Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 12 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 710
Rīgā 2021. gada 21. oktobrī (prot. Nr. 66 29. §)
Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam
1. Atbalstīt Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – pamatnostādnes).
2. Noteikt Satiksmes ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā, bet par līdzatbildīgajām institūcijām – Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
3. Pamatnostādnes 2022. gadā tiks īstenotas Satiksmes ministrijas valsts budžeta ietvaros.
4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai 2023. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
5. Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram līdz 2024. gada 1. oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas starpposma izvērtējumu.
6. Atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2013. gada 27. decembra rīkojuma Nr. 683 "Par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam" 4.2. apakšpunktā doto uzdevumu.
Ministru prezidenta pienākumu izpildītājs ‒
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
Satiksmes ministrs T. Linkaits
(Ministru kabineta
2021. gada 21. oktobra
rīkojums Nr. 710)
Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
Saturs
Saīsinājumi
Kopsavilkums
Transporta politikas mērķis
Transporta politikas pamatprincipi
Transporta politikas teritoriālā perspektīva
Transporta politikas rezultāti
Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība
PIELIKUMI
1.pielikums "Pamatnostādņu īstenošanas plāns (rīcības virzieni, uzdevumi un pasākumi)"
2.pielikums "Esošās situācijas raksturojums un galvenie izaicinājumi"
3.pielikums "Transporta politikas sasaiste ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī starptautiskajiem un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem"
4.pielikums "Sākotnējā (ex-ante) izvērtējuma rezultāti"
5.pielikums "Pamatnostādņu īstenošanas ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu".
Saīsinājumi
5G | Fifth generation jeb piektā mobilo sakaru standartu paaudze |
AER | Atjaunīgie energoresursi1 |
AiM | Aizsardzības ministrija |
AirBaltic | A/S "Air Baltic Corporation" |
Alternatīvās degvielas | Degvielas vai enerģijas avoti, ar kuriem vismaz daļēji aizvieto fosilās naftas avotus transportlīdzekļu apgādē ar enerģiju un kuriem ir potenciāls veicināt transporta dekarbonizāciju un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos rādītājus. Tās ietver: elektrību, ūdeņradi, biodegvielas, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta i) punktā, sintētiskās un parafīna degvielas, dabasgāzi, tostarp biometānu, gāzveida agregātstāvoklī (saspiestā dabasgāze (CNG)) un šķidrā agregātstāvoklī (sašķidrinātā dabasgāze (LNG)) un sašķidrināto naftas gāzi (LPG)2 |
ANO | Apvienotā Nāciju Organizācija |
AS | Akciju sabiedrība |
ATD | VSIA "Autotransporta direkcija" |
ATR | Administratīvi teritoriālā reforma |
BJR | Baltijas jūras reģions |
CAA | Valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra" |
CEF | The Connecting Europe Facility – Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments |
Climate-ADAPT | Eiropas Pielāgošanās platforma klimata pārmaiņām |
CNG | Compressed natural gas -saspiestā dabasgāze |
Covid- 19 | Koronavīrusa SARS-CoV-2 izraisīta elpceļu infekcijas slimība |
C-Roads | Eiropas Savienības dalībvalstu un autoceļu
operatoru kopīga iniciatīva intelektisko transporta sistēmu pakalpojumu
testēšanai un ieviešanai
(https://www.c-roads.eu/platform.html) |
CSDD | VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" |
CSP | Centrālā statistikas pārvalde |
DESI | Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss |
EDZL | SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" |
EK | Eiropas Komisija |
EM | Ekonomikas ministrija |
EMSA | European Maritime Safety Agency – Eiropas Jūras drošības aģentūra |
ES | Eiropas Savienība |
ESSBJR | Eiropas Savienības stratēģija Baltijas jūras reģionam |
ETL | Elektrotansportlīdzeklis |
ETSI | Eiropas Telesakaru standartu institūts |
Euro NCAP | The European New Car Assessment Programme – Eiropas Jauno automobiļu novērtēšanas programma |
EUROSTAT | Eiropas Savienības Statistikas birojs |
FCEV | Fuel cell electric vehicle – transportlīdzekli, kura piedziņai izmanto elektrību, ko saražo oksidējot ūdeņradi ūdeņraža kurināmā elementā (ūdeņraža elektromobīļi) |
GKI | Globālās konkurētspējas indekss |
HELCOM | Konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību |
IeM | Iekšlietu ministrija |
IKP | Iekšzemes kopprodukts |
IMO | International Maritime Organization – Starptautiskā Jūrniecības organizācija |
IMSAS | IMO Member State Audits Scheme – IMO dalībvalsts audits |
IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
Jūrnieku reģistrs | VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistrs |
KAD | Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests |
KEPS2030 | Eiropadomes 2014. gada 24. oktobra secinājumi "Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam" |
LAU | VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" |
LDz | VAS "Latvijas dzelzceļš" |
LGS | VAS "Latvijas gaisa satiksme" |
LIAA | Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
LIAS2030 | Latvijas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030.gadam |
Lidosta "Rīga" | VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" |
LIFE | EK finanšu instruments vides un klimata jomā, ar mērķi veicināt, aktualizēt, attīstīt un īstenot ES vides un klimata politiku, līdzfinansējot projektus |
LKI | Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūra |
LNG | Liquefied natural gas – sašķidrinātā dabasgāze |
LPG | Liquefied petroleum gas –sašķidrinātā naftas gāze |
LVC | VSIA "Latvijas Valsts ceļi" |
LR | Latvijas Republika |
LRIT | Long-range identification and tracking – kuģu tāldarbības identifikācijas un uzraudzības sistēma |
MK | Ministru kabinets |
NACE | Uzņēmumu darbības veidu katalogs |
NAP2027 | Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam |
NEKP2030 | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030.gadam |
ne-ETS | Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ES neiekļautie uzņēmumi (tausaimniecības nozares) |
NIP2027 | Nacionālās industriālās pamatnostādnes 2021.–2027.gadam |
NH3 | Amonjaks |
NMGOS | Nemetāna gaistošie savienojumi |
NMPD | Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests |
NOx | Slāpekļa oksīdi |
PBN | Performance Based Navigation – augstas precizitātes navigācijas sistēma |
PMoU | Paris Memorandum of Understanding – Parīzes saprašanās memorands |
PPP | Publiskā un privātā partnerība |
PV | a/s "Pasažieru vilciens" |
P&I | Pētniecība un inovācijas |
RIS | River information services – upju informācijas pakalpojumi |
RIS3 | Viedās specializācijas stratēģija |
(S)-ITS | (Sadarbīgas) Intelektiskās transporta sistēmas |
SM | Satiksmes ministrija |
SEG | Siltumnīcefekta gāzes (oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), vienvērtīgā, slāpekļa oksīds (N2O), fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6)) |
SESAR | Eiropas Gaisa satiksmes vadības sistēma |
SIA | Sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
SKLOIS | Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma |
SO2 | Sēra dioksīds |
SSN | SafeSeaNet - Kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma |
SUMP | Sustainable Urban Mobility Plan - Ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plāns |
TAP2020 | Transporta attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam |
TAP2027 | Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam |
TEN-T | Trans-Eiropas Transporta tīkls |
TEU | Twenty foot equivalent unit – divdesmit pēdu ekvivalenta vienība (konteinerkuģu ietilpības mērvienība) |
TNGIBB | Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs |
PM | Daļiņas |
PRM TSI | Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām |
UVVIS | Uzņēmuma vienotās vadības informācijas sistēma |
VA | Valsts aģentūra |
VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
VAS | Valsts akciju sabiedrība |
VASAB | Vīzija un stratēģijas apkārt Baltijas jūrai – 11 BJR valstu starpvaldību sadarbība telpiskās plānošanas un attīstības jautājumos |
VDzA | Valsts dzelzceļa administrācija |
VDzTI | Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija |
VID | Valsts ieņēmumu dienests |
VM | Veselības ministrija |
VSIA | Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību |
VSIA LJA | VSIA "Latvijas Jūras administrācija" |
VUGD | Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
VVD | Valsts vides dienests |
Kopsavilkums
Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam (turpmāk – TAP2027) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments transporta nozares attīstībai, un tajā izvirzītais mērķis ir vērsts uz ilgtspējīgu cilvēka mobilitātes vajadzību apmierināšanu, vienlaikus sniedzot ieguldījumu valsts ekonomiskajā izaugsmē, t.sk. uzņēmējdarbības vides attīstībā un pieejamībā.
TAP2027 izstrādātas, ņemot vērā:
• starptautiskos un ES politikas plānošanas dokumentus attiecībā uz transporta nozares attīstību, uzsverot tādus aspektus kā multimodalitāti, sabiedrisko transportu, drošību/drošumu, digitalizācijas iespēju izmantošanu, AER izmantošanu un vienlaikus raugoties uz transporta nozares iespējām sniegt ieguldījumu klimata mērķu sasniegšanā;
• hierarhiski augstākos nacionāla līmeņa attīstības plānošanas dokumentos (LIAS20303 un NAP20274) noteiktos mērķus un rīcības virzienus;
• Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam (turpmāk – TAP2020) starpposma izvērtējumu5;
• 2018.gadā veikto aptauju6 par iespējamajiem TAP2027 mērķiem, aplūkojamajām tēmām, iespējamajiem rīcības virzieniem un nepieciešamo sadarbību rezultātu analīzi.
Tāpat TAP2027 ir saskaņotas ar citiem nacionāla līmeņa politikas dokumentiem: Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam7, Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam8, NEKP20309, Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam10, Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam11 un citiem.
1.pielikumā iekļauts TAP2027 īstenošanas plāns, norādot rīcības virzienus, uzdevumus un pasākumus.
2.pielikumā ir analizēta esošā situācija transporta nozarē, kā rezultātā ir noteikti galvenie izaicinājumi transporta politikā līdz 2027.gadam.
3.pielikumā norādīta transporta politikas sasaiste ar LIAS2030, NAP2027 un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī starptautiskajiem un ES politikas plānošanas dokumentiem.
4.pielikumā apkopoti sākotnējā (ex-ante) izvērtējuma rezultāti.
5.pielikumā sniegts pamatnostādņu īstenošanas ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu.
TAP2027 noteikti šādi sasniedzamie politikas rezultāti:
• Uzlabotas mobilitātes iespējas;
• Samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides, t.sk. gaisa, kvalitāte;
• Nodrošināta konkurētspējīga un resursefektīva transporta un loģistikas sistēma;
• Paaugstināta transporta drošība un drošums;
• Sekmētas inovācijas un augsti kvalificētu nozares profesionāļu sagatavošana.
Katram politikas rezultātam ir identificēti atbilstoši rezultatīvie rādītāji, prognozējot to mērķa vērtības 2023. un 2027.gadam. Mērķa vērtību prognozes izvirzītas atbilstoši aktuālajai pieejamai informācijai, ievērojot Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi uz transporta nozari. Lai sasniegtu izvirzīto politikas mērķi un rezultātus, ir noteikti veicamie uzdevumi un pasākumi (1.attēls). Uzdevumi vērsti uz to, lai uzlabotu drošu, ērtu, pieejamu un piekļūstamu, uzticamu mobilitāti cilvēkiem un kravām, kā arī attīstītu energoefektīvus, komodālus pārvadājumus un efektīvus, gudrus, ilgtspējīgus risinājumus transporta un loģistikas pakalpojumu attīstībai, ietverot klimatnoturīgas infrastruktūras attīstību. Vienlaikus infrastruktūras attīstības plānošana jāveic, ņemot vērā militārās mobilitātes vajadzības, un, kur tas nepieciešams, saskaņā ar ES divējādas pielietojamības prasībām.
1.attēls. TAP2027 mērķis, politikas rezultāti un rīcības virzieni to sasniegšanai
Lai īstenotu TAP2027 ietvertos uzdevumus, plānots izmantot gan valsts, pašvaldību budžeta finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu ES struktūrfondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura. Ieviešot pasākumus, kas kvalificēsies kā komercdarbības atbalsta pasākumi, tiks nodrošināta to atbilstība komercdarbības atbalsta regulējumam. Jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai 2022.gadam un turpmākajiem gadiem ir skatāms likumprojekta "Par valsts budžetu 2022.gadam" un likumprojekta "Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
Lai novērtētu TAP2027 iespējamo ietekmi uz vidi, saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", vienlaikus ar TAP2027 izstrādi ir veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts Vides pārskats. Vides pārskatā atspoguļots esošais vides stāvoklis, ar plānošanas dokumenta īstenošanu saistītās ietekmes uz vidi novērtējums, piedāvāti risinājumi būtisko ietekmju novēršanai un samazināšanai. Vides pārskata un TAP2027 sabiedriskā apspriešana notika no 2020.gada 6.oktobra līdz 7.novembrim, un pēc tās izvērtēti apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi un veikti precizējumi dokumentos. Pēc precizējumu veikšanas TAP2027 un Vides pārskats iesniegti Vides pārraudzības valsts birojam atzinuma sniegšanai, un pēc atzinuma saņemšanas tajā sniegtie priekšlikumi izvērtēti un nepieciešamības gadījumā veikti precizējumi Vides pārskatā un TAP2027.
Transporta politikas mērķis
Transporta politikas mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku.
Mērķis noteikts saskaņā ar vienu no Eiropas zaļā kursa12 elementiem – paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti.
Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam kļūt par pasaulē pirmo klimatneitrālo kontinentu. Tas ir gan mūslaiku lielākais izaicinājums, gan arī izdevība.
Transports rada ceturtdaļu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju, un to apjoms aizvien palielinās. Lai panāktu klimatneitralitāti, līdz 2050. gadam transporta radītās emisijas jāsamazina par 90 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Virzību uz to sekmēs NEKP2030 noteiktie emisiju samazinošie pasākumi, kas vairumā plānoti enerģētikas un transporta sektoros, paredzot līdz 2030. gadam SEG emisijas samazināt par 6% ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajās darbībās, salīdzinot ar 2005. gada līmeni. Transporta apakšnozarēm būs jādod ieguldījums emisiju samazināšanā. Ilgtspējīgs transports nozīmē to, ka transporta lietotāju vajadzības tiek liktas pirmajā vietā, piedāvājot tiem izmaksu ziņā pieņemamākas, pieejamākas un piekļūstamas, veselīgākas un tīrākas pašreizējo mobilitātes paradumu alternatīvas. Tāpat viena no transporta lietotāju vajadzībām ir pārvietošanās ātrums.
Transports ir arī būtisks gaisa piesārņojuma avots, jo īpaši pilsētās, radot tādas gaisu piesārņojošas vielas kā slāpekļa oksīdi (NOx) un smalkās daļiņas (PM), SO2, NMGOS un NH3. Lai arī, ieviešot degvielu kvalitātes standartus, pēdējā desmitgadē gaisa piesārņojošo vielu koncentrācijas ir samazinājušās, joprojām pastāv izaicinājumi gaisa kvalitātes uzlabošanā. Uz to norāda arī ES Zaļajā kursā paustie plāni pieņemt gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu.
Ministru kabinetam 2020.gada 16.aprīlī apstiprinot Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam, arī Latvijā noteikti īstenojamie pasākumi gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildei. Transporta sektorā tie ir videi draudzīgu transporta līdzekļu izmantošana, t.sk. sabiedriskajā transportā, iedzīvotāju paradumu maiņa (izvēlēties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties ar kājām), dzelzceļa elektrifikācija un autoceļu kvalitātes uzturēšana un paaugstināšana.
Tomēr ambiciozie ES un Latvijas klimata mērķi līdz 2050.gadam ir jāsalāgo ar Latvijas ekonomikas konkurētspēju, izvērtējot visu rīcību sekas. 2021.-2027. gada periodā uz ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu būtu jāvirzās ar tādām iniciatīvām kā mobilitātes punktu attīstība, mazāk piesārņojošu un energoefektīvu risinājumu ieviešana, veicinot alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpatsvara, sabiedriskā transporta lietotāju, kā arī mikromobilitātes rīku izmantotāju un gājēju skaita palielināšanu, vienlaikus uzlabojot attiecīgo infrastruktūru.
Transporta infrastruktūras attīstība ir neatraujami saistīta ar trokšņa piesārņojumu, kuru Pasaules Veselības organizācija uzskata par otro nozīmīgāko vides faktoru, kas ietekmē sabiedrības veselību Eiropā. Savukārt Eiropas Vides aģentūra konstatējusi, ka nozīmīgākais trokšņa avots ir autotransports, kur dominējošu lomu ieņem privātais autotransports. Īpaši aktuāls šis jautājums ir teritorijās pie nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras objektiem – autoceļiem, dzelzceļa un lidlaukiem. Neskatoties uz rīcības plānu izstrādi un īstenošanu trokšņa samazināšanai, ir jādomā par iespējām trokšņa emisijas mazināt ne tikai lokālā mērogā. Šeit nozīmīgs faktors ir tehnoloģiju attīstība, piemēram, jaunākās paaudzes gaisa kuģu izmantošana, kā arī teritorijas attīstības plānošanas jautājumi. Viens no Eiropas Zaļā kursa uzstādījumiem ir, ka multimodālajam transportam ir vajadzīgs spēcīgs stimuls, kas uzlabotu transporta sistēmas efektivitāti. Eiropas līmeņa prioritāte būs būtisku daļu no 75 % iekšzemes kravu, ko patlaban pārvadā pa autoceļiem, novirzīt uz dzelzceļu un iekšzemes ūdensceļiem. Intermodālā kravu pārkraušanas termināļa infrastruktūras izveide Salaspilī Rail Baltica projekta ietvaros radīs iespēju attīstīt kombinētos autoransporta-dzelceļa kravu pārvadājumus, izmantojot vienotās Eiropas dzelzceļu telpas priekšrocības, tādējādi veicinot autopārvadājumu kravu novirzi uz dzelzceļa transportu.
Latvijā nav kuģojamu iekšējo ūdensceļu ES izpratnē, bet dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem, drošākajiem un videi draudzīgākajiem sauszemes transporta veidiem gan pasažieriem, gan kravām. Tam ir potenciāls veidot pamatu Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu eksportam un citu tautsaimniecības nozaru efektīvai darbībai. No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms ir apmēram puse, taču ar dzelzceļa transportu veikto pārvadājumu apjoma īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos veido tikai 17 % (pret auotransportu). Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos ir vēl mazāks – 8,6 %. Dzelzceļa loma pasažieru un kravu iekšzemes pārvadājumos ir jāpaaugstina. Iekšzemes pārvadājumos, samazinot infrastruktūras maksas atšķirības starp auto un vilcienu pārvadājumiem, ir jāveicina tādu pārvadājumu modeli, kas nodrošina lielāku kravu apjomu un lielāka cilvēku daudzuma nogādāšanu līdz galamērķim, izmantojot visefektīvāko transportlīdzekļa veidu (vai to kombināciju), tādejādi atslogojot autoceļus, samazinot autoceļu uzturēšanas izmaksas, veicinot reģionālo attīstību un nodrošinot videi draudzīgāku un drošāku transportēšanu.
Latvijai ir jāturpina realizēt Rail Baltica infrastruktūras izveides un komercializācijas priekšnosacījumus, lai liktu pamatu jauna, ilgtspējīga pārrobežu savienojuma un ekonomiskā koridora attīstībai, kā arī ieguldīt 1520 mm sliežu platuma dzelzceļa infrastruktūras attīstībā un modernizācijā. Ir jāizmanto iespēja kļūt par reģiona galveno Eiropas sliežu platuma (1435 mm) un 1520 mm sliežu krustpunktu un tādējādi – vienu no reģiona nozīmīgākajiem transporta mezgliem un loģistikas uzņēmējdarbības attīstības centriem, vienlaikus uzlabojot transporta sistēmas efektivitāti valsts iekšienē. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto. Tas būs iespējams, gan efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un piekļūstamību, gan arī pildot TAP2027 pasākumus par ieguldījumiem dzelzceļa un ritošā sastāva infrastruktūrā. Tāpat teritorijās, caur kurām virzīsies Rail Baltica dzelzceļa līnija, nākotnē tiks nodrošināti ātri savienojumi arī kravu pārvadājumiem.
Būtiski ir attīstīt pārrobežu transporta savienojumus, nodrošinot sasniedzamību. Kā risinājumi minami transporta plūsmas "šauro vietu" (bottleneck) novēršana un trūkstošo savienojumu izbūve, lai pilnvērtīgi integrētos TEN-T tīklā, tajā skaitā prioritāri īstenojot Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstību. Jaunās TEN-T politikas vadlīnijas nosaka nepieciešamību veicināt militāro mobilitāti, t.i. militāro spēku (personāla, aprīkojuma, bruņojuma) pārvietošanai atbilstošas infrastruktūras attīstīšanu. Šādai infrastruktūrai noteiktas divējāda lietojuma prasības, ņemot vērā gan civilās, gan militārās vajadzības.
Eiropas Zaļais kurss norāda, ka arvien lielāka nozīme būs automatizētai un satīklotai multimodālai mobilitātei, kā arī viedām satiksmes vadības sistēmām un intermodāliem pakalpojumiem, ko nodrošinās digitalizācijas risinājumu ieviešana. ES transporta sistēmu un infrastruktūru plānots sagatavot jauniem ilgtspējīgas mobilitātes pakalpojumiem, kas var samazināt sastrēgumus un piesārņojumu, jo īpaši pilsētu teritorijās.
Arī šajā kontekstā Latvijā būs svarīga sabiedriskā transporta sistēmas attīstība ar dzelzceļu kā tās mugurkaulu, mobilitātes punktu attīstība, vienlaikus veicinot iedzīvotāju mikromobilitātes (velosipēdi, arī skrejriteņi, līdzsvara un balansa riteņi u.c. rīki, pārvietošanās ar kājām) īpatsvara pieaugumu kopējā mobilitātē. Tāpat svarīga būs digitalizācijas sniegto iespēju izmantošana gan transporta organizēšanā, gan satiksmes drošības uzlabošanā. Liela nozīme būs jāpievērš mobilitātes jautājumu ilgtspējīgai risināšanai Rīgā un tās metropoles areālā, kur koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65 % Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību13. Vienlaikus arī visā pārējā valsts teritorijā jāattīsta ilgtspējīgi, inovatīvi transporta risinājumi. Jauni mobilitātes risinājumi, kā autoparku koplietošana vai mobilitāte kā pakalpojums (Mobility as a Service - MaaS) iniciatīvas ir sistēmiski jāattīsta un jāpilnveido.
2018. gada septembrī Baltijas valstu transporta ministri parakstīja saprašanās memorandu par savienotās un automatizētās braukšanas un 5G tehnoloģiju attīstību Via Baltica koridorā. Šī memoranda mērķis ir veicināt savienotu automatizētu braukšanu un ar mērķi atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, uzlabot satiksmes drošību un veicināt inovācijas. Baltijas valstis paredz 5G tīklu pakāpenisku ieviešanu Via Baltica maģistrālē, lai uzlabotu savienoto transportlīdzekļu savstarpējo izmantošanu, kā arī, lai savienotu Baltijas valstis ar citiem būtiskiem Eiropas transporta koridoriem. Svarīgs apņemšanās elements ir nodrošināt tieši pārrobežu sadarbību, lai izveidotās sistēmas darbotos bez ierobežojumiem gan pierobežu rajonos, gan visā transporta koridorā. Transporta līdzekļi pamatā izmantos 5G tīklus savstarpējai datu pārraidei un saziņai ar apkārtējo infrastruktūru, kā arī datu vākšanai no dažāda veida infrastruktūras sensoriem turpmākai apstrādei.
Eiropas Zaļais kurss norāda, ka transporta izmaksām būtu jāatspoguļo tā ietekme uz vidi un veselību, ka būtu jāizbeidz subsidēt fosilās degvielas.
Līdztekus ES būtu jāpaātrina ilgtspējīgu alternatīvo degvielu ražošana un ieviešana. Līdz 2025. gadam būs vajadzīgs aptuveni viens miljons publiski pieejamu uzlādes un degvielas uzpildes staciju, kas apkalpos 13 miljonus bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu, kuri gaidāmi uz Eiropas autoceļiem. Arī Latvijā ir jāturpina darbs pie alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšanas un šo degvielu izmantošanas popularizēšanas.
Zaļā kursa mērķu īstenošanā izšķirīga nozīme ir jaunām tehnoloģijām, ilgtspējīgiem risinājumiem un inovācijai. Lai nezaudētu savas konkurences priekšrocības tīro tehnoloģiju jomā, ES ir plaši jāizvērš jaunu tehnoloģiju ieviešana un demonstrējumi visās nozarēs, tai skaitā arī transportā.
Arī Latvijā ir jāveicina valsts, uzņēmēju un pētnieku sadarbība dažādu viedo transporta un mobilitātes risinājumu izveidē un ieviešanā gan pilsētvidē, gan arī pārējā teritorijā.
Transporta politikas pamatprincipi
Transporta politikas veidošana tiek īstenota, ievērojot cilvēku mobilitātes vajadzības (droša un ātra pārvietošanās) un ekonomiskās pamatotības sabalansētību, vienlaikus nodrošinot valsts teritorijas līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību. Ilgtspēja, interešu saskaņotība, sabiedrības līdzdalība, teritoriju attīstība un pieejamās finansiālās iespējas ir galvenie principi, uz kuriem ir balstīta transporta politika. Transporta politika ir izstrādāta saskaņā ar NAP2027, kas ir vērsts uz Ilgtermiņa konceptuālā dokumenta "Latvijas izaugsmes modelis: cilvēks pirmajā vietā" īstenošanu, kas nosaka uz cilvēku centrētu Latvijas izaugsmi.
Transporta nozares ilgtspējīga attīstība nozīmē cilvēku mobilitātes vajadzību nodrošināšanu un transporta nozares konkurētspējas paaugstināšanu, tajā pašā laikā neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību nodrošināšanā, sabalansējot šī brīža sociālekonomiskās vajadzības ar ierobežotajiem dabas un cilvēku resursiem. Risinājumiem jābūt vērstiem uz
• izmaksu efektīviem klimata un vides pasākumiem, paredzot tādu transporta risinājumu vai transportlīdzekļu veidu, transporta enerģijas vai pārvietošanās veidu izvēli, kas veicina klimatneitralitātes un klimatnoturības nodrošināšanu, transporta negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu, vienlaikus paredzot sociāli taisnīgu pāreju;
• kvalitatīvu un konkurētspējīgu infrastruktūru, kas veicina valsts kopējo ekonomisko izaugsmi;
• digitalizāciju, inovāciju un pētniecību, kas ne tikai nodrošina plašākas un ērtākas mobilitātes iespējas un Latvijas transporta nozares konkurētspēju starptautiskā līmenī, bet arī veicina transporta nozares negatīvās ietekmes uz klimatu mazināšanos;
• pieejamību un piekļūstamību, nodrošinot transporta infrastruktūru un pakalpojumus, neatkarīgi no to dzīvesvietas, materiālā un sociālā stāvokļa un iespējas tiem piekļūt fiziski un lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
• drošību un drošumu, kas ir viens no būtiskākajiem faktoriem, izvēloties dažādus transporta risinājumus;
• labu pārvaldību valsts mobilitātes un loģistikas aktīvos un uzņēmumos, kā arī efektīvi funkcionējošu pakalpojumu un investīciju tirgu;
• stabilitāti un godīgu konkurenci darba tirgū, nodrošinot cienīgus darba apstākļus un samaksu transporta darbiniekiem, atbalstot un sekmējot sociālo partneru centienus Ģenerālvienošanās slēgšanai transporta nozarēs.
Interešu saskaņotība un sabiedrības līdzdalība ir būtiski aspekti, kas jāņem vērā, izstrādājot jebkuras nozares politiku. Latvijas transporta attīstības politika ir skaņota ar ieinteresētajām pusēm starptautiskā, reģionālā, kā arī nacionālā līmenī, tādējādi nodrošinot interešu saskaņotību un izstrādātās nozares politikas leģitimitāti. Šī principa ietvaros nozīmīga loma ir:
• koordinētībai gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī, kā arī sinerģijai ar citām nozarēm, lai pilnvērtīgāk izmantotu valsts izdevīgo ģeopolitisko novietojumu, transporta un loģistikas infrastruktūru;
• pēctecībai, kas nozīmē secīgu, loģiski pamatotu projektu izvirzīšanu un īstenošanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu un ar citām nozarēm saskaņotu infrastruktūras finansēšanu īstermiņā un ilgtermiņā;
• caurskatāmībai, kas nozīmē skaidri noteiktus mērķus un atbildību, kā arī konsultācijas ar iedzīvotājiem un nozares pārstāvjiem;
• sociālajai atbildībai, kas nozīmē visu sabiedrības daļu vajadzību ievērošanu;
• subsidiaritātei, kas nozīmē pēc iespējas iedzīvotājiem tuvinātu lēmumu pieņemšanas procesu; lēmumu pieņemšanu tajā līmenī, kur tas ir visefektīvāk.
Finansiālās iespējas ir būtisks ierobežojošs transporta politikas mērķu īstenošanas faktors gan valstij kā rīcībpolitikas veidotājai, gan arī raugoties no pakalpojuma lietotāju un sniedzēju pozīcijām. Šis apstāklis uzliek pienākumu līdzsvarot politikas mērķus un to īstenošanai pieejamos resursus. Ir nepieciešams ievērot finansiālās iespējas, izvairoties no nesasniedzamu politikas mērķu izvirzīšanas, kā arī stimulējot optimālāko risinājumu meklēšanu, kas ļautu vislabāk sasniegt politikas mērķus un nodrošinātu iespējami lielākus socioekonomiskos ieguvumus un pievienoto vērtību no infrastruktūras investīcijām un citiem ilgtermiņa ieguldījumiem. Iedzīvotāju finansiālās iespējas ir jāņem vērā, īpaši sabiedriskā transporta jomas analīzē. Tās var ierobežot indivīdu pārvietošanās iespējas (nespēja segt transporta izdevumus) un kavēt virzību uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.
Teritoriju attīstības principa ievērošana transporta nozarē nozīmē sasniedzamības un mobilitātes iespēju uzlabošanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīvesvietas, materiālā vai veselības stāvokļa. Šajā sakarā transporta nozarē ir būtiski nodrošināt transporta infrastruktūru līdzsvarotai valsts un tās teritoriju attīstībai un cilvēku labklājības nodrošināšanai.
Transporta politikas teritoriālā perspektīva
Transporta attīstība ir cieši saistīta ar reģionālo politiku un attīstību. Uz Latvijas transporta politikas teritoriālo perspektīvu var raudzīties no divām pusēm – Latvija kā ES dalībvalsts un reģionālā attīstība Latvijā. Latvijas transporta nozares un saistītās infrastruktūras attīstībā nozīmīga loma ir ES Kohēzijas politikai, kas ir uzskatāma par galveno ES investīciju politiku, atbalstot dalībvalstu un to reģionu harmonizētu attīstību. Publicētajā Kopējās fondu regulas priekšlikumā 2021.–2027. gada plānošanas periodam EK ir noteikusi ieguldījumu priekšnosacījumus (enabling conditions) un saskaņā ar LR Finanšu ministrijas informatīvā ziņojuma "Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus un Kohēzijas fonda ieviešanu 2021.-2027.gadā"14 pielikumu LR Satiksmes ministrija transporta nozarē ir atbildīga par ieguldījumu priekšnosacījuma "Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī" izpildi. Minētā ieguldījuma priekšnosacījuma izpildi nodrošina visaptveroša transporta plānošana, kas balstās pastāvošās un plānotās infrastruktūras multimodālā kartējumā līdz 2030.gadam un transporta investīciju novērtēšanas metodikā, kas pamatota ar plānotās infrastruktūras ekonomisko novērtējumu, pieprasījuma analīzi un satiksmes modelēšanu. TAP2027 aptver alternatīvo degvielu attīstību, tādā veidā aizstājot Alternatīvo degvielu plānu 2021.-2023.gadam un izpildot ieguldījumu priekšnosacījumu ieviešanas nosacījumu.
Satiksmes ministrijas pasūtītā Pētījuma par ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi visaptverošas transporta plānošanas sistēmas ieviešanai, kas ietver ieguldījumu kartēšanu un ieguldījumu novērtēšanas metodikas izstrādi ietvaros no 2020.gada augusta līdz decembrim, Rīgas Tehniskā universitāte izstrādāja:
- esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējumu (turpmāk – kartējums) un
- vienotu transporta investīciju novērtēšanas metodiku (turpmāk – metodika) transporta politikas plānošanai, lai nodrošinātu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējā fondu regulā noteiktā 3.politiskā mērķa "Ciešāk savienota Eiropa" ieguldījumu priekšnosacījuma "Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī" izpildi.
Kartējums ir digitāla ģeogrāfiskā informācija, kas ļauj visaptveroši pārskatīt satiksmes infrastruktūru, tas:
- atbilst valsts enerģētikas un klimata plāniem;
- ietver ieguldījumus TEN-T pamattīkla koridoros saskaņā ar attiecīgiem TEN- T tīkla koridoru plāniem;
- ņem vērā, ka ieguldījumiem jānodrošina pietiekamu reģionu un vietējo pašvaldību savienojamību ārpus TEN-T tīkla un tā mezgliem;
- identificē multimodālo vai pārkraušanas kravu un pasažieru terminālu vajadzības, kas veicina vairāku veidu pārvadājumus;
- ņem vērā ceļu satiksmes drošības risku novērtējumu, saskaņā ar spēkā esošajām valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijām, un risku skarto ceļu posmu kartēšanu un prioritāšu piešķiršanu attiecīgajiem ieguldījumiem;
- ņem vērā informāciju par finansējuma resursiem, kas atbilst plānotajiem ieguldījumiem un kas nepieciešami esošo un plānoto ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanai.
Metodika ir papildu atbalsta instruments transporta politikas un investīciju stratēģijas plānošanā, un nākotnē tā Satiksmes ministrijai ļaus novērtēt un plānot ieguldījumu ietekmi uz transporta plūsmām, savienotajiem mobilitātes risinājumiem, klimata plāniem un satiksmes drošību valstī kopumā.
Kohēzijas politikas ietvaros tiek īstenots ES strukturālo un investīciju fondu mērķis "Eiropas teritoriālā sadarbība"- jeb plašāk pazīstams kā Interreg, kur ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta atbalstu tiek īstenotas vairākas pārrobežu sadarbības programmas. Šo programmu ietvaros valstis sadarbojoties īsteno projektus kopēju jautājumu risināšanā, attīstot reģionu potenciālu kādā noteiktā jomā, tajā skaitā ilgtspējas veicināšanā, mobilitātes nodrošināšanā, inovāciju attīstībā un pielietošanā, pilsētvides attīstībā, kā arī citās jomās. Ar Latvijas partneru dalību ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam ietvaros ir īstenoti, kā arī šobrīd vēl norisinās vairāki pārrobežu sadarbības projekti. Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas ietvaros īpaši izceļami ir jau noslēgušies projekti - NSB CoRe un TENTacle- ar prioritāro mērķi pastiprināt reģionālo mobilitāti, pievienot sekundāros un terciāros transporta mezglus, tostarp multimodālos mezglus, TEN-T infrastruktūrai. Šo projektu nozīme atzīta arī reģionālā līmenī un tie bija ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam Transporta politikas jomas (Policy Area Transport) paraugprojekti (flagship), kuros uzsāktās aktivitātes būtu attīstāmas arī turpmāk.
TAP2027 jāsniedz iespējas un nosacījumi, lai katrs no Latvijas reģioniem izmantotu transporta infrastruktūru savas teritorijas attīstībai un cilvēku labklājības nodrošināšanai. Starptautiskā un reģionālā sasniedzamība, kā arī mobilitātes iespējas ir viens no aspektiem, kas akcentē LIAS2030 telpiskās attīstības perspektīvu. Arī TAP2027 koncentrējas uz sasniedzamības un mobilitātes iespēju uzlabošanu visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no to dzīvesvietas, materiālā vai veselības stāvokļa. Novērtējot reģionālo centru sasniedzamību, braucot ar vieglo automašīnu normālos braukšanas apstākļos, secināts, ka 98 % Latvijas iedzīvotāju 40 minūšu laikā ir sasniedzami reģionālie attīstības centri (2.attēls). Pasākumi, kas vērsti uz autoceļu kvalitātes uzlabošanu un investīcijas dzelzceļu līniju infrastruktūrā, uzlabos pilsētu un pašvaldību administratīvo centru sasniedzamību laikā.
Teritoriālās sasniedzamības uzlabošana, t.sk. samazinot ceļā pavadīto laiku, tiek paredzēta veicot ieguldījumus autoceļu kvalitātes paaugstināšanā, par pamatu izvirzot drošu pārvietošanos. Lai iedzīvotājiem nodrošinātu nepieciešamo pakalpojumu sasniedzamību, būtiska ir pasākuma par valsts reģionālo un vietējās nozīmes autoceļu pārbūvēšanu un atjaunošanu ATR īstenošanai. Būtiski, lai arī valsti apmeklējušajiem tūristiem ir nodrošināts serviss un iespējas brīvi pārvietoties. Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, mērķtiecīga autoceļu attīstība ir svarīga prioritāte sekmīgai ATR īstenošanai, neatliekams ieguldījums, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu - nodrošinātu novada administratīvo centru labāku sasniedzamību un uzlabotu piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem, darbavietām un būtisks priekšnoteikums ekonomikas un reģionālās attīstības stiprināšanai.
Tāpat blīvi apdzīvoto centru sasniegšanai, mobilitātes veicināšanai ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. TAP2027 laika ietvarā ir identificētas divas dzelzceļa līnijas, kurās būtu nepieciešams palielināt vilciena ātrumu, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmas apgrozījumu: Rīga-Cēsis un Krustpils – Rēzekne. Veicot infrastruktūras modernizāciju iespējams vilcienu kustības ātrumu šajās līnijās paaugstināt līdz 140 km/h un samazināt ekspreša vilcienu braukšanas laiku par aptuveni 10-15 minūtēm.
Avots: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", atr.kartes.lv
2.attēls. Reģionālo centru sasniedzamības novērtējums (2019)
Vienlaikus, lai vecinātu administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, kas saitīti ar pašvaldībām likumos noteikto funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā jauno administratīvi teritoriālo vienību ietvaros, cita starpā plānots sniegt atbalstu bezizmešu transportlīdzekļu iegādei, aizstājot esošos, neefektīvos transportlīdzekļus ar tīrajiem transportlīdzekļiem, kas vienlaikus sniegs pozitīvu ietekmi arī virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu un SEG emisiju samazināšanu. Ilgtspējīgai mobilitātei, īpaši transporta ilgtspējai, ievērojot SEG emisiju datus, nepieciešama pāreja uz klimatneitrālākiem un ilgtspējīgiem risinājumiem. Tāpēc būtiski ir uzlabot reģionālo mobilitāti un ar to saistīto infrastruktūru, veidojot klimatneitrālāku pasažieru plūsmu un atbalstot transporta modernizēšanu, izvēloties bezizmešu transporta līdzekļus un veicinot SEG emisiju samazinājumu. Bezizmešu transporta izmantošana ļaus iedzīvotājiem nokļūt savās ikdienas gaitās, sniedzot ieguldījumu transporta sektora dekarbonizācijā ar videi draudzīgu, resursefektīvu transportlīdzekļu izmantošanu. Attīstot ilgtspējīgus mobilitātes risinājumus un sniedzot iespēju pašvaldībām veicināt bezizmešu transporta izmantošanu, tādējādi tiktu veicināta vietējo iedzīvotāju pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, uzlabota transportlīdzekļu efektivitāte un palielināta videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošana, kā arī samazinātas SEG emisijas. Pašvaldību aktivitāte būs viens no noteicošajiem faktoriem ETL uzlādes infrastruktūras attīstībai, piemēram, caur saistošajiem noteikumiem risinot būvniecības procesa jautājumus – nodrošinot ETL uzlādes infrastruktūras pieejamību dzīvojamo māju pagalmos un publiskajās stāvvietās.
NAP202715 reģionālā attīstība ir noteikta kā viens no stratēģiskajiem mērķiem. Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam16 ir noteikti vairāki uzdevumi, t.sk. mobilitātes uzlabošanai, kuros daļa pasākumu ir veicami visas valsts mērogā, bet daļa pasākumu atstājami plānošanas reģionu un pašvaldību pārziņā. Tikai valsts pārvaldes institūcijām, plānošanas reģioniem un pašvaldībām sadarbojoties un savas darbības koordinējot, iespējams sasniegt definētos mērķus. Mobilitātes uzlabošanas atbalsta pasākumi tiks izstrādāti un īstenoti saskaņā un sinerģijā ar plānošanas reģioniem, kas t.sk. iekļauj arī risinājumus ilgtspējīgai mobilitātei darba vietu un pakalpojumu pieejamībai un piekļūstamībai reģionālā un vietējā mērogā, kas ir jo īpaši nozīmīgi jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma kontekstā.
Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam kā vienu no uzdevumiem izvirza reģionālās sasniedzamības nodrošināšanu, kas jārisina, izstrādājot un ieviešot TAP2027. Ņemot to vērā, TAP2027 pasākumi paredz būvdarbus uz valsts autoceļiem, papildus veicot valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu pārbūvi un atjaunošanu ATR īstenošanai, kas reģionu iedzīvotājiem nodrošinās mobilitātes iespējas attīstības centru sasniegšanai. Pateicoties mērķtiecīgiem ieguldījumiem valsts galveno autoceļu attīstībā, tajos situācija uzlabojas, tomēr reģionālo un vietējo valsts ceļu stāvokļa uzlabošana ir lēnāka (3. un 4.attēls).
Avots: VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
3.attēls. Valsts galveno un reģionālo autoceļu stāvoklis pēc vizuālā novērtējuma (2020)
Avots: VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
4.attēls. Valsts vietējo autoceļu stāvoklis (2020)
Ņemot vērā, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad turpmāki plāni un darbības valsts vietējo autoceļu sakarā īstenojamas kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Iepriekš minētās reģionālās un vietējās sasniedzamības un administratīvā iedalījuma kontekstā tiks izvērtēti valsts reģionālie autoceļi 5 448 km garumā un valsts vietējie autoceļi 12 880 km garumā. Jānorāda, ka ambiciozie mērķi, kas izvirzīti LIAS attiecībā uz valsts reģionālo un vietējo autoceļu kvalitātes uzlabošanos, nav samērīgi ar pieejamajiem finanšu resursiem. Taču jāatzīmē, ka plānotie ieguldījumi valsts autoceļu tīklā saskaņā ar TAP2027 uzdevumiem un pasākumiem būs solis ceļā uz efektīvu valsts ceļu tīklu, kas atbalsta gan iedzīvotāju mobilitāti, gan nodrošina tranzīta infrastruktūru, un ir veidota saskaņā ar drošības standartiem.
Saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošajiem datiem pašvaldību autoceļu un ielu tīkls kopā veido 38 453 km (autoceļi - 30 147 km, ielas - 8 306 km). Vienlaikus saskaņā ar Latvijas Pašvaldību savienības aplēsēm ap 50% šo autoceļu un ielu ir sliktā stāvoklī. Iedzīvotāju mobilitātes sekmēšanai ir nepieciešams uzlabot pašvaldību autoceļu un ielu tīklu stāvokli, tādejādi radot apstākļus labākai un drošākai pašvaldības administratīvā centra, darba vietu un pakalpojumu sasniedzamībai, vienlaikus samazinot laika patēriņu iedzīvotājiem. Vienlaikus būtiski rast risinājumus pašvaldību autoceļu un ielu sakārtošanai, ņemot vērā, ka labā kvalitātē esošs pašvaldību ielu un ceļu tīkls var radīt labvēlīgus priekšnosacījums jaunu iedzīvotāju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, nodrošinot, ka ieguldījumi pašvaldību autoceļos un ielās ir papildinoši valsts autoceļu ieguldījumiem.
Plānojot atbalsta pasākumus, uzsvars būtu liekams uz ilgtermiņa investīcijām transporta infrastruktūras uzlabošanā, kas būtiski samazinātu laika patēriņu iedzīvotājiem un uzņēmumiem satiksmē ar galvaspilsētu (5.attēls).
Avots: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"
5.attēls. Rīgas sasniedzamība
Lai efektīvāk plānotu valsts autoceļu tīkla attīstību ilgtermiņā un pamatotu papildus finansējuma avotu piesaisti autoceļiem, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu17, kas paredz izveidot vienotu, drošu un efektīvu valsts autoceļu tīklu, nodrošinot Rīgas apvedceļa sasniedzamību no jebkura administratīvā centra Latvijā ne ilgāk kā divu stundu laikā. Kā prioritāte izvirzīta valsts galveno autoceļu posmu pārbūve par ātrgaitas autoceļiem, kuru plānots realizēt trīs posmos, realizējot atsevišķus projektus atbilstoši pieejamajam valsts budžeta un ES fondu finansējumam.
Valsts autoceļu pārbūves 1.posma prioritārā jeb pirmā attīstības virziena realizācija daļēji iekļaujas TAP2027 termiņā (līdz 2028.gadam plānota 59 km ātrgaitas autoceļu izbūve). Viens no šī attīstības virziena projektiem - apvienotais dzelzceļa un autoceļa tilts pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados- iekļauts arī TAP2027 kā atsevišķs pasākums. Tāpat prioritāri īstenojamas ir valsts galveno autoceļu A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne) un A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) posmu pārbūves un šo posmu savienošana ar apvienoto tiltu, kas ne tikai dotu laika ietaupījumu autobraucējiem, bet arī novirzītu autoplūsmu apkārt Rīgai, samazinātu ceļu satiksmes negadījumu skaitu un sniegtu iespējas samazināt ietekmi uz vidi (6.attēls).
Avots: VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
6.attēls. Valsts galveno autoceļu pārbūves 1.posma prioritārais jeb pirmais attīstības virziens
(1 - Autoceļa A4 Rīgas apvedceļš (Baltezers – Saulkalne) pārbūve, 2 - Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte) posma no valsts galvenā autoceļa A10 līdz perspektīvajam Ķekavas apvedceļam pārbūve, 3 - Apvienotā autoceļa un dzelzceļa tilta pār Daugavu un ar to saistītās ceļu infrastruktūras būvniecība, 4 - Autoceļa A5 Rīgas apvedceļš (Salaspils-Babīte) posma Jaunais tilts pār Daugavu – Ķekavas apvedceļa mezgls izbūve)
LIAS2030 kā viena no nacionālo interešu telpām ir definēts Rīgas metropoles areāls. Kā tiek norādīts Rīgas metropoles areāla rīcības plānā18, tieši transports rada priekšnosacījumus citu metropoles areāla funkciju pilnvērtīgai nodrošināšanai. Jau pašlaik Rīgai un tās apkārtnei ir izstrādāti virkne plānošanas dokumentu (plašāk skatīt 2.pielikumā), kuros izvirzīti mērķi un uzdevumi transporta jautājumu risināšanai reģionā.
Arī TAP2027 rīcības aptver virkni no pasākumiem, kas svarīgi Rīgas un tās metropoles areāla attīstībai. Valsts ekonomikas attīstībā un investīciju piesaistei arī turpmāk liela nozīme būs ātrai valsts sasniedzamības nodrošināšanai, līdz ar to arī šajā plānošanas periodā aktuāla būs Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra tālāka attīstība, īstenojot gaisa satiksmes vadības tālāku integrāciju Eiropas vienotajā gaisa telpā, lidostas "Rīga" infrastruktūras tālāku modernizāciju un to iekļaušanos Eiropas multimodālajā transporta sistēmā.
Projekts, kas visnozīmīgāk ietekmēs Rīgas pilsētas attīstību, ir Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnija Rail Baltica. Tā realizēšana nodrošinās starptautiska multimodāla satiksmes mezgla izveidi Rīgā ar diviem multimodāliem transporta mezgliem (Rīgas Centrālā stacija un Rīgas starptautiskā lidosta), intermodāla kravu pārkraušanas termināla attīstību Salaspilī, kā arī būs pamats reģionu attīstībai, jo Rail Baltica ietvaros tiek plānotas vairāk nekā 15 reģionālo staciju – mobilitātes punktu attīstība, aptverot vairāk nekā 10 pašvaldības. Lai nodrošinātu Rail Baltica infrastruktūras pilnvērtīgu izmantošanu, kā arī balstoties uz Rail Baltica Vilcienu kustības plāna secinājumiem, 2020.gadā nacionālā, Baltijas valstu un ES partneru starpā ir panākta vienošanās par reģionālai satiksmei nepieciešamās infrastruktūras plānošanas un projektēšanas darbu veikšanu Rail Baltica projekta ietvaros. Balstoties uz Rail Baltica ietvaros izstrādājama transporta pieprasījuma modeļa datiem, Latvijā tiks noteikts precīzs attīstāmo reģionālo staciju skaits, noteiktas staciju attīstības prioritārās kategorijas, veikta staciju iekļaušana teritoriju plānošanas dokumentos, kā arī projektēšana, savukārt būvniecības izmaksas plānojamas un sedzamas ārpus Eiropas savienošanas instrumenta līdzekļiem. TAP2027 paredz sekmēt Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrēšanu esošajā valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta tīklā. Priekšnosacījums Rail Baltica un pārējās dzelzceļa infrastruktūras attīstības rezultātā sniegtās reģionālās savienojamības uzlabošanai ir integrēts sabiedriskais transports valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta tīklā. Tāpat Rail Baltica radīs iespējas attīstīt jaunus dzelzceļa savienojumus nozīmīgiem loģistikas mezgliem, kā arī industriālas, reģionālas un stratēģiskas nozīmes objektiem.
Vienlaikus jāņem vērā ES Padomes rekomendācijas 2019. un 2020.gadam par transporta infrastruktūras uzlabošanas nepieciešamību Rīgā un tās apkārtnē. Detalizētai transporta un mobilitātes jautājumu risināšanai Rīgas metropoles areāla teritorijā paredzēts izstrādāt ieguldījumu novērtējumu CO2 emisiju samazināšanai un pārejai uz zaļo ekonomiku. Ātru un efektīvu Rīgas metropoles areāla ārējo un iekšējo sasniedzamību nodrošinās virzība uz oglekļa mazietilpīgas, daudzveidu mobilitāti atbalstošas transporta sistēmas izveidi ar uzsvaru uz dzelzceļa attīstību, pieejamu, piekļūstamu un videi draudzīgu sabiedrisko transportu. Rīgas pilsētā un metropoles areāla teritorijā jāveido mobilitātes punktu tīkls, kā arī jāattīsta sabiedriskais transports, kas ir saistīts ar dzelzceļu un mobilitātes punktiem. Minēto izaicinājumu izpildei plānots piesaistīt EK centralizēti pārvaldītās budžeta programmas – Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu, kas veicinās pasākumu īstenošanu mobilitātes un klimata mērķu sasniegšanai. Būtiski ir izmantot iespējas, ko sniegs Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve, to integrējot un sasaistot ar Rīgas metropoles areāla transporta un loģistikas infrastruktūru. Arī Rīgas metropoles areālā, līdzīgi kā citos reģionos, transporta jautājumu risināšanā nozīmīga būs sadarbības mehānisma izveide starp valsts, pašvaldību un privātajām institūcijām.
TAP2027 iekļauts pasākums par mobilitātes punktu attīstību visā Latvijas teritorijā, bet īpaši aktuāli minētie risinājumi ir Rīgas pilsētas un metropoles areāla teritorijā. Taču neatkarīgi no mobilitātes punkta atrašanās vietas, tā galvenais uzdevums ir ikvienam nodrošināt ērtus un integrētus dažāda transporta veida savienojumus vienkopus, lai mainītu iedzīvotāju pārvietošanās paradumus. Svarīgi lai pirms jebkura mobilitātes punkta izveides tiktu veikts detāls novērtējums, meklējot iespējami labāko novietojumu, vērtējot iedzīvotāju un pašvaldības vajadzības, kā arī teritorijas turpmākās attīstības iespējas. Mobilitātes punktu iedalījumu iespējams balstīt uz esošo un plānoto transporta tīklu katrā no mobilitātes punktu veidiem. Atbilstoši satiksmes līmenim var tikt izdalīti Starptautiski multimodālie satiksmes mezgli, kas nodrošina starptautisko satiksmi, Reģionālās satiksmes mobilitātes punkti, kuri nodrošina starppilsētu satiksmi, Pilsētas mobilitātes punkti, kas balstās uz pilsētas sabiedriskā transporta tīklu, un Mikromobilitātes punkti, kuri nodrošina iespēju nokļūt līdz tuvākajam sabiedriskajam transportam, t.sk. līdz tuvākajam mobilitātes punktam, kā arī nodrošina atbalsta infrastruktūru "pirmajam" un "pēdējam" kilometram (7.attēls). Papildus mobilitātes pamatfunkcijām mobilitātes punktos jāparedz arī komforta, piekļūstamības un pakalpojumu nodrošinājums.
Avots: SIA "IELA inženieri", iesaistoties biedrībai "Baltijas Vides forums" ekspertiem, INTERREG projekta "Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās un ikdienas pārvietošanās Baltijas jūras reģiona pilsētās" (SUMBA)" ietvaros. Pieejams: https://www.bef.lv/wp-content/uploads/2020/09/Mobilitates_punktu_plans_SUMBA-1.pdf
7.attēls. Mobilitātes punktu kategorijas
Vairākos punktos TAP2027 virzieni sakrīt ar plānošanas reģionu ilgtspējīgas attīstības stratēģijām līdz 2030.gadam. Reģionālās attīstības nodrošināšanai ir būtiski ieguldīt sabiedriskā transporta attīstībā, tādējādi radot iespējas reģionu cilvēkiem būt mobiliem, reizē samazinot transporta radīto negatīvo ietekmi uz vidi. Arī TAP2027 nosaka multimodāla sabiedriskā transporta tīkla izveidi, galveno lomu tajā piešķirot dzelzceļam. Prioritāri multimodāls transports attīstāms Rīgas metropoles areālā, kur notiek ievērojamākā cilvēku svārtsmigrācija (8.attēls).
Avots: Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai (2020) un a/s "Pasažieru vilciens" dati
8.attēls. Svārstmigrācija un potenciālo mobilitātes punktu teritorijas
Vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas ieviešana un mobilitātes punktu izveide paaugstinās sabiedriskā transporta popularitāti un radīs iespējas reģionos dzīvojošajiem cilvēkiem būt mobiliem. Ātri un precīzi sabiedriskā transporta pakalpojumi ir nozīmīgi iedzīvotāju mobilitātes un ekonomiskās nevienlīdzības samazināšanā starp reģioniem, kas vienlaikus palīdz visas valsts līdzsvarotā attīstībā. Informatīvajā ziņojumā "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam"19 norādīts, ka sabiedriskā transporta pakalpojumu nozares attīstībai un efektīvākai resursu izmantošanai nepieciešams veicināt iedzīvotāju paradumu maiņu, privātā autotransporta vietā piedāvājot konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu. Lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionālās nozīmes maršrutos (reisos), kas atrodas reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, paredzēta iespēja veidot maršrutus, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti bez maksas. Kritēriji minēto maršrutu veidošanai noteikti minētajā informatīvajā ziņojumā "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam". Par šādu inciatīvu atbalstu sabiedrībā liecina Vidzemes plānošanas reģiona īstenotā pilotprojekta rezultāti, kur 11 mēnešu laikā ar transportu pēc pieprasījuma tika pārvadāti 2777 pasažieri20. Attiecīgi šāda veida pakalpojumi būtu nodrošināmi arī turpmāk teritorijās ar zemu iedzīvotāju blīvumu.
Reģionālās nozīmes maršrutu tīkls, sākot ar 2021.gadu, tiks veidots tā, ka maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu (9.attēls) pārvadājumi pamatā tiks nodrošināti ar vilcieniem, savukārt pārvadājumus ar autobusiem veiks vietās, kur vilcieni nekursē, vai kā pārvadājumi, kas pieved pasažierus vilcienu satiksmei. Tādējādi tiks palielināts pārvadājumu piedāvājums ar vilcieniem – gan uzlabojot kustības grafiku (biežāki un regulārāki pārvadājumi), gan ieviešot ekspresvilcienus un uzlabojot dzelzceļa infrastruktūru augstākiem kustības ātrumiem. Reģionālās nozīmes autobusu maršrutus, kas ir paralēli vilcieniem Pierīgā un posmā Rīga - Daugavpils un ar kuriem pēc būtības tiek apkalpotas tās pašas apdzīvotās vietas, paredzēts saglabāt, bet bez valsts dotācijām. Līdz ar to autobusu maršruti savienojumos Rīga–Ogre, Rīga – Salaspils, Rīga-Jelgava, Rīga- Olaine, Rīga- Jaunķemeri, Rīga- Sloka, Rīga-Sigulda, Rīga-Daugavpils tiks apkalpoti uz komerciāliem principiem, taču to skaits varētu palielināties, ņemot vērā pieejamos valsts budžeta līdzekļus. Plānotajā iepirkumā tiek paredzēts, ka pārvadātājam piešķiramo tiesību apjomu līguma darbības laikā var samazināt vai palielināt līdz 30%.
Avots: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"
9.attēls. Sabiedriskā autotransporta kustības intensitāte
Secināts, ka pieejamais reģionālās nozīmes autobusu maršrutu tīkls kopumā ir atbilstošs iedzīvotāju vajadzībām, tas nodrošina 99% valsts un pašvaldību iestāžu sasniedzamību (10.attēls). Ņemot vērā to, ka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 6.panta ceturtā daļa nosaka, ka maršrutu tīklu veido, lai apmierinātu iedzīvotāju pieprasījumu pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem un nodrošinātu maršrutu tīklā iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā, pētījumā primāri tika vērtētas iedzīvotāju piekļuves iespējas valsts un pašvaldību iestādēm.
Avots: SIA "PricewaterhouseCoopers". Reģionālās nozīmes maršrutu tīkla 2021.-2030.gadam projekta izvērtēšana21
10.attēls. Reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumu maršrutu tīkls
Reģionālas nozīmes maršrutu tīkls tiek plānots, balstoties uz pasažieru pieprasījumu, un tiek grozīts atbilstoši izmaiņām pieprasījumā, kā arī iedzīvotāju, pašvaldību vai plānošanas reģionu priekšlikumiem. Lēmumu par reģionālās nozīmes maršrutu tīklu pieņem Sabiedriskā transporta padome. Minimālo valsts garantēto sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu reģionālās nozīmes maršrutu tīkla valsts pasūtītajā daļā, kurā sabiedriskā transporta pakalpojumi tiek sniegti ar autobusiem darbdienās, nosaka Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums (6.panta sestās daļas 4.punkts un 6.panta sestā prim daļa).
Informācija par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošinājumu pagastos pēdējo reizi sagatavota 2019.gadā, apkopojot situācija par 2018.gadu. Šajā apkopojumā secināts, ka Latvijā sabiedriskā transporta pakalpojumi ir nodrošināti visos pagastos. Tomēr ir pagasti, kuros sabiedriskā transporta savienojums ar novada centru netiek nodrošināts vai tiek nodrošināts vien dažas reizes nedēļā, jo pieprasījuma pēc regulāriem pasažieru pārvadājumiem šajos maršrutos nav. Piemēram, no Kurmenes pagasta Vecumnieku novadā, kur ir deklarēts 591 iedzīvotājs, līdz Vecumniekiem un atpakaļ var nokļūt trīs reizes nedēļā; savukārt no Zvirgzdenes pagasta Ciblas novadā, kur ir deklarēti 719 iedzīvotāji, līdz novada centram Blontiem ar sabiedrisko transportlīdzekli nokļūt nevar, bet ir izveidots savienojums ar Ludzu un Kārsavu.
Kopumā no 578 Latvijas pagastiem, mazajām pilsētām un Pierīgas ciemiem ar tiešo satiksmi (bez pārsēšanās) sava novada centrā 2018. gadā nevarēja nokļūt no 17 pagastu centriem, kas ir 2,9% no kopējā skaita. Nokļūt līdz novada centram ir sarežģītāk pagastos, kuros ir ļoti mazs apdzīvotības blīvums vai zems pieprasījums pēc šādiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Tomēr atsevišķos pagastos un ciemos vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka iedzīvotāji dodas uz cita novada centrā vai pilsētā esošu darbavietu, izglītības vai ārstniecības iestādi utt., un savienojums ar sava novada centru nav nepieciešams. Šāds piemērs ir Valkas novada Zvārtavas pagastā, kur iedzīvotājiem ir nodrošināta laba satiksme līdz Smiltenei, braucot maršrutā Gaujiena–Rīga vai Smiltene–Aumeistari–Gauja–Gaujiena. Jau kopš 2008. gada Zvārtavas pagasta iedzīvotājiem ir iespēja divas reizes nedēļā nokļūt novada centrā Valkā, tomēr, lai maršruts varētu pastāvēt, valsts dotāciju segums par izmaksām ir virs 80%, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem savienojums nav aktuāls. Tāpat nav autobusa maršruta, kas vestu no Ķekavas novada Baložiem uz novada centru Ķekavu, jo, neskatoties uz relatīvi blīvu apdzīvotību, nav datu, kas norādītu, ka šāds savienojums iedzīvotājiem būtu nepieciešams. Veidojot maršrutu tīklu, tiek ņemts vērā reālais pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem.
Tai pašā laikā, analizējot sabiedriskā autotranspota pieejamību, jāmin novērtējums, kas veikts atbilstoši ATD informācijai par starppilsētu autobusu maršrutu pieturām. 11.attēlā identificējamas teritorijas, kas atrodas tālāk par 3 kilometriem no sabiedriskā autotransporta pieturām un kur būtu vērtējami individuāli mobilitātes risinājumi. Tāpat jārada iespējas šo teritoriju iedzīvotājiem sasniegt mobilitātes punktus, izmantojot sabiedrisko transportu. Trīs kilometru zona ap autobusu pieturām izvēlēta, vadoties no attīstīto valstu pieredzes analīzes, kur 2 jūdzes vai 3 kilometri parasti noteikti kā attālums līdz sabiedriskajam transportam, kurā netiek paredzēti īpaši atbalsta pasākumi iedzīvotājiem.22
Avots: Administratīvi teritoriālās reformas ģeotelpiskās plānošanas platforma https://atr.kartes.lv/
11.attēls. Ceļu tīkls 3 km attālumā ap sabiedriskā autotransporta pieturām
No 2022. gada pasažieru pārvadājumus plānots veikt arī ar jaunajiem elektrovilcieniem. Šajā laikā, ieviešot regulāro intervāla grafiku, tiek plānots būtisks vilcienu pārvadājumu apjoma pieaugums, kas atsevišķās līnijās varētu sasniegt pat 50% pieaugumu. No 2025.gada paredzēts uzsākt reģionālo vilcienu parka atjaunošanu, vēl papildus nodrošinot pārvadājumu pieaugumu.
Tāpat TAP2027 paredz informatīvā ziņojuma izstrādāšanu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību, kas informēs par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstības virzieniem. No reģionālās attīstības skatu punkta būtiski ir ieguldījumi infrastruktūras attīstībā, kā arī pilnveidot normatīvo regulējumu satiksmes drošībai un rīcībai ar mikromobilitātes transportlīdzekļiem.
TAP2027 iekļauts pasākums par pilsētu infrastruktūras sasaisti ar TEN-T, plānojot paredzēt nacionālās un reģionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstību, kas nodrošina atsevišķu pilsētu daļu efektīvu savstarpējo sasaisti un sasaisti ar TEN-T tīklu, alternatīvu kravas ceļu izbūvi, pārbūvi vai modernizāciju. Nepieciešams pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt kopējā transporta sistēmā. Ir jāveicina un jāattīsta dialogs ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, lai TAP2027 iezīmētie virzieni un uzdevumi sniegtu ieguldījumu pilsētu mobilitātes uzlabošanā. Jau tagad paredzams, ka ieguldījumi dzelzceļa infrastrukūrā, jaunu reģionālo dzelzceļa maršrutu izveidošana, Rail Baltica dzelzceļa līnijas izbūve, mobilitātes punktu izveide, alternatīvo degvielu popularitātes pieaugums un mikromobilitātes jautājumu risinājumi pozitīvi ietekmēs mobilitāti pilsētu teritorijās. Nākotnē to vēl vairāk uzlabos Rail Baltica reģionālo staciju izveide, kuru sākotnējā attīstība tiks īstenota, uzsākot lokālplānojumu izstrādi attiecīgā novada teritorijā, lai nostiprinātu reģionālās stacijas pamatizvietojumu un to funkcionēšanai nepieciešamo teritoriju, kā arī, lai izvērtētu sabiedriskā transporta integrāciju reģionālās nozīmes mobilitātes punkta apjomā un plašākas pilsētvides attīstības iespējas stacijas areālā. Dzelzceļam kopā ar sabiedrisko autotransportu un sliežu transportu būs jānodrošina daudzveidu mobilitātes iespējas reģionos un pilsētās. Plānošanas reģioniem un pašvaldībām būtu jāiesaistās šo jautājumu risināšanā, sākot ar visaptveroša transporta attīstības plāna izstrādāšanu (plānošanas reģioni un pašvaldības izvērtē transporta attīstības plāna izstrādes nepieciešamību vai transporta attīstības jautājumus ievērtē teritorijas attīstības plānošanas dokumentos), tajā skaitā ņemot vērā ilgtspējīgas pilsētvides mobilitātes plānošanas (SUMP) konceptā noteiktos principus23, kā arī domājot par klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. SUMP koncepta īstenošanā, t.sk., par nacionālā regulējuma izstrādes nepieciešamību, būtu svarīga sadarbība starp visām iesaistītajām pusēm – SM, VARAM, plānošanas reģioniem un pašvaldībām.
TAP2027 ir jārada kopīgi saskares punkti ar reģionālās un vietējās attīstības plānošanas dokumentiem. TAP2027 5.pielikumā pievienotas atsauces pasākumiem, ko plānots īstenot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda Darbības programmas (turpmāk – Darbības programma)24 vai Atveseļošanās un noturības mehānisma25 ietvaros. Atbilstoši Darbības programmas nosacījumiem, šos pasākumus plānots skatīt kontekstā ar teritoriju attīstības plānošanas dokumentiem, piemērojot teritoriālo pieeju. Tāpat reģionālie atbalsta sniegšanas kritēriji, ja attiecināms, tiks iekļauti specifisko atbalsta mērķu/pasākumu īstenošanas noteikumos, kuros tiks nodalītas investīcijas dažādu pasākumu ietvaros.
Transporta politikas rezultāti
1. politikas rezultāts
(1.PR) Uzlabotas mobilitātes iespējas (LIAS2030; NAP2027 [303], [307]; Latvijas Ziņojums ANO par Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu; NEKP2030; Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam; EK paziņojums "Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija", EK paziņojums "Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē iedzīvotāju labā"; ES Transporta Baltā grāmata. Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu; Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija - liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos; Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību; Pretim automatizēto transportlīdzekļu mobilitātei. ES nākamības mobilitātes stratēģija; Aviācijas stratēģija Eiropai) |
||||||
Rezultatīvais rādītājs (RR) | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | Mērķa vērtība 2023 | Mērķa vērtība 2027 | Datu avots |
1. Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos | % | 2020 | 8,6 | 10 | 12 | CSP26 |
2. Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā |
milj. pas/km (% īpatsvars no kopējā) |
201927 |
1687 | 1583,8 | 1837,3 |
ATD |
2.1. reģionālās nozīmes autobusu maršrutos |
1084
(64 %) |
975,6
(62 %) |
949,4
(52 %) |
|||
2.2. reģionālās nozīmes vilcienu maršrutos |
603
(36 %) |
608,2 (38 %) |
887,9
(48 %) |
|||
3. Apkalpoto pasažieru skaits Lidostā "Rīga" | milj. | 2020 | 2,01 milj., tajā skaitā transfērs/ tranzīts 25 % | 6,6, milj, tajā skaitā transfērs/ tranzīts >25 % | 9 milj., tajā skaitā transfērs/ tranzīts >25 % | Lidosta "Rīga" |
4. Lidojumu maršrutu skaits no Lidostas "Rīga" (vasara/ziema) | skaits | 2019 | 106/76 | 110/74 | 110/80 | Lidosta "Rīga" |
5. 5G mobilo sakaru pārklājuma pieejamība gar VIA Baltica un Rail Baltica28 transporta koridoriem | % | 2020 | 0 | 0 | 10029 | LVRTC |
6. Nacionālajā satiksmes informācijas piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits (atbilstoši ITS Direktīvai un no tās izrietošajām regulām) | skaits | 2020 | 0 | 20 | 30 | LVC |
7. Iedzīvotāju īpatsvars, kas ar velosipēdu vai citu mikromobilitātes transportlīdzekli brauc katru vai gandrīz katru dienu, no kopējā valsts iedzīvotāju skaita konkrētajā gadā | % | 2019 | 6,430 | 8 | 10 | SM |
8. Tīmekļa vietnēs pārdotās biļetes iekšzemes pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos | % | 2019 | 9 | 25 | 56 |
ATD, PV |
8.1. reģionālās nozīmes autobusu maršrutos | % | 1 | 2,5 | 4031 | ||
8.2. reģionālās nozīmes vilcienu maršrutos | % | 17,78 | 40 | 60 | ||
8.3. vienotās biļetes braucieniem ar pārsēšanos citā autobusā vai vilcienā3 | skaits | 2022 | * | * | * | |
9. Dzelzceļa staciju un pieturas punktu skaits, kur uzbūvēti paaugstinātie peroni un nodrošinātas piekļūstamības prasības | skaits | 2020 | 25 | 73 | >7332 | LDz |
10. Valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu īpatsvars no visiem valsts reģionālajiem autoceļiem | % | 2020 | 86,7 | 8733 | 92,433 | LVC |
* indikatora dati bāzes gada un mērķa vērtības norādīšanai uz šo brīdi nav pieejami, jo paredzams, ka vienota sabiedriskā transporta biļešu sistēma tiks izveidota 2022.gadā | ||||||
2. politikas rezultāts (2.PR) Samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides, t.sk. gaisa, kvalitāte (NAP2027 [273.], [305]; Latvijas Ziņojums ANO par Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu; Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 – konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai; NEKP2030; Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030. gadam; EK paziņojums "Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija", EK paziņojums "Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē iedzīvotāju labā"; ES Energosistēmas integrācijas stratēģija; Eiropas zaļais kurss; ES Transporta Baltā grāmata. Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu; Klimata un enerģētikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam; Stratēģija SEG emisiju mazināšanai no kuģiem; ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam) | ||||||
Rezultatīvais rādītājs (RR) | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | Mērķa vērtība 2023 | Mērķa vērtība 2027 | Datu avots |
1. Kopējais SEG emisiju samazinājums
transporta sektorā pret bāzes gadu* * Mērķi sasniedzami, ja tiek izpildīti visi NEKP2030 iekļautie pasākumi, t.sk. citu nozaru iniciatīvas |
% kt CO2 ekv. |
2017
|
0 3325 |
20 2646 |
28 2380 |
NEKP203034 |
2. Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem (NOx) samazinājums transporta sektorā pret bāzes gadu | % | 2018 | 0 14,63 |
12 12,876 |
19 11,786 |
LVĢMC35 |
3. Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā | % | 2020 | 0,1 | 0,5 | vismaz 2 | CSDD |
4. Objektu skaits, kur dzelzceļa radītais naftas produktu piesārņojums vērtējams kā augsts | skaits | 2020 | 6 | 6 | 436 | LDz |
5. Ar transporta infrastruktūru saistītā trokšņa ietekmei pakļautā teritorijas platība, kurā trokšņa līmenis pārsniedz | ||||||
5.1. robežlielumu Lvakars gar valsts autoceļiem | km2 | 2016 | 29,462 | 29,46237 | 29,46237 | LVC |
5.2. diennakts trokšņa rādītāju (Ldvn >55dB (A)) Lidostas "Rīga" ietekmētajā teritorijā | km2 | 2016 | 26,6 | 26,637 | 26,637 | Lidosta "Rīga" |
5.3. robežlielumu Lnakts dzelzceļa līniju tuvumā | km2 | 2016 | 3,367 | 3,36738 | 3,36738 | LDz |
3. politikas rezultāts (3.PR)
Nodrošināta konkurētspējīga un resursefektīva transporta un loģistikas
sistēma
(LIAS2030; NAP2027 [302]; Latvijas Ziņojums ANO par Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu; Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam; Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai; NEKP2030; Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam; EK paziņojums "Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija", ES Transporta Baltā grāmata. Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu; Aviācijas stratēģija Eiropai) |
||||||
Rezultatīvais rādītājs (RR) | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | Mērķa vērtība 2023 | Mērķa vērtība 2027 | Datu avots |
1. Transporta infrastruktūras indekss (Globālais konkurētspējas indekss) | vieta/punkti | 2019 | 52/57,3 | 52/58,0 | 52/58,5 | Pasaules Ekonomikas Forums |
2. Valsts galvenie autoceļi ļoti labā vai labā stāvoklī | % | 2020 | 76 | 80 | 85 | LVC |
3. Apkalpoto kravu apjoms Lidostā "Rīga" | t | 2020 |
23 219 |
33 000 | 48 000 | Lidosta "Rīga" |
4. Kravu apgrozījums Latvijas ostās | milj.t | 2020 | 44,9 | 45 | 47 | SM
(pēc ostu pārvalžu datiem) |
5. Kravu apgrozījums dzelzceļa pārvadājumos | milj.t. | 2020 | 24,1 | 26,5 | 28,5 | LDz |
6. Konteinerkravu apgrozījuma pieaugums (TEU) | ||||||
6.1. ostās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu | % | 2020 |
-2 (459 979/ 470 075) |
+4 | +4 | SM (pēc ostu pārvalžu datiem) |
6.2. pārvadājumos ar dzelzceļu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu | % | 2020 |
-2 (65 332 / 66 738) |
+4 | +4 | LDz |
7. Ar dzelzceļa transportu veikto iekšzemes pārvadājumu apjoma (milj. tonnu km) īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos, kas veikti ar dzelzceļa transportu un autotransportu | % | 2020 | 1739 | 18,5 | 20 | SM
(pēc ATD un LDz datiem) |
8. Apgrozījuma (milj. EUR) pieaugums rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos Latvijas ostās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu | % | 2019 | -0,6 (539,4/ 542,4) |
+10 | +10 | SM (pēc ostu pārvalžu datiem) |
9. Elektrificēto dzelzceļa līniju garums no kopējā dzelzceļa līniju garuma | % | 2020 | 13,4 | 13,4 | 24,240 | SM |
4. politikas rezultāts (4.PR)
Paaugstināta transporta drošība un drošums (LIAS2030; NAP2030 [306]; Latvijas Ziņojums ANO par Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu; EK paziņojums "Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija", ES Transporta Baltā grāmata. Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu; Aviācijas stratēģija Eiropai; ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars 2021.-2030. gadam – turpmākie pasākumi ceļā uz "Nulles vīziju"(Komisijas darba dokuments); ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam) |
||||||
Rezultatīvais rādītājs (RR) | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | Mērķa vērtība 2023 | Mērķa vērtība 2027 | Datu avots |
1. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu | % skaits |
2020 | 0 (139) |
10 | 35 | CSDD |
2. Ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita samazinājums pret bāzes gadu | % skaits |
2020 | 0 (491) |
10 | 35 | CSDD |
3. Gaisa kuģu lidojumu drošuma līmenis nav zemāks par vidējo Eiropas līmeni | punkti | 2019 | 95 (Eiropā 90.punkti) |
≥95 | ≥95 | CAA |
4. Nopietnu dzelzceļa negadījumu skaits | skaits/milj. vkm | 2020 | 1,58 | 1,42 | 1,30 | VDzTI |
5. Latvija atbilst kritērijiem, kas nodrošina atrašanos Parīzes saprašanas memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Baltajā sarakstā | atbilst/neatbilst | 2020 | atbilst | atbilst | atbilst | PMoU41 |
6. Ir izpildīti Latvijas IMSAS audita secinājumos ietvertie norādījumi | ir/nav izpildīti | 2020 | * | * | ir izpildīti | SM |
7. Jauno un atjaunoto jūras navigācijas karšu skaits | skaits | 2020 | 6 papīra kartes + 18 ENC42 | 8 papīra kartes + 10 ENC | 10 papīra kartes + 15 ENC + 1 karšu komplekts | VSIA LJA |
*Indikatora dati bāzes gada un mērķa vērtības norādīšanai uz šo brīdi nav pieejami, jo paredzams, ka IMSAS audits notiks 2022.gadā |
5. politikas rezultāts (5.PR) Sekmētas
inovācijas un augsti kvalificētu nozares profesionāļu sagatavošana (NAP2027; EK paziņojums "Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija", Eiropas Zaļais kurss) |
||||||
Rezultatīvais rādītājs (RR) | Mērvienība | Bāzes gads | Bāzes gada vērtība | Mērķa vērtība 2023 | Mērķa vērtība 2027 | Datu avots |
1. Absolventu skaits ar transporta un loģistikas nozari saistītajās izglītības un studiju programmās, t.sk. apmācību izgājušo gaisa kuģu pilotu skaits | skaits | 2019 | 1394 | 1500 | 1600 | IZM |
2. Profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu, kuras strādā nozarē, īpatsvars | % | 2019 | * | * | * | IZM |
3. Publiskie ieguldījumi pētniecībā un inovācijā transporta un loģistikas nozares attīstīšanai (% no kopējiem ieguldījumiem P&I) | % | 2019 | 7,4 | 8 | 10 | IZM |
4. Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas un sertificēšanas sistēma atbilst kritērijiem, kas nodrošina valsts atrašanos IMO Baltajā sarakstā | atbilst | 2020 | atbilst | atbilst | atbilst | Aktuālais IMO Jūras drošības komitejas (MSC) cirkulārs |
5. Kuģu virsnieku īpatsvars nodarbināto jūrnieku resursā | % | 2020 | 51 | 53 | 54 | VSIA LJA43 |
6. Jūrnieku reģistra digitāli sniegto pakalpojumu īpatsvars | % | 2020 | 0 | 20 | 40 | VSIA LJA |
* Aktuālie profesionālās izglītības monitoringa dati būs pieejami par to absolventu turpmākajām gaitām, kuri izglītības iestādes pabeiguši pirms diviem gadiem. Plānots, ka 2022.gada sākumā būs pieejami dati par 2019.gada profesionālās izglītības absolventu turpmākajām gaitām44 |
Pārskatu sniegšanas un novērtēšanas kārtība
Līdz 2024. gada 1. oktobrim Satiksmes ministrija veic TAP2027 īstenošanas starpposma izvērtējumu, kur vērtē sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanas pakāpi, kā arī mērķa sasniegšanā ieguldīto līdzekļu izlietojuma pamatotību. Pēc izvērtējuma Satiksmes ministrija sagatavo informatīvo ziņojumu, ko iesniedz Ministru kabinetā. Ja nepieciešams, iesniedz arī priekšlikumus pamatnostādņu aktualizācijai.
1 https://www.valodaskonsultacijas.lv/lv/questions/191
2 Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/94/ES
(2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu
ietvertajai definīcijai
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32014L0094
3 Latvijas Republikas Saeima, 2010. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija_2030_6.pdf
4 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam.
https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
5 LR Satiksmes Ministrija, 2017. Informatīvais ziņojums: Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam starpposma izvērtējums. http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40429084
6 Aptauja nosūtīta 22 adresātiem (Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, Latvijas Loģistikas asociācija, Baltijas asociāciju - Transports un loģistika, Latvijas Ostu asociācija, Latvijas mazo ostu asociāciju, Latvijas Ceļinieku asociācija, Latvijas Riteņbraucēju apvienība, Latvijas Auto, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība, Latvijas Aviācijas asociācija, Latvijas Jūrniecības savienība, Ārvalstu investoru padome), saņemot 20 atbildes.
7 VARAM, 2020. Informatīvais ziņojums: Latvijas stratēģiju
klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40462398&mode=mk&date=2020-01-28
8 Ministru kabineta rīkojums Nr. 197 (16.04.2020. (prot. Nr. 24 43. §)) Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam. Likumi.lv- Latvijas Republikas tiesību akti https://likumi.lv/ta/id/314078-par-gaisa-piesarnojuma-samazinasanas-ricibas-planu-2020-2030-gadam
9 EM, 2019. Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam. https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam
10 Ministru kabineta rīkojums Nr. 587 (26.11.2019. (prot. Nr. 54 63. §)) Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Likumi.lv- Latvijas Republikas tiesību akti. https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
11 VARAM, 2019. Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns
laika posmam līdz 2030.gadam.
https://likumi.lv/ta/id/308330-par-latvijas-pielagosanas-klimata-parmainam-planu-laika-posmam-lidz-2030-gadam
12 European Commission, 2019. Communication From the Commission to The European Parliament, The European Council, The Council, The European Economic and Social Committee and The Committee of the Regions: The European Green Deal. COM(2019) 640 final. https://ec.europa.eu/info/files/communication-european-green-deal_en
13 Rīgas plānošanas reģions, 2020. Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai. http://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2020/06/Rigas-metropoles-areala-ricibas-plans_Web-1.pdf
14 LR Finanšu ministrija, 2019. Informatīvais ziņojums: Par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda plus un Kohēzijas fonda ieviešanu 2021. – 2027. gadā Latvijā. http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40473729
15 Latvijas Nacionālais attīstības plāns
2021.-2027.gadam.
https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
16 Ministru kabineta rīkojums Nr. 587 (26.11.2019. (prot. Nr. 54 63. §))Par Reģionālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Likumi.lv- Latvijas Republikas tiesību akti. https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
17 LR Satiksmes ministrija, 2021. Informatīvais ziņojums: Par valsts autoceļu attīstību no 2020.līdz 2040.gadam. http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40501088
18 Rīgas plānošanas reģions, 2020. Rīcības plāns Rīgas metropoles
areāla attīstībai.
http://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2020/01/Rigas-metropoles-areala-ricibas-plans.pdf
19 LR Satiksmes ministrija, 2019. Informatīvais ziņojums: Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473219&mode=mk&date=2019-06-04
20 http://www.vidzeme.lv/lv/projekti/mobilitates_un_pakalpojumu_pieejamibas_palielinasana_demografisko_parmainu_skartajos_regionos_mamba/ar_transportu_pec_pieprasijuma_vidzeme_11_menesos_parvadati_2777_pasazieri/
21 PwC Latvija, 2020. Reģionālās nozīmes maršrutu tīkla 2021.-2030.gadam projekta izvērtēšana https://www.pwc.com/lv/lv/about/case-studies/regionalas-nozimes-marsrutu-tikla-2021-2030-gadam-projekta-izvertesana.html
22 SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2017. Optimālā vispārējās
izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide Latvijā.
https://failiem.lv/u/su2qncv2
23 Eltis- The Urban Mobility Observatory, 2020. Guidelines for developing and implementing a Sustainable Urban Mobility Plan (2nd edition). https://www.eltis.org/mobility-plans/sump-guidelines
24 LR FM, 2021. Programmas projekts "Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programma" http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40501972
25 LR FM, 2021. Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma
plānu
http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40501552
26 Valstī kopumā, salīdzinot ar regulāras satiksmes autobusiem,
trolejbusiem, tramvajiem
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__TP__PSTR/TPA020c/
27 Ņemot vērā noteiktos ierobežojošos pasākumus vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības ierobežošanai, 2020.gadā vērojams būtisks pasažieru skaita samazinājums: reģionālās nozīmes autobusu maršrutos 697 mil. pas./km (63 %), reģionālas nozīmes vilcienu maršrutos 37 % jeb 409 mil. pas./km (kopā 1106 milj. pas./km)
28 Tieši atkarīgs no Rail Baltica projekta progresa un virzības
29 Precīzs izbūvējamo km apjoms būs zināms pēc priekšizpētes, kad būs zināms kopējais pieslēdzamo sakaru mezglu skaits un to atrašanās vieta.
30 Bāzes gada vērtība noteikta atbilstoši 2019.gada pētījumam "Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā" kas ietver tikai velotransportu. Citu mikromobilitātes transportlīdzekļu lietošanas paradumus paredzēts iekļaut turpmākajos apsekojumos
31 Tikai valsts dotētajos reģionālās nozīmes autobusu maršrutos, ja tiek izveidota vienota sabiedriskā transporta biļešu sistēma
32 Ja projekta realizācijai tiks piešķirts publiskais finansējums. Neiekļaujot Rail Baltica, jo Rail Baltica stacijas tiks uzreiz būvētas saskaņā ar augstākajām piejamības prasībām (PRM TSI)
33 Ja pasākumu izpildei tiek piešķirts papildus nepieciešams finansējums atbilstoši 5.pielikumam, t.sk. Piezīmēs norādīto valsts budžeta finansējumu.
34 Atbilstoši NEKP2030 prognožu ziņojumam, kas ietver arī NEKP2030
ietverto pasākumu īstenošanu transporta jomā:
https://www.em.gov.lv/sites/em/files/2019-12-16_15_00_41_ghg_mmr_template_irarticle23_table1_2019_latvia1_0.xlsm
35 LVĢMC gatavotais ikgadējais 2020.gada emisiju ziņojums par valsts kopējām emisijām, kā arī 2019.gada ziņojums par emisiju prognozēm https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-piesarnojums
36 Ja tiks piešķirts publiskais finansējums
37 Rezultatīvā rādītāja izmaiņas būs iespējams novērtēt pēc trokšņa stratēģisko karšu pārskatīšanas
38 Rezultatīvā rādītāja izmaiņas būs iespējams novērtēt pēc trokšņa stratēģisko karšu pārskatīšanas. Netiek paredzēta Rail Baltica dzelzceļa līnijas ietekme
39 2020.gadā ar autotransportu 2763 milj. t/km, ar dzelzceļu 477,5 milj. t/km.
40 ieskaitot Rail Baltica dzelzceļa līniju
41 https://www.parismou.org/detentions-banning/white-grey-and-black-list
42 Elektroniskās navigācijas kartes
43 uz 01.06.2021. - MSC.1/Circ.1163/Rev.12) 9 July 2019
44 LR Izglītības un zinātnes ministrija, 2021. Informatīvais ziņojums: Par absolventu monitoringa sistēmas izveidi profesionālajā izglītībā. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40496921
Satiksmes ministrs T. Linkaits
Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
1. pielikums
Pamatnostādņu īstenošanas plāns
RĪCĪBAS VIRZIENI, UZDEVUMI UN PASĀKUMI
Nr.p.k. |
Uzdevums/pasākums |
Izpildes termiņš (gads) |
Atbildīgās institūcijas |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Sasaiste ar politikas rezultātu un rezultatīvo rādītāju |
Attiecināmais NAP2027 uzdevums |
Attiecināmais NAP2027 pasākums |
1.rīcības virziens | Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" attīstība | ||||||
1.1. | Stiprināt dzelzceļa lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā | 1.PR (1.RR, 2.RR,
9.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR, 9.RR) 4.PR (4.RR) |
281., 282., 283.,312., 313., 315., 335. | ||||
1.1.1. | Modernizēt dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, t.sk. uzlabot piekļūstamību un drošību, kā arī palielināt vilcienu pārvietošanās ātrumu | 31.12.2027. | LDz | SM | 1.PR (1.RR, 2.RR, 9.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR, 9.RR) 4.PR (4.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā -Dzelzceļa staciju un pieturas punktu skaits, kur uzbūvēti paaugstinātie peroni un nodrošinātas piekļūstamības prasības - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums dzelzceļa pārvadājumos -Konteinerkravu apgrozījuma pieaugums dzelzceļā - Ar dzelzceļa transportu veikto iekšzemes pārvadājumu apjoma īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos -Elektrificēto un modernizēto dzelzceļa līniju garums -Nopietnu dzelzceļa negadījumu skaits |
281., 282., 283.,312., 335. | 507. |
1.1.2. | Attīstīt jaunus dzelzceļa reģionālos pasažieru maršrutus | 31.12.2027. | ATD | SM, plānošanas reģioni, pašvaldības | 1.PR (1.RR, 2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums |
281., 283., 312., 335. | |
1.1.3. | Projektēt un izbūvēt Rail Baltica reģionālās stacijas, integrējot dzelzceļa līniju Rail Baltica esošajā valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta maršrutu tīklā | 31.12.2027. | SM | EDZL, ATD, VARAM, pašvaldības, plānošanas reģioni | 1.PR (1.RR, 2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss |
281., 283., 313., 335. | 572. |
1.1.4. | Atjaunot datu pārraides pamattīklu un paplašināt funkcijas, nodrošinot vilcienu kustības vadību un citus dzelzceļa tehnoloģiskos procesus dzelzceļa stacijās, parkos, posmos un citos objektos | 31.12.2027. | LDz | SM | 1.PR (1.RR, 2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR) 4.PR (4.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums dzelzceļa pārvadājumos -Konteinerkravu apgrozījuma pieaugums dzelzceļā - Ar dzelzceļa transportu veikto iekšzemes pārvadājumu apjoma (milj. tonnu km) īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos -Nopietnu dzelzceļa negadījumu skaits |
281., 283., 315. | 554., 555. |
1.2. | Uzlabot reģionālo sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem | 1.PR (10.RR) 2.PR
(2.RR) 3.PR (1.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) |
281., 282., 283., 312., 335. | ||||
1.2.1. | Pārbūvēt valsts reģionālos autoceļus, stiprināt virsmas nestspēju, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu | 31.12.2027. | SM | LVC | 1. PR (10.RR) 2.PR (2.RR) 3.PR (1.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu īpatsvars no visiem valsts reģionālajiem autoceļiem - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 282., 283., 312., 335. | 506. |
1.2.2. | Pārbūvēt un atjaunot valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai | 31.12.2027. | VARAM, plānošanas reģioni | SM, LVC | 1. PR (10.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu īpatsvars no visiem valsts reģionālajiem autoceļiem - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 282., 283.,312., 335. | 282. |
1.2.3. | Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu | 31.12.2027. | SM | VARAM, plānošanas reģioni, pašvaldības | 2.PR (2.RR) 3.PR (1.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 282., 283., 312., 335. | 537., 538., 539. |
1.3. | Attīstīt sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošināt nozares atvērto datu pieejamību | 1.PR (1.RR, 2.RR, 6.RR,
7.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) |
241., 242., 281., 283., 312., 317., 335. | ||||
1.3.1. | Izveidot mobilitātes punktus | 21.12.2027. | SM | ATD, plānošanas reģioni, pašvaldības | 1.PR (1.RR, 2.RR, 7.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā -Velosipēdistu īpatsvars - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums |
281., 283., 312., 335. | 570. |
1.3.2. | Izveidot un uzturēt transporta nozares informācijas nacionālo (valsts) piekļuves punktu | 31.12.2027. | SM | LVC | 1.PR (6.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Nacionālajā satiksmes informācijas piekļuves punktā pieejamo datu kategoriju skaits - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita samazinājums pret bāzes gadu |
241.,242., 317. | |
1.3.3. | Nodrošināt statiskus un dinamiskus maršrutu un satiksmes datus | 31.12.2027. | SM | LVC, ATD | 1.PR (2.RR) -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā |
241., 242., 312. | |
1.3.4. | Ieviest vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, (t.sk. reģionālajiem autobusu pārvadājumiem, integrācija ar vilcienu biļešu sistēmu) | 31.12.2021. | ATD | SM, PV, plānošanas reģioni, pašvaldības | 1.PR (2.RR, 8.RR) 2.PR (1.RR, 2 RR) -Interneta vietnēs pārdotās biļetes -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums |
241.,242., 281., 283., 312., 335. | |
1.3.5. | Ieviest braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju elektroniskās identifikācijas un uzskaites sistēmu | 31.12.2021. | ATD | SM, IeM, LM, pašvaldības | 1.PR (2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums |
242., 281., 283., 312., 335. | |
2.rīcības virziens | Starptautiskās savienojamības uzlabošana | ||||||
2.1. | Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu | 1.PR (1.RR, 2.RR,
5.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 2.RR, 9.RR) 4.PR (1.RR, 2.RR) |
281., 282., 283., 313., 315., 335. | ||||
2.1.1. | Attīstīt Rīgu un Rīgas metropoles areāla teritoriju kā TEN-T tīklā integrētu multimodālu transporta mezglu, īstenojot pilsētas transporta un publiskās infrastruktūras pārkārtojumus | 31.12.2026. | SM | RB Rail, EDZL, VARAM, plānošanas reģioni, pašvaldības | 1.PR (1.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 9.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Elektrificēto un modernizēto dzelzceļa līniju garums |
281., 282., 283., 313., 335. | 572. |
2.1.2. | Īstenot Salaspils intermodālā kravu pārkraušanas termināļa attīstību, nosakot pārvaldības modeli, piesaistot operatoru, uzsākot būvniecību un nodrošinot konkurētspējīgu attīstību sasaistē ar kaimiņvalstīm un citiem transporta veidiem Latvijā | 31.12.2026. | SM | EDZL, EM, VARAM | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss |
281., 282., 283., 313., 335. | 572. |
2.1.3. | Izstrādāt un ieviest Latvijas interesēm atbilstošu Rail Baltica dzelzceļa līnijas un apkalpes vietu pārvaldības modeli | 31.12.2026. | SM | EDZL, EM | 3.PR (1.RR) -Transporta infrastruktūras indekss |
313. | 572. |
2.1.4. | Nodrošināt pasīvo infrastruktūru 5G mobilo sakaru tīkla izvēršanai Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasē | 31.12.2027. | SM | LVRTC, RB Rail | 1.PR (5.RR) -5G mobilo sakaru pārklājuma pieejamība |
315. | 541. |
2.1.5. | Izbūvēt apvienoto dzelzceļa un autoceļa tiltu pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados | 31.12.2027. | SM | RB Rail, LVC | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss - Valsts galvenie autoceļi ļoti labā vai labā stāvoklī -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 282., 283., 313., 335. | 572. |
2.2. | Turpināt attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu | 1.PR (1. RR, 3.RR, 4.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 3.RR) 4.PR (3.RR, 6.RR) |
281., 282., 283., 284., 313. | ||||
2.2.1. | Atbilstoši pieprasījumam paplašināt lidojumu maršrutu tīklu un veicināt tranzīta plūsmas attīstību lidostā "Rīga" (tajā skaitā, līgumu par gaisa satiksmi slēgšana, esošo līgumu modificēšana, sapratnes memorandu slēgšana, pagaidu administratīvo atļauju noformēšana, kodu dalīšanas līgumu slēgšana u.c.), vienlaikus plānojot un īstenojot pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai | pastāvīgi | SM | AirBaltic | 1.PR (3.RR, 4.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (3.RR) 4.PR (3.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Apkalpoto pasažieru skaita pieaugums Lidostā "Rīga" -Lidojumu maršrutu skaits no Lidostas "Rīga" -Apkalpoto kravu apjoma pieaugums Lidostā "Rīga" -Gaisa kuģu lidojumu drošuma līmenis |
281., 283., 313. | |
2.2.2. | Palielināt Lidostas "Rīga" termināļa kapacitāti, izbūvējot termināla 6.kārtu, tajā skaitā izbūvējot infrastruktūru, kas savieto lidostas termināli ar Rail Baltica dzelzceļa staciju | 31.12.2027. | SM | Lidosta "Rīga" | 1.PR (1.RR, 3.RR, 4.RR) 2.PR (1.RR, 2. RR) 3.PR (1.RR, 3.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos -Apkalpoto pasažieru skaita pieaugums Lidostā "Rīga" -Lidojumu maršrutu skaits no Lidostas "Rīga" - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Apkalpoto kravu apjoma pieaugums Lidostā "Rīga" |
281., 282., 283., 313. | |
2.2.3. | Pabeigt īstenot Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" | 31.12.2022. | SM | Lidosta "Rīga" | 2.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (6.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Gaisa kuģu lidojumu drošuma līmenis |
281., 282., 283., 284. 313. | |
2.2.4. | Uzturēt plānoto kravu apjoma apkalpošanai nepieciešamo infrastruktūru | 31.12.2027. | SM | Lidosta "Rīga" | 3.PR (3.RR) -Apkalpoto kravu apjoma pieaugums Lidostā "Rīga" |
313. | |
2.3. | Savlaicīgi nodrošināt jaunākajām tehnoloģijām, kā arī pieaugošajām vides un drošības prasībām atbilstošu gaisa satiksmes vadības infrastruktūru | 1.PR (4.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR) 4.PR (3.RR) |
241., 281., 283., 313. | ||||
2.3.1. | Nodrošināt jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecību | 31.12.2026. | SM | LGS | 1.PR (4.RR) 3.PR (1.RR) 4.PR (3.RR) -Lidojumu maršrutu skaits no Lidostas "Rīga" -Transporta infrastruktūras indekss -Gaisa kuģu lidojumu drošuma līmenis |
313. | 513. |
2.3.2. | Attīstīt gaisa satiksmes vadības sistēmu un tās atbalsta sistēmas | pastāvīgi | SM | LGS | 3.PR (1.RR) 4.PR (3.RR) -Transporta infrastruktūras indekss -Gaisa kuģu lidojumu drošuma līmenis |
313. | 514. |
2.3.3. | Turpināt īstenot Brīvo maršrutu gaisa telpas projektu | pastāvīgi | SM | LGS | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR) 4.PR (3.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Gaisa kuģu lidojumu drošuma līmenis |
281., 283., 313. | |
2.3.4. | Integrēt bezpilotu gaisa kuģus gaisa satiksmes vadības sistēmā | pastāvīgi | SM | CAA, LGS | 4.PR (3.RR) -Gaisa kuģu lidojumu drošuma līmenis |
241. | |
2.3.5. | Attīstīt uz satelītu tehnoloģiju izmantošanu bāzētas augstas precizitātes navigāciju (PBN) | pastāvīgi | SM | LGS | 4.PR (3.RR) -Gaisa kuģu lidojumu drošuma līmenis |
313. | |
2.4. | Veicināt reģionālo lidostu attīstību | 3.PR (1.RR) 4.PR (3.RR) |
313. | ||||
2.4.1. | Izvērtēt iespējas atbalstīt reģionālo lidostu attīstību, vienlaikus plānojot un īstenojot pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai | 31.12.2027. | SM | pašvaldības | 3.PR (1.RR) 4.PR (3.RR) -Transporta infrastruktūras indekss -Gaisa kuģu lidojumu drošuma līmenis |
313. | 517., 518. |
2.5. | Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību | 1.PR (5.RR) 2.PR (2.RR) 3.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR, 2.RR) |
281., 282., 283., 312., 313., 315., 335. | ||||
2.5.1. | Nodrošināt valsts galveno autoceļu TEN-T tīkla pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu | 31.12.2027. | SM | LVC | 2.PR (2.RR) 3.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Valsts galvenie autoceļi ļoti labā vai labā stāvoklī -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 282., 283., 312., 335. | 505. |
2.5.2. | Realizēt Ķekavas apvedceļa PPP projektu | 31.12.2023. | SM | LVC | 2.PR (2.RR) 3.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Valsts galvenie autoceļi ļoti labā vai labā stāvoklī -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 282., 283., 312., 335. | 505. |
2.5.3. | Veicināt kravas transportlīdzekļu drošai novietošanai paredzētu stāvlaukumu ierīkošanu | 31.12.2027. | SM | LVC | 3.PR (1.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) -Transporta infrastruktūras indekss -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaita samazinājums pret bāzes gadu |
282., 283., 313. | |
2.5.4. | Nodrošināt 5G mobilo sakaru pārklājuma izvēršanu gar VIA Baltica transporta koridoru | 31.12.2027. | SM | LVRTC | 1.PR (5.RR) -5G mobilo sakaru pārklājuma pieejamība |
315. | 540. |
3. rīcības virziens | Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana | ||||||
3.1. | Attīstīt Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu eksporta potenciālu | 3.PR (3.RR, 4.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR, 8.RR) | 281., 283., 241., 313. | ||||
3.1.1. | Nodrošināt pastāvīgu situācijas monitoringu un administratīvo šķēršļu identificēšanu tranzīta un loģistikas jomā ciešā sadarbībā ar nozares nevalstiskām organizācijām, kā arī attiecīgu priekšlikumu izstrādi un tālāku virzību Latvijas loģistikas sistēmas un nozares eksporta pakalpojumu (ostu, dzelzceļa, autopārvadājumu, aviācijas kravu, e-komercijas, loģistikas noliktavu pakalpojumu) konkurētspējas paaugstināšanā | pastāvīgi | SM | SM padotības iestādes un kapitālsabiedrības | 3.PR (3.RR, 4.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR, 8.RR) -Apkalpoto kravu apjoma pieaugums lidostā "Rīga" -Kravu apgrozījums Latvijas ostās -Kravu apgrozījums dzelzceļa pārvadājumos -Konteinerkravu apgrozījuma (TEU) pieaugums ostās un pārvadājumos pa dzelzceļu - Ar dzelzceļa transportu veikto iekšzemes pārvadājumu apjoma (milj. tonnu km) īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos -Apgrozījuma pieaugums rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos Latvijas ostās |
313. | |
3.1.2. | SKLOIS ietvaros nodrošināt esošos un veidot jaunus elektroniskos pakalpojumus un integrēt SKLOIS Eiropas Jūras vienloga sistēmā e-MSW | pastāvīgi | SM | VSIA LJA | 3.PR (1.RR, 4.RR, 6.RR) -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums Latvijas ostās -Konteinerkravu apgrozījuma (TEU) pieaugums ostās |
241., 313. | |
3.1.3. | Nodrošināt koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību starptautiskā tirgū un Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA | pastāvīgi | SM | 3.PR (3.RR, 4.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR, 8.RR) -Apkalpoto kravu apjoma pieaugums lidostā "Rīga" -Kravu apgrozījums Latvijas ostās -Kravu apgrozījums dzelzceļa pārvadājumos -Konteinerkravu apgrozījuma (TEU) pieaugums ostās un pārvadājumos pa dzelzceļu - Ar dzelzceļa transportu veikto iekšzemes pārvadājumu apjoma (milj. tonnu km) īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos -Apgrozījuma pieaugums rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos Latvijas ostās |
|||
3.1.4. | Izstrādāt priekšlikumus multimodālo un intermodālo kravu pārvadājumu attīstībai, nodrošinot dažādu transporta veidu priekšrocību izmantošanu | 31.12.2027. | SM | SM padotības iestādes un kapitālsabiedrības | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (2.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums - Kravu apgrozījums dzelzceļa pārvadājumos -Konteinerkravu apgrozījuma pieaugums (TEU) pārvadājumos pa dzelzceļu - Ar dzelzceļa transportu veikto iekšzemes pārvadājumu apjoma (milj. tonnu km) īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos |
281., 283., 313. | |
3.2. | Pilnveidot Latvijas ostu infrastruktūru | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 4.RR, 5.RR, 6.RR) |
281., 282., 283., 284., 312., 313. | ||||
3.2.1. | Virzībai uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, elektrificēt ostu piestātnes un nodrošināt alternatīvu degvielu pieejamību | 31.12.2027. | Ostu pārvaldes | SM | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 4.RR, 5.RR, 6.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums Latvijas ostās -Konteinerkravu apgrozījuma (TEU) pieaugums ostās -Apgrozījuma pieaugums rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos Latvijas ostās |
281., 283., 313. | 609. |
3.2.2. | Rekonstruēt hidrotehniskās būves un uzlabot navigācijas apstākļus, t.sk. dziļumu, ostās | 31.12.2027. | Ostu pārvaldes | SM | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 4.RR, 5.RR, 6.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums Latvijas ostās -Konteinerkravu apgrozījuma (TEU) pieaugums ostās -Apgrozījuma pieaugums rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos Latvijas ostās |
281., 282., 283., 313. | 609. |
3.2.3. | Iegādāties ar vides aizsardzības un kuģošanas drošības ievērošanu saistītas iekārtas un peldlīdzekļus, un ostās izbūvēt attiecīgu infrastruktūru (piemēram, naftas un ķīmijas produktu u.c. piesārņojuma savācējkuģi, piesārņojuma norobežojošas bonas, termināļu infrastruktūra - pretputēšanas vēja žogi, monitoringa novērošanas kameras, gaisa monitoringa stacijas, smaku un gaisu piesārņojošo vielu emisiju kontroles sistēmas u.c.) | 31.12.2027. | Ostu pārvaldes | SM | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 4.RR, 5.RR, 6.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums Latvijas ostās -Konteinerkravu apgrozījuma (TEU) pieaugums ostās -Apgrozījuma pieaugums rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos Latvijas ostās |
281., 282., 283., 284., 313. | 609. |
3.2.4. | TEN-T pamattīkla ostās nodrošināt infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu loģistikas un ražojošā sektora attīstībai, kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecību, viļņlaužu un hidrobūvju pārbūvi, digitalizācijas un kuģu vadības sistēmu modernizāciju | 31.12.2027. | Ostu pārvaldes | SM | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 4.RR, 5.RR, 6.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums Latvijas ostās -Konteinerkravu apgrozījuma (TEU) pieaugums ostās -Apgrozījuma pieaugums rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos Latvijas ostās |
281., 282., 283., 312., 313. | 519., 609. |
3.2.5. | TEN-T pamattīkla ostās attīstīt autotransporta un dzelzceļa pievadceļu infrastruktūru | 31.12.2027. | Ostu pārvaldes, pašvaldības | SM | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 4.RR, 5.RR, 6.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums Latvijas ostās -Konteinerkravu apgrozījuma (TEU) pieaugums ostās -Apgrozījuma pieaugums rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos Latvijas ostās |
281., 282., 283., 312. | 519. |
3.2.6. | Ostās ārpus TEN-T tīkla modernizēt koplietošanas infrastruktūru (Piemēram, kuģošanas kanāls, viļņlauži, moli, navigācijas zīmes, krasta nostiprinājumi un piestātnes, kas nav iznomātas vai plānotas iznomāšanai komercdarbībai. Tāpat koplietošanas infrastruktūra ir arī sauszemes pievadceļi un inženiertīkli) | 31.12.2027. | Ostu pārvaldes | SM, VARAM, EM | 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 4.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums Latvijas ostās |
281., 282., 283., 313. | 536. |
4.rīcības virziens | Drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana | ||||||
4.1. | Nodrošināt rīcībpolitikas plānošanu | 1.PR (1.RR, 2.RR, 7.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR, 9.RR) 4.PR (1.RR, 2.RR, 4.RR) |
281., 282., 283., 312., 313., 314., 335., 442. | ||||
4.1.1. | Izstrādāt un īstenot Ceļu satiksmes drošības plānu | 31.12.2027. | SM | IeM, IZM, VM, VARAM | 2.PR (2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 283., 312., 442. | |
4.1.2. | Izstrādāt informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību | 31.12.2021. | SM | VARAM, IZM, EM, CSP, CSDD, LVC, LIAA, PV, ATD, LDz, pašvaldības, plānošanas reģioni | 1.PR (7.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) -Velosipēdistu īpatsvars - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums |
281., 283., 312., 314., 335. | |
4.1.3. | Pārskatīt un īstenot Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu | 31.12.2027. | SM | LDz | 1.PR (1.RR, 2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR, 9.RR) 4.PR (4.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss -Kravu apgrozījums dzelzceļa pārvadājumos -Konteinerkravu apgrozījuma pieaugums dzelzceļā - Ar dzelzceļa transportu veikto iekšzemes pārvadājumu apjoma (milj. tonnu km) īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos - Elektrificēto un modernizēto dzelzceļa līniju garums -Nopietnu dzelzceļa negadījumu skaits |
281., 282., 283., 312., 313., 335. | |
4.2. | Pilnveidot transporta sistēmu, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai | 1.PR (2.RR, 7.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) |
281., 282., 283., 314., 335. | ||||
4.2.1. | Īstenot infrastruktūras projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai | pastāvīgi | SM | LVC, VARAM plānošanas reģioni, pašvaldības | 1.PR (2.RR, 7.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā -Velosipēdistu īpatsvars - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 282., 283., 314., 335. | 563. |
4.2.2. | Ieviest viedās tehnoloģijas satiksmes plūsmas regulēšanai | 31.12.2027. | SM | VARAM, pašvaldības | 2.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušo skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 283., 314., 335. | 569. |
4.3. | Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu | 2.PR (1.RR, 2.RR, 3.RR) | 281., 282., 283., 314., 335. | ||||
4.3.1. | Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšana un uzturēšana (t.sk. ETL uzlādes vietas, ūdeņraža, CNG un LNG uzpildes stacijas) | 31.12.2027. | SM, EM, VARAM, pašvaldības | CSDD | 2.PR (1.RR, 2.RR, 3.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars |
281., 283., 314., 335. | |
4.3.2. | Organizēt pasākumus alternatīvo degvielu transportlīdzekļu izmantošanas popularizēšanai, tajā skaitā sniegt informatīvo atbalstu sabiedrībai (vienota platforma/alternatīvo degvielu priekšrocības - bukleti, informatīvie centri, tiešās konsultācijas, informatīvās dienas, semināri) | pastāvīgi/regulāri | SM | CSDD, VARAM, EM, FM | 2.PR (1.RR, 2.RR, 3.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars |
281., 282., 314. | |
4.3.3. | Atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanai, t.sk. valsts pārvaldes iestādēs, kapitālsabiedrībās, sabiedriskajā transportā un/vai specifiskās saimniecisko darbību jomās ar augstu degvielas patēriņu | 31.12.2027. | SM, VARAM, FM | EM, pašvaldības | 2.PR (1.RR, 2.RR, 3.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars |
281., 283., 314. | 568. |
4.3.4. | Veikt pētījumu par ūdeņraža degvielas izmantošanas attīstības scenārijiem Latvijā, izmaksu ziņā efektīvākajiem risinājumiem atjaunojamā ūdeņraža nodrošināšanai transporta sektorā, izvērtējot piemērotāko ūdeņraža izgatavošanas, uzpildes staciju veidus, piegādes iespējas, ņemot vērā šajā jomā pieņemto ES politiku | 31.12.2027. | SM | EM, VARAM | 2.PR (1.RR, 2.RR, 3.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Bezemisiju transportlīdzekļu īpatsvars |
281., 283., 314. | |
4.4. | Pilnveidot transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmu | 2.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) |
281., 283. | ||||
4.4.1. | Veikt publisko iepirkumu par tehniskās kontroles pakalpojumu sniegšanu transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates sistēmas ietvaros visos valsts reģionālajos centros, ievērojot normatīvajos aktos noteiktos transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles principus | 31.12.2023. | CSDD | SM | 2.PR (1.RR, 2.RR) 4.PR (1.RR., 2.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu -Ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 283. | |
4.4.2. | Izvērtēt iespējamos tehniskos risinājumus transportlīdzekļu atgāzu pēcapstrādes sistēmu pārbaudēm valsts tehniskajā apskatē un uz autoceļiem | 31.12.2025. | CSDD | SM | 2.PR (1.RR, 2.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums |
281., 283. | |
4.5. | Attīstīt dzelzceļa tīkla infrastruktūru un atjaunot ritošo sastāvu | 1.PR (1.RR, 2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 2.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR, 9.RR) 4.PR (1.RR, 2.RR) |
281., 282., 283., 284., 312., 314., 335. | ||||
4.5.1. | Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai | 31.12.2027. | LDz | SM | 1.PR (1.RR, 2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR, 9.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos - Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss - Elektrificēto dzelzceļa līniju garums |
281., 282., 283., 314., 335. | 510. |
4.5.2. | Jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegāde un esošā dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa (Piemēram, hibrīdvilces elektrovilcieni, kuriem ir bezizmešu piedziņa (ūdeņraža šūnas un/vai akumulatoru baterijas) autonomajā režīmā ārpus elektroapgādes kontakttīkla, t.i. bimodālie bezizmešu vilcieni ar akumulatora bateriju un/vai ūdeņraža šūnu) | 31.12.2027. | PV | SM | 1.PR (1.RR, 2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss |
281., 283., 312., 314., 335. | |
4.5.3. | Atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu | 31.12.2023. | PV | SM | 1.PR (1.RR, 2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (1.RR) -Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums -Transporta infrastruktūras indekss |
281., 283., 312., 314., 335. | |
4.5.4. | Dzelzceļa radītā vides piesārņojuma sanācija | 31.12.2027. | LDz | SM, VDzA | 2.PR (4.RR) -Objektu skaits, kur dzelzceļa radītais naftas produktu piesārņojums vērtējams kā augsts |
284. | |
4.5.5. | Līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšana maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai iekšzemes kravu un pasažieru pārvadājumos | 31.12.2023. | LatRailNet | SM | 1.PR (1.RR, 2.RR) 2.PR (1.RR, 2.RR) 3.PR (2.RR, 5.RR, 6.RR, 7.RR) 4.PR (1.RR, 2.RR) - Kopējais SEG emisiju (kt CO2 ekv.) samazinājums - Kopējais gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājums - Dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru pārvadājumos - Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā - Valsts galvenie autoceļi ļoti labā vai labā stāvoklī - Kravu apgrozījums dzelzceļa pārvadājumos -Konteinerkravu apgrozījuma pieaugums (TEU) pārvadājumos pa dzelzceļu - Ar dzelzceļa transportu veikto iekšzemes pārvadājumu apjoma (milj. tonnu km) īpatsvars kopējos iekšzemes kravu pārvadājumos - Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums pret bāzes gadu - Ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto skaita samazinājums pret bāzes gadu |
281., 283., 314. | |
4.6. | Nodrošināt drošu kuģošanas vidi | 4.PR (5.RR, 6.RR, 7.RR) | 312., 313. | ||||
4.6.1. | Sagatavot informāciju par kuģu ceļiem un atjaunojot navigācijas karšu pārklājumu, t.sk. izvērtējot iespēju iegādāties hidrogrāfijas kuģi un daudzfunkcionālu hidrogrāfisko mērījumu aparatūras kompleksu | pastāvīgi | VSIA LJA | SAM | 4.PR (7.RR) -Jauno un atjaunoto jūras navigācijas karšu skaits |
312., 313. | |
4.6.2. | Nodrošināt starptautiskā regulējuma efektīvu ieviešanu un veicināt tā ievērošanu uz Latvijas karoga kuģiem un Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos | pastāvīgi | SM, VSIA LJA | VARAM, KAD, VVD, VID, Ostu pārvaldes | 4.PR (5.RR, 6.RR) -Latvija atbilst kritērijiem, kas nodrošina atrašanos Parīzes saprašanas memoranda par ostas valsts kontroli (PMoU) Baltajā sarakstā -Ir izpildīti Latvijas IMSAS audita secinājumos ietvertie norādījumi |
313. | |
4.7. | Īstenot pasākumus trokšņa piesārņojuma samazināšanai | 2.PR (5. RR) | 312. | ||||
4.7.1. | Izstrādāt un īstenot Rīcības plānus trokšņa samazināšanai valsts nozīmīgāko transporta infrastruktūras objektu tuvumā | pastāvīgi | LVC, LDz, Lidosta "Rīga" | SM | 2.PR (5. RR) -Ar transporta infrastruktūru saistītā trokšņa ietekmei pakļautā teritorijas platība, kurā trokšņa līmenis pārsniedz diennakts trokšņa rādītāju (Lvakars; Ldvn >55dB (A); Lnakts) |
312. | |
5.rīcības virziens | Pētniecības un inovāciju izmantošana, pētnieku un politikas veidotāju sadarbība un mūsdienu prasībām atbilstošu transporta nozares speciālistu sagatavošana | ||||||
5.1. | Iesaistīties transporta nozares izglītības un pētniecības attīstībā un atbalstīt inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu | 5.PR (1.RR, 2.RR, 3.RR., 4.RR, 5.RR, 6.RR) | 141., 144., 166., 171., 172., 285., 317. | ||||
5.1.1. | Piedalīties un organizēt nozares popularizēšanas pasākumus darba spēka un izglītojamo piesaistei (ēnu dienas, karjeras dienas, atvērto durvju dienas) | pastāvīgi/regulāri | SM, kapitālsabiedrības | 5.PR (1.RR, 2.RR) -Absolventu skaits ar transporta un loģistikas nozari saistītajās izglītības un studiju programmās, t.sk. apmācību izgājušo gaisa kuģu pilotu skaits -Profesionālo kvalifikāciju ieguvušo personu, kuras strādā nozarē, īpatsvars |
166., 171., 172. | ||
5.1.2. | Sekmēt pētniecības un inovācijas, t.sk. viedo mobilitātes risinājumu, attīstību transporta nozarē Latvijā un starptautiskā līmenī, veicinot sadarbību starp transporta un citu nozaru pārstāvjiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un zinātniskajām institūcijām | pastāvīgi/regulāri | SM | VARAM | 5.PR (3.RR) Publiskie ieguldījumi pētniecībā un inovācijās transporta un loģistikas nozares attīstīšanai no kopējiem ieguldījumiem P&I | 141., 144., 285. | |
5.1.3. | Saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu | pastāvīgi | VSIA LJA, SM | IZM | 5.PR (4.RR, 5.RR) -Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas un sertificēšanas sistēma atbilst kritērijiem, kas nodrošina valsts atrašanos IMO Baltajā sarakstā -Kuģu virsnieku īpatsvars nodarbināto jūrnieku resursā |
166. | |
5.1.4. | Izvērtēt jūrnieku sertifikātu digitalizēšanas iespēju un izvēlēties optimālo risinājumu | 31.12.2027. | VSIA LJA | SM | 5.PR (6.RR) -Jūrnieku reģistra digitāli sniegto pakalpojumu īpatsvars |
317. | |
5.1.5. | Veicināt un atbalstīt gaisa kuģu pilotu apmācības | 31.12.2027. | SM | CAA, AirBaltic | 5.PR (1.RR) -Absolventu skaits ar transporta un loģistikas nozari saistītajās izglītības un studiju programmās, t.sk. apmācību izgājušo gaisa kuģu pilotu skaits |
166., 172. |
Satiksmes ministrs T. Linkaits
Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
2. pielikums
Esošās situācijas raksturojums un galvenie izaicinājumi
Saturs
Saturs
IEVADS
Covid-19 ietekme uz transporta nozari
1. Autoceļi
1.1. Statistika
1.2. Institucionālā pārvaldība
1.3. Tiesiskais ietvars
2. Mikromobilitāte
2.1. Infrastruktūra
2.2. Institucionālā pārvaldība
2.3. Tiesiskais ietvars
3. Autotransports
3.1. Statistika
3.2. Kravu pārvadājumi
3.3. Institucionālā pārvaldība
3.4. Tiesiskais ietvars
4. Dzelzceļš
4.1. Statistika
4.1.1. Dzelzceļa infrastruktūra
4.1.2. Kravu pārvadājumi
4.2. Institucionālā pārvaldība
4.3. Tiesiskais ietvars
5. Pasažieru pārvadājumi
5.1. Statistika
5.2. Institucionālā pārvaldība
5.3. Tiesiskais ietvars
6. Satiksmes drošība
6.1. Statistika
6.2. Institucionālā pārvaldība
6.3. Tiesiskais ietvars
7. Aviācija
7.1. Statistika
7.2. Institucionālā pārvaldība
7.3. Tiesiskais ietvars
8. Jūrniecība
8.1. Statistika un apraksts
8.1.1. Jūrnieki, jūrniecības izglītība
8.1.2. Kuģi
8.2. Institucionālā pārvaldība
8.3. Tiesiskais ietvars
9. Ostas
9.1. Statistika
9.2. Pasažieru pārvadājumi
9.3. Kravu pārvadājumi
9.4. Institucionālā pārvaldība
9.5. Tiesiskais ietvars
10. Galvenie izaicinājumi
IEVADS
Esošās situācijas raksturojums un galvenie izaicinājumi ir Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam pielikums, kuru izstrādā saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.dembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 19.punktu1.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem šajā dokumentā ir izvērsts visaptverošs esošās situācijas apraksts par transporta nozari un tās apakšnozarēm, ietverot galvenos statistikas datus, aprakstu par institucionālo pārvaldību, tiesisko ietvaru, kā arī izklāstu par galvenajiem nākamā plānošanas perioda izaicinājumiem horizontālā griezumā.
Esošās situācijas apraksts sastāv no 10 nodaļām, ietverot nodaļas par autoceļiem, mikromobilitāti, autosatiksmi, dzelzceļu, pasažieru pārvadājumiem, satiksmes drošību, aviāciju, jūrniecību un ostām. Esošās situācijas apraksta struktūra ir sakārtota loģiskā secībā. Nodaļas par horizontālajām transporta nozares jomām (pasažieru pārvadājumi un satiksmes drošība) ir novietotas pēc atbilstošajām transporta nozares apakšnozarēm (autoceļi, mikromobilitāte, autosatiksme, dzelzceļš), kuras skar šīs jomas.
Covid-19 ietekme uz transporta nozari
Straujā Covid-19 vīrusa izplatība 2020. un 2021.gadā ir būtiski ietekmējusi ne tikai Latvijas ekonomikas lejupslīdi, bet kopumā veicinājusi globālās ekonomikas sabremzēšanos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes sniegtajiem datiem, Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā ir samazinājies par 3,6% salīdzinājumā ar 2019.gadu.2
Covid-19 ir ietekmējis arī transporta nozari. Pamatnostādņu izstrādes laikā vēl aizvien pastāv neskaidrības par vīrusa ietekmi uz transporta nozari un Latvijas ekonomiku kopumā, ņemot vērā vīrusa izplatības neprognozējamību pasaulē. Joprojām daļa sabiedrības turpina būt piesardzīgi attiecībā uz transporta nozares piedāvāto pakalpojumu izmantošanu. Ja Covid-19 ietekme saglabāsies ilgstoša, kā dēļ būtiski varētu mainīsies apstākļi, kas bijuši par pamatu konkrētu risinājumu ieviešanai pamatnostādnēs, pamatnostādnes varētu tikt aktualizētas. Transporta un uzglabāšanas nozares apjoms salīdzinājumā ar 2019.gadu ir samazinājies par 14,9%. Tas ir skaidrojams ar pasažieru apjoma kritumu transporta pārvadājumos, kur samazinājums salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir 53,3%. Tāpat ir samazinājies uzglabāšanas un transporta palīgdarbībās, kā arī kravu pārvadājumos sniegto pakalpojumu apjoms, attiecīgi par 9,6 % un 3,3 %, savukārt pasta un kurjeru darbībās ir vērojams pieaugums par 0,1 %.3
Lai gan Covid-19 pandēmijas laikā kravu pārvadājumi ar autotransportu netika pilnībā ierobežoti, 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies par 1 909 miljoniem tonnkilometru jeb par aptuveni 14%, salīdzinot ar 2019. gadu. Attiecīgi ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits. Dzelzceļa kravu apjomi ģeopolitisko apstākļu dēļ ir bijuši mainīgi sākot jau no 2012.gada, taču Covid-19 pandēmijas ierobežojumu ietekmē 2020.gadā kravu pārvadājumu apjoms ir samazinājies jau par 50%, salīdzinot ar 2019.gadu.
Lai gan pēdējo piecu gadu laikā ir vērojams ar vilcienu pārvadāto pasažieru apjoma pieaugums, 2019.gadā sasniedzot 18,6 miljonus pasažieru, Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultātā 2020.gadā vilcienu satiksmē pārvadāto pasažieru apjoms ir samazinājies par 31%. Ir samazinājies arī ar regulārās satiksmes un arī pilsētu elektriskā transporta satiksmē pārvadāto pasažieru apjoms, attiecīgi, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinoties par 38% un 35%. Pārvadājumos ar regulārās satiksmes autobusiem pasažieru apgrozība 2020.gada 12 mēnešos salīdzinājumā ar 2019.gada 12 mēnešiem mazinājusies par 37%, bet vilcienu satiksmē par 36%.
Viena no visbūtiskāk Covid-19 skartajām transporta apakšnozarēm ir aviācija. 2020.gadā salīdzinājumā ar 2019.gadu par 74% procentiem ir samazinājusies pasažieru apgrozības lidostā "Rīga". Turklāt situācija pagaidām nav uzlabojusies arī 2021.gadā, janvārī apkalpojot par 90,4% mazāk pasažieru nekā 2020. gada attiecīgajā periodā. Ir samazinājies arī apkalpoto kravu apjoms, bet šis samazinājums nav bijis tik ievērojams kā attiecībā uz pasažieriem, samazinoties par aptuveni 15%, kopumā apkalpojot 23 219 tonnas kravu. Attiecīgi ir samazinājies arī VAS "Latvijas gaisa satiksme" apkalpoto lidojumu skaits. Nacionālā pārvadātāja AS "Air Baltic Corporation" pārvadāto pasažieru skaits 2021.gadā samazinājās par 73%, turklāt Covid -19 pandēmijas rezultātā 2020.gadā regulāru lidojumu veikšana no lidostas "Liepāja" tika apturēta, attiecīgi 2020.gadā apkalpojot tikai 3834 pasažierus.
2020.gadā ievērojami ir samazinājusies pasažieru apgrozība arī ostās. Rīgas pasažieru ostā pasažieru apgrozība salīdzinājumā ar 2019.gadu ir samazinājusies par 68%, Ventspils ostā par 33%, bet Liepājas ostā par 21%. No Latvijas ostām 2020. gadā nosūtīja un ostās saņēma par 28% mazāk kravu nekā 2019.gadā. Rīgas ostā kravu apgrozība 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, ir samazinājusies par 28%, Ventspils ostā par 37%, Liepājas ostā par 10%, bet mazajās ostās par 5%. Tas ir skaidrojams gan ar Covid-19 pandēmijas ietekmi, gan arī Krievijas ostu attīstību un kopējā Eiropas tirgus pieprasījuma pēc fosilajiem energoresursiem mazināšanos.
1. Autoceļi
Latvijā iekšējās sasniedzamības nodrošināšanā galvenā loma joprojām ir autoceļiem4. Latvijas autoceļu tīkls ir pietiekami blīvs, taču autoceļu kvalitāte ik gadu autoceļiem piešķirtā nepietiekamā finansējuma dēļ ir zemāka par vidējo līmeni Eiropā. Tas sadārdzina autotransporta ekspluatācijas izmaksas, palielinot brauciena ilgumu un degvielas patēriņu.
1.1. Statistika
Latvijā 2019.gada 31.decembrī ir uzskaitīti 70 645 km ceļu (1.1.1. tabula). Ceļu tīkla vidējais blīvums ir 1,094 km uz 1 km2. Kopējais valsts autoceļu garums ir 20 061 km. Valsts autoceļu tīkla vidējais blīvums ir 0,311 km uz 1 km2.
1.1.1. tabula.
Ceļu iedalījums
Ceļu klasifikācija |
Ceļu garums 31.12.2019., km |
|||
Ar melno segumu |
Ar šķembu un grants segumu |
Bez seguma |
Kopā |
|
Valsts autoceļi, t.sk. |
9 304 |
10 757 |
- |
20 061 |
galvenie autoceļi |
1 673 |
- |
- |
1 673 |
reģionālie autoceļi |
4 633 |
815 |
- |
5 448 |
vietējie autoceļi |
2 993 |
9 887 |
- |
12 880 |
blakusceļi |
5 |
55 |
- |
60 |
Pašvaldību autoceļi un ielas, t.sk. |
6 205 |
32 041 |
- |
38 246 |
autoceļi |
1 280 |
28 695 |
- |
29 975 |
ielas |
4 925 |
3 346 |
- |
8 271 |
Meža ceļi5 |
28 |
10 808 |
1 502 |
12 338 |
Kopā ceļi un ielas |
15 537 |
53 606 |
1 502 |
70 645 |
Avots: VSIA "Latvijas Valsts ceļi" "Valsts autoceļu tīkls. Statistika 2019.", 2020.
Autoceļu tīkla blīvums Latvijā ir vērtējams kā pietiekošs, jo apdzīvotajām teritorijām nodrošina pieejamību ar tuvākajiem attīstības centriem, savieno administratīvos centrus savā starpā un teritorijas ar valsts galvaspilsētu.
1.1.2.tabula.
Valsts autoceļu ar melno segumu tehniskais stāvoklis
Tehniskais stāvoklis |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||||
Autoceļu garums km |
% |
Autoceļu garums km |
% |
Autoceļu garums km |
% |
Autoceļu garums km |
% |
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
9 |
Ļoti labs |
1 348.6 |
14.8 |
1 526.0 |
16.6 |
2 012.6 |
21.5 |
2 382.6 |
26.6 |
Labs |
1 986.0 |
21.8 |
2 093.6 |
22.7 |
1 996.9 |
21.3 |
2 339.4 |
25.1 |
Apmierinošs |
1 881.6 |
20.6 |
1 971.5 |
21.4 |
1 892.2 |
20.2 |
1 7731.5 |
18.6 |
Slikts |
1 753.4 |
19.2 |
1 622.2 |
17.6 |
1 715.9 |
18.3 |
1 410.2 |
15.1 |
Ļoti slikts |
2 159.5 |
23.7 |
1 992.8 |
21.6 |
1 742.8 |
18.6 |
1 451.6 |
15.6 |
Kopā |
9 129.0 |
100.0 |
9 206.1 |
100.0 |
9 360.3 |
100 |
9 315.3 |
100 |
Avots: VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
LVC reizi gadā veic visu valsts autoceļu inventarizāciju un apkopo datus par to tehnisko stāvokli.
2020. gadā 15,6 procenti jeb 1 451,6 km valsts autoceļu ar melno segumu bija kvalificējami kā ļoti slikti un bija nepieciešama segas pārbūve (2017. gadā – 23,7 procenti, 2018.gadā – 21,6 procenti, 2019.gadā – 18,6 procenti). Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, valsts autoceļu ar melno segumu stāvoklis saskaņā ar ikgadējo vizuālo vērtējumu pamazām uzlabojas.
1.1.3.tabula.
Valsts autoceļu ar grants segumu tehniskais stāvoklis
Tehniskais stāvoklis |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||||
Autoceļu garums km |
% |
Autoceļu garums km |
% |
Autoceļu garums km |
% |
Autoceļu garums km |
% |
|
Labs |
1 018.6 |
9.2 |
675.2 |
6.2 |
672.6 |
6.2 |
707.3 |
6.7 |
Apmierinošs |
5 356.2 |
48.4 |
5 192.3 |
47.4 |
4 596.8 |
42.6 |
3 966.6 |
37.4 |
Slikts |
4 680.9 |
42.3 |
5 081.6 |
46.4 |
5 519.7 |
51.2 |
5 926.2 |
55.9 |
Kopā |
11 055.6 |
100.0 |
10 949.1 |
100.0 |
10 789.2 |
100 |
10 600 |
100 |
Avots: VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
2020.gadā 55,9 procenti jeb 5 519,7 km valsts autoceļu ar grants segumu bija kvalificējami kā ļoti slikti un ir nepieciešama segas pārbūve (2017. gadā – 42,3 procenti, 2018.gadā – 46,4 procenti, 2019.gadā – 51,2 procenti). Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, valsts autoceļu ar grants segumu stāvoklis saskaņā ar ikgadējo vizuālo vērtējumu turpina pasliktināties.
Nepietiekamā finansējuma dēļ, netiek veikta valsts autoceļu brauktuvju segumu atjaunošana un pārbūve nepieciešamajā apjomā. Lai nodrošinātu satiksmi pa sliktā tehniskā stāvoklī esošajiem valsts autoceļu posmiem, tiek veikta bedru aizpildīšana melnajos segumos un valsts autoceļu ar sliktā stāvoklī esošu grants segumu papildus planēšana un iesēdumu un bedru aizpildīšana. Šādi remontdarbi ilgtermiņā ir viens no dārgākajiem autoceļu uzturēšanas veidiem.
LVC pārziņā ir 961 tilts, no kuriem 895 ir dzelzsbetona, 15 – akmens, 48 – metāla un 3 – koka. Visu tiltu kopgarums ir 31 392 m.
1.1.4. tabula
Tiltu tehniskais stāvoklis
Tehniskais stāvoklis |
Tiltu skaits |
Tajā skaitā |
% |
||
Uz galvenajiem autoceļiem |
Uz reģionālajiem autoceļiem |
Uz vietējiem autoceļiem |
|||
Labs |
302 |
92 |
142 |
68 |
31,4 |
Apmierinošs |
262 |
63 |
97 |
102 |
27,2 |
Slikts |
309 |
15 |
84 |
210 |
32,2 |
Ļoti slikts |
88 |
7 |
25 |
56 |
9,2 |
Kopā |
961 |
177 |
348 |
436 |
100 |
Avots: VSIA "Latvijas Valsts ceļi"
41,4 % no valsts autoceļu tīklā esošajiem tiltiem ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Savukārt uz valsts vietējiem autoceļiem 61% tiltu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.
1.2. Institucionālā pārvaldība
Valsts politiku autoceļu jomā izstrādā Satiksmes ministrija, savukārt LVC Satiksmes ministrija ir deleģējusi valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, valsts autoceļu tīkla finansējuma administrēšanu un ar to saistīto darba programmu vadību un izpildes kontroli, kā arī iepirkumu organizēšanu valsts vajadzībām, valsts autoceļu būvniecības programmu vadību, būvniecības uzraudzību un ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību.
VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" (turpmāk - LAU) saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 7.panta trešās prim daļas deleģējumu un deleģēšanas līgumu (18.12.2013. nr.SM2013/-59) ir atbildīga par valsts autoceļu kompleksās ikdienas uzturēšanas darbu plānošanu un veikšanu visā Latvijas Republikas teritorijā atbilstoši tās darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 26.augusta rīkojumu Nr. 477 (prot. Nr. 50 26. §) ir atbalstīts konceptuālajā ziņojumā "Par valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgus atvēršanu no 2021. gada" ietvertais risinājums, kas paredz pilnībā atvērt valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas tirgu no 2021. gada 1. oktobra un pretendentus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai izvēlēties atklātā konkursā.
1.3. Tiesiskais ietvars
• Likums "Par autoceļiem";
• Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumi Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība";
• Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums";
• Ar Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojumu Nr. 683 (prot. Nr. 67 100.§) apstiprinātās Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam. Grozītas ar MK rīkojumu Nr. 73, 27.02.2018.;
• Ministru kabineta 2010.gada 9.marta noteikumi Nr.224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli";
• Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1528 "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" sniegto publisko pakalpojumu saraksts un to cenu noteikšanas metodika";
• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-3.
2. Mikromobilitāte
Mainoties cilvēku paradumiem, arvien pieaugoša tendence ir personīgā autotransporta vietā izvēlēties citus, videi draudzīgākus pārvietošanās līdzekļus. Blakus ierastajai iešanai ar kājām un braukšanai ar velosipēdu arvien pieaug arī citu mikromobilitātes pārvietošanās rīku izmantošana satiksmē, piemēram, skrejriteņu. Līdz ar "Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā"6 (turpmāk – Pētījums par velosatiksmi), tika secināts, ka velobraukšana ir būtisks pārvietošanās veids multimodālā transporta sistēmā. Nākamajam periodam galvenā prioritāte ir nodrošināt gan valsts pārziņā esošās, gan arī pašvaldību pārziņā esošās mikromobilitātes infrastruktūras pilnveidošanu.
Mikromobilitāte ir būtiska ilgtspējīgas un multimodālas transporta sistēmas sastāvdaļa, nodrošinot plašākas iedzīvotāju mobilitātes iespējas, īpaši īsos (līdz 10 km) attālumos. Kā galvenās mikromobilitātes priekšrocības ir minama pozitīvā ietekme uz vidi - netiek patērēta degviela, tādējādi netiek radītas CO2 emisijas, netiek radīti trokšņi un gaisa piesārņojums, kā arī netiek radīti sastrēgumi. Tāpat ir minama iešanas kājām un braukšanas ar velosipēdu pozitīvā ietekme uz sabiedrības veselību un finanšu līdzekļu ietaupījumu.
Pētījums par velosatiksmi, kas veikts atbilstoši "Velosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020.gadam"7 iekļautajam rīcības virzienam, citu starpā veikts arī ar mērķi iegūt datus, kas raksturo velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā un vides dimensijās.
Kā norādīts pētījumā, svarīgākie dati, kas raksturo velosatiksmi ir:
• velosipēdistu procentuālais īpatsvars no valsts iedzīvotāju kopējā skaita;
• vidēji ar velosipēdu veiktā distance;
• ar velosipēdu veiktā distance dienā;
• valstī esošās veloinfrastruktūras apkopojums.
2.1. Infrastruktūra
Saskaņā ar pašvaldību un LVC sniegto informāciju 2019.gadā Latvijā kopumā ir 727 km velosatiksmes infrastruktūras, no kuriem 701 km atrodas pašvaldību pārvaldībā, savukārt 26 km atrodas LVC pārziņā.8 Apjoma ziņā visgarākie velosipēdu ceļi, velojoslas, kopējie gājēju un velosipēdistu ceļi Latvijā ir Rīgā (68,2 km), Ventspilī (65,3 km), Jūrmalā (61,7 km), Liepājā (50,9 km), Jelgavā (25,6 km), Siguldas novadā (23,4 km), Ogres novadā (23,3 km), Valmierā (18,5 km), Daugavpilī (17,8 km) un Tukuma novadā (17,4 km). Būtiski ir atzīmēt, ka situācija nav viendabīga visā Latvijas teritorijā un saskaņā ar Pētījumu par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā no 2019. gadā aptaujātajām 119 pašvaldībām 43 pašvaldības jeb mazliet vairāk kā viena trešdaļa pašvaldību ir norādījušas, ka tajās nav velosatiksmes infrastruktūras. 2019. gadā 41 pašvaldībā velosipēdu ceļu, velojoslu, kopējo gājēju un velosipēdistu ceļu kopējais garums ir līdz 5 km, 28 pašvaldībās- 5-20 km, un tikai 7 pašvaldībās to garums pārsniedz 20 km.9
2.2. Institucionālā pārvaldība
Valsts politiku mikromobilitātes jomā izstrādā Satiksmes ministrija, bet politikas īstenošanā galvenā loma ir LVC un pašvaldībām.
2.3. Tiesiskais ietvars
• Likums "Par autoceļiem";
• Ministru kabineta 2008. gada 11. marta noteikumi Nr. 173 "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtība";
• Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 242 "Satiksmes ministrijas nolikums";
• Ar Ministru kabineta 2013.gada 27.decembra rīkojumu Nr. 683 (prot. Nr. 67 100.§) apstiprinātās Transporta attīstības pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam. Grozītas ar MK rīkojumu Nr. 73, 27.02.2018.;
• Ministru kabineta 2010.gada 9.marta noteikumi Nr.224 "Noteikumi par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām un to izpildes kontroli";
• Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1528 "Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" sniegto publisko pakalpojumu saraksts un to cenu noteikšanas metodika";
• Ar Ministru kabineta 2018. gada 14. augusta rīkojumu Nr. 389 (prot. Nr. 38 46. §) apstiprinātais Velosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020. gadam;
• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-3.
3. Autotransports
Uz 2021.gada 1.janvāri Latvijā kopumā ir reģistrēti 982127 transportlīdzekļi, no kuriem 4105 ir autobusi, 92499 ir kravas un 739124 ir vieglie transportlīdzekļi, 29561 motocikli un tricikli, 80571 piekabes un puspiekabes, kā arī 1047 kvadricikli un 34860 mopēdi.10 Vidējais reģistrēto transportlīdzekļu vecums uz 2021.gada 1.janvāri bija 14,19 gadi.11 Kravu pārvadājumi ar autotransportu iekšzemes transportā ir dominējošais kravu pārvadāšanas veids, ņemot vērā salīdzinoši nelielos pārvadāšanas attālumus.
3.1. Statistika
3.1.1. tabula.
Reģistrēto transportlīdzekļu sadalījums pēc degvielas veida uz 01.01.2021.
Degvielas |
Kravas |
Vieglais |
Autobuss |
Kopā |
||||
veids |
skaits |
% |
skaits |
% |
skaits |
% |
skaits |
% |
Dīzeļdegviela |
88219 |
95,4% |
468130 |
63,3% |
4066 |
99,0% |
560415 |
67,0571% |
Benzīns |
2694 |
2,9% |
223989 |
30,3% |
18 |
0,4% |
226701 |
27,1262% |
Benzīns un gāze |
804 |
0,9% |
23852 |
3,2% |
4 |
0,1% |
24660 |
2,9507% |
Benzīns un naftas gāze |
583 |
0,6% |
21375 |
2,9% |
2 |
0,0% |
21960 |
2,6276% |
Elektrība |
35 |
0,0% |
1205 |
0,2% |
8 |
0,2% |
1248 |
0,1493% |
Benzīns un dabas gāze |
16 |
0,0% |
193 |
0,0% |
0 |
0,0% |
209 |
0,0250% |
Dabas gāze |
88 |
0,1% |
101 |
0,0% |
7 |
0,2% |
196 |
0,0235% |
Elektrība un benzīns |
0 |
0,0% |
194 |
0,0% |
0 |
0,0% |
194 |
0,0232% |
Elektrība un dīzeļdegviela |
0 |
0,0% |
50 |
0,0% |
0 |
0,0% |
50 |
0,0060% |
Dabas gāze un naftas gāze |
15 |
0,0% |
14 |
0,0% |
0 |
0,0% |
29 |
0,0035% |
Naftas gāze |
16 |
0,0% |
11 |
0,0% |
0 |
0,0% |
27 |
0,0032% |
Gāze |
8 |
0,0% |
6 |
0,0% |
0 |
0,0% |
14 |
0,0017% |
Dīzeļdegviela un gāze |
9 |
0,0% |
3 |
0,0% |
0 |
0,0% |
12 |
0,0014% |
Dīzeļdegviela un naftas gāze |
10 |
0,0% |
1 |
0,0% |
0 |
0,0% |
11 |
0,0013% |
Dīzeļdegviela un dabas gāze |
2 |
0,0% |
0 |
0,0% |
0 |
0,0% |
2 |
0,0002% |
Kopā |
92499 |
100,0% |
739124 |
100,0% |
4105 |
100,0% |
835728 |
100,0% |
Avots: VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
Ar 2016. gada 1. janvāri VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk- CSDD) veic transportlīdzekļu detalizētu uzskaiti pēc to izmantotās degvielas veida, jo iepriekš netika atsevišķi izdalīts, ar kāda veida gāzes degvielu tiek darbināts transportlīdzeklis. Statistikas dati liecina, ka uz 01.01.2021. vairāk nekā 94% no Latvijas autoparka veido ar fosilo degvielu (benzīns, dīzeļdegviela) darbināmi transportlīdzekļi, no tiem 67 % ir ar dīzeļdegvielu darbināmie transportlīdzekļi. Saskaņā ar CSDD datiem, elektrisko transportlīdzekļu skaits uz 01.01.2021. Latvijā sastādīja 0,1% no kopējā reģistrēto transportlīdzekļu skaita. Papildus jāmin, ka 2021.gada 1.janvārī Latvijā uzskaitē ir 33 kvadracikli, 23 motocikli un 515 mopēdi12, kas kā degvielu izmanto elektrību.
Avots: VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
3.1.1.attēls. Elektrisko transportlīdzekļu (kravas, vieglie un autobusi) skaita dinamika
Vērtējot elektrisko transportlīdzekļu skaita izmaiņas laika periodā no 01.01.2019. līdz 01.01.2021., secināms, ka elektrisko transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis no 680 līdz 1248, kas ir 84% pieaugums gada laikā.13
3.2. Kravu pārvadājumi
Avots: VSIA "Autotransporta direkcija"
3.2.1.attēls. Licencēto kravas pārvadātāju skaits Latvijā
Statistikas dati liecina, ka pārvadātāju skaits starptautiskajos kravu pārvadājumos sākot no 2016.gada ir pakāpeniski pieaudzis, 2020.gadā sasniedzot 4683 pārvadātāju skaitu, kas ir par 734 vairāk nekā 2014.gadā. Savukārt pārvadātāju skaits iekšzemes kravu pārvadājumos norādītajā periodā ir pakāpeniski samazinājies, 2017.gadā sasniedzot 262 pārvadātājus, kas ir par 70 mazāk nekā 2014.gadā. Salīdzinot ar 2017.gadu, 2020.gadā pārvadātāju skaits iekšzemes kravu pārvadājumos ir palielinājies par 7.
Avots: VSIA "Autotransporta direkcija"
3.2.2.attēls. Kravas transportlīdzekļi, kam izsniegtas licences kartītes vai Kopienas atļaujas kopijas
Kravas transportlīdzekļu skaits, kam ir izsniegtas licences kartītes vai Kopienas atļaujas kopijas, periodā no 2014. līdz 2019.gadam ir pakāpeniski palielinājies, skaitam samazinoties tikai 2020.gadā. Salīdzinot ar 2014.gadu, 2020.gadā kravas transportlīdzekļu skaits starptautiskajos pārvadājumos un iekšzemes pārvadājumos ir palielinājies attiecīgi par 1619 un 582. Latvijas pārvadātāju konkurētspēja un tirgus daļa ES pakāpeniski un stabili pieaug, kas ir acīmredzami pozitīvs rādītājs tautsaimniecībai.
Avots: VSIA "Autotransporta direkcija"
3.2.3. attēls. Starptautiskajos pārvadājumos (ar tiesībām veikt iekšzemes pārvadājumus) izmantojamo kravas TL sadalījums pa ekoloģiskajām klasēm
ATD statistikas dati liecina, ka starptautiskie kravu autopārvadātāji regulāri atjauno savus autoparkus un arvien vairāk iegādājas videi draudzīgākus un drošākus transportlīdzekļus. Veidot zaļāku un modernāku autoparku autopārvadātājus motivē iespēja kļūt par Eiropas Transporta ministru konferences (ETMK) daudzpusējo kravu pārvadājumu atļauju sistēmas dalībnieku un saņemt pieeju starptautiskajam kravu autopārvadājumu tirgum uz 42 valstīm.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
3.2.4.attēls. Kravu apgrozība Latvijas pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos
Statistikas dati liecina, ka kravu apgrozība Latvijas pārvadātāju veiktajos komercpārvadājumos laika posmā no 2014. gada līdz 2019. gadam ir bijusi svārstīga, apgrozībai augstāko punktu sasniedzot 2019. gadā, kad tika veikti 14092 tonnkilometri, kas ir par 1367 tonnkilometriem vairāk nekā 2014. gadā. Latvijas pārvadātāji ir spējuši saglabāt tirgus daļu un pārorientējuši savu darbību mainīgajos apstākļos, ko izraisījušas ģeopolitiskās pārmaiņas (Krievijas embargo un ES noteiktās sankcijas). Tai pašā laikā Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā kravu apgrozījums ir samazinājies salīdzinot ar 2019. gadu. Starptautiskie kravu pārvadājumi nevienā valstī pandēmijas laikā pilnībā ierobežoti netika, tomēr ir ievērojami palielinājusies autopārvadājumu veikšanas izmaksu sadaļa, jo ir jānodrošina personīgie aizsarglīdzekļi, jāievēro dažādi papildu ierobežojumi un kontroles procedūras, kas palielina pārvadājuma ilgumu un izmaksas. Ir samazinājies arī izsniegto licences kartīšu, Eiropas Kopienas atļaujas kopiju, digitālā tahogrāfa karšu un starptautisko atļauju skaits. 2020. gada 20.augustā arī stājās spēkā neviennozīmīgi vērtētā Mobilitātes pakotne14, kas, no vienas puses, transportlīdzekļa vadītājam piešķir lielāku elastību attiecībā uz darba un atpūtas laika uzskaiti, bet, no otras puses, autopārvadātājiem tiek uzlikti jauni pienākumi, kas rada administratīvo slogu un papildu izmaksas.
3.3. Institucionālā pārvaldība
Valsts politiku un pārvaldi autopārvadājumu jomā īsteno Satiksmes ministrija, savukārt ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā un autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā.
Satiksmes ministrija, īstenojot starpvaldību nolīgumos noteikto kompetenci, nodrošina starptautisko kravu un pasažieru autopārvadājumu atļauju kvotu saskaņošanu ar ārvalstīm un savstarpēju atļauju apmaiņu.
ATD darbības galvenais mērķis ir sekmēt pārvadājumu attīstību un pārvadātāju konkurētspējas palielināšanos. Tā nodrošina valsts pārvaldes funkciju administrēšanu autopārvadājumu jomā valstī.
ATD uztur un attīsta kvalitatīvu un juridiski pamatotu pakalpojumu kompleksu (sistēmu) pasažieru un kravu autopārvadājumu jomā atbilstoši valsts, sabiedrības un pārvadātāju interesēm godīgas un vienlīdzīgas pārvadātāju konkurences nodrošināšanai, vienlaicīgi aizsargājot Latvijas pārvadātāju intereses atbilstoši starptautiskajām un Eiropas Savienības tiesību normām.
ATD galvenie darbības uzdevumi kravu pārvadājumu jomā ir:
• veikt Eiropas Kopienas atļauju (to kopiju) un speciālo atļauju (licenču) un licences kartīšu izsniegšanu kravu, starptautisko un iekšzemes pārvadājumu veikšanai;
• veikt vienreizējo un daudzkārtējo atļauju izsniegšanu starptautisko pārvadājumu veikšanai;
• veikt pašpārvadājumu sertifikātu izsniegšanu iekšzemes kravas pašpārvadājumiem;
• veikt transportlīdzekļa vadītāja darba un atpūtas laika uzskaites digitālās kontrolierīces (tahogrāfa) karšu izsniegšanu;
• pārvadājumu vadītāja profesionālās kompetences sertifikātu izsniegšanu;
• autopārvadātāju informatīvās datu bāzes veidošanu un administrēšanu;
• piedalīties autopārvadājumus reglamentējošās juridiski tiesiskās bāzes pilnveidošanā.
Kontroles funkcijas kravu autopārvadājumu jomā nodrošina pašvaldības un Valsts policija, pašvaldības kontroles dienests, pārvadātāju kontroles dienesti, Valsts robežsardze, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes. Plašāks kontrolējošo iestāžu saraksts un to funkciju apraksts ir pieejams 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība".15
CSDD nodarbojas ar transportlīdzekļu reģistrāciju, autovadītāju kvalifikācijas eksāmenu pieņemšanu un vadītāja apliecību izsniegšanu, tehniskās apskates nodrošināšanu tehniskās apskates vietās un tehniskās kontroles nodrošināšanu uz ceļiem, veic ceļu drošības auditu un vispārēju pārraudzību, kā arī veido un uztur transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, informē un izglīto ceļu satiksmes dalībniekus.
3.4. Tiesiskais ietvars
• Autopārvadājumu likums;
• Bīstamo kravu aprites likums;
• Ceļu satiksmes likums;
• Autoceļu lietošanas nodevas likums;
• Administratīvās atbildības likums;
• Administratīvā procesa likums;
• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-3.
4. Dzelzceļš
Dzelzceļa transports ir viens no perspektīvākajiem sauszemes transporta veidiem gan drošības, gan ekoloģiskajā ziņā. 2018. gadā dzelzceļa transports radīja tikai 5,6% no kopējām SEG emisijām transporta sektorā, savukārt ceļu transports aptuveni 93,6%. No kopējā transportā izmantotā energoresursu apjoma dzelzceļa transports 2019. gadā veidoja 4%, kas ir ievērojami mazāk kā autotransports (83,5 %) un vairāk kā divas reizes mazāk kā starptautiskais gaisa transports (11,9%).
4.1. Statistika
4.1.1. Dzelzceļa infrastruktūra
Valsts dzelzceļa tīkla ekspluatācijas garums ir 1 860 km. Valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) kopējais sliežu ceļu garums ir 1781 km, no tiem:
1. Attiecībā uz sliežu skaitu iecirkņos:
- Vienceļa iecirkņi – 1423 km;
- Divceļu iecirkņi – 350 km;
- Daudzceļu iecirkņi – 8 km.
2. Attiecībā uz sliežu ceļu platumu:
- Pamata platuma – 1748 km;
- Šausrsliežu platuma – 33 km.
Sliežu ceļu platums LDz infrastruktūrā ir 1520 mm, izņemot līniju Gulbene – Alūksne, kuras sliežu ceļu platums ir 750 mm.
3. Attiecībā uz sliežu ceļu aprīkošanu ar kontakttīklu:
- Sliežu ceļi aprīkoti ar kontakttīklu – 250 km (šobrīd ar 3,3 kV līdzstrāvas kontakttīklu elektrificēto sliežu ceļu izvērstais garums – 507 km);
- Sliežu ceļi nav aprīkoti ar kontakttīklu – 1531 km.
4. Attiecībā uz sliežu ceļu aprīkošanu ar bloķēšanas sistēmu:
- Sliežu ceļi aprīkoti ar dispičercentralizācijas sistēmām – 1150 km;
- Sliežu ceļi aprīkoti ar autobloķēšanas sistēmām – 204 km;
- Sliežu ceļi aprīkoti ar pusautomātiskās bloķēšanas sistēmām – 367 km;
- Kustība organizēta ar dispečeru rīkojumiem vai ar manevru sastāviem – 60 km.
LDz pārvaldībā esošās publiskās lietošanas dzelzceļa tīkla infrastruktūrā ir:
- pasažieru stacijas: 141;
- pieturas punkti: 128 (no kuriem iekonservēti ir 61 pieturas punkti).
-
Avots: VAS "Latvijas dzelzceļš"
4.1.1.1. attēls. Dzelzceļa infrastruktūra Latvijā
Šobrīd notiek darbs pie jaunās Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līnijas Rail Baltica attīstības. Rail Baltica ir Transeiropas transporta tīkla (TEN-T) Ziemeļjūras – Baltijas koridora transporta sistēmas būtisks elements – pašreiz iztrūkstošais koridora starprobežu savienojums. TEN-T politikas mērķis ir izveidot transporta infrastruktūru un savienojumus, kas stiprina vienotu tirgu, nodrošinot preču un cilvēku netraucētu plūsmu, veicina izaugsmi, jaunu darbavietu rašanos un ES konkurētspēju. Rail Baltica nodrošinās ātrus, drošus un videi draudzīgus dzelzceļa pakalpojumus gan pasažieru (līdz 249 km/h), gan kravu (līdz 120km/h) pārvadājumiem.
Rail Baltica projekta ietvaros Latvijā notiek visu sešu (6) trases posmu projektēšana 265 km garumā:
- Igaunijas/Latvijas robeža -Vangaži;
- Vangaži -Salaspils -Misa;
- Upeslejas -Rīga -Misa ( pamata trase caur Rīgu)
- Rīgas Centrālais multimodālais transporta mezgls
- Rail Baltica savienojums ar starptautisko lidostu Rīga.
Projektēšanas fāzi kopumā Latvijā plānots noslēgt līdz 2023. gadam, bet jau 2020. gada nogalē ir uzsākta būvniecības fāze Rīgas Centrālajā dzelzceļa mezglā. 2021. gadā plānots uzsākt dzelzceļa līnijas Rail Baltica stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā " Rīga", kam sekos visas Rail Baltica līnijas izbūve. Vienlaikus tiek attīstīti punktveida objekti –multimodālais kravu mezgls Salaspils teritorijā, infrastruktūras apkopes punkti Skultē un Iecavā, kā arī ritošā sastāva depo Jaunmārupē.
Nodrošinot ātru vilcienu satiksmi starp Baltijas galvaspilsētām – no Rīgas uz Tallinu un Viļņu nepilnās 2h, no Tallinas līdz Viļņai – nepilnās 4h, Rail Baltica mainīs cilvēku ceļošanas paradumus, padarot tos videi draudzīgākus.
Rīgas Centrālā mezgla projektēšanas darbu rezultātā ir izstrādāti risinājumi, kas veicina dažādu transporta veidu integrāciju un transporta tīklu savietojamību vienā digitāli pārvaldāmā pakalpojumā, veidojot sasaisti starp Rīgas centrālo dzelzceļa staciju, starptautisko lidostu Rīga, reģionālo autoostu un reģionālo 1520 mm dzelzceļa tīklu, tādejādi veidojot multimodālu pasažieru pārsēšanās mezglu, kā rezultātā tiek nodrošināta ērta un ātra reģionu sasniedzamība.
Projekta risinājumos ir paredzēta vieta arī reģionālajai satiksmei – plānots izbūvēt līdz 15 reģionālās stacijas un pieturvietas Latvijā. Rail Baltica projekta ietvaros ir izstrādāts Rail Baltica vilcienu kustības plāns 2026.-2056.gadam un Rīgas Centrālā mezgla optimizācijas plāns, kā rezultātā 1435mm un 1520mm dzelzceļa līnijas veidos sinerģiju.
Avots: SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" publicitātes materiāls, 2019.
4.1.1.2. attēls. Rīgas Centrālais multimodālais transporta mezgls
AS "Pasažieru vilciens" pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu veic 5 neelektrificētās un 4 elektrificētās līnijās. Maršrutu kopējais garums ir 1023 kilometri, no kuriem 249 kilometri ir elektrificētās līnijas. Visi maršruti ir iekšzemes dzelzceļa pārvadājumi, izņemot maršrutu Lugaži – Valga.
Elektrificētās līnijas/maršruti:
- Rīga–Olaine–Jelgava;
- Rīga–Ogre–Lielvārde–Aizkraukle;
- Rīga–Dubulti–Sloka–Ķemeri–Tukums 2;
- Rīga–Vecāķi–Carnikava–Saulkrasti–Skulte.
Neelektrificētās līnijas/maršruti:
- Rīga–Sigulda–Cēsis–Valmiera–Lugaži–Valga;
- Rīga–Rēzekne–Zilupe;
- Rīga–Krustpils–Daugavpils-Krāslava;
- Rīga–Dobele–Liepāja;
- Rīga–Madona–Gulbene.
Dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūras modernizācija
Jaunbūvējot un modernizējot dzelzceļa pasažieru infrastruktūru, VAS "Latvijas dzelzceļš" pašreiz ir modernizējis 25 dzelzceļa pasažieru stacijas un pieturas punktus un ir organizēts publiskais iepirkums vēl 48 dzelzceļa staciju un pieturas punktu modernizācijai un izbūvei, ko plānots realizēt projekta "Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija" ietvaros, piesaistot publisko finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas ietvaros. Projekta mērķis ir izbūvēt stacijās paaugstinātās pasažieru platformas, uzlabojot pasažieru un vilcienu kustības drošību, pasažieru apkalpošanas kvalitāti un komfortu, kā arī samazinot ietekmi uz vidi. Kopumā plānots modernizēt dzelzceļa pasažieru infrastruktūru līnijās: Rīga – Jelgava, Rīga – Tukums II, Rīga - Krustpils un Zemitāni – Skulte.
Arī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda Darbības programmas ietvaros plānots turpināt dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizāciju, veicot vēl 40 dzelzceļa staciju un pieturas punktu modernizāciju līnijās: Rīga – Lugaži, Krustpils – Indra un Krustpils – Zilupe.
Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija vilcienu ātruma paaugstināšanai
Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums pa dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h, bet kravas vilcieniem – līdz 90 km/h. LDz dzelzceļa infrastruktūras vilcienu kustības ātruma ierobežojumi noteikti 20.06.2017. rīkojumā Nr.D-1.14./128-2017 "Par vilcienu kustības ātrumu noteikšanu" (ar grozījumiem).
Blīvi apdzīvoto centru sasniegšanai, mobilitātes veicināšanai ir būtiski nodrošināt vilcienu ātruma paaugstināšanu. Visefektīvāk šādus ieguldījumus ir veikt tajos dzelzceļa posmos, kuros ir lielāks attālums starp stacijām un vilciena gaitai ir iespējams paātrināties. Ir identificētas divas dzelzceļa līnijas, kurās būtu nepieciešams palielināt vilciena ātrumu, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmas apgrozījumu.
- Dzelzceļa līnija Rīga – Cēsis:
Divceļa līnijā no Rīgas līdz Cēsīm ir nepāra ceļš, kura garums ir 95 km un pāra ceļš – 52 km. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums Rīga - Cēsis pa LDz dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h un vilciens šo attālumu veic aptuveni 70 minūtēs. Veicot infrastruktūras modernizāciju iespējams vilcienu kustības ātrumu paaugstināt līdz 140 km/h un samazināt ekspreša vilcienu braukšanas laiku par aptuveni 10-15 minūtēm.
- Dzelzceļa līnija Krustpils-Rēzekne:
Vienceļa dzelzceļa līnija Krustpils - Rēzekne ir 95 km gara. Šobrīd maksimālais pieļaujamais pasažieru vilcienu ātrums Krustpils - Rēzekne pa LDz dzelzceļa infrastruktūru ir līdz 120 km/h un vilciens šo attālumu veic aptuveni 60 minūtēs. Veicot infrastruktūras modernizāciju iespējams vilcienu kustības ātrumu paaugstināt līdz 140 km/h un samazināt ekspreša vilciena braukšanas laiku par aptuveni 10 minūtēm.
Vienotas vilcienu kustības plānošanas un vadības informācijas centrs
Lai nodrošinātu operatīvu visas publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzraudzību un vilcienu kustības vadības lēmumu pieņemšanu, paredzēts izveidot vienoto vilcienu kustības plānošanas un vadības centru. Centra darbība ļautu palielināt iecirkņu caurvedes spēju, uzlabojot vilcienu kustības grafiku, paaugstinot vilcienu satiksmes drošības līmeni un efektīvu ārkārtas situāciju risināšanu, kā arī radīt priekšnosacījumus konkurētspējīgu un kvalitatīvu dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu sniegšanai. Ieviešot jaunu vilcienu kustības plānošanas un vadības sistēmu, visā publiskās lietošanas dzelzceļa tīklā palielināsies publiskās lietošanas dzelzceļa caurlaides spēja, un līdz ar to arī Latvijas transporta koridoru starptautiskā konkurētspēja. Vienlaikus, automatizējot operācijas vilcienu kustības vadības procesos, samazināsies drošības riski, kā arī samazināsies ar informācijas aprites procesu saistītās izmaksas un lēmumu pieņemšanas laiks.
Dzelzceļa tīkla elektrifikācija
Dzelzceļa tīkls ir būtisks pasažieru un kravu pārvadājumu veikšanai. Pasažieru pārvadājumi, izmantojot elektrovilcienus, tiek veikti iecirkņos − Rīgas Pasažieru stacija – Jelgava; Torņakalns – Tukums II; Rīgas Pasažieru stacija –Zemitāni – Skulte; Rīgas Pasažieru stacija – Aizkraukle; Zemitāni – Šķirotava, bet ārpus Rīgas un Pierīgas pasažieru pārvadājumi tiek veikti ar dīzeļvilcieniem. Savukārt, kravu pārvadājumi šobrīd tiek veikti tikai ar dīzeļvilcieniem.
Sākot ar 2012.gadu dzelzceļa kravu apjomi ir bijuši ļoti svārstīgi ģeopolitisku apstākļu dēļ, taču 2020.gadā ir piedzīvots kravu pārvadājumu apjoma samazinājums jau par 50%, salīdzinot ar 2019.gadā pārvadāto kravu apjomu. Savukārt, pasažieru segmentā pēdējo piecu gadu laikā ir vērojams lēns, bet stabils pieaugums. 2015.gadā tika pārvadāti 17 milj. pasažieru, bet 2019. gadā 18 milj. pasažieru. Diemžēl Covid-19 pandēmijas rezultātā 2020.gadā dzelzceļu pasažieru pārvadājumos bija vērojams kritums, sasniedzot tikai 12 milj. pārvadāto pasažieru skaitu. Tomēr nākotnē paredzams, ka pieaugs pasažieru pārvadājumu nozīmība, īpaši pēc jauno elektrovilcienu iegādes un intervālu kustības grafika uzsākšanas.
Mūsdienās dzelzceļa satiksme spēj nodrošināt pārvietošanās ātrumu un precizitāti, kas pasažieriem atvieglo laika plānošanu, jo nav jāparedz situācijas, kad transports varētu nokļūt sastrēgumā. Tāpat pieaug pieprasījums pēc multimodāliem transporta nodrošinājumiem. Tā kā dzelzceļš ir viegli kombinējams ar citiem transporta veidiem, attīstoties dzelzceļa infrastruktūrai un maršrutu piedāvājumam, paredzams, ka tuvākajā nākotnē dzelzceļš kļūs par mugurkaulu pasažieru pārvadājumos. Ņemot vērā mobilitātes attīstības tendences, ir būtiski nodrošināt mūsdienām atbilstošu dzelzceļa infrastruktūru, kas spētu apmierināt esošās un nākotnē nepieciešamās pasažieru un kravu pārvadājumu vajadzības.
Viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ir dzelzceļa tīkla elektrificēto līniju kapacitāte un iespējas to paplašināt. Esošo dzelzceļa elektrificēto līniju infrastruktūra (kontakttīkls, apakšstacijas, kontakttīklu balsti) ir tehniski novecojusi un to dzīves cikls pārsniedz 40 gadus. Lai modernizētu esošo dzelzceļa elektrificēto līniju infrastruktūru, kā arī, lai nodrošinātu elektrificētās zonas palielināšanu, plānots veikt esošās 3.3kV sistēmas nomaiņu uz 25kV sistēmu un elektrificēt jaunus dzelzceļa posmus, ņemot vērā publiskā finansējuma pieejamību. Pāreja uz 25 kV sistēmu sniedz vairākas priekšrocības, tostarp samazina energoapgādes iekārtu izmaksas, uzlabo efektivitāti, kā arī stabilizē strāvas padeves efektivitāti līnijās.
Ņemot vērā, pasažieru un kravu kustības organizāciju, kā arī projekta Rail Baltica plānotos būvdarbus Rīgas mezglā, un sinerģiju ar citiem dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem, dzelzceļa tīkla elektrifikācija ir realizējama pa posmiem, veicot ieguldījumus pakāpeniski. Atkarībā no publiskā finansējuma pieejamības Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda Darbības programmas ietvaros, kā arī Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, plānots modernizēt esošos elektrificētos iecirkņus Rīgas mezglā, Rīgas – Tukums līnijā, Torņakalns – Jelgava līnijā, Rīga – Aizkraukle līnijā, kā arī paplašināt elektrificēto zonu Zasulauks – Bolderāja un Aizkraukle – Krustpils līnijās.
Dzelzceļa radītā vides piesārņojuma sanācija
1991. gadā no Baltijas dzelzceļa pārvaldes pārņemot dzelzceļa infrastruktūru, VAS "Latvijas dzelzceļš" īpašumā nonāca infrastruktūras objekti, kuros tika identificēts ļoti augsts augsnes un gruntsūdens piesārņojums. Piesārņojuma rašanās iemesli ir dažādi – tehnoloģiskie pasākumi stacijās, atvērta tipa naftas produktu noliešana un uzglabāšana tvertnēs, avārijas, ritošā sastāva kvalitāte, u.c.
2018. gadā apzinātas LDz īpašumā esošās piesārņotās un vēsturiski piesārņotās vietas un piesārņojuma indikatīvais apjoms, kuru nepieciešams likvidēt, lai sasniegtu LR normatīvajos aktos noteikto pieļaujamo piesārņojuma robežlīmeni augsnē un gruntsūdenī.
Apsekošanas laikā identificēti objekti, kuros ne tikai vizuāli novērojams, bet arī detalizētas izpētes rezultāti uzrāda augstu grunts un gruntsūdens piesārņojuma pakāpi. Šiem objektiem ieteikts piešķirt prioritāru nozīmi sanācijas veikšanai: stacijas "Višķi" teritorijā esošā naftas produktu pārsūknēšanas stacija, stacijas "Skrunda" teritorijā esošā bitumena bāze, Vagonu parka teritorija, Šķirotavas stacijas teritorijā esošie divi objekti un Gulbenes stacijas teritorijā esošā degvielas bāze.
Sanācijas darbi augstāk minētajiem objektiem paredz kompleksus un finansiāli apjomīgus pasākumus naftas produktu piesārņojuma likvidēšanai no grunts un gruntsūdens, nosakot piemērotākās utilizācijas un attīrīšanas metodes, ņemot vērā objekta atrašanās vietu, piesārņojuma veidu un tā apjomu. Sanācijas darbu apjomi un to veikšana lielā mērā ir atkarīga no publiskā finansējuma pieejamības.
Likvidējot vēsturisko piesārņojumu LDz objektos, tiks uzlabota vides kvalitāte, mazināts piesārņojuma līmenis un negatīvās ietekmes risks uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi un ekosistēmu, tiks novērsta piesārņojumu tālākā izplatīšanās un nonākšana pazemes un virszemes ūdens tilpēs, kā arī tiks radīta iespēja attīrīto teritoriju izmantot esošo dzelzceļa infrastruktūras objektu rekonstrukcijai un paplašināšanai vai jaunu objektu izbūvei.
4.1.2. Kravu pārvadājumi
No valsts kopējā sauszemes pārvadājumu apjoma dzelzceļa kravu pārvadājumu īpatsvars 2020.gadā sastādīja 24 %. Dzelzceļa kravu pārvadājumu struktūrā 90% ir starptautiskie dzelzceļa kravu pārvadājumi, galvenokārt no Krievijas un Baltkrievijas uz Latvijas ostām (Austrumu–Rietumu tranzīta koridors), iekšzemes pārvadājumi tikai 10 %, kas izskaidrojams ar salīdzinoši īsajiem pārvadājumu attālumiem. Arvien nozīmīgāku lomu tuvākajā nākotnē ieņems arī pārvadājumi Ziemeļu–Dienvidu virzienā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
4.1.2.1. attēls. Kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā
2019. gadā sākās strauja tranzīta kravu plūsmas samazināšanās Austrumu-Rietumu dzelzceļa koridorā, kas 2020.gadā ir turpinājusies. 2020.gadā starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos pārvadāto kravu apjoms samazinājās par 17.7 milj. tonnu jeb 45%. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi 2020.gadā uz un no Latvijas ostām samazinājās par 51.6%, to īpatsvars starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos bija 69.4%.
2020.gadā dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs sastādīja 24.1 milj.tonnu, kas ir par 42% mazāk salīdzinot ar 2019.gadu. Tranzīta kravu apmērs bija 3.7 milj.tonnu, kas ir kritums par 18% salīdzinājumā ar 2019.gadu, importa kravu apmērs bija 16.3 milj.tonnu, kas ir par 50% mazāk, bet eksporta kravu – 2.02 milj.tonnu, kas ir kritums par 11%. Kravu pārvadājumu apjoma samazināšanos transporta un tranzīta nozarē veicināja gan fosilo izejvielu (akmeņogles, nafta un naftas produkti) cenu kritums globālajos tirgos, gan arī ģeopolitiskā situācija.
Analizējot kravu pārvadājumu struktūru, redzams, ka lielāko pārvadājumu daļu jeb 26.6% veido naftas un naftas produktu pārvadājumi (6.4 milj.tonnu). Otru lielāko īpatsvaru pārvadājumos veido graudi un graudu produkti - 18.1% (4.36 mij.tonnu), un salīdzinot ar 2019.gadu pārvadājumu apjoms ir palielinājies par 6.5%. Trešā lielāko pārvadāto kravu grupu veidoja akmeņogle, lai gan šajos pārvadājumos vērojams arī lielākais pārvadāto kravu kritums - par 77% (4,04 milj.tonnu) salīdzinot ar 2019.gadu. Pārvadājumus apjoms 2020.gadā palielinājies tādos kravu segmentos kā kokmateriālu pārvadājumi (palielinājies par 4.2% salīdzinājumā ar 2019.gadu, sasniedzot 2,06 milj.tonnu un to īpatsvaram veidojot 8.6% no kopējiem kravu pārvadājumiem) un minērālvielu pārvadājumi (palielinājums par 28.1%, sasniedzot 542 tonnu jeb 2.2% no kopējā kravu pārvadājumu apjoma).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
4.1.2.2. attēls. Kravu apgrozība dzelzceļa transportā
Tāpat no 2014.gada vērojams kravu apgrozības samazinājums dzelzceļa transportā: 2014.gadā tas sastādīja 19440.7 milj. t/km, 2015.gadā – 18905.9 milj. t/km, 2016.gadā – 15872.8 milj. t/km, 2017.gadā – 15013.7 milj. t/km, 2018.gadā – 17858.8 milj. t/km, 2019.gadā- 15018.8 milj. t/km, 2020.gadā- 7979,4 milj. t/km, kas ir par 47% mazāk nekā gadu iepriekš.
Vilcienu nobraukto kilometru skaits 2020. gadā kravu pārvadājumos ir samazinājies par 43%, salīdzinot ar 2019. gadu, bet pasažieru pārvadājumos - palielinājies par 0,8%. 2020. gadā dzelzceļa infrastruktūra tika izmantota, lai pārvadātu 24,1 miljonus tonnu kravu, veicot 4,65 miljonus vilcienu kilometru, savukārt, pārvadājot 12,7 miljonus pasažieru, ir veikti 5,8 miljoni vilcienu kilometru.
4.2. Institucionālā pārvaldība
Valsts politiku dzelzceļa transporta jomā īsteno Satiksmes ministrija atbilstoši politikas plānošanas dokumentiem. Valsts dzelzceļa administrācija (turpmāk- VDzA) saskaņā ar Dzelzceļa likuma 30.pantu īsteno valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē. VDzA veic dzelzceļa nozares regulatīvās iestādes funkcijas, tajā skaitā, uzrauga dzelzceļa jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu prasību izpildi. Papildus VDzA veic arī neregulatīvās funkcijas tādas kā pārvadātāju licencēšanu, dzelzceļā reģistru uzturēšanu, kā arī īsteno vides politiku.
Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (turpmāk- VDzTI) saskaņā ar Dzelzceļa likuma 33.pantu īsteno valsts pārvaldes funkciju dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas uzraudzībā un kontrolē, lai nodrošinātu minēto jomu regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu un izpildi, atbilstoši Dzelzceļa likuma 33., 33.3, 33.4, 34 1, 35.1-35.2, 36.1, 36.5, 36.6, 37.1., 43.1- 438 pantā noteiktajam.
Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (turpmāk – TNGIIB) atbilstoši starptautisko un Latvijas tiesību aktu prasībām organizē, veic un kontrolē dzelzceļa negadījumu un incidentu izmeklēšanu.
Izstrādājot nozares politiku un normatīvos aktus dzelzceļa apakašnozarē, Satiksmes ministrija sadarbojas ar LDz, kas saskaņā ar Dzelzceļa likuma 6., 10.-13.pantu veic valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja funkcijas, kā arī ar AS "Pasažieru vilciens", kas nodrošina dzelzceļa pasažieru pārvadājumus. Satiksmes ministrija ir noslēgusi deleģēšanas līgumu 28.12.2018 Nr. SM 2018/-56, grozījumi 07.01.2020 ar SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (turpmāk - EDzL), saskaņā ar kuru EDzL tiek deleģēts uzdevums organizēt darbus Rail Baltica valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objekta izveidei saskaņā ar CEF Finansēšanas līgumiem. Atbilstoši Satiksmes ministrijas mērķim koncentrēt atbildību par Rail Baltica projekta Latvijas aktivitāšu ieviešanu vienā uzņēmumā un Ministru Kabineta 08.09.2020. Protokollēmuma Nr.53 34.§, Satiksmes ministrija pārskata EDzL un RB Rail AS deleģētās funkcijas Rail Baltica aktivitāšu ieviešanā, vairākas EDzL deleģētās funkcijas no 2021.gada nododot RB Rail AS.
4.3. Tiesiskais ietvars
• Dzelzceļa likums;
• Dzelzceļa pārvadājumu likums;
• Bīstamo kravu aprites likums;
• Likums "Par Igaunijas Republikas valdības, Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgumu par Rail Baltic/Rail Baltica dzelzceļa savienojuma izveidi";
• Pašreiz Latvijas Republikā starptautiskos dzelzceļa pasažieru un kravu pārvadājumus regulē šādi starptautiskie tiesību akti:
o Konvencija par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF);
o Nolīgums par pasažieru starptautisko satiksmi (SMPS);
o Nolīgums par starptautisko dzelzceļa kravu satiksmi (SMGS).
• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-1.
5. Pasažieru pārvadājumi
Latvijā sabiedriskā transporta pakalpojumi pilda sociālu funkciju, nodrošinot iedzīvotāju tiesības uz brīvu pārvietošanos un iedzīvotāju pārvietošanās vajadzību un pieprasījuma pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem apmierināšanu. Tas ir būtisks instruments ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā. Šobrīd Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums garantē, ka iedzīvotājiem tiek nodrošināta iespēja nokļūt uz izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, darbavietām un valsts un pašvaldību institūcijām to normālajā (vispārpieņemtajā) darba laikā. Sabiedriskais transports ir arī alternatīva privātā transporta izmantošanai, tādēļ ir nepieciešams nodrošināt konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu, tā vienlaikus veicinot ietekmes uz vidi mazināšanu.
Lai nodrošinātu pēc iespējas racionālāku, optimālu un izmaksu efektīvu sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, kurā tiek nodrošināti visiem pieejami un noteikta apjoma valsts garantēti sabiedriskā transporta pakalpojumi, maršrutu tīklu pilsētas nozīmes maršrutos pārzina republikas pilsētas, savukārt reģionālajos pārvadājumos, atbilstoši Sabiedriskā transporta padomes uzdevumam pārzin un organizē ATD.
5.1. Statistika
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
5.1.1..attēls. Pasažieru pārvadājumi (milj. cilvēku)
Sākot no 2015.gada ir vērojams pasažieru skaita pieaugums dzelzceļa transportā, 2019.gadā sasniedzot 18,6 miljonus pasažieru, savukārt tajā pašā laikā pilsētas elektriskajā transportā ir vērojams pasažieru skaita samazinājums. Pēdējos gados ir novērojams ar vilcieniem pārvadāto pasažieru skaita pieaugums. Kopumā braucienu skaits laikā no 2016.gada līdz 2019.gadam ir ar nelielu pieaugošu tendenci. Pasažieru skaita pieaugums 2019,gadā bija vērojams gandrīz visās vilcienu līnijās gan elektrovilcienu, gan dīzeļvilcienu maršrutos, savukārt 2020.gadā Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultātā visās vilcienu līnijās bija vērojams pasažieru skaita kritums. Elektroniski iegādāto biļešu skaita īpatsvars no 2018.gada decembra līdz 2020.gada decembrim ir pieaudzis par 18%. Minēto pieaugumu ir nodrošinājusi ieviestā lojalitātes programma, kura kopš 2019.gada augusta piemēro 5% un no 2020.gada janvāra līdz pat 10% atlaidi visām internetā un mobilajās lietotnēs pārdotajām AS "Pasažieru vilciens" elektroniskajām biļetēm.
Ievērojot ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" izsludināto ārkārtējās situācijas stāvokli no 2020. gada 12. marta līdz 9.jūnijam, ar Ministru kabineta rīkojumu Nr.655 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" izsludināto atkārtoto ārkārtējās situācijas stāvokli no 2020.gada 9.novembra un ārkārtējās situācijas laikā noteiktos ierobežojošos pasākumus vīrusa infekcijas Covid-19 izplatības ierobežošanai, salīdzinot 2020.gada 12 mēnešu rezultātus ar tādu pašu periodu pērn, vērojams būtisks pasažieru skaita samazinājums. Vilcienu satiksmē pasažieru skaits 2020.gada 12 mēnešos salīdzinājumā ar 2019.gada 12 mēnešiem mazinājies par 31%, pārvadājumos ar regulārās satiksmes autobusiem par 38%, bet pilsētu elektriskā transporta satiksmē par 35%. Pārvadājumos ar regulārās satiksmes autobusiem pasažieru apgrozība 2020.gada 12 mēnešos salīdzinājumā ar 2019.gada 12 mēnešiem mazinājusies par 37%, bet vilcienu satiksmē par 36%.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
5.1.2..attēls. Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā
Lai veicinātu iedzīvotājus izvēlēties sabiedrisko transportu, ATD kopā ar Satiksmes ministriju izstrādāja, un Latvijas valdība 2019.gadā atbalstīja Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021.-2030.gadam16. Saskaņā ar koncepciju dzelzceļš noteikts kā transporta sistēmas mugurkauls – maršrutos ar lielu pasažieru plūsmu pārvadājumi tiks nodrošināti ar dzelzceļa transportu, autobusi veiks pasažieru nogādāšanu līdz vilcienam. Pārvadājumi ar autobusiem tāpat tiks veikti vietās, kur vilciens nekursē. Sākot ar 2022. gada otro pusgadu, līdz ar jauno elektrovilcienu iegādi, tiks ieviests regulārā intervāla grafiks, kas ne tikai palielinās vilcienu pieejamību, bet arī sniegs vispārēju priekšstatu, kad (vai pēc cik ilga laika) gaidāms vilciens, nemeklējot kustības sarakstu. Reģionālās nozīmes autobusu maršrutos, kas tiks veikti paralēli dzelzceļa maršrutiem, Pierīgas savienojumos Rīga–Ogre, Rīga – Salaspils, Rīga-Jelgava, Rīga- Olaine, Rīga- Jaunķemeri, Rīga- Sloka, Rīga-Sigulda, Rīga-Daugavpils, ar kuriem pēc būtības tiek apkalpotas tās pašas apdzīvotās vietas, pārvadājumi tiks nodrošināti uz komerciālajiem principiem, kuri ir iekļauti informatīvajā ziņojumā "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam" un ir ietverti likumprojektā "Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā" (687/Lp13), kas stājās spēkā 2020.gada 30.decembrī.
Tāpat no 2021.gada tiks veidota vienota sabiedriskā transporta biļešu sistēma (VBNIS), kuras izstrādei ATD jau ir pabeigusi iepirkumu procedūru un uzsākusi informācijas sistēmas izstrādi. Izmantojot šo sistēmu tiks nodrošināta biļešu tirdzniecība reģionālās nozīmes maršrutos braucieniem ar vilcienu un autobusu, ieviesta vienotā biļete braucienam ar pārsēšanos citā autobusā vai vilcienā. Šo noliktavas sistēmu izmantos pārvadātāji, autoostas, komercsabiedrības (tostarp tīmekļvietnes un mobilās lietotnes). Sistēmas uzdevums ir sakārtot biļešu tirdzniecības organizēšanas jautājumus un efektivizēt valsts budžeta līdzekļu kontroli, nodrošinot vienotas sabiedriskā transporta biļešu noliktavas funkcijas gan biļešu tirdzniecības nodrošināšanā, gan pārdoto biļešu uzskaitē.
Automātiskā piekļuve šai sistēmai tiks nodrošināta pārvadātājiem, kuriem ir piešķirtas tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes dotētajos maršrutos, biļešu tirdzniecībai transportlīdzekļos, reģistrētām autoostām, kurām autoostā obligāti sniedzamo pakalpojumu klāstā ir noteikta biļešu tirdzniecība, un dzelzceļa stacijās esošajām biļešu tirdzniecības kasēm, kurās tiek nodrošināta biļešu tirdzniecība tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem.
Lai uzlabotu un attīstītu integrēta sabiedriskā transporta sistēmu Latvijā, nodrošinot ērtu piekļuvi pakalpojumiem un iestādēm visā valstī, Satiksmes ministrija iesniegusi pieteikumu Eiropas komisijas plānotajiem analītiskajam pētījumiem Eiropas strukturālo reformu atbalsta programmā, īstenojot vispārēju rīcības plānu ar ieteikumiem, kā pilsētas un starppilsētu sabiedrisko transportu integrēt vienā sabiedriskā transporta vadības sistēmā un lai veicinātu efektīvāku pāreju uz tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu parku Latvijā, Eiropas komisija plāno veikt analītisku pētījumu par nepieciešamajām efektīvajām izmaiņām transportlīdzekļu parka struktūrā.
Tāpat ATD saskaņā ar Centrālās finanšu līgumu aģentūras un VARAM 2019.gada 26. jūlija noslēgto vienošanos par projekta Nr.2.2.1.1/19/I/002 "Publiskās pārvaldes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju arhitektūras pārvaldības sistēma - 2.kārta" (turpmāk – Projekts) īstenošanu, ir noslēgusi sadarbības līgumu Nr. IKT/7/2021 ar VARAM. Atbilstoši Līguma nosacījumiem Autotransporta direkcijas pienākumos ietilpst nepieciešamā integrācijas risinājuma izveide starp Autotransporta direkcijas pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju uzskaites informācijas sistēma" (BMA) un Projekta ietvaros izveidojamo braukšanas maksas atvieglojumu sistēmu (AVIS). Saskaņā ar noslēgtā Līguma nosacījumiem Autotransporta direkcijai BMA sistēmas integrēšanā ar AVIS jānodrošina šādu datu saņemšana no BMA sistēmas par atvieglojumu klasifikatoriem: personām - atvieglojuma saņēmējiem, piešķirto atvieglojumu reģistru – personu sasaisti ar valsts noteiktiem braukšanas maksas atvieglojumiem un atvieglojuma darījuma datiem – dati no valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu pakalpojumu sniedzējiem (pārvadātājiem) par personas reģistrētajiem braucieniem.
5.2. Institucionālā pārvaldība
Valsts pārvaldi sabiedriskā transporta nozarē, saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, Autopārvadājumu likumu un citiem saistošajiem normatīvajiem aktiem, atbilstoši savai kompetencei īsteno:
• Satiksmes ministrija, izstrādājot nozares attīstības politiku;
• Sabiedriskā transporta padome;
• ATD:
o sadarbībā ar attiecīgajām plānošanas reģionu institūcijām izstrādā un plāno maršrutu tīkla reģionālās nozīmes maršrutus, sniedz priekšlikumus Sabiedriskā transporta padomei attiecībā uz maršrutu tīkla pārzināšanu;
o sabiedriskā transporta padomes uzdevumā organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos;
o nodrošina sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu un piešķiršanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;
o sagatavo priekšlikumus sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu un to izmaiņu noteikšanai, kā arī citos jautājumos Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā;
o organizē ar sabiedrisko transportu saistītos pakalpojumus;
o uztur vienotu sabiedriskā transporta pakalpojumu datubāzi un uzskaites sistēmu;
o sadarbojas ar līniju būvju īpašniekiem un infrastruktūras pārvaldītājiem;
o izveido un uztur braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju informācijas sistēmu, kurā veic informācijas apstrādi par pasažieriem, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajos aktos noteiktos braukšanas maksas atvieglojumus.
o uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu sabiedriskā transporta nozarē;
o veic autoostu reģistrāciju un autoostu darbības uzraudzību;
o izsniedz speciālās atļaujas (licences) un licences kartītes pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglajiem automobiļiem;
o veic taksometru vadītāju reģistrāciju;
o veic tīmekļvietnes vai mobilās lietotnes pakalpojuma sniedzēju pasažieru komercpārvadājumos ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem reģistrāciju un darbības uzraudzību.
• plānošanas reģioni pašvaldību interesēs pārzina sabiedrisko transportu maršrutu tīkla reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos;
• republikas pilsētu pašvaldības pārzina maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutus savas pilsētas administratīvajā teritorijā;
• republikas pilsētu pašvaldību un plānošanas reģionu kompetencē ir taksometru pārvadājumu licencēšana savā administratīvajā teritorijā.
Kontroles funkcijas pasažieru autopārvadājumos un pārvadājumos pa dzelzceļu nodrošina pašvaldības un Valsts policija, pašvaldības kontroles dienests, pārvadātāju kontroles dienesti, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes, kā arī Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija un Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Plašāks kontrolējošo iestāžu saraksts un to funkciju apraksts ir pieejams 2011. gada 24. maija noteikumos Nr. 411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība"17 un arī likumā "Dzelzceļa likums"18.
5.3. Tiesiskais ietvars
• Autopārvadājumu likums;
• Dzelzceļa pārvadājumu likums;
• Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums;
• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti.
6. Satiksmes drošība
2018.gada 17.maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar Stratēģisko rīcības plānu ceļu satiksmes drošībai un 2019.gada 19.jūnijā - Ceļu satiksmes drošības politikas pamatnostādnēm 2021.-2030.gadam, kurā norādīta nepieciešamība pēc Ceļu satiksmes drošības rādītāju (Key performance indicators (KPIs) for road safety) datu ieviešanu un ziņošanu. Ceļu satiksmes drošības rādītāji ir neatņemama turpmākas ceļu satiksmes drošības politikas ieviešanas sastāvdaļa, kas ir pamatā Eiropas Komisijas Ceļu satiksmes drošības politikas pamatnostādnēm nākamajam desmit gadu plānošanas periodam, lai iegūtu skaidrāku izpratni par dažādiem jautājumiem, kas ietekmē kopumā esošās ceļu satiksmes drošības politikas īstenošanu un efektivitāti. Tādējādi Eiropas Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstu ekspertiem ir izstrādājusi galvenos Ceļu satiksmes drošības rādītājus (KPI).
2020.gada 4.martā Eiropas Komisija publicēja informāciju par uzsaukumu projektam "Atbalsts dalībvalstīm ceļu satiksmes drošības indikatoru statistikas noteikšanas ieviešanā" (Programme Support Action (PSA) to support Member States in collecting Key Performance Indictors (KPIs) for road safety"), kura mērķis ir palīdzēt dalībvalstu iestādēm apkopot ceļu satiksmes drošības galvenos darbības rādītājus un izstrādāt kopēju metodoloģiju ceļu satiksmes drošības infrastruktūras novērtēšanai visā tīklā. Ievērojot nepieciešamību izpildīt Latvijas Republikas saistības, tā pievienojusies konsorcija projektam datu vākšanas īstenošanai, kurā koordinatora funkcijas pilda Beļģijā reģistrētais VIAS institūts, kurš sagatavojis dalībvalstu kopīgo pieteikumu un kas arī apstiprināts no Eiropas Komisijas puses. Projekta ietvaros koordinators izstrādās datu vākšanas metodikas vadlīnijas, uz kuru pamata katra dalībvalsts sagatavos savu datu vākšanas metodiku un veiks nepieciešamās procedūras datu savākšanai, tostarp, iepirkumu procedūras. Ceļu satiksmes drošības rādītāji turpmāk dalībvalstīm būs jāiesniedz katru gadu.
Ceļu satiksmes drošības rādītāji ietver tādus rādītājus, kas raksturo ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību, transportlīdzekli un infrastruktūru:
6.1.tabula
Ceļu satiksmes drošības rādītāji
Indikators |
Paskaidrojums |
|
1 |
Ātrums |
Transportlīdzekļu skaits (%), kuri neievēro atļautā ātruma ierobežojumus |
2 |
Drošības jostas |
Transportlīdzekļu pasažieru skaits (%), kuri nelieto drošības jostas vai nelieto bērnu sēdeklīšus |
3 |
Drošības aprīkojums |
Motociklu un mopēdu vadītāju un pasažieru skaits (%), kuri nelieto drošības ķiveres |
4 |
Alkohola lietošana |
Transportlīdzekļu vadītāju skaits (%), kuri piedalās ceļu satiksmē virs pieļaujamā alkohola daudzuma asinīs |
5 |
Uzmanības novēršana |
Transportlīdzekļu vadītāju skaits (%), kuri transportlīdzekļa vadīšanas laikā izmanto mobilās viedierīces |
6 |
Transportlīdzekļu drošība |
Jaunu transportlīdzekļu skaits (%), kuri atbilst augstākajai satiksmes drošības klasei |
7 |
Infrastruktūras drošība |
Kopējais autoceļu garums (%), kuri atbilst augstākajām satiksmes drošības prasībām |
8 |
CSNg seku likvidācija |
Laiks (minūtes un sekundes), kāds nepieciešams, lai pēc CSNg un izsaukuma zvana glābējiem, glābēji ierodas CSNg vietā |
Avots: Eiropas Komisija "ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars 2021.–2030. gadam. Turpmākie pasākumi ceļā uz "nulles vīziju" ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars 2021.–2030. gadam. Turpmākie pasākumi ceļā uz "nulles vīziju"", 2019.
6.1. Statistika
Avots: VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
6.1.1. attēls. Ceļu satiksmes negadījumu ar cietušajiem skaita dinamika Latvijā
Statistikas dati rāda, ka 2020.gadā ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk- CSNg) skaits, kuros ir cietušie, salīdzinājumā ar 2019.gadu ir samazinājies par 326 jeb par 9% un tas ir turpinājis samazināties kopš 2018.gada. Daļēji to varētu skaidrot ar autoceļu infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem, kas primāri ir orientēti uz ceļa posmiem, kuros bieži notiek CSNg. Pārskata periodā ir panākts šādu ceļa posmu samazinājums uz pusi. Tāpat arī stacionāro foto radaru ieviešana kopā ar citām preventīvajām darbībām ātruma pārsniegšanas pārkāpumu samazināšanā ir attaisnojusies un arī vidējā ātruma kameru tests ir bijis veiksmīgs, jo ātrums arvien mazāk gadījumos ir CSNg iemesls.
Avots: VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
6.1.2. attēls. Ceļu satiksmes negadījumos smagi cietušie un bojā gājušie 2014-2020
Bojāgājušo skaita samazinājuma veiksmīgos rādītājus no 2017.gada līdz 2019.gadam ir nodrošinājuši tādi faktori kā drošības jostu un sistēmu lietošana automašīnās, vadītāja uzvedības maiņa, automašīnu konstrukcijas un drošības sistēmu kvalitāte un pēc CSNg izsaukumu reakcijas ātrums un glābšanas darbu kvalitāte. 2020.gadā smagi ievainoto un bojā gājušo satiksmes dalībnieku skaits ir pieaudzis, salīdzinot ar 2019.gadu pieaugot par attiecīgi par 30 un 7. Pārskata periodā smagi ievainoto skaita dinamika kopumā uzrāda pieaugošas tendences. Minētās tendences ir izskaidrojamas ar satiksmes intensitātes palielinājumu, kas tieši seko ekonomikas izaugsmei. Ceļu satiksmes drošības pasākumi ir primāri orientēti uz bojāgājušo skaita mazināšanu tie arī samazina iespējamību, ka notiks CSNg ar smagi cietušajiem, taču kopējā CSNg skaita pieauguma dēļ tomēr nesamazinās kopējais CSNg ar smagi ievainotajiem skaits. Pārskata periodā bojā gājušo skaits ir pakāpeniski samazinājies, izņemot pieaugumu 2014., 2018. un 2020. gadā:
• 2014. gadā tika pārtraukta fotoradaru izmantošana uz Latvijas ceļiem. Jaunus stacionāros fotoradarus sāka uzstādīt 2014. gada decembrī (kopumā uzstādīti 100 stacionārie fotoradari) un kopš tā laika konsekventi ir samazinājies vidējais kustības ātrums uz Latvijas ceļiem.
• 2018. gadā savukārt bija vairāk CSNg ar vairākiem cietušajiem vienā CSNg un, ņemot vērā nelielo CSNg ar bojāgājušajiem skaitu, šie daži gadījumi ir pasliktinājuši statistikas rādītāju.
• 2019. gada rādītāji attiecībā pret iepriekšējiem gadiem ir vairāku plānveidīgu aktivitāšu rezultāts – gan 2018. gadā pabeigtais stacionāro fotoradaru projekts, gan informatīvās kampaņas, kas galvenokārt orientētas uz smagi ievainoto gājēju (12,4% samazinājums pret 2018. gadu), velosipēdistu (36,8%) un bojāgājušo gājēju (22%) un mototransporta vadītāju un pasažieru (55,6%) skaita samazināšanu.
Izvērtējot dažādu faktoru ietekmi uz bojāgājušo skaita izmaiņām jāsecina, ka šādi faktori ir veicinājuši bojā gājušo skaita samazinājumu:
• Drošības jostu vadītājiem lietošana pieaugusi no aptuveni 60% 1992. gadā līdz aptuveni 97% 2019. gadā. Strauji pieaugusi jostu lietošana blakussēdētājiem, kā arī aizmugures sēdekļos.
• Preventīvās informatīvās kampaņas, kas maina ceļu satiksmes dalībnieku uzvedību, un pamatā balstītas uz CSNg bojāgājušo skaita samazinājumu (piemēram, tiek pastiprināta drošības aprīkojuma lietošana, samazināts apreibinošo vielu lietošanas gadījumu skaits un gājēju skaits, kuri nelieto atstarotājus diennakts tumšajā laikā).
• Kopējais autoparka vecums pakāpeniski tiek atjaunots un attiecīgi tā kopējais drošības līmenis pamazām pieaug, lai arī autoparka vecums vēljoprojām ir zem ES vidējā līmeņa. 30 gadu laikā automašīnas kļuvušas drošākas, jo tajās jau standartā tiek uzstādīti gaisa drošības spilveni, veikti konstruktīvi un tehnoloģiski uzlabojumi.
• VUGD un NMPD reakcijas laika un aprīkojuma uzlabojumu dēļ arī sasniegts būtisks uzlabojums glābšanas darbu efektivitātē.
Avots: VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
6.1.3.attēls. Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki 2014-2019
Avots: VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
6.1.4.attēls. Ceļu satiksmes negadījumos ievainoti mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki 2014-2019
Bojāgājušo un smagi ievainoto skaita mazināšana mazaizsargātāko ceļu satiksmes dalībnieku kategorijās uzrāda atšķirīgus rādītājus. Bojāgājušo gājēju un mototransporta (motocikli, mopēdi un kvadricikli) vadītāju un pasažieru rādītāji pārsniedz mērķa rādītāju (50% samazinājums 2020. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu). Tajā pašā laikā bojāgājušo velosipēdistu rādītāji nesasniedz mērķa rādītāju. Taču jāņem vērā, ka absolūtajos skaitļos bojāgājušo rādītāji ir mazi, pārsvarā gadījumu ir zem 10 gadā un ir grūti pamanāmas sistēmiskas tendences.
Avots: Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
6.1.5.attēls. Kopējais nopietnu dzelzceļa negadījumu skaits 2014-2019
Attiecībā uz kopējo nopietnu dzelzceļa negadījumu skaitu laika posmā no 2014.gadam līdz 2019.gadam nav vērojamas izteiktas negadījumu palielināšanās tendences, negadījumu skaitam šajā laika posmā saglabājoties diapazonā no 18 negadījumiem 2016.gadā līdz 25 negadījumiem 2015.gadā.
Analizējot pēdējo gadu tendences, jānorāda, ka no nopietnu dzelzceļa negadījumu kopskaita lielāko īpatsvaru veido negadījumi ar cilvēkiem vilciena kustības laikā (vidēji 75.92%). Tam seko negadījumi uz dzelzceļa pārbrauktuvēm (18.98%). 71% no kopējā negadījumu skaita uz dzelzceļa pārbrauktuvēm izraisa personas, kuras šķērsojot sliežu ceļus, nav ievērojušas drošības prasības (gājēji, velosipēdisti). Būtiski samazinājies sadursmju ar transportlīdzekļiem negadījumu skaits (vidēji sasniedzot trīs sadursmes gadā jeb 7.7% no kopējā negadījumu skaita uz dzelzceļa pārbrauktuvēm). No 2015.gada nav reģistrēti negadījumi ar bīstamajām kravām, kam būtu bijusi nopietna ietekme uz drošību.
Drošības uzlabošanas nolūkos jāturpina darbs pie vienlīmeņa šķērsojumu samazināšanas pilsētās. Nākotnē ir paredzēta divu līmeņu šķērsojumu izbūve Rail Baltica projekta ietvaros. Divu līmeņu šķērsojumu izbūve paredz augstas būvniecības izmaksas, taču tas ir drošākais risinājums, kas pilnībā izslēgs gājēju kustību paaugstinātās bīstamības zonā. Tāpat gājēju pāreju aprīkošana ar gaismas un skaņas signalizācijām, automātiskajām aizsargbarjerām un videonovērošanas sistēmām ir efektīvs risinājums negadījumu risku samazināšanai uz gājēju pārējām. VAS "Latvijas dzelzceļš" vidējā termiņa investīciju plāna 2019.-2023.gadam ietvaros plāno aprīkot ar gaismas un skaņas signalizāciju līdz divām gājēju pārejām gadā. Būtu jāveic nožogojumu uzstādīšanu vietās, kur ir intensīva satiksme. Vienlaikus jāturpina darbs pie sabiedrības izglītošanas un dzelzceļa infrastruktūras sakārtošanas un uzlabošanas atbilstoši drošības prasībām.
6.2. Institucionālā pārvaldība
Ceļu satiksmes drošības padome, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 11.jūnija noteikumiem Nr. 245 "Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums" ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu ceļu satiksmes drošības jomā, lai paaugstinātu vispārējo ceļu satiksmes drošības līmeni valstī.
Ceļu Satiksmes drošības padome koordinē ceļu satiksmes drošības jomas politikas plānošanas dokumentu pilnveidošanu un īstenošanu, izskata priekšlikumus un lemj par pasākumiem, kas veicami, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, kā arī veic citus saistītos uzdevumus.
Ceļu satiksmes drošības padomē ir pārstāvēta Satiksmes ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Finanšu ministrija, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, Veselības ministrijas valsts sekretārs, kā arī šo ministriju padotības iestādes un valsts kapitālsabiedrības, tāpat padomē ir pārstāvētas vairākas nevalstiskās organizācijas un pašvaldības.
Valsts politiku dzelzceļa transporta nozarē īsteno Satiksmes ministrija atbilstoši transporta politikas plānošanas dokumentiem.
Valsts pārvaldi dzelzceļa transporta nozarē realizē VDzA. Riska novērtēšanas jomā VDzA funkcijās saskaņā ar Dzelzceļa likuma 31.panta pirmās daļas 11. apakšpunktu ietilpst apdraudējuma izvērtēšana, ko dzelzceļa infrastruktūra rada cilvēku veselībai un videi, un veic nepieciešamos šā apdraudējuma samazināšanas pasākumus.
Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas kontroli un uzraudzību Latvijā veic VDzTI. Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 33.panta trešajā daļā noteikto, VDzTI:
• kontrolē dzelzceļa ekspluatācijas un tās drošības jautājumos pieņemtajos likumos un citos normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi;
• uzrauga, kā dzelzceļa sistēmas dalībnieki veic dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanu un uzskaiti;
• izskata dzelzceļa infrastruktūras būvprojektus un pieņem lēmumus par tiem, izsniedz būvatļaujas un kontrolē, kā dzelzceļa infrastruktūras būvniecības dalībnieki ievēro Dzelzceļa likuma un citu būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības;
• izsniedz, atjauno, groza un atsauc vienotos drošības sertifikātus, drošības apliecības un sertifikātus par ritošo sastāvu atbildīgajām struktūrvienībām;
• izsniedz profesionālās kompetences sertifikātus reglamentētajās sfērās;
• izdod, atjauno, groza un atsauc atļauju ritekļa laišanai tirgū;
• veic drošības rādītāju uzskaiti un novērtē drošības līmeņus;
• uzrauga pārvadātājus, manevru darbu veicējus un publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājus un citas funkcijas.
Smagas dzelzceļa avārijas gadījumā izmeklēšanas darbības organizē, veic un kontrolē TNGIIB.
6.3. Tiesiskais ietvars
• Ministru kabineta 2020.gada 2.jūnija noteikumi Nr. 334 "Dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites kārtība";
• Ministru kabineta 2019.gada 11.jūnija noteikumi Nr. 245 "Ceļu satiksmes drošības padomes nolikums";
• Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1240 "Kārtība, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un ceļu tīkla drošību Eiropas ceļu tīklā";
Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr.75 "Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi";
• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-3 un https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-1.
7. Aviācija
Latvijas gaisa transporta darbību pamatā nodrošina divi galvenie infrastruktūras uzņēmumi VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" (turpmāk – Lidosta "Rīga") un VAS "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk- LGS), kā arī nacionālais pārvadātājs AS "Air Baltic Corporation" (turpmāk - Airbaltic).
VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" ir lielākais starptautiskās aviācijas uzņēmums Baltijā un ir šī reģiona galvenais gaisa satiksmes centrs, kas apkalpo gandrīz pusi no Baltijas valstu lidostu kopējā apkalpoto pasažieru skaita.
7.1. Statistika
Avots: VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga""
7.1.1.attēls. Pasažieru apgrozība Lidostā "Rīga"
Lidosta "Rīga" 2018.gadā pirmo reizi apkalpoja vairāk nekā 7 milj. pasažieru, bet 2019.gadā jau 7 798 394 pasažierus, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2018.gadā un par 16% vairāk nekā 2017. gadā, tādējādi nostiprinot Rīgas kā reģionālā gaisa satiksmes centra pozīcijas un veicinot lidostas "Rīga" kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību.
2020.gadā pirmo reizi gaisa transporta darbības vēsturē Covid-19 pandēmijas un tās ierobežošanai ieviesto pasākumu ietekmē industrija piedzīvoja nebijušu apkalpoto pasažieru skaita kritumu. Tā smagi skāra arī lidostas "Rīga" darbību un ievērojami samazināja tās apkalpoto pasažieru skaitu.
Pagaidām situācija nav uzlabojusies arī 2021.gadā. Vēl 2021.gada janvārī lidostā "Rīga" apkalpoti vien nedaudz vairāk kā 50 tūkstoši pasažieru, kas ir par 90,4% mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā.
Avots: Lidosta "Rīga"
7.1.2. attēls. Kravu apgrozība Lidostā "Rīga"
Sākot no 2015.gada kravu apgrozība Lidostā "Rīga" ir pakāpeniski pieaugusi. Lai gan 2015.gadā samazinājās nosūtīto kravu apjoms, 2019.gadā lidostā tika apkalpotas 27 229 tonnas, kas ir par aptuveni 3% vairāk nekā 2018.gadā, par 8% pieaugot saņemto kravu apjomam, salīdzinot ar 2015.gadu. Ņemot vērā tautsaimniecības vajadzības, Covid-19 pandēmija mazāk skāra kravu apkalpošanas jomu. Lidosta "Rīga" 2020.gadā apkalpoto kravu apjoms samazinājās, bet ne tik būtiski kā pasažieru skaits, lidostai apkalpojot 23 219 tonnas kravu.
Lidosta "Rīga" 2019.gadā apkalpoja gandrīz pusi no Baltijas valstu lidostu apkalpoto kravu apjoma. Lidosta "Rīga" kā vienu no prioritātēm ir izvirzījusi kravu segmenta attīstību. Sakarā ar to, 2019.gadā tika uzsākta jauna kravu perona būvniecība, kas ļaus Lidostai "Rīga" dubultot kapacitāti kravu apkalpošanas jomā un padarīs to pievilcīgāku gaisa kravu pārvadātājiem. Tāpat 2019. gada nogalē Lidosta "Rīga" noslēdza līgumu ar starptautisko loģistikas kompāniju DHL, kas paredz Lidostā "Rīga" izbūvēt vienu no modernākajiem sūtījumu apstrādes un loģistikas centriem Eiropā. Sadarbībā ar investoriem un starptautiskās aviācijas loģistikas ekspertiem iecerēts arī attīstīt multifunkcionālu kravu loģistikas centru.
VAS "Latvijas gaisa satiksme"
LGS ir būtisks Eiropas vienotās gaisa telpā un Ziemeļvalstu funkcionālajā gaisa telpas blokā (NEFAB) integrēts elements. Gaisa satiksmes vadības galvenais uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvus un drošus aeronavigācijas pakalpojumus visiem gaisa telpas lietotājiem. Galvenais izaicinājums tuvākajos gados būs, saglabājot nemainīgi augstu pakalpojumu drošības līmeni, pakāpeniski samazināt pakalpojumu vienības maksu, kā to paredz Eiropas Savienības regulējums. 2020.gadā ir vērojams apkalpoto lidojumu skaita samazinājums, kas ir skaidrojams ar COVID-19 radīto ietekmi uz lidojumu ierobežojumiem.
Avots: VAS "Latvijas gaisa satiksme"
7.1.3. attēls. VAS "Latvijas gaisa satiksme" apkalpotie lidojumi
AS "Air Baltic Corporation"
Aviokompānija sekmīgi darbojas ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā, nodrošinot lidojumus uz vairāk nekā 70 galamērķiem no Rīgas, Tallinas un Viļņas, piedāvājot ērtus savienojumus no Rīgas uz plašo galamērķu klāstu lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, NVS un Tuvajos Austrumos.
Būtiskākie izaicinājumi ir īstenot Airbaltic jaunajā biznesa plānā "Destination 2025" paredzētos pasākumus, tajā skaitā līdz 2024.gadam ieviest vienotu gaisa kuģu parku, ko veidos līdz pat 80 "Airbus A220-300" lidmašīnas, un tālāk paplašināt lidojumu tīklu.
Avots: AS "Air Baltic Corporation"
7.1.4. attēls. AS "Air Baltic Corporation" pārvadāto pasažieru skaits
2019.gadā Airbaltic pirmo reizi tās pastāvēšanas laikā apkalpoja vairāk nekā 5 miljonus pasažieru, kas ir par 22% vairāk nekā 2018.gadā. 2020.gadā Covid-19 ietekmē pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 73%.
Jāatzīmē nacionālā pārvadātāja Airbaltic nozīme un loma Latvijas iedzīvotāju (kā arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju, kurām nav nacionālo pārvadātāju), kad Covid-19 pandēmijas dēļ tika slēgtas pasaules valstu robežas, repatriācijas nodrošināšana un valstij nepieciešamo stratēģisko preču piegādē.
Reģionālās lidostas
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir noteikts, ka Latvijas reģionālās attīstības veicināšanai nepieciešams izmantot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu potenciālu. Tām jākalpo kā Baltijas jūras reģiona mēroga gaisa satiksmes 65 mezgliem, nodrošinot gaisa satiksmi ar citām Baltijas jūras reģiona galvaspilsētām un lielākajām pilsētām, tāpēc nākotnē tās jāveido par nacionālas nozīmes lidostām. Nacionālo lidostu attīstība būs svarīga tūrisma un uzņēmējdarbības veicināšanai ne tikai reģionālā un nacionālā līmenī, bet arī transnacionālai sadarbībai.
Pašlaik regulāru lidojumu veikšanai sertificēta ir lidosta "Liepāja", no kuras tiek veikti regulāri lidojumi maršrutā Liepāja -Rīga-Liepāja. Liepājas lidosta 2019.gadā ir apkalpojusi 14082 pasažierus, (tajā skaitā regulārajā satiksmē 13835 pasažierus, kas ir par 48,5% vairāk nekā 2018.gadā). Diemžēl Covid -19 pandēmijas rezultātā 2020.gadā regulāru lidojumu veikšana no lidostas "Liepāja" tika apturēta, attiecīgi 2020.gadā apkalpojot tikai 3834 pasažieri.
No 2018.gada ir ievērojami pieaudzis lidostas "Liepāja" apkalpotais lidojumu skaits. Tas ir saistīts SIA "Air Baltic Training" (Pilotu akadēmija) darbības uzsākšanu. Mācību lidojumu skaits 2020.gadā veidoja 93% no kopējā lidojumu skaita Liepājas lidlaukā.
Reģionālās lidostas "Daugavpils lidosta" attīstība var veicināt gan pilsētas, gan Latgales speciālās ekonomiskās zonas attīstību un sekmēt investoru piesaisti pilsētai un reģionam kopumā. Lidosta var kļūt par nozīmīgu Austrumeiropas biznesa loģistikas centru un tūrisma centru, ar augstu mobilitātes nodrošinājumu reģionālā, nacionālā un transnacionālā līmenī.
Lai gan Reģionālās attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam kā prioritāte nav iekļauta reģionālo lidostu attīstība, iespēju robežās būtu jāatbalsta to attīstība.
7.2. Institucionālā pārvaldība
Valsts politiku un pārvaldi Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā īsteno Satiksmes ministrija. Satiksmes ministrija izstrādā normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus, koordinē starptautisko sadarbību aviācijas apakšnozarē, veic pasākumus lidojumu tīkla tālākai attīstībai, sniedz institucionālo atbalstu Latvijas gaisa pārvadātājiem, veic gaisa pārvadātāju licencēšanu un uzrauga minētajās licencēs ietverto nosacījumu izpildi, kā arī nodrošina valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildes pārraudzību aviācijas apakšnozarē, tādējādi nodrošinot priekšnoteikumus drošu, efektīvu un starptautiskajām prasībām atbilstošu gaisa satiksmes pakalpojumu veikšanai.
Atbilstoši likuma "Par aviāciju" 5.panta pirmajai daļai un 6.panta otrajai, ceturtajai un piektajai daļai, VA "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk — CAA) īsteno valsts politiku un pārvaldi Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas un civilās aviācijas darbības jomā, veicot civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošuma un civilās aviācijas drošības uzraudzību, veicot civilās aviācijas personāla sertificēšanu un uzraudzību, kā arī nodrošinot citu valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu izpildi atbilstoši likuma "Par aviāciju" 6.pantā un Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumos Nr.842 "Valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" nolikums" noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.
Nodrošinot gaisa transporta jomas vienotu un saskanīgu darbību valsts attīstības interesēs, Satiksmes ministrija koordinē CAA, TNGIIB, Lidostas "Rīga", reģionālo lidostu, LGS, AirBaltic un citu Latvijas Republikā licencēto gaisa pārvadātāju darbību gan Latvijā, gan aiz tās robežām.
7.3. Tiesiskais ietvars
Gaisa transports tāpat kā citas transporta apakšnozares darbojas starptautiski regulētā tiesiskajā vidē. Latvija ir pievienojusies visām būtiskajām starptautiskajām konvencijām aviācijas jomā un nodrošina uzņemto saistību izpildi.
Ir sagatavoti un noslēgti starpvaldību līgumi par gaisa satiksmi, kas nepieciešami lidojumu maršrutu tīkla attīstībai.
Latvija ir pievienojusies 8 starptautiskām konvencijām un to protokoliem un 11 daudzpusējiem līgumiem aviācijas jomā, noslēgusi 39 divpusējos starpvaldību nolīgumus par gaisa satiksmi. Šobrīd darbojas 20 divpusējie starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi, jo sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 19 divpusējo starpvaldību nolīgumu par gaisa satiksmi darbība ir apturēta.
Latvija ir parafējusi 16 divpusējos starpvaldību gaisa satiksmes nolīgumus, kā arī ir nosūtījusi 23 valstīm piedāvājumus noslēgt divpusējus starpvaldību nolīgumus par gaisa satiksmi.
Aviācijas apakšnozares darbības tiesisko ietvaru nacionālā līmenī regulē likums "Par aviāciju" un MK noteikumi. Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-6 un https://www.caa.gov.lv/lv/normativie-akti.
8. Jūrniecība
Latvijā ir labvēlīgi ģeogrāfiskie nosacījumi kuģošanas un ostu attīstībai – no Baltijas jūras 8000 kilometru garās krasta līnijas kopgaruma Latvijas krasta līnija ir 500 km. Šā faktora ietekmē Latvija ir kļuvusi par jūras valsti, un jūrniecības nozare arī mūsdienās dod pienesumu valsts ekonomiskajā izaugsmē.
Pasaulē jūras transports ir viens no galvenajiem transporta veidiem - ap 80% no pasaules tirdzniecības notiek, izmantojot jūras pārvadājumus19. Pieaugot kuģošanas kā transporta veida efektivitātei, kuģošanas industrijai tiek prognozētas labas izredzes tālākai izaugsmei.
Ņemot vērā jūras transporta starptautisko raksturu, jūrniecības nozares sekmīgas attīstības pamatā ir IMO20 ietvaros pieņemtā regulējuma un ES acquis, kā arī citu starptautisko prasību ievērošanas nodrošināšana.
IMO par vienu no savas darbības stratēģiskajiem uzdevumiem uzskata nepieciešamību ieguvumus no jaunajām, progresīvajām tehnoloģijām sabalansēt ar drošības (safety) un aizsardzības (security) apsvērumiem, kā arī ar to ietekmi uz vidi un nodarbināto personālu. Šādu pieeju ir svarīgi ņemt vērā arī Latvijā, izvirzot prioritātes jūrniecības jomā.
TAP2027 iekļautie pasākumi jūrniecības jomā ir vērsti uz starptautiskā regulējuma efektīvu ieviešanu un tā ievērošanas veicināšanu uz Latvijas karoga kuģiem un Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos, ko apliecinās Latvijas vietas saglabāšana PMoU Baltajā sarakstā un IMO audita Latvijā (IMSAS) secinājumos ietverto norādījumu izpilde, informācijas sagatavošanu par kuģu ceļiem un navigācijas karšu pārklājuma atjaunošanu, Latvijā pieprasītās jūrniecības izglītības pilnveidošanu, nodrošinot optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu un saglabājot autonomu jūrniecības izglītības sistēmu, kā arī izvērtējot jūrnieku sertifikātu digitalizēšanas iespējas.
8.1. Statistika un apraksts
8.1.1. Jūrnieki, jūrniecības izglītība
Jūras transporta jomā liela vērība tiek pievērsta cilvēka faktoram - jūrnieku profesionālismam un kompetencei. Tā nozīmīgumu apliecina arī IMO 2021.gadam izvēlētā pasaules jūrniecības tēma – "Jūrnieki – jūrniecības nākotnes pamats", tā uzsverot nepieciešamību palielināt izpratni par jūrnieku būtisko nozīmi pasaules tirdzniecībā un veicināt jūrnieku profesijas atpazīstamību.
Latvijā jūrnieku profesijai ir senas tradīcijas, un arī mūsdienās to var uzskatīt par pieprasītu. Jūrnieku skaita ziņā pret ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu Latvija ir pirmajā vietā Eiropas Savienībā21 un vienā no pirmajām vietām pasaulē22. Latvijā uz 100 ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir vismaz viens jūrnieks (2016)23. Uz 2021.gada 1.janvāri VSIA "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – VSIA LJA) Jūrnieku reģistrā (turpmāk – Jūrnieku reģistrs) bija reģistrēti 11 760 jūrnieki24.
Atbilstoši Jūrnieku reģistra datiem 59% no Latvijas jūrniekiem strādā uz trešo valstu karoga kuģiem, 38% - uz kuģiem zem citas Eiropas Savienības valsts karoga, bet tikai 3% no jūrniekiem strādā uz kuģiem zem Latvijas karoga25. Lielākā daļa no tirdzniecības flotes jūrniekiem iekārtojas darbā uz kuģiem, izmantojot Latvijā reģistrēto kuģu apkalpju komplektēšanas kompāniju (kruinga kompāniju) pakalpojumus. Šos pakalpojumus Latvijā sniedz aptuveni 57 licencētas kruinga kompānijas26. Puse no Latvijas jūrniekiem, ko darbā iekārto kruinga kompānijas, strādā uz naftas un ķīmijas tankkuģiem, kā arī salīdzinoši daudz jūrnieku strādā uz gāzes tankkuģiem (10%) un ro-ro pasažieru kuģiem (13%).
Pēdējo desmit gadu laikā jūrnieku skaits ir samazinājies par 12% - 2011. gadā Latvijā bija 13 344 aktīvo jūrnieku. Būtiskākais jūrnieku skaita samazinājums ir ierindas jūrnieku vidū, kuru skaits pēdējo 10 gadu laikā ir samazinājies par 23%, un uz 2021. gada sākumu reģistrēti 5083 ierindas jūrnieki, bet kuģa virsnieku skaits ir palicis salīdzinoši stabils - 2021. gada sākumā tas bija 5704.27
Saistībā ar jaunu tehnoloģiju un digitālo risinājumu ieviešanu jūras transportā palielinās pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka. To apliecina tendences starptautiskajā darba tirgū. Atbilstoši Jūrnieku reģistra un kruinga kompāniju datiem, ir noturīgs pieprasījums pēc Latvijas kuģu virsniekiem, savukārt pieprasījums pēc ierindas jūrniekiem samazinās.
8.1.1. attēlā redzamajā grafikā ir attēlota kuģu virsnieku un ierindas jūrnieku skaita izmaiņu dinamika 2014.-2020.gadā. 2014. gadā Latvijas kuģu virsnieku īpatsvars bija 46%, 2016. gadā – 48%, bet sākot no 2018. gada, kad virsnieku skaits izlīdzinājās ar ierindas jūrnieku skaita, proporcija ir panākta labvēlīgāka kuģu virsniekiem, kas apliecina ierindas jūrnieku pārkvalifikācijas programmu efektivitāti. Kuģu virsnieku kopskaits pēdējo piecu gadu laikā ir saglabājies stabils, tāpēc var prognozēt, ka arī nākotnē tas nedaudz pārsniegs ierindas jūrnieku skaitu.
Avots: VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Jūrnieku reģistra sertificēšanas datu bāzes informācija uz norādītā gada 1. janvāri
8.1.1.1.attēls. Kuģu virsnieku un ierindas jūrnieku skaita dinamika
Latvijas jūrnieku sagatavošana lielā mērā ir Latvijas jūrniecības izglītības iestāžu nopelns un atbildība. Latvijā var iegūt visu līmeņu jūrniecības profesionālo izglītību. Latvijas Jūras akadēmijā (turpmāk – Akadēmija) var iegūt Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras (turpmāk - LKI) 6.līmenim atbilstošu profesionālo augstāko izglītību, Liepājas Jūrniecības koledžā un Novikontas Jūras koledžā var iegūt LKI 5.līmenim atbilstošu profesionālo izglītību. Akadēmija un Liepājas Jūrniecības koledža īsteno arī LKI 4.līmenim atbilstošas profesionālās vidējās izglītības programmas. Latvijā ir arī divas tālākizglītības iestādes, kas sagatavo matrožus un motoristus atbilstoši 3.LKI līmenim. Esošais jūrniecības profesionālās izglītības programmu piedāvājums ir optimāls, jo nodrošina visu līmeņu speciālistu sagatavošanu darbam uz kuģiem.
Saskaņā ar Jūrnieku reģistra apkopoto informāciju, 2020./2021. mācību gadā Latvijas jūrniecības izglītības iestāžu īstenotajās profesionālās vidējās un augstākās izglītības programmās uzņemti 521 topošais speciālists. Pēdējo gadu laikā augstākās izglītības programmās uzņemto studentu skaits ir nedaudz samazinājies (2017. gadā tika uzņemti 302 vidusskolu absolventi, 2020. gadā - 254), bet uzņemto audzēkņu skaits profesionālās vidējās izglītības programmās pieaudzis (2017. gadā tika uzņemti 200 jauniešu, bet 2020. gadā - 267). Latvijas Jūras akadēmijā 2020./2021. mācību gadā uzņemti 136 studenti.28
Jūrniecības izglītības kvalitāte tiek starptautiski vērtēta – par tās atbilstību Starptautiskās Konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW konvencija) un Kodeksa prasībām tiek veiktas pārbaudes no Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (International Maritime Organization) (turpmāk- IMO) puses, kā arī par attiecīgo ES prasību ieviešanu saistībā ar minētajiem IMO normatīviem notiek Eiropas Jūras drošības aģentūras (European Maritime Safety Agency) (turpmāk- EMSA) vizītes ES dalībvalstīs. Latvija ir iekļauta IMO "Baltajā sarakstā", kas ir apliecinājums tam, ka visas Latvijai saistošās STCW konvencijas un Kodeksa prasības ir ieviestas un pilnā mērā tiek pildītas. 2017.gadā Latvijā notika EMSA vizīte par ES direktīvu īstenošanu praksē.
Lai nodrošinātu iespēju ierindas jūrniekiem iekļauties darba tirgū, atbilstoši TAP 2014-2020 plānotajam ir īstenoti vairāki ļoti nozīmīgi pasākumi - ieviestas nepilna laika neklātienes studiju programmas, kas tieši vērstas uz ierindas jūrnieku pārkvalifikāciju, kā arī mainīts jūrskolu programmu koncepts, proti, jūrskolās programmu apguves rezultātā piešķiramā kvalifikācija tika paaugstināta līdz 3000 BT kuģu vadītājiem un līdz 3000 kW kuģu mehāniķiem. Paredzams, ka piešķiramās kvalifikācijas paaugstināšana ievērojami uzlabos jūrskolu programmu absolventu nodarbinātības iespējas, jo uz šādiem kuģiem strādā aptuveni 10% no nodarbinātajiem Latvijas jūrniekiem (2019). Tomēr jāņem vērā, ka jaunās programmas prasa ievērojamus materiāli tehniskās bāzes uzlabojumus un papildinājumus, kam nepieciešams rast papildus finansējumu.
Nozīmīgs faktors Latvijas jūrnieku profesionālās sagatavošanas procesa pilnveidošanai, nodrošinot tās ilgtspējīgu attīstību, ir arī atbilstošas analītiskās informācijas bāze un pētījumi.
Iespējamais finansējuma avots jūrniecības izglītības programmu īstenošanai un pētījumiem varētu būtu ES fondu finansējums un atbalsta programmas.
8.1.2. Kuģi
VSIA LJA Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs) uz 2021.gada 31.janvāri bija reģistrēti 347 kuģi, no tiem ar BT virs 500 - 66 kuģi. Neskatoties uz mainīgo statistiku, 2020.gada beigās un 2021 gada sākumā bija vērojams Kuģu reģistrā reģistrēto kuģu daudzuma pieaugums.
Pēdējos 13 mēnešos (no 01.01.2020.) no jauna reģistrēti 17 kuģi. SOLAS konvencijas prasībām atbilstošu kuģu skaits pieaudzis no 28 (01.01.2020.) līdz 33 (31.01.2021.). Pateicoties 2021.gada janvārī reģistrētajiem SOLAS konvencijas prasībām atbilstošajiem 4 kravas kuģiem, kopējā reģistrēto kuģu kravnesība (DW) pieaugusi par 14.001 tonnām un sastāda kopējo DW 186912 (31.01.2021.)
8.1.2.1. tabula.
Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, to sadalījums pa kuģu tipiem (31.01.2021.)
Kuģu tips (Type) |
Kuģu skaits (Quantity) |
Bruto tilpība (GT) |
Neto tilpība (NT) |
Kravnesība (DW) |
Dienesta (State service) |
18 |
350 |
107 |
160 |
Kravas (Cargo) |
38 |
84441 |
41866 |
114911 |
Ledlauži (Icebreakers) |
1 |
4121 |
1236 |
4968 |
Palīgflote (Auxiliary) |
162 |
72451 |
8111 |
44879 |
Pasažieru (Passenger) |
21 |
77065 |
45794 |
7413 |
Velkoņi (Tugs) |
44 |
8192 |
2366 |
4322 |
Zvejas (Fishing) |
63 |
24016 |
7242 |
10258 |
Kopā (Total): |
347 |
270636 |
106722 |
186912 |
Avots: Kuģu reģistra dati
Atbilstoši iepriekšējo gadu statistikai Kuģu reģistrā uz 2015.gada 1.janvāri bija reģistrēti 372 kuģi, uz 2016.gada 1.janvāri – 365 kuģi, uz 2017.gada 1.janvāri - 354 kuģi, uz 2018.gada 1.janvāri - 355 kuģi, uz 2019.gada 1.janvāri – 341 kuģis, uz 2020.gada 1.janvāri - 330 kuģis.
Avots: Kuģu reģistra dati
8.1.2.1. attēls. Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi 2015-31.01.2021.
Atpūtas kuģi
Latvijā atpūtas peldlīdzekļus atkarībā no to izmēriem un pielietojuma var reģistrēt CSDD un VSIA LJA, pamatojoties uz Jūras kodeksā noteiktajām prasībām.
Pieaugot interesei par atpūtas kuģu reģistrāciju, Kuģu reģistrā laika posmā no 2009.gada līdz 2021.gada 31.janvārim reģistrēto atpūtas kuģu skaits ir palielinājies no 420 uz 685.
8.1.2.2. tabula.
Kuģu reģistrā reģistrētie atpūtas kuģi (31.01.2021.)
Atpūtas kuģu tips (Type) |
Atpūtas kuģu skaits (Quantity) |
Motorjahtas (Motoryachts) |
131 |
Buru jahtas (Yachts) |
554 |
Kopā (Total): |
685 |
Avots: Kuģu reģistra dati
8.2. Institucionālā pārvaldība
Atbilstoši Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam vispārējo valsts pārvaldi jūrlietās īsteno Satiksmes ministrija. Šā likuma 6.pantā paredzētās funkcijas veic VSIA LJA. Atsevišķas funkcijas jūrlietās atbilstoši savai kompetencei pilda Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzes funkcijas (Krasta apsardze), Valsts vides dienests, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts drošības dienests, Valsts robežsardze un ostu pārvaldes.
VSIA LJA veic kuģu un kuģu hipotēku reģistrāciju un izsniedz ar to saistītos dokumentus, uztur Kuģu reģistra datu bāzes, uzrauga Kuģu reģistrā iekļauto kuģu atbilstību drošības un vides aizsardzības prasībām, veic ostas valsts kontroli, kontrolē un veic dziļuma mērījumus, kā arī hidrogrāfiskos mērījumus un pētījumus Latvijas ūdeņos, saskaņo jūrnieku profesionālās izglītības programmu un mācību kursu programmu atbilstību starptautiskajiem tiesību aktiem un uzrauga šo programmu īstenošanu, organizē jūrnieku kvalifikācijas pārbaudes un izsniedz profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus darbam uz kuģiem u.c. No 2019.gada VSIA LJA pilda arī Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas (SKLOIS) turētāja funkcijas.
Krasta apsardze kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka Latvijas ūdeņu izmantošanas kārtību. Valsts vides dienests kontrolē, kā tiek ievēroti normatīvie akti un starptautiskās tiesību normas, kas nosaka jūras vides aizsardzību. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs veic jūras negadījumu un jūras incidentu izmeklēšanu kuģošanas drošības jomā.
8.3. Tiesiskais ietvars
Jūrlietās tiesisko ietvaru veido Latvijai saistošās starptautiskās konvencijas (ANO, IMO, ILO, IHO) un citi starptautiskie normatīvi, ES acquis un Latvijas normatīvie akti. Latvijas normatīvie akti ietver norādes uz Latvijai saistošajām starptautiskajām konvencijām un ES direktīvām un regulām.
Latvijas normatīvie akti:
• Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums;
• Jūras kodekss;
• Likums par ostām;
• Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi;
• Jūras kodeksam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi.
Starptautiskie normatīvie akti, t.sk:
• ANO Jūras tiesību konvencija (UNCLOS);
• Starptautiskā konvencija par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS);
• Konvencija par piesārņojuma novēršanu no kuģiem (MARPOL);
• Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL);
• Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (STCW);
• Konvencija par darbu jūrniecībā (MLC);
• PMoU.
Informācija par būtiskākajiem normatīvajiem aktiem ir skatāma Satiksmes ministrijas tīmekļa vietnē https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-4
9. Ostas
Latvijas ostas ir nozīmīgi loģistikas mezgli Baltijas reģionā. Kopš neatkarības atjaunošanas tās ir attīstījušās un pielāgojušās tirgus apstākļiem. Vēsturiski Latvijas ostas izmantotas galvenokārt Krievijas enerģētisko kravu eksportam, transportējot tās gan pa dzelzceļu gan naftas un naftas produktu cauruļvadiem. 1996. gadā pa cauruļvadiem pārkrautais naftas un naftas produktu apjoms Ventspils ostā bija 18 miljoni tonnu. Ostās divas trešdaļas bija lejamkravas 24 miljoni tonnu. Kopš 2002. gada, kad tika pārtraukta naftas produktu piegāde pa cauruļvadu uz Ventspils ostu, lejamkravu apjomi Latvijas ostās samazinās un tika izvirzīts mērķis piesaistīt ar vien jaunas kravas un jaunus tirgus. Kā piemērs ir beramkravas, kuru apjoms pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājies no 9.2 miljoniem tonnu līdz 34.9 miljoniem tonnu. Latvijas ostām sinerģijā ar pārējo transporta un loģistikas infrastruktūras un pakalpojumu kompleksu vienmēr ir augsts potenciāls apkalpot lielas tranzīta kravu plūsmas gan austrumu – rietumu virzienā, gan ziemeļu – dienvidu virzienā. Apjomīgu tranzīta kravu plūsmu piesaiste kāpina infrastruktūras izmantošanas efektivitāti gan ostās, gan dzelzceļā, un nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar darba vietām, kāpina iekšzemes kopprodukta pieaugumu un nodokļu ieņēmumus. Neskatoties uz Krievijas izcelsmes energoresursu kravu kritumu, kas līdz šim veidoja būtisku daļu no Latvijas ostu un dzelzceļa apkalpoto kravu apjoma, Latvijas tranzīta koridoram, izmantojot savas ģeogrāfiskās priekšrocības, nākotnē ir iespēja piesaistīt pārējās kravu grupas, t.sk. arī energoresursu kravu nišas produktus no Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Melnās jūras reģiona, Centrālās Āzijas valstīm, Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas, Indijas, u.c. valstīm caur Eirāzijas sauszemes dzelzceļa koridoriem. Liels potenciāls ir Eirāzijas sauszemes konteineru kravu pārvadājumiem, kas katru gadu pieaug. Latvijas ostas ir savienotas ar vairākiem konteinervilcienu maršrutiem ar Krieviju, Baltkrieviju, Melnās jūras reģionu, Centrālo Āziju, izstrādāti un izmēģināti vairāki savienojumi ar Ķīnas pilsētām. Jaunas attīstības iespējas Latvijas ostām ir arī reģionālās prāmju satiksmes attīstība, kruīza tūrisma piesaiste, iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumu attīstība, Latvijas un Baltijas valstu eksports, kā arī industrializācijas attīstība un jaunu investīciju piesaiste plašākiem loģistikas pakalpojumiem un pievienotai vērtībai.
Latvijas ostas ir neatņemama sastāvdaļa no tautsaimniecībai ļoti nozīmīga plašāka transporta un loģistikas sektora. 2019.gadā Latvijas transporta un uzglabāšanas sektors sastādīja 8,2% no valsts IKP, kā arī 42% no valsts pakalpojuma eksporta, kas bija trešais lielākais rādītājs Eiropas Savienībā. Arī turpmāk valsts transporta un uzglabāšanas sektors un Latvijas ostas tajā spēlēs ļoti nozīmīgu lomu valsts pakalpojumu eksportā.
Vairāku gadu garumā ostas aktīvi strādā pie kravu ar augstāku pievienoto vērtību piesaistes. Pārvadāto konteineru skaits pēdējo 20 gadu laikā palielinājies no 90 tūkstošiem TEU (twenty foot equivalent unit –konteinerkuģu ietilpības mērvienība) līdz 470 tūkstošiem TEU. Prāmju satiksmē pārvadāto transporta vienību skaits pēdējo 20 gadu laikā ir palielinājies par 172 tūkstošiem vienību, sasniedzot 210 tūkstošus pārvadāto vienību. Nozīmīgi panākumi ir arī citos kravu segmentos – koksnes, škeldas, graudu produkcijas un ģenerālkravu segmentos, noliktavu un loģistikas pakalpojumu jomā. Šādu pakalpojumu sniegšana ostās nodrošina arvien plašāku potenciālo klientu loku un lielāku pievienoto vērtību, neskatoties uz to, ka kravu apjoms tonnās ir mazāks.
Mainoties enerģētikas politikai Eiropā, virzoties uz AER plašāku izmantošanu Eiropā un atsakoties no fosilo degvielu izmantošanas, attīstoties Krievijas ostām un palielinoties riskam, ka Krievijas enerģētiskās kravas varētu tikt pārvirzītas uz tām, liels uzsvars Latvijas ostās tiek likts uz alternatīvu meklēšanu, kravu un pakalpojumu diversifikāciju, investīciju piesaisti un jaunu darba vietu veidošanu. 2014. gadā ostu plānošanas dokumentos tika ieviesti jauni rezultatīvie rādītāji, kas ļauj novērtēt ostas darbību daudz plašāk, kā tikai pārkrauto kravas tonnu uzskaitē. Lai labāk un kvalitatīvāk varētu sekot un vērtēt ostu attīstību, atsevišķi tiek vērtēti arī termināļu un rūpniecisko/ ražošanas uzņēmumu rezultativitātes rādītāji.
Kravu diversifikācija ir ieguvusi augstu lomu ostu attīstībā. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ostu termināļi dažādo pakalpojumu klāstu un pielāgojas klientu prasībām, tādejādi ne tikai nodrošinot pārkrauto kravu apjomu, bet arī palielinot pievienoto vērtību sniegtajiem pakalpojumiem. Šobrīd termināļi nodrošina ne tikai kravu pārkraušanu, bet nodrošina to uzglabāšanu, sajaukšanu, attīrīšanu, analīžu veikšanu un citas kravu operācijas. Komersanti ostās veic ģenerālkravu komplektēšanu, konsolidāciju un distribūciju un citas darbības pēc klientu pasūtījuma.
Nozīmīga pēdējo gadu biznesa niša Latvijas ostām ar labu izaugsmes perspektīvu ir arī pasažieru prāmju pārvadājumu un kruīza tūrisma kuģu apkalpošana.
9.1. Statistika
Lielajām Latvijas ostām ir īpaši norādītas teritorijas rūpniecisko un komerciālo aktivitāšu veikšanai, kas var gūt labumu no sasaistes ar ostu. Šo zonu mērķis ir jaunu darba vietu radīšana un ekonomiskās aktivitātes veicināšana apkārtējo pilsētu iedzīvotājiem. Pamatojoties uz Pasaules bankas 2013. gada pētījumu, lai labāk un kvalitatīvāk varētu sekot līdzi un novērtēt ostu darbības attīstību (sasniegtos darbības rezultātus), Latvijas ostu attīstības programmā 2014.-2020. gadam tika noteikti jauni ostu rezultativitātes rādītāji. Tādā veidā tika radīta iespēja sekot katras ostas un Latvijas ostu nozares attīstībai ilgtermiņā.
Katru gadu ostas apkopo šādus rādītājus:
• ostas kopējie rezultativitātes rādītāji (pārkrauto kravu apjoms, apkalpoto pasažieru skaits, kuģu vidējā bruto tonnāža, teritoriju izmantošanas vidējā intensitāte, darba vietu skaits ostas un rūpnieciskajos / ražošanas uzņēmumos);
• ostas pārvaldes rezultativitātes rādītāji (infrastruktūras rādītāji, no jauna piesaistīto nomnieku skaits, ostas pārvaldes ienākumu daļa novirzīta investīcijām, realizēto investīciju projektu skaits);
• termināļu rezultativitātes rādītāji (pārkrautais kravu apjoms un / vai pasažieru skaits, teritorijas izmantošanas intensitāte, apgrozījums, nomaksātie nodokļi, darba vietu skaits, kopējās veiktās investīcijas);
• rūpniecisko / ražošanas uzņēmumu rezultativitātes rādītāji (darba vietu skaits, apgrozījums, nomaksātie nodokļi, kopējās veiktās investīcijas);
• mazo ostu rezultativitātes rādītāji (uzņēmumu skaits pēc darbības veida, iznomātās un brīvās teritorijas, veiktās investīcijas, darba vietu skaits ostas uzņēmumos, apgrozījums, nomaksātie nodokļi, ienākošo kuģu skaits).
Ostu pārvaldēm ir jāveicina uzņēmējdarbības attīstība visā ostas teritorijā, radot labvēlīgus apstākļus un radot nepieciešamo infrastruktūru saimnieciskās darbības veikšanai, tostarp arī rūpnieciskajiem / ražošanas uzņēmumiem. Līdz ar to mūsdienās osta nav vairs tikai vieta, kur notiek kravu pārkraušana. Tai ir nozīmīga funkcija gan valsts, gan arī reģiona attīstībā.
Avots: Satiksmes ministrija
9.1.1.attēls. Apgrozījums lielo ostu termināļos un industriālajos ražošanas uzņēmumos
Arvien vairāk ostās tiek attīstīta industrializācija. Ostu teritorijās ar brīvostu un Speciālo ekonomisko zonu statusu un nodokļu atvieglojumiem tiek būvēti arvien jauni starptautiski uzņēmumi, kas nodrošina jaunas darbavietas un veido ievērojamu pienesumu Latvijas tautsaimniecībā. Pēdējo sešu gadu laikā apgrozījums industriālajos ražošanas uzņēmumos ir palielinājies par 133 miljoniem, pārsniedzot apgrozījumu ostu termināļos.
Avots: Satiksmes ministrija
9.1.2.attēls. Darba vietu skaits rūpnieciskajos ražošanas uzņēmumos
Liepājas un Ventspils ostās redzama aktīva rūpniecisko / ražošanas uzņēmumu attīstība, kur darba vietu skaits pēdējo sešu gadu laikā palielinājies attiecīgi par 269 un 334. 2019.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis arī darba vietu skaits Rīgas ostas rupnieciskajos ražošanas uzņēmumos, pieaugot par 427.
Avots: Satiksmes ministrija
9.1.3.attēls. Darba vietu skaits ostas termināļos
Statistikas dati rāda, ka pārkata periodā Latvijas ostu termināļos darba vietu skaits ir bijis svārstīgs. Pēdējo sešu gadu laikā Liepājas ostā darba vietu skaits ir palielinājies par 15, Ventspils ostā ir samazinājies par 560, bet Rīgas ostā samazinājies par 477.
Avots: Satiksmes ministrija
9.1.4.attēls. Investīcijas lielajās ostās
Lai arī kopējais investīciju apjoms ostas termināļos un industriālajos ražošanas uzņēmumos ir mainīgs, tomēr tas norāda uz nozares attīstību un perspektīvu. Investīciju apmērs var būt mainīgs, jo viens projekts var tikt realizēts vairāku gadu garumā. Arī investīcijas ostas termināļos parasti ir lielākas, to specializācijas dēļ.
Avots: Satiksmes ministrija
9.1.5.attēls. Nomaksāto nodokļu apjoms Ventspils brīvostā un Rīgas brīvostā
Nomaksāto nodokļu apmērs ostās ir ievērojams, turklāt industriālajos ražošanas uzņēmumos tas turpina ik gadu pieaugt, 2019. gadā sasniedzot 18.2 milj. EUR.
9.2. Pasažieru pārvadājumi
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
9.2.1.attēls. Pasažieru apgrozība ostās
Lai gan Rīgas pasažieru ostā 2019.gadā salīdzinot ar iepriekšējo gadu pasažieru apgrozība ir samazinājusies, salīdzinot ar 2014.gadu tā ir palielinājusies par 15%. Pakāpeniska pasažieru apgrozības palielināšanās ir notikusi Ventspils ostā, 2019.gadā sasniedzot 233, 54 tūkstošus pasažieru. Savukārt Liepājas ostā pasažieru apgrozība 2019.gadā salīdzinot ar 2018.gadu ir samazinājusies par 13%. 2020.gadā COVID-19 ieviesto ierobežojumu ietekmē pasažieru apgrozība ir ievērojami samazinājusies visās trijās lielajās ostās.
9.3. Kravu pārvadājumi
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
9.3.1.attēls. Kravu apgrozība ostās
No Latvijas ostām 2020. gadā nosūtīja un ostās saņēma 44,9 tūkst. tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019.gadā. Rīgas ostā kravu apgrozība 2020.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ir samazinājusies par 17393 tūkstošiem tonnu jeb par 42%. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2019.gadā kravu apgrozība Rīgas ostā ir samazinājusies par 9075 tūkstošiem tonnu jeb 28%. Ventspils ostā sākot no 2017.gada bija vērojams kravu apgrozības pieaugums, 2019.gadā sasniedzot 20456 tūkstošus tonnu, savukārt 2020.gadā kravu apgrozība ir kritusies par 37%, salīdzinot ar gadu iepriekš. No 2014. līdz 2018.gadam Liepājas ostā bija vērojams pakāpenisks kravu apgrozījuma pieaugums. Arī mazajās ostās kravu apgrozība ir pakāpeniski palielinājusies laika periodā no 2014. līdz 2018.gadam.
9.3.1.tabula
Kravu apgrozība ostās (tūkst.tonnu)
2014 |
2015 |
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
||
Nosūtītas kravas |
PAVISAM |
65 055 |
62 551 |
56 217 |
54 156 |
57 054 |
52 892 |
35 276 |
Rīga |
35 867 |
35 952 |
32 891 |
28 995 |
31 151 |
27 084 |
18 199 |
|
Ventspils |
23 496 |
20 808 |
16 860 |
17 921 |
17 620 |
17 690 |
9 889 |
|
Liepāja |
4 324 |
4 681 |
5 109 |
5 818 |
6 603 |
6 428 |
5 600 |
|
Mazās ostas |
1 367 |
1 110 |
1 357 |
1 422 |
1 680 |
1 690 |
1587 |
|
Saņemtas kravas |
PAVISAM |
9 121 |
7 018 |
6 899 |
7 721 |
9 121 |
9 488 |
9 652 |
Rīga |
5 213 |
4 104 |
4 179 |
4 680 |
5 281 |
5 678 |
5 488 |
|
Ventspils |
2 710 |
1 719 |
1 949 |
2 114 |
2 706 |
2 767 |
3 013 |
|
Liepāja |
976 |
930 |
571 |
771 |
935 |
907 |
1 003 |
|
Mazās ostas |
223 |
265 |
200 |
156 |
199 |
136 |
148 |
|
KRAVU APGROZĪBA KOPĀ |
PAVISAM |
74 176 |
69 569 |
63 116 |
61 877 |
66 175 |
62 379 |
44 928 |
Rīga |
41 080 |
40 056 |
37 070 |
33 675 |
36 432 |
32 762 |
23 687 |
|
Ventspils |
26 206 |
22 527 |
18 809 |
20 035 |
20 326 |
20 457 |
12 902 |
|
Liepāja |
5300 |
5611 |
5680 |
6 589 |
7 538 |
7 334 |
6 603 |
|
Mazās ostas |
1590 |
1375 |
1557 |
1 578 |
1 879 |
1 826 |
1 735 |
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
Avots: Satiksmes ministrija
9.3.2.attēls. Konteinerkravu apgrozījums Latvijas ostās
Lai gan 2020.gadā bija vērojams konteinerkravu apgrozījuma samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kopumā laika periodā no 2014. līdz 2020.gadam konteinerkravu apgrozījums ir palielinājies par 66 761 TEU jeb 15%.
9.4. Institucionālā pārvaldība
Satiksmes ministrija koordinē un veicina tranzīta, loģistikas un ostu jomas attīstību Latvijā, kā arī nodrošina SKLOIS darbību un attīstību.
Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome koordinē valsts politiku ostu attīstībā un ostu darbību. Padome sniedz iespēju nozares vadošiem dalībniekiem Ministru prezidenta vadībā risināt būtiskākos jautājumus nozares konkurētspējas stiprināšanai un vienoties par attīstības prioritātēm.
Ostu pārvaldes ir atbildīgas par:
• Infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, t.sk. piestātņu dziļumu un pievedceļiem;
• Navigācijas drošību;
• Uzņēmējdarbības attīstību ostu teritorijās;
• Dabas aizsardzības prasību ievērošanu;
• Ostu mārketinga aktivitātēm;
• Pasažieru pārvadājumu servisa nodrošināšanu un attīstību, t.sk. jahtu tūrisma attīstību.
Saskaņā ar Ministru kabineta 15.05.2012. noteikumu Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm" 18.punktu ostas formalitāšu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē Nacionālie bruņotie spēki, Nacionālo bruņoto spēku Krasta apsardzes dienests, Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde, Pārtikas un veterinārais dienests, VSIA "Latvijas Jūras administrācija", Valsts vides dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, kā arī ostu pārvaldes.
9.5. Tiesiskais ietvars
• Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums;
• Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES)2017/352 ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību;
• Likums par ostām;
• Rīgas brīvostas likums;
• Ventspils brīvostas likums;
• Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likums;
• Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās;
• Būtiskāko normatīvo aktu sarakstu skatīt https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-0 un https://www.sam.gov.lv/lv/butiskakie-normativie-akti-4.
10. Galvenie izaicinājumi
Transporta nozare ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, kuras attīstība un konkurētspēja ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī ir būtisks priekšnoteikums valsts ekonomiskās stabilitātes un kopējās attīstības nodrošināšanā. Visās nozarēs, t.sk. transportā pieaug nozīme jaunajām tehnoloģijām, inovācijām un digitalizācijai, vides (klimata pārmaiņu) aspektiem, ņemot vērā transporta sektora radītās emisijas. Tāpat būtiski, lai transporta pakalpojumi ir ne tikai efektīvi, bet arī pieejami un piekļūstami visām iedzīvotāju grupām. Latvijas transporta un loģistikas sistēma ir efektīvi jāizmanto valsts tautsaimniecības interesēs, nodrošinot pakalpojumu eksportu tranzīta kravu apstrādē un dziļākā integrācijā starptautiskās piegāžu ķēdēs. Līdzās jau esošajiem infrastruktūras un drošības nodrošināšanas izaicinājumiem, tie kļūst par būtiskiem nākamā plānošanas perioda izaicinājumiem transporta nozarē.
Turpmāk apskatīti sagaidāmie transporta nozares izaicinājumi, kas, izvērtējot esošo situāciju, ņemti vērā nosakot TAP2027 iekļaujamos uzdevumus un pasākumus nozares attīstībai.
Vides mērķu sasniegšana un ilgtspējīga mobilitāte
• Transporta radīto SEG un gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana
• Sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstība un infrastruktūras pieejamības un piekļūstamības uzlabošana, to nodrošinot kā konkurētspējīgu alternatīvu privāto automobiļu izmantošanai
• Fosilo degvielu izmantošanas samazināšana, attīstot alternatīvo degvielu infrastruktūras pieejamību un atbalsts autoparka struktūras izmaiņām
• Gājēju un veloceļu infrastruktūras attīstība, nodrošinot drošu mikromobilitāti
• Transporta nozares iesaiste vides trokšņa regulējuma attīstībā, ņemot vērā sabiedrības veselības un transporta nozares attīstības intereses
Transporta sektors ir lielākais energoresursu patērētājs. 2019. gadā transports patērēja 31% no kopējā enerģijas galapatēriņa un patēriņam ir tendence pieaugt. Savukārt no kopējā transportā izmantoto energoresursu apjoma 2019.gadā 83,5% veidoja energoresursu patēriņš autotransportā, 12,2% starptautiskais gaisa transports un 4% dzelzceļa transports, 0,25% ūdens transports, bet atlikušos - iekšzemes gaisa transportā un cauruļvadu transportā izmantotā enerģija. Dīzeļdegviela bija galvenais transportā izmantotais energoresurss, un tās īpatsvars 2019. gadā bija 64.9%.29
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
10.1.attēls. Transporta sektora kopējais energoresursu galapatēriņš
SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros, t.sk. transportā, ir viens no Latvijas stratēģijas klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam stratēģiskajiem mērķiem un vienlaikus tas atbilst Eiropas zaļā kursa uzstādījumiem. Alternatīvo degvielu plašāka izmantošana, dzelzceļa potenciāla lielāka izmantošana, jo īpaši kravu pārvadājumos, kā arī kuģniecības un aviācijas nozares lielāka iesaiste klimata jautājumu risināšanā ir izaicinājumi, kas būs pamats pārmaiņām transporta nozarei Eiropā un Latvijā.
Lielākās SEG emisijas Latvijā rada enerģētikas nozare – 2018.gadā tie bija 65,8 %, no kurām transports emitēja 43,8 %. 2018. gadā kopējās SEG emisijas transporta nozarē (ietverot visas iekšzemes transporta nozares: aviāciju, autotransportu, dzelzceļus un kuģniecību), ir palielinājušās par 11,3%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, un par 1,8% salīdzinājumā ar 2017. gadu.
Avots: Latvia’s National Inventory Report 1990-2018
10.2.attēls. Transporta sektora radītās SEG emisijas laika periodā no 1990. līdz 2018. gadam (kt CO2 ekv.)
Autotransports veido pārliecinošu vairākumu no kopējām SEG emisijām transporta nozarē. 2018. gadā tas deva aptuveni 93,6% no kopējām emisijām (10.3.attēls) un nozīmīga loma šeit piešķirama dīzeļdegvielas patēriņa pieaugumam, kas 4,1 reizi pārsniedza benzīna patēriņu.30
Avots: Latvia’s National Inventory Report 1990-2018
10.3.attēls. SEG emisijas iekšzemes transporta apakšnozarēs 2018.gadā (%)
No transporta sektora radītajām PM2,5 emisijām lielāko daļu sastāda autotransports – 2018.gadā aptuveni 88% no kopējām transporta sektora radītajām emisijām. Savukārt no autotransporta emisijām lielāko daļu veido pasažieru automašīnas, automobiļu riepu un bremžu nolietojums, autoceļu nodilums, kā arī smagās kravas mašīnas un vieglās kravas mašīnas31 Saskaņā ar LVĢMC ikgadējo emisiju ziņojumu par valsts kopējām emisijām, var secināt, ka no 2014. līdz 2017.gadam transporta sektorā PM2,5 daļiņām ir tendence samazināties, savukārt 2018.gadā ir vērojams neliels pieaugums. Tomēr jāņem vērā arī fakts, ka par galvenajiem daļiņu PM2,5 emisijas avotiem tiek uzskatīts mājsaimniecības un pakalpojumu sektors, enerģijas pārveidošanas sektors un rūpniecības sektors.
Avots: SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"32
10.4. attēls. Smalkās daļiņas PM2,5 transporta sektorā 2014.-2018.gadā (ietver autotransportu, dzelzceļu un iekšzemes kuģniecību)
Lai arī izmaiņas normatīvajā regulējumā galvenokārt nosaka tādu gaisa piesārņojošo savienojumu kā NMGOS, SO2, CO, smalko daļiņu PM2,5 un Pb emisiju samazināšanos kopš 1990.gada, transporta sektors joprojām ir viens no lielākajiem gaisa piesārņojuma avotiem. 2018. gadā transporta sektors sastādīja 42,7 % no kopējā radītā slāpekļa oksīdu (NOx) emisiju apjoma valstī, autotransports radīja 31,3% no kopējām NOx emisijām.33 NOx emisiju sadalījums transporta apakšnozarēs redzams 10.5.attēlā.
Avots: SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
10.5.attēls. NOx emisijas (kt) transporta apakšnozarēs
Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana ir viens no būtiskākajiem šī brīža transporta nozares izaicinājumiem. Ir nepieciešams ieviest tādus risinājumus kā mobilitātes punktus, pāriet uz bezizmešu/mazizmešu un energoefektīvākiem transporta veidiem, veicināt alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpatsvara un sabiedriskā transporta izmantotāju skaita pieaugumu, kā arī iedzīvotāju mikromobilitātes (pārvietošanās ar kājām, velosipēdu, elektroskrejriteni, skrituļdēli u.tml.) palielināšanos. TAP2027 ietvertās rīcības rada priekšnosacījumus un rāda virzienus, kā Latvija tuvosies ES mērķu sasniegšanai.
Ņemot vērā, ka Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65 % Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību,34 īpaši izceļama būtu mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā, vienlaikus risinot gan ar cilvēku pārvietošanos saistītus jautājumus, gan arī panākot vides kvalitātes uzlabošanos. Ievērojama daļa iedzīvotāju no Rīgas apkārtējām teritorijām ik dienas dodas uz Rīgas pilsētu kā uz darba vai mācību vietu. Rīgas un Pierīgas reģionā ir turpat 50 % no visiem Latvijā uz 2019.gada beigām reģistrētajiem vieglajiem transportlīdzekļiem.35 Pēdējos gados automašīnu skaits uz ielām un autoceļiem pakāpeniski turpina palielināties. Līdz ar to veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un klimata pārmaiņām. To apstiprina arī dati par satiksmes intensitāti (10.6.attēls).
Avots: SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta"
10.6.attēls. Satiksmes intensitāte (gada vidējais caurbraucošo automašīnu skaits diennaktī konkrētajā ceļa posmā pēc LVC datiem par 2016.-2017.gadu)
Balstoties uz iepriekš minēto, lai samazinātu transporta radīto izmešu daudzumu Rīgā, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus transporta plūsmu pārstrukturēšanai Rīgā un Pierīgā, tādējādi mainot satiksmes dalībnieku paradumus. Solis šī jautājuma risināšanā būs transporta reforma ANM plāna ietvaros, kas vērsta uz sabiedriskā transporta konkurētspējas attīstību Rīgas metropoles areālā un paredz integrētu un koordinētu pieeju pasažieru pārvadājumu plānošanai, pasūtīšanai un organizācijai, kā arī vienotas sistēmas izveidi biļešu tirdzniecībai (vienotā biļete) un pasažieru informēšanai (t.sk. reāllaikā). Tāpat reformas rezultātā plānots uzlabot pārvaldības institucionālo modeli. Pilnībā reformu paredzēts realizēt līdz 2030.gadam, paredzot pārejas periodu sākot no 2023.gada, kad atsevišķi reformas rezultāti/elementi sāk darboties. Līdz 2022.gada beigām paredzēts izstrādāt un līdz 2023.gada vidum apstiprināt integrētu Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plānu, kas sevī ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu stratēģisko kustības grafiku, plānotos pārvadājumu apjomus, u.c. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts iespējot vienoto biļeti multimodālam ceļojumam biļešu tirdzniecības vietās un vismaz vienā mobilajā aplikācijā, kā arī iespējot reāllaika pasažieru informācijas sistēmas. Savukārt uzlaboto institucionālās pārvaldības modeli paredzēts iespējot, sākot ar 2026.gadu. Reformas īstenošanas viens no galvenajiem elementiem būs integrēts Rīgas pilsētas un Latvijas reģionālo pārvadājumu maršrutu tīkls un kustības grafiks, pamatojoties uz apstiprināto sabiedriskā transporta plānu. Jaunais maršrutu tīkls un kustības grafiks palīdzēs palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta (dzelzceļš un tramvajs) lomas palielināšanu Rīgas pilsētā un pārējā Rīgas metropoles areālā.
Būtisks instruments ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā ir sabiedriskais transports. Valstij jārada priekšnosacījumi, lai iedzīvotāji, it īpaši pilsētās, būtu ieinteresēti pārsēsties no privātajām automašīnām uz sabiedrisko transportu, kā arī uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Svarīga loma ir arī pašvaldību iesaistei šo jautājumu risināšanā. Lai gan kopējais ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāto pasažieru skaits 2018.gadā pieauga par 0,1% salīdzinājumā ar 2017.gadu, 2019.gadā pārvadāto pasažieru skaits samazinājās gan regulāras satiksmes autobusu pārvadājumos, gan ar trolejbusiem un autobusiem, izņemot dzelzceļu, kur salīdzinājumā ar 2018.gadu 2019.gadā pārvadāja par 2 % vairāk pasažieru. 2020.gadā pasažieru skaita samazināšanos visos transporta veidos noteica Covid-19 pandēmija un ar to saistītie pārvietošanās ierobežojumi. Tā piemēram, 2020. gada 2. ceturksnī pasažieru skaits samazinājās par 64 %.36 Raugoties nākotnē, pasažieru skaita saglabāšana un palielināšana sabiedriskajā transportā ir uzskatāma par būtisku transporta nozares izaicinājumu, kas būs pamats ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanā. Tāpat, sadarbojoties dažādiem pārvadātājiem, ir nepieciešams veidot mobilitātes punktus un jumtorganizāciju to pārvaldībai. Ņemot vērā ATR rezultātā iecerētās izmaiņas administratīvi teritoriālajā iedalījumā, ko nosaka Saeimā 2020.gada 10.jūnijā pieņemtais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, sabiedriskā transporta maršruta tīkls tiks atbilstoši pielāgots pasažieru plūsmas datiem.
Lai arī pamazām notiek virzība uz attālinātu pakalpojumu saņemšanu, ir iedzīvotāju grupas, kurām sabiedriskā transporta izmantošana vēl aizvien ir būtiska. Samazinoties iedzīvotāju skaitam lauku reģionos, aktuāls ir jautājums par mobilitātes un pakalpojumu nodrošināšanu demogrāfisko pārmaiņu skartajos reģionos, kur pasažieru pārvadāšana ar sabiedrisko transportu kļūst finansiāli neizdevīga, jo netiek nodrošināts pasažieru skaits. Tādējādi ir nepieciešams samazināt vai arī pilnībā slēgt noteiktus maršrutus, kas savukārt negatīvi ietekmē iedzīvotāju mobilitātes iespējas. Ir nepieciešams rast risinājumus šai situācijai, piemēram, attīstot pakalpojumu "transports pēc pieprasījuma". Šī un citu pakalpojumu ieviešana sabiedriskā transporta pieejamības uzlabošanai vērtēta informatīvajā ziņojumā "Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam"37. To, ka šāds alternatīvs risinājums sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai var būt noderīgs mobilitātes veicināšanai teritorijās, kur sabiedriskais transports kursē reti vai kur demogrāfisko izmaiņu dēļ nav ekonomiski pamatoti nodrošināt sabiedriskā transporta reisu ar autobusiem, apstiprina arī Vidzemes plānošanas reģiona veiktā pilotprojekta "Transports pēc pieprasījuma" pozitīvie rezultāti.
Svarīgi, lai tiktu uzlabota transporta infrastruktūras un pakalpojumu pieejamība un piekļūstamība visām sabiedrības grupām, piemēram, personām ar invaliditāti. Arī TAP2027 mērķī uzsvērta nepieciešamība attīstīt pieejamu (gan ērtības, gan izmaksu ziņā) un piekļūstamu (iespēja fiziski piekļūt un lietot, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus) transporta sistēmu. Attiecībā uz sabiedriskā transporta piekļūstamību, pieejamību, cenu pieņemamību un drošību vecāka gadagājuma cilvēkiem, sevišķi lauku un attālos apvidos pirmām kārtām ir jāapzina mērķgrupas vajadzības un atbilstoši vajadzībām pielāgot nepieciešamos pakalpojumus. Arī transporta digitalizācijas jomā svarīgi ņemt vērā ikvienas mērka grupas vajadzības, paturot prātā pensijas vecuma cilvēku un cilvēku ar funkcionālajiem traucējumiem funkcionēšanas un uztveres spēju ierobežojumus.
Modelēšanas rezultāti parāda, ka klimatneitralitātes scenārija īstenošanas ieteicamā trajektorija nosaka līdz 2030.gadam pilnā mērā īstenot NEKP2030 mērķa scenārijā ieplānotos pasākumus, kuri paredz kopējo, neieskaitot ZIZIMM (zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības) sektoru, SEG emisiju samazināšanu par apmēram 64% pret 1990.gadu. Turpinot klimatneitralitātes scenārija īstenošanas ieteicamo trajektoriju pēc 2030.gada, tā paredz, ka 2040.gadā SEG emisijas ir samazinātas vismaz par 75% pret 1990.gadu, bet 2050. gadā par vismaz 88% pret 1990. gadu. Enerģētikas sektorā, t.sk. transportā SEG emisijas 2050.gadā tiek samazinātas par apmēram 98% salīdzinot ar 1990.gadu.38 Saskaņā ar prognozēm sagaidāms, ka 2050. gadā emisijas transporta sektorā, attiecībā pret 2017. un 1990. gadu, kopumā samazināsies (attiecīgi par 53 % un 47 %).39
SEG emisiju samazināšana panākama, popularizējot un veicinot ar alternatīvajām degvielām, to skaitā biometānu, darbināmu transportlīdzekļu un infrastruktūras to uzpildei/uzlādei pieejamību. Lai līdz minimumam samazinātu transporta atkarību no naftas un mazinātu transporta ietekmi uz vidi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu paredz noteiktu vienotu pasākumu sistēmu alternatīvo degvielas veidu infrastruktūras izveidei ES un definē prasību minimumu alternatīvo degvielas veidu infrastruktūras attīstīšanai, kā arī kopējās tehniskās specifikācijas. Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas40 rīcības plānā norādīts uz minētās direktīvas pārskatīšanu. Satiksmes ministrija sekos līdzi šīm iniciatīvām un rīkosies atbilstoši jaunajiem uzstādījumiem.
EK 2017.gada 8.novembrī nāca klajā ar Mobilitātes pakotni II, kurā iekļāva ar zemu emisiju mobilitāti saistītas iniciatīvas. Priekšlikumu vispārējais mērķis bija palielināt "tīro", t.i., mazemisiju un nulles emisiju (bezemisijas), transportlīdzekļu skaitu publiskajos iepirkumos, tā sniedzot ieguldījumu kopējo transporta radīto emisiju samazināšanā, konkurētspējas palielināšanā un transporta nozares izaugsmē. 2019.gada 12.jūlijā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/1161 (2019.gada 20.jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu, kā mērķis ir stimulēt pieprasījumu pēc tīriem transportlīdzekļiem, tādā veidā atbalstot tīro transportlīdzekļu tirgus (stimulējot pieprasījumu un piedāvājumu) veidošanos visā ES un kas dalībvalstīs ieviešama līdz 2021.gada 2.augustam.
Vidējais reģistrēto transportlīdzekļu vecums uz 2021.gada 1.janvāri bija 14,19 gadi, vieglajiem transportlīdzekļiem – 14,44 gadi41, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju (11,5 gadi42). Ņemot vērā augstāk sniegto informāciju par autotransporta lomu SEG emisiju radīšanā, izmaiņām autoparka struktūrā būtu piešķirama nozīmīga loma Latvijas izvirzīto klimata mērķu sasniegšanā. Atbalsts izmaiņām autoparka struktūrā ir skatāms starpnozaru griezumā kopsakarā arī ar citu ministriju (VARAM, EM, FM) iniciatīvām un atbalsta mehānismiem, ievērojot sinerģiju un savstarpējo papildināmību ar Taisnīgas pārkārtošanās instrumentu un sniegtajiem priekšlikumiem atbalstam no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā arī Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.-2030.gadam (turpmāk – NEKP2030) un Gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā 2020.-2030.gadam- (GPSP2030) iekļautajiem atbalsta pasākumiem. Tāpat ņemot vērā valsts budžeta līdzekļu kapacitāti, nozīmīga loma būs privātā sektora iesaistīšanai atbalsta instrumentu sniegšanā un sava autoparka zaļināšanā, ņemot vērā topošos un gaidāmos regulējumus, piemēram, finanšu ilgtspējas jomā (taksonomijas regulējums43) un infrastruktūras izveidē. Valsts pienākums ir radīt priekšnosacījumus un izvērst pamata infrastruktūru, ko tālāk regulē un attīsta tirgus. Jāņem vērā, ka arī atbilstoša nodokļu politika, kas papildina atbalsta programmas, var tikt uzskatīta par efektīvu instrumentu alternatīvo degvielu transportlīdzekļu tirgus segmenta, kā arī vispārīgu izmaiņu autoparkā stimulēšanai, t.sk. otrreizējo transportlīdzekļu importu no citām valstīm, vienlaikus sekmējot virzību uz klimatneitralitātes un vides mērķu sasniegšanu. Jau pašlaik NEKP2030 un GPSP2030 ietvarā ir jāstrādā pie vairākām iniciatīvām, kas vērstas klimata mērķu sasniegšanai, t.sk. transporta sektorā. Konspektīvs izklāsts par tām sniegts TAP2027 3.pielikumā, kur apskatīti dokumentos iekļautie mērķi un rīcības transporta sektoram. SEG emisiju un NOx samazinājuma mērķi (rezultatīvie rādītāji) TAP2027 noteikti atbilstoši prognozēm, kas tika gatavotas un iekļautas NEKP203044 un atbilstoši 2019.gadā veiktajiem emisiju prognožu datiem45, ko valsts ir apņēmusies sasniegt. Saskaņā ar NEKP2030, reizi divos gados valstij EK būs jāiesniedz integrēts nacionālais enerģētikas un klimata progresa ziņojums, kurā citu starpā būs jāietver informācija arī par progresu virzībā uz NEKP2030 noteikto mērķu un devumu sasniegšanu un to finansēšanai un sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu. Tā kā arī TAP2027 tiks veikts starpposma ietekmes izvērtējums (MK plānots iesniegt līdz 01.10.2024.), tad TAP2027 izvirzītie SEG emisiju samazināšanas mērķi tiks pārskatīti un aktualizēti atbilstoši NEKP2030 progresa ziņojumam. Vienlaikus jāņem vērā, ka mērķu sasniegšanai, liela nozīme būs arī citu ministriju līdzdalībai, piemēram, enerģētikas, vides un nodokļu politikas jomā. Kā piemēru par citu ministriju iniciatīvām, var minēt TAP2027 izstrādes gaitā VARAM 2021.gada jūnijā prezentēto informāciju par plānoto atbalstu mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, piesaistot līdzekļus no Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta.46 Mācoties no citu valstu pieredzes, jāņem vērā, ka liela nozīme ir pilsētu iniciatīvām un plāniem, piemēram, attīstot sabiedrisko transportu, veidojot zemu emisiju zonas, liedzot iebraukšanu pilsētas centrā transportlīdzekļiem ar zemu Eiro klasi vai, kas darbināmi ar dīzeļdzinēju, jaunu elektrouzlādes punktu izveidei (t.sk. elektrovelosipēdiem). Tāpat arī stimulējama cilvēku paradumu maiņa lai veicinātu izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās līdzekļus. Jau tagad, daļēji Covid-19 pandēmijas ietekmē, vērojama velosatiksmes popularitātes pieaugums sabiedrībā un palielinās arī citu mikromobilitātes pārvietošanās rīku izmantošana satiksmē - skrejriteņu, skūteru, iešana ar kājām. Būtiska nozīme ir plānošanas reģionu un pašvaldību iesaistei, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pasākumi tiktu līdzsvaroti integrēti valsts, plānošanas reģionu un pašvaldību attīstības plānos.
Attiecībā uz mērķi – 2020.gadā sasniegt 10% AER īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā transportā - kas noteikts vairākos politikas plānošanas dokumentos, jānorāda, ka tas nav ticis sasniegts (2019. gada beigās – 5.11 %47). Galvenokārt līdz šim sasniegto nodrošinājusi biodegvielas obligātā piejaukuma prasība benzīnam un dīzeļdegvielai. Vidēji 1,6% no AER iegūtas enerģijas īpatsvara veido no AER iegūta elektroenerģija, kas galvenokārt tiek patērēta dzelzceļa transportā, tramvajos un trolejbusos.48 Dabasgāze, tostarp biometāna veidā transportlīdzekļos var kļūt par nozīmīgu degvielas veidu, jo tādējādi tiks uzlabota kopējā gaisa kvalitāte un samazinātas transporta radītās CO₂ emisijas. Biometāns, kas iegūts no organiskas izcelsmes produktiem, rada iespēju palielināt un pakāpeniski aizstāt fosilo dabasgāzi. Paredzams, ka plānotā CEN standarta pieņemšana attiecībā uz dabasgāzes un biometāna izmantošanai transportā un biometāna iespiešana dabasgāzes tīklā būs ļoti nozīmīgs solis plašai dabasgāzes, tostarp biometāna izmantošanai transporta sektorā. Dabasgāze un biometāns kā risinājums ir izmantojams ne tikai transportlīdzekļu iekšdedzes dzinējos, bet arī kā ūdeņraža ražošanas avots, ko ir iespējams izmantot transportlīdzekļos, kas kā enerģijas nesēju izmanto ūdeņradi (FCEV). Dabasgāzi var iegūt no fosilā kurināmā rezervēm, savukārt biometānu no AER. Veicot transportlīdzekļu pārbūvi vai iegādājoties jaunu rūpnīcā attiecīgi aprīkotu transporta līdzekli, dabasgāzi un biometānu var izmantot kā degvielu iekšdedzes dzinējos.
Saskaņā ar veikto pētījumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu ieviešanu scenārijiem autotransporta sektorā ūdeņraža izmantošanas alternatīvo scenāriju modelēšanas rezultāti parāda, ka līdzīgi kā elektrotransportlīdzekļi (ETL) ūdeņraža ETL izmantošana dod ievērojamu SEG emisiju samazināšanu autotransportā. Tomēr tiek secināts, ka 2020.- 2030. gadam ūdeņraža scenāriji rada papildus izmaksas, kā arī tas, ka ilgtermiņā gan no izmaksu, gan no SEG emisiju samazināšanas viedokļa izdevīgi ir tieši ETL scenāriji. Ūdeņraža papildu izmaksas galvenokārt saistītas ar infrastruktūras trūkumu, ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju izmaksām, ko Eiropas Komisija plāno atrisināt tuvāko desmitgažu laikā. Ņemot vērā Eiropas Komisijas 2020.gada 8.jūlijā publicēto komunikācijas dokumentu "Ūdeņraža stratēģija klimatneitrālajai Eiropai", kā arī gaidāmo Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 22.oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu pārskatīšanu, kurā paredzams lielāks uzsvars tieši uz atjaunīgā ūdeņraža izmantošanas veicināšanu transporta sektorā, Latvijas mērogā nepieciešams veikt visaptverošu pētījumu par efektīvākajiem risinājumiem atjaunīgā ūdeņraža infrastruktūras veida izvēlē un šī degvielas veida izmantošanai transporta sektorā. Perspektīvā paredzams, ka līdz 2035.gadam Latvijā būs trīs ūdeņraža uzpildes stacijas.
Latvijā ir labi attīstīts ETL uzlādes tīkls pie galvenajiem autoceļiem – uz 2021.gada janvāri ir izveidotas 110 ETL uzlādes stacijas visā Latvijas teritorijā, un ETL izmantošanas veicināšanai ir ieviesti arī citi pasākumi, piemēram, bezmaksas autostāvvietas, sabiedriskā transporta joslu izmantošanas iespēja, u.c. Lai gan ETL skaits Latvijā turpina palielināties, tomēr to īpatsvars no visiem transportlīdzekļiem saglabājas zemā līmenī. Attiecīgi mobilitātes nodrošināšana ir jāskata kontekstā ar AER plašāku izmantošanu transporta jomā.
Pašlaik Eiropas līmenī tiek intensīvi strādāts pie Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas49 ieviešanas, kurā līdz 2023.gada vidum tiek plānots pārskatīt tiesisko regulējumu un stratēģijas, lai īstermiņā un ilgtermiņā nodrošinātu pasākumus transporta ietekmes uz vidi mazināšanai, tajā skaitā, lai tuvākajā laikā rastu risinājumu sintētiskās aviācijas degvielas ražošanai un tās pielietošanai. Satiksmes ministrija atbalsta Eiropas Komisijas mērķus, bet konkrētu pasākumu ietveršanu pamatnostādnēs tiek plānots īstenot, kad būs pieņemti iepriekšminētie tiesību akti, pabeigta stratēģijas izstrāde un gaisa transporta uzņēmumi sāks atkopties no krīzes, kurā tie ir iekļuvuši sakarā ar Covid-19 pandēmiju un tās apkarošanas pasākumiem. Jau pašlaik, lai mazinātu ietekmi uz vidi, kā ir norādīts esošās situācijas aprakstā, nacionālais gaisa pārvadātājs AS "Air Baltic Corporation" ir uzsācis un turpinās esošās gaisa kuģu flotes nomaiņu uz šobrīd klusākiem un par 25% mazāk emisiju radošajiem gaisa kuģiem. Attiecīgi konkretizēt papildus pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai aviācijas apakšnozarē ir plānots aktualizēt pamatnostādņu starpposma izvērtējumā, līdz tam aktīvi iesaistoties ES iniciatīvās.
Neskatoties uz pandēmiju un tās ietekmi, jau pašlaik pamatnostādnēs ir ietverti un tiek īstenoti lidostas "Rīga" infrastruktūras projekti, kas paredz energoefektivitāti paaugstinošu, digitāli attīstītu un ietekmes uz vidi mazinošu pasākumu īstenošanu.
Klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai 2020.gadā ir izstrādāts lidostas "Rīga" pirmais Oglekļa pārvaldības plāns 2020. – 2023.gadam. Galvenās no tajā ietvertajām aktivitātēm saistītas ar apgaismojuma nomaiņu uz LED, telpās, kur tiek izmantotas zemākas energoefektivitātes apgaismojums, tāpat plānota energoefektīvo transformatoru nomaiņa, lai samazinātu elektroenerģijas zudumus, iespēju robežās izvietot saules paneļus, lai iegūtu atjaunojamo enerģiju. Papildus plānots esošās tehnikas nomaiņas ietvaros izskatīt iespēju pārejai uz elektrotransportlīdzekļu tehniku. Minētā plāna īstenošanas termiņi ir saistīti ar gaisa transporta darbības atjaunošanos, kad uzņēmumam parādīsies nepieciešamie līdzekļi plāna īstenošanai. Tāpat ir plānota virkne citu pasākumu īstenošana, kas pašlaik ir apstājusies finansējuma trūkuma dēļ.
2017.gada dati liecina, ka no visiem pasažierkilometriem, kas veikti Latvijā, 16% bija izmantojot ilgtspējīgas pārvietošanās veidus. Kamēr lielākā daļa no tiem bija veikti ar sabiedrisko transportu, otrs biežākais ilgtspējīgas pārvietošanās veids bija iešana ar kājām, sasniedzot 22%. Attiecīgi 3. un 4. vietu ieņēma multimodālie transporta veidi (vieglais automobilis+ sabiedriskais transports un velosipēds + sabiedriskais transports) ar 7% un velosipēdi ar 6%.50
Saskaņā ar 2019.gadā pašvaldību sniegto informāciju Latvijā kopumā ir 701,75 km veloceļu, velojoslu, kopējo gājēju un velosipēdistu ceļu. Pašvaldības, kur ir visaugstākais velosatiksmes infrastruktūras īpatsvars km uz 1000 iedzīvotājiem (1,51 -2,00 km), ir Jaunpiebalgas novads, Ventspils pilsēta un Salacgrīvas novads.51 Attiecīgi pieaugot velosipēdistu skaitam ir pieaudzis arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti velosipēdi. Piemēram, 2016.gadā šādu negadījumu bija 584, savukārt 2018.gadā jau 670, attiecīgi 2018.gadā ievainoti 626, bojā gājuši- 9.52 Tādējādi jāatzīmē, ka pieaug ne tikai pārvietošanās ar kājām un velosipēdu lietošanas popularitāte, bet arī vajadzība pēc atbilstošas un drošas infrastruktūras. Jāņem vērā, ka strauji pieaug arī citu mikromobilitātes rīku, piemēram, elektroskrejriteņu popularitāte, kas liek infrastruktūras un drošības jautājumus šajā aspektā skatīt jau plašākā mērogā. Līdz ar to tirgū ienāk jauni pārvietošanās veidi, kas ir videi draudzīgi un, kas būtu jāintegrē kopējā satiksmes plūsmā, vienlaikus tie rada izaicinājumu un riskus ceļu satiksmes drošības jomā.
Lai gan TAP2027 mērķis nav vides aizsardzības politikas plānošana, tomēr transporta infrastruktūras objekti, kas ir vitāli svarīgi tautsaimniecības attīstībai, ir uzskatāmi par nozīmīgāko vides trokšņa avotu. Autotransports ir galvenais vides trokšņa avots Eiropā. Trokšņa līmenis uz autoceļiem, kas pārsniedz 55 dB Ldvn, Eiropā ietekmē aptuveni vienu no četriem cilvēkiem un arī Latvijā troksnis no valsts autoceļiem ietekmē visvairāk cilvēku (10.7.attēls).
Avots: Eiropas Vides aģentūra53
10.7.attēls. Trokšņa ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaits rādītājam Ldvn (pēc trokšņa avota)
Sabalansētu risinājumu izvēle un ieviešana starp transporta infrastruktūras attīstību un sabiedrības veselības aizsardzību ir viena no vides trokšņa regulējuma pilnveidošanas aktualitātēm. Regulējuma pilnveidošana būtu arī turpmāk skatāma arī kontekstā ar regulējumu telpiskās plānošanas nozarē. Atjaunojoties aviācijas nozares darbības rādītājiem pēc Covid – 19 radītās krīzes gadījumos, kad citi paņēmieni nav iespējami vai arī citu paņēmienu īstenošana nedod vēlamo rezultātu, vai arī to pielietojums ir saistīts ar ļoti ievērojamiem finansiālajiem ieguldījumiem, satiksmes nozarei būtu vērtējams izveidot un uzturēt finansiālu kompensāciju sistēmu par Lidostas "Rīga" darbības radītā trokšņa ietekmi.
Virkne TAP2027 iekļauto pasākumu, kas saistīti ar transporta infrastruktūras objektu attīstīšanu, potenciāli var radīt trokšņa piesārņojuma līmeņa pieaugumu to tuvumā, piemēram, jaunu autoceļu vai dzelzceļa līniju būvniecība. Īstenojot TAP2027 pasākumus ir savlaicīgi jāapzinās ar transporta infrastruktūras objektu attīstīšanu saistītās trokšņa problēmas, plānojot risinājumus to mazināšanai un paredzot atbilstošu finansējumu pasākumu ieviešanai.
Konkurētspējīga un ilgtspējīga infrastruktūra
• Transporta plūsmas "šauro vietu" (bottleneck) novēršana un trūkstošo savienojumu izbūves nodrošināšana, lai pilnvērtīgi integrētos TEN-T tīklā
• Dzelzceļa savienojuma neesamība ar Rietumeiropu
• Tehnoloģiskajām un pasažieru tiesību aizsardzības regulas prasībām neatbilstoša dzelzceļa infrastruktūra un ritošais sastāvs
• Mūsdienu tehnoloģiskām un drošības prasībām neatbilstošs autoceļu stāvoklis
• Klimatnoturīgas infrastruktūras attīstīšana, samazinot klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi
• Pastāvīga jaunu tehnoloģiju ieviešana gaisa satiksmes vadības sistēmā
• Lidostas "Rīga" nepietiekoša infrastruktūras kapacitāte pieaugošas pasažieru plūsmas intensitātes apstākļos
• Latvijas kā tranzīta valsts konkurētspējas saglabāšana, nodrošinot turpmāku tranzīta kravu plūsmu diversifikāciju
• Industrializācijas attīstība Latvijas ostās, veicinot jaunu augstākās pievienotās vērtības ražošanas uzņēmumu veidošanu ostu teritorijās.
• Nevienlīdzīga konkurence starp dažādiem transporta veidiem iekšzemes pārvadājumos, ko rada atšķirīgas izmaksas par transporta infrastruktūras izmantošanu
• Ostu pakalpojumu klāsta modernizācija atbilstoši mūsdienu kuģniecības attīstības, drošības un vides aizsardzības prasībām
Transporta nozares būtiskākie izaicinājumi, raugoties no infrastruktūras viedokļa, ir nodrošināt pilnvērtīgu integrēšanos TEN-T tīklā, kā arī Latvijas dzelzceļa telpas nošķirtība no Eiropas dzelzceļa tīkla, ko nākamajā periodā ir plānots risināt ar jauna dzelzceļa koridora Rail Baltica attīstību (10.8.attēls). Rail Baltica projekta īstenošanas rezultātā tiks izveidoti iztrūkstošie pārrobežu savienojumi, kā arī tiks veicināta dažādu transporta veidu integrācija un transporta tīklu savietojamība, piemēram, dzelzceļa līnijas sasaiste ar lidostu "Rīga". Tik pat būtiska ir arī pārvadātāja/u piesaiste, kas nodrošinās dzelzceļa pārvadājumus pa Rail Baltica infrastruktūru, nodrošinot gan starptautiskos, gan reģionālos pasažieru un kravu pārvadājumus. Tādēļ nepieciešams veikt pasākumus, kas rosinātu pārvadātāju interesi darboties jaunajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī pielāgot pasažieru sabiedrisko pakalpojumu sistēmu Rail Baltica pārvadājumu vajadzībām. Attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu, ir sagaidāmi vēl vairāki citi izaicinājumi un iespējas, kas ir saistīti ar līdz šim nepieredzēta būvniecības apjoma ietekmi uz būvniecības sektoru, Rail Baltica būvniecības materiālu piegāžu loģistika, kā arī iespējamais darbaspēka trūkums Rail Baltica būvniecībai. Nākamajā plānošanas periodā ir nepieciešams vērtēt arī Rail Baltica infrastruktūras pārvaldības modeli.
Būtiski ir norādīt, ka ar Rail Baltica projekta izbūvi tiks nodrošināta ne tikai savienojamība ar Eiropas vienoto dzelzceļa tīklu (SERA), bet arī integrācija ES vienotajā tirgū, tādējādi radot jaunu pārrobežu ekonomisko koridoru, kas palīdzēs stiprināt Latvijas tirdzniecības un ekonomikas konkurētspēju. Tas ir īpaši svarīgi šī brīža situācijā, kad COVID-19 ir būtiski ietekmējis ne tikai Latvijas transporta nozari, bet arī visu Latvijas tautsaimniecību. Rail Baltica projekts veicinās jaunu darba vietu nodrošināšanu un ekonomikas attīstību kopumā pēc COVID-19 pandēmijas, tajā skaitā mazinot ilgstošas recesijas riskus. Rail Baltica projekts radīs iespējas Latvijas uzņēmējdarbībai. Izmantojot šī projekta priekšrocības tiks stiprināta Latvijas uzņēmumu konkurētspēja. Tāpat, īstenojot Rail Baltica projektu, ir nepieciešams plānot un arī realizēt savstarpēji saskaņotus infrastruktūras attīstības projektus Rail Baltica koridorā.
Avots: Rail Baltica Globālā projekta tīmekļa vietne http://www.railbaltica.org/lv/par-projektu/kartes/
10.8.attēls. Rail Baltica kā daļa no Ziemeļjūras-Baltijas transporta koridora
Tāpat, pieaugot nepieciešamībai nodrošināt ilgtspējīgu mobilitāti, par būtisku izaicinājumu ir uzskatāms zemais Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas rādītājs. 2016. gadā elektrificēti bija tikai 14% no dzelzceļa līniju kopgaruma, ES vidēji tie ir 55%.54 Ir nepieciešams atjaunot arī elektrovilcienu un dīzeļvilcienu ritošo sastāvu.
Autoceļu jomā būtiskākais izaicinājums ir uzlabot autoceļu tehnisko stāvokli un atbilstību augstākajām ceļus satiksmes drošības prasībām. Pasaules Ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa 2019.gada dati liecina, ka Latvijas transporta infrastruktūra pēc tās kvalitātes tiek ierindota 52. vietā no 141, savukārt ceļu infrastruktūra pēc tās kvalitātes tiek ierindota tikai 95. vietā no 141.55 Valsts autoceļu tīkla 2020. gada statistika liecina, ka melno segumu stāvoklis novērtēts kā ļoti labs un labs 50,7% jeb 4 722 km, bet 30,7 % jeb 2 861,8 km valsts autoceļu ar melno segumu tehniskais stāvoklis vērtējams kā slikts un ļoti slikts. Savukārt autoceļi ar grants vai šķembu segumu, kas sastāda 54 % no visiem valsts autoceļiem, attiecīgajā gadā 6,7% bija labā stāvoklī un 37,4% - apmierinošā.56
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas spēkā stājies 2020. gada 23. jūnijā paredz, ka Latvijā pēc 2021.gada pašvaldību vēlēšanām būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietējo pašvaldību vietā. Ceļu tīkla attīstība un tā kvalitāte rada mobilitātes izaicinājumus saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas sekmīgu īstenošanu, lai uzlabotu iedzīvotāju ikdienu, nodrošinot novadu administratīvo centru labāku sasniedzamību, sekmējot piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām. Valsts reģionālo un valsts vietējo autoceļu pārbūve un atjaunošana ATR kontekstā iekļauta Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam un arī TAP2027.
Mobilitāte ir būtisks faktors, kas ietekmē reģionālo attīstību, radot labvēlīgus priekšnosacījumus sociālai un ekonomiskajai aktivitātei pašvaldībās. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas rīcībā esošajiem datiem, pašvaldību autoceļu un ielu tīkls kopā veido 38 453 km (autoceļi - 30 147 km, ielas - 8 306 km). Vienlaikus, pēc Latvijas Pašvaldību savienības aplēsēm, ap 50% šo autoceļu un ielu ir sliktā stāvoklī. Iedzīvotāju mobilitātes sekmēšanai ir nepieciešams uzlabot pašvaldību autoceļu un ielu tīklu stāvokli, tādejādi radot apstākļus labākai un drošākai pašvaldības administratīvā centra, darba vietu un pakalpojumu sasniedzamībai, vienlaikus samazinot laika patēriņu iedzīvotājiem. Labā kvalitātē esošs pašvaldību ielu un ceļu tīkls ir arī labvēlīgs priekšnosacījums jaunu iedzīvotāju piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai. Lai uzlabotu sliktā kvalitātē esošos pašvaldību autoceļus un ielas, pašvaldību kopējais pieprasījums pēc investīcijām pašvaldību ceļos ir 1 622 144 345 euro. Vienlaikus būtiski, lai ieguldījumi pašvaldību autoceļos un ielās ir papildinoši valsts autoceļu ieguldījumiem. Papildus minētajam, ir nepieciešams uzlabot mobilitātes infrastruktūras plānošanu pašvaldībās, nodrošinot starp teritorijām koordinētus, inovatīvus un videi draudzīgus mobilitātes risinājumus.
Saskaņā ar ES regulējumu par starptautiskajiem autopārvadājumiem, kā arī saskaņā ar ES Padomes 2010. gada 27. oktobra rezolūcijā noteiktajām prasībām ar kravas autopārvadājumiem saistītu noziegumu novēršanai un apkarošanai un drošu kravas automobiļu stāvlaukumu teritorijas garantēšanai ES dalībvalstīm ir pakāpeniski jāizstrādā drošs kravas transportlīdzekļu stāvlaukumu modelis. Šobrīd Latvijā ir tikai viens privāts stāvlaukums Ādažos, kas atbilst rezolūcijas 2. drošības un servisa pakalpojuma līmenim.
Būtiska nozīme ir arī klimatnoturīgas infrastruktūras attīstībai, lai mazinātu nozares ievainojamību pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem. Pielāgošanās risinājumi, t.sk. transporta nozarē, ir noteikti 2019.gadā pieņemtajā plānā par Latvijas pielāgošanos klimata pārmaiņām laika periodā līdz 2030.gadam. Bojājumi autoceļiem, dzelzceļa un ostu infrastruktūrai – ir galvenie riski, kas nākotnē var rasties klimata pārmaiņu dēļ. Arī TAP2027 Vides pārskatā norādīts, ka pasākumu īstenošanas ietvaros, izstrādājot autoceļu un dzelzceļu u.c. objektu būvniecības un rekonstrukcijas projektus, šķērsprofilā jāņem vērā plūdu faktorus, kā arī mainīgos plūdu ūdens līmeņus attiecīgās teritorijās, tāpat pārbūvējot un/vai atjaunojot infrastruktūru, izvēlēties tādu segumu un materiālus, kas ir piemēroti paredzamajiem sasalšanas-atkušanas un karstuma radītajiem riskiem, ņemot vērā klimata pārmaiņu projekcijas un paredzamās ietekmes infrastruktūras objektu plānotajā dzīves cikla laikā. Īstenojot tiltu izbūves un pārbūves darbus, jāizvērtē ar plūdu laikā radīto tiltu balstu izskalojumu saistītie riski (ņemot vērā klimata pārmaiņu projekcijas un plūdu riskus) un jāīsteno pasākumi izskalojuma riska mazināšanai. Pārbūvējot un/vai atjaunojot autoceļus, izvēlēties tādu segumu, kas ir piemērots paredzamajiem karstuma stresa riskiem, ņemot vērā klimata pārmaiņu projekcijas un paredzamās ietekmes Latvijā autoceļu seguma plānotajā dzīves cikla laikā. Izbūvējot jaunus sliežu ceļus un veicot to nomaiņu, ņemt vērā nākotnes karstuma stresa radītos riskus un īstenot inženiertehniskos pasākumus tā mazināšanai. Attiecīgie adaptācijas pasākumi iestrādājami būvniecības dokumentācijā.
Neraugoties uz sasniegumiem ceļā uz labākas veiktspējas ES aeronavigācijas tīklu, sadarbības līmenis starp dalībvalstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem joprojām nav optimāls, kā arī to izmantotās tehnoloģijas bieži nav saskaņotas. Attiecīgi Eiropas vienotās gaisa telpas efektīva pārvaldīšana joprojām ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ES dalībvalstīm, lai veicinātu gaisa satiksmes pārvaldības izmaksu samazināšanu, palielinātu gaisa telpas izmantotāju darbības efektivitāti, samazinot kavēšanos, degvielas patēriņu un lidojuma laiku un palielinot to jaudu, kā arī samazinot CO2 emisijas. Šajā kontekstā ir svarīgi laikus un saskaņotā veidā izvērst tehnoloģiskos risinājumus. Līdz ar to darbs pie īstas Eiropas vienotās gaisa telpas izveides, pastāvīga jaunu tehnoloģiju ieviešana gaisa satiksmes vadības sistēmā paliks kā viens no būtiskākajiem aviācijas nozares attīstības izaicinājumiem.
Gaisa transports vienmēr ir bijis spēcīgs ekonomikas izaugsmes, nodarbinātības, tirdzniecības un mobilitātes virzītājspēks, kas ātri un efektīvi nodrošina valsts ekonomikas attīstībai nozīmīgu pasaules valstu sasniedzamību. Savienojamība, gan iekšējā, gan ārējā (kas plašākā nozīmē saprotama kā gaisa transporta pakalpojumu starp diviem punktiem skaits, biežums un kvalitāte) - ir būtiska ceļotājiem un uzņēmumiem, kā arī ekonomikai kopumā. Pētījumi rāda — jo labāk pilsēta, reģions vai valsts pa gaisa ceļiem ir savienota ar citiem galamērķiem Eiropā un citās pasaules daļās, jo lielāku valsts izaugsmi var panākt. Līdz ar to arī turpmāk aktuāla būs valsts sasniedzamības nodrošināšana, īpaši ņemot vērā, ka Latvija ir ES ārējā robeža. Jāatzīmē, ka sakarā ar Covid-19 izplatību, gaisa pārvadājumu veikšana ir stipri ierobežota un pasaules gaisa transporta sistēmai ir nodarīti būtiski zaudējumi. Attiecīgi turpmākajos gados galvenais uzdevums ir pēc iespējas ātrāk atjaunot Lidostas "Rīga" 2019.gadā apkalpoto pasažieru skaitu. Provizoriski, ja situācija stabilizēsies, to varētu panākt jau 2024.-2025.gadā. Sakarā ar to ir jāturpina veikt pasākumus, kas veicinās esošā lidojumu maršruta tīkla paplašināšanu un lidotas "Rīga" infrastruktūras attīstību atbilstoši plānotajam pieaugošajam pasažieru skaitam, kā arī jāveic pasākumi kravu piesaistes veicināšanai.
TAP2027 pasākumi loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanai ir vērsti uz ieguldījumiem infrastruktūras attīstībā ar mērķi iesaistīties valsts ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā. Svarīgi attīstīt Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu eksporta potenciālu. Lai novērtētu politikas mērķa sasniegšanu, ir izvēlēti rezultatīvie rādītāji, ar kuru palīdzību būs ne tikai iespējams novērtēt infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, bet arī salīdzināt nozares izaugsmi starptautiskā mērogā.
Latvijas tranzīta un loģistikas nozarei turpmākajos gados gaidāmi vairāki izaicinājumi. Nozīmīgākais no tiem ir pielāgoties paredzamajam enerģētisko kravu apjoma kritumam. Ņemot vērā tendences pasaulē un īpaši ES, kur sabiedrība arvien vairāk tiecas sasniegt klimatneitralitāti, pieprasījums pēc fosilās degvielas samazinās. Ostām, dzelzceļa un citiem loģistikas nozares uzņēmējiem nepieciešams aktīvi piesaistīt jaunus klientus un paplašināt sniegto pakalpojumu klāstu, diversificējot kravu veidus un attīstot ar kravu apstrādi saistītus papildpakalpojumus. Svarīgi kāpināt apgrozījumu, investīcijas, radīt jaunas darbavietas ostās un ar tām saistītos uzņēmumos.
Latvijas ostu teritorijās, izmantojot labvēlīgo nodokļu režīmu ir nepieciešams piesaistīt aizvien jaunus uzņēmumus, kas var ražot augstas pievienotās vērtības produkciju visam Eiropas Savienības vienotam tirgum ar 450 miljonu patērētājiem, kā arī attīstīt saražoto preču distribūciju Baltijas jūras reģionā, izmantojot Latvijas ostu termināļu pakalpojumus. Veidot jaunus ražošanas uzņēmumus būtu nepieciešams arī apkārt topošajam Rail Baltica intermodālajam loģistikas centram Salaspilī. Apstrādājot ienākošās Austrumu-Rietumu kravu plūsmas Salaspils loģistikas centrā varētu saražot jaunu produkciju un izplatīt to gan reģionālā līmenī, gan arī visā Eiropas Savienībā, izmantojot dzelzceļa savienojumus ar Baltijas valstīm, Centrāleiropu un Rietumeiropu, Rīgas ostas jūras līniju savienojumus ar Ziemeļeiropas un Rietumeiropas ostām, Lidostas "Rīga" aviosavienojumus, kā arī autoceļu tīkla savienojumus Latvijā un Baltijas valstīs. Salaspils loģistikas centru būtu jāattīsta arī sinerģijā ar aviokravu pārvadājumu attīstību caur Lidostu "Rīga", kur daļu no ražošanai nepieciešamās produkcijai varētu nodrošināt Lidostā "Rīga" ienākošās aviokravas.
Iekšzemes pārvadājumos ir jāveicina kravu pārnese no autotransporta uz dzelzceļu, ko iespējams īstenot, samazinot atšķirības infrastruktūras maksā starp kravas automobiļu un kravas vilcienu pārvadājumiem, tādējādi mazinot nevienlīdzīgu konkurenci starp dažādiem transporta veidiem un nodrošinot autoceļu uzturēšanas izmaksu samazinājumu, veicinot reģionālo attīstību, kā arī nodrošinot videi draudzīgāku kravu transportēšanu. Potenciāls dzelzceļa iekšzemes kravu pārvadājumos ir tādos kravu segmentos kā koksne, labība, būvmateriāli, u.c. Pārnesei no autotransporta uz dzelzceļu ir svarīgi veicināt kombinētos kravu pārvadājumus, kad lielākā daļa no pārvadājuma tiek veikta izmantojot dzelzceļa transportu vai jūras transportu, savukārt autotransports tiek izmantots tikai, lai veiktu pārvadājuma pēdējo posmu. Šādi pārvadājumi pa dzelzceļu tiek veikti, izmantojot kontreilera platformas, lai pārvadātu kravu piekabes (konteinerus, treilerus) bez vilcēja. Lielākais potenciāls šādu pārvadājumu attīstībai tiek saistīts ar Rail Baltica intermodālā loģistikas centra izveidi Salaspilī, kad tiks radīta konkurētspējīga infrastruktūra un priekšrocības vienotās Eiropas dzelzceļu telpas izmantošanai. Tomēr ir potenciāls attīstīt kontreileru pārvadājumus arī izmantojot esošo dzelzceļa infrastruktūru un savienojumus ar ostām. Šādus pārvadājumus varētu attīstīt ne tikai Latvijā, bet arī starp Latvijas ostām un pārējām Baltijas valstīm, kā arī NVS valstīm. 2020.gada augustā jau tika veikts izmēģinājuma kombinētais pārvadājums, kad ar kontreilera platformu tika nogādāta krava no Krievijas uz Liepājas ostu un tālāk tika transportēta pa jūru uz Vāciju.
2021.gada LDz ir uzsācis realizēt kontreilera vilcienu piltotprojektu, kura ietvaros tiek rast risinājums pārvadāt kravas auto puspiekabes uz dzelzceļa platformām, ar iespēju paredzēt arī pasažieru vagonu kravas auto šoferiem. Kontreilieru ieviešana nodrošina vairākas priekšrocības tautsaimniecībai:
• kravu nosūtītājiem ir garantijas, ka krava nokļūs galapunktā konkrētā laikā, turklāt pēc atpūtas laika šoferi var nekavējoties turpināt ceļu;
• tiek izmantota videi draudzīgāka un satiksmei drošāka infrastruktūra;
• samazinās sastrēgumi pilsētas un piepilsētas satiksmē, jo kontreileru vilciens vienlaikus var pārvadāt 30 kravas auto ar puspiekabēm;
• satiksmē ar trešajām valstīm samazinās slodze robežšķērsošanas punktos (uz autoceļiem) un šoferiem nav nepieciešamības pavadīt garas stundas uz robežas.
LDz aplēses liecina, ka nākotnē pieprasījums pēc jaunā pakalpojuma palielināsies. Šobrīd tiek sperti tikai pirmie soļi un projekts ir jāpilnveido, piemērām satiksmē ar trešajām valstīm šķēršļus var radīt muita. Svarīgi ir nodrošināt arī konkurētspējīgu tarifu, kuram būtisku sastāvdaļu veido maksas par infrastruktūras izmantošanu (šobrīd AS "LatRailNet to ir noteikusi tiešo izmaksu līmenī). Kontreilervilciens konkurē ar autoparvadājumiem, kur šāda infrastruktūras maksa par katru nobraukto kilometru nav paredzēta, kā arī ar citu valstu transporta koridoriem (piem., Lietuvā šobrīd tiek realizēts projekts Nemunas, kas savieno ar kontreiliervilcienu Klaipēdas ostu ar Baltkrieviju). Tāpat nepieciešams papildu tehniskais nodrošinājums, jo šobrīd LDz platformas nomā, kas paaugstina pakalpojuma pašizmaksu. Lai veicinātu kontreileru pārvadājumus ar dzelzceļu būtu nepieciešams piemērot esošo infrastruktūru, ritošo sastāvu, piedāvāt konkurētspējīgas tiešās izmaksas šādu pārvadājumu veikšanai, kā arī efektivizēt robežšķērsošanas un muitas tehnoloģiskās procedūras savienojumos ar trešajām valstīm.
AS "LatRailNet" 2017.gada 30. jūnijā ir apstiprinājis publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras "Maksas aprēķināšanas shēma" un "Maksas iekasēšanas shēma" dokumentus, kuru piemērošana uzsākta no 2019. gada 1. jūlija. Nosakot infrastruktūras maksas, tiek nodrošināta infrastruktūras maksas diferencēšana, lai dažādiem dzelzceļa pārvadātājiem, kas sniedz līdzvērtīga rakstura pakalpojumus, līdzīgos tirgus segmentos tiktu piemērotas līdzvērtīgas un nediskriminējošas infrastruktūras maksas. Dzelzceļa pārvadājumu tirgus segmenti tiek koriģēti atbilstoši tirgus pieprasījumam. Plānots, ka tieši dzelzceļa tirgus segmentēšana veicinās vietējo kravu pārvadājumus pa dzelzceļu. Vienlaikus jānorāda, ka daudzos tirgus segmentos AS "LatRailNet" noteiktā vai plānotā maksa par Minimālās piekļuves pakalpojumu kompleksu nav līdzsvarā ar šiem tirgus segmentiem attiecinātām pilnām infrastruktūras uzturēšanas un atjaunošanas izmaksām, tādēļ nepieciešams valsts budžeta līdzekļu finansējums dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai un/vai infrastruktūras pārvaldītāja finanšu līdzsvara nodrošināšanai.
Ostu infrastruktūra veidota un attīstīta atbilstoši tirgus tendencēm un starptautiskām prasībām, lai nodrošinātu drošu navigāciju ostās. Ņemot vērā tendences starptautiskā jūras pārvadājumu satiksmē, kur dominē ar vien lielāki kuģi, tiek ieviestas ar vien augstākas vides aizsardzības prasības, attīstīti un digitalizēti dokumenti, informācija un formalitātes, nepieciešams pilnveidot Latvijas ostu infrastruktūru, rast risinājumus un attīstīt ar vien jaunus projektus ostu konkurētspējas celšanai, klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai, AER izmantošanai un digitalizācijai. Nepieciešams veikt padziļināšanas darbus, modernizēt hidrotehniskās būves, risināt jautājumus par ostu un loģistikas pakalpojumu digitalizāciju un alternatīvo degvielu pieejamību ostās un elektrotīkla pieslēgumiem pie piestātnēm. Attiecībā uz ostu piestātņu elektrifikāciju, Eiropas Komisijas Strukturālā atbalsta mehānisma ietvarā TAP2027 sagatavošanas laikā tiek veikts pētījums "Ensuring Sustainable mobility" (Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšana). Lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (turpmāk – Direktīva 2014/94/ES) prasības, pētījuma ietvaros Satiksmes ministrija ir iekļāvusi izvērtējuma veikšanu par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) uzpildes punktu un krasta elektropieslēgumu punktu izveides nepieciešamību un iespējām Latvijas ostās. Ar šo izvērtējumu paredzēts apzināt prasības, kādas jāievēro Latvijas ostās, apkopot citu ES dalībvalstu pieredzi un izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamām rīcībām un iespējām, lai Direktīvas 2014/94/ES prasības Latvijā tiktu ieviestas. Galvenie jautājumi, kas tiks apskatīti saistībā ar LNG uzpildes punktu un elektropieslēgumu punktu izveidi Latvijas ostās ir esošās situācijas izvērtējums, attīstības tendenču un iespējamo projektu apzināšana, tehniski - ekonomiskā pamatojuma sagatavošana u.c.
Digitalizācija
• Pamatinfrastruktūras neatbilstība digitalizācijas un viedo tehnoloģiju tālākai attīstīšanai
• Elektroniskās kravu pavadzīmes sistēmas (e-CMR) un kravu pārvadājumu elektroniskās informācijas (eFTI) platformu ieviešana
Digitalizācija un jauno tehnoloģiju izmantošanas palielināšanās transporta nozarē ir vērojama visā pasaulē, veicinot ilgtspējīgas transporta sistēmas attīstību. Latvijas transporta nozarei ir jāreaģē uz tehnoloģiskās vides izmaiņām, jo tādējādi tiek veicināta arī Latvijas transporta nozares konkurētspēja starptautiskā līmenī.
Digitalizācija un attīstības tendences mākslīgā intelekta, "lielo datu" un automatizācijas jomā arvien vairāk ietekmē arī jūras transportu, dodot iespēju paaugstināt kuģošanas drošību, jūras satiksmes efektivitāti un nodrošināt vides ilgtspēju. Digitālo risinājumu potenciāls tiek izmantots elektroniskajā saziņā, datu un informācijas sistēmās, sistēmu integrācijā, navigācijā, operatīvajos procesos, monitoringā un ostu loģistikā. Lai gan pieaug vienprātība jautājumā par digitalizācijas nepieciešamību kuģošanas industrijas transformācijai, kuģu īpašnieki norāda uz tādiem izaicinājumiem kā, piemēram, laikietilpīga ieviešana, finansējuma un pierādījumu trūkums ieguldījumu atdevei, kiberdrošība.57
Jūrniecībā nozīmīgs izaicinājums ir SKLOIS integrācija vienotā ES "vienloga sistēmā" jeb vienotā digitālajā vidē, lai celtu Eiropas un dalībvalstu jūras transporta nozares konkurētspēju un efektivitāti, samazinot administratīvo slogu, saskaņotu esošās valstu sistēmas un samazinātu papīra dokumentu apjomu. Jūrniecībā nozīmīgs izaicinājums ir SKLOIS integrācija vienotā ES "vienloga sistēmā" jeb vienotā digitālajā vidē, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regula (ES) Nr.2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES. Regulas mērķis ir celt ES un tās dalībvalstu jūras transporta nozares konkurētspēju un efektivitāti, samazinot administratīvo slogu, saskaņot esošās valstu sistēmas un samazināt papīra dokumentu apjomu kuģošanas jomā. Vienlaicīgi, SKLOIS attīstību nākotnē nepieciešams virzīt ne tikai kā jūras vienloga sistēmu, bet jau kā multimodālas loģistikas pakalpojumu platformas vienu no būtiskākajām informācijas sistēmām. Uzsākot šādu virzību, tiks nodrošināta jūrniecības datu, ostu un kuģošanas jomas pakalpojumu digitālā transformācija atbilstoši valsts digitālās attīstības transformācijas politikai.
Tāpat TAP 2027 plānots izvērtēt jūrnieku sertifikātu digitalizēšanas iespējas, kā arī veikt pasākumus jūrnieku sertificēšanas procesa optimizācijai - apzināt iespējas specializētas informatīvas platformas izveidei, lai nodrošinātu iespēju jūrniekiem saņemt informatīvus paziņojumus un sekot līdzi aktuālajai sertificēšanas informācijai, kā arī pilnveidot VSIA LJA Jūrnieku sertificēšanas datu bāzes funkcionalitāti, lai automatizētu datu ievadi un apstrādi. Svarīgi ir turpināt iesāktās iestrādnes jūras prakses grāmatu digitalizācijā, proti, pilnveidot izstrādātās lietotnes "Onboard Training" funkcionalitāti. Minētā lietotne ievērojami atvieglos prakses programmas izpildes dokumentēšanu un izpildes novērtēšanas procesu jūrniecības izglītības iestādēs.
Jūras satiksmes atvieglošanu un administratīvā sloga mazināšanu vecinās kuģu elektronisko sertifikātu ieviešana, atsakoties no tradicionālajiem papīra sertifikātiem. Pašreiz paredzēta attiecīgo pasākumu ieviešanas iespēju izpēte, lai laika posmā līdz 2027.gadam sertifikātu izsniegšana tiktu uzsākta elektroniski.
Sakaru nozares izaicinājums ir nodrošināt Eiropas Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu komitejai un Reģionu komitejai "Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību" noteikto mērķu izpildi līdz 2025.gadam - (1) gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem; 2) visām lielām pilsētām (vismaz 50 000 iedzīvotāju) ar tām pieguļošām pārvietošanās zonām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums, 3) visām mājsaimniecībām ir pieejams interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam. Ņemot to vērā, TAP2027 paredzēts nodrošināt 5G mobilo sakaru pārklājumu gar VIA Baltica (202,5 km) un Rail Baltica (265 km) transporta koridoriem, kopumā 467,5 km garumā.
Intelektisko transporta sistēmu (ITS) ieviešanu nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīva 2010/40/ES par pamatu intelektisko transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem. Līdz šim ITS ieviešanas pasākumi īstenoti bez specifiska finansējuma, taču to realizēšana sniegtu iespējas uzlabot drošību, komfortu, samazināt transporta radīto ietekmi uz vidi, kā arī nodrošināt transporta datu atkalizmantošanu. TAP2027 paredz Nacionālā piekļuves punkta izstrādi un ieviešanu.
Kravu autopārvadājumu jomā nozīmīgs izaicinājums ir elektroniskās kravu pavadzīmes sistēmas (e-CMR) izveide, kas aizstās ikdienā lietojamās papīra pavadzīmes starptautiskajos kravu pārvadājumos ar autotransportu. Elektroniskās kravu pavadzīmes ieviešana ievērojami (3-4 reizēm) samazinās administratīvās izmaksas kravu pārvadātājiem un ietaupīs laiku, papīra dokumentus aizstājot ar digitāliem. Latvijas pārvadātāju izmantotais CMR pavadzīmju skaits ir apmēram 2 miljoni CMR pavadzīmju gadā. Pēc aptuvenām aplēsēm Latvijas pārvadātāji gadā ietaupītu līdz 9 miljoniem eiro. Jāņem vērā digitālo resursu izmantošanas izmaksas, taču tās nav ievērojamas.
Latvija atrodas pie ārējās ES robežas, tādēļ e-CMR risinājumam ir jābūt tādam, kas nodrošinātu tā izmantošanu gan iekšējā ES tirgū, gan arī pārvadājumu veikšanai uz trešajām valstīm. Papīra formāta CMR pavadzīme sniedz daudz priekšrocību, tā saskaņo līgumiskos nosacījumus precēm, ko pārvadā pa autoceļiem un kopumā palīdz atvieglot preču pārvadāšanu, taču globāls e-CMR risinājums saglabās šos ieguvumus un padarīs sistēmu modernāku, noņemot dokumentācijas un apstrādes izmaksas. e-CMR var viegli integrēt arī ar citiem pakalpojumiem, kurus izmanto transporta uzņēmumi, piemēram, muitas deklarēšana vai transporta un autoparka pārvaldības pakalpojumi. Pārejot uz elektronisko formātu, visas preču pārvadājumā iesaistītās puses gūst labumu no paaugstinātas loģistikas efektivitātes, kā rezultātā palielinās ekonomiskā konkurētspēja. Elektroniskās pavadzīmes dod iespēju uzņēmumiem ievērojami efektīvāk pārvaldīt savu informāciju un piegādes ķēdi. Tas uzlabos datu kvalitāti kravas pārvadājumu procesā, samazinās atkārtotu kļūdu risku, kā arī būs iespēja apmainīties ar resursiem un integrēt darbības vienā informācijas sistēmu tīklā. Publiskajam sektoram un iestādēm tas samazinās laiku, kas nepieciešamas kravas automašīnu apturēšanai un to dokumentu pārbaudei. Tas arī samazinās pārkāpumu skaitu, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un transporta drošību. Mērķis ir ļaut kontrolējošajām institūcijām droši un uzticami pārbaudīt ārvalstu pārvadātāju dokumentu pieejamību.
2020.gada 15.jūlijā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1056 par kravu pārvadājumu elektronisku informāciju, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu nodrošināt, ka kravu pārvadājumu veikšanai nepieciešamās informācijas aprite tiek nodrošināta tikai elektroniskā veidā. Līdz 2024. gada 21. augustam dalībvalstīm jānodrošina, ka visas valsts institūcijas informāciju var pieņemt un sniegt arī elektroniskā (mašīnlasāmā) veidā. Regulas prasības attiecas uz visu kravas pārvadājumu jomām, lai kravas pārvadājumiem nepieciešamā informācija, neatkarīgi no pārvadājuma veida, tiktu nodrošināta elektroniskā veidā. Valsts institūcijām līdz ar Regulas piemērošanu būs jānodrošina datu pieņemšana elektroniskā formātā, kas prasīs sistēmu izstrādi vai pielāgošanu.
Drošība/drošums
• Ceļu satiksmes negadījumu skaita samazināšana
• ES aviācijas drošības un lidojumu drošuma standartu nodrošināšana
• Augstu kuģošanas drošības standartu nodrošināšana
Nodrošinot cilvēku un kravu mobilitāti, kā arī transporta un loģistikas pakalpojumu attīstību, ir nepieciešams izpildīt transporta drošības un drošuma nosacījumus, samazinot negadījumu un cietušo skaitu. Pieaugoša loma drošības un drošuma nodrošināšanā transporta nozarē ir digitalizācijai un jaunajām tehnoloģijām. Tāpat pēdējie notikumi, kad pasauli skāra COVD-19 pandēmija, bija pamats arī transporta nozarei izstrādāt vadlīnijas un ierobežojumus, lai pasargātu transporta nozares darbinieku un pasažieru veselību, samazinot inficēšanās risku. Tai pat laikā ir jārod līdzsvars starp sabiedrības veselības aizsardzību un transporta pakalpojumu nodrošināšanu.
Pēc EK datiem 2019.gadā gadā Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju bija 69, sasniedzot piekto augstāko rādītāju starp ES dalībvalstīm, kur vidējais rādītājs bija 51 nāves gadījumi. Drošības nodrošināšana ir viena no būtiskākajām transporta sistēmas problēmām. Jāpieņem, ka no cilvēku ētikas pamatprincipa nekad nevarēs būt ētiski pieņemami, ka cilvēki, pārvietojoties pa ceļu vai dzelzceļu, var tikt nogalināti vai nopietni ievainoti. Tāpēc atbildību būtu jādala starp visiem transporta sistēmu izstrādātājiem/uzturētājiem/kontrolētājiem un ceļu lietotājiem. Pieņemot, ka cilvēki pieļauj kļūdas, kas noved pie satiksmes negadījumiem, kā arī, ka cilvēka ķermenim ir ierobežota fiziskā spēja izturēt negadījuma brīdī radušās pārslodzes, ir jāsaprot, ka satiksmē iesaistītajiem risinājumiem, arī infrastruktūrai, ir jābūt pilnībā drošai – "piedodošai". Tas nozīmē, ka šajā gadījumā cilvēku kļūdas ir un paliks pieņemamas, taču bojāgājušie un cietušie negadījumos nav pieņemami. Lai šādu sistēmu izveidotu, pieejai ir jābūt pilnīgai un visaptverošai, tāpat atbildībai ir jābūt dalītai katrai iesaistītajai institūcijai pilnībā uzņemoties atbildību par savu jomu. Drošas satiksmes sistēmas mērķis ir panākt, lai cilvēku kļūdas, neuzmanība vai apzināta rīcība neradītu letālas vai traumējošas sekas ceļu satiksmē.
Aviācijas drošība un lidojumu drošums vienmēr ir bijuši konkurētspējīgas aviācijas nozares priekšnoteikumi. Lai arī Latvijas aviācijas nozare ir sasniegusi augstu konkurētspēju globālajā tirgū, arī turpmāk par izaicinājumu jāuzskata ES kopējo augsto aviācijas drošības un lidojumu drošuma standartu, kuru prasības pastāvīgi paaugstinās, nodrošināšana.
Attīstoties tehnoloģijām, parādās arī jauni izaicinājumi aviācijas drošības un lidojumu drošības jomā. Tā, attīstoties bezpilota gaisa kuģu ražošanai, ir radītas jaunas iespējas jaunu pakalpojumu sniegšanai un tiek rasti aizvien jauni veidi to pielietojumam, kas var radīt apdraudējumu gaisa telpas lietotājiem un iedzīvotājiem. Attiecīgi, lai mazinātu bezpilota gaisa kuģu potenciālo ietekmi uz aviācijas drošību un lidojumu drošumu, kā arī vienlaicīgi nekavētu to izmantošanu dažādu tautsaimniecības vajadzību nodrošināšanā, šajā plānošanas periodā ir aktuāli nodrošināt pasākumus to integrācijai gaisa satiksmes vadības sistēmā.
Jūrniecības jomā viens no valstu pamatpienākumiem ir nodrošināt savas valsts karoga kuģu atbilstību starptautisko konvenciju prasībām, tādējādi paaugstinot kuģošanas drošību un samazinot piesārņojuma risku. Eiropas un Ziemeļatlantijas reģionā kuģu atbilstība starptautisko konvenciju prasībām tiek uzraudzīta Parīzes saprašanās memoranda (PMoU) ietvaros. Katru gadu atbilstoši ostu valsts kontroles datiem tiek publicēts Baltais, Pelēkais un Melnais saraksti. Šajos sarakstos ir iedalītas valstis, kuru karoga kuģi atbilst attiecīgi augstiem kvalitātes standartiem (Baltais saraksts), uzrāda vāju atbilstību (Pelēkais saraksts) vai rada augstu vai ļoti augstu risku (Melnais saraksts). Latvija no 2012.gada 1.jūlija ir iekļauta PMoU Baltajā sarakstā un šo statusu pēdējo astoņu gadu laikā ir saglabājusi. Latvija Baltajā sarakstā uz 2020.gada 1.jūliju ir 32.vietā. Laikā no 2017.līdz 2020. gadam Latvijas karoga kuģiem ārvalstu ostās veikta 121 ostas valsts kontroles inspekcija, aizturēts viens kuģis, t.sk. 2020.gadā ir veiktas 26 šādas inspekcijas.
PMoU dalībvalstīs situācija kopumā ir stabilizējusies un pat uzlabojusies. 2019. gadā bija aizturēti 2,94% no pārbaudītajiem kuģiem, 2018. gadā aizturēti 3,17%, bet 2017. gadā – 3,88% pārbaudīto kuģu. Arī pārbaužu laikā konstatēto trūkumu skaits ir samazinājies. 2020.gadā Baltajā sarakstā ir 41, Pelēkajā sarakstā - 16 un Melnajā sarakstā - 13 valstis.
IMO dalībvalstīs periodiski tiek veikts IMO audits (IMSAS), kura mērķis ir noteikt, cik lielā mērā tās nodrošina IMO instrumentos noteikto saistību un pienākumu izpildi. No 2016.gada IMO audits ir obligāts. Atbilstoši IMO pasākumu grafikam (10.2020.) pasākuma izpilde par IMSAS auditu paredzama 2024.gadā.
Svarīgs drošas un efektīvas kuģošanas priekšnosacījums ir precīzi uzmērīti kuģu ceļi un pastāvīgi atjaunots navigācijas karšu pārklājums. Galveno kuģu ceļu uzmērīšana Baltijas jūrā notiek saskaņā ar HELCOM Kopenhāgenas (2001) un Maskavas (2010) deklarācijām un Baltijas jūras valstu kopīgi izstrādātu plānu. Lai gan Latvijas jūras ūdeņu pārklājums ar elektroniskajām navigācijas kartēm tika panākts jau 1997.gadā, ļoti būtiski ir nodrošināt dziļumu mērījumu datu pastāvīgu atjaunošanu kuģošanas drošības vajadzībām, ņemot vērā Latvijas ostās ienākošo kuģu pieaugošos izmērus un iegrimes.
Hidrogrāfisko izpēti un mērījumus Baltijas jūrā ievērojami veicināja ES CEF līdzfinansētais FAMOS (Finalising Surveys for the Baltic Motorways of the Sea) projekts, kurā 2014.-2018.gadā piedalījās arī VSIA LJA. VSIA LJA dalība šajā projektā būtiski paātrināja augstas kvalitātes 100% pārklājuma dziļumu mērījumus Latvijas atbildības zonā. Atbilstoši VSIA LJA Hidrogrāfijas dienesta datiem FAMOS projekta darbības laikā VSIA LJA Hidrogrāfijas dienests kopumā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī veica mērījumus 3323 km2 lielā platībā, vidēji gadā uzmērot 665 km2. Salīdzinājumam, 2013.gadā - pirms dalības FAMOS projektā tika uzmērīti 442 km2, 2019.gadā – pēc dalības FAMOS projektā uzmērīti 454,7 km2. 2020.gadā veikti hidrogrāfiskie mērījumi 518 kvadrātkilometru platībā. Paralēli kuģu ceļu uzmērīšanai tiek veikti darbi arī ostās.
Lai gan Latvija līdz šim ir uzrādījusi labus rezultātus no HELCOM Kopenhāgenas deklarācijas un Maskavas deklarācijas izrietošo starptautisko saistību izpildē, turpmākai sekmīgai darbībai nepieciešama materiāltehniskās bāzes atjaunošana – nepieciešams iegādāties gan jaunu hidrogrāfisko mērījumu kuģi (VSIA LJA hidrogrāfisko mērījumu kuģim "Kristians Dāls", kura korpusa materiāls ir alumīnijs, ir 19 gadi (2020)), gan arī autonomu peldlīdzekli efektīvākai piekrastes un ostu dziļumu uzmērīšanai. Ņemot vērā kuģa iegādes izmaksas un, lai neietekmētu citu VSIA LJA funkciju izpildi, nepieciešams rast papildu finansējumu.
Izglītība, pētniecība, inovācijas un nodarbinātība
• Nepietiekama izglītības un pētniecības sasaiste ar transporta un loģistikas nozares attīstības plānošanu
• Nozares attīstības tendencēm atbilstošu augsti kvalificētu speciālistu trūkums
• Viedo mobilitāti atbalstoša normatīvā regulējuma attīstība
Jaunas globālās mobilitātes tendences, digitalizācija un klimata pārmaiņas rada arvien pieaugošu nepieciešamību uzlabot esošās un attīstīt jaunas tehnoloģijas un kvalitatīvus, lietotājiem draudzīgus pakalpojumus, tādā veidā uzlabojot Latvijas transporta nozares piedāvājumu un konkurētspēju starptautiskā mērogā un sekmētu valsts ekonomisko stabilitāti un izaugsmi. Lai to nodrošinātu, nepieciešams mērķtiecīgi attīstīt pētniecību un inovācijas transporta un loģistikas nozarēs, piedalīties ES un starptautiskos sadarbības projektos, kas vērsti uz jauno tehnoloģiju izstrādi, testēšanu un ieviešanu, tajā skaitā inovācijām saistībā ar dekarbonizāciju transportā, urbāno pieejamību un savienojamību, nākotnes transporta veidiem, kā arī nodrošināt mūsdienu darba tirgus prasībām atbilstošu, augsti kvalificētu transporta un loģistikas nozares speciālistu sagatavošanu un pārkvalificēšanās iespējas.
Apzinoties pētniecības un inovāciju potenciālu veicinot tīru, savienotu un konkurētspējīgu mobilitāti, 2017.gadā Eiropas Komisija ir izstrādājusi Stratēģisko transporta pētniecības un inovāciju programmu (Strategic Transport Research and Innovation Agenda - turpmāk STRIA), kuras ietvaros ir izveidota Transporta pētniecības un inovācijas uzraudzības un informācijas sistēma (Transport Research and Innovation Monitoring and Information System- turpmāk TRIMIS), kas darbojas kā politikas instruments, lai nodrošinātu STRIA īstenošanu un uzraudzību, identificējot transporta tehnoloģiju attīstības tendences un ES pētniecības un inovāciju kapacitāti. Tādējādi par būtisku šī brīža un nākamā plānošanas perioda izaicinājumu ir uzskatāma atbalsta sniegšana un dažādu izglītības un pētniecības programmu izmantošana, tajā skaitā sniedzot ieguldījumu TRIMIS attīstībā, kā arī nacionālā līmenī un piedaloties nozares ekspertu padomēs.
Nozīmīgs instruments nozares attīstības veicināšanā ir valsts pētījumu programmas, ar kuru palīdzību tiek identificēti un pētīti nozarē aktuālākie jautājumi, nodrošinot pētniecībā balstītu attīstības plānošanu. Transporta nozarē prioritārās jomās, kurās ir nepieciešams veikt pētījumus ir dekarbonizācija, kas ietver alternatīvo degvielu izmantošanu, veicot pētījumu par ūdeņraža attīstības scenārijiem Latvijā, transporta elektrifikāciju un elektromobilitāti, viedā mobilitāte un pakalpojumi, kā arī transporta nozares konkurētspējas paaugstināšana un uzņēmējdarbības veicināšana.
Būtiski ir veikt regulārus pētījumus par viedo mobilitāti un pakalpojumiem, aptverot socioekonomiskos, digitālos un tehniskos risinājumus. Socioekonomiskie risinājumi ietver iedzīvotāju mobilitātes kultūras (sabiedriskā un personīgā transporta lietošanas paradumi, vajadzības, ierobežojumi, kopējā apmierinātībā) izpēti, kas ļautu labāk izprast iedzīvotāju pārvietošanās vajadzības un atbilstošāk plānot kopējo pasažieru pārvadājumu tīkla pārklājumu, kā arī sekot līdzi transporta politikas ieviešanas rezultātiem. Laika periodā no 2016.gada līdz 2018.gadam EUROSTAT piešķirtā granta ietvaros CSP veica apsekojumu/pētījumu par Latvijas iedzīvotāju mobilitāti, mobilitāti raksturojošus rādītājus par iedzīvotāju pārvietošanās raksturu un paradumiem 2017. gadā. Lai nodrošinātu kvalitatīvu transporta politikas tālāku plānošanu un īstenošanu, kā arī vispusīgi izvērtētu politikas īstenošanas rezultātus un mobilitātes rādītāju attīstības tendences, nepieciešams, lai CSP turpinātu regulāru mobilitātes apsekojumu un sadarbībā ar ministrijām, pašvaldībām, nozares iestādēm un uzņēmumiem izvērtētu vajadzības pēc aktuālākajiem rādītājiem, to detalizāciju un turpmāko apsekojumu regularitāti.
Transporta nozarē īpaši aktuāla ir digitālo risinājumu izpēte un piemērošana Latvijas vajadzībām, ietverot inteliģentās transporta sistēmas un automatizēto braukšanu, kā arī loģistikas un tranzīta transporta plūsmu plānošanu. Šeit ir būtiski minēt transporta modelēšanu, kas nodrošinātu pamatotu rīcībpolitikas ieteikumu sagatavošanu. Transporta modelēšanas un maršruta plānošanas optimizācijas sistēmu izpēte un ieviešana sniegtu atbalstu multimodālas mobilitātes nodrošināšanā un radītu iespējas salāgot dažādu sabiedriskā transporta veidu kustības grafikus.
Tāpat nozīmīgs instruments pētniecības un inovāciju attīstībā gan nacionālā, gan arī Eiropas Savienības līmenī ir ES pētniecības un inovācijas programma 2021.-2027. gadam jeb Apvārsnis Eiropa. Šīs programmas pamatā ir trīs pīlāri, kur otrais pīlārs attiecas uz globālajiem izaicinājumiem un Eiropas rūpniecības konkurētspēju, iekļaujot arī tādu ar transportu saistītu tematisko kopu kā klimats, enerģija un mobilitāte. Lai veiksmīgāk stimulētu pētniecības un inovāciju attīstību, ir plānots īstenot partnerības dažādās jomās, tajā skaitā jomā, kas skar transporta nozari, savstarpēji sadarbojoties ES institūcijām, dalībvalstīm un privātajam sektoram. Iepriekšējā plānošanas periodā Apvārsnis 2020 ietvaros tika īstenoti vairāki projekti transporta nozarē ar Latvijas partneru dalību un šīs iniciatīvas ir atbalstāmas arī turpmāk.
Pētījumus ir nepieciešams veikt arī attiecībā uz tehniskajiem risinājumiem, kas galvenokārt skar transporta infrastruktūru. Šeit būtiski aplūkojamie temati ir integrētas mobilitātes sistēmas un multimodalitāte, starpsavienotība, kā arī elektrotransportlīdzekļu integrācija elektrotīklā. Prioritāte ir arī transporta nozares konkurētspējas paaugstināšana un uzņēmējdarbības veicināšana, īstenojot uzņēmējdarbības vides un nepieciešamo izmaiņu izvērtējumu esošajā regulējumā, kas ļautu piesaistīt ārvalstu investīcijas un radītu jaunas darba vietas. Kā viens no izaicinājumiem ir uzskatāms finansējuma novirzīšana valsts pētījumu programmas īstenošanai, kā arī kopumā pētniecībai transporta nozarē.
Strukturālo reformu atbalsta programmas58 ietvaros tiek īstenots projekts Ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai. Projekts sastāv no trīs ar ilgtspējīgu mobilitāti saistītiem virzieniem - sabiedriskais transports, zaļāka transporta sistēma un godīgāka transporta un transportlīdzekļu nodokļu sistēma Latvijā. Projekta ietvaros attiecīgi katrā sadaļā tiek veikta izpēte un sagatavots rīcības plāns, lai nodrošinātu labāk integrētu sabiedriskā transporta sistēmu, veicinātu efektīvāku pāreju uz tīru un energoefektīvu transportlīdzekļu parku, tostarp nodrošinot iespēju Latvijas ostās uzpildīt sašķidrināto dabasgāzi un izmantot elektroenerģijas piegādi jūras kuģiem, kā arī īstenotu godīgāku transporta un transportlīdzekļu nodokļu iekasēšanas modeli.
Attīstoties digitalizācijai un jaunajām tehnoloģijām, kā arī palielinoties vides mērķu prasībām, ir vērojamas izmaiņas arī attiecībā uz transporta nozarē nodarbināto profesionālās kvalifikācijas prasībām. 2019.gadā Transporta un uzglabāšanas nozarē nodarbināto īpatsvars bija 8%, no kopējā nodarbināto skaita, kas ir saglabājies nemainīgs, salīdzinot ar 2010.gadu.59 No tiem 19,6% bija augstas kvalifikācijas profesijās nodarbinātie, iekļaujot vadītājus, speciālistus un vecākos speciālistus. Lielākā daļa jeb 49,1% bija nodarbināti vidējas kvalifikācijas profesijās, iekļaujot iestāžu kalpotājus, pakalpojuma darbiniekus, kvalificētus lauksaimniecības darbiniekus, kvalificētus strādniekus un iekārtu un mašīnu operatorus. 5,6% bija nodarbināti zemas kvalifikācijas profesijās.60 Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm" transporta un uzglabāšanas nozarē 2019.gadā bija nodarbināti 74,6 tūkstoši cilvēki. 2020.gadā nodarbināto skaits nozarē tiek prognozēts 61,1 tūkstotis, 2027.gadā- 69,4 tūkstoši, savukārt 2040.gadā - 70,7 tūkstoši61, kas lielā mērā ir saistāms ar COVID-19 izplatību 2020.gadā un atbilstoši arī prognozēto IKP samazinājumu, kad salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir plānots samazinājums par 18,7%. Laika periodā no 2021. līdz 2027.gadam vidēji gadā ir plānots palielinājums par 4,7%, savukārt no 2028. līdz 2040.gadam - par 2,5%.62
Saskaņā ar prognozēm, transporta un uzglabāšanas nozarē galveno pienesumu sniegs aviācijas un autotransporta nozaru attīstība, savukārt tranzīta nozare piedzīvos lēnāku izaugsmes tempu, kas saistāms ar samazinājumu Krievijas naftas produktu un akmeņogļu kravu apjomos pa dzelzceļu un ostās.63 Tiek prognozēts, ka darba tirgū strauji samazināsies pieprasījums pēc zemas kvalifikācijas profesijām, pieaugot pieprasījumam pēc vidējas kvalifikācijas profesijām, kur iespējams darbaspēka iztrūkums tādu speciālistu vidū kā pašgājēju mašīnu un iekārtu vadītāji un operatori. Visstraujāk augs pieprasījums pēc augstas kvalifikācijas profesijām, kur iespējams, piemēram, kuģu un gaisa kuģu vadītāju un tehnisko speciālistu iztrūkums.64 Tādējādi, atbilstoši tautsaimniecības attīstības tendenču prognozēm, ir nepieciešams celt nozarē nodarbināto profesionālo kvalifikāciju, uzmanību pievēršot nozares specifiskās angļu valodas padziļinātai apguvei programmās, kas nākotnē potenciāli sniegs darbaspēka resursus jomās ar tehnisko un starptautisko ievirzi, un tā veicinot Latvijas transporta nozares attīstības konkurētspēju arī starptautiskā līmenī.
Jaunas, 1435 mm sliežu platuma Rail Baltica infrastruktūras izveide - gan ieviešanas, gan darbības posmos - nozīmē arī nepieciešamību pēc darba spēka ar jaunām, Latvijā un Baltijas reģionā pašlaik ļoti ierobežotā daudzumā pieejamām profesionālajām zināšanām. Lai šo situāciju risinātu, iesaistītajām pusēm ir nepieciešams uzsākt mērķtiecīgu darbu pie attiecīgu izglītības programmu izveides, sertifikācijas un apmācību uzsākšanas.
2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas paredz, ka topošie kravas transportlīdzekļu vadītāji Latvijas teritorijā var iegūt nepieciešamās zināšanas un uzsākt profesionālo darbību, sasniedzot 18 gadu vecumu, bet pasažieru autobusu vadītāji - 20 gadu vecumu (no 21 gada regulārajos maršrutos līdz 50km). Izmaiņas veiktas, lai piesaistītu jauniešus transportlīdzekļa vadītāja profesijai. Personai, kura sasniegusi norādīto vecumu un apguvusi pārvadājumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas, tiks izsniegta konkrētā transportlīdzekļa vadītāja apliecība ar ierakstu "95. kods", kas dod tiesības veikt pārvadājumus ar kategorijai atbilstošiem transportlīdzekļiem Latvijas teritorijā. Papildus jau veiktajiem grozījumiem autopārvadājumu likumā, tiks meklēti risinājumi profesionālu autovadītāju trūkumam Latvijas un kopējā ES darba tirgū. Vietējiem autovadītājiem ir brīva iespēja būt nodarbinātiem citās ES dalībvalstīs, tādēļ tiek izdarīta izvēle par labu valstīm, kurās tiek nodrošināta augstāka darba samaksa. Vietējie pārvadātāji darba spēka iztrūkumu cenšas mazināt, piesaistot darbiniekus no trešajām valstīm, taču jaunās Mobilitātes pakotnes regulējums krasi mainīs autovadītāju darba tirgu, uzlabojot sociālos nosacījumus. Vienlaikus šis regulējums mainīs pārvadātāju darbības modeļus, kuru izraisīto izmaiņu ietekme uz tautsaimniecību ilgtermiņā vēl nav prognozējama.
Jauno tehnoloģiju ienākšana jūras transportā paaugstina ne tikai konkurences nosacījumus jūrniecības darba tirgū, bet to rezultātā tiek paaugstinātas arī starptautiskā regulējuma prasības jūrnieku profesionālās izglītības un sertificēšanas sistēmai. Lai nodrošinātu Latvijas jūrnieku profesionālās izglītības un sertificēšanas sistēmas sekmīgu turpmāko attīstību, TAP2027 iekļauts pasākums saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu un nodrošināt optimālu, ar darba tirgus prasībām un nozares attīstības tendencēm sabalansētu jūrniecības izglītības programmu klāstu. Svarīgs nosacījums šā pasākuma izpildē ir jūrnieku profesionālās sagatavošanas iestāžu kapacitātes nostiprināšana un jūrniecības izglītības specifikai un jaunajām starptautiskajām prasībām atbilstošas materiāltehniskās bāzes nodrošināšana. Jūrniecības izglītībā ir svarīgi nodrošināt iespējami ciešu sasaisti ar jūrniecības nozari, ko vislabāk (visoptimālāk) var nodrošināt autonoma jūrniecības izglītības sistēma.
Strauji attīstoties jaunām tehnoloģijām ir būtiski nodrošināt to drošu ekspluatāciju. Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā ir iekļauts uzdevums VARAM un SM identificēt un analizēt nacionālā normatīvā regulējuma šķēršļus attālināti vadāmo un autonomo transporta līdzekļu testēšanai, balstoties uz industrijas, zinātnisko institūciju un pašvaldību pieprasījumu bāzes (līdz 2023. gadam), nepieciešamības gadījumā pilnveidojot sauszemes, gaisa un ūdens transporta jomas normatīvo regulējumu, ņemot vērā starptautiskā regulējuma prasības, citu ES valstu praksi un esošos resursus. Viedo tehnoloģiju attīstība autotransporta jomā saistāma ar vairākiem izaicinājumiem:
• Ceļu satiksmes drošība: automatizētiem transportlīdzekļiem jāpiedalās kopīgā ceļu satiksmē ar neautomatizētiem transportlīdzekļiem, gājējiem un velosipēdu vadītājiem, tāpēc svarīgi nodrošināt atbilstīgu drošības prasību ieviešanu un satiksmes noteikumu harmonizēšanu ES līmenī.
• Atbildības jautājumi: tā kā gadījumā ar automatizētiem transportlīdzekļiem vadītāja pienākumi no cilvēkiem tiek deleģēti automatizētām tehnoloģijām, esošajos starptautiskajos tiesību aktos ir jāattīsta atbildības definīcija, precizējot, kas ir atbildīgs ceļu satiksmes negadījumos: vadītājs vai ražotājs.
• Datu apstrāde: ES datu aizsardzības noteikumi attiecas arī uz automatizēto nozari, bet vēl nav veikti specifiski pasākumi, kas garantētu kiberdrošību un aizsargātu automatizētos transportlīdzekļus pret kiberuzbrukumiem.
• Infrastruktūra: ir nepieciešams veikt nozīmīgas investīcijas pētniecībā un inovācijās, lai attīstītu tehnoloģijas un izveidotu nepieciešamo infrastruktūru.
Savukārt gaisa telpas izmantošanas jautājumi ir cieši saistīti ar stingru starptautiskajos normatīvajos aktos un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanas nodrošināšanu lidojumu drošuma, aviācijas drošības, gaisa satiksmes vadības, privātuma, vides, civiltiesiskās atbildības un citās saistītajās jomās, saglabājot lidojumu drošumu un aviācijas drošību kā absolūti augstāko prioritāti gaisa telpas izmantošanā. Minēto prasību izpilde ir galvenais nosacījums jaunu tehnoloģiju iesaistei gaisa telpas izmantošanai. Sakarā ar to, lai nodrošinātu bezpilota gaisa kuģu integrāciju Latvijas gaisa telpā ir nepieciešams pastāvīgi pilnveidot ar to ekspluatāciju saistīto normatīvo aktu bāzi.
IMO viens no stratēģiskā sešgades plāna (2018-2023) virzieniem ir integrēt jaunas un progresīvas tehnoloģijas tiesiskajā regulējumā, kas iekļauj arī autonomos kuģošanas līdzekļus (Maritime Autonomous Surface Ships (MASS)). IMO ietvaros turpinās izpēte, lai identificētu normatīvo regulējumu, kurā nepieciešams veikt grozījumus vai paredzēt jaunas prasības, kas atļautu pilntiesīgi izmantot autonomos kuģošanas līdzekļus. IMO ir izstrādātas vispārīgas pagaidu vadlīnijas MASS izmēģinājumiem (MSC.1/Circ.1604 Interim guidelines for Maritime Autonomous Surface Ships (MASS) trials)65. Lai gan IMO 2021. gada maijā apstiprināja kuģošanas drošības un aizsardzības normatīvo aktu daļēju izvērtējumu autonomajiem jūras kuģiem, izvērtēšanas process tuvākajos gados turpināsies. Ņemot vērā IMO normatīvo aktu izstrādes un pieņemšanas procedūru, paredzams, ka attiecīgā regulējuma kopums saistībā ar autonomajiem jūras kuģiem (MASS) varētu stāties spēkā pēc šo pamatnostādņu darbības perioda. Jāņem vērā, ka līdz šim no jūrniecības nozares pārstāvju vai industrijas puses nav izrādīta interese par autonomo kuģošanas līdzekļu izmēģinājumiem Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī.
Ļoti augstas veiktspējas tīklu infrastruktūras pieejamība ir viens no pamatnosacījumiem, lai attīstītu dažādus viedās mobilitātes risinājumus. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka kopš 2003.gada 1.janvāra Latvijā elektronisko sakaru tirgus ir liberalizēts (kas bija viena no prasībām, lai iestātos Eiropa Savienībā) un valsts iejaukšanās atbilstoši līguma par Eiropas Savienības darbību nosacījumiem ir pieļaujama tikai tirgus nepilnību novēršanai, nekropļojot konkurenci. Faktiski tas nozīmē, ka būtiskāko attīstību nozarē sniedz privātās investīcijas un publiskās investīcijas iespējamas tikai gadījumos, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus. Līdz ar to ir ārkārtīgi būtiski savlaicīgi piesaistīt viedo mobilitātes risinājumu attīstībā elektronisko sakaru komersantus.
1 Likumi.lv, 2014. Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi. https://likumi.lv/ta/id/270934-attistibas-planosanas-dokumentu-izstrades-un-ietekmes-izvertesanas-noteikumi
2 Centrālā statistikas pārvalde, 2021. IKP samazinājums 2020. gadā 3,6 % un 4. ceturksnī 1,5 %. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/ekonomika/ikp/meklet-tema/2942-iekszemes-kopprodukts-2020-gada
3 Turpat.
4 Atbilstoši likuma "Par autoceļiem" otrā panta pirmajā daļā noteiktajam autoceļš ir kompleksa inženierbūve ārpus pilsētas robežām, kas izmantojama transportlīdzekļu satiksmei ar noteikto ātrumu, normatīvos paredzētajām slodzēm un gabarītiem.
5 VAS "Latvijas valsts meži" dati.
6 Pētījums par velosatiksmi un
velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, 2019.
http://veloplans.lv/wp-content/uploads/2017/08/Velo-petijums_15012020.pdf
7 Ministru kabineta 2018.gada 14.augusta rīkojums Nr.389 "Par Velosatiksmes attīstības plānu 2018.-2020. gadam" https://likumi.lv/ta/id/301068-par-velosatiksmes-attistibas-planu-2018-2020-gadam
8 LR Satiksmes ministrija. 22.01.2020. Satiksmes ministrija veikusi līdz šim plašāko pētījumu par velosatiksmi Latvijā. https://www.sam.gov.lv/lv/jaunums/satiksmes-ministrija-veikusi-lidz-sim-plasako-petijumu-par-velosatiksmi-latvija
9 Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, 28.lpp. 2019. http://veloplans.lv/wp-content/uploads/2017/08/Velo-petijums_15012020.pdf
10 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija". Reģistrēto, tehniskā kārtībā esošo un apdrošināto transportlīdzekļu skaits. https://www.csdd.lv/transportlidzekli/registreto-transportlidzeklu-skait
11 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija". Transportlīdzekļu vidējais vecums. https://www.csdd.lv/transportlidzekli/registreto-transportlidzeklu-skait
12 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija". Par 2020.gada 4.ceturksnī reģistrētajiem elektrotran sportlīzekļiem. http://www.e-transports.org/index.php/statistika/33-elektro-transportlidzekli/289-par-2020-gada-4-ceturksni-registretajiem-elektrotransportlidzekliem
13 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija". Reģistrēto transportlīdzekļu sadalījums pēc degvielas veida. https://www.csdd.lv/transportlidzekli/registreto-transportlidzeklu-skait
14 Mobilitātes pakotnes I normatīvo aktu prasības http://www.atd.lv/sites/default/files/Mobilitates_pakotne.pdf#overlay-context=
15 Ministru kabineta 24.05.2011. noteikumi Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība". https://likumi.lv/ta/id/231347-autoparvadajumu-kontroles-organizesanas-un-istenosanas-kartiba
16 LR Satiksmes ministrija, 2019. Informatīvais ziņojums: Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473219&mode=mk&date=2019-06-04
17 Ministru kabineta 24.05.2011. noteikumi Nr.411 "Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība". https://likumi.lv/ta/id/231347-autoparvadajumu-kontroles-organizesanas-un-istenosanas-kartiba
18 "Dzelzceļa likums." https://likumi.lv/ta/id/47774-dzelzcela-likums
19 International Maritime Organization. Introduction to IMO. https://www.imo.org/en/About/Pages/Default.aspx
20 IMO (Starptautiskā Jūrniecības organizācija) ir ANO specializētā aģentūra, kuras atbildībā ir kuģošanas drošība un aizsardzība (safety and security) un jūras vides un gaisa piesārņošanas no kuģiem novēršana https://www.imo.org/
21 "Jūrnieks", Nr.2 (117) 2020, 3.lp
22 Latvijas
Jūrniecības savienība, 2019. Latvijas jūrniecības gadagrāmata 2018.
https://www.ljs.lv/wp-content/uploads/2019/05/JurnGG_2018.pdf
23 Jūrniecības izglītības sistēma Latvijā. VSIA LJA Jūrnieku reģistrs, Rīga, 2016.
24 VSIA "Latvijas Jūras administrācija". Latvijā 2021. gada sākumā reģistrēti 11 760 aktīvie jūrnieki. https://www.lja.lv/news/latvija-2021-gada-sakuma-registreti-11-760-aktivie-jurnieki
25 21% jūrnieku ir nodarbināti uz kuģiem zem Maršala salu, 11% - Libērijas, 11% - Maltas, 8% -Apvienotās Karalistes karoga (Avots: VSIA LJA Jūrnieku reģistra dati par Latvijas jūrnieku nodarbinātību 2020. gadā)
26 VSIA "Latvijas Jūras administrācija".
Licencētās jūrnieku darbiekārtošanas kompānijas
https://www.lja.lv/jurnieku-registrs/cita-informacija/jurnieku-darbiekartosana
27 Avots: VSIA LJA Jūrnieku reģistra dati par Latvijas jūrnieku skaitu uz 01.01.2021.
28 VSIA "Latvijas Jūras administrācija", 2020. Mācības jūrniecības izglītības iestādes uzsācis 521 students. https://www.lja.lv/news/macibas-jurniecibas-izglitibas-iestades-uzsacis-521-students
29 Centrālā statistikas pārvalde. Statistika: Latvijas energobilance 2019. gadā. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/vide-energetika/energetika/meklet-tema/429-latvijas-energobilance-2019-gada
30 LATVIA’S NATIONAL INVENTORY REPORT 1990 –
2018.
https://www.meteo.lv/lapas/sagatavotie-un-iesniegtie-zinojumi?&id=1153&nid=393
31 SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", 2020. 2020. gada emisiju ziņojums par valsts kopējām emisijām. https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-piesarnojums
32 SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", 2020. 2020. gada emisiju ziņojums par valsts kopējām emisijām. https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-piesarnojums
33 SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrs", 2020. 2020. gadā iesniegtās gaisa piesārņojošo vielu
inventarizācijas kopsavilkums.
https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Gaiss/Piesarnojums/New/2020_konsp.pdf
34 Rīgas plānošanas reģions, 2020.
Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai.
http://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2020/06/Rigas-metropoles-areala-ricibas-plans_Web-1.pdf
35 CSP, Reģistrēto automobiļu skaits statistiskajos reģionos un republikas pilsētās gada beigās. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/transports-turisms/transports/tabulas/trg070/registreto-automobilu-skaits-statistiskajos
36 CSP. Statistika: Pasažieru pārvadājumi. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/transports-turisms/transports/meklet-tema/2976-pasazieru-parvadajumi
37 LR Satiksmes ministrija, 2019. Informatīvais ziņojums: Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473219&mode=mk&date=2019-06-04
38 VZI "Fizikālās enerģētikas
institūts", Latvijas Tautsaimniecības attīstības iespējamo scenāriju
līdz 2050.gadam izstrāde atbilstoši Eiropas Savienības ilgtermiņa
attīstības redzējumam. 2019.
http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/FEI_atskaite_scenariji2050_GK_final.pdf
39 "Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam". 2019. Informatīvais ziņojums: https://ec.europa.eu/clima/sites/lts/lts_lv_lv.pdf
40 Eiropas Komisijas paziņojums "Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija" https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/legislation/com20200789.pdf
41 VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija". Transportlīdzekļu vidējais vecums. https://www.csdd.lv/transportlidzekli/registreto-transportlidzeklu-skait
42 https://www.acea.auto/figure/average-age-of-eu-vehicle-fleet-by-country/
43 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021DC0188&from=ES
44 Atbilstoši EK iesniegtajam ziņojumam
par SEG prognozēm, politiku un pasākumiem
https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/mmr/art04-13-14_lcds_pams_projections/projections/envxqm02w/
45 Atbilstoši 2019.gadā veiktajiem emisiju prognožu datiem: https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/gaisa-piesarnojums
46 https://www.varam.gov.lv/lv/jaunums/pless-varam-rosina-finansiali-atbalstit-bezemisiju-un-mazemisiju-transportlidzeklu-iegadi?fbclid=IwAR1UPylouMycP3WBVFQU-ISXGVTjO6GGZX1m8YoomJ0hq4noOG9aSrgBwuA
47 Eiropas Komisijas paziņojums "Tīru
planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par
pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku"
https://eur-lex.europa.eu/legal content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0773&qid=1563535539905&from=EN
48 EUROSTAT https://ec.europa.eu/eurostat/web/energy/data/shares
49 https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/legislation/com20200789.pdf
50 Centrālā statistikas pārvalde. 14.11.2018. Latvijas iedzīvotāji dienā noiet vidēji 2,7 kilometrus. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/transports-turisms/transports/meklet-tema/2488-latvijas-iedzivotaju-mobilitate-2017-gada
51 SIA "Enviroprojekts", 2019. Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā. http://veloplans.lv/wp-content/uploads/2017/08/Velo-petijums_15012020.pdf
52 Ceļu satiksmes drošības direkcija.
Statistika: Ceļu satiksmes negadījumi.
https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits
53 https://eea.maps.arcgis.com/apps/MapJournal/index.html?appid=be745f206c7b4b9fa269f225c6388aec&embed=true#
54 European Commission, 2016. EU Transport Scoreboard: Electrified Railway Lines. https://ec.europa.eu/transport/facts-fundings/scoreboard/compare/energy-union-innovation/share-electrified-railway_en
55 World Economic Forum. The Global Competitiveness Report 2019. Insight Report. https://www.weforum.org/reports/how-to-end-a-decade-of-lost-productivity-growth
56 VSIA "Latvijas Valsts ceļi", 2020. Valsts autoceļu tīkls. Statistika 2019.
57 Jotun Protects Property. How Will Digitalisation Impact Shipping? https://www.jotunmarine.com/ww/en/b2b/How-will-digitalisation-impact-shipping.aspx
58 Eiropas Komisija. Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts. https://ec.europa.eu/info/departments/structural-reform-support_lv
59 Ekonomikas ministrija, 2020. Informatīvais ziņojums: Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa tirgus prognozēm, 19.lpp.https://www.em.gov.lv/lv/ekonomikas_attistiba/darba_tirgus/videja_un_ilgtermina_darba_tirgus_prognozes/
60 Turpat, 21.lpp.
61 Turpat, 4.tabula.
62 Turpat, 2.tabula.
63 Ekonomikas ministrija, 2020. Informatīvais ziņojums: Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa tirgus prognozēm, 49.lpp.https://www.em.gov.lv/lv/ekonomikas_attistiba/darba_tirgus/videja_un_ilgtermina_darba_tirgus_prognozes/
64 Turpat, 75.lpp.
65 https://www.imo.org/en/MediaCentre/HotTopics/Pages/Autonomous-shipping.aspx
Satiksmes ministrs T. Linkaits
Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.
gadam
3. pielikums
Transporta politikas sasaiste ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī starptautiskajiem un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem
Globālais līmenis
N.p.k. |
Nosaukums |
Kas apstiprinājis |
Darbības termiņš |
Mērķi attiecībā uz transportu |
Sasaiste ar TAP2027 |
1. | ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija: Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam1 | ANO Ģenerālā asambleja 21.10.2015. |
2015 - 2030 |
Rezolūcijā ir noteikti līdz 2030.gadam
sasniedzami 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un 169 apakšmērķi.
Par Transporta nozarei nozīmīgiem uzskatāmi 9.mērķis "Veidot noturīgu infrastruktūru, veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu industrializāciju un sekmēt inovācijas" ar uzdevumu "Attīstīt kvalitatīvu, uzticamu, ilgtspējīgu un noturīgu infrastruktūru, tostarp reģionālo un pārrobežu infrastruktūru, lai atbalstītu ekonomisko attīstību un cilvēku labklājību, galveno uzmanību pievēršot pieejamai un taisnīgai piekļuvei", kā arī 11.mērķis "Padarīt pilsētas un apdzīvotas vietas iekļaujošas, drošas, pielāgoties spējīgas un ilgtspējīgas" ar uzdevumu "Līdz 2030. gadam nodrošināt piekļuvi drošām, pieņemamām, pieejamām un ilgtspējīgām transporta sistēmām, uzlabojot ceļu satiksmes drošību, paplašinot sabiedriskā transporta pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargāto personu, sieviešu, bērnu, personu ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēku vajadzībām". Tāpat aktuāls ir arī 7.mērķis "Nodrošināt piekļuvi uzticamai, ilgtspējīgai un mūsdienīgai enerģijai par pieejamu cenu’’ ar uzdevumu "Līdz 2030. gadam nodrošināt vispārēju piekļuvi pieejamiem, uzticamiem un moderniem enerģijas pakalpojumiem". Pārējie mērķi, kas saistāmi ar TAP2027 ir 8.mērķis "Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu", 13.mērķis "Veikt steidzamus pasākumus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un to ietekmi" un 14.mērķis "Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un to resursus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību". |
ANO IAM īstenošanai 2018.gadā ir pieņemts
Latvijas Ziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijai par Ilgtspējīgas
attīstības mērķu ieviešanu2 un tā 1.pielikumā norādītas
sekojošas indikatoru mērķa vērtības 2030.gadam: -autoceļi ar melno segumu no reģionālajiem valsts autoceļiem 100 %; -autoceļi ar melno segumu no vietējiem valsts autoceļiem >50 %; -samazināts sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garums par 100 %; -samazināts sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu garums par 85 %; -kravu apgrozījums Latvijas ostās gadā >130 milj./gadā; -apkalpoto pasažieru skaits Rīgas ostā >1500 tūkst./gadā; -pasažieru apgrozība sabiedriskajā autotransportā (regulārās satiksmes autobusu pasažierkilometri gadā) >2850 milj.; -apkalpoto gaisa satiksmes pasažieru skaits lidostā "Rīga" > 10 milj./gadā; -pasažieru apgrozība dzelzceļa transportā (milj. pasažierkilometru gadā) > 1150 milj.. Attiecībā uz autoceļu kvalitāti TAP2027 iekļauts rezultatīvais rādītājs (turpmāk – RR) "Valsts galvenie autoceļi labā vai ļoti labā stāvoklī" un paredzēti pasākumi valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu rekonstrukcijai un modernizācijai. TAP2027 iekļauti pasākumi ostu infrastruktūras attīstībai ar mērķi veicināt klimatneitralitāti un kuģošanas drošību. TAP2027 pasākumi paredz palielināt sabiedriskā popularitāti iedzīvotāju vidū, īpašu lomu piešķirot pārvadājumiem pa dzelzceļu, tādēļ arī TAP2027 iekļauti rādītāji par dzelzceļa pasažieru skaita novērtēšanai. Tāpat TAP2027 paredz turpmāku apkalpoto pasažieru skaita pieaugumu lidostā "Rīga", sagaidot nozares atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas. |
2. | ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgums2 | Sagatavots 12.12.2015. Parīzē, 21.klimata
pārmaiņu konferencē, spēkā no 4.11.2016.
|
2016 - |
Parīzes nolīguma ietvaros valstis ir
vienojušās: 1. ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni; 2. vairot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicināt klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas SEG emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu; 3. finanšu plūsmas pieskaņot izvirzītajam kursam uz mazākām SEG emisijām un klimatnoturīgu attīstību. |
Virkne no TAP2027 iekļautajām rīcībām ir vērstas uz SEG emisiju samazināšanu, pildot Parīzes nolīguma nosacījumus. |
ES līmenis
N.p.k. | Nosaukums | Kas apstiprinājis |
Darbības termiņš |
Mērķi attiecībā uz transportu | Sasaiste ar TAP2027 |
3. |
Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija4 | EK 24.02.2021. |
2050 |
Startēģijā izklāstīta ilgtermiņa vīzija ES virzībai uz klimatnoturību, sagatavojoties nenovēršamajām klimata pārmaiņu ietekmēm, tādējādi samazinot klimata pārmaiņu radītos zaudējumus. Stratēģija paredz veidot pret klimata pārmaiņām noturīgu sabiedrību, uzlabojot zināšanas par klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanās risinājumiem, pastiprināt pielāgošanās pasākumu plānošanu un ar klimatu saistīto risku novērtēšanu, paātrināt pielāgošanās pasākumu praktisko īstenošanu un palīdzēt stiprināt klimatnoturību visā Eiropā. | Klimatnoturīgas
infrastruktūras attīstīšana TAP2027 minēta kā viens no izaicinājumiem. SIVN ietvaros izstrādātā Vides pārskatā norādīti vairāki ieteikumi/risinājumi, kas rekomendēti ņemt vērā TAP2027 uzdevumu īstenošanas ietvaros un sekmēs klimatnoturīgas infrastruktūras izveidi. |
4. |
Eiropas Komisijas paziņojums "Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija"5 | EK 09.12.2020. |
2050 |
Stratēģijā ir noteiktas kopumā 82
iniciatīvas 10 galvenajās darbības jomās ("pamatiniciatīvas"), kā arī
katrā jomā veicamie konkrētie pasākumi: • jāveicina bezemisiju transportlīdzekļu, kuģu un lidmašīnu, atjaunīgo un mazoglekļa degvielu un ar tiem saistītās infrastruktūras izmantošana • jāizveido bezemisiju lidostas un ostas, • jāpadara starppilsētu un pilsētu mobilitāte veselīga un ilgtspējīga, • jāzaļina kravu pārvadājumi, • jānosaka oglekļa cena un jānodrošina labāki stimuli lietotājiem, • padarīt par realitāti satīklotu un automatizētu multimodālo mobilitāti, • veicināt inovāciju un datu un mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu viedākai mobilitātei, • stiprināt vienoto tirgu, • padarīt mobilitāti taisnīgu visiem, • palielināt transporta drošumu un drošību visos transporta veidos, tostarp līdz 2050. gadam samazinot bojāgājušo skaitu gandrīz līdz nullei. |
TAP2027 iekļauta virkne no stratēģijā izvirzītajām iniciatīvām – alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība, dzelzceļa attīstība, t.sk. ātrgaitas starpvalstu savienojums ar Rail Baltica dzelzceļa līniju, mikromobilitāti atbalstošas infrastruktūras izveidi, līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšanu maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai iekšzemes kravu un pasažieru pārvadājumos, ātru, ērtu un savienojošu sabiedriskā transporta biļešu iegādes iespējas, bezpilota gaisa kuģu turpmāku integrēšanu, digitalizācijas risinājumus, ieguldījumus TEN-T autoceļu un dzelzceļa tīkla izveides pabeigšanā, risināt ar transporta drošību un drošumu saistītus jautājumus. |
5. |
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES metāna emisiju mazināšanas stratēģiju6 | EK 14.10.2020.. |
2030 |
2030. gada klimata mērķrādītāja plāna
ietekmes novērtējumā konstatēts, ka Eiropas Savienībā metāns vēl aizvien
būs galvenā siltumnīcefekta gāze (neskaitot CO2). Norādīts, ka gaidāmā Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšana 2021. gada jūnijā pavērs iespējas ieviest jaunu mērķtiecīgu atbalstu biogāzes tirgus attīstības paātrināšanai. |
Kā viens no izaicinājumiem TAP definēta alternatīvo degvielu plašāka izmantošana, ko sekmēs rīcības virzienā "Drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana" ietverto pasākumu īstenošana. |
6. |
Eiropas Komisijas paziņojums "Eiropas 2030. gada klimata politikas ieceru kāpināšana. Investīcijas klimatneitrālā nākotnē iedzīvotāju labā"7 | EK 17.09.2020. |
2030 |
Paziņojumam pievienots ietekmes novērtējums
kas apliecina, ka ar atbilstošām rīcībpolitikām ir ekonomiski pamatoti
ES SEG emisijas līdz 2030. gadam samazināt par vismaz 55 %
(salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni). Paziņojuma izstrāde ir viena no
Eiropas Zaļā kursa, plānotajām rīcībām. Mobilitātei būs jākļūst ievērojami tīrākai —jāattīsta sabiedriskais transports un plašāk multimodāli risinājumi. Svarīgs instruments, kas ES palīdzēs sasniegt klimatneitralitāti un stiprinās tās globālo konkurētspēju, ir digitālās tehnoloģijas. Publiskā transporta un aktīvās mobilitātes (proti, kājāmiešanas un riteņbraukšanas) īpatsvara palielinājums un automatizēta, satīklota un multimodāla mobilitāte kombinācijā ar stingrākiem gaisa piesārņotāju un COO2 emisiju standartiem transportlīdzekļiem drastiski samazinās transporta radīto piesārņojumu, it sevišķi pilsētās. |
Arī TAP2027 vērsts uz nākotnes mobilitātes risinājumiem, paredzot samazināt transporta radītās SEG emisijas, virzību uz digitalizāciju, dažādot transporta veidu izmantojumu un uzlabot alternatīvo degvielu piedāvajumu. |
7. |
ES Energosistēmas integrācijas stratēģija8 | EK 9.07.2020. | Energosistēmas integrācijas stratēģijā ir
izklāstīts redzējums, kā paātrināt pārkārtošanos uz pamatīgāk integrētu
energosistēmu, tā atbalstot tīru enerģiju un klimatneitrālu ekonomiku un
vienlaikus stiprinot enerģētisko drošību, aizsargājot veselību un vidi
un veicinot izaugsmi un globālo industriālo līderību. Stratēģijā ir izklāstīti 38 pasākumi vajadzīgo reformu īstenošanai. Tīrās elektroenerģijas, kas iegūta no atjaunīgiem resursiem, plašāk jāizmanto sektoros, kuros tradicionāli izmanto galvenokārt fosilo kurināmo un degvielu, t.sk. transportā. Tāpat statēģija norāda uz nepieciešamību popularizēt alternatīvo degvielu (arī ūdeņraža) izmantošanu grūti dekarbonizējamos sektoros, piemēram, smagajā transportā. Šā mērķa sasniegšanai paredzēts attīstīt ilgtspējīgi iegūtas biomasas un biodegvielu, atjaunīgā ūdeņraža un sintētisko degvielu potenciālu. |
Kā viens no izaicinājumiem TAP definēta alternatīvo degvielu plašāka izmantošana, ko sekmēs rīcības virzienā "Drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana" ietverto pasākumu īstenošana. | |
8. |
ES ūdeņraža stratēģija9 | EK 8.07.2020. | Sratēģijā apskatītas iespējas kā izmantot
ūdeņraža potenciālu caur ieguldījumiem, regulējumiem, tirgus izveidi un
pētniecību un inovāciju. Prioritāte ir attīstīt atjaunīgo ūdeņradi, ko ražo galvenokārt ar vēja un saules enerģiju. Tomēr īstermiņā un vidējā termiņā ir vajadzīgi citi mazoglekļa ūdeņraža veidi, lai strauji samazinātu emisijas un atbalstītu dzīvotspējīga tirgus attīstību. Sasaiste tiks veidota arī ar Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju. |
TAP pasākumi paredz alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību, t.sk., veikt pētījumu par ūdeņraža degvielas izmantošanas attīstības scenārijiem Latvijā, izmaksu ziņā efektīvākajiem risinājumiem atjaunojamā ūdeņraža nodrošināšanai transporta sektorā, izvērtējot piemērotāko ūdeņraža izgatavošanas, uzpildes staciju veidus, piegādes iespējas, ņemot vērā šajā jomā pieņemto ES politiku. | |
9. |
Eiropas zaļais kurss10 | EK 11.12.2019. |
2050 |
Paziņojuma mērķis ir risināt ar klimatu un
vidi saistītās problēmas, radot stratēģiju ar mērķi ES pārveidot par
taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un
konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto
emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu
atsaistīta no resursu patēriņa. Eiropas Zaļā kursa mērķis ir arī
aizsargāt, saglabāt un stiprināt ES dabas kapitālu un aizsargāt
iedzīvotāju veselību un labbūtību no vidiskiem apdraudējumiem un
ietekmes. Tajā pašā laikā šai pārejai jābūt taisnīgai un iekļaujošai. Galvenās darbības: • Kāpināt 2030. un 2050. gadam nosprausto ES klimata mērķu vērienu • Sagādāt tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu • Stimulēt rūpniecību pāriet uz nepiesārņojošu aprites ekonomiku • Būvēt un renovēt energoefektīvi un resursefektīvi • Paātrināt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti • "No lauka līdz galdam": izveidot taisnīgu, veselīgu un vidi saudzējošu pārtikas sistēmu • Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību • Tiekties uz nulles piesārņojumu ar mērķi panākt no toksikantiem brīvu vidi • Tiekties uz zaļo finansējumu un investīcijām un gādāt par taisnīgu pārkārtošanos • Zaļināt valsts budžetu un raidīt pareizos cenu signālus • Mobilizēt pētniecību un sekmēt inovāciju • Aktīvāk izmantot izglītību un apmācību • Zaļais zvērests nekaitēt Attiecībā uz transporta nozari minēta nepieciešamība līdz 2050.gadam samazināt transporta radītās emisijas par 90%, transporta lietotāju vajadzības liekot pirmajā vietā, taču nodrošinot pieejamību izmaksu ziņā pieņemamākām, pieejamākām, veselīgākām un tīrākām mobilitātes paradumu alternatīvām. To ir iespējams īstenot attīstot automatizētu un satīklotu multimodālu mobilitāti, nodrošinot, ka transporta izmaksās tiek atspoguļota ietekme uz vidi un veselību, veicinot ilgstpējīgu alternatīvo degvielu ražošanu un izmantošanu, kā arī kopumā samazinot transporta radīto piesārņojumu, jo īpaši pilsētās. |
Tāpat kā Zaļais kurss, arī TAP2027 vērsts uz nākotnes mobilitātes risinājumiem, paredzot samazināt transporta radītās SEG emisijas, virzību uz digitalizāciju, dažādot transporta veidu izmantojumu un uzlabot alternatīvo degvielu piedāvajumu. |
10. |
ES ceļu satiksmes drošības politikas
satvars 2021.-2030. gadam – turpmākie pasākumi ceļā uz "Nulles vīziju" (Komisijas darba dokuments)11 |
EK 19.06.2019 |
2050 |
Dokumenta mērķis ir pārskatīt darbības, lai
tuvotos noteiktajam ES ilgtermiņa mērķim 2050.gadā līdz nullei samazināt
ceļu satiksmē bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu (Mērķis saskan ar ES Transporta Baltajā grāmatā noteikto un šis dokuments nosaka tā izpildes uzraudzību)
|
Līdz 2030.gadam par 50% samazināt ceļu
satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi cietušo skaitu, salīdzinot ar
2010.gadu. TAP2027 ir pasākumi, kuru izpildes rezultātā tiks uzlabota satiksmes drošība, tajā skaitā arī tuvināšanās Vision zero autotransportā. Izvirzītais mēŗkis – 2027.gadā par 35 % samazināt bojāgājušo un smagi cietušo skaitu salīdzinājumā ar 2020.gadu. |
11. |
Pārdomu dokuments. Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030.gadam12 |
EK publicējusi 30.01.2019. |
2030 |
Dokuments ir daļa no ES stingrās apņemšanās sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām. Pārskatot Eiropas problēmu plašumu un iepazīstinot ar ilustratīviem nākotnes scenārijiem, ar šo dokumentu tiek mēģināts virzīt diskusiju par to, kā šos mērķus vislabāk sasniegt. | Virkne no TAP2027 iekļautajām rīcībām ir vērstas uz SEG emisiju samazināšanu, pildot Parīzes nolīguma nosacījumus. |
12. |
Eiropas Komisijas paziņojums "Tīru planētu - visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku"13 | EK 28.11.2018. |
2050 |
Stratēģijas mērķis ir apliecināt Eiropas apņemšanos kļūt par globālu līderi klimata politikas jomā un piedāvāt redzējumu, kas ar sociāli taisnīgu un izmaksefektīvu pāreju ļauj līdz 2050. gadam sasniegt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku. Stratēģija domāta, lai noteiktu ES klimata un enerģētikas rīcībpolitikas vispārīgo virzienu un ieskicētu aprises tam, ko ES uzskata par savu ilgtermiņa pienesumu Parīzes nolīguma temperatūras mērķu sasniegšanā atbilstoši ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un kas laika gaitā ietekmēs veselu virkni citu ES rīcībpolitiku. | - SEG neto emisijas nulles līmenī 2050.gadā TAP2027 noteiktie politikas rezultāti un pasākumi to sasniegšanai izstrādāti saskaņā ar ES klimata un enerģētikas rīcībpolitiku un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, paredzot transporta nozares pienesumu kopējo mērķu sasniegšanā. |
13. |
Pretim automatizēto transport-līdzekļu mobilitātei. ES nākamības mobilitātes stratēģija14 | EK 17.05.2018. | Iecerēts padarīt Eiropu par pasaules līderi satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu mobilitātes ieviešanā, samazinot satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, kaitīgās transportlīdzekļu atgāzes un satiksmes pārslodzi. | TAP2027 ir ņemta vērā digitālo risinājumu un ITS pieaugošā lomu transporta nozarē, paredzot izveidot intelektisko transporta sistēmu pakalpojumus (multimodālu maršruta informācijas un reāllaika satiksmes informācijas pakalpojumus) | |
14. |
Sākotnējā IMO stratēģija SEG emisiju no kuģiem mazināšanai (Initial IMO Strategy on reduction of GHG emissions from ships)15 | Starptautiskā Jūrniecības organizācija 13.04.2018. |
2050 |
Mērķis - samazināt kuģu radītās SEG emisijas. Samazināt ikgadējās SEG emisijas, kas rodas starptautiskajā kuģošanā, par vismaz 50% līdz 2050.gadam (salīdzinājumā ar 2008.gadu), vienlaikus cenšoties tās izskaust. |
- Starptautiskās kuģošanas ikgadējo SEG emisiju samazinājums par 50 % salīdzinot ar 2008. gadu |
15. |
Eiropas Komisijas paziņojums "Par militārās mobilitātes rīcības plānu"16 | EK 28.03.2018. | Identificēti virkne operatīvu pasākumu, lai
izskaustu fiziskus, procesuālus un normatīvus traucēkļus militārajai
mobilitātei, paredzot darbību 3 virzienos: militātārās vajadzības,
transporta infrastrukūra un normatīvie un procesuālie jautājumi.
Norādīts, ka Rīcības plāna īstenošanā galvenais ir ES dalībvalstu un
visu iesaistīto cieša sadarbošanās.
Aicinājums, būvējot transporta infrastruktūru, konsekventi ievērot militārās prasības |
Lai arī TAP2027 neviens no pasākumiem tieši nav vērsts uz militārās mobilitātes jautājumiem, spēkā ir aicinājums, infrastruktūras attīstības plānošanu veikt, ņemot vērā militārās mobilitātes vajadzības, un, kur tas nepieciešams, saskaņā ar ES divējādas pielietojamības prasībām. | |
16. |
Investīcijas gudrā, novatoriskā un
ilgtspējīgā rūpniecībā. Atjauninātā ES rūpniecības politikas stratēģija17 |
EK 13.09.2017. | Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkls, jo īpaši 5G, ir pamats, uz kura tiks veidoti turpmākie darījumu darbības modeļi. Autonomie transportlīdzekļi, lietu internets un daudzi citi lietojumi, no kuriem nākotnē būs atkarīga rūpniecība, nav iespējami bez ātrāka un vienmēr pieejama interneta. | TAP iekļauts pasākums par pasīvās infrastruktūras nodrošināšanu 5G mobilo sakaru tīkla izvēršanai gar VIA Baltica un Rail Baltica transporta koridoriem. | |
17. |
Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija - liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos18 | EK 30.11.2016. | Stratēģijā atrunātie principi (pakalpojuma
nepārtrauktība, S-ITS sakaru drošība, drošības pasākumi privātuma un
datu aizsardzībai, sakaru tehnoloģijas un frekvences, sadarbība visos
līmeņos, atbilstības novērtēšana, atbilstošs tiesiskais regulējums,
starptautiskā sadarbība) ir vērsti uz to, lai 2019. gadā sāktu
veiksmīgi izmantot savienojamas intelektiskās transporta sistēmas.
-Jāīsteno S-ITS un jānodrošina, ka pilnībā tiek atbalstīts vismaz pirmās dienas S-ITS pakalpojumu saraksts. -Jāizstrādā kopīga drošības un sertifikātu politika 22 S-ITS ieviešanai Eiropā. -Jāstrādā ar informēšanas kampaņām, lai radītu nepieciešamo uzticību starp galalietotājiem un nodrošinātu pieņemšanu sabiedrībā. -Jāpievienojas platformai C-Roads pārbaudes un apstiprināšanas nolūkā, nodrošinot pirmās dienas S-ITS pakalpojumu sadarbību visā ES. -Ar S-ITS ieviešanas iniciatīvām būtu jāīsteno attiecīgie līdzāspastāvēšanas radīto traucējumu mazināšanas paņēmieni saskaņā ar ETSI standartiem un procedūrām. -Padarīt iespējamu S-ITS pakalpojumu vienoto tirgu Eiropā, pamatojoties uz kopīgiem sakaru profiliem, kuros tomēr jāparedz arī turpmāku novatorisku pakalpojumu iespēja. |
Arī TAP2027 uzmanība pievērsta digitālajiem risinājumiem, tajā skaitā arī ITS, veicinot transporta un infrastruktūras izmantošanas efektivitāti. | |
18. |
Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību19 | EK 14.09.2016. |
2025 |
Stratēģiskie mērķi: • gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus. • visām pilsētu teritorijām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums. • visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams tāds interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam. Ietver arī 5G Eiropai. Rīcības plāns20, kurā noteikts mērķis "Līdz 2020.gadam 5G mobilo sakaru pārklājumam ir jābūt pieejamam vismaz vienā lielajā pilsētā, līdz 2025.gadam nodrošināt 5G mobilo sakaru pārklājumu visās lielajās pilsētās un gar galvenajiem sauszemes transporta ceļiem." |
-līdz 2025.gadam 5G pārklājums visās
lielākajās (vismaz 50 000 iedzīvotāju) pilsētās un gar visām (TEN-T)
sauszemes transporta maģistrālēm TAP2027 paredz, ka līdz 2027.gadam 5G mobilo sakaru pārklājums būs nodrošināts gar VIA Baltica (202,5 km) un un Rail Baltica (265 km) transporta koridoriem, kopumā 467,5 km garumā. |
19. |
Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija21 | EK 20.07.2016. | Darbības virzieni: • Transporta sistēmas efektivitātes paaugstināšana • Paātrināt mazemisiju alternatīvās enerģijas izmantošanu transportam • Virzība uz nulles emisiju transportlīdzekļiem Resursi jākoncentrē uz mazemisiju un bezemisiju inovācijām un to ieviešanu, pētniecība - uz modernām biodegvielām un sintētiskajām degvielām. Jāveido tiesisks regulējums, kas stimulē digitālo tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu tirgū. Jānosaka standarti, kas nodrošinātu sadarbību arī pāri robežām un ļautu apmainīties ar datiem, taču vienlaikus uzmanība jāpievērš arī datu aizsardzības un kiberdrošības jautājumiem. ES investīciju instrumenti būs vērsti uz transporta sistēmas efektivitātes uzlabošanu tehnoloģiski neitrālā veidā, alternatīviem mazemisiju energoresursiem izmantošanai transportlīdzekļos un mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem. Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānošana, telpiskās plānošanas integrēšana un mobilitātes pieprasījuma izvērtēšana, aktīvāka pārvietošanās (riteņbraukšana un iešana kājām), sabiedriskais transports un/vai kopīgās mobilitātes shēmas, t.i., velosipēdu un automobiļu koplietošana un līdzbraucēju uzņemšana, lai samazinātu sastrēgumus un piesārņojumu pilsētās. |
TAP2027, tāpat kā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija, ir vērsts uz SEG emisiju samazinājumu transportā. | |
20. |
Aviācijas stratēģija Eiropai22 | EK 07.12.2015. |
2035 |
Mērķis ir stiprināt visa ES gaisa
transporta vērtību tīkla konkurētspēju un ilgtspēju. Prioritātes: -izaugsmes tirgu nodrošināšana, uzlabojot pakalpojumus, piekļuvi tirgum un ieguldījumu iespējas kopā ar trešām valstīm, vienlaikus garantējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; -izaugsmes ierobežojumu samazināšana gaisā un uz zemes, samazinot jaudas ierobežojumus un uzlabojot efektivitāti un savienojamību; -augstu ES drošības un drošuma standartu saglabāšana, pārslēdzoties uz tādu domāšanas veidu, kas balstīts uz risku un veiktspēju; -mērķtiecīga ārējā aviācijas politika Eiropas starptautiskajai savienojamībai; -paplašināts divpusējo aviācijas drošības nolīgumu klāsts, kuru mērķis ir panākt drošības sertifikācijas standartu savstarpēju atzīšanu; -Eiropas vienotās gaisa telpas izveides pabeigšana + Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības projekts (SESAR); -labāka lidostu stratēģiskā plānošana ES līmenī - izstrādāt lidostu stratēģiskās plānošanas sistēmas, tostarp ģenerālplānus galvenajām lidostām; -uzlaboti multimodālie savienojumi; -saglabāti augsti drošības standarti. |
Arī TAP2027 ir iekļauta mobilitātes, transporta un loģistikas pakalpojumu attīstība, t.sk. aviācijas nozarē, saglabājot drošības un drošumu standartus. |
21. |
Klimata un enerģētikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam23 | EK 24.10.2014. Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķi pārskatīti 2018. gadā. |
2020-2030 |
Apstiprināti 4 mērķi: • līdz 2030. gadam samazināt SEG emisijas vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni, • panākt, lai 2030. gadā vismaz 32 % no enerģijas patēriņa būtu atjaunojamā enerģija, • panākt, lai 2030. gadā energoefektivitāte tiktu uzlabota vismaz par 32,5 %, • atbalstīt iekšējā enerģijas tirgus pabeigšanu, steidzamā kārtā ne vēlāk kā līdz 2020. gadam īstenojot esošo elektroenerģijas starpsavienojumu mērķi 10 % apmērā, jo īpaši attiecībā uz Baltijas valstīm un Pireneju pussalu, un līdz 2030. gadam īstenojot mērķi 15 % apmērā. Dalībvalstīm ir pienākums pieņemt integrētus valsts klimata un enerģētikas plānus 2021. –2030. gadam. Dalībvalstīm plānu projekti EK bija jāiesniedz līdz 2018. gada beigām. Galīgie plāni jāiesniedz līdz 2019. gada beigām. |
-SEG emisiju apjoms par 40% zemāks nekā
1990.gadā; -Atjaunojamās enerģijas daļa no kopējā enerģijas patēriņa veido 32 %; -Energoefektivitāte uzlabota par 32,5 %. -Elektroenerģijas starpsavienojumu mērķa īstenošana 10 % apmērā. Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam, kura izstrādi nosaka KEPS2030, MK pieņemts 28.01.2020., nosakot uzdevumus arī transporta nozarei. TAP2027 ir izstrādātas saskaņā ar abiem iepriekš minētajiem dokumentiem. |
22. |
Eiropas Komisijas paziņojums "Kopīgiem spēkiem virzībā uz konkurētspējīgu un resursu ziņā efektīvu mobilitāti pilsētās"24 | EK 17.12.2013. | Ierosināta virkne konkrētu pasākumu, kas īstenojami dažādos līmeņos, kā pilsētu loģistika, pilsētu pieejas noteikumi, ITS risinājumu izvēršana pilsētās un ceļu satiksmes drošība. | TAP2027 teritoriālajā perspektīvā tiek norādīts uz nepieciešamību pilsētu mobilitātes jautājumus integrēt kopējā transporta sistēmā. Ir jāveicina un jāattīsta dialogs ar pašvaldībām un plānošanas reģioniem, lai TAP2027 iezīmētie virzieni uz uzdevumi sniegtu ieguldījumu pilsētu mobilitātes uzlabošanā. | |
23. |
Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija25 | EK 16.04.2013. | ES pielāgošanās stratēģijas pamatmērķis ir
sekmēt Eiropas noturību pret klimata pārmaiņām - ir jāuzlabo gatavība un
spēja reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi pašvaldību, reģionālā, valsts
un ES līmenī, jāizstrādā saskaņota pieeja mērķa sasniegšanai un jāpanāk
lielāka pasākumu koordinētība.
Stratēģijā ir noteiktas darbības caur kurām ES un konkrēti EK veicinās dalībvalstu darbības stimulēšanu: • mudināt dalībvalstis pieņemt visaptverošas pielāgošanās stratēģijas; • ar LIFE programmas finansējumu atbalstīt spēju veidošanu un palielināt Eiropā veikto pielāgošanās darbību intensitāti (2013–2020); • iekļaut pielāgošanās jautājumu Pilsētu mēru pakta mehānismā (2013/2014); • aizpildīt robus zināšanās; • turpināt Climate-ADAPT pilnveidošanu, lai tā Eiropas mērogā kļūtu par "vienas pieturas aģentūru" attiecībā uz informāciju par pielāgošanos klimata pārmaiņām; • sekmēt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), kohēzijas politikas un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) klimatgatavību; • nodrošināt noturīgāku infrastruktūru; • atbalstīt apdrošināšanu un citus finanšu produktus, kas uzlabo ieguldījumu un uzņēmējdarbības lēmumu noturību pret klimata pārmaiņām |
MK 17.07.2019. ir pieņēmis attīstības plānošanas dokumentu "Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam", kurā noteikti arī transporta nozares uzdevumi. TAP2027 ir izstrādātas saskaņā ar abiem iepriekš minētajiem dokumentiem. | |
24. |
ES Transporta Baltā grāmata. Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu26 | EK 28.03.2011. |
2011-2050 |
10 mērķi konkurētspējīgas un
resursefektīvas transporta sistēmas izveidei, kritēriji, lai sasniegtu
mērķi – līdz 2050.gadam samazināt SEG emisijas par 60 %, salīdzinājumā
ar 1990.gadu: Jaunu un ilgtspējīgu degvielu un vilces sistēmu izstrādāšana un ieviešana 1. Līdz 2030. gadam uz pusi samazināt "tradicionālās degvielas" automobiļu izmantošanu pilsētas transportā; līdz 2050. gadam pakāpeniski pārtraukt to izmantošanu pilsētās; līdz 2030. gadam lielākajos apdzīvotajos centros panākt pilsētu loģistiku praktiski bez CO2 emisijām. 2. Ilgtspējīgu degvielu ar zemu oglekļa saturu izmantošanai aviācijā līdz 2050. gadam jāsasniedz 40 %; tāpat ES līdz 2050. gadam par 40 % jāsamazina CO2 emisijas, ko rada kuģu degvielas (par 50 %, ja tas praktiski iespējams). Multimodālo loģistikas ķēžu veiktspējas optimizēšana, tostarp plašāk izmantojot energoefektīvākus transporta veidus 3. 30 % no tādiem kravu autopārvadājumiem, kuriem pārvadāšanas attālums pārsniedz 300 km, būtu jāpārceļ uz citiem transporta veidiem, piemēram, dzelzceļu vai ūdens transportu līdz 2030. gadam un vairāk nekā 50 % — līdz 2050. gadam, veicinot to ar efektīviem un zaļiem kravu pārvadājumu koridoriem. Šā mērķa sasniegšanai būs jāattīsta arī attiecīga infrastruktūra. 4. Līdz 2050. gadam pabeigt Eiropas ātrgaitas dzelzceļa tīklu. Līdz 2030. gadam trīskāršot esošā ātrgaitas dzelzceļa tīkla garumu un saglabāt blīvu dzelzceļu tīklu dalībvalstīs. Līdz 2050. gadam lielākajai daļai vidēja attāluma pasažieru pārvadājumiem būtu jānotiek pa dzelzceļu. 5. Pilnībā funkcionāls un ES mēroga TEN-T "pamattīkls" līdz 2030. gadam un augstas kvalitātes un veiktspējas tīkls līdz 2050. gadam, kā arī atbilstošs informācijas pakalpojumu kopums. 6. Līdz 2050. gadam savienot visas pamattīkla lidostas ar dzelzceļa, vēlams ātrgaitas dzelzceļa, tīklu; nodrošināt, ka visas galvenās jūras ostas ir pietiekami savienotas ar dzelzceļa kravu pārvadājumu sistēmu un, kur iespējams, ar iekšzemes ūdensceļu sistēmu. Transporta un infrastruktūras izmantošanas efektivitātes palielināšana ar informācijas sistēmām un uz tirgu balstītām iniciatīvām 7. Eiropas gaisa satiksmes vadības sistēmas (SESAR) ieviešana Eiropā līdz 2020. gadam un Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveides pabeigšana. Līdzvērtīgu sauszemes un ūdens transporta vadības sistēmu ieviešana (ERTMS, ITS, SSN un LRIT, RIS). Eiropas Globālās satelītnavigācijas sistēmas (Galileo) ekspluatācijas uzsākšana. 8. Līdz 2020. gadam izveidot Eiropas multimodālā transporta informācijas, pārvaldības un maksājumu sistēmas struktūru. 9. Līdz 2050. gadam panākt, lai uz autoceļiem bojāgājušo skaits tuvotos nullei. Saskaņā ar šo uzdevumu ES mērķis ir uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu līdz 2020. gadam. Nodrošināt, ka ES ieņem vadošo vietu pasaulē visu transporta veidu drošības un drošuma jomā. 10. Pāriet uz principu "lietotājs maksā" un "piesārņotājs maksā" pilnīgu piemērošanu un privātā sektora iesaistīšanu, lai novērstu izkropļojumus, tostarp kaitējumu radošas subsīdijas, radītu ieņēmumus un nodrošinātu finansējumu turpmākiem ieguldījumiem transporta nozarē. |
TAP2027 ir ņemti vērā ES Transporta Baltās
grāmatas mērķi mobilitātes, transporta un loģistikas pakalpojumu
attīstībai un drošības līmeņa paaugstināšanai ceļu satiksmē, uzmanību
pievēršot infrastruktūras attīstībai, digitālajiem risinājumiem,
inovācijām un pētniecībai. TAP2027 paredz Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstību un valsts galveno autoceļu (TEN-T tīkls) rekonstrukciju un modernizāciju, vienlaikus domajot arī par digitālo risinājumu attīstību. Tāpat paredzams, ka izveidojot transporta nozares informācijas nacionālo piekļuves punktu, radīsies priekšnosacījumi dažādu mobilitātes digitālo platformu attīstībai, palielinot transporta un infrastruktūras izmantošanas efektivitāti, uz ko norāda arī Baltā grāmata. Tāpat kā Baltajā grāmatā, arī TAP2027 viens no virzieniem ir ceļu satiksmes drošības uzlabošana, un pasākumi tās īstenošanai tiks ietverti Ceļu satiksmes drošības plānā. |
Makroreģionālais līmenis
N.p.k. | Nosaukums | Kas apstiprinājis | Darbības termiņš | Mērķi attiecībā uz transportu | Sasaiste ar TAP2027 |
25. | ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam
Rīcības Plāns27
|
EK 17.02.2021. | Transporta politikas (Policy Area
Transport) jomas mērķis ir uzlabot ārējos un iekšējos
savienojumus un vienlaikus īstenojot horizontālās darbības, piemēram,
klimats – pielāgošanās tā pārmaiņām un to mazināšana.
3 pasākumu virzieni - - Uzlabota reģionu savienojamību un sadarbība ar trešajām valstīm - Klimata neitrālitāte un bezpiesārņojuma (zero pollution) - Inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu attīstība. Jūras drošības politikas jomas (Policy Area Safe) mērķis ir kļūt par vadošo reģionu kuģošanas drošības un drošuma jomā, samazinot jūras negadījumu skaitu. Kuģošanas politikas joma (Policy Area Ship)- BJR jākļūst par tīrās kuģošanas paraugreģionu. Politikas mērķis: samazināt emisijas no kuģniecības Baltijas jūrā, vienlaikus tiek prognozēts, ka jūras darbību intensitāte palielināsies. Kooperatīvs mērķis: modernizētu notekūdeņu pieņemšanas iekārtu izveide Baltijas jūras pasažieru ostās, apmainoties ar pieredzi, paraugpraksi, investīcijām. |
TAP2027 izstrādē ir ņemti vērā ESSBJR Rīcības plānā izvirzītie PA Transport, PA Ship un PA Safe mērķi, iekļaujot kopējos reģiona mērķus transporta nozarē savienojumu, drošības un drošuma uzlabošanai, kā arī SEG emisiju samazināšanai. | |
26. | VASAB Ilgtermiņa perspektīva Baltijas jūras reģiona teritoriālajai attīstībai28 | Baltijas jūras reģiona (BJR) 11 valstu par telpisko plānošanu un attīstību atbildīgie ministri 7.VASAB ministru konferencē 16.10.2009. |
2009- 2030 |
Viena no trim perspektīvā noteikto
vadlīniju un rīcību teritoriālās kohēzijas sasniegšanai tēmām ir
iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošana. Definētās rīcības
paredz:
• Mazināt pārrobežu šķēršļus primārajos (TEN-T) un sekundārajos (starpreģionālo savienojumu) BJR valstu tīklos • Integrēt BJR transporta tīklu, attīstot: - Rail Baltica koridoru - TEN-T tīkla koridoru IA, kas savieno ostas (t.sk. Rīgu) - ceļu savienojumu un robežšķēršošanas infrastruktūru uz ES ārējās robežas, t.sk. Latvijas-Krievijas - ceļa un dzelzceļa savienojumu no Latvijas ostām uz Krieviju un Baltkrieviju un tālāk uz Tālajiem austrumiem, Centrālāziju un Melno jūru - gaisa transporta savienojumus ar BJR ziemeļu un austrumu daļu jūras maģistrālos savienojumus (motorways of the sea) Dokumentā ir iekļauti Latvijas transporta nozarei aktuāli jautājumi, kuru īstenošana paredz reģionālu sadarbību. TAP2027 ir orientētas uz iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošanu, iekļaujoties ES TEN-T pamattīklā un turpinot attīstīt Rail Baltica projektu. |
Tāpat TAP2027 ir iekļauti konkrēti pasākumi, kas atbilst dokumentā minētajiem, piemēram, kuģu ceļu uzmērīšana. |
27. | Trīs Jūru iniciatīvas (Three Seas Initiative) deklarācija29 | Iniciatīvas 12 dalībvalstu (valstis ap Baltijas, Adrijas un Melno jūru) pārstāvji samita laikā Ļubļanā, Slovēnijā, 05.-06.06.2019. | Iniciatīvas mērķi – ekonomikas attīstības
veicināšana, ES kohēzijas stiprināšana, tostarp uzlabojot reģiona
infrastruktūru un stiprinot transatlantiskās saites. Jomas, kas ir būtiskas reģiona nākotnei - enerģētika, infrastruktūra un digitalizācija, kā arī drošības, inovācijas un vides jomas. 2018.g. samitā Bukarestē izkristalizējas 48 atbalstāmo projektu saraksts30, viens no tiem – Rail Baltica projekts, kura attīstība ir īpaši nozīmīga Latvijas transporta nozarei. |
TAP2027 iekļauti pasākumi Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstībai |
Valsts līmenis
N.p.k. | Nosaukums | Kas apstiprinājis | Darbības termiņš | Mērķi attiecībā uz transportu | Sasaiste ar TAP2027 | ||||||||||||||||
28. | Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam31 | LR Saeima 10.06.2010. | 2011-2030 |
• Radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem
iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīvesvietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos,
attīstot kvalitatīvu transporta un komunikāciju infrastruktūru un
publiskos pakalpojumus. Iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošana.
• Latvijai jākļūst par izdevīgāko un pievilcīgāko tranzīta ceļu preču plūsmām no Krievijas, Āzijas un citām ES valstīm un otrādi. • Reģionālās attīstības sekmēšanai un reģionu iedzīvotāju mobilitātes veicināšanai jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto laiku. • Lai uzlabotu pārvietošanās efektivitāti, drošību un komfortu, par pirmo prioritāti infrastruktūras saglabāšanā un attīstības plānošanā ir jāizvirza esošās infrastruktūras atjaunošana un rekonstrukcija. |
Indikatoru mērķu vērtības 2030.gadam – -Autoceļi ar melno segumu no reģionālajiem valsts autoceļiem 100 % -Autoceļi ar melno segumu no vietējiem valsts autoceļiem > 50% -Kravu apgrozījums Latvijas ostās >130 milj. tonnas/gadā -Pasažieru apgrozība sabiedriskajā autotransportā > 2850 regulārās satiksmes autobusu milj. pasažierkilometri gadā -Apkalpoto gaisa satiksmes pasažieru skaits lidostā "Rīga" > 10 milj./gadā -Pasažieru apgrozība dzelzceļa transportā >1150 milj. pasažierkilometri/gadā -Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas ostā > 1500 tūkst./gadā TAP2027 ir izstrādātas saskaņā ar LIAS2030 un sekmēs transporta nozares pienesumu kopējo Latvijas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, kas skar sasniedzamības uzlabošanu, ieguldījumus infrastruktūrā, tranzīta nozares un sabiedriskā transporta sistēmas attīstību. TAP2027 politikas rezultātam "Uzlabotas mobilitātes iespējas" arī izvēlēti daļa no indikatoriem, kas iekļauti LIAS2030, un prognozēts, ka pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā pieaugs reģionālas nozīmes vilcienu maršrutos, kā arī, atjaunojoties nozares rādītājiem pēc Covid-19 pandēmijas, Lidostā "Rīga". Ģeopolitiskās tendences ir par pamatu attiecībā uz kravu apgrozību Latvijas ostās neizvirzīt tik ambiciozus mērķus kā LIAS2030. |
||||||||||||||||
29. | Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam32 | LR Saeima
02.07.2020. Lēmums Nr. 418/Lm13 |
2021-2027 | Transporta un sakaru nozares jautājumi
ietverti prioritātes "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība"
rīcības virzienos (RV): • RV "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" mērķis ir integrēta, ilgtspējīga transporta sistēma, kas sniedz kvalitatīvas cilvēku un kravu mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā, nodrošina vietējo sasniedzamību, izmantojot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu, kā arī starptautisko savienojamību, pilnībā iekļaujoties ES pamattīklā (Rail Baltica) un nodrošinot pamattīkla un visaptverošā tīkla sasaisti. • RV "Līdzsvarota reģionālā attīstība" viens no uzdevumiem paredz nodrošināt mobilitāti nodarbinātībai un pakalpojumu saņemšanai, uzlabojot infrastruktūru un sniedot atbalstu inovatīviem mikromobilitātes risinājumiem • RV "Daba un vide – "Zaļais kurss"" paredz SEG emisiju samazināšanu un gaisa kvalitātes uzlabošanu, dekarbonizējot transporta sistēmu. |
Indikatoru mērķa vērtības 2027.gadam- - Transporta infrastruktūras indekss 52/58,5 (vieta/punkti); - Dzelzceļa pasažieru īpatsvars sabiedriskā transporta pārvadājumos 12 %; - Nulles emisiju transportlīdzekļu īpatsvars visu transportlīdzekļu skaitā 2%; - Ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita samazinājums 35 %; - Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 13.vieta. (Satiksmes ministrijas atbildībā ir "Savienojamības" komponente ar 25% īpatsvaru indeksā). NAP2027 līdzās LIAS2030 ir otrs nozīmīgākais, hierarhiski augstākais attīstības plānošanas dokuments, kurā ietvertie transporta nozares mērķi tiek izvērsti TAP2027. Tāpat TAP2027 iekļauti NAP2027 indikatori attiecīgās politikas novērtēšanai. |
||||||||||||||||
30. | Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam33 | MK 16.04.2020. rīkojums Nr.197 | 2020.-2030. | Viens no rīcības virzieniem ir emisiju
samazināšana transportā ar alternatīvo degvielu plašāku izmantošanu
un paredz sekojošus pasākumus: 1. Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana; 2. Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu transporta sektorā; 3. Veicināt tīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu izmantošanu; 4. Finansiāla atbalsta sniegšana jaunu videi draudzīgu autobusu iegādei, esošo autobusu aprīkošanai to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar alternatīvās degvielas veidiem; 5. Dzelzceļa tīkla elektrifikācija; 6. Finansiālā atbalsta sniegšana multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai; 7. Pastiprināt transportlīdzekļu tehnisko (tai skaitā, emisiju) kontroli uz ceļiem, kā arī novērst atgāzu pēcapstrādes sistēmu demontēšanu. |
TAP2027 paredz atbilstošus uzdevumus
autotransportam – attīstīt alternatīvo degvielu infrastruktūru,
organizēt pasākumus alternatīvo degvielu transportlīdzekļu izmantošanas
popularizēšanai, tajā skaitā sniegt informatīvo atbalstu sabiedrībai,
atbalstīt mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaita
palielināšanu valsts pārvaldes iestādēs, kapitālsabiedrībās,
sabiedriskajā transportā un/vai specifiskās saimniecisko darbību jomās
ar augstu degvielas patēriņu, kā arī dzelzceļa transportam (jaunu
akumulatoru bateriju vilcienu iegāde un esošā dīzeļvilcienu ritošā
sastāva nomaiņa). Tāpat paredzēts, ka līdz 2027.gadam tiks uzsākts
pētījums par ūdeņraža degvielas izmantošanas attīstības scenārijiem
Latvijā, izmaksu ziņā efektīvākajiem risinājumiem atjaunojamā ūdeņraža
nodrošināšanai transporta sektorā, izvērtējot piemērotāko ūdeņraža
izgatavošanas, uzpildes staciju veidus, piegādes iespējas, ņemot vērā
šajā jomā pieņemto ES politiku.
Būtiska pozitīva ietekme ilgtermiņā sagaidāma saistībā ar Rail Baltica projekta īstenošanu, pozitīvi vērtēti arī uzdevumi, kas paredz arī esošās infrastruktūras attīstību saistībā ar jauno Rail Baltica dzelzceļa līniju (multimodālu transporta un pasažieru pārsēšanās mezglu izveide). Pozitīva ietekme sagaidāma arī no jaunu dzelzceļa reģionālo pasažieru maršrutu ieviešanas, mobilitātes punktu izveidošanas un vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveides. Tāpat transporta sistēmas pilnveidošanā, kas netieši veicina mazāku degvielas patēriņu, būtiska loma ir viedajām tehnoloģijām satiksmes plūsmas regulēšanai. Lai veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu, TAP2027 paredz izstrādāt un īstenot informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību, kā arī īstenot infrastruktūras projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai. Dokumentā iekļauti uzdevums par transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmas pilnveidošanu un pasākums par atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikāciju un esošo līniju modernizāciju. |
||||||||||||||||
31. | Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam34 |
MK 04.02.2020. Rīkojums Nr. 46 |
2021-2030 | Plāna 2.nodaļā ir
iekļautas prognozes esošo politikas pasākumu scenārijā, bet 5.nodaļā plānā
noteikto mērķu izpildes scenārijā (scenārijā, kad tiek īstenoti visi NEKP
4.pielikumā noteiktie pasākumi):
Rīcības virziens - Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā: • atbalstīt ilgtspējīgu infrastruktūras izveidi (SM atbildība) • veicināt un atbalstīt alternatīvo degvielu transportlīdzekļu iegādi privātpersonām vai komersantiem (komerctransportam) (SM līdzatbildīga) • veicināt mazemisiju un nulles emisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanos publiskajos iepirkumos un sabiedriskajā transportā (SM atbildība) • mūsdienīgs un videi draudzīgs dzelzceļa sabiedriskais transports (SM atbildība) • velosatiksmes attīstība, attīstot velonovietņu pieejamību, pilnveidojot velonovietņu pieejamību, izbūvējot papildu un atjaunojot esošos veloceļus (SM atbildība) • izvērtēt iespēju izveidot daudzfunkcionālus kravu loģistikas punktus ar piesaisti dzelzceļam (dzelzceļa koridoru attīstība) (SM atbildība) • atbalstīt alternatīvo degvielu, t.sk. biodegvielu, ieguves un infrastruktūras tehnoloģiju izpēti un inovatīvu risinājumu izstrādi to integrēšanai energosistēmā, kā arī mobilitātes, transporta sistēmas un loģistikas risinājumu attīstīšanu energoefektivitātes un vides ilgtspējas uzlabošanai (SM līdzatbildīga) Rīcības virziens- Nodokļu sistēmas "zaļināšana" un pievilcīguma energoefektivitātei un AER tehnoloģijām uzlabošana • nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros pārskatīt akcīzes nodokļa likmes degvielai un pilnveidot akcīzes nodokļu uzskaites sistēmu (SM līdzatbildīga) • nodokļu politikas pamatnostādņu ietvaros pārskatīt transportlīdzekļa nodokļu nosacījumus (SM līdzatbildīga) Rīcības virziens- Sabiedrības informēšana, izglītošana un izpratnes veicināšana: • īstenot ikgadējos informatīvos pasākumus – ikgada informatīvās kampaņas par resursu izmantošanas samazināšanas iespējām (SM atbildīga) • organizēt "diena bez auto" vismaz 4 reizes gadā (SM līdzatbildīga) • veikt sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, lai veicinātu izturēšanās maiņu energoefektivitātes virzienā (SM līdzatbildīga) • sabiedrības informētības uzlabošana attiecībā uz oglekļa mazietilpīgu attīstību (SM līdzatbildīga) • uzlabot sabiedrības informētību attiecībā uz transportlīdzekļu degvielas patēriņu un radīto CO2 emisiju apjomu (SM līdzatbildīga) |
- līdz 2030.gadam ETL lieljaudas uzlādes
punktu skaits ir sasniedzis 300 (papildu līdz 150 ETL uzlādes stacijas),
t.sk. punkti, ko attīstītu privātie investori un, kas būtu publiski
pieejamas; - 15 000 bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļi 2030.gadā un CNG/LNG transportlīdzekļi (tai skaitā biometāna) līdz 30 000 2030.gadā; - nodrošināts vismaz 50% AER vai elektroenerģijas īpatsvars lielo pilsētu sabiedriskajā transportā izmantotajai transporta enerģijai - iegādāti 32 jauni elektrovilcieni - vilcienu kustības grafiku pārskats - attīstīts Salaspils kravu pārkraušanas terminālis (~150 ha). TAP2027 ir izstrādātas ņemot vērā NEKP2030 noteiktos uzdevumus transporta nozarei attiecībā uz enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanu. SEG emisiju samazinājums ir viens no nākamā perioda transporta nozares horizontālajiem mērķiem, kā sasniegšanā savu devumu dos visas transporta apakšnozares. Tāpat TAP nosaka mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanu.
|
||||||||||||||||
32. | Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam35 | 28.01.2020. MK izskatīts informatīvais ziņojums | 2050 | Mērķis ir līdz 2050. gadam Latvijā sasniegt
klimatneitralitāti. Lai to sasniegtu, jāiesaistās visiem
tautsaimniecības sektoriem, visiem transporta veidiem jāveicina
mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Nepieciešama sistēmiska pieeja
attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams
dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas
organizācija, kuras pamatā ir:
- digitalizācija un inovācija; - paradumu maiņa; - alternatīvo degvielu un to infrastruktūras attīstība Starpposma mērķi: līdz 2030. gadam samazināt kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu (neieskaitot zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas sektoru) par 65 % salīdzinot ar 1990.gada kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu; līdz 2040. gadam samazināt kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu (neieskaitot zemes izmantošanas un zemes izmantošanas maiņas sektoru) par 85 % salīdzinot ar 1990.gada kopējo Latvijas SEG emisiju apjomu; līdz 2050. gadam samazināt Latvijas tautsaimniecības radītās SEG emisijas un palielināt oglekļa piesaisti, pilnībā nosedzot Latvijas antropogēno SEG emisiju apjomu un sasniedzot klimatneitralitāti. |
TAP2027 ir iekļauts mērķis samazināt SEG emisijas transportā. Tāpat atbilstoši stratēģijai paredzēts stiprināt dzelzceļa lomu pasažieru pārvadājumos, nosakot dzelzceļu par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu. TAP2027 iekļauti pasākumi par digitalizācijas risinājumu ieviešanu un attīstību - dzelzceļa pārvadājumos, transporta nozares informācijas nacionālā (valsts) piekļuves punkta izveidi un uzturēšanu, statisku un dinamisku maršrutu un satiksmes datu nodrošināšanu, vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas izveidošanu, digitalizācijas sistēmu modernizāciju ostās un jūrniecībā, viedo tehnoloģiju ieviešanu satiksmes plūsmu regulēšanai. TAP2027 iekļauts uzdevums par turpmāku alternatīvo degvielu attīstību. | ||||||||||||||||
33. | Nacionālās industriālās pamatnostādnes 2021.-2027.gadam36 | MK 16.02.2021. Rīkojums Nr.93 | 2021-2027 | NIP pamatnostādnēs ietverti tūrisma nozares
attīstības būtiskie virzieni, norādot, ka nozare cieši saistīta ar
transporta attīstību: sasniedzamību t.sk. aviāciju (tālie tirgi, Rīgas
un reģionālo lidlauku attīstība, autoceļu infrastruktūras attīstību un
salāgojamību ar tūrisma vajadzībām, standartizāciju un vienveidīgu
pieeju ceļazīmju un informatīvo zīmju lietojamībā (tūrisma informācijas
struktūra), sabiedriskā transporta pieejamību tūrisma vajadzībām,
projekta Rail Baltic ietekmi, mikromobilitātes jautājumiem, kā
arī ūdens transportu , t.sk. ostām. Pamatnostādnes iekļauj RIS3 ekosistēmas stratēģiju viedās mobilitātes jomā ar rīcības virzieniem - Infrastruktūra; - Tiesiskais regulējums; - Cilvēkresursi; - Finanšu kapitāls; - Pētniecība un attīstība. Dokuments skar rīcības, kas saistāmas ar digitālās transformācijas pārvaldību, zinātnes politikas ieviešanu, pētniecības un attīstības veicināšanu. |
TAP2027 ir cieša saistība ar tūrisma nozares attīstību pamata un papildinošas infrastruktūras veidošanā. Tāpat TAP2027 iekļauti pasākumi digitālo risinājumu ieviešanai (5 G attīstība, biļešu sistēmas) un izveidots atsevišķs rīcības virziens, paredzot pētniecības un inovāciju izmantošanu, pētnieku un politikas veidotāju sadarbību un mūsdienu prasībām atbilstošu transporta nozares speciālistu sagatavošanu. | ||||||||||||||||
34. | Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam37 |
projekts |
2021-2027 | Pamatnostādņu īstenošanai ir noteikti pieci
attīstības virzieni: 1. Digitālās prasmes un izglītība; 2. Digitālā drošība un uzticamība; 3. Telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība (iekļauj 5G attīstību); 4. Tautsaimniecības (t.sk valsts pārvaldes) digitālā transformācija (iekļauj pasākumus viedās mobilitātes attīstībai); 5. Inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne. |
Viedas mobilitātes attīstība iekļauta TAP2027 mērķī. TAP2027 iekļauti pasākumi digitālo risinājumu ieviešanai (5 G attīstība, biļešu sistēmas) un izveidots atsevišķs rīcības virziens, paredzot pētniecības un inovāciju izmantošanu, pētnieku un politikas veidotāju sadarbību un mūsdienu prasībām atbilstošu transporta nozares speciālistu sagatavošanu, kurā iekļauts pasākums Sekmēt pētniecības un inovācijas, t.sk. viedo mobilitātes risinājumu, attīstību transporta nozarē Latvijā un starptautiskā līmenī, veicinot sadarbību starp transporta un citu nozaru pārstāvjiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un zinātniskajām institūcijām, kas sasaucas ar Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projektā iekļauto uzdevumu par nacionālā normatīvā regulējuma šķēršļus identificēšanu un analīzi attālināti vadāmo un autonomo transporta līdzekļu testēšanai, balstoties uz industrijas, zinātnisko institūciju un pašvaldību pieprasījumu bāzes (līdz 2023. gadam), nepieciešamības gadījumā pilnveidojot sauszemes, gaisa un ūdens transporta jomas normatīvo regulējumu, ņemot vērā starptautiskā regulējuma prasības, citu ES valstu praksi un esošos resursus. | ||||||||||||||||
35. | Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021. - 2027. gadam38 | MK 26.11.2019. Rīkojums Nr.587 |
2021-2027 | Rīcības virziens – Sasniedzamība un dzīves
vide reģionos Uzdevumi: Sasniedzamība reģionos un starp reģioniem, transports pēc pieprasījuma pašvaldībās, Valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu tīkla pārbūve un atjaunošana administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā, pašvaldību ceļu un ielu infrastruktūras attīstība un mobilitātes uzlabošana |
TAP2027 pasākumi paredz būvdarbus uz valsts autoceļiem, papildus veicot valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļu pārbūvi un atjaunošanu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai, kas reģionu iedzīvotājiem nodrošinās mobilitātes iespējas attīstības centru sasniegšanai. TAP2027 iezīmē virzību uz digitalizācijas risinājumu ieviešanu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamības un piekļūstamības uzlabošanai un infrastruktūras modernizēšanai ar mērķi pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai nodrošināt pārvietošanās iespējas. Tāpat vairāki no pasākumiem uzlabos Rīgas metropoles areāla transporta tīklu. | ||||||||||||||||
36. | Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030. gadam39 | MK 17.07.2019. Rīkojums Nr. 380 |
2030 |
Plāns ir izstrādāts, balstoties uz Valdības
rīcības plānu, Vides politikas pamatnostādnēm 2014.–2020. gadam, kā arī
uz Eiropas Savienības likumdošanā un Parīzes nolīgumā noteikto. Plāna
mērķis un uzdevumi cieši saistīti ar ANO Ilgtspējīgas attīstības 17
mērķiem līdz 2030. gadam, kā arī ANO Sendai Ietvarprogrammu katastrofu
riska mazināšanai 2015. – 2030. gadam. Plāna virsmērķis ir mazināt
Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas
ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata
pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna sasniegšanai ir izvirzīti
pieci stratēģiskie mērķi:
• cilvēku dzīvība, veselība un labklājība, neatkarīgi no dzimuma, vecuma un sociālās piederības, ir pasargāta no klimata pārmaiņu nelabvēlīgas ietekmes; • tautsaimniecība spēj pielāgoties klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un izmantot klimata pārmaiņu sniegtās iespējas; • infrastruktūra un apbūve ir klimatnoturīga un plānota atbilstoši iespējamiem klimata riskiem; • Latvijas daba un kultūrvēsturiskās vērtības ir saglabātas un klimata pārmaiņu negatīvā ietekme uz tām – mazināta; • ir nodrošināta zinātniskajā argumentācijā balstīta informācija, tai skaitā monitorings un prognozes, kas veicina pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektu integrēšanu nozaru politiku un teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, kā arī sabiedrības informēšanu. Attiecīgi stratēģiskajiem mērķiem, ir izstrādāti rīcības virzieni un arī veicamie pasākumi. Šī plāna ietvaros Satiksmes ministrija ir atbildīga par četru pasākumu īstenošanu: • izstrādāt vadlīnijas lietus ūdens noteces izmaiņu klimata pārmaiņu ietekmē integrēšanai ceļu būvniecības plānošanā un projektēšanā, kā arī jau esošo ceļu būvju pielāgošanai. • izstrādāt vadlīnijas kuģošanas līdzekļu ostām un piestātnēm par pielāgošanos potenciālo jūras uzplūdu un citiem klimata pārmaiņu radītajiem apdraudējumiem atbilstoši aktuālākajiem klimata pārmaiņu scenārijiem. • identificēt jutīgākās elektronisko sakaru infrastruktūras, kam ir nepieciešama pielāgošana klimata pārmaiņām un ar to saistītajiem riskiem. • nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām. |
TAP2027 paredz pasākumus SEG emisiju samazināšanai, tā atbalstot globālos centienus ierobežot klimata pārmaiņas. Tai pat laikā jāņem vērā, ka jau pašlaik klimata pārmaiņu ietekme ir jūtama un arī transporta sektoram ir jārod veidi kā tai pielāgoties. Ieviešot TAP, jāņem vērā klimata pārmaiņu tendences. | ||||||||||||||||
37. | Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns 2019.-2022. gadam | MK 22.05.2019. Rīkojums Nr.247 |
2019-2022 |
Rīcības virziens 4.6. "Pārrobežu tirdzniecība - muita", kas uzdod SM realizēt SKLOIS 2.kārtas projektu līdz 2021.gada 1.janvārim. | TAP2027 tiek paredzēts SKLOIS veidot jaunus pakalpojumus. | ||||||||||||||||
38. | Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam40 | MK 21.05.2019. rīkojums Nr.232 |
Līdz 2030 |
Galvenās prioritātes ir veselīga jūras
vide un stabila ekosistēma, kā arī valsts drošība. No tautsaimniecības nozarēm kā prioritāras ir izvirzītas jūrniecības attīstība un droša kuģu satiksme, ilgtspējīga zivsaimniecība un tūrisms, kā arī AER izmantošana jūrā. Kuģošanas drošībai un ostu attīstībai Jūras plānojumā ir noteiktas kuģošanai rezervētās zonas. Šīs zonas neietekmēs līdz šim piekopto jūrniecības praksi un Latvijas valsts saistības starptautiskajās konvencijās, piemēram, Latvijas ūdeņos noteikto kuģošanas brīvību. Kuģošanai rezervēto zonu platums ir noteikts, ņemot vērā ostām nozīmīgākos kuģošanas virzienus un attīstības plānus ilgtermiņā, kuģošanas intensitāti (AIS dati) un starptautiskās konsultācijas, ir noteiktas 3 platumu zonas: 1) T1 - lielo ostu sasniedzamības nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas platums ir 6 jūras jūdzes; 2) T2 - mazo ostu sasniedzamības nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas platums ir 3 jūras jūdzes; 3) T3 - Latvijas jurisdikcijas ūdeņus šķērsojošā tranzīta nodrošināšanai, kur kuģošanai rezervētās zonas platums ir 6 jūras jūdzes Dokumentā cita starpā ir izvirzīti 3 stratēģiskie mērķi (SM): SM1: Racionāla un līdzsvarota jūras telpas izmantošana, novēršot starpnozaru konfliktus un saglabājot brīvu telpu nākotnes vajadzībām un iespējām; SM2: Saglabāta jūras ekosistēma un tās spēja atjaunoties, nodrošinot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un novēršot pārmērīgu saimnieciskās darbības radīto slodzi; SM3: Integrēta jūras un sauszemes teritoriju izmantošana, veicinot ar jūru saistītās uzņēmējdarbības un tai nepieciešamās infrastruktūras attīstību. SM3 ietvertie pasākumi saistībā ar jūrniecību un ostām: 3.1. Pilnveidot jahtu ostu un piestātņu tīklu, nodrošinot atbilstošu pakalpojumu klāstu, drošu navigāciju un pozicionējot to nozīmi Baltijas jūras jahtu maršrutu un tūrisma galamērķu kontekstā; 3.2. Plānojot un investējot ostu attīstībā, ņem vērā klimata pārmaiņu radītos riskus un nepieciešamību pielāgot infrastruktūru vai ostas darbības klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai vai pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, kā arī izvērtē iespējas uzlabot energoefektivitāti, veidot infrastruktūru un inovatīvus risinājums, kas mazina SEG emisijas. Paredz arī ostu attīstības programmās izvērtēt klimata pārmaiņu radītos riskus un ietvert atbilstošus pielāgošanās pasākumus, kā arī izvērtēt iespējas samazināt SEG emisijas. |
- Apkalpoto jahtu skaits ostās - Ostu attīstības programmās izvērtēti klimata pārmaiņu radītie riski un ietverti atbilstoši pielāgošanās pasākumi, kā arī izvērtētas iespējas mazināt SEG emisijas. TAP2027, ievērojot Jūras plānojumā noteikto, iekļauti pasākumi drošas navigācijas nodrošināšanai, paredzot atjaunot un izveidot jaunas navigācijas kartes, kā arī ieguldījumus ostu infrastruktūrā, kas būtu pielāgotas klimata pārmaiņu radītai ietekmei, kā arī sniegtu ieguldījumu to mazināšanā.
|
||||||||||||||||
39. | Rīcības plāns Latgales reģiona ekonomiskajai izaugsmei 2018.–2021.gadam | MK 19.09.2018. Rīkojums Nr. 447 |
2018 - 2021 |
Paredz īpašus reģionālās politikas atbalsta pasākumus Latgales plānošanas reģionam. Norādīts, ka reģionālās tautsaimniecības attīstībai nepieciešama efektīva darbspējīgo iedzīvotāju mobilitāte. Jāinvestē ceļu/ielu pārbūvē lai nodrošinātu smagā transporta kustību un intensitāti, gan vienlaicīgi arī drošu pārvietošanos gājējiem | TAP2027 paredz ieguldījumus infrastruktūras attīstībā, tai pat laikā uzsverot drošības jautājumu nozīmi un paredzot izstrādāt un īstenot Ceļu satiksmes drošības plānu | ||||||||||||||||
40. | Indikatīvais dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2018. – 2022.gadam41 | MK 6.11.2018. Rīkojums Nr. 588 |
2018-2022 |
Izstrādāts, ievērojot Dzelzceļa likuma 9.panta otrās daļas noteikumus, ar ko pārņemtas Direktīvas 2012/34/ES prasības, un ievērojot Dzelzceļa likuma 6.panta noteikumus. Saskaņā ar likumā un šajā plānā noteikto, valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota atbilstoši tautsaimniecības vajadzībām un tās attīstībai, stabilas satiksmes interesēm, kā arī vides aizsardzības prasībām. | Arī TAP2027 dzelzceļa transports tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un izvirzīti uzdevumi tā attīstībai gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu segmentos. | ||||||||||||||||
41. | Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai42 | MK 17.11.2016 Rīkojums Nr. 692 |
2030 |
Piekrastes plānojuma virsmērķis ir "Latvijas
piekraste ir ekonomiski aktīva, daudzfunkcionāla telpa, kurā dabas un
kultūras mantojuma saglabāšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek
nodrošināta ar kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota laba
pārvaldība".
Piekrastes plānojumā noteikti divi stratēģiskie mērķi (virzieni): 1. Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un ekonomikas intereses; 2. Laba pārvaldība piekrastē. Plānojuma ietvaros ir norādīti uzdevumi un brīvprātīgās iniciatīvas, kuru izpildē Satiksme ministrija ir atbildīgā institūcija vai arī iesaistītā institūcija. SM ir atbildīga par: • valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu uzturēšana satiksmei drošā stāvoklī un pārbūve/ seguma atjaunošana atbilstoši aktuālajā valsts autoceļu sakārtošanas programmā noteiktajam; • posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti nodrošināt piepilsētas elektrovilcienu satiksmi atbilstoši sabiedrības pieprasījumam; • izvērtēt un pieņemt lēmumu par vilcienu satiksmei slēgtās dzelzceļa līnijas Liepāja – Ventspils trases turpmākās izmantošanas iespējām. |
TAP2027 ir izstrādātas ņemot vērā Piekrastes plānojumā noteiktos uzdevumus transporta nozarei, arī piekrastes teritorijās nodrošinot transporta infrastruktūru un uzlabojot cilvēku mobilitāti ar uzsvaru uz dzelzceļa izmantošanu. | ||||||||||||||||
42. | Plāns personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju veicināšanai 2021.-2023. gadam | Projekts43 |
2021.-2023. |
Satiksmes ministrijas atbildībā esoši
pasākumi iekļauti 4.rīcības virzienā "Vides un pakalpojumu
piekļūstamības nodrošināšana": - veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantotās infrastruktūras piekļūstamību; - informēt sabiedrību par valsts noteikto braukšanas maksas atvieglojumu izmantošanu sabiedriskajā transportā; - veicināt personām ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām piemērotu sabiedriskā transporta nodrošināšanu; 5.rīcības virzienā "Veicināt personām ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām piemērotu sabiedriskā transporta nodrošināšanu": -veicināt reģionālās nozīmes maršrutos sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā ieskaitīto speciālistu izpratni par personām ar invaliditāti. |
TAP2027 iezīmē virzību uz digitalizācijas risinājumu ieviešanu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā, pieejamības un piekļūstamības uzlabošanai un infrastruktūras modernizēšanai ar mērķi pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai nodrošināt pārvietošanās iespējas. |
Reģionālais līmenis
N.p.k. | Nosaukums | Kas apstiprinājis | Darbības termiņš | Mērķi attiecībā uz transportu | Sasaiste ar TAP2027 |
43. | Rīcības plāns Rīgas metropoles areāla attīstībai44 | Rīgas Plānošanas reģiona attīstības padome 10.01.2020. |
2021-2027 |
Viens no galvenajiem rīcību virzieniem
"Transports un mobilitāte". - Vienota sabiedriskā transporta tīkla un sistēmas izveide; - Kompleksu satiksmes mezglu ("mobilitātes punktu") izveide; - Reģionālu veloceļu un Rīgas/Pierīgas savienojumu plānošana un integrēšana; - Tranzīta koridoru un pieslēgumu tiem attīstīšana; - Pierīgas sliežu transporta (dzelzceļš, tramvajs) attīstība un autobusu maršrutu tīkla paplašināšana; - Rail Baltica ietekme uz areāla pašvaldībām; - Lidostas "Rīga" pievedceļu attīstība; - Ūdenstransporta attīstība; Blīvi apdzīvotu vietu autotransportam paredzētās infrastruktūras sasaiste ar valsts un reģionālas nozīmes autoceļiem |
Arī TAP2027 uzdevumi skar rīcības, kas ir nozīmīgas Rīgas metropoles areāla attīstībai – uzlabojumus sabiedriskā transporta sistēmā, mobilitātes punktu izveidi, Rail Baltica dzelzceļa līnijas attīstību, Lidostas "Rīga" attīstību un ieguldījumus transporta infrastruktūrā. |
44. | Rīgas metropoles areāla mobilitātes telpiskā vīzija45 | 2019, Sagatavoja SIA "Grupa 93" projekta
"Ziemeļjūras – Baltijas jūras transporta koridors kā reģionu savienotājs
/ North Sea Baltic Connector of Regions (NSB CoRe)" |
2030 |
Rīga - Ziemeļeiropas metropole,
starptautisks kultūras, zinātnes, biznesa centrs, transporta mezgls (ārējā
sasniedzamība). Mobilitātes attīstību Rīgas metropoles areālā nosaka: - Rail Baltica dzelzceļš - Rīgas centrālā dzelzceļa stacija un starptautiskā lidosta "Rīga" –transporta mezgli - intermodālais kravu terminālis Salaspils novadā - kuģuceļi - dzelzceļa savienojumi ar NVS valstīm un tālāk ar Āzijas tirgu Rīga – valsts galvaspilsēta, reģiona kultūras, zinātnes, biznesa centrs, transporta mezgls (iekšējā sasniedzamība): - dzelzceļš kā transporta sistēmas mugurkauls; - tramvaja līniju pagarināšana - vienota biļete - veloinfrastruktūra Uzlabota mobilitāte Rīgas metropoles areāla lauku teritorijās: - kvalitatīvs vietējo ceļu tīkls; - lokveida sabiedriskā transporta maršruti |
TAP2027 ņemti vērā nosacījumi Rīgas metropoles areāla attīstībai un paredz ieguldījumus autoceļu, dzelzceļa ostu un lidostas "Rīga" infrastruktūrā, turpināt Rail Baltica dzelzceļa līnijas un īstenot Salaspils intermodālā kravu pārkraušanas termināļa attīstību. Vienotas biļetes ieviešana sabiedriskā transporta pakalpojumiem un informatīvā ziņojuma par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību izstrādi un īstenošana, kā arī atbalsts dzelzceļa attīstībai palīdzēs sasniegt vīziju par Rīgu kā reģiona transporta mezglu. |
45. | Rīgas Plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģija 203046 | Rīgas Plānošanas reģions 18.09.2015. |
2014 - 2030 |
Reģionā attīstās vienota satiksmes sistēma,
kuras pamatu veido visu veidu sabiedriskā transporta tīkli, kas
nodrošina teritoriāli vienmērīgu sasniedzamību laikā atbilstoši ikdienas
mobilitātes prasībām. Uzdevumi: - ātri savienojumi ar Eiropu - Rail Baltica, starptautiskā lidosta "Rīga", R-A dzelzceļš - stāvparku izveide - palielināt videi draudzīgu transporta un pārvietošanās veidu: sabiedriskā transporta, dzelzceļa, ūdens un velotransporta un kājāmgājēju īpatsvaru - teritoriju plānojumos paredzēt perspektīvo transporta un infrastruktūras maģistrālo trašu rezervēšanu, teritoriju rezervēšanu pārvadu un apļveida krustojumu izbūvei, pieslēgšanās vietas, teritorijas kājāmgājējiem, pastaigu un tūrisma taku, un veloceliņu tīklu izveidei |
TAP2027 rīcības virzieni paredz uzdevumus, kas sakrīt ar dokumentā izvirzītajiem. |
46. | Rīgas un Pierīgas mobilitātes plāns47 |
28.12.2010. |
2011-2040 |
Noteikt nepieciešamās darbības, lai
veicinātu Rīgas un Pierīgas vienotas transporta sistēmas izveidi,
tādējādi uzlabojot teritoriju sasniedzamību.
Plāna Rīcības programmā 2011.-2017.gadam minēti projekti otrajam īstenošanas periodam (2018.-2025.g.), piemēram, Rīgas apvedceļa posma starp A2 un A6 rekonstrukcija un Ziemeļu transporta koridors. Tāpat nosaukti ilgtermiņa projekti periodam pēc 2025.gada, piemēram, E22/A10 posma Priedaine - Sloka rekonstrukcija un E77/A8 posma Rīga - Jelgava rekonstrukcija. |
TAP2027 plānoti pasākumi pilsētu satiksmes infrastruktūras sasaistei ar TEN-T tīklu. |
47. | Vidzemes plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 203048 | Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padome 2015. gadā |
2030 |
Vīzija: Pieejams reģions. 2030. gadā
pieejamība pakalpojumiem un apdzīvojuma centriem ir uzlabojusies,
pateicoties intelektiskajām transporta sistēmām un citiem inovatīviem
pakalpojumu risinājumiem. Investīcijas ceļu infrastruktūrā ir kļuvušas
izsvērtākas un kvalitatīvākas. Katrs apdzīvojuma centrs ir nodrošināts
ar vismaz vienu kvalitatīvu autoceļu savienojumu ar augstākas nozīmes
centru. Visā teritorijā ir iespējams izmantot kvalitatīvus un ātrus
sakarus, kas iedzīvotājiem ļauj strādāt no mājām, sabiedriskajā
transportā, sniegt un saņemt attālinātus pakalpojumus. Vidzemes lielāko
pilsētu un centru apkārtnē ir pieaugusi ikdienas velomobilitāte. - Pieaugusi iedzīvotāju mobilitāte - Uzlabojusies sabiedriskā transporta sasniedzamība un ātrums - Uzlabojusies reģiona iekšējā sasaiste un sasaiste ar Eiropas komunikāciju tīkla elementiem (t.sk. sekmējot transporta un komunikāciju infrastruktūras izbūvi un uzlabošanu) - Nodrošinātas minimālās mobilitātes prasības – iespēja katru dienu ar sabiedrisko transportu nokļūt novada centrā - Ieviesti intelektisko transporta sistēmas modeļi t.sk. pakalpojums "Transports pēc pieprasījuma". - Uzlabota starpreģionālo un reģionālo savienojumu autoceļu kvalitāte - Izveidoti multimodālie pārsēšanās punkti – Madonā, Gulbenē, Smiltenē, Cēsīs, Bērzkrogā, Valkā, Alūksnē, nodrošinot reģionāla līmeņa dažādu transporta veidu pārvadājumu savietojamību - Nodrošināts asfaltēts savienojums no pagasta centra uz tuvāko pakalpojumu [novada] centru. - Ap reģionālas nozīmes attīstības centriem izbūvēti apvedceļi - Attīstīti sabiedriskā transporta savstarpējie tieši savienojumi starp reģiona nozīmes attīstības centriem - Samazināts esošais ceļā pavadītais laiks uz attīstības centriem gan pa autoceļiem, gan dzelzceļu t.sk. vilcienu maršrutā Lugaži – Rīga Lugaži, ieviešot ekspresreisus - Ap apdzīvojuma centriem un gar autoceļiem attīstīti veloceliņi, tos savienojot arī ar tūrisma maršrutiem - ES ārējās robežas infrastruktūras uzlabošana - Atjaunota dzelzceļa līnija Pļaviņas – Gulbene – Pitalova - Samazinās slikta un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts reģionālo autoceļu un vietējo valsts autoceļu ar melno segumu garums (%) - Palielinās iedzīvotāju skaits, kas pārvietojas ar velosipēdu vismaz 1-2 reizes nedēļā - Mainās pasažieru apgrozība sabiedriskajā autotransportā (regulārās satiksmes autobusu milj. pasažierkilometri gadā) - Samazinās laika patēriņš ceļā ar sabiedrisko transportu starp reģiona attīstības centriem – palielinās sabiedriskā transporta kursēšanas ātrums (km/h) - Stabils valsts un pašvaldību pārklājums ar sabiedrisko transportu reģionā (%) – pieaug iedzīvotāju skaits, kuriem tuvākā sabiedriskā transporta pieturvieta ir līdz 2 km attālumā |
- Samazinās sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts
reģionālo autoceļu un vietējo valsts autoceļu ar melno segumu garums (%) -Palielinās iedzīvotāju skaits, kas pārvietojas ar velosipēdu vismaz 1-2 reizes nedēļā -Pieaug pasažieru apgrozība sabiedriskajā autotransportā, 2030.gadā sasniedzot 67 milj. pasažierkilometrus gadā ar regulārās satiksmes autobusiem -Samazinās laika patēriņš ceļā ar sabiedrisko transportu starp reģiona attīstības centriem – palielinās sabiedriskā transporta kursēšanas ātrums – 2030.gadā 59 km/h -Pieaug iedzīvotāju skaits, kuriem tuvākā sabiedriskā transporta pieturvieta ir līdz 2 km attālumā – 2030.gadā 70%. Arī TAP2027 iekļauti pasākumi ITS attīstībai, uzlabojumiem un digitāliem risinājumiem sabiedriskā transporta sistēmā, autoceļu infrastruktūras uzlabošanai, pilsētu sasaistei ar TEN-T tīklu, kā arī mobilitātes punktu izveidei |
48. | Vidzemes reģiona mobilitātes investīciju plāns 203049 | Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014-2020 projekta "TENTacle - TEN-T pamattīkla koridoru kapitalizācija labklājībai, izaugsmei un kohēzijai" aktivitāšu ietvaros 2017. gadā |
2030 |
Nosaka stratēģiskos mērķus un iezīmē transporta sistēmas attīstības virzienus periodā līdz 2030.gadam. Kalpo kā vadlīnijas transporta politikas veidotājiem, plānotājiem, uzņēmējiem un iedzīvotājiem Vidzemes reģionā. Stratēģiskais mērķis - sakārtot un uzturēt kvalitatīvu, drošu un ērti lietojamu transporta sistēmu Vidzemes reģionā, kas nodrošina iedzīvotāju mobilitāti un kravu pārvadājumus, uzlabo sasniedzamību un nodrošina sasaisti ar starptautisko transporta tīklu. | - Labā un apmierinošā stāvoklī esošu valsts
autoceļu ar melno segumu pieaugums par 20%; - Novada nozīmes attīstības centri savstarpēji un reģionālās nozīmes attīstības centri sasniedzami pa autoceļiem ar melno segumu; -Labā un apmierinošā stāvoklī esošu autoceļu ar grants segumu pieaugums par 20%; -Labā un apmierinošā stāvoklī esošu tiltu skaita pieaugums par 20%; -Uzbūvēts tilts pār Gauju Līgatnē; - Optimizēts autoceļu tīkls reģionā, autoceļa kategorija un uzturēšanas klase noteikta atbilstoši autoceļa nozīmei un lietošanas intensitātei; -Prognozējams autoceļu finansēšanas līdzekļu apmērs vidēja termiņa plānošanas periodam; -Palielināts vilcienu kustības ātrums; -Nodrošināti: • Republikas nozīmes pilsētu savienojumi; • Reģionālās un novada nozīmes attīstības centru savienojumi; • Pagasta centru savienojumi ar tuvāko pilsētu vai novada centru; -Palielināts pārvadāto pasažieru skaits; -Palielinātas apkalpojošās teritorijas un pieaudzis pārvadāto pasažieru skaits; -Nodrošināta transporta pakalpojumu pieejamība visiem iedzīvotājiem novados; -Paaugstināta transporta pakalpojumu efektivitāte; -Palielināts labiekārtotu sabiedriskā transporta pieturvietu skaits; -Samazināts ceļā pavadītais laiks pasažieriem; - Modernizēti peroni, dzelzceļa stacijas; - Samazināts laiks biļešu iegādei; - Pasažieriem viegli atrodama un saprotama informācija par sabiedrisko transportu; -Regulāra informācijas aktualizēšana par attīstības plāniem, iespējām, vajadzībām; -Palielināts labiekārtotu stāvlaukumu skaits; -Palielināts atpūtas vietu skaits; -Palielināts izbūvēto pievedceļu ar asfalta segumu km skaits līdz rūpnieciskajām zonām; -Izveidotas/pilnveidotas 5 pārkraušanas stacijas; -Palielināts izbuvēto veloceļu un gājēju ceļu km skaits; -Satiksmē cietušo gājēju/velosipēdistu skaita samazinājums par 50%; -Palielināts apgaismotu gājēju pāreju skaits; -Izveidoti maršruti un sagatavota informācija par velomaršrutiem; -Izveidoti velonovietņu punkti (vismaz katrā pilsētā); -Palielināts elektrouzlādes staciju skaits; -Visiem veloceļiem ir uzstādītas vienotas norādes; -Īstenoti izglītojošie pasākumi bērniem un jauniešiem; - Īstenotas tematiskās kampaņas; -Samazināts CSNg bojāgājušo un ievainoto skaits; - Samazināts CSNg skaits; - Publiski pieejama informācija par drošiem stāvlaukumiem TEN-T ceļu tīklā. Arī TAP2027 iekļauti uzdevumi autoceļu infrastruktūras uzlabošanai un sabiedriskā transporta attīstībai. Tāpat paredzēts pasākums drošu stāvlaukumu izveidei kravas transportlīdzekļiem, dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, kā arī ceļu satiksmes drošības plāna un informatīvā ziņojuma par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību izstrāde un īstenošana. |
49. | Kurzemes Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015.-2030.gadam50 | Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padome 15.07.2015. Lēmums Nr. 1. |
2015 - 2030 |
Ilgtermiņā būtiski jāuzlabo vietas un
cilvēku sasniedzamība energoefektīvā veidā. Mainīt satiksmes infrastruktūras plānošanu uz daudznozaru (dzelzceļa, autoceļu, avio, jūras transporta) plānošanu ietverot satiksmes organizācijas plānošanu – no nozares plānošanas uz sasniedzamības plānošanu, kā telpiskās plānošanas sastāvdaļu, izvirzot par mērķi nodrošināt vietas sasniedzamību. Dzelzceļu infrastruktūras nodrošināšanu ātriem pasažieru pārvadājumiem, tai skaitā iespējamu elektrifikāciju. Ostu un lidostu attīstība – pasažieru transportam un kravām. Veidot transporta mezglu punktus, kas kalpo par pārsēšanās vietām uz atšķirīgiem sabiedriskā/privātā transporta veidiem. Veidot atšķirīgus individuālus risinājumus mazapdzīvotās teritorijās, izmantojot sabiedriskā un privātā transporta kombinācijas. Mainīt attieksmi pret sabiedrisko transportu, padarot to par sabiedriski nozīmīgu kopējās vietu sasniedzamības integrētu sastāvdaļu, kā arī motivēt izmantot ekoloģiski tīrākus, drošākus, pārvietošanās veidus. - Uzlabota ceļu kvalitāte - Dzelzceļa elektrifikācija - Savienojumi ostu sasaistei ar iekšzemi un lielākajiem ražošanas objektiem - Pierobežas ceļu attīstība – Rucava – Vaiņode – Ezere - Auce ("Kurzemes josta"), paredzot pārrobežu risinājumus - Atjaunots dzelzceļš Rīga - Mažeiķi – Liepāja - Multimodāli punkti un stāvparki |
Īstenojot TAP2027 uzdevumus, mērķis ir panākt mobilitātes iespēju uzlabošanu visā valsts teritorijā. Plānoti ieguldījumi visu transporta apakšnozaru infrastruktūrā, kā arī plānots palielināt sabiedriskā transporta popularitāti un nozīmi cilvēku ikdienas mobilitātes nodrošināšanā. TAP2027 atzīmēts, ka iespēju robežās tiks atbalstīta reģionālo lidostu attīstība. |
50. | Zemgales plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2015.-2030.51 | 18.08.2015. ZPRP lēmums Nr. 130 (protokols Nr. 27) |
2015 - 2030 |
Stratēģijas horizontālā prioritāte –
transports un loģistika. Lai pilnvērtīgi izmantotu Zemgales reģiona potenciālu kravu pārvadājumu, loģistikas un transportēšanas jomā un veidotu konkurētspējīgus šo jomu pakalpojumus ar Rīgā un Pierīgā esošiem loģistikas un uzglabāšanas centriem, nepieciešama loģistikas parku izveide un to attīstības veicināšana. Reģions ir vienota darba – dzīves telpa ar kvalitatīvu, efektīvu un videi draudzīgu transporta sistēmu un infrastruktūru, kuras pamatu veido sabiedriskā transporta tīkli, kas nodrošina teritoriāli vienmērīgu sasniedzamību atbilstoši ikdienas mobilitātes prasībām. - Nepieciešama loģistikas parku izveide un to attīstības veicināšana - Ap lielākajām pilsētām ir izveidoti apvedceļi lielākās daļas kravu pārvadājumu un transporta plūsmas novirzīšanai ārpus pilsētu centriem - Divi jauni pārvadi pār Daugavu un viens - pār Lielupi - Mērķtiecīgi tiek uzlabota esošo ceļu seguma kvalitāte - Efektīvs sabiedriskais transports nodrošina iespēju reģiona iedzīvotājiem tikt uz dažādas nozīmes attīstības centriem un uz darbu gan Zemgales plānošanas reģionā, gan ārpus tā - Pilsētās un apdzīvotās vietās ir izveidots blīvs veloceliņu tīkls - Pierobežas teritoriju iedzīvotājiem ir nodrošināta līdzvērtīga transporta un sakaru pieejamība Zemgales jostas (Dobele – Eleja – Bauska – Valle – Jaunjelgava (apvedceļš) –Jēkabpils un atzara Valle – Nereta – Subate – Aknīste – Daugavpils) ceļu tālākā attīstība |
Arī viens no TAP2027 rīcības virzieniem skar transporta pakalpojumu attīstību. Tāpat TAP2027 risinās jautājumus, kas saistīti ar sabiedrisko transportu, ieguldījumiem transporta infrastruktūrā un mikromobilitāti |
51. | Zemgales plānošanas reģiona lauku teritoriju mobilitātes plāns52 | Zemgales plānošanas reģions |
No 2012 |
Kvalitatīvu Zemgales plānošanas reģiona
autoceļu attīstība, kas nodrošina apdzīvoto vietu sasniedzamību un
ekonomisko izaugsmi, pieejams un efektīvs sabiedriskais transports. - Autoceļu kvalitātes uzlabošana - Tiltu tehniskā stāvokļa uzlabošanās - Satiksmes drošības līmeņa paaugstināšana blīvi apdzīvotās vietās - Atjaunots Autoceļu Fonds - Izbūvēti apvedceļi apdzīvotām vietām, kuras šķērso ievērojamas tranzīta plūsmas (Jaunjelgava, Aknīste, Bauska, utt.) - Vienots reģionālā sabiedriskā transporta maršrutu tīkls - Sabiedriskā transporta pakalpojuma pieejamība pasažieriem ar īpašām vajadzībām - Izveidoti stāvparki pie dzelzceļa stacijām - Izveidoti veloceliņi |
TAP2027 iekļauti uzdevumi autoceļu infrastruktūras uzlabošanai un sabiedriskā transporta attīstībai, kā arī plānota multimodālo punktu attīstība. |
52. |
Zemgales plānošanas reģiona Enerģētikas rīcības plāns 2018.-2025.gadam53 un tā Zaļā transporta sadaļa "Atjaunojamās enerģijas izmantošanas perspektīva transportā Zemgales reģionā"54 | 19.06.2018. ZPRAP lēmums Nr.68., prot. Nr.12. |
2018 - 2025 |
Ilgtspējīga transporta attīstībai Zemgales
reģionā jāveic rīcības trīs galvenajos virzienos:
(i) ilgtspējas kritērijiem atbilstošas biodegvielas vai no AER iegūtas elektroenerģijas ražošana, (ii) ar alternatīvo degvielu darbināmu transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana reģionālā un vietējā līmenī, un (iii) informēšanas un apziņas paaugstināšanas pasākumi (horizontālais līmenis). - Transporta sistēma un infrastruktūra ir izveidota ērtai alternatīvo degvielu uzpildei sabiedriskajos un privātajos transportlīdzekļos. - Izveidots alternatīvo degvielu uzpildes staciju vienmērīgs pārklājums, nodrošinot, saites starp reģioniem, kas ietver arī atbilstošas infrastruktūras pieejamību. - Vidējā termiņa mērķis līdz 2025. gadam - AER daļa autotransportā veido 12% no kopējās patērētās enerģijas autotransportā Zemgales reģionā - Nodrošināta viena pilna tranzīta koridora funkcija ar elektrisko tīklu (dzelzceļa elektrifikācija) |
- 2025.gadā AER veido 12% no kopējās
patērētās enerģijas autotransportā Zemgales reģionā; Palielinās elektrotransportlīdzekļu un transportlīdzekļu skaits, kas izmanto degvielu, kas ražota no AER. TAP2027 nodrošinās virzību uz plašāku AER izmantošanu transportā. |
53. |
Latgales stratēģija 203055 | Latgales plānošanas reģions 01.12.2010.. |
2030 |
Lauku teritorijās dzīvojošajiem cilvēkiem
ir nodrošināta reģiona iekšējā sasniedzamība – no jebkuras
teritorijas 30 minūšu laikā ir sasniedzams reģiona nozīmes centrs un 45
minūšu laikā – nacionālas nozīmes centrs. Kravu un pasažieru plūsma Austrumu – Rietumu un Ziemeļu – Dienvidu virzienā nosaka iespējamību jaunu transporta pakalpojumu izveidei un loģistikas attīstībai. - No jebkuras teritorijas 30 minūšu laikā ir sasniedzams reģiona nozīmes centrs un 45 minūšu laikā – nacionālas nozīmes centrs - Dzelzceļa savienojums ar Rīgu (2 stundas ceļā no Rēzeknes vai Daugavpils) - Autosatiksme ar Rīgu (4 joslu autoceļš Daugavpils-Rīga un Rēzekne-Rīga) - Daugavpils lidostas savienojumi ar Rīgu, Minsku, Sanktpēterburgu un Viļņu - Austrumu stīgas projekts - Platjoslas interneta savienojums visā teritorijā |
No jebkuras teritorijas 30 minūšu laikā ir
sasniedzams reģiona nozīmes centrs un 45 minūšu laikā – nacionālas
nozīmes centrs. TAP2027 paredz ieguldījumus autoceļu un dzelzceļa infrastruktūrā, kas palīdzēs sasniegt Latgales stratēģijas 2030 mērķus. Tāpat viens no uzdevumiem paredz izvērtēt iespējas atbalstīt reģionālo lidostu attīstību. |
Vietējais līmenis
N.p.k. | Nosaukums | Kas apstiprinājis | Darbības termiņš | Mērķi attiecībā uz transportu | Sasaiste ar TAP2027 |
54. | Rīgas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam56 | Rīgas dome 27.05.2014. Lēmums Nr.1173 |
2030 |
Rīgas pilsētas pašvaldība izvirza šādus
četrus ilgtermiņa attīstības mērķus: - prasmīga, nodrošināta un aktīva sabiedrība - inovatīva, atvērta un eksportspējīga ekonomika - ērta, droša un iedzīvotājiem patīkama pilsētvide - Rīga- starptautiski atpazīstama, nozīmīga un konkurētspējīga Ziemeļeiropas metropole. Plānojot pilsētvides attīstību attiecībā uz iedzīvotājiem draudzīgu transporta infrastruktūru, galvenā prioritāte jāatvēl gājējiem, velosipēdistiem un sabiedriskajam transportam, ieviešot ne tikai motivējošus, bet arī ierobežojošus pasākumus privātā autotransporta izmantošanai pilsētas centrā un nodrošinot kravu transporta plūsmu novirzīšanu no kodola. |
- Iedzīvotāju vērtējums par transportam
domātās ielu infrastruktūras kvalitāti (60% 2030.g.) - Jauns Daugavas šķērsojums uz ziemeļiem no Vanšu tilta (2030.g. vērtībā 1) - Pasažieru apgrozījums starptautiskajā lidostā "Rīga" (12 milj. 2030.g.) - Tiešo regulāro reisu galapunktu skaits no Rīgas lidostas (100 reisi 2030.g.) - Pasažieru apgrozījums (ar pasažieru kuģiem un prāmjiem) Rīgas ostā (> 1500 tūkst. 2030.gadā) - Kravu apgrozījums Rīgas ostā (50 milj. t. 2030.gadā). Arī TAP2027 virzieni vērsti uz mobilitātes iespēju uzlabošanu visām sabiedrības grupām, iekļaujot pasākumus sabiedriskā transporta modernizēšanai un mikromobilitātes attīstībai. |
55. | Rīgas transporta sistēmas ilgtspējīgas mobilitātes rīcības programma I daļa Īstermiņa rīcības plāns 2019. - 2025. gadam57 | Gala versija 20.02.2019. Pēc Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma šo programmu izstrādā Piegādātāju apvienība SIA "E. Daniševska birojs" un SIA "Solvers" |
2019-2025 |
Rīcības programma sagatavota, lai
nodrošinātu cilvēku un komercdarbības vides mobilitāti, teritoriju
sasniedzamību un objektu pieejamību labākai dzīves vides kvalitātes
nodrošināšanai. Īstermiņa rīcības plānā definēti pasākumi, kas cieši atbalstītu mērķus, kas noteikti Stratēģijā 203058 un Transporta attīstības tematiskajā plānojumā 2019. - 2030. gadam (projekta stadijā59). Iekļautie pasākumi: - satiksmes un transporta infrastruktūras vadība un plānošana - satiksmes drošība un vadība - satiksmes dalībnieki - satiksmes infrastruktūra Apakšprogrammas: - pasākumi satiksmes ierobežojumu Rīgas centrā kompensēšanai - pasākumi Rail Baltica dzelzceļa līnijas Rīgā integrēšanai mobilitātes sistēmā |
Saistīts ar TAP2027 uzdevumu par Rail Baltica dzelzceļa līnijas turpmāku attīstību, attīstot Rīgu un Rīgas metropoles areāla teritoriju kā TEN-T tīklā integrētu multimodālu transporta mezglu, īstenojot pilsētas transporta un publiskās infrastruktūras pārkārtojumus |
56. | Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcija 2015.-2030.gadam60 | Rīgas dome 07.07.2015. Lēmums Nr.2757 |
2015-2030 |
Jāattīsta autotransportam alternatīvi
sasniedzamības instrumenti, piedāvājot velotransportu kā daļu no kopējās
satiksmes sistēmas. Rīgas un tās reģiona mobilitātes, telpiskajā un sabiedrības vērtību sistēmā integrēta velosatiksmi, kas ilgtermiņā veicinās dzīvojamās vides kvalitāti, ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību. - Kopējā Rīgas pilsētas transporta sistēmā un pilsētvidē integrēta velosatiksmes infrastruktūra. - Socioloģiskā aptauja par Rīgas iedzīvotāju pārvietošanās ieradumiem un velosatiksmes apjoma dinamiku. - Pilnveidots velojoslu tīkls pilsētas centrā. - Attīstīti maģistrālie veloceļi ar pilsētas centru un savienojošie (radiālie) maršruti starp apkaimēm. - Riteņbraucēju vajadzībām uzturēta un pielāgota esošā satiksmes infrastruktūru. - Rekreatīvie velomaršruti - atpūtai un sportam. - Velonovietņu sistēma. - Velotransporta savietošana ar sabiedrisko transportu un dzelzceļa sistēmu. |
TAP2027 nosaka informatīvā ziņojuma izstrādi par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību. |
1 https://www.pkc.gov.lv/lv/attistibas-planosana/ano-ilgtspejigas-attistibas-merki
2 https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija%20IAM%20Zinojums%20ANO_1.pdf
3 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:22016A1019(01)&from=LV
4 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52021DC0082&from=EN
5 https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/legislation/com20200789.pdf
6 https://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2020:0663:FIN:LV:PDF
7 https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/eu-climate-action/docs/impact_en.pdf
8 https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/energy_system_integration_strategy_.pdf
9 https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/hydrogen_strategy.pdf
10 https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:b828d165-1c22-11ea-8c1f-01aa75ed71a1.0014.02/DOC_1&format=PDF
11 https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/legislation/swd20190283-roadsafety-vision-zero.pdf
12 https://ec.europa.eu/commission/sites/beta-political/files/rp_sustainable_europe_lv_v2_web.pdf
13 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0773&qid=1563535539905&from=EN
14 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018DC0283&from=lv
15 https://unfccc.int/sites/default/files/resource/250_IMO%20submission_Talanoa%20Dialogue_April%202018.pdf
16 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52018JC0005&from=EN
17 https://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2017/LV/COM-2017-479-F1-LV-MAIN-PART-1.PDF
18 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0766&from=LV
19 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0587&from=LV
20 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0588&from=LV
21 https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:e44d3c21-531e-11e6-89bd-01aa75ed71a1.0009.02/DOC_1&format=PDF
22 http://www.europarl.europa.eu/doceo/document/A-8-2017-0021_LV.html
23 https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2030_lv
24 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52013DC0913&from=LV
25 http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2013/LV/1-2013-216-LV-F1-1.Pdf
26 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52011DC0144&from=LV
27 https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/eiropas-savieniba-arpolitika/es-jautajumi-arlietu-ministrijas-kompetence/es-strategija-baltijas-juras-regionam#riciba
28 https://vasab.org/wp-content/uploads/2018/06/vasab_ltp_final-2.pdf
29 https://www.three.si/joint-declaration
30 https://irp-cdn.multiscreensite.com/1805a6e8/files/uploaded/Status%20Report%202019-online.pdf
31 http://polsis.mk.gov.lv/documents/3323
32 https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
33 https://likumi.lv/ta/id/314078-par-gaisa-piesarnojuma-samazinasanas-ricibas-planu-2020-2030-gadam
34 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40480261&mode=mk&date=2020-01-28
35 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40462398&mode=mk&date=2020-01-28
36 https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
37 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40496916
38 https://likumi.lv/ta/id/310954-par-regionalas-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam
39 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467308&mode=mk&date=2019-07-16
40 https://drive.google.com/file/d/1eyQK7cVi9LlQVqJf2-pxFyTf960C8z2c/view
41 https://likumi.lv/ta/id/302833-par-indikativo-dzelzcela-infrastrukturas-attistibas-planu-20182022-gadam
42 http://polsis.mk.gov.lv/documents/5763
43 http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40502107
44 http://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2020/01/Metropoles-ricibas-plans-10.01.2020.pdf
45 http://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2019/03/20190201_Mob_viz_Galazinojums.pdf
46 http://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2017/12/RPR-Ilgtspejigas-attistibas-strategija_2014-2030.pdf
47 https://www.sam.gov.lv/sites/sam/files/content/p%C4%93t%C4%ABjumi/rpmp_gala_zinojums.pdf
48 http://jauna.vidzeme.lv/upload/VIDZEMES_PLANOSANAS_REGIONA_ILGTSPEJIGAS_ATTISTIBAS_STRATEGIJA.pdf
49 http://jauna.vidzeme.lv/upload/TENTacle/Vidzeme_regional_mobility_investment_plan_2030_Latvian_language.pdf
50 https://www.kurzemesregions.lv/wp-content/uploads/2018/11/Kurzeme-2030.pdf
51 https://www.zemgale.lv/attistibas-planosana/planosanas-dokumenti/category/34-zpr-ilgtspejigas-attistibas-strategija-2015-2030?download=266:ilgtspejigas-attistibas-strategija-2015-2030
52 https://www.zemgale.lv/attistibas-planosana/planosanas-dokumenti/category/36-zpr-nozaru-attistibas-programmas?download=269:lauku-teritoriju-mobilitates-plans
53 http://zpr.gov.lv/attistibas-planosana/planosanas-dokumenti/category/36-zpr-nozaru-attistibas-programmas?download=423:zpr-energetikas-ricibas-plans-2018-2025-gadam
54 http://zpr.gov.lv/attistibas-planosana/planosanas-dokumenti/category/36-zpr-nozaru-attistibas-programmas?download=363:atjaunojamas-energijas-izmantosanas-perspektiva-transporta-zemgales-regiona
55 https://lpr.gov.lv/wp-content/uploads/2011/lpr-planosanas-dokumenti/Latgales_strategija_2030_apstiprinata_01.12.2010.pdf
56 http://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2014/11/STRATEGIJA_WEB.pdf
57 http://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2019/04/2_MRP_2019_2025_Gala_versija.pdf
58 http://rpr.gov.lv/wp-content/uploads/2017/12/RPR-Ilgtspejigas-attistibas-strategija_2014-2030.pdf
59 http://www.rdpad.lv/wp-content/uploads/2016/10/TRANSPORTS/Transporta_att%C4%ABst%C4%ABbas_tematiskais_planojums_Paskaidrojuma_raksts.pdf
60 http://www.sus.lv/sites/default/files/media/faili/02velokoncepcijanr.2757_0.pdf
Satiksmes ministrs T. Linkaits
Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam
4. pielikums
Sākotnējā (ex-ante) izvērtējuma rezultāti
Saturs
Ievads
Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izstrādes pamatojums
Transporta nozares ietekme uz makroekonomisko vidi
Transports un Latvijas klimata politikas mērķi
TAP2020 starpposma izvērtējuma secinājumi
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam
Aptauja par iespējamajiem TAP2027 mērķiem, aplūkojamajām tēmām, iespējamajiem rīcības virzieniem un nepieciešamo sadarbības rezultātu analīze
Teritoriālā attīstība
Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
Pētījumi transporta nozarē
Koronavīrusa negatīvā ietekme uz transporta nozari
Iespējamie plānotās politikas ietekmējošie faktori
Rīcības un pasākumi transporta nozarē
Ievads
Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (turpmāk – TAP 2027) sākotnējais (ex-ante) izvērtējums veikts, lai identificētu politikas ietekmes objektus un iespēju robežās novērtētu plānotās politikas ietekmi.
Transports ir stratēģiska ES ekonomikas nozare, kas tieši ietekmē visu ES iedzīvotāju ikdienu un nodrošina preču plūsmu pie patērētājiem no vairāk nekā 11 miljoniem ES ražotāju un izgatavotāju. Laba transporta sistēma ir Eiropas integrācijas stūrakmens, jo pārdomāti, ilgtspējīgi un pilnībā savstarpēji savienoti transporta tīkli ir nepieciešams nosacījums Eiropas vienotā tirgus izveides pabeigšanai un pareizai darbībai.
Efektīvi transporta pakalpojumi un infrastruktūra ir nepieciešami lai izmantotu visu ES reģionu ekonomiskās priekšrocības, atbalstītu iekšējo tirgu un izaugsmi un veicinātu ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju. Ņemot vērā transporta svarīgo lomu, tam ir cieša saikne ar tādām politikas jomām kā vide, izaugsme un nodarbinātība, konkurence, sociālā politika un digitalizācija.1
Arī Latvijā, tāpat kā citur Eiropā un pasaulē, transporta nozare ir viena no stratēģiski nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Transporta infrastruktūra, kā arī transporta un loģistikas pakalpojumi atstāj tiešu iespaidu uz konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, radot priekšnosacījumus citu nozaru attīstībai un investīciju piesaistei, dodot būtiskus ieņēmumus no eksporta pakalpojumiem un radot pozitīvu ietekmi uz valsts attīstību kopumā.
Šobrīd tādi faktori kā globalizācija, strauja tehnoloģiju attīstība, nepieciešamība piemēroties klimata pārmaiņām un paaugstināt produktivitāti, ierobežots finansējums, kā arī epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid–19 infekcijas izplatību pieprasa jaunus un elastīgus risinājumus transporta politikas plānošanā.
Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam izstrādes pamatojums
Lai veiktu konsekventu pāreju no 2014.-2020.gada plānošanas perioda uz nākamo, Satiksmes ministrija, balstoties uz 2017.gadā veikto Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam (turpmāk – TAP2020) starpposma izvērtējumu, kā arī nacionālā/ES/starptautiskā līmeņa politikas aktualitātēm, izvirzīja prioritāri risināmās transporta politikas jomas 2021.-2027. gadam un iesniedza PKC informāciju par plānoto pamatnostādņu izstrādi, pamatojot to izstrādes mērķi, nepieciešamību, kā arī sniedzot īsu satura izklāstu.
2020. gada 25. februārī Ministru kabinets izskatīja PKC sagatavoto Informatīvo ziņojumu par 2021.-2027.gada plānošanas perioda nozaru politiku pamatnostādnēm2, paredzot Satiksmes ministrijai sagatavot Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" 42.punktam un ņemot vērā, ka esošā dokumenta sagatavošana tika uzsākta vēl TAP2020 darbības periodā, atsevišķs ziņojums par TAP2020 gala ietekmes novērtējumu nav sagatavots, taču lēmumu par TAP2027 iekļaujamajiem rīcības virzieniem un pasākumiem pamato Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam starpposma ietekmes izvērtējumā formulētie secinājumi un izteiktie priekšlikumi turpmākajiem attīstības virzieniem transporta politikas plānošanai pēc 2020. gada. Tāpat par pamatu TAP2027 struktūrai ir kalpojis NAP2027 iezīmētais aktivitāšu ietvars, kā arī starptautiskās un ES politikas iniciatīvas, kuru analīze ietverta TAP2027 3. pielikumā. Atbilstoši attīstības plānošanas dokumentu izstrādes nosacījumiem, TAP2027 veikts sākotnējais ietekmes izvērtējums, kā pārskats pieejams šajā pielikumā. Tā ietvaros 2018. gadā Satiksmes ministrija veica aptauju par iespējamajiem TAP2027 mērķiem, aplūkojamajām tēmām, iespējamajiem rīcības virzieniem un nepieciešamo sadarbību, kā arī TAP2027 mērķa definēšanā izmantoja vairāku pētījumu rezultātus un secinājumus. Rezultātā nolemts papildus līdzšinējiem transporta politikas virzieniem likt uzsvaru uz vides aizsardzības jautājumiem, raugoties, ar kādiem pasākumiem transporta nozare var dot savu ieguldījumu ceļā uz klimatneitralitāti, kam pamatnostādnēs būtu jāparedz savs politikas rezultāts, iekļaujot rezultatīvos rādītājus progresa novērtēšanai. Lielāka uzmanība veltāma uzdevumiem, kas skar ne tikai pakalpojumu eksportu, bet arī iedzīvotāju mobilitātes jautājumus, kas apvienojami rīcības virzienā par sabiedriskā transporta tīkla turpmāko attīstību. Jānodrošina mikromobilitātes jautājumu pilnvērtīga integrēšana kopējā transporta sistēmā un jāatbalsta nozares vajadzības izglītības un pētniecības jomā.
Pirms TAP2027 izstrādes tika vērtēta virkne dokumentu (plašāk skatīt 3.pielikumā), bet nozīmīgākie bija:
• ES Transporta Baltā grāmata Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu;
• ES politikās, proti "Zaļāka Eiropa" un "Ciešāk savienota Eiropa" definētie mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņām, drošību/drošumu un digitalizācijas sniegto iespēju izmantošanu, kas kardināli maina pieeju transporta politikas plānošanā;
• TAP2020 starpposma izvērtējums;
• 2018.gadā veiktā aptauja par iespējamajiem TAP2027 mērķiem, aplūkojamajām tēmām, iespējamajiem rīcības virzieniem un nepieciešamo sadarbību rezultātu analīzi;
• Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027. gadam definētie transporta mērķi un uzdevumi un citu nozaru politikas plānošanas dokumenti (tajā skaitā atbilstība klimata un enerģētikas plāniem);
• Pētījumi transporta nozarē.
Uzsākot darbu pie TAP2027, tika izveidots shematisks attēlojums (1.attēls), lai palīdzētu definēt galvenos rīcības virzienus.
Avots: LR Satiksmes ministrija
1.attēls TAP2027 shematisks attēlojums
Transporta nozares ietekme uz makroekonomisko vidi
Transports ir stratēģiska ES ekonomikas nozare, un transporta pakalpojumi 2018.gadā ES nodrošināja aptuveni 5 % no ES bruto pievienotās vērtības un 5,3 % (jeb aptuveni 10,3 miljonus) no visām darbvietām. Transporta nozare tieši ietekmē visu ES iedzīvotāju ikdienu un nodrošina preču plūsmu pie patērētājiem no vairāk nekā 11 miljoniem ES ražotāju un izgatavotāju. Laba transporta sistēma ir Eiropas integrācijas stūrakmens, jo pārdomāti, ilgtspējīgi un pilnībā savstarpēji savienoti transporta tīkli ir nepieciešams nosacījums Eiropas vienotā tirgus izveides pabeigšanai un pareizai darbībai.
Efektīvi transporta pakalpojumi un infrastruktūra ir nepieciešami lai izmantotu visu ES reģionu ekonomiskās priekšrocības, atbalstītu iekšējo tirgu un izaugsmi un veicinātu ekonomisko, teritoriālo un sociālo kohēziju. Transportam ir cieša saikne ar tādām politikas jomām kā vide, izaugsme un nodarbinātība, konkurence, sociālā politika un digitalizācija.
Transports ir nozare, kas rada multiplicējošu efektu uz citām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, nodrošina izejvielu un gatavās produkcijas plūsmu starp izejvielu piegādātājiem, rūpniekiem un tirgotājiem, eksportētājiem/ importētajiem, paaugstina darbaspēka mobilitāti un produktivitāti, dod plašākas iespējas tūrismam, pastam, kurjeru pakalpojumiem u.tml.
Pētījumā par Transporta nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā3, kā galvenie ieguvumi Latvijas ekonomikai no transporta nozares attīstības tiek mineti:
‒ IKP - +1% pieaugums transporta nozarē palielina kopējo pievienoto vērtību par 0,2% jeb 41,6 milj. eiro;
‒ nodarbinātība - +1% pieaugums transporta pievienotajā vērtībā palielina kopējo nodarbinātību par 0,2% jeb 1,6 tūkst. nodarbināto;
‒ eksports - +1% pieaugums transporta pakalpojumu eksportā palielina kopējo preču un pakalpojumu eksportu par 0,125% jeb 18,7 milj. eiro.
Pirms Covid-19 izraisītās pandēmijas, kas turpina ietekmēt arī Latvijas transporta nozari, tās struktūrā pieauga pasažieru pārvadājumu, kā arī autotransporta un aviācijas daļa, kas pēdējos gados deva lielāko ieguldījumu transporta izaugsmē, tai pat laikā samazinoties kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un caur ostām.
Ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās ir viens no būtiskākajiem riskiem transporta nozares izaugsmei, jo tas var samazināt jau tā krītošos kravu pārvadājumu apjomus no Krievijas. Ņemot to vērā, nepieciešams meklēt jaunus kravu avotus, īpaši uzmanība pievēršama augstākas pievienotās vērtības kravām, un uzlabot Latvijas tranzīta koridora efektivitāti un konkurētspēju un rūpīgi vērtēt jebkuras nozīmīgas ilgtermiņa investīcijas kravu pārvadājumu infrastruktūrā.
Transports un Latvijas klimata politikas mērķi
Latvijas klimata politikas mērķi ir saistīti ar ES klimata politikas mērķiem, kā arī ar starptautisko klimata politiku – ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, tās Kioto protokolu un Parīzes nolīgumu, kā arī ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 13 – rīcība klimata pārmaiņu jomā.
Klimata mērķu sasniegšana kļuvusi par nozīmīgu ES politikas sastāvdaļu, ko apliecina arī ES apņemšanās virzīties uz klimatneitrālu ekonomiku, kur viens no risinājumiem ir ieviest tīru, drošu un satīklotu mobilitāti. Mazemisiju mobilitātes īstenošanas nepieciešamību ES mērogā apliecina izstrādātā Eiropas mazemisiju mobiltātes stratēģija. Mobilitātes sektora attīstība ir būtiska transporta nozares ilgtspējas izveidošanā. SEG emisiju samazināšana un AER īpatsvara palielināšana transporta sektorā būs būtisks nākamā plānošanas perioda uzdevums.
Saskaņā ar Latvijas nacionalā enerģetikas un klimata plana 2021.-2030.gadam mērķiem, Latvijai 2030.gadā jānodrošina 7% AER īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā transportā4. Par atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanu un infrastruktūras attīstīšanu norādīts arī ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķos.
Transporta sektors ir lielākais energoresursu patērētājs. 2019. gadā transports patērēja 31% no kopējā enerģijas galapatēriņa un patēriņam ir tendence pieaugt. Savukārt no kopējā transportā izmantoto energoresursu apjoma 2019.gadā 83,5% veidoja energoresursu patēriņš autotransportā, 12,2% starptautiskais gaisa transports un 4% dzelzceļa transports, 0,25% ūdens transports, bet atlikušos - iekšzemes gaisa transportā un cauruļvadu transportā izmantotā enerģija. Dīzeļdegviela bija galvenais transportā izmantotais energoresurss, un tās īpatsvars 2019. gadā bija 64,9%.5 Statistikas dati liecina, ka uz 01.10.2020. vairāk nekā 94% no Latvijas autoparka veido ar fosilo degvielu (benzīns, dīzeļdegviela) darbināmi transportlīdzekļi, no tiem 66,6% ir ar dīzeļdegvielu darbināmie transportlīdzekļi. Gandrīz visu transportā patērēto degvielu Latvijā importē (izņemot daļu biodegvielas).
Attiecīgi lielākās SEG emisijas Latvijā rada tieši enerģētikas nozare – 2018.gadā tie bija 65,8 %, no kurām transports emitēja 43,8 %.6
Līdz ar to ir secināms, ka autotransports ir galvenais transporta apakšsektors, kurā ir nepieciešams veikt būtiskākos pasākumus energoefektivitātes uzlabošanai un alternatīvo degvielu plašākai izmantošanai, t.sk. AER īpatsvara palielināšanai.
TAP2020 starpposma izvērtējuma secinājumi
TAP2020 starpposma izvērtējumā7 secināts, ka līdz izvērtējuma veikšanas brīdim pilnībā nav atrisinātas visas problēmas, kuru risināšanai izvirzīts TAP2020 mērķis:
• ne visos transporta veidos var runāt par kvalitatīvu infrastruktūru;
• satiksmes drošības līmenis paaugstinās, tomēr to nevar uzskatīt par augstu;
• transporta un loģistikas pakalpojumi tiek sniegti, tomēr vēl ir iespējas uzlabojumiem;
• noteikti uzlabojama un pilnveidojama ir sabiedriskā transporta sistēma.
TAP2020 starpposma izvērtējumā secināts, ka jaunajā transporta politikas plānošanas dokumentā:
• jāliek uzsvars uz vides (klimata pārmaiņu) aspektiem, izvērtējot kādi uzdevumi/pasākumi izriet no pēdējos gados pieņemtiem ES dokumentiem;
• jāizvairās no TAP2020 pieļautajām nepilnībām attiecībā uz rīcības virzienu sabalansēšanu – vienlīdz liela uzmanība jāpievērš gan pakalpojumu eksporta nodrošināšanai, gan iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai;
• jānodrošina velotransporta un pilsētu mobilitātes jautājumu pilnvērtīga integrēšana kopējā transporta sistēmā;
• jāizvērtē nozares vajadzības izglītības un pētniecības jomā;
• mērķis jādefinē, uzsverot transporta nozīmi citu nozaru attīstībā, jo esošais nepietiekami izceļ transporta lomu uzņēmējdarbības vides pieejamības nodrošināšanai.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam
Izstrādājot TAP2027, jāņem vērā arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk – NAP2027)8 definētie valsts attīstības stratēģiskie mērķi līdz 2027.gadam.
Transports Latvijā ir lielākais enerģijas patērētājs, kā arī nozīmīgs SEG emisiju un gaisa piesārņojuma avots. Tāpēc, reaģējot uz sociālekonomiskās un tehnoloģiskās vides izmaiņām, tiks attīstīta integrēta, ilgtspējīga transporta sistēma, kas sniedz kvalitatīvas cilvēku un kravu mobilitātes iespējas visā valsts teritorijā, kā arī nodrošina starptautisko sasniedzamību. Turklāt pārvietošanās būs droša, un transporta sistēma - ekoloģiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīga. Ieguldot resursus reģionālajā infrastruktūrā, t.sk. piemērojot inovatīvus risinājumus, tiks sniegts atbalsts ekonomiskās aktivitātes centru turpmākai attīstībai un atvieglota darbaspēka iekšējā mobilitāte, lai iedzīvotāju skaita samazināšanās apstākļos apmierinātu sabiedrības mobilitātes vajadzības visā Latvijā.
Aptauja par iespējamajiem TAP2027 mērķiem, aplūkojamajām tēmām, iespējamajiem rīcības virzieniem un nepieciešamo sadarbības rezultātu analīze
2018.gadā tika veikta aptauja mērķa grupām (plānošanas reģioni, transporta jomas NVO u.c. organizācijas) par iespējamajiem TAP2027 mērķiem, aplūkojamajām tēmām, iespējamajiem rīcības virzieniem un nepieciešamo sadarbību. Aptauja nosūtīta 22 adresātiem (Rīgas plānošanas reģions, Vidzemes plānošanas reģions, Kurzemes plānošanas reģions, Latgales plānošanas reģions, Zemgales plānošanas reģions, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Tranzīta biznesa asociācija, Latvijas Loģistikas asociācija, Baltijas asociācijai - Transports un loģistika, Latvijas Ostu asociācija, Latvijas mazo ostu asociāciju, Latvijas Ceļinieku asociācija, Latvijas Riteņbraucēju apvienība, Latvijas Auto, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, Latvijas Dzelzceļnieku biedrība, Latvijas Aviācijas asociācija, Latvijas Jūrniecības savienība un Ārvalstu investoru padome). Saņemtas 20 atbildes (atbildi nesniedza LLPA, bet sniedza atsevišķas pilsētas, savukārt papildus plānošanas reģioniem atbildi sniedza atsevišķas pašvaldības. Atbildes netika saņemtas no LTRK, BATL, LTBA, LLA, Transports un loģistika, LOA, LMOA, LCA, LA, LDZB, LAA).
Apkopojot mērķa grupu sniegtos viedokļus, secināts, ka kopumā tiek akceptēts anketā piedāvātais TAP2027 mērķis: "Transporta sistēma, kas nodrošina efektīvu (ilgtspējīgu, drošu, gudru) kravu un cilvēku pārvietošanu, tādējādi veicinot valsts ekonomisko izaugsmi, cilvēku mobilitātes iespējas un dodot ieguldījumu pārejā uz zema emisiju līmeņa sabiedrību". Priekšlikumos parādās atsevišķas nianses, kas pēc būtības ir ietvertas mērķī – "vispirms cilvēki, tad kravas", "lai efektivitāte iekļauj drošību", vides jautājumi, uzņēmējdarbības veicināšana, iekļaušanās ES transporta tīklā, informētība, "visam pamats veselība".
Anketā tika uzdots jautājums, kādas tēmas būtu jāapskata TAP2027. Apkopojot rezultātus (1.tabula), salīdzinoši maz aptaujāto uzskata, ka TAP2027 būtu jāapskata nodarbinātības, izglītības, kā arī transporta un ārējās drošības jautājumi. Liela daļa priekšlikumu ir papildinoši piedāvātajam. Būtiski kā atsevišķas tēmas piedāvātas: elektromobilitāte un nacionālā enerģētiskā neatkarība; transports un sabiedrības veselība; kiberdrošība transporta sakaros; bezpilota un pašgājēju satiksme; ĢIS rīku ieviešana transporta plānošanā un uzraudzībā.
1.tabula
Kādas tēmas būtu jāapskata TAP2021+? | |
Infrastruktūra (ceļi, dzelzceļš, ostas, lidostas) | 100% |
Transporta un loģistikas pakalpojumi | 90% |
Sabiedriskais transports / mobilitāte kā pakalpojums | 100% |
Satiksmes drošība | 70% |
ITS, kas infrastruktūru un transporta pakalpojumus saista vienotā sistēmā | 85% |
Pilsētu mobilitāte (pilsētas kā nozīmīgi transporta sistēmas mezgli) | 95% |
Velotransports un kājāmgājēji | 85% |
Transporta izglītība un pētniecība (profesionālā, augstākā, valsts pasūtītie pētījumi, starptautiskā sadarbība (STRIA)) | 55% |
Nodarbinātība transportā (t.sk. dzimumu līdztiesības jautājumi) | 30% |
Transports un vide | 65% |
Transports un ārējā drošība | 50% |
Tāpat anketā tika lūgts sniegt viedokli par rīcības virzieniem. 80% aptaujāto atbalstīja piedāvātos rīcības virzienus: TEN-T koridoru attīstība; Nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstība; Starptautiskā sasniedzamība; Iekšējā sasniedzamība un mobilitāte.
Citus variantus (2.tabula) vai papildus iepriekš minētajam piedāvāja 30% aptaujāto, bet piedāvātie varianti pamatā ir precizējoši – veids, kā uz problēmu skatīties.
2.tabula
Loģistikas attīstība (domāts papildus piedāvātajam) |
1. TEN-T tīkla un koridoru attīstība
2. Nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstība 3. Starptautiskā sasniedzamība 4. Vajadzību un pakalpojumu racionāla un efektīva sasniedzamība |
1. Nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras
attīstība
2. Iekšējā sasniedzamība un mobilitāte 3. Starptautiskā sasniedzamība un TEN-T tīkla un koridoru attīstība |
1. Dažas no tēmām ir uzskatāmas par horizontālajām
–jāņem vērā visā dokumentā, piemēram, "Satiksmes drošība", "Transports
un vide", "Transporta izglītība un pētniecība" u.c. 2. Tēmas "Pilsētu mobilitāte" un "Sabiedriskais transports" ir jāskata vienoti. |
Nacionālas nozīmes transporta infrastruktūras attīstība
papildināt ar: - Ilgtspējīga/vieda nacionāla līmeņa mobilitāte - Rīgas aglomerācijas iekšējā mobilitāte |
Iekļaut un uzsvērt videi draudzīga transporta attīstību |
Ceļu, satiksmes, informācijas pārraides, savienotu
transporta veidu un mezglu vietu formās nepieciešami, lai samazinātu
"attālumu laikā", radītu pakalpojumu pieejamību, drošību un ātru
komerciālās darbības apriti. Transporta, sakaru, sociāli, biznesa
tīkli - jaunu risinājumu un nākotnes pieejas pamats. Ātra un neapgrūtināta cilvēku, preču un pakalpojumu plūsma kā viena no svarīgākajām labi strādājošas ekonomiskās sistēmas sastāvdaļām. ES ārējās pierobežas un robežas infrastruktūra |
Savukārt uz jautājumu, vai caur TAP2027 iespējams veidot sinerģiju ar plānošanas reģioniem, 80% atbildēja apstiprinoši.
Teritoriālā attīstība
Dati liecina, ka reģionālās attīstības atšķirību mazināšana ir ilgtermiņa izaicinājums. Augstākais IKP nemainīgi ir Rīgas plānošanas reģionā (18 223 euro uz vienu iedzīvotāju) - Rīgas statistiskais reģions ir arī vienīgais reģions, kurš ir sasniedzis ES vidējo līmeni IKP uz 1 iedzīvotāju (2.attēls). Latgales plānošanas reģionā ir zemākais IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā (6 992 euro uz vienu iedzīvotāju) un Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju 2016.gadā ir tikai 38% no Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju. Vienlaikus tas ir vērā ņemams uzlabojums salīdzinājumā ar 2006.gadu, kad Latgales plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju bija tikai 32% no Rīgas plānošanas reģiona IKP uz vienu iedzīvotāju.
Avots: Eurostat un AS "Swedbank" dati, sagatavots pēc VARAM pasūtījuma dalībai reģionālajos semināros
2.attēls. IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes 2016.gadā, % no ES vidējā
Līdz ar TAP2027 izstrādi VARAM īsteno administratīvi teritoriālo reformu, kuras mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām. Atbilstoši Saeimas lēmumam ir uzsākta reformas īstenošana, paredzot stiprināt vietējo pašvaldību kapacitāti, radīt pašvaldībām lielākas iespējas veicināt ekonomisko aktivitāti savā teritorijā un tādējādi mazināt starp reģioniem pastāvošo sociālekonomisko nevienlīdzību. Balstoties uz iecerēto administratīvi teritoriālo iedalījumu, Saeimā 2020.gada 10.jūnijā ir pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, paredzot izveidot spēcīgas, ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas var nodrošināt līdzvērtīgus pakalpojumus salīdzināmā kvalitātē visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.
Sasniedzamība starp reģioniem
Lai cilvēki par savu dzīves vietu izvēlētos reģionus un samazinātos emigrācija no tiem, būtiski ir risināt jautājumus, kas skar iedzīvotāju ikdienas mobilitāti. Ir jārada drošas, ērtas un ātras pārvietošanās iespējas vispirms jau novadu un reģiona ietvaros. Lai uzlabotu reģionālo sasniedzamību, svarīgi nodrošināt iekļaujošus sabiedriskā transporta pakalpojumus, lai no attālām apdzīvotām vietām varētu nokļūt uz novada centru. Mērķa sasniegšanai būtisks ir ne tikai valsts atbalsts, bet arī plānošanas reģionu un pašvaldību savstarpējā sadarbība, tai skaitā plānojot infrastruktūras risinājumus.
Saskaņā ar likumu "Par autoceļiem" reģionālie autoceļi ir autoceļi, kas novadu administratīvos centrus savieno savā starpā vai ar republikas pilsētām, vai galvaspilsētu, vai ar galvenajiem, vai reģionālajiem autoceļiem, vai savā starpā republikas pilsētas. Vietējie autoceļi ir autoceļi, kas novada administratīvos centrus savieno ar novada pilsētām, novada apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem, vai atsevišķu novadu administratīvos centrus savā starpā. Kā liecina LVC dati, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar melno segumu sliktā stāvoklī ir 39,6%, no valsts reģionālajiem autoceļiem ar grants segumu - 58,9%; 41,5% valsts vietējo autoceļu ar melno segumu un 50,5% valsts vietējo ceļu ar grants segumu ir sliktā stāvoklī (2019.gada dati). Neapmierinošā autoceļu kvalitāte ir viens no būtiskiem ceļu satiksmes drošības riskiem, kā arī, ja autoceļi netiek pienācīgi uzturēti, tiek radīti papildus izdevumi autoceļu lietotājiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu iedzīvotāju mobilitāti un novadu centru sasniedzamību, tādējādi nodrošinot gan darba vietu, gan pakalpojumu sasniedzamību, ir jāuzlabo transporta infrastruktūras stāvoklis.
Ņemot vēra, ka valsts autoceļu tīkla attīstība ir saistīta ar administratīvo iedalījumu, tad turpmākās darbības šajā sakarā īstenojamas kontekstā ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu jauno novadu kritiskāko ceļu posmu uzlabošanu.
Svarīga loma būs arī Sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas 2021.-2030.gadam (dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas "mugurkauls" un autobusi papildina dzelzceļa pārvadājumus) ieviešanai. Ir jāattīsta mikromobilitātes iespējas, tai skaitā jārada tālākas velotransporta un citu videi draudzīgu pārvietošanās veidu izmantošanas iespējas. Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk pārsēsties no viena sabiedriskā transporta citā, ir nepieciešams risināt jautājumus par vienotas sabiedriskā transporta biļetes ieviešanu.
Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī
Lai nodrošinātu ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda Kopējā fondu regulā9 noteiktā 3.politiskā mērķa "Ciešāk savienota Eiropa" ieguldījumu priekšnosacījuma "Visaptveroša transporta plānošana atbilstošajā līmenī" izpildi, paredzēts veikt pētījumu par ieguldījumu priekšnosacījumu izpildi visaptverošas transporta plānošanas sistēmas ieviešanai, kas ietvers ieguldījumu kartēšanu un ieguldījumu novērtēšanas metodikas izstrādi. Infrastruktūras multimodālajam kartējumam:
• jāatbilst valsts enerģētikas un klimata plāniem;
• jāietver ieguldījumus TEN-T pamattīklu koridoros saskaņā ar attiecīgiem TEN-T tīkla koridoru plāniem;
• ieguldījumiem jānodrošina pietiekama reģionu un vietējo kopienu savienojamība ārpus TEN-T tīkla un tā mezgliem;
• jāidentificē multimodālo vai pārkraušanas kravu un pasažieru terminālu vajadzības, kas veicina vairākveidu pārvadājumus;
• jāņem vērā ceļu satiksmes drošības risku novērtējumu kopsavilkums saskaņā ar spēkā esošajām valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijām, un risku skarto ceļu posmu kartēšanu un prioritāšu piešķiršanu attiecīgajiem ieguldījumiem;
• jāņem vērā informāciju par finansējuma resursiem, kas atbilst plānotajiem ieguldījumiem un kas nepieciešami esošo un plānoto ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanai.
Transporta infrastruktūras kartējums ļautu visaptveroši pārskatīt satiksmes infrastruktūru, savukārt metodika būs papildu atbalsta instruments transporta politikas un investīciju stratēģijas plānošanā, kas ļautu izstrādāt jaunus politikas scenārijus un novērtēt un plānot ieguldījumu ietekmi uz transporta plūsmām, savienotajiem mobilitātes risinājumiem, klimata plāniem un satiksmes drošību valstī kopumā.
Pētījumi transporta nozarē
Pamatnostādņu izstrādi pamato vairāku pētījumu rezultāti:
- Pētījums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu ieviešanu scenārijiem, 2018 (pasūtītājs: Satiksmes ministrija, izpildītājs: SIA PricewaterhouseCoopers)10;
- Noslēguma izvērtējums "ES fondu ieguldījumu izvērtēšana transporta nozares attīstībā 2007.–2013. gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana", 2018 (pasūtītājs: Finanšu ministrija, izpildītājs: SIA CSE COE)11;
- Izpēte par inteliģento transporta sistēmu (ITS) ieviešanu Latvijas autotransporta jomā, 2017 (pasūtītājs: VAS "Latvijas Valsts ceļi", izpildītājs: SIA Ernst&Young Baltic)12;
- Visaptverošs pētījums par ceļu satiksmes drošību ietekmējošiem riska faktoriem Rīgas reģionā, 2018 (atbildīgā institūcija: Satiksmes ministrija, izpildītāji: Satiksmes ministrija, Latvijas Valsts policija, VAS "Latvijas Valsts ceļi", Valsts tiesu ekspertīžu birojs, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs)13;
- Transporta nozares loma Latvijas tautsaimniecībā, 2018 (izpildītājs: SIA JAZZ COMMUNICATIONS);
- Pētījums par dzelzceļa infrastruktūras noslodzes palielināšanu un tās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, 2018 (pasūtītājs: VAS "Latvijas dzelzceļš", izpildītājs: SIA PricewaterhouseCoopers);
- Informatīvais ziņojums par esošo ceļu tīkla izvērtējumu, 2018 (VAS "Latvijas Valsts ceļi");
- Sabiedriskā transporta nākotnes koncepcija no 2021. līdz 2030.gdadam, 2019 (izstrādātājs: VSIA "Autotransporta direkcija", Satiksmes ministrija)14;
- Hudenko J. Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras optimālas attīstības modeļu izstrāde un pielietošana. Promocijas darbs. ‒ R.:RTU, 201715;
- Barisa A. Zema oglekļa ceļu transporta politikas modelēšana Latvijā līdz 2030. gadam. Promocijas darbs. ‒ R.:RTU, 201616;
- Visaptverošs pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā, 2019 (pasūtītājs: VAS "Latvijas Valsts ceļi". Izpildītājs: SIA "Enviroprojekts")17;
- Ceļu satiksmes drošības plāna 2017.-2020.gadam ietekmes izvērtējums, 2020 (pasūtītājs: Satiksmes ministrija, izpildītājs: SIA PricewaterhouseCoopers);
- Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību sabiedriskā transporta pieejamības jomā), 2020 (pasūtītājs: Labklājības ministrija, izpildītājs: nodibinājums "Baltic Institute of Social Sciences")18.
Koronavīrusa negatīvā ietekme uz transporta nozari
Straujas Covid-19 izplatības dēļ visā pasaulē, arī Latvijā bija novērojami pirmie saslimšanas gadījumi ar šo vīrusu. Ņemot vērā, ka Pasaules Veselības organizācija 2020.gada 11.martā paziņoja, ka Covid-19 izplatība sasniegusi globālas pandēmijas apmērus, lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību Latvijā, valdība 2020.gada 12.martā izsludināja ārkārtējo situāciju.
Pašreizējā ekonomikas krīze un gaidāmā ekonomikas recesija nav saistīta ar problēmām finanšu tirgos vai ekonomikas nesabalansētību. Cēlonis ir vīrusa izplatība – valstu īstenotie vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi ir tie, kas nobremzē ekonomisko aktivitāti.
Latvijas valdības ieviestie drošības pasākumi un ierobežojumi sakarā ar ārkārtējo situāciju, kā arī pasākumi, ko īsteno citas valstis Covid-19 izplatības ierobežošanai, negatīvi ietekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību, tajā skaitā transporta sektoru: strauji samazinās pieprasījums eksporta tirgos pēc Latvijā saražotajām precēm un pakalpojumiem, notiek pārrāvumi starptautiskajās piegāžu ķēdēs, ir novērojams straujš transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu apjoma kritums, kā arī iekšzemes pieprasījuma kritums. Rezultātā daudzi uzņēmumi ir spiesti sašaurināt ražošanu un pakalpojumu sniegšanu vai sliktākajā gadījumā pārtraukt savu darbību, atlaižot savus darbiniekus. Tas viss kopumā nelabvēlīgi ietekmē gan publisko finanšu stāvokli, jo samazinās nodokļu ieņēmumi un parādās nepieciešamība palielināt valsts atbalstu un sociālos pabalstus, gan situāciju darba tirgū, jo sāk pieaugt bezdarbs un samazinās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi.
Šobrīd ir sarežģīti prognozēt Covid-19 ietekmi uz transporta sektoru, jo būtiska ietekme būs ierobežojošo režīmu ilgumam. Jo ātrāk tiks apturēta vīrusa izplatība un tiks atcelti ierobežojumi, jo ātrāk sāks atveseļoties ekonomika.
Iespējamie plānotās politikas ietekmējošie faktori
Transportā pieaug nozīme jaunajām tehnoloģijām, inovācijām un digitalizācijai, Latvija ir apņēmusies sasniegt ambiciozus klimata politikas mērķus, uzlabot mobilitātes iespējas. Līdzās jau esošajiem infrastruktūras un drošības nodrošināšanas izaicinājumiem, tie kļūst par būtiskiem nākamā plānošanas perioda izaicinājumiem transporta nozarē, kuru īstenošanu gan negatīvi (-), gan pozitīvi (+) var ietekmēt vairāki faktori:
• vecs autoparks, kurā dominē ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmi transportlīdzekļi ( - );
• pieaugošs privāto transportlīdzekļu un arvien mazāks sabiedriskā transporta lietojums ( - );
• nenozīmīgs AER t.sk., elektroenerģijas patēriņš transportā ( - );
• transporta infrastruktūras sinerģija ar informācijas tehnoloģiju risinājumiem un to drošība, lai panāktu, ka transporta sistēma ir orientēta uz lietotāju un viedie transporta pakalpojumi kļūst par ikviena iedzīvotāja ikdienas sastāvdaļu ( + );
• transporta infrastruktūras uzlabošana, t.sk., lielo infrastruktūras projektu ieviešana ( + );
• transporta nozares konkurētspējas un produktivitātes palielināšana, t.sk., uzlabojot cilvēkresursu kvalitāti un darba organizāciju ( + );
• nepietiekams transporta infrastruktūras attīstībai pieejamais investīciju apjoms ( - );
• ģeopolitiskā situācija (+/-);
• ekonomikas izaugsmes temps (+/-).
Rīcības un pasākumi transporta nozarē
Sabiedriskais transports
Aktuālās tendences rāda, ka pieaug privāto transportlīdzekļu izmantošana, bet sabiedriskā transporta popularitāte būtiski nepieaug. Uz 2020.gada 1.novembri Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu skaits bija 985011, no kuriem 75,3% bija vieglie auto transportlīdzekļi. Savukārt reģistrēto vieglo automobiļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2020. gada beigās bija aptuveni 390 automobiļi un pēdējo gadu tendences rāda, ka skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un paātrinot klimata pārmaiņas. Viens no izplatītākajiem iemesliem, kāpēc cilvēki neizmanto sabiedrisko transportu, ir iedzīvotāju rīcībā esošais privātais vai darba automobilis19. Automobiļu lietošanas paradumi ir saistīti ar lietotāju komforta izjūtu, laika ekonomiju, kā arī sabiedriskā transporta tīkla pieejamību. Ja privātā autotransporta lietotājs neuztver sabiedrisko transportu par pietiekoši drošu, ātru un ērtu risinājumu, lai pārvietotos ikdienā, viņš visticamāk turpinās lietot privāto automobili.
Privāto transportlīdzekļu lietojuma samazināšanai primāri nepieciešams pilnveidot sabiedriskā transporta izmantošanas iespējas. Informatīvajā ziņojumā " Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam"20 noteikts, ka iedzīvotāju pārsēšanās no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu veicinās sabiedriskā transporta pakalpojumu nozares attīstību un efektīvāku resursu izmantošanu. Šo mērķi plānots sasniegt, ievērojot šādus četrus reģionālās nozīmes maršrutu tīkla pārzināšanas pamatprincipus:
1) lielāks uzsvars dzelzceļa pārvadājumiem;
2) valsts garantēto pakalpojumu apmēra noteikšana dotējamo maršrutu segmentā;
3) komerciālo/valsts nedotēto maršrutu veidošana;
4) bezmaksas sabiedriskais transports.
Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk pārsēsties no viena sabiedriskā transporta citā, ir nepieciešams risināt jautājumus par vienotas sabiedriskā transporta biļetes ieviešanu. Ir jāattīsta mikromobilitātes iespējas, veicinot velosatiksmes un velo infrastruktūras attīstību, veicinot gājēju infrastruktūras uzlabošanu un kopumā veicināt iedzīvotāju pārvietošanās paradumu maiņu uz videi draudzīgākiem pārvietošanās veidiem. Savukārt, lai sekmētu transporta novirzīšanu no pilsētu centriem, ir jāveicina multimodālo punktu izveide.
Tāpat svarīgs aspekts ir nevienlīdzība sabiedriskā transporta pieejamības jomā. Šķēršļi sabiedriskā transporta pieejamības jomā nereti attiecas uz mazaizsargātiem iedzīvotājiem (piemēram, iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, bezdarbniekiem, iedzīvotājiem ar zemām prasmēm, personām ar invaliditāti un funkcionāliem traucējumiem u.c.), kā arī iedzīvotājiem, kuriem ir neizdevīgs stāvoklis attiecībā uz transporta pieejamību (piemēram, mājsaimniecībā nav privātās automašīnas, lauku teritorijās vai attālinātās teritorijās dzīvojošie u.c.). Lai arī noteikti statistikas dati atspoguļo atsevišķus ar iedzīvotāju mobilitāti saistītus aspektus, tomēr netiek veikta sistemātiska pieejamo statistikas datu analīze dažādos griezumos, kā arī esošie statistikas dati sniedz nepietiekamu priekšstatu par iedzīvotāju mobilitātes vajadzībām. Līdz ar to būtiski ir veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu un sabiedriskā transporta pakalpojumos izmantotās infrastruktūras piekļūstamību, pamatojoties uz regulāru datu analīzi un iedzīvotāju dažādo vajadzību apzināšanu.
Transporta sektora darbību rezultātā radušos SEG emisiju ierobežošana
Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem ES - reģistrēto transportlīdzekļu vidējais vecums uz 01.01.2020 bija 13,94 gadi (vieglajiem auto 14,20 gadi, kravas auto – 11,97 gadi, autobusiem – 12,51 gadi).21
Dīzeļdegviela ir galvenais autotransportā izmantotais energoresurss un tās īpatsvars autotransportā 2019.gadā bija 64,9%.22 Savukārt elektroenerģijas patēriņš transportā bija pavisam neliels – 0,8%. Saskaņā ar CSDD datiem, elektrisko transportlīdzekļu skaits uz 01.10.2020 Latvijā sastādīja aptuveni 0,1%. Tomēr vērtējot elektrisko transportlīdzekļu skaita izmaiņas laika periodā no 01.10.2019 līdz 01.10.2020, secināms, ka elektrisko transportlīdzekļu skaits ir pieaudzis no 661 līdz 1157, kas ir 73% pieaugums gada laikā.23 Viens no cēloņiem dīzeļdegvielas plašajai izmantošanai ir valsts nodokļu politika, kas sekmē dīzeļdegvielas cenas pievilcīgumu iepretim benzīnam.24
Transporta sektora darbības rezultātā radušos SEG emisiju samazināšana galvenokārt ir iespējama samazinot patērēto degvielu (ekonomiskāki dzinēji ar mazāku tilpumu), padarot ilgtspējīgus kravas un pasažieru (sabiedriskos un privātos) pārvadājumus, piemēram, atjauninot izmantoto autoparku, elektrificējot pasažieru (sabiedrisko un privāto) un kravas pārvadāšanā izmantotos transportlīdzekļus, pārejot no fosilās degvielas uz AER vai citiem alternatīvo degvielu veidiem. Veidojot integrētu sabiedrisko transportu un veicinot mikromobilitāti, iedzīvotājiem tiek radīta iespēja pārsēsties no privātajiem uz sabiedriskajiem un/vai videi draudzīgiem transportlīdzekļiem.
Netieša pozitīva ietekme uz SEG emisiju samazināšanu sagaidāma no vairākiem ES līmeņa instrumentiem – prasība nodrošināt noteikta apjoma transporta enerģijas aprites cikla SEG emisiju intensitātes samazinājumu, prasības par CO2 emisijām jauniem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa piemērošanas pēc to radītā CO2 emisijām jaunākiem transportlīdzekļiem, plašāka alternatīvo enerģijas nesēju (elektroenerģija, dabasgāze, ūdeņradis, biodegviela, u.c.) izmantošana transporta līdzekļos, autoceļu infrastruktūras atjaunināšana, Rail Baltica pilnībā elektrificētās dzelzceļa līnijas izbūve, esošā dzelzceļa tīkla elektrifikācija u.c.
Lai turpinātu transporta infrastruktūras tālāku uzlabošanu, turpmākajos gados jāparedz stāvparku (Park&Ride) infrastruktūras attīstība, jāveicina mobilitātes punktu izveide, reģionālo autoceļu tīklu uzlabojumi, specializēto transporta koridoru attīstība, kas radīs pozitīvu efektu transporta plūsmas optimizēšanā, elektrificēšana, mikromobilitātes infrastruktūras veidošana pilsētās u.c. Jāstiprina dzelzceļa loma pasažieru pārvadājumos, nosakot dzelzceļu par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu.
Ceļu satiksmes drošība
Ceļu satiksmes drošības uzlabošana, novēršot CSNg, ievērojami samazinot cietušo un bojāgājušo skaitu, ir liels izaicinājums tuvākajiem gadiem, kura sasniegšanai ir jāveic liels darbs. ES ir pieņēmusi nulles vīzijas ("Vision Zero") un drošas sistēmas pieeju, lai uz Eiropas ceļiem pieliktu punktu letāliem un tādiem negadījumiem, kuros ir smagi cietušie. Arī nacionālā līmenī Ceļu satiksmes drošības plānā nepieciešams izvirzīt pietiekami ambiciozus mērķus ceļu satiksmes drošības uzlabošanai. Pieaugoša loma drošības un drošuma nodrošināšanā transporta nozarē ir digitalizācijai un jaunajām tehnoloģijām.
Digitalizācijas sniegto iespēju izmantošana
Nākotnes izaicinājums ir transporta infrastruktūras sinerģija ar informācijas tehnoloģiju risinājumiem un to drošība, lai panāktu, ka transporta sistēma ir orientēta uz lietotāju un viedie transporta pakalpojumi kļūst par ikviena iedzīvotāja ikdienas sastāvdaļu. Sasaucoties ar vides mērķu sasniegšanu un satiksmes drošības uzlabošanu, transporta nozarē maksimāli nepieciešams izmantot digitalizācijas sniegtās iespējas. To apliecina arī Eiropas Komisijas ziņojumā "Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija - liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos"25 paustais mērķis – ar 2019.gadu sākt izmantot intelektiskās transporta sistēmas. Svarīgi ir ieviest ITS Direktīvas un no tās izrietošajām regulām prasības attiecībā uz Transprta nozares informācijas nacionālā (valsts) piekļuves punkta izveidi, uz ko norādīts arī izpētē par inteliģento transporta sistēmu ieviešanu Latvijas autotransporta jomā26. Lai iedzīvotājiem būtu ērtāk pārsēsties no viena sabiedriskā transporta citā, ir nepieciešams risināt jautājumus par vienotas sabiedriskā transporta biļetes ieviešanu.
Konkurētspējīga transporta un loģistikas infrastruktūra un pakalpojumi
Tranzīta pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšanai liela nozīme ir dzelzceļa un ostu infrastruktūras kvalitātei. Vienlaikus, ņemot vērā ES uzstādījumus, būtiski ir attīstīt videi draudzīgu infrastruktūru. Tāpat svarīgi ir nodrošināt koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību starptautiskā tirgū un Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA.
Transporta infrastruktūras uzlabošana
Transporta infrastruktūras tīkls valstī ir pietiekams un tas var nodrošināt mobilitāti iekšzemē un starptautisko sasniedzamību, taču būtiska ir šī tīkla kvalitāte (primāri) un ilgtspējīga attīstība. Transporta infrastruktūra, kas nodrošina teritoriāli vienmērīgu sasniedzamību un kvalitatīvu, ilgtspējīgu iekšējo mobilitāti, ir stratēģiski nozīmīgs saimnieciskās darbības un apdzīvotības resurss reģionos. Daudzu tautsaimniecības sektoru veiksmīga darbība ir atkarīga no transporta pakalpojumu nepārtrauktības. Tādēļ būtisks atbalsta faktors līdzsvarotai teritoriju attīstībai ir transporta infrastruktūras nodrošināšana, reģionu nomales iekļaujot nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru ekonomikas ietekmes zonās, atjaunojot sliktā stāvoklī esošos ceļu tīklu posmus un uzlabojot dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti (paaugstinot infrastruktūras pieļaujamo ātrumu) efektīvu starpreģionu savienojumu veidošanai.27
Autoceļu tehniskais stāvoklis, vērtējot kā valsts, tā pašvaldību autoceļus un pašvaldību ielas, daudzviet ir neapmierinošs un neatbilst ekonomiskas, drošas, komfortablas un videi draudzīgas satiksmes vajadzībām. 2019. gadā aptuveni 37% valsts autoceļu ar asfalta segumu ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. Aptuveni 51% autoceļu ar grants segumu ir sliktā stāvoklī. Nepietiekama finansējuma apstākļos lielāko daļu pasākumu un aktivitāšu, lai uzlabotu valsts autoceļu stāvokli, nebūs iespējams īstenot, kā rezultātā prognozējama autoceļu tīkla vērtības samazināšanās, turpinot pieaugt sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo autoceļu īpatsvaram valsts autoceļu tīklā.
Dzelzceļa infrastruktūras stāvoklis vērtējams kā labs. Atsevišķas tehniska rakstura problēmas gan ir vairākos dzelzceļa mezglos, kurām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Veicot pakāpenisku dzelzceļa galvenā tīkla elektrifikāciju un esošo līniju modernizāciju, tiktu veicināta videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana un paaugstināta Latvijas dzelzceļa tranzīta koridora starptautiskā konkurētspēja. Attīstot dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu būtiska ir dzelzceļa staciju un pieturas punktu modernizēšana, kur uzbūvēti paaugstinātie peroni un nodrošinātas piekļūstamības prasības.
Šobrīd turpinās Rail Baltica projekta īstenošana, t.sk., attīstot Rīgu kā TEN-T tīklā integrētu multimodālā transporta mezglu, veidojot vienotu sasaisti ar Rīgas dzelzceļa staciju, lidostu un autoostu un veicinot Rail Baltica integrēšanu esošajā sabiedriskā transporta tīklā, līdz ar to izmantojot iespēju kļūt par reģiona galveno Eiropas platuma (1435 mm) un 1520 mm platuma sliežu krustpunktu un tādējādi – vienu no reģiona nozīmīgākajiem transporta mezgliem, vienlaikus uzlabojot transporta sistēmas efektivitāti. Rail Baltica projekts ir iekļauts ES prioritāro transporta tīklu sarakstā, iezīmēts visās Eiropas transporta attīstības kartēs un iegūst aizvien lielāku lomu Baltijas valstu drošības garantiju stiprināšanā. Trases un ar to saistītās infrastruktūras projektēšanu plānots pabeigt līdz 2023. gada oktobrim, būvniecības posms ir atkarīgs no pieejamā finansējuma.
Līdz Covid-19 izraisītajai pandēmijai sekmīgi bija attīstījusies aviācijas nozare. 2019. gadā nacionālais pārvadātājs AS "Air Baltic Corporation" pirmo reizi tās pastāvēšanas laikā apkalpoja vairāk nekā 5 miljonus pasažieru, kas ir par 22% vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" apkalpotais pasažieru skaits 2019. gadā sasniedza 7,8 miljonus, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2018. gadā, tādējādi nostiprinot Rīgas kā reģionālā gaisa satiksmes centra pozīcijas un veicinot lidostas "Rīga" kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību. Turpina pieaugt pieprasījums pēc AS "Air Baltic Corporation" regulārajiem lidojumiem maršrutā Liepāja – Rīga – Liepāja, kas ir nozīmīgi reģiona sasniedzamības nodrošināšanai, kā arī veicina reģiona ekonomisko attīstību. Liepājas lidosta 2019. gadā ir apkalpojusi 14 082 pasažierus, (tajā skaitā regulārajā satiksmē 13 835 pasažierus, kas ir par 48,5% vairāk nekā 2018. gadā).
Tomēr uz aviācijas nozari būtisku negatīvu iespaidu atstājusi un turpina atstāt Covid-19 izplatība visā pasaulē, kas rezultējas ar starptautisko un iekšzemes pasažieru pārvadāšanas ierobežojumiem, kas ietekmē arī aviopārvadājumus. Covid-19 ietekmes apmēri būs atkarīgi no ierobežojošo režīmu ilguma un citiem faktoriem.
Pētniecība un attīstība (P&A), izglītība
Līdz šim pētniecības un inovācijas attīstīšana transporta nozarē notikusi fragmentēti un ierobežotos apmēros. No Latvijas kopējiem izdevumiem P&A, kas 2018. gadā bija 186,2 milj. EUR jeb 0,64% no IKP, transporta un loģistikas nozarē tika ieguldīti aptuveni 7,4%.
Latvijas P&A sistēma ir pārlieku atkarīga no ES struktūrfondu pieejamības (39% no P&A finansējuma 2014. - 2018.gadā tika nodrošināti no ārvalstu (galvenokārt ES fondu) avotiem) un ar to saistītās cikliskās svārstības nenodrošina stabilu un ilgtspējīgu pētniecības procesu nepārtrauktību, līdz ar to ir būtiski palielināt valsts budžeta un uzņēmumu, t.sk. valsts kapitālsabiedrību, ieguldījumu apjomu P&A.
P&A attīstīšana ir nepieciešama, lai radītu jaunas zināšanas, datus, idejas un tehnoloģiskos risinājumus, kā arī speciālistus transporta nozares attīstībai, jo nodrošinot pasūtījumu pētniecībai tiek attīstīts P&A cilvēkkapitāls, kas vienlaikus veido arī akadēmisko personālu, no kura kompetencēm, profesionālās un pētniecības pieredzes ir atkarīga studiju un izglītības kvalitāte.
Lai veicinātu mērķtiecīgu P&A attīstību transporta nozarē nepieciešams attīstīt sadarbību starp politikas veidotājiem, nozaru uzņēmumiem un organizācijām un zinātniskajām institūcijām, nodefinējot nacionālās prioritātes pētniecībai transporta jomā, kurām ilgtermiņā būtu nepieciešams rast finansējumu.
1 Eiropas Revīzijas palāta, 2018. Preses relīze: Ceļā uz veiksmīgu transporta nozari Eiropas Savienībā: risināmās problēmas. https://www.eca.europa.eu/Lists/ECADocuments/INLR_TRANSPORT/INLR_TRANSPORT_LV.pdf
2 http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40484149
3 Transporta nozares loma Latvijas tautsaimniecībā, 2018 (SIA JAZZ COMMUNICATIONS)
4 Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plānus 2021.-2030. gadam. https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam
5 Centrālā statistikas pārvalde. Statistika: Latvijas energobilance 2019. gadā. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/vide-energetika/energetika/meklet-tema/429-latvijas-energobilance-2019-gada
6 LATVIA’S NATIONAL INVENTORY REPORT
1990 – 2018.
https://www.meteo.lv/lapas/sagatavotie-un-iesniegtie-zinojumi?&id=1153&nid=393
7 LR Satiksmes ministrija, 2017. Informatīvais ziņojums: Transporta attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam starpposma izvērtējums. http://polsis.mk.gov.lv/documents/4607
8 Latvijas nacionālais attīstības plāns
2021.-2027. gadam
https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
9 Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu priekšlikums
10 Satiksmes ministrija, 2018. Pētījums par Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvas 2014/94/ES par alternatīvo degvielu ieviešanu scenārijiem. http://petijumi.mk.gov.lv/node/2933
11 LR Finanšu ministrija. Finanšu ministrijas pasūtītie pētījumi no ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējuma. https://www.esfondi.lv/izvertejumi-1
12 Izpētes rezultāti iekļauti Satiksmes ministrijas konceptuālajā ziņojumā "Par intelektisko transporta sistēmu ieviešanu Latvijas autotransporta jomā un to saskarnēm ar citiem transporta veidiem". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/316187-par-konceptualo-zinojumu-par-intelektisko-transporta-sistemu-ieviesanu-latvijas-autotransporta-joma-un-to-saskarnem-ar-citiem
13 Pētījums prezentēts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē 2018.gada 20.septembrī. Prezentācija pieejama: http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_7634_1.___20.09.2018.CSDPetijums-2016CSNg-Prezentacija-CSDP-SEDEI.pdf
14 LR Satiksmes ministrija, 2019.
Informatīvais ziņojums: Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta
pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam.
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473219&mode=mk&date=2019-06-04
15 Hudenko, J. 2017. Publiskās
lietošanas dzelzceļa infrastruktūras optimālās attīstības modeļu izstrāde un
pielietošana. Rīga, Rīgas Tehniskā universitāte.
https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_0_justnas_hudenko_promocijas_darba_kopsavilkums.pdf
16 Barisa, A. 2016. Zema oglekļa
ceļu transporta politikas modelēšana Latvijā līdz 2030.gadam. Rīga, Rīgas
Tehniskā universitāte.
https://www.rtu.lv/writable/public_files/Aigas_Barisas_promocijas_darba_kopsavilkums.pdf
17 Pētījums par velosatiksmi un
velosatiksmes infrastruktūru nacionālā mērogā. 2019.
http://veloplans.lv/wp-content/uploads/2017/08/Velo-petijums_15012020.pdf
18 Ikgadējs nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanas rīcībpolitikas izvērtējums (t.sk. izvērtējums par nevienlīdzību sabiedriskā transporta pieejamības jomā), 2020. http://petijumi.mk.gov.lv/node/3245
19 Pētījumu centra SKDS aptaujas, 2017–2019
20 LR Satiksmes ministrija, 2019.
Informatīvais ziņojums: Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta
pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam.
http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40473219&mode=mk&date=2019-06-04
21 VAS "Ceļu satiksmes drošības
direkcija". Transportlīdzekļu vidējais vecums.
https://www.csdd.lv/transportlidzekli/registreto-transportlidzeklu-skait
22 Centrālā statistikas pārvalde, 2020. Latvijas energobilance 2019.gadā. https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/vide-energetika/energetika/meklet-tema/429-latvijas-energobilance-2019-gada
23 VAS "Ceļu satiksmes drošības
direkcija".
https://www.csdd.lv/transportlidzekli/registreto-transportlidzeklu-skait
24 Latvijas Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam. https://likumi.lv/ta/id/312423-par-latvijas-nacionalo-energetikas-un-klimata-planu-20212030-gadam
25 Izpētes rezultāti iekļauti Satiksmes ministrijas ziņojumā "Informatīvais ziņojums par inteliģento transporta sistēmu ieviešanu Latvijas autotransporta jomā un to saskarnēm ar citiem transporta veidiem", ko plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē līdz 06.06.2019.
26 Eiropas Komisija, 2016. Komisijas paziņojums
Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un
Reģionu komitejai: Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija
- liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos.
COM(2016) 766 final.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0766&from=LV
27 Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021-2027. gadam. https://www.pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/NAP2027_apstiprin%C4%81ts%20Saeim%C4%81_1.pdf
Satiksmes ministrs T. Linkaits
Transporta attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam
5. pielikums
Kopsavilkums par pamatnostādnēs iekļauto uzdevumu un pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu
euro
Uzdevums/Pasākums |
Plānotais finansējums |
Nepieciešamais papildus finansējums |
PIEZĪMES |
|||||||
2021 |
2022 |
2023 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
||
FINANSĒJUMS KOPĀ |
310 476 969 |
429 490 444 |
210 728 321 |
539 053 725 |
883 314 667 |
694 617 635 |
858 840 506 |
986 758 884 |
572 623 988 |
|
Pašvaldību budžets |
15 600 |
0 |
0 |
344 000 |
420 000 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
|
Privātais sektors |
14 607 460 |
17 036 318 |
15 142 289 |
11 542 500 |
12 992 276 |
57 588 336 |
60 779 282 |
88 641 788 |
35 279 580 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
2 709 770 |
2 807 584 |
2 228 538 |
1 720 000 |
9 340 000 |
21 108 250 |
33 693 250 |
31 278 250 |
11 593 250 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
293 144 139 |
409 646 542 |
193 357 494 |
525 447 225 |
860 562 391 |
615 746 049 |
764 192 974 |
866 663 846 |
525 576 158 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
216 901 039 |
245 303 505 |
137 403 488 |
57 931 607 |
266 579 561 |
89 278 018 |
103 031 480 |
107 512 470 |
65 511 295 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
76 243 100 |
164 343 037 |
55 954 006 |
467 515 618 |
593 982 830 |
526 468 031 |
661 161 494 |
759 151 376 |
460 064 863 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
216 901 039 |
245 303 505 |
137 403 488 |
57 931 607 |
266 579 561 |
89 278 018 |
103 031 480 |
107 512 470 |
65 511 295 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
76 243 100 |
164 343 037 |
55 954 006 |
461 020 618 |
587 487 830 |
519 973 031 |
654 666 494 |
757 641 376 |
458 554 863 |
|
21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
6 495 000 |
6 495 000 |
6 495 000 |
6 495 000 |
1 510 000 |
1 510 000 |
|
1.RĪCĪBAS VIRZIENS: Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla ar dzelzceļu kā sabiedriskā transporta "mugurkaulu" attīstība | ||||||||||
Finansējums kopā |
149 171 776 |
93 142 464 |
102 404 951 |
146 255 772 |
236 833 436 |
116 854 769 |
96 346 049 |
68 576 278 |
60 419 882 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
1 722 498 |
1 983 509 |
842 289 |
0 |
1 250 000 |
2 788 336 |
3 805 472 |
5 228 098 |
4 429 580 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
2 271 570 |
2 469 784 |
2 228 538 |
0 |
3 750 000 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
145 177 708 |
88 689 171 |
99 334 124 |
146 255 772 |
231 833 436 |
112 565 683 |
91 039 827 |
61 847 430 |
54 489 552 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
115 086 118 |
42 880 118 |
43 380 118 |
57 781 607 |
106 469 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
30 091 590 |
45 809 053 |
55 954 006 |
88 474 165 |
125 363 930 |
112 478 177 |
90 952 321 |
61 759 924 |
54 402 046 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
115 086 118 |
42 880 118 |
43 380 118 |
57 781 607 |
106 469 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
30 091 590 |
45 809 053 |
55 954 006 |
88 474 165 |
125 363 930 |
112 478 177 |
90 952 321 |
61 759 924 |
54 402 046 |
|
1.1. uzdevums: Stiprināt dzelzceļa lomu sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanā | ||||||||||
Finansējums kopā |
32 418 992 |
48 595 680 |
57 358 167 |
1 100 000 |
14 788 750 |
16 289 836 |
18 806 972 |
23 229 598 |
19 067 330 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
1 722 498 |
1 983 509 |
842 289 |
0 |
1 250 000 |
2 788 336 |
3 805 472 |
5 228 098 |
4 429 580 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
2 271 570 |
2 469 784 |
2 228 538 |
0 |
3 750 000 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
28 424 924 |
44 142 387 |
54 287 340 |
1 100 000 |
9 788 750 |
12 000 750 |
13 500 750 |
16 500 750 |
13 137 000 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
588 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
28 424 924 |
44 142 387 |
54 287 340 |
1 100 000 |
9 200 750 |
12 000 750 |
13 500 750 |
16 500 750 |
13 137 000 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
588 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
28 424 924 |
44 142 387 |
54 287 340 |
1 100 000 |
9 200 750 |
12 000 750 |
13 500 750 |
16 500 750 |
13 137 000 |
|
1.1.1. pasākums: Modernizēt dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, t.sk. uzlabot piekļūstamību un drošību, kā arī palielināt vilcienu pārvietošanās ātrumu*⁑ | ||||||||||
Finansējums kopā |
29 370 456 |
44 853 397 |
54 460 245 |
0 |
6 000 000 |
10 500 000 |
12 000 000 |
15 000 000 |
11 636 250 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (LDz) |
1 256 318 |
1 220 010 |
440 659 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
28 114 138 |
43 633 387 |
54 019 586 |
0 |
6 000 000 |
10 500 000 |
12 000 000 |
15 000 000 |
11 636 250 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|||
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Līdz 2027.gadam papildus nepieciešamais valsts budžeta finansējums 37 656 250 EUR. Tā apstiprināšana skatāma atbilstoši 2016.gada 21.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.404 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti" 6.2.1.2.pasākuma "Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un izbūve" īstenošanas noteikumi" grozījumu virzībai. |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
28 114 138 |
43 633 387 |
54 019 586 |
0 |
6 000 000 |
10 500 000 |
12 000 000 |
15 000 000 |
11 636 250 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 507. Pasākumā ir iekļauti divu plānošanas periodu projekti, proti, ES fondu periods 2014-2020, kura ietvaros projekti tiks pabeigti līdz 2023.gada beigām un ES fondu periods 2021-2027, kura ietvaros projekti tiks uzsākti ar 2023.gadu. Finansējuma piesaiste plānota arī ANM plāna ietvaros. |
Informatīvi |
|
|
||||||||
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
28 114 138 |
43 633 387 |
54 019 586 |
0 |
6 000 000 |
10 500 000 |
12 000 000 |
15 000 000 |
11 636 250 |
|
1.1.2. pasākums: Attīstīt jaunus dzelzceļa reģionālos pasažieru maršrutus | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
288 336 |
805 472 |
1 728 098 |
2 179 580 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (PV) |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
288 336 |
805 472 |
1 728 098 |
2 179 580 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1.1.3. pasākums: Projektēt un izbūvēt Rail Baltica reģionālās stacijas, integrējot dzelzceļa līniju Rail Baltica esošajā valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta maršrutu tīklā | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
1 100 000 |
2 288 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Nepieciešamais finansējums par reģionālo staciju būvniecību un Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrācijas iekļaušanu esošajā valsts un pašvaldību sabiedriskā transporta tīklā tiks sniegts tikai pēc Rail Baltica reģionālo staciju būvprojektu izstrādes un atbilstoši Rail Balitica projekta progresam. Plānotās izmaksas (atbilstoši CEF6 finansēšanas līgumiem) uzrādītas iekļaujot nac.līdzfinansējumu. PVN tiek finansēts no Valsts budžeta, jo nav iekļauts Rail Baltica projekta attiecināmajās izmaksās. Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 572 |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
1 100 000 |
2 288 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
588 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
1 100 000 |
1 700 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|||
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
588 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
1 100 000 |
1 700 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1.1.4. pasākums: Atjaunot datu pārraides pamattīklu un paplašināt funkcijas, nodrošinot vilcienu kustības vadību un citus dzelzceļa tehnoloģiskos procesus dzelzceļa stacijās, parkos, posmos un citos objektos* | ||||||||||
Finansējums kopā |
776 966 |
1 272 499 |
669 384 |
0 |
5 000 000 |
4 000 750 |
4 500 750 |
5 000 750 |
3 750 750 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (LDz) |
466 180 |
763 499 |
401 630 |
0 |
1 250 000 |
2 500 000 |
3 000 000 |
3 500 000 |
2 250 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
310 786 |
509 000 |
267 754 |
0 |
3 750 000 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
||||||
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
310 786 |
509 000 |
267 754 |
0 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumiem Nr. 554 un Nr. 555. Plānota arī ārvalstu finanšu instrumentu piesaiste, ja tāda būs iespējama. Papildus nepieciešami 29 996 250 EUR |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
310 786 |
509 000 |
267 754 |
0 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
1 500 750 |
|
1.2. uzdevums: Uzlabot reģionālo sasniedzamību un piekļuvi TEN-T autoceļiem | ||||||||||
Finansējums kopā |
114 706 000 |
42 500 000 |
43 000 000 |
129 559 478 |
192 653 478 |
55 709 478 |
40 709 478 |
28 651 496 |
28 651 496 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
114 706 000 |
42 500 000 |
43 000 000 |
129 559 478 |
192 653 478 |
55 709 478 |
40 709 478 |
28 651 496 |
28 651 496 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
114 706 000 |
42 500 000 |
43 000 000 |
57 700 000 |
105 794 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
71 859 478 |
86 859 478 |
55 709 478 |
40 709 478 |
28 651 496 |
28 651 496 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
114 706 000 |
42 500 000 |
43 000 000 |
57 700 000 |
105 794 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
71 859 478 |
86 859 478 |
55 709 478 |
40 709 478 |
28 651 496 |
28 651 496 |
|
1.2.1. pasākums: Pārbūvēt valsts reģionālos autoceļus, stiprināt virsmas nestspēju, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu* | ||||||||||
Finansējums kopā |
22 800 000 |
42 500 000 |
43 000 000 |
69 757 982 |
12 057 982 |
12 057 982 |
12 057 982 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
22 800 000 |
42 500 000 |
43 000 000 |
69 757 982 |
12 057 982 |
12 057 982 |
12 057 982 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
22 800 000 |
42 500 000 |
43 000 000 |
57 700 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Pasākuma izpildei līdz 2027.gadam nepieciešami 400 000 000 EUR. |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
12 057 982 |
12 057 982 |
12 057 982 |
12 057 982 |
0 |
0 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 506. Iekļaujot nac.līdzfinansējumu 15 % apmērā |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
22 800 000 |
42 500 000 |
43 000 000 |
57 700 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
2022.gadam atbalstīts papildu finansējums 57 700 000 EUR saskaņā ar MK 24.09.2021. sēdes prot. Nr.63 1.§ 2.punktu Satiksmes ministrijas PP "Valsts reģionālo autoceļu pārbūve un atjaunošana". |
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
12 057 982 |
12 057 982 |
12 057 982 |
12 057 982 |
0 |
0 |
|
1.2.2. Uzdevums: Pārbūvēt un atjaunot valsts reģionālās un vietējās nozīmes autoceļus administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai⁑ | ||||||||||
Finansējums kopā |
91 906 000 |
0 |
0 |
31 150 000 |
151 944 000 |
15 000 000 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
91 906 000 |
0 |
0 |
31 150 000 |
151 944 000 |
15 000 000 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
91 906 000 |
0 |
0 |
|
105 794 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
2021.gada plānotais finansējums atbilstoši MK 2021. gada 22. marta rīkojumam Nr. 182 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" un MK 2021. gada 9. aprīļa rīkojumam Nr. 237 "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
31 150 000 |
46 150 000 |
15 000 000 |
0 |
0 |
0 |
Atbilstoši ANM plānam - Investīcija 3.1.1.1.i |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
91 906 000 |
0 |
0 |
|
105 794 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
31 150 000 |
46 150 000 |
15 000 000 |
0 |
0 |
0 |
|
1.2.3. pasākums: Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu* | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumiem Nr. 537., 538., 539. Iekļaujot nac.līdzfinansējumu 15 % apmērā |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
28 651 496 |
|
1.3. uzdevums: Attīstīt sabiedriskā transporta pakalpojumus un nodrošināt nozares atvērto datu pieejamību | ||||||||||
Finansējums kopā |
2 046 784 |
2 046 784 |
2 046 784 |
15 596 294 |
29 391 208 |
44 855 455 |
36 829 599 |
16 695 184 |
12 701 056 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
2 046 784 |
2 046 784 |
2 046 784 |
15 596 294 |
29 391 208 |
44 855 455 |
36 829 599 |
16 695 184 |
12 701 056 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
380 118 |
380 118 |
380 118 |
81 607 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 666 666 |
1 666 666 |
1 666 666 |
15 514 687 |
29 303 702 |
44 767 949 |
36 742 093 |
16 607 678 |
12 613 550 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
380 118 |
380 118 |
380 118 |
81 607 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 666 666 |
1 666 666 |
1 666 666 |
15 514 687 |
29 303 702 |
44 767 949 |
36 742 093 |
16 607 678 |
12 613 550 |
|
1.3.1. pasākums: Izveidot mobilitātes punktus*⁑ | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
15 514 687 |
29 303 702 |
44 767 949 |
36 742 093 |
16 607 678 |
12 613 550 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
15 514 687 |
29 303 702 |
44 767 949 |
36 742 093 |
16 607 678 |
12 613 550 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
15 514 687 |
29 303 702 |
44 767 949 |
36 742 093 |
16 607 678 |
12 613 550 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumiem Nr. 568 un Nr.570., iekļaujot nac.līdzfinansējumu 15 % apmērā. Papildus iekļauj ANM plāna pasākumu 1.1.1.2.i. Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
15 514 687 |
29 303 702 |
44 767 949 |
36 742 093 |
16 607 678 |
12 613 550 |
|
1.3.2. pasākums: Izveidot un uzturēt transporta nozares informācijas nacionālo (valsts) piekļuves punktu | ||||||||||
Finansējums kopā |
1 960 784 |
1 960 784 |
1 960 784 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
1 960 784 |
1 960 784 |
1 960 784 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
294 118 |
294 118 |
294 118 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
No 2024.gada piekļuves punkta uzturēšanai ik gadu nepieciešami 588 235 EUR |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 666 666 |
1 666 666 |
1 666 666 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
2014.-2020.g. plānošanas perioda ietvaros |
Informatīvi | ||||||||||
Sadalījumā pa budžeta resoriem | ||||||||||
17. Satiksmes ministrija | ||||||||||
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
294 118 |
294 118 |
294 118 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 666 666 |
1 666 666 |
1 666 666 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1.3.3. pasākums: Nodrošināt statiskus un dinamiskus maršrutu un satiksmes datus | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
No 2024.gada pasākuma izpildei ik gadu nepieciešami 390 000 EUR |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1.3.4. pasākums: Ieviest vienotu sabiedriskā transporta biļešu sistēmu, (t.sk. reģionālajiem autobusu pārvadājumiem, integrācija ar vilcienu biļešu sistēmu) | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
81 607 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
81 607 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
81 607 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
81 607 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
87 506 |
Atbalstīts papildu finansējums saskaņā ar MK 24.09.2021. sēdes prot. Nr.63 1.§ 2.punktu Satiksmes ministrijas PP "Vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas uzturēšana" 2022.gadam 81 607 EUR un 2023.gadam un turpmāk ik gadu 87 506 EUR. |
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
1.3.5. pasākums: Ieviest braukšanas maksas atvieglojumu saņēmēju elektroniskās identifikācijas un uzskaites sistēmu | ||||||||||
Finansējums kopā |
86 000 |
86 000 |
86 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
86 000 |
86 000 |
86 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
86 000 |
86 000 |
86 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Pasākuma izpildei ik gadu nepieciešami 86 000 EUR |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
86 000 |
86 000 |
86 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2. RĪCĪBAS VIRZIENS: Starptautiskās savienojamības uzlabošana | ||||||||||
Finansējums kopā |
148 396 608 |
204 614 890 |
60 080 465 |
351 479 542 |
583 270 860 |
477 816 928 |
644 267 148 |
702 132 163 |
436 514 947 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
11 059 962 |
12 022 809 |
11 050 000 |
0 |
0 |
40 000 000 |
40 000 000 |
19 000 000 |
12 000 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
137 336 646 |
192 592 081 |
49 030 465 |
351 479 542 |
583 270 860 |
437 816 928 |
604 267 148 |
683 132 163 |
424 514 947 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
92 861 336 |
75 503 097 |
49 030 465 |
0 |
157 552 821 |
85 105 306 |
99 382 300 |
99 796 229 |
57 941 160 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
44 475 310 |
117 088 984 |
0 |
351 479 542 |
425 718 039 |
352 711 622 |
504 884 848 |
583 335 934 |
366 573 787 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
92 861 336 |
75 503 097 |
49 030 465 |
0 |
157 552 821 |
85 105 306 |
99 382 300 |
99 796 229 |
57 941 160 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
44 475 310 |
117 088 984 |
0 |
351 479 542 |
425 718 039 |
352 711 622 |
504 884 848 |
583 335 934 |
366 573 787 |
|
2.1. uzdevums: Turpināt Rail Baltica projekta īstenošanu | ||||||||||
Finansējums kopā |
108 704 167 |
140 401 456 |
0 |
348 879 542 |
579 889 610 |
420 488 445 |
502 751 125 |
505 136 140 |
263 971 222 |
Finansējums var tikt precizēts atbilstoši Rail Baltica projekta progresam. Plānotās izmaksas uzrādītas iekļaujot nacionālo līdzfinansējumu. PVN tiek finansēts no Valsts budžeta, jo nav iekļauts Rail Baltica projekta attiecināmajās izmaksās. Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 572 |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
108 704 167 |
140 401 456 |
0 |
348 879 542 |
579 889 610 |
420 488 445 |
502 751 125 |
505 136 140 |
263 971 222 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
67 067 728 |
27 125 057 |
0 |
0 |
157 552 821 |
71 158 073 |
85 435 067 |
85 848 996 |
43 993 927 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
41 636 439 |
113 276 399 |
0 |
348 879 542 |
422 336 789 |
349 330 372 |
417 316 058 |
419 287 144 |
219 977 295 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
67 067 728 |
27 125 057 |
0 |
0 |
157 552 821 |
71 158 073 |
85 435 067 |
85 848 996 |
43 993 927 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
41 636 439 |
113 276 399 |
0 |
348 879 542 |
422 336 789 |
349 330 372 |
417 316 058 |
419 287 144 |
219 977 295 |
|
2.1.1. pasākums: Attīstīt Rīgu un Rīgas metropoles areāla teritoriju kā TEN-T tīklā integrētu multimodālu transporta mezglu, īstenojot pilsētas transporta un publiskās infrastruktūras pārkārtojumus | ||||||||||
Finansējums kopā |
108 704 167 |
140 401 456 |
0 |
255 141 118 |
488 851 900 |
350 237 670 |
350 237 670 |
350 237 671 |
234 412 265 |
Finansējums var tikt precizēts atbilstoši Rail Baltica projekta progresam (aprēķinos iekļautas plānotās izmaksas, kas saistītas ar Rīgas centrālās stacijas un Rīgas startpautiskās lidostas būvniecību un projektēšanu, kā arī Rīgas centra multimodālā transporta mezgla integrēšanas finanšu aplēses). Plānotās izmaksas uzrādītas iekļaujot nac.līdzfinansējumu. PVN tiek finansēts no Valsts budžeta, jo nav iekļauts Rail Baltica projekta attiecināmajās izmaksās. Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 572 |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
108 704 167 |
140 401 456 |
0 |
255 141 118 |
488 851 900 |
350 237 670 |
350 237 670 |
350 237 671 |
234 412 265 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
67 067 728 |
27 125 057 |
0 |
|
129 122 755 |
60 785 050 |
60 785 050 |
60 785 050 |
40 683 120 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
41 636 439 |
113 276 399 |
0 |
255 141 118 |
359 729 145 |
289 452 620 |
289 452 620 |
289 452 621 |
193 729 145 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
67 067 728 |
27 125 057 |
0 |
|
129 122 755 |
60 785 050 |
60 785 050 |
60 785 050 |
40 683 120 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
41 636 439 |
113 276 399 |
0 |
255 141 118 |
359 729 145 |
289 452 620 |
289 452 620 |
289 452 621 |
193 729 145 |
|
2.1.2. pasākums: Īstenot Salaspils intermodālā kravu pārkraušanas termināļa attīstību, nosakot pārvaldības modeli, piesaistot operatoru, uzsākot būvniecību un nodrošinot konkurētspējīgu attīstību sasaistē ar kaimiņvalstīm un citiem transporta veidiem Latvijā | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
12 386 747 |
14 398 411 |
15 098 074 |
97 102 194 |
97 775 581 |
0 |
Finansējums var tikt precizēts atbilstoši Rail Baltica projekta progresam, PVN tiek finansēts no Valsts budžeta, jo nav iekļauts Rail Baltica projekta attiecināmajās izmaksās. Plānotās izmaksas uzrādītas iekļaujot nac.līdzfinansējumu. Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 572 |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
12 386 747 |
14 398 411 |
15 098 074 |
97 102 194 |
97 775 581 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
4 648 664 |
2 620 327 |
16 852 447 |
16 969 316 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
12 386 747 |
9 749 747 |
12 477 747 |
80 249 747 |
80 806 265 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
4 648 664 |
2 620 327 |
16 852 447 |
16 969 316 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
12 386 747 |
9 749 747 |
12 477 747 |
80 249 747 |
80 806 265 |
0 |
|
2.1.3. pasākums: Izstrādāt un ieviest Latvijas interesēm atbilstošu Rail Baltica dzelzceļa līnijas un apkalpes vietu pārvaldības modeli | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
2 411 924 |
7 629 198 |
7 734 349 |
8 220 776 |
10 736 641 |
0 |
PVN tiek finansēts no Valsts budžeta, jo nav iekļauts Rail Baltica projekta attiecināmajās izmaksās. Plānotās izmaksas uzrādītas iekļaujot nac.līdzfinansējumu. Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 572 |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
2 411 924 |
7 629 198 |
7 734 349 |
8 220 776 |
10 736 641 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
1 742 674 |
1 342 325 |
1 426 746 |
1 863 384 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
2 411 924 |
5 886 524 |
6 392 024 |
6 794 030 |
8 873 257 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
1 742 674 |
1 342 325 |
1 426 746 |
1 863 384 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
2 411 924 |
5 886 524 |
6 392 024 |
6 794 030 |
8 873 257 |
0 |
|
2.1.4. pasākums: Nodrošināt pasīvo infrastruktūru 5G mobilo sakaru tīkla izvēršanai Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasē* | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 541., iekļaujot nac.līdzfinansējumu 15 % apmērā |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
1 377 500 |
|
2.1.5.pasākums: Izbūvēt apvienoto dzelzceļa un autoceļa tiltu pār Daugavu Salaspils un Ķekavas novados | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
77 562 253 |
67 632 601 |
46 040 852 |
45 812 985 |
45 008 747 |
28 181 457 |
Apvienotā tilta izmaksās iekļauts: kopējās posma izmaksas 211 247 501 EUR bez PVN (autoceļu daļa 66 177 263 EUR un dzelzceļa daļa 145 070 236 EUR ), tajā skaitā posma pievadceļu un savienojumu, tehnisko risinājumu izmaksas gan autoceļiem, gan arī dzelzceļam. Plānotās izmaksas uzrādītas iekļaujot nac.līdzfinansējumu. PVN tiek finansēts no Valsts budžeta, jo nav iekļauts Rail Baltica projekta attiecināmajās izmaksās. Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 572 |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
77 562 253 |
67 632 601 |
46 040 852 |
45 812 985 |
45 008 747 |
28 181 457 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
22 038 728 |
6 410 371 |
6 370 824 |
6 231 246 |
3 310 807 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
77 562 253 |
45 593 873 |
39 630 481 |
39 442 161 |
38 777 501 |
24 870 650 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
22 038 728 |
6 410 371 |
6 370 824 |
6 231 246 |
3 310 807 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
77 562 253 |
45 593 873 |
39 630 481 |
39 442 161 |
38 777 501 |
24 870 650 |
|
2.2. uzdevums: Turpināt attīstīt Rīgu kā nozīmīgu Ziemeļeiropas aviācijas mezglu | ||||||||||
Finansējums kopā |
12 400 833 |
9 485 394 |
0 |
0 |
0 |
40 000 000 |
40 000 000 |
19 000 000 |
12 000 000 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
9 561 962 |
5 672 809 |
0 |
0 |
0 |
40 000 000 |
40 000 000 |
19 000 000 |
12 000 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
2 838 871 |
3 812 585 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
2 838 871 |
3 812 585 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
2 838 871 |
3 812 585 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.2.1. pasākums: Atbilstoši pieprasījumam paplašināt lidojumu maršrutu tīklu un veicināt tranzīta plūsmas attīstību lidostā "Rīga" (tajā skaitā, līgumu par gaisa satiksmi slēgšana, esošo līgumu modificēšana, sapratnes memorandu slēgšana, pagaidu administratīvo atļauju noformēšana, kodu dalīšanas līgumu slēgšana u.c.), vienlaikus plānojot un īstenojot pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Esošā valsts budžeta ietvaros un AS "Air Baltic Corporation" līdzekļi atbilstoši Destination 2025 CLEAN biznesa plānā paredzētajam, kas klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.2.2. pasākums: Palielināt Lidostas "Rīga" termināļa kapacitāti, izbūvējot termināla 6.kārtu, tajā skaitā izbūvējot infrastruktūru, kas savieto lidostas termināli ar Rail Baltica dzelzceļa staciju | ||||||||||
Finansējums kopā |
1 643 400 |
5 000 000 |
0 |
0 |
0 |
40 000 000 |
40 000 000 |
19 000 000 |
12 000 000 |
Līdz ar Covid-19 slimības izplatību, situācija attiecībā uz plānotajiem darbiem, lai palielinātu Lidostas "Rīga" termināļa kapacitāti, izbūvējot termināla 6.kārtu var mainīties atbilstoši tirgus pieprasījumam, tai skaitā Lidostas "Rīga" finanšu iespējām. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (Lidosta "Rīga") |
1 643 400 |
5 000 000 |
0 |
0 |
0 |
40 000 000 |
40 000 000 |
19 000 000 |
12 000 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.2.3. pasākums: Pabeigt īstenot Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu "Veicināt drošību un vides prasību ievērošanu starptautiskajā lidostā "Rīga"" | ||||||||||
Finansējums kopā |
10 757 433 |
4 485 394 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (Lidosta "Rīga") |
7 918 562 |
672 809 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
2 838 871 |
3 812 585 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: | ||||||||||
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
2 838 871 |
3 812 585 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi | ||||||||||
Sadalījumā pa budžeta resoriem | ||||||||||
17. Satiksmes ministrija | ||||||||||
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
2 838 871 |
3 812 585 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.2.4. pasākums: Uzturēt plānoto kravu apjoma apkalpošanai nepieciešamo infrastruktūru | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Ņemot vērā līdz šim ieguldītos līdzekļus un Covid-19 pandēmijas atstāto ietekmi uz gaisa transportu, līdz 2024.gadam līdzekļus kravas apkalpošanas infrastruktūrā netiek plānots ieguldīt. Tiks veikti pasākumi kravu piesaistei (pasākumi 3.1.1. un 3.1.3.) |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.3. uzdevums: Savlaicīgi nodrošināt jaunākajām tehnoloģijām, kā arī pieaugošajām vides un drošības prasībām atbilstošu gaisa satiksmes vadības infrastruktūru | ||||||||||
Finansējums kopā |
1 498 000 |
6 350 000 |
11 050 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
1 498 000 |
6 350 000 |
11 050 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.3.1. pasākums: Nodrošināt jauna gaisa satiksmes vadības torņa būvniecību | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
5 000 000 |
10 000 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem finanšu datiem un apstiprināto LGS vidēja termiņa stratēģiju. Iepirkumu rezultātā darbību izmaksas var mainīties, tās ir provizoriskas. Ņemot vērā Covid-19 radīto negatīvo ietekmi, jebkuru neuzsākto darbību uzsākšana ir atkarīga no finanšu resursu pieejamības un prioritātes, kā arī dažu aktivitāšu sākuma termiņi var tikt koriģēti laikā. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (LGS) |
0 |
5 000 000 |
10 000 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 513., papildus paredzot 7 590 000 EUR (iekļaujot privāto līdzfinansējumu, ar iespējām piesaistīt CEF finanšu līdzekļus atklāta konkursa kārtībā) gaisa satiksmes vadības torņa aprīkošanai ar integrētām sistēmām lidostā "Rīga". Tā kā pašlaik vēl nav noslēdzies darbs pie ES budžeta prioritātēm 2021-2027 ES budžeta ietvaram, veicot TAP2027 starpposma izvērtējumu, informācija saistībā ar nepieciešamo/pieejamo finansējumu var tikt precizēta. |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.3.2. pasākums: Attīstīt gaisa satiksmes vadības sistēmu un tās atbalsta sistēmas | ||||||||||
Finansējums kopā |
407 000 |
1 050 000 |
1 050 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem finanšu datiem un apstiprināto LGS vidēja termiņa stratēģiju kopējās plānotās izmaksas 8 500 000 EUR. Iepirkumu rezultātā darbību izmaksas var mainīties, tās ir provizoriskas. Ņemot vērā Covid-19 radīto negatīvo ietekmi, jebkuru neuzsākto darbību uzsākšana ir atkarīga no finanšu resursu pieejamības un prioritātes, kā arī dažu aktivitāšu sākuma termiņi var tikt koriģēti laikā. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (LGS) |
407 000 |
1 050 000 |
1 050 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 514., papildus paredzot 8 000 000 EUR (iekļaujot privāto līdzfinansējumu, ar iespējām piesaistīt CEF finanšu līdzekļus atklāta konkursa kārtībā). Tā kā pašlaik vēl nav noslēdzies darbs pie ES budžeta prioritātēm 2021-2027 ES budžeta ietvaram, veicot TAP2027 starpposma izvērtējumu, informācija saistībā ar nepieciešamo/pieejamo finansējumu var tikt precizēta. |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.3.3. Uzdevums: Turpināt īstenot Brīvo maršrutu gaisa telpas projektu | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Izmaksas daļēji saistītas ar Uzdevumu 2.2.2.5, atsevišķas izmaksas patreiz netiek plānotas |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.3.4. pasākums: Integrēt bezpilotu gaisa kuģus gaisa satiksmes vadības sistēmā | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
300 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem finanšu datiem un apstiprināto LGS vidēja termiņa stratēģiju. Iepirkumu rezultātā darbību izmaksas var mainīties, tās ir provizoriskas. Ņemot vērā Covid-19 radīto negatīvo ietekmi, jebkuru neuzsākto darbību uzsākšana ir atkarīga no finanšu resursu pieejamības un prioritātes, kā arī dažu aktivitāšu sākuma termiņi var tikt koriģēti laikā. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (LGS) |
0 |
300 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.3.5. pasākums: Attīstīt uz satelītu tehnoloģiju izmantošanu bāzētas augstas precizitātes navigāciju (PBN) | ||||||||||
Finansējums kopā |
1 091 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem finanšu datiem un apstiprināto LGS vidēja termiņa stratēģiju. Iepirkumu rezultātā darbību izmaksas var mainīties, tās ir provizoriskas. Ņemot vērā Covid-19 radīto negatīvo ietekmi, jebkuru neuzsākto darbību uzsākšana ir atkarīga no finanšu resursu pieejamības un prioritātes, kā arī dažu aktivitāšu sākuma termiņi var tikt koriģēti laikā. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (LGS) |
1 091 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.4. uzdevums: Veicināt reģionālo lidostu attīstību | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.4.1. pasākums: Izvērtēt iespējas atbalstīt reģionālo lidostu attīstību, vienlaikus plānojot un īstenojot pasākumus ietekmes uz vidi mazināšanai | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Esošā valsts un pašvaldību budžeta ietvaros, iespēju robežās piesaistot ES finanšu instrumentus. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Attiecināms uz NAP2027 pasākumu Nr. 518 (Liepājas lidostas attīstība, 2.kārta, 15 400 000 EUR (iekļaujot līdzfinansējumu). Papildus iespējams NAP2027 pasākums Nr. 517 (Starptautiskās reģionālās lidostas "Daugavpils" attīstība, 21 500 000 EUR - projekts, kas var tikt finansēts papildus valsts budžeta vai ES fondu finanšu resursu pieejamības gadījumā) |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.5. uzdevums: Uzlabot TEN-T autoceļu kvalitāti un drošību | ||||||||||
Finansējums kopā |
25 793 608 |
48 378 040 |
49 030 465 |
2 600 000 |
3 381 250 |
17 328 483 |
101 516 023 |
177 996 023 |
160 543 725 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
25 793 608 |
48 378 040 |
49 030 465 |
2 600 000 |
3 381 250 |
17 328 483 |
101 516 023 |
177 996 023 |
160 543 725 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
25 793 608 |
48 378 040 |
49 030 465 |
0 |
0 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
2 600 000 |
3 381 250 |
3 381 250 |
87 568 790 |
164 048 790 |
146 596 492 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
25 793 608 |
48 378 040 |
49 030 465 |
0 |
0 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
2 600 000 |
3 381 250 |
3 381 250 |
87 568 790 |
164 048 790 |
146 596 492 |
|
2.5.1. pasākums: Nodrošināt valsts galveno autoceļu TEN-T tīkla pārbūvi, virsmas nestspējas stiprināšanu, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu* | ||||||||||
Finansējums kopā |
17 500 000 |
35 800 000 |
37 000 000 |
0 |
0 |
0 |
84 187 540 |
160 667 540 |
145 871 492 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
17 500 000 |
35 800 000 |
37 000 000 |
0 |
0 |
0 |
84 187 540 |
160 667 540 |
145 871 492 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
17 500 000 |
35 800 000 |
37 000 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Pasākuma izpildei līdz 2027.gadam nepieciešami 226 000 000EUR |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
84 187 540 |
160 667 540 |
145 871 492 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 505., iekļaujot nac.līdzfinansējumu 15 % apmērā |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
17 500 000 |
35 800 000 |
37 000 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
84 187 540 |
160 667 540 |
145 871 492 |
|
2.5.2. pasākums: Realizēt Ķekavas apvedceļa PPP projektu | ||||||||||
Finansējums kopā |
8 293 608 |
12 578 040 |
12 030 465 |
0 |
0 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
Plānots saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 13. augusta rīkojumu Nr. 442 "Par Satiksmes ministrijas ilgtermiņa saistībām valsts galvenā autoceļa "E67/A7 Ķekavas apvedceļš" publiskās un privātās partnerības projekta īstenošanai" |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
8 293 608 |
12 578 040 |
12 030 465 |
0 |
0 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
8 293 608 |
12 578 040 |
12 030 465 |
0 |
0 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
8 293 608 |
12 578 040 |
12 030 465 |
0 |
0 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
13 947 233 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.5.3. pasākums: Veicināt kravas transportlīdzekļu drošai novietošanai paredzētu stāvlaukumu ierīkošanu | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Esošā valsts budžeta ietvaros, plānojot valsts budžeta programmas 23.00.00 "Valsts autoceļu fonds" līdzekļu izlietojumu, kā arī iespēju robežās piesaistot ES finanšu instrumentus |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
2.5.4. pasākums: Nodrošināt 5G mobilo sakaru pārklājuma izvēršanu gar VIA Baltica transporta koridoru*⁑ | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
2 600 000 |
3 381 250 |
3 381 250 |
3 381 250 |
3 381 250 |
725 000 |
Esošā valsts budžeta ietvaros. Uzturēšanas izmaksas plānots segt no operatoru nomas maksu iekasēšanas. Iespējama finansējuma piesaiste no CEF2 Digital, ko administrē tieši EK, projektu konkursu kārtībā; nav rezervēts finansējums konkrētajai dalībvalstij. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
2 600 000 |
3 381 250 |
3 381 250 |
3 381 250 |
3 381 250 |
725 000 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
2 600 000 |
3 381 250 |
3 381 250 |
3 381 250 |
3 381 250 |
725 000 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 540 (iekļaujot nac.līdzfinansējumu 15 % apmērā) un ANM plānam - Investīcija 2.4.1.1.i. |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
2 600 000 |
3 381 250 |
3 381 250 |
3 381 250 |
3 381 250 |
725 000 |
|
3. RĪCĪBAS VIRZIENS: Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana | ||||||||||
Finansējums kopā |
931 020 |
825 020 |
407 220 |
3 094 000 |
11 193 200 |
25 921 320 |
36 506 320 |
34 091 320 |
14 406 320 |
|
Pašvaldību budžets |
15 600 |
0 |
0 |
344 000 |
420 000 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
|
Privātais sektors |
70 000 |
80 000 |
0 |
230 000 |
100 000 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
438 200 |
337 800 |
0 |
1 720 000 |
5 590 000 |
19 607 500 |
32 192 500 |
29 777 500 |
10 092 500 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
800 000 |
5 083 200 |
6 088 820 |
4 088 820 |
4 088 820 |
4 088 820 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
0 |
403 200 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
800 000 |
4 680 000 |
5 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
0 |
403 200 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
800 000 |
4 680 000 |
5 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
|
3.1. uzdevums: Attīstīt Latvijas transporta un loģistikas pakalpojumu eksporta potenciālu | ||||||||||
Finansējums kopā |
811 020 |
825 020 |
407 220 |
950 000 |
1 753 200 |
2 758 820 |
758 820 |
758 820 |
758 820 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
70 000 |
80 000 |
0 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
333 800 |
337 800 |
0 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
800 000 |
1 603 200 |
2 608 820 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
0 |
403 200 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
800 000 |
1 200 000 |
2 000 000 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
0 |
403 200 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
800 000 |
1 200 000 |
2 000 000 |
0 |
0 |
0 |
|
3.1.1. pasākums: Nodrošināt pastāvīgu situācijas monitoringu un administratīvo šķēršļu identificēšanu tranzīta un loģistikas jomā ciešā sadarbībā ar nozares nevalstiskām organizācijām, kā arī attiecīgu priekšlikumu izstrādi un tālāku virzību Latvijas loģistikas sistēmas un nozares eksporta pakalpojumu (ostu, dzelzceļa, autopārvadājumu, aviācijas kravu, e-komercijas, loģistikas noliktavu pakalpojumu) konkurētspējas paaugstināšanā | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Esošā valsts budžeta ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
3.1.2. pasākums: SKLOIS ietvaros nodrošināt esošos un veidot jaunus elektroniskos pakalpojumus un integrēt SKLOIS Eiropas Jūras vienloga sistēmā e-MSW | ||||||||||
Finansējums kopā |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
800 000 |
1 603 200 |
2 608 820 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
800 000 |
1 603 200 |
2 608 820 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
|
403 200 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
Līdz 2023.gadam saskaņā ar likumu "Par
vidējā termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" Šīs budžeta programmas ietvaros līdz šim 124 872 euro tika izlietoti programmatūras uzturēšanai, 33 577 euro Satiksmes ministrijas personāla atalgojumam un 248771 euro VSIA "Latvijas Jūras administrācija" SKLOIS turētāja funkciju izpildes nodrošināšanai. 2021.gadā ir noslēdzies SKLOIS attīstības projekts SKLOIS2, kura laikā tika būtiski paplašināta sistēmas funkcionalitāte un izstrādāti vairāki jauni moduļi. Papildu ieguldījums SKLOIS programmatūras izstrādē tika veikts izmantojot ERAF līdzekļus un kopumā sastāda 1,68 milj. euro. Vadoties no VARAM 18.08.2016. informatīvajā ziņojumā "Informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu ietvaros izveidoto informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmu uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta finansējumu 2017.-2019.gadam" (TA-1722) iekļautajiem ieteikumiem par informācijas sistēmu nepieciešamo uzturēšanas budžetu, tas sastāda 12-20% no sistēmas izstrādes vērtības. Konkrētajā gadījumā veicot aprēķinu atbilstoši VARAM ieteikumam, SKLOIS2 projekta rezultātā izstrādātās programmatūras uzturēšanai sākot no 2022.gada nepieciešami papildus līdzekļi 201 600 euro apjomā. |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
800 000 |
1 200 000 |
2 000 000 |
0 |
0 |
0 |
Līdzekļi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1239 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES ieviešanai, kas paredz ES vienotas jūrniecības informācijas sistēmas izstrādi. SKLOIS izmaiņu izstrādei plānots piesaistīt ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda līdzekļus. Finansējums 2022.-2024.gadā iekļauj arī nacionālo līdzfinansējumu 15 % apmērā. Finansējuma pieprasīšana tiks veikta atbilstoši nacionālā tiesiskā regulējuma izstrādei un saskaņošanai, atbilstoši plānošanas perioda indikatīvajam laika grafikam. |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
407 220 |
407 220 |
407 220 |
|
403 200 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
608 820 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
800 000 |
1 200 000 |
2 000 000 |
0 |
0 |
0 |
|
3.1.3. pasākums: Nodrošināt koordinētu transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzību starptautiskā tirgū un Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs ar vienotu nozares zīmolu VIA LATVIA | ||||||||||
Finansējums kopā |
403 800 |
417 800 |
0 |
150 000 |
150 000 |
150 000 |
150 000 |
150 000 |
150 000 |
Plānojot klātienes pasākumus. Digitālajām izstādēm un tiešsaistes pasākumiem izmaksas būs mazākas |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
70 000 |
80 000 |
0 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
50 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
333 800 |
337 800 |
0 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
100 000 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
3.1.4. pasākums: Izstrādāt priekšlikumus multimodālo un intermodālo kravu pārvadājumu attīstībai, nodrošinot dažādu transporta veidu priekšrocību izmantošanu | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Esošā valsts budžeta ietvaros, plānojot valsts budžeta programmas 23.00.00 "Valsts autoceļu fonds" līdzekļu izlietojumu, kā arī iespēju robežās piesaistot ES finanšu instrumentus. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
3.2. uzdevums: Pilnveidot Latvijas ostu infrastruktūru | ||||||||||
Finansējums kopā |
120 000 |
0 |
0 |
2 144 000 |
9 440 000 |
23 162 500 |
35 747 500 |
33 332 500 |
13 647 500 |
Papildus šeit norādītajam nepieciešami 444 844 002 EUR. Saskaņā ar Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirekotrāta sniegto informāciju, ostu pārvaldēm būs iespējas piesaistīt CEF finanšu līdzekļus atklātu konkursu kārtībā |
Pašvaldību budžets |
15 600 |
0 |
0 |
344 000 |
420 000 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
180 000 |
50 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
104 400 |
0 |
0 |
1 620 000 |
5 490 000 |
19 507 500 |
32 092 500 |
29 677 500 |
9 992 500 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
|
3.2.1. pasākums: Virzībai uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu, elektrificēt ostu piestātnes un nodrošināt alternatīvu degvielu pieejamību* | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
25 000 |
5 730 000 |
5 730 000 |
5 730 000 |
5 730 000 |
3 730 000 |
Saskaņā ar ostu pārvalžu sniegto informāciju. Papildus šeit norādītajam nepieciešami 27 975 002 EUR. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
25 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
2 250 000 |
2 250 000 |
2 250 000 |
2 250 000 |
250 000 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
|
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
Summas atbilstoši NAP2027 pasākumam Nr. 609 (iekļaujot līdzfinansējumu 15% apmērā) |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
|
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
3 480 000 |
|
3.2.2. pasākums: Rekonstruēt hidrotehniskās būves un uzlabot navigācijas apstākļus, t.sk. dziļumu, ostās* | ||||||||||
Finansējums kopā |
15 000 |
0 |
0 |
925 000 |
2 865 000 |
2 560 000 |
1 120 000 |
1 120 000 |
1 120 000 |
Saskaņā ar ostu pārvalžu sniegto informāciju. Papildus šeit norādītajam nepieciešami 78 060 000 EUR |
Pašvaldību budžets |
1 950 |
0 |
0 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
175 000 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
30 000 |
50 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
13 050 |
0 |
0 |
720 000 |
2 640 000 |
2 385 000 |
945 000 |
945 000 |
945 000 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumiem Nr. 609 (indikatīvās summas norādītas pie TAP2027 pasākuma 3.2.1.) |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
3.2.3. pasākums: Iegādāties ar vides aizsardzības un kuģošanas drošības ievērošanu saistītas iekārtas un peldlīdzekļus, un ostās izbūvēt attiecīgu infrastruktūru* | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
150 000 |
0 |
1 762 500 |
1 762 500 |
1 762 500 |
1 762 500 |
Saskaņā ar ostu pārvalžu sniegto informāciju. Papildus šeit norādītajam nepieciešami 130 850 000 EUR |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
150 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
1 762 500 |
1 762 500 |
1 762 500 |
1 762 500 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumiem Nr. 609 (indikatīvās summas norādītas pie TAP2027 pasākuma 3.2.1.) |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
3.2.4. pasākums: TEN-T pamattīkla ostās nodrošināt infrastruktūras kvalitātes uzlabošanu, loģistikas un ražojošā sektora attīstībai, kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecību, viļņlaužu un hidrobūvju pārbūvi, digitalizācijas un kuģu vadības sistēmu modernizāciju* | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
4 500 000 |
10 500 000 |
12 000 000 |
3 000 000 |
Saskaņā ar ostu pārvalžu sniegto informāciju. Papildus šeit norādītajam nepieciešami 128 000 000 EUR |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
4 500 000 |
10 500 000 |
12 000 000 |
3 000 000 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumiem Nr. 609 (indikatīvās summas norādītas pie TAP2027 pasākuma 3.2.1.) |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
3.2.5. pasākums: TEN-T pamattīkla ostās attīstīt autotransporta un dzelzceļa pievadceļu infrastruktūru | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
900 000 |
600 000 |
8 610 000 |
16 635 000 |
12 720 000 |
4 035 000 |
Saskaņā ar ostu pārvalžu sniegto informāciju. Papildus šeit norādītajam nepieciešami 101 500 000 EUR |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
900 000 |
600 000 |
8 610 000 |
16 635 000 |
12 720 000 |
4 035 000 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
3.2.6. pasākums: Ostās ārpus TEN-T tīkla modernizēt koplietošanas infrastruktūru | ||||||||||
Finansējums kopā |
105 000 |
0 |
0 |
144 000 |
245 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Saskaņā ar ostu pārvalžu sniegto informāciju, pasākuma izpildei nepieciešami 6 359 000 EUR apmērā. |
Pašvaldību budžets |
13 650 |
0 |
0 |
144 000 |
245 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
91 350 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 536, kas tiks īstenots kā daļa no pasākuma Nr. 609 ar tā ietvaros piešķirto finansējumu (indikatīvās summas norādītas pie TAP2027 3.2.1.pasākuma) |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4. RĪCĪBAS VIRZIENS: Drošas un ilgtspējīgas transporta sistēmas pilnveidošana | ||||||||||
Finansējums kopā |
11 977 565 |
130 908 070 |
47 835 685 |
38 224 411 |
52 017 171 |
73 524 618 |
81 720 989 |
181 959 123 |
61 282 839 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
1 755 000 |
2 950 000 |
3 250 000 |
11 312 500 |
11 642 276 |
14 750 000 |
16 923 810 |
64 363 690 |
18 800 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
10 222 565 |
127 958 070 |
44 585 685 |
26 911 911 |
40 374 895 |
58 774 618 |
64 797 179 |
117 595 433 |
42 482 839 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
8 546 365 |
126 513 070 |
44 585 685 |
150 000 |
2 154 034 |
2 976 386 |
2 952 854 |
7 019 915 |
6 873 809 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 676 200 |
1 445 000 |
0 |
26 761 911 |
38 220 861 |
55 798 232 |
61 844 325 |
110 575 518 |
35 609 030 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
8 546 365 |
126 513 070 |
44 585 685 |
150 000 |
2 154 034 |
2 976 386 |
2 952 854 |
7 019 915 |
6 873 809 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 676 200 |
1 445 000 |
0 |
20 266 911 |
31 725 861 |
49 303 232 |
55 349 325 |
109 065 518 |
34 099 030 |
|
21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
6 495 000 |
6 495 000 |
6 495 000 |
6 495 000 |
1 510 000 |
1 510 000 |
|
4.1. uzdevums: Nodrošināt nozares rīcībpolitikas plānošanu | ||||||||||
Finansējums kopā |
1 755 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
1 755 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.1.1. pasākums: Izstrādāt un īstenot Ceļu satiksmes drošības plānu | ||||||||||
Finansējums kopā |
1 755 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (publiskie līdzekļi) |
1 755 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 750 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
2 800 000 |
Ceļu satiksmes negadījumu profilakses un novēršanas budžeta finansējums, kas tiek piešķirts no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošinātāji ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita biedrības "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs" kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 57.pantu |
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.1.2. pasākums: Izstrādāt informatīvo ziņojumu par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Esošā valsts budžeta ietvaros, plānojot valsts budžeta programmas 23.00.00 "Valsts autoceļu fonds" līdzekļu izlietojumu, kā arī iespēju robežās piesaistot ES finanšu instrumentus |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.1.3. pasākums: Pārskatīt un īstenot Indikatīvo dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Esošā valsts budžeta ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.2. uzdevums: Pilnveidot transporta sistēmu, īstenojot pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
6 665 011 |
11 501 832 |
14 953 232 |
12 882 392 |
10 811 551 |
4 599 030 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
6 665 011 |
11 501 832 |
14 953 232 |
12 882 392 |
10 811 551 |
4 599 030 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
150 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
6 515 011 |
11 001 832 |
14 453 232 |
12 382 392 |
10 311 551 |
4 099 030 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
150 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
6 515 011 |
11 001 832 |
14 453 232 |
12 382 392 |
10 311 551 |
4 099 030 |
|
4.2.1. pasākums: Īstenot infrastruktūras projektus velosipēdistu un gājēju ceļu, satiksmes mierināšanas pasākumu un sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai*⁑ | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
5 940 011 |
10 776 832 |
14 228 232 |
12 157 392 |
10 086 551 |
3 874 030 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
5 940 011 |
10 776 832 |
14 228 232 |
12 157 392 |
10 086 551 |
3 874 030 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
150 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
5 790 011 |
10 276 832 |
13 728 232 |
11 657 392 |
9 586 551 |
3 374 030 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 563. Iekļaujot nac.līdzfinansējumu 15 % apmērā. Iekļauj ANM plāna 1.1.1.3.i. pasākumu Pilnveidota veloceļu infrastruktūra |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
150 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
500 000 |
Atbalstīts papildu finansējums saskaņā ar MK 24.09.2021. sēdes prot. Nr.63 1.§ 2.punktu Satiksmes ministrijas PP "Velosipēdu ceļu izbūve" 2022.gadam 150 000 EUR un 2023.gadam un turpmāk ik gadu 500 000 EUR. |
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
5 790 011 |
10 276 832 |
13 728 232 |
11 657 392 |
9 586 551 |
3 374 030 |
|
4.2.2. pasākums: Ieviest viedās tehnoloģijas satiksmes plūsmas regulēšanai* | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 569. Iekļaujot nac.līdzfinansējumu 15 % apmērā |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
725 000 |
|
4.3. uzdevums: Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu | ||||||||||
Finansējums kopā |
2 320 165 |
2 235 030 |
817 685 |
9 059 400 |
14 196 234 |
19 971 386 |
17 581 454 |
20 554 715 |
13 883 809 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
200 000 |
500 000 |
500 000 |
3 000 000 |
3 000 000 |
4 000 000 |
6 000 000 |
6 000 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
2 320 165 |
2 035 030 |
317 685 |
8 559 400 |
11 196 234 |
16 971 386 |
13 581 454 |
14 554 715 |
7 883 809 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
643 965 |
590 030 |
317 685 |
0 |
1 654 034 |
2 476 386 |
2 452 854 |
6 519 915 |
6 373 809 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 676 200 |
1 445 000 |
0 |
8 559 400 |
9 542 200 |
14 495 000 |
11 128 600 |
8 034 800 |
1 510 000 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
643 965 |
590 030 |
317 685 |
0 |
1 654 034 |
2 476 386 |
2 452 854 |
6 519 915 |
6 373 809 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 676 200 |
1 445 000 |
0 |
2 064 400 |
3 047 200 |
8 000 000 |
4 633 600 |
6 524 800 |
0 |
|
21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
6 495 000 |
6 495 000 |
6 495 000 |
6 495 000 |
1 510 000 |
1 510 000 |
|
4.3.1. pasākums: Alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstīšana un uzturēšana (t.sk. ETL uzlādes vietas, ūdeņraža, CNG un LNG uzpildes stacijas) | ||||||||||
Finansējums kopā |
2 320 165 |
2 235 030 |
817 685 |
500 000 |
4 654 034 |
5 476 386 |
6 452 854 |
12 419 915 |
12 373 809 |
Norādītais finansējums līdz 2022.g attiecas tikai uz elektrouzlādes infrastruktūras izveidošanu un uzturēšanu. No 2023.gada ETL uzturēšanai plus pārējo uzpildēs staciju izveidei nepieciešamais indikatīvais finansējums, iespēju robežās piesaistot ES fondu finansējumu |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
200 000 |
500 000 |
500 000 |
3 000 000 |
3 000 000 |
4 000 000 |
6 000 000 |
6 000 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
2 320 165 |
2 035 030 |
317 685 |
0 |
1 654 034 |
2 476 386 |
2 452 854 |
6 419 915 |
6 373 809 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
643 965 |
590 030 |
317 685 |
|
1 654 034 |
2 476 386 |
2 452 854 |
6 419 915 |
6 373 809 |
Iezīmēti budžeta līdzekļi ETL uzlādes staciju uzturēšanai un no 2023.gada pārējo uzpildes staciju izveidei |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 676 200 |
1 445 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
643 965 |
590 030 |
317 685 |
|
1 654 034 |
2 476 386 |
2 452 854 |
6 419 915 |
6 373 809 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
1 676 200 |
1 445 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.3.2. pasākums: Organizēt pasākumus alternatīvo degvielu transportlīdzekļu izmantošanas popularizēšanai, tajā skaitā sniegt informatīvo atbalstu sabiedrībai (vienota platforma/alternatīvo degvielu priekšrocības - bukleti, informatīvie centri, tiešās konsultācijas, informatīvās dienas, semināri) | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.3.3. pasākums: Atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanai, t.sk. valsts pārvaldes iestādēs, kapitālsabiedrībās, sabiedriskajā transportā un/vai specifiskās saimniecisko darbību jomās ar augstu degvielas patēriņu⁑ | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
8 559 400 |
9 542 200 |
14 495 000 |
11 128 600 |
8 034 800 |
1 510 000 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
8 559 400 |
9 542 200 |
14 495 000 |
11 128 600 |
8 034 800 |
1 510 000 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
8 559 400 |
9 542 200 |
14 495 000 |
11 128 600 |
8 034 800 |
1 510 000 |
Papildus iespējamie finansēšanas avoti "Apvārsnis 2020", kas finansē pētniecības un inovācijas projektus pilsētas mobilitātes un viedo pilsētu un pašvaldību jomā, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (CEF), kas atbalsta attiecīgo infrastruktūru ieviešanu pilsētās. |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
2 064 400 |
3 047 200 |
8 000 000 |
4 633 600 |
6 524 800 |
0 |
ANM plāna pasākums 1.1.1.2.i. Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā |
21. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
6 495 000 |
6 495 000 |
6 495 000 |
6 495 000 |
1 510 000 |
1 510 000 |
Pasākums "Bezizmešu mobilitātes veicināšana pašvaldībās, palielinot resursefektīvu un videi draudzīgu transportlīdzekļu lietošanu" īstenošanai Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros un atbilstoši ANM plāna aktuālajai redakcijai. Plānotais finansējums Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros ir 25,98 milj. EUR (līdz 2025.gada beigām projektiem pieejamais JTF finansējums). ANM plānā papildus plānoti 10 milj. EUR pasākums 1.1.2.1.i. Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai paredzēto transportlīdzekļu iegāde |
4.3.4. pasākums: Veikt pētījumu par ūdeņraža degvielas izmantošanas attīstības scenārijiem Latvijā, izmaksu ziņā efektīvākajiem risinājumiem atjaunojamā ūdeņraža nodrošināšanai transporta sektorā, izvērtējot piemērotāko ūdeņraža izgatavošanas, uzpildes staciju veidus, piegādes iespējas, ņemot vērā šajā jomā pieņemto ES politiku | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
100 000 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
100 000 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
100 000 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Iespēju robežās piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
100 000 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.4. uzdevums: Pilnveidot transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmu | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.4.1. pasākums: Veikt publisko iepirkumu par tehniskās kontroles pakalpojumu sniegšanu transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates sistēmas ietvaros visos valsts reģionālajos centros, normatīvajos aktos noteiktos transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles principus | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
CSDD budžeta līdzekļu ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.4.2. pasākums: Izvērtēt iespējamos tehniskos risinājumus transportlīdzekļu atgāzu pēcapstrādes sistēmu pārbaudēm valsts tehniskajā apskatē un uz autoceļiem | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
CSDD budžeta līdzekļu ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.5. uzdevums: Attīstīt dzelzceļa tīkla infrastruktūru un atjaunot ritošo sastāvu | ||||||||||
Finansējums kopā |
7 902 400 |
125 923 040 |
44 268 000 |
19 750 000 |
23 569 105 |
35 800 000 |
48 457 143 |
147 792 857 |
40 000 000 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
8 062 500 |
5 892 276 |
8 950 000 |
10 123 810 |
55 563 690 |
10 000 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
7 902 400 |
125 923 040 |
44 268 000 |
11 687 500 |
17 676 829 |
26 850 000 |
38 333 333 |
92 229 167 |
30 000 000 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
7 902 400 |
125 923 040 |
44 268 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
11 687 500 |
17 676 829 |
26 850 000 |
38 333 333 |
92 229 167 |
30 000 000 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
7 902 400 |
125 923 040 |
44 268 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
11 687 500 |
17 676 829 |
26 850 000 |
38 333 333 |
92 229 167 |
30 000 000 |
|
4.5.1. pasākums: Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai*⁑ | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
22 569 105 |
35 000 000 |
40 000 000 |
50 000 000 |
40 000 000 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (LDz) |
0 |
0 |
0 |
0 |
5 642 276 |
8 750 000 |
10 000 000 |
12 500 000 |
10 000 000 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
16 926 829 |
26 250 000 |
30 000 000 |
37 500 000 |
30 000 000 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
16 926 829 |
26 250 000 |
30 000 000 |
37 500 000 |
30 000 000 |
Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu
plānojuma pasākumu Nr. 510. Pasākuma izpilde plānota līdz 2028.gadam.
Finansējuma piesaiste plānota arī ANM plāna ietvaros. |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
16 926 829 |
26 250 000 |
30 000 000 |
37 500 000 |
30 000 000 |
|
4.5.2. pasākums: Jaunu akumulatoru bateriju vilcienu iegāde un esošā dīzeļvilcienu ritošā sastāva nomaiņa⁑ | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
18 750 000 |
0 |
0 |
8 457 143 |
97 792 857 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (PV) |
0 |
0 |
0 |
7 812 500 |
0 |
0 |
123 810 |
43 063 690 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
10 937 500 |
0 |
0 |
8 333 333 |
54 729 167 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
10 937 500 |
0 |
0 |
8 333 333 |
54 729 167 |
0 |
Atbilstoši ANM plāna pasākumam 1.1.1.1.i. Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
10 937 500 |
0 |
0 |
8 333 333 |
54 729 167 |
0 |
|
4.5.3. pasākums: Atjaunot elektrovilcienu ritošo sastāvu | ||||||||||
Finansējums kopā |
7 902 400 |
125 923 040 |
44 268 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (PV) |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
7 902 400 |
125 923 040 |
44 268 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
7 902 400 |
125 923 040 |
44 268 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
7 902 400 |
125 923 040 |
44 268 000 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.5.4. pasākums: Dzelzceļa radītā vides piesārņojuma sanācija | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
1 000 000 |
1 000 000 |
800 000 |
0 |
0 |
0 |
Vēsturiskā naftas produktu piesārņojuma likvidēšana stacijās "Višķi" un "Skrunda". Uzdevuma izpilde tiek paredzēta vienīgi publiskā finansējuma pieejamības gadījumā. |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors (LDz) |
0 |
0 |
0 |
250 000 |
250 000 |
200 000 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
750 000 |
750 000 |
600 000 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
750 000 |
750 000 |
600 000 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
750 000 |
750 000 |
600 000 |
0 |
0 |
0 |
|
4.5.5. pasākums: Līdzsvarota finansēšanas modeļa nodrošināšana maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai konkurētspējas veicināšanai iekšzemes kravu un pasažieru pārvadājumos | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Valsts budžeta ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.6. uzdevums: Nodrošināt drošu kuģošanas vidi | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.6.1. pasākums: Sagatavot informāciju par kuģu ceļiem un atjaunojot navigācijas karšu pārklājumu, t.sk. izvērtējot iespēju iegādāties hidrogrāfijas kuģi un daudzfunkcionālu hidrogrāfisko mērījumu aparatūras kompleksu | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Iespēja piesaistīt finansējumu no ES fondu līdzekļiem ir atkarīga no VSIA LJA iespējas piedalīties ES valstu organizētā, no ES fondiem finansētā starptautiskā projektā (līdzīgi, kā 2014.-2020. plānošanas periodā VSIA LJA piedalījās CEF finansētā projektā FAMOS). Attiecināms uz NAP2027 indikatīvā finanšu plānojuma pasākumu Nr. 519., paredzot 3 100 500 EUR (iekļaujot privāto līdzfinansējumu), kas provizoriski atbilst hidrogrāfijas kuģa un hidrogrāfisko mērījumu aparatūras komplekta iegādes izmaksām, ņemot vērā to iegādes faktisko nepieciešamību. Tā kā pašlaik vēl nav noslēdzies darbs pie ES budžeta prioritātēm 2021-2027 ES budžeta ietvaram, veicot TAP2027 starpposma izvērtējumu, informācija saistībā ar nepieciešamo/pieejamo finansējumu var tikt precizēta. |
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.6.2. pasākums: Nodrošināt starptautiskā regulējuma efektīvu ieviešanu un veicināt tā ievērošanu uz Latvijas karoga kuģiem un Latvijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Valsts budžeta ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.7. uzdevums: Īstenot pasākumus trokšņa piesārņojuma samazināšanai | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
4.7.1. pasākums: Izstrādāt un īstenot Rīcības plānus trokšņa samazināšanai valsts nozīmīgāko transporta infrastruktūras objektu tuvumā | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Valsts budžeta līdzekļu ietvaros, atbilstoši nozaru rīcības plānu trokšņa samazināšanai prioritātēm |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
5.RĪCĪBAS VIRZIENS: Pētniecības un inovāciju izmantošana, pētnieku un politikas veidotāju sadarbība un mūsdienu prasībām atbilstošu transporta nozares speciālistu sagatavošana | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
5.1. uzdevums: Iesaistīties transporta nozares izglītības un pētniecības attīstībā un atbalstīt inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
5.1.1. pasākums: Piedalīties un organizēt nozares popularizēšanas pasākumus darba spēka un izglītojamo piesaistei (ēnu dienas, karjeras dienas, atvērto durvju dienas) | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Valsts budžeta ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
5.1.2. pasākums: Sekmēt pētniecības un inovācijas, t.sk. viedo mobilitātes risinājumu, attīstību transporta nozarē Latvijā un starptautiskā līmenī, veicinot sadarbību starp transporta un citu nozaru pārstāvjiem, t.sk. valsts kapitālsabiedrībām un zinātniskajām institūcijām | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Valsts budžeta ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
5.1.3. pasākums: Saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu un nodrošināt optimālu jūrniecības izglītības programmu klāstu | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Valsts budžeta ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
5.1.4. pasākums: Izvērtēt jūrnieku sertifikātu digitalizēšanas iespēju un izvēlēties optimālo risinājumu | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
Pasākuma īstenošanai paredzēts lūgt valsts budžeta finansējumu, sagatavojot pieteikumu par atbilstošu prioritāro pasākumu izskatīšanai Ministru kabinetā. Ja valsts budžeta finansējums netiks piešķirts, tiks izvērtēta iespēja uzdevuma izpildi nodrošināt no VSIA "Latvijas Jūras administrācija" līdzekļiem. Veicot TAP 2027 starpposma izvērtējumu, informācija saistībā ar nepieciešamo finansējumu var tikt precizēta. |
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
500 000 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
5.1.5. pasākums: Veicināt un atbalstīt gaisa kuģu pilotu apmācības | ||||||||||
Finansējums kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
Valsts budžeta ietvaros |
Pašvaldību budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Privātais sektors |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Publiski atvasināto personu (izņemot pašvaldības) budžets |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Vidēja termiņa budžeta ietvara likums, kopā |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
tajā skaitā: |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
Informatīvi |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Sadalījumā pa budžeta resoriem |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
17. Satiksmes ministrija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– valsts pamatfunkciju īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
|
– Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošana |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
0 |
* plānots īstenot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda ietvaros (Darbības programma)
** plānots īstenot Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma ietvaros
Lai īstenotu ietvertos uzdevumus plānots izmantot gan valsts, pašvaldību budžeta finansējumu un nacionālo līdzfinansējumu ES struktūrfondu finansējumu projektiem, gan piesaistīt ES finanšu vai citu finansējuma avotu līdzekļus un privāto kapitālu, atkarībā no pasākuma rakstura. Nepieciešamais papildu finansējuma apjoms ietverto pasākumu īstenošanai ir aprēķināts ar pietiekamu nenoteiktību, t.i. summas ir indikatīvas.
Atbilstoši Darbības programmas projekta aktuālajai redakcijai (02.06.2021. versija) norādīta sasaiste ar NAP2027 indikatīvajā finanšu plānojumā ietvertajiem pasākumiem un indikatīvais pieejamais ES fondu finansējums ar elastības finansējumu.
Darbības programmas finansējums koriģēts, ņemot vērā Eiropas Savienības
daudzgadu finanšu budžeta sarunu rezultātus un Latvijai noteikto kohēzijas
politikas finansējuma aploksni.
Darbības programmas finansējums atšķiras no NAP2027 noteiktā arī dēļ izmaiņām
līdzfinansējuma likmē, t.i. NAP2027 pasākumi plānoti, ņemot vērā uz NAP2027
sagatavošanas brīdi pieejamo informāciju par plānoto ES fondu līdzfinansējuma
likmi - 70% un nepieciešamo nacionālā līdzfinansējuma likmi 30%, taču šobrīd
zināms, ka ES fondu līdzfinansējuma likme būs 85% un nepieciešamais nacionālais
līdzfinansējums 15%.
Pamatnostādnes 2022. gadā tiks īstenotas Satiksmes ministrijas valsts budžeta
ietvaros, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 24. septembra sēdē
pieņemto informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un
izdevumiem 2022. gadam un ietvaram 2022.–2024. gadam", 2022. gadā piešķirts
papildu finansējums šādiem Satiksmes ministrijas prioritārajiem pasākumiem:
17_02_P "Vienotas sabiedriskā transporta biļešu sistēmas uzturēšana" 81 607
eiro, 17_04_P "Valsts reģionālo autoceļu pārbūve un atjaunošana" 57 700 000
eiro, 17_07_P "Velosipēdu ceļu izbūve" 150 000 eiro.
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu
īstenošanai 2023. gadam un turpmākajiem gadiem izskatīt likumprojekta "Par
valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru
2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un
citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts
budžeta finansiālās iespējas.
Satiksmes ministrs T. Linkaits