noteikumi) 4. punkts noteic, ka zemes kadastrālo uzmērīšanu ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantā minētā persona: tostarp valsts institūcija, ja likumā par attiecīgā nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām uzlikts pienākums atsavinātos nekustamos īpašumus ierakstīt zemesgrāmatā. Uzmērīšanas noteikumu 45. punkts noteic, ka, ja kopīpašuma gadījumā uz zemes kadastrālo uzmērīšanu neierodas vismaz viens ierosinātājs, zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus neveic. Taču praksē ir novērots, ka, ja kadastrālā uzmērīšana veicama sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas procesa ietvaros, privātpersonas nav motivētas iesaistīties procesā, tāpēc nereti neierodas uz kadastrālās uzmērīšanas darbiem.

Vienlaikus nepieciešams risinājums situācijās, kurās pastāv robežu strīds, un Uzmērīšanas noteikumi paredz, ka strīds risināms civiltiesiskajā kārtībā (Uzmērīšanas noteikumu 76., 89., 101., 114., 122. punkts). Robežu strīds līdz tā atrisināšanai civiltiesiskajā kārtībā ir šķērslis pabeigt atsavināšanas procesu gan labprātīgā, gan piespiedu kārtībā. Ņemot vērā Rail Baltica projekta īstenošanas ierobežotos termiņus, nav pieļaujama atsavināšanas procesa pabeigšanas aizkavēšanās par vairākiem gadiem līdz robežu strīds tiktu atrisināts civiltiesiskā kārtībā, līdz ar to būtu jāizvērtē iespēja noteikt atšķirīgu risinājumu šādu zemesgabalu atsavināšanas iespējamības nodrošināšanai Rail Baltica projekta vajadzībām.

Būvniecības likuma 15. panta pirmās daļas 2. punkts noteic, ka būvatļauju izdod, ja būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, vai zemes gabala īpašnieks ir informēts gadījumā, kad to prasa normatīvie akti, bet šī likuma 15. panta otrā daļa paredz, ka speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos būvatļauju inženierbūves būvniecībai izdod pirms šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto prasību izpildes un iekļauj attiecīgās prasības būvatļaujas projektēšanas nosacījumos, proti, būvniecības iecere var būt nesaskaņota ar zemes gabala īpašnieku un būves īpašnieku gadījumā, kad būvniecība paredzēta esošā būvē, bet šo saskaņojuma nepieciešamību iekļauj būvatļaujas projektēšanas nosacījumos. Vispārīgo būvnoteikumu 3.1. apakšpunkts nosaka, ka būvniecību var ierosināt zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt. Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi" 4. punkts nosaka, ka dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecību var ierosināt dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais lietotājs), lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt, vai to pilnvarota persona (projekta vadītājs). Šo noteikumu 5.3. apakšpunkts paredz izņēmumu, ka būvniecības ieceres saskaņošana nav obligāta otrās un trešās inženierbūvju grupas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecībai, savukārt 16. punktā noteikts, ka būvatļaujā ietver projektēšanas nosacījumus - ja tiek paredzēta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta būvniecība zemes gabala īpašuma, valdījuma vai lietojuma tiesības un apbūves tiesības apliecinoši dokumenti. Atsavināšanas likuma 8. pants, regulējot sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību, noteic, ka pēc tam, kad Ministru kabinets vai pašvaldība pieņēmusi konceptuālu lēmumu par sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešama projekta īstenošanu, institūcija uzsāk attiecīgā projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu apzināšanu un nosaka atlīdzību par atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, un pēc minētā konceptuālā lēmuma pieņemšanas institūcijai ir tostarp tiesības bez nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanas veikt projektēšanas sagatavošanas un projektēšanas darbus, par būvju projektēšanas uzsākšanu informējot nekustamā īpašuma īpašnieku, nosūtot viņam paziņojumu. No šī likuma anotācijas izriet, ka paralēli var īstenot ne tikai zemes ierīcības projektus, bet arī uzsākt projektēšanas darbus. Līdz ar to, ja ir pieņemts konceptuāls lēmums par projekta īstenošanu, var ierosināt būvniecību un uzsākt projektēšanas darbus, kurus, ievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 77. punktu, var veikt piecus gadus. Vienlaikus jāatzīmē, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, nevarēs atzīmēt būvatļaujā projektēšanas nosacījumus kā izpildītus (saskaņot būvprojektu), ja līdz tam brīdim nebūs veikta visu skarto zemes un būvju atsavināšana.

Rail Baltica projekta gadījumā faktiskais būvniecības ierosinātājs ir valsts jeb Satiksmes ministrija kā nacionālo interešu objekta īstenotājs, kura vārdā tiek iesniegts pieteikums būvatļaujas izdošanai, lai varētu tikt uzsākta un veikta būvprojekta izstrāde. Kopumā, nepiemērojot Civillikuma 1129.¹ pantā paredzētais apbūves tiesību institūtu, atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvdarbus katrā konkrētajā zemes gabalā pamatā ir iespējams uzsākt tad, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir atsavināts un īpašuma tiesības ir pārgājušas Satiksmes ministrijai. Taču, ņemot vērā lielo projekta būvdarbu apjomu un plašo ģeogrāfisko noklājumu, jāvērtē, vai būvprojektu izstrāde, nekustamo īpašumu atsavināšana un būvdarbu veikšana daļā gadījumu būtu veicama paralēli, tādejādi paātrinot Rail Baltica projekta īstenošanu.

Tā kā sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas ilgums var ievērojami atšķirties no gadījuma uz gadījumu, rodas sarežģījumi saplānot būvdarbus, kas aptvertu iespējami lielu teritoriju un skaitu savienotu zemes vienību. Tas samazina iespēju paļauties uz sākotnēji plānotajiem būvniecības termiņiem, kurus ietekmē faktori, kurus Satiksmes ministrija nevar pilnībā ietekmēt. Ņemot vērā projektēšanas gaitu un prognozēto nepieciešamo laiku atsavināšanas/ būvdarbu veikšanai nepieciešamo tiesību iegūšanai, var veidoties laika pārtraukums starp projektēšanas darbu pabeigšanu un būvdarbu uzsākšanu, kas, atkarībā no nekustamā īpašuma atrašanās vietas, finansējuma pieejamības būvdarbu veikšanai un būvdarbu stratēģijas, var būt 6-18 mēneši. Satiksmes ministrijas ieskatā šāds pārtraukums ir nevēlams un ir pēc iespējas jāsamazina, tādēļ ir būtiski rast veidu, kā Latvijā Rail Baltica projekta ieviešanai uzlabot šo saistīto procesu norisi un savstarpējo salāgošanu, novēršot iespējamā pārtraukuma negatīvo ietekmi uz Rail Baltica projekta īstenošanas termiņiem, izmaksām, efektivitāti un Latvijas saistību izpildi pret pārrobežu projekta partneriem.

Ņemot vērā projekta saspringto laika grafiku, ir nepieciešams lietderīgi izmantot laiku starp būvprojekta akceptēšanu, konkrēto būvju būvniecībai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas pabeigšanu un attiecīgo būvdarbu uzsākšanu. Līdz ar to ir jārod risinājums, kas ļautu maksimāli izvairīties no laika pārrāvuma starp šiem posmiem, nodrošinot to secīgu vai pat paralēlu plūsmu, lai varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt būvdarbus tajos zemesgabalos, kuros ir pabeigta projektēšana.

Citu Baltijas valstu regulējums un pieredze ar projekta vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu

Igaunijā nekustamo īpašumu atsavināšana Rail Baltica projekta vajadzībām notiek saskaņā ar Igaunijas likumu Nekustamā īpašuma atsavināšana publisko interešu vajadzībām¹¹ (turpmāk – EE Atsavināšanas likums), kas regulē gan labprātīgu, gan piespiedu nekustamā īpašuma atsavināšanas kārtību. Saskaņā ar EE Atsavināšanas likuma 4. pantu, publiski pieejamas dzelzceļa infrastruktūras būvniecība ir viens no pamatiem tam, ka valsts var atsavināt privātpersonas īpašumu.

Igaunijā lēmumus par atsavināšanu atkarībā no nekustamā īpašuma vērtības pieņem: 1) ministrs, ja īpašuma vērtība pārsniedz 50 minimālās algas; 2) vietējā iestāde, ja nekustamā īpašuma vērtība ir 50 minimālās algas vai mazāk. EE Atsavināšanas likuma 24. pantā ir paredzēta iespēja atsavināšanas gadījumā privātpersonas atsavināmo īpašumu apmainīt pret citu valsts īpašumā esošu nekustamo īpašumu. Lai stimulētu labprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, EE Atsavināšanas likuma 15. pantā papildus atlīdzībai par nekustamā īpašuma atsavināšanu ir paredzēta arī motivējoša piemaksa labprātīgas atsavināšanas gadījumā, kas ir 20% no summas, kas samaksāta kā atlīdzība par atsavināšanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka Igaunijā ir paredzēta arī kompensācija 10% apmērā no īpašuma tirgus vērtības, ja līdz ar atsavināšanu persona zaudē dzīvesvietu.

EE Atsavināšanas likuma 23. pantā ir paredzēta arī paātrināta atsavināšanas procedūra, kuru var piemērot, ja atsavināmā nekustamā īpašuma vērtība nesasniedz 30% no Igaunijas vidējās mēnešalgas. Tādā gadījumā par īpašumu tiek samaksāta fiksēta atlīdzība – 30% no Igaunijas vidējās mēnešalgas, taču netiek izmaksāta papildus kompensācija un netiek veikts nekustamā īpašuma novērtējums. Turklāt saskaņā ar EE Atlīdzības likuma 36. pantu persona var lūgt valsti atgriezt tai iepriekš atsavināto īpašumu, ja tiek konstatēts, ka valsts to neizmanto atbilstoši mērķim, kādam attiecīgais nekustamais īpašums tika atsavināts.

Kopumā Igaunijas pieredze ar nekustamā īpašuma atsavināšanu Rail Baltica projekta vajadzībām ir vērtējama kā pozitīva, jo uz 2021. gada sākumu Igaunijā bija pabeigta zemes atsavināšanas pirmā kārta, turklāt lielā daļā gadījumu privātpersonas labprātīgi atsavina savus īpašumus valstij, lai varētu iegūt EE Atsavināšanas likumā noteikto motivējošo piemaksu. No tā varētu secināt, ka šādu pieeju varētu piemērot arī Latvijā, lai stimulētu ātrāku brīvprātīgu nekustamā īpašuma atsavināšanu Rail Baltica projekta vajadzībām. Vienlaikus būtu jāizvērtē, kādā apmērā šādu piemaksu varētu noteikt, un vai šādas papildus piemaksas dēļ pārmērīgi nepieaugs Rail Baltica projekta izmaksas, līdz ar to Igaunijas pieredze ar piemaksu noteikšanu vai papildus kompensācijas paredzēšanu vērtējama piesardzīgi.

Lietuvā Rail Baltica projekts tiek realizēts kā īpašas nozīmes valsts projekts. Zemes atsavināšanas kārtību šāda projekta realizācijai nosaka 2011. gada 12. aprīļa likums "Par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, īstenojot īpašas nozīmes valsts projektus"¹² (turpmāk – LT Atsavināšanas likums). Saskaņā ar LT Atsavināšanas likumu īpašas nozīmes valsts projekts ir tostarp transporta infrastruktūras projekts, kuru LT Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā pēc Lietuvas valdības priekšlikuma atzīst Lietuvas Seims. Kad projekts ir atzīts par īpašas nozīmes valsts projektu, var tikt uzsākta procedūra nekustamā īpašuma atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. Atsavinot privātu zemi sabiedrības vajadzībām, zemes īpašniekam ir tiesības uz atbilstošu atlīdzinājumu par zemi naudas izteiksmē saskaņā ar tirgus vērtību. Persona nevar saņemt citu zemes gabalu atsavinātā īpašuma vietā.

Lai atsavinātu zemi sabiedrības vajadzībām īpašas nozīmes valsts projekta īstenošanai, projekta īstenotājinstitūcijai jāvēršas Lietuvas valdībā ar lūgumu pieņemt lēmumu par procedūras uzsākšanu. Kopā ar lūgumu jāiesniedz arī īpašas nozīmes valsts projekta speciālā plāna projektu, zemesgabalu sarakstu, kuru pilnībā vai daļēji ir paredzēts atsavināt, kā arī to valsts zemesgabalu sarakstu, kuru zemes nomas vai patapinājuma līgumus ir paredzēts izbeigt, norādot šo platību īpašniekus vai citus lietotājus un attiecīgo zemesgabalu unikālos numurus. Lietuvas valdība izskata lūgumu, vērtējot tā atbilstību LT Atsavināšanas likuma prasībām. Atbilstības gadījumā Lietuvas valdība pieņem lēmumu apstiprināt speciālo plānu un uzsākt procedūru zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. Valdības lēmumā jābūt norādītam arī īpašas nozīmes valsts projekta īstenošanas termiņam. No šī lēmuma spēkā stāšanās brīža zemesgabalu īpašniekiem nav tiesību nodot, ieķīlāt vai kā citādi ierobežot mantiskās tiesības uz speciālajā plānā iekļautajiem zemesgabaliem, kā arī nav tiesību šo zemesgabalu statusu mainīt (atdalīt, sadalīt, pārdalīt, savienot). Tādējādi zemesgabali tiek rezervēti nākotnē realizējamā projekta vajadzībām. Pēc valdības lēmuma spēkā stāšanās projekta īstenotājinstitūcija nosūta paziņojumu par Valdības lēmumu zemes īpašniekam un Nekustamā īpašuma reģistra administratoram, kā arī Nekustamā īpašuma reģistrā tiek izdarīta atzīme, ka ir uzsākta procedūra zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. No brīža, kad zemes īpašniekam vai citam lietotājam ir paziņots par spēkā stājušos Valdības lēmumu uzsākt procedūru zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām, zemes īpašnieks vai cits lietotājs nedrīkst aizkavēt institūciju, kura īsteno projektu, vai tās pārstāvjus veikt šajā likumā reglamentētās procedūras zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām. Personām, kas pārkāpj šī likuma prasības, piemērojama administratīvā atbildība, kā arī var tikt samazināta atlīdzības summa par sabiedrības vajadzībām atsavināmo īpašumu to izdevumu apmērā, kas radušies, novēršot zemes īpašnieka vai cita lietotāja radītos šķēršļus nolūkā nepieļaut, ka tiek īstenota šajā likumā noteiktā procedūra zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām.

Attiecībā uz atsavināšanas apstrīdēšanu LT Atsavināšanas likums noteic, ka institūcija, kas īsteno projektu, 60 dienu laikā no dienas, kad uzzina, ka zemes īpašnieks vai cits lietotājs neparaksta aktu par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, vēršas administratīvajā apgabaltiesā atbilstoši atsavināmā zemesgabala atrašanās vietai sakarā ar akta par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām likumības apstiprināšanu. Tiesa, saņēmusi projektu īstenojošās institūcijas pieteikumu, nosaka zemes īpašniekam 30 dienu termiņu rakstiskas atbildes sniegšanai. Pēc tam tiesa ne vēlāk kā 14 dienu laikā no zemes īpašnieka atbildes iesniegšanas dienas pieņem lēmumu par zemes atsavināšanas akta likumības apstiprināšanu. Pieņemot lēmumu par šā akta likumību, tiesa izvērtē, vai: 1) ir spēkā Seima pieņemtais lēmums vai likums attiecībā uz projekta atzīšanu par īpašas nozīmes valsts projektu; 2) ir spēkā Lietuvas valdības lēmums par speciālā plāna apstiprināšanu un par procedūras zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām uzsākšanu; 3) vai zemes īpašnieks vai cits lietotājs saskaņā ar šī likuma prasībām tika attiecīgi informēts par procedūru zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām; 4) ir izstrādāts projekts zemes atsavināšanai sabiedrības vajadzībām un sagatavots sabiedrības vajadzībām atsavināmā īpašuma vērtēšanas pārskats; 5) ir pieņemts akts par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām; 6) institūcija, kas īsteno projektu, ir pārskaitījusi aktā par zemes atsavināšanu sabiedrības vajadzībām norādīto atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo zemi uz notāra, bankas vai citas kredītiestādes depozītkontu.

Lietuvā Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamo zemes atsavināšanu sākotnēji pamatā īstenoja Lietuvas Nacionālais zemes dienests. Taču 2019. gadā Lietuvas Seima precizēja spēkā esošo regulējumu, lai paātrinātu piespiedu atsavināšanas procedūru. Grozījumi noteic, ka Lietuvas valdība var pilnvarot iestādes, valsts uzņēmumus un citus uzņēmumus īstenot piespiedu atsavināšanu. Lietuvas Nacionālā zemes dienesta ieskatā tas padara atsavināšanas procesu ātrāku un elastīgāku.

Lietuvā Rail Baltica infrastruktūras būvniecība notiek piecās pašvaldībās. Tā kā atsavināšanas process ir sarežģīts, zemes gabalu atsavināšana notiek divos posmos – pirmajā posmā zeme tika atsavināta dzelzceļa trases būvniecībai, bet otrajā posmā – lai izbūvētu un atjaunotu otršķirīgas nozīmes ceļus. Šobrīd abi atsavināšanas posmi ir teju noslēgušies un kopumā ir atsavināti aptuveni 1500 ha zemes. Jāuzsver, ka, lai arī projektam nepieciešamo zemesgabalu atsavināšanas process ir īstenots salīdzinoši īsos termiņos, tomēr projekta īstenotāji Lietuvā saskaras ar privātpersonu neapmierinātību par izvēlēto procedūru atsavināšanas īstenošanai, kā rezultātā gan vispārējās jurisdikcijas tiesās, gan arī konstitucionālajā tiesā ir ierosināti tiesvedību procesi par vairākiem zemesgabaliem, kas tika atsavināti Rail Baltica projekta vajadzībām.

Pirms Ziņojuma sagatavošanas ir izvērtēta līdzšinējā pieredze ar Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanu, kā arī kopumā ir izvērtēti Rail Baltica projektā notiekošie procesi un spēkā esošā regulējuma ietekme uz šo procesu laikietilpīgumu un smagnējo virzību, kā rezultātā tiem problēmjautājumiem, kurus nav iespējams atrisināt, pārskatot pieņemto praksi projektā vai pilnveidojot procesu norisi, ir identificēti iespējamie risinājumi normatīvā regulējuma pilnveidei un tādēļ tika izstrādāts šis Ziņojums. Lai atrisinātu Ziņojumā identificētās problēmas, Satiksmes ministrijas ieskatā ir iespējami vairāki risinājumi, kas sarindojami prioritārā secībā, atkarībā no to efektivitātes minēto problēmu atrisināšanā.

Lai varētu paātrināt Rail Baltica projekta īstenošanu, kā piemērotākais risinājums Satiksmes ministrijas ieskatā būtu likumprojekta "Rail Baltica likums" (turpmāk – Rail Baltica likums) izstrāde un pieņemšana, kas veidotu speciālā regulējuma ietvaru likuma līmenī, to piemērojot Rail Baltica projekta ietvaros īstenojamajām darbībām un notiekošajiem procesiem. Ar speciālo likumu varētu tikt atrisināta lielākā daļa Ziņojuma nodaļā "Aktuālās problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī" uzskaitīto problēmjautājumu. Vienlaikus Satiksmes ministrija atzīmē, ka Ziņojuma saskaņošanas ietvaros tika saņemti vairāki būtiski iebildumi par dažiem no piedāvātajiem risinājumiem, tādēļ Satiksmes ministrijas ieskatā Rail Baltica likumā identificētos iekļaujamos jautājumus varētu sadalīt divās daļās, nodalot prioritāri virzāmos jautājumus, par kuru virzību nav saņemti būtiski iebildumi, no tiem risinājumiem, kuri ir pilnveidojami un par kuriem vēl ir nepieciešamas diskusijas. Tādējādi Rail Baltica likuma virzību varētu īstenot divos posmos, t.i. pirmajā posmā tiktu izstrādāts un virzīts Ministru kabinetā un attiecīgi Saeimā likumprojekts "Rail Baltica likums", iekļaujot tikai tos problēmjautājumu risinājumus, kuru virzība ir neatliekama un par kuriem šā ziņojuma izstrādes un saskaņošanas laikā nav saņemti būtiski iebildumu, savukārt otrajā posmā pēc pārējo risinājumu pilnīgas izstrādes un saskaņošanas tiktu sagatavots un virzīts jauns likumprojekts, paredzot veikt grozījumus pirmajā posmā pieņemtā, jau spēkā esošā likumā "Rail Baltica likums", papildinot to ar jaunām normām.

Paredzēts, ka pirmajā posmā Rail Baltica likumā būtu jāietver un jāvirza šādi iepriekš uzskaitīto problēmjautājumu konceptuālie risinājumi:

Satiksmes ministrijas ieskatā Rail Baltica likumā ir jānosaka, ka nacionālā interešu objekta būvniecību veic, nodrošinot kultūras pieminekļu aizsardzību un izvēloties tādus tehniskos risinājumus, kas nerada būtisku ietekmi uz to kultūrvēsturisko vērtību. Taču Pieminekļu likuma noteikumi par aizsargājamo objektu izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta nav attiecināmi gadījumos, kad tas ir nepieciešams nacionālo interešu objekta būvniecībai un to pārvienošana nav iespējama. Līdz ar to Rail Baltica likumā būtu jāparedz norma par kultūras pieminekļa izslēgšanu no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, kurus nav iespējams ne neaizskart, ne arī pārvietot, lai realizētu nacionālā interešu objekta Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras būvniecību.

Savukārt sadarbībā ar NKMP, pašvaldībām un apkaimes un nevalstiskajām organizācijām, izvērtējot sabiedrības intereses, kultūras pieminekļa tehnisko stāvokli un kultūrvēsturisko nozīmi, tiktu lemts par funkcionālajiem un vizuālajiem parametriem, kā arī orģinālo kultūras pieminekļa elementu izmantošanas iespējamību un kultūrvēsturisko liecību saglabāšanas iespējām.

Rail Baltica speciālajā likumā varētu noteikt, ka Dabas aizsardzības pārvalde var atļaut aizsargājamā koka, bīstamā koka un alejas koka nociršanu, ja tas ir nepieciešams nacionālā interešu objekta infrastruktūras būvniecībai. Alternatīvā gadījumā šo risinājumu varētu iekļaut spēkā esošajā regulējumā, grozot MK noteikumus Nr. 264.

Rail Baltica likumā varētu noteikt, ka gadījumā, ja Rail Baltica nacionālo interešu objekta būvprojektēšanai izdoto tehnisko vai īpašo noteikumu atsevišķas prasības tiek pārsūdzētas, attiecīgo tehnisko noteikumu punktu prasības tiek apturētas un to neizpilde nav šķērslis būvprojekta akceptēšanai. Savukārt projektētājs ir atbildīgs par to tehnisko vai speciālo noteikumu prasību izpildi būvprojektā, kuras nav pārsūdzētas. Pārsūdzēšanas pamatojums varētu būt tehnisko noteikumu prasību nesamērīgums, kuru izpildei nav tieša saistība ar dzelzceļa infrastruktūras vai ar dzelzceļa būvniecību saistītas infrastruktūras projektēšanu un būvniecību, vai to neatbilstība normatīvajiem aktiem vai to neattiecināmība Rail Baltica projekta izmaksās un alternatīvu finanšu resursu nepieejamība. Šādi tehniskie noteikumi būtu uzskatāmi par rekomendējošiem. Rail Baltica likuma pārejas noteikumos būtu nosakāms, ka likuma regulējums attiecināms arī uz tiem tehniskajiem noteikumiem, kas izdoti un apstrīdēti pirms regulējuma spēkā stāšanās. Jāņem vērā, ka minētais nav attiecināms uz Valsts vides dienesta izsniegtajiem tehniskie noteikumiem, kas ir apstrīdami, un uz tiem nav iespējams noteikt citādāku kārtību, noregulējot to ar speciālo likumu.

Rail Baltica likumā varētu noteikt, ka Rail Baltica projektam izstrādājamā topogrāfiskā plāna un izsniedzamo tehnisko noteikumu derīguma termiņš ir četri gadi. Četru gadu termiņš tiek piedāvāts, balstoties uz Rail Baltica projektā iesaistīto tehnisko ekspertu aprēķiniem par saprātīgu termiņu šo dokumentu spēkā esamībai. Garāks spēkā esamības termiņš kopumā veicinās straujāku Rail Baltica projekta īstenošanu, jo ļaus veltīt četras reizes mazāk laika dokumentu pieprasīšanai un to sagatavošanai.

Rail Baltica likumā varētu noteikt, ka Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras kā nacionālo interešu objekta maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir astoņi gadi ar iespēju pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu par trim gadiem. Šāds maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums būtu nosakāms, ņemot vērā Rail Baltica projekta mērogu, finansējuma piešķiršanas grafiku, tehnisko risinājumu komplicēto raksturu un plānoto projekta ietvaros veicamo aktivitāšu īstenošanas termiņus. Jautājumu par garāku maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, kas piemērojams Rail Baltica projektam kā nacionālo interešu objektam, varētu iekļaut arī Rail Baltica likumā.

Rail Baltica likumā varētu noteikt, ka par valstij piekrītošām atzīstamas rezerves zemes fondā ieskaitītās zemes vienības, kas nepieciešamas Rail Baltica projekta īstenošanai, tostarp, lai saskaņā ar Atsavināšanas likuma 26. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu izmantotu kā kompensācijas veidu, neatkarīgi no to vēsturiskās piederības.

Rail Baltica likumā varētu noteikt tiesības ierosināt izsludināt mantojuma atklāšanos, ja īpašuma tiesības uz Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu nostiprinātas mirušai personai. Šāda manta, ja tā atzīta par bezmantinieka mantu, uz kuru nav pieteiktas kreditoru prasības, būtu nododama Satiksmes ministrijas valdījumā.

Attiecībā uz pārējiem šī Ziņojuma nodaļā "Aktuālās problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī" uzskaitītajiem Rail Baltica projekta izaicinājumiem (8. Rīcība ar atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem, kuros dažādu iemeslu dēļ vēl nav iespējams uzsākt būvdarbus, 9. Problemātika ar kopīpašniekiem piederošajiem atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem, 10. Nepieciešamība salāgot projektēšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu), Satiksmes ministrija norāda, ka šobrīd vēl turpinās piemērotāko risinājumu piemeklēšana, izstrāde un izvērtēšana, tādēļ pagaidām vēl ir pāragri tos ieskicēt šajā Ziņojumā. Pēc minēto problēmjautājumu risinājumu pilnīgas izstrādes un saskaņošanas tie tiks, virzīti kā likumprojekts "Grozījumi Rail Baltica likumā".

Pamatojot likumprojekta "Rail Baltica likums" izstrādes nepieciešamību, Satiksmes ministrija atgādina, ka šī likuma pieņemšana samazinās šķēršļus Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētajos termiņos un plānotajā budžetā.

Vērtējot likumprojekta izstrādes un tā pieņemšanas ietekmi uz pašvaldību un valsts budžetu, paredzams, ka konceptuālajā ziņojumā 1. risinājuma variantā paredzētā jaunā likumprojekta izstrāde un izpilde tiks nodrošināta Rail Baltica projekta līdzekļu ietvaros un Satiksmes ministrijas esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros, līdz ar to nav paredzama negatīva ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu. Vienlaikus jānorāda, ka gadījumā, ja Rail Baltica likuma izstrāde netiks atbalstīta, pastāv risks, ka Rail Baltica projekta ieviešana kopumā būs ilglaicīgāka un atsevišķu posmu izveide var pat tikt apturēta, radot apdraudējumu Globālā Projekta integritātei un ievērojamu negatīvu finansiālu ietekmi uz valsts budžetu. Kopumā speciālā tiesību akta izstrāde ir nepieciešama, lai izvairītos no riska, ka Rail Baltica projekta īstenošana neiekļaujas paredzētajos termiņos. No termiņu ievērošanas projektā ir atkarīga turpmākā Eiropas Savienības finansējuma saņemšana. Tā kā plānotajā Rail Baltica likumā iestrādājamās normas sekmēs projektā noteikto termiņu ievērošanu, tas ļaus izvairīties no riska, ka projekta īstenošana var tikt apturēta un projektētājiem, būvniekiem vai konsultantiem ir maksājama dīkstāve no valsts budžeta līdzekļiem.

Normas, kas izstrādājamajā likumprojektā radīs pamatu aizsargājamo koku un kultūras pieminekļu aizsardzības noņemšanai, ir ārkārtīgi būtiskas Rail Baltica projekta īstenošanai, jo paredzētie trases izvietojuma risinājumi, kas izstrādāti, rūpīgi izsverot dažādus apsvērumus, tostarp drošības aspektu, alternatīvu ietekmi uz citām vērtībām un konstrukciju izturību, paredz attiecīgo objektu un koku pārvietošanu vai likvidēšanu dzelzceļa infrastruktūras novietojuma zonā. Vienlaikus jāatzīmē, ka, lai arī minēto objektu un koku skaits nav liels, taču šobrīd tiesiskais regulējums liedz skart kultūrvēsturiskos pieminekļus un aizsargājamos kokus tādā mērā, kādā tas nepieciešams dzelzceļa objektiem paredzētajā trases novietojuma zonā. Savukārt trases pārprojektēšana būtu ārkārtīgi nevēlams risinājums, jo tas iekavētu projekta īstenošanu, radot jau iepriekš norādīto negatīvo finanšu ietekmi uz valsts budžetu, tostarp ierēķinot pārprojektēšanas izmaksas.

Šobrīd nav nosakāmas precīzas aplēses tam, cik varētu izmaksāt projekta īstenošanas aizkavēšanās, jo tas ir atkarīgs no virknes dažādu apstākļu – konkrētais trases posms, kurā konstatēta kavēšanās, projekta attīstības fāze, uzņemto saistību apmērs ar attiecīgo līgumslēdzēju. Taču, lai radītu vismaz aptuvenu priekšstatu par iespējamajām Rail Baltica projekta īstenošanas kavēšanas izmaksām, par pamatu varētu izmantot vidējo būvniecības izmaksu indeksu Latvijā, kas 2020. gadā ir bijis 4,2 % gadā, kā rezultātā projekta īstenošanas aizkavēšanās par vienu gadu, ņemot vērā aprēķinātās projekta kapitālās izmaksas 1,505 miljardu eiro apmērā (85% no tām tiek finansētas no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļiem) varētu radīt aptuveni 63 miljonu eiro būvdarbu izmaksu palielinājumu.

Vienlaikus trases novietojuma un paredzēto risinājumu maiņa identificētajos posmos var prasīt lielākus finanšu resursus, lai nodrošinātu drošu ekspluatāciju ar šobrīd plānotajiem funkcionālajiem parametriem.

Rail Baltica likuma pieņemšana būtu uzskatāma par prioritāro risinājumu, jo tas būtu visefektīvākais projekta īstenošanas izaicinājumu pārvarēšanas līdzeklis, kas tostarp sekmēs nekustamo īpašumu atsavināšanas procesa paātrināšanu un ļaus ātrāk uzsākt būvniecību, tādejādi sekmējot Rail Baltica projekta pabeigšanu Latvijas posmā plānotajā termiņā. Turklāt ar speciālā likuma pieņemšanu varēs atrisināt arī citus Ziņojumā minētos problēmjautājumus, kas saistīti ar šobrīd spēkā esošajā regulējumā noteiktajām prasībām, kas rada šķēršļus raitai Rail Baltica projekta īstenošanai. Līdz ar to vairāku vispārīgā regulējuma normatīvo aktu grozīšanas vietā priekšroka būtu dodama viena normatīvā akta izstrādei, kas apvienotu pēc iespējas lielāku daļu nepieciešamo risinājumu Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai un efektivizēšanai, un nepieciešamības gadījumā jaunie risinājumi būtu iekļaujami šajā likumā līdz ar tā grozījumiem. Šāda pieeja būtu atbilstoša arī Valsts prezidenta 2012. gada 12. decembra rīkojumā Nr. 7 "Par priekšlikumu izstrādi likumu grozījumu skaita un apjoma samazināšanai"¹³ noteiktajam. Rail Baltica likums no normatīvo aktu hierarhijas viedokļa būtu uzskatāms par speciālo regulējumu ar speciālajām tiesību normām, kuru piemērošanai būtu dodama priekšroka pār vispārīgām tiesību normām (lex specialis derogat legi generali), līdz ar to nebūs atsevišķi jāgroza tie normatīvie akti, kuri jau veido tiesisko ietvaru jautājumiem, kurus plānots noregulēt arī speciālajā likumā Rail Baltica projekta īstenošanas vajadzībām, nosakot izņēmumus spēkā esošajā regulējumā, kā arī tādējādi tiks nodrošināts, ka Rail Baltica projektam piemērojamie izņēmumi tiktu apkopoti pēc iespējas vienā normatīvajā aktā

Jāatgādina, ka 2015. gadā zvērinātu advokātu birojs "Borenius"¹⁴ Satiksmes ministrijas uzdevumā veica pētījumu "Taisnīgas atlīdzības noteikšana par nekustamajiem īpašumiem, kas nepieciešami un atsavināmi sabiedrības vajadzībām, un par zaudējumiem īpašumiem, kas ir netieši skarti un kam radušies saimnieciskās darbības ierobežojumi vai netiešie zaudējumi transporta infrastruktūras projekta īstenošanas rezultātā" (turpmāk – Atsavināšanas pētījums), kurā tika izpētīti normatīvie akti un tiesu prakse Latvijā un citās ES valstīs, kas skar īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, teritoriju rezervēšanu teritorijas plānošanas sistēmas ietvaros un zaudējumu atlīdzināšanu vai kompensāciju paredzēšanu par īpašuma tiesību ierobežojumiem. Atsavināšanas pētījumā tika secināts, ka Latvijā nav vajadzīgs atsevišķs speciālais likums, jo Latvijas normatīvo aktu bāze īpašumu atsavināšanā un taisnīgas atlīdzības noteikšanā kopumā atbilst citu ES valstu praksei un vērtējama kā laba.

Tomēr, virzoties uz priekšu Rail Baltica projekta īstenošanā un saskaroties ar virkni izaicinājumu projekta īstenošanas gaitā, kas nav vērtēti Atsavināšanas pētījumā (pamatā attiecībā uz projekta vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas un būvniecības procesa uzsākšanas paātrināšanu), jo šāda mēroga projekta īstenošanā Latvijā līdz šim nav bijusi pieredze, Satiksmes ministrija secina, ka minēto problēmjautājumu risināšanai būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, tostarp izstrādājot īpašu Rail Baltica likumu, kurā tiktu ietverts regulējums, kas noteiktu izņēmumus no ierastās kārtības, tādējādi sekmējot identificēto problēmu risināšanu.

Ziņojumā piedāvātā 1. risinājuma – Rail Baltica likuma pieņemšanas – galvenās priekšrocības ir:

• Paredzams, ka likuma pieņemšana būtiski paātrinās Rail Baltica projekta īstenošanu gan attiecībā uz būvprojekta saskaņošanu, gan nekustamo īpašumu atsavināšanu, gan arī attiecībā uz straujāku būvniecības procesa uzsākšanu, kā arī, samazinot iespējamos projekta ieviešanas kavējumus, samazinās tā ieviešanas izmaksas;

• Tiks likvidēti identificētie šķēršļi Rail Baltica projekta efektīvai īstenošanai;

• Rail Baltica projekta problēmjautājumu risinājumu iekļaušana vienā normatīvajā aktā, nevis veicot virkni grozījumu vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos, ļautu optimizēt Satiksmes ministrijas un citu ministriju un ieinteresēto iestāžu ieguldītos resursus nepieciešamā normatīvā regulējuma izstrādē;

• Rail Baltica projekta problēmjautājumu risinājumi tiktu iekļauti vienā normatīvajā aktā, tādējādi palīdzot nodrošināt, ka regulējums nav sadrumstalots, un būtu iespējams to papildināt, ja projekta gaitā tiek konstatēti jauni būtiski problēmjautājumi normatīvā regulējuma līmenī.

Par šī risinājuma trūkumu var uzskatīt:

• Rail Baltica likumprojekta virzība var ieilgt, jo ir paredzams garš likumprojekta saskaņošanas process, līdz ar to līdz likuma pieņemšanai var paiet vairāk nekā 12 mēneši, kas mazinātu plānotā regulējuma pozitīvo ietekmi uz Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu. Šī trūkuma ietekmi varētu mazināt, ja primāri tiktu virzīta Rail Baltica likuma redakcija ar regulējumu tajos jautājumos, kas ir steidzamāki, piemēram, tehnisko noteikumu prasību samērība, kas var kavēt būvprojekta akceptu, bet ļautu turpināt saskaņošanu par citiem mazāk steidzamiem jautājumiem.

Kā otrais iespējamais risinājums Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai būtu grozījumu veikšana jau esošajos normatīvajos aktos, lai risinātu Ziņojuma nodaļā "Aktuālās problēmas, kuras varētu risināt tiesiskā regulējuma līmenī" uzskaitītos problēmjautājumus.

Spēkā esošie normatīvie akti, kuru grozīšana būtu nepieciešama, ja tiktu izvēlēts 2. piedāvātais risinājums:

- Kultūrvēsturiskā mantojuma jautājumā – Pieminekļu likums;

- Attiecībā uz aizsargājamo koku nociršanu – MK noteikumi Nr. 264;

- Saistībā ar tehnisko noteikumu nesamērīgajām prasībām – Dzelzceļa likums vai Būvniecības likums;

- Par garāka maksimālā būvdarbu veikšanas termiņa noteikšanu – Vispārīgie būvnoteikumi;

- Par garāka topogrāfiskā plāna derīguma termiņa noteikšanu – MK noteikumi Nr. 281;

- Saistībā ar zemes vienību piekritību valstij – likums "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās";

- Attiecībā uz nepieciešamība salāgot projektēšanas un nekustamā īpašuma atsavināšanas pabeigšanu ar būvdarbu uzsākšanu – Būvniecības likums;

- Par Rail Baltica infrastruktūras būvniecībai nepieciešamo bezmantinieka nekustamo īpašumu –1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību";

- Rīcība ar atsavinātajiem nekustamajiem īpašumiem, kuros dažādu iemeslu dēļ vēl nav iespējams uzsākt būvdarbus – normatīvā akta noteikšana vēl atrodas izvērtēšanas stadijā;

- Saistībā ar problemātiku ar kopīpašniekiem piederošajiem atsavināmajiem nekustamajiem īpašumiem,– Uzmērīšanas noteikumi.

Lai arī Satiksmes ministrijas ieskatā šis risinājums nav prioritārs, jo tas piekāpjas 1. risinājumam tā efektivitātes novērtējumā, taču kopumā tas arī ir atbalstāms, jo sniegs pienesumu vairāku būtisku jautājumu atrisināšanā, kas šobrīd rada šķēršļus veiksmīgai projekta īstenošanai. Arī ar 2. risinājumā paredzētajiem grozījumiem spēkā esošajā normatīvajā regulējumā ir iespējams sekmēt gan ātrāku nekustamo īpašumu atsavināšanu, gan ļaut ātrāk uzsākt būvniecības procesu. Vienlaikus jārēķinās, ka, īstenojot šo risinājumu, tiktu patērēts ievērojams administratīvais resurss, izstrādājot un virzot normatīvos aktus pieņemšanai Ministru kabinetā un atsevišķos gadījumos arī Saeimā.

Šo risinājumu varētu īstenot, ja netiks atbalstīta 1. risinājumā paredzētā Rail Baltica speciālā likuma izstrāde. Tomēr šādā gadījumā vienlaikus būtu jāvirza grozījumi vairākos spēkā esošajos normatīvajos aktos, kas padarītu regulējumu sadrumstalotu. Tādējādi gadījumā, ja netiks atbalstīta speciālā Rail Baltica likuma izstrāde, tad Satiksmes ministrija virzīs grozījumus, kas ir nepieciešami Rail Baltica projekta īstenošanai, un piedāvās veikt grozījumus vispārīgajā regulējumā kā izņēmumus Rail Baltica projektam vai nacionālo interešu objektam. Tā rezultātā varētu pieaugt pārmērīgas tiesiskās jaunrades risks, kas nebūtu atbalstāmi gan tādēļ, ka tiktu nesaprātīgi patērēts administratīvais resurss, gan tādēļ, ka tādējādi tiktu veidots nepārskatāms normatīvais regulējums. Kopumā šo risinājumu varētu īstenot vienlaikus ar pirmo risinājumu, tādējādi nodrošinot, ka visi identificētie uz Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanu vērstie risinājumi tiek īstenoti.

Līdz ar to Ziņojumā piedāvātā 2. risinājuma – grozījumu veikšana spēkā esošajos normatīvajos aktos – galvenās priekšrocības ir:

• risinājums palīdzēs atrisināt nozīmīgus problēmjautājumus, kas ļaus veiksmīgāk īstenot Rail Baltica projektu;

• nepieciešamā rezultāta sasniegšana atsevišķos jautājumos var būt ātrāka nekā citos, jo īpaši, ja izmaiņas ir veicamas Ministru kabineta noteikumu līmenī. Taču citos gadījumos regulējuma pieņemšana tieši pretēji var ieilgt, ņemot vērā, ka normatīvā akta projekta saskaņošanas ilgums var būt atkarīgs no regulējamo jautājumu komplicētības un viedokļu dažādības saskaņošanas procesā.

Par šī risinājuma trūkumiem var uzskatīt:

• apstākli, ka, īstenojot šo risinājumu, nav iespējams panākt iespējami labāko rezultātu, kāds būtu sasniedzams, ja tiktu virzīts Rail Baltica likums;

• grozījumu saskaņošanas ilgums nav paredzams un var gadīties, ka kā pirmie normatīvā līmenī tiek noregulēti salīdzinoši ne tik steidzamie jautājumi, bet Rail Baltica projekta veiksmīgākai īstenošanai būtiskāko jautājumu saskaņošanas process var ieilgt vai to virzība var pat tikt atcelta būtisku iebildumu saņemšanas gadījumā;

• šāda risinājumu virzīšana veicinās regulējuma sadrumstalotību, nevis nepieciešamo risinājumu apvienošanu vienā normatīvajā aktā, kurā tiktu nostiprināti būtiskākie risinājumi Rail Baltica projekta īstenošanas paātrināšanai.

Satiksmes ministrs T. Linkaits