Jūrmalas pilsētas domes saistošie noteikumi Nr. 42

Jūrmalā 2021. gada 30. septembrī (prot. Nr. 16, 50. p.)

Par sociālās palīdzības pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likuma 36. panta sesto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi nosaka sociālās palīdzības pabalstu veidus, to apmēru, pabalstu pieprasīšanas, piešķiršanas un saņemšanas kārtību Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā (turpmāk – Pašvaldība).

2. Pamata sociālās palīdzības pabalstu veidi:

2.1. garantētā minimālā ienākuma pabalsts;

2.2. mājokļa pabalsts.

3. Papildu sociālās palīdzības veidi:

3.1. pabalsti atsevišķu izdevumu apmaksai ir:

3.1.1. veselības aprūpes pabalsts;

3.1.2. pabalsts personai ar funkcionāliem traucējumiem;

3.1.3. pabalsts uzturam;

3.1.4. pabalsts izglītības ieguves atbalstam;

3.1.5. pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.

3.2. pabalsti krīzes situācijā:

3.2.1. pabalsts ārēju notikumu seku novēršanai vai mazināšanai, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus;

3.2.2. pabalsts ārēju notikumu seku novēršanai vai mazināšanai trūcīgam un maznodrošinātam mājsaimniecībām, izvērtējot klienta materiālo stāvokli;

3.2.3. pabalsts neatliekamā gadījumā, neizvērtējot klienta materiālo stāvokli;

3.2.4. pabalsts krīzes situācijā personai pēc atbrīvošanas no brīvība atņemšanas vietas, neizvērtējot klienta materiālo stāvokli;

3.2.5. pabalsts krīzes situācijā personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai, neizvērtējot klienta materiālo stāvokli;

3.2.6. pabalsta krīzes situācijā saistībā ar Covid-19 izplatību, neizvērtējot klienta materiālo stāvokli.

4. Saistošajos noteikumos lietotie termini:

4.1. klients – mājsaimniecības pārstāvis vai atsevišķi dzīvojoša persona, kura vēršas Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk – Labklājības pārvalde) un pieprasa pabalstu;

4.2. izdevumus apliecinoši dokumenti – elektronisko kases aparātu čeki, stingrās uzskaites kvītis vai faktūrrēķinu un pavadzīmju oriģināli valsts valodā, kuros norādīts personas, kuras vajadzībām tiek pieprasīta pašvaldības palīdzība, vārds, uzvārds, personas kods, maksājuma mērķis un samaksas summa euro valūtā.

II. Sociālās palīdzības pieprasīšanas un sniegšanas kārtība

5. Lai saņemtu sociālās palīdzības pabalstus, klients Jūrmalas pilsētas domes Labklājības pārvaldē (turpmāk – Labklājības pārvalde) iesniedz:

5.1. iesniegumu personīgi, uzrādot personu apliecinošu dokumentu (likumiskais pārstāvis papildus uzrāda pārstāvības pamatu), nosūta pa pastu vai elektroniska dokumenta formā, nosūtot ar drošu elektronisko parakstu parakstītu iesniegumu uz elektroniskā pasta adresi, vai portālā www.latvija.lv;

5.2. dokumentus, kas noteikti normatīvajos aktos par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu;

5.3. sagatavotu iztikas līdzekļu deklarāciju.

6. Saistošo noteikumu 3.1. punktā minētos pabalstus piešķir mājsaimniecībām, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītas par trūcīgām vai maznodrošinātām.

7. Lēmumu par sociālās palīdzības pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt pabalstu pieņem Labklājības pārvalde.

8. Pirms lēmuma pieņemšanas Labklājības pārvalde:

8.1. izvērtē klienta iesniegtos dokumentus;

8.2. veic personas datu apstrādi Pašvaldības sociālās palīdzības administrēšanas elektroniskajā sistēmā;

8.3. ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai, pieprasa ziņas no valsts un pašvaldību institūcijām un reģistriem, kā arī no juridiskām un fiziskām personām.

9. Ja šajos saistošajos noteikumos nav paredzēta cita kārtība, Labklājības pārvalde papildus šo saistošo noteikumu 8. punktā minētajam:

9.1. veic klienta materiālās situācijas izvērtēšanu;

9.2. izvērtē nepieciešamību klientam noteikt individuālos līdzdarbības pienākumus;

9.3. apmeklē klientu viņa dzīvesvietā un novērtē klienta dzīves apstākļus, ja tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai.

10. Pabalstu piešķir un izmaksā viena mēneša laikā no pabalstu pieprasīšanas dienas.

11. Pabalstu ieskaita pieprasītāja iesniegumā norādītajā Latvijas Republikas kredītiestādes norēķinu vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Saistošo noteikumu 3.2.5. punktā noteiktais pabalsts tiek pārskaitīts uz Valsts kasi.

12. Veselības aprūpes pabalstu, pabalstu personai ar funkcionāliem traucējumiem un pabalstu izglītības ieguves atbalstam Labklājības pārvalde var izmaksāt vienu reizi kalendārajā mēnesī.

III. Mājokļa pabalsts

13. Mājokļa pabalsts tiek piešķirts atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas noteic mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību.

14. Mājokļa pabalsta aprēķinam klients reizi mēnesī iesniedz rēķinus/kvītis par mājsaimniecības faktiskajiem ar mājokļa lietošanu saistītajiem izdevumiem. Mājokļa pabalsta ar cieto kurināmo piešķiršanai klients reizi kalendārā gadā iesniedz maksājumu apliecinošu dokumentu par cietā kurināmā iegādi (maksājumam jābūt veiktam esošā kalendārā gada ietvaros) vai komersanta izsniegtu rēķinu cietā kurināmā iegādei.

15. Mājokļa pabalsts tiek izmaksāts reizi mēnesi.

16. Mājokļa pabalsta piešķiršanu atsaka, ja:

16.1. aprēķinot mājokļa pabalstu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas noteic mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību, aprēķina rezultāts ir vienāds vai mazāks par nulli;

16.2. dzīvojamā telpa, par kuru dzīvokļa pabalsts pieprasīts, ir nodota lietošanā citām personām;

16.3. ar klientu noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir izbeigts vai zaudējis spēku;

16.4. klients Labklājības pārvaldei apzināti sniedzis nepilnīgas un nepatiesas ziņas.

IV. Veselības aprūpes pabalsts

17. Veselības aprūpes pabalsts ir pabalsts, kas paredzēts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības palielināšanai, un ietver materiālu palīdzību:

17.1. veselības apdrošināšanai;

17.2. pacienta iemaksas segšanai, veselības aprūpes pakalpojuma apmaksai, medikamentu, uztura bagātinātāju un medicīnas preču iegādei;

17.3. redzi un dzirdi koriģējošu preču iegādei;

17.4. zobu protezēšanai;

17.5. medicīniskās rehabilitācijas pakalpojuma apmaksai;

17.6. primārās veselības aprūpes ārsta vai ārsta speciālista nozīmēta slimības profilakses pasākuma apmaksai.

18. Veselības aprūpes pabalsta saņemšanas nepieciešamību apliecinošos dokumentus iesniedz par laika periodu, kurā klientam ir spēkā esoša iztikas līdzekļu deklarācija vai par pēdējiem trīs pilniem kalendāra mēnešiem pirms iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanas dienas.

19. Veselības aprūpes pabalsts, kas aprēķināts, pamatojoties uz dokumentiem par izdevumiem kalendārā gada decembrī, kas iesniegti nākamā gada janvārī, ir attiecināms uz iepriekšējo kalendāro gadu. Minētos dokumentus par decembra mēnesi var iesniegt līdz nākamā gada 31. janvārim.

20. Veselības aprūpes pabalstu piešķir atbilstoši faktiskajiem klienta izdevumiem, bet ne vairāk kā:

20.1. 120 euro kalendārajā gadā – personai, kura sasniegusi valsts vecuma pensijas piešķiršanas vecumu, vai personai ar invaliditāti, ja tā dzīvo viena mājsaimniecībā un tai nav Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteikto apgādnieku;

20.2. 86 euro kalendārajā gadā – pārējām personām.

21. Veselības aprūpes pabalstu nepiešķir, ja klients:

21.1. izdevumus apliecinošos dokumentus neiesniedz 18. un 19. punktā noteiktā kārtībā;

21.2. neiesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus 17. punktā noteiktam mērķim;

21.3. neatbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;

21.4. dzīvesvietu ir deklarējis ārpus Pašvaldības administratīvās teritorijas.

V. Pabalsts personai ar funkcionāliem traucējumiem

22. Pabalsts personai ar funkcionāliem traucējumiem ir pabalsts, kas paredzēts klientam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte, un ietver materiālu palīdzību:

22.1. inkontinences līdzekļu iegādei, stomas aprūpes preču iegādei un tehnisko palīglīdzekļu īrei vai iegādei;

22.2. Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieka rehabilitācijas izdevumu segšanai;

22.3. bērna ar invaliditāti rehabilitācijas izdevumu segšanai.

23. Pabalsta personām ar funkcionāliem traucējumiem saņemšanas nepieciešamību apliecinošos dokumentus klients iesniedz par laika periodu, kurā klientam ir spēkā esoša iztikas līdzekļu deklarācija vai par pēdējiem trīs pilniem kalendāra mēnešiem pirms iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanas dienas.

24. Pabalstu personām ar funkcionāliem traucējumiem piešķir atbilstoši faktiskajiem klienta izdevumiem, bet ne vairāk kā 150 euro kalendārajā gadā. Pabalsts personai ar funkcionāliem traucējumiem, kas aprēķināts, pamatojoties uz dokumentiem par izdevumiem kalendārā gada decembrī, kas iesniegti nākamā gada janvārī, ir attiecināms uz iepriekšējo kalendāro gadu. Minētos dokumentus par decembra mēnesi var iesniegt līdz nākamā gada 31. janvārim.

25. Pabalstu personai ar funkcionāliem traucējumiem bērna ar invaliditāti rehabilitācijas izdevumu segšanai ir tiesīgs saņemt tikai bērna ar invaliditāti likumiskais pārstāvis, kura bērns esošā kalendāra gada ietvaros nav tiesīgas saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa 9.2.2. "Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem" 9.2.2.1. pasākuma "Deinstitucionalizācija" ietvaros.

26. Pabalstu personai ar funkcionāliem traucējumiem nepiešķir, ja:

26.1. klients izdevumus apliecinošus dokumentus neiesniedz 23. un 24. punktā noteiktā kārtībā;

26.2. klients neiesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus 22. punktā noteiktam mērķim;

26.3. klients neatbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;

26.4. klients savu dzīvesvietu ir deklarējis ārpus Pašvaldības administratīvās teritorijas;

26.5. klientam nav noteikta invaliditāte vai beidzies piešķirtās invaliditātes termiņš.

VI. Pabalsts uzturam

27. Pabalsts uzturam ir mantisks pabalsts bezmaksas ēdināšanas pakalpojuma formā ("zupas virtuve"), kas paredzēts klienta pamatvajadzību nodrošināšanai.

28. Klientam ir tiesības saņemt pabalstu uzturam, ja klients nevar nodrošināt savu pamatvajadzību – ēdienu.

29. Pieņemot lēmumu par pabalsta uzturam piešķiršanu, Labklājības pārvalde nosaka pabalsta saņemšanas periodu.

30. Pabalstu uzturam piešķir stingrās uzskaites talonu (turpmāk – talons) veidā.

31. Lai saņemtu pabalstu uzturam, klients pabalsta uzturam saņemšanas vietā uzrāda personu apliecinošu dokumentu un klientam izsniegtu talonu.

32. Pabalstu uzturam līdz piecām darba dienām klients var saņemt, vēršoties pie pakalpojuma sniedzēja. Klients šo piecu darba dienu laikā iesniedz Labklājības pārvaldē 5. punktā noteiktos dokumentus materiāla stāvokļa izvērtēšanai. Ja klients līdz šajā apakšpunktā minētā termiņa beigām pabalsta uzturam saņemšanas vietā neuzrāda izsniegtu talonu, klientam pārtrauc sniegt pabalstu uzturam.

VII. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam

33. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam ir pabalsts, kas paredzēts:

33.1. apģērba, skolas piederumu, kancelejas preču un citu mācībām nepieciešamo materiālu iegādei;

33.2. izdevumu segšanai, kas saistīti ar vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādes absolvēšanu.

34. Mājsaimniecībai ir tiesības saņemt pabalstu izglītības ieguves atbalstam, ja izglītojamais mājsaimniecības loceklis uzsāk vai turpina mācības Pašvaldības dibinātā vispārējās vai speciālās pamatizglītības, vai vispārējās vidējās izglītības iestādē vai absolvē to, vai apgūst obligāto pirmsskolas izglītību Pašvaldībā.

35. Labklājības pārvalde izmanto valsts izglītības informācijas datu reģistros pieejamo informāciju, lai pārliecinātos, ka izglītojamais apgūst izglītību šo saistošo noteikumu 34. punktā noteiktā kārtībā. Ja informācija par izglītojamo nav pieejama valsts izglītības informācijas datu reģistros, izglītojamā likumiskais pārstāvis iesniedz dokumentu, kas apliecina, ka izglītojamais uzsāk vai turpina mācības šo saistošo noteikumu 34. punktā minētajās izglītības iestādēs.

36. Pieprasot pabalstu izglītības ieguves atbalstam šo saistošo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētajam mērķim, klients papildus šo saistošo noteikumu 5. punktā noteiktajam iesniedz Labklājības pārvaldē izdevumus apliecinošus dokumentus.

37. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam šo saistošo noteikumu 33.1. apakšpunktā minētajam mērķim piešķir atbilstoši faktiskajiem klienta izdevumiem, bet ne vairāk kā 72 euro katram izglītojamajam mācību gadā.

38. Pabalsts izglītības ieguves atbalstam šo saistošo noteikumu 33.2. apakšpunktā minētajam mērķim ir 72 euro katram izglītojamajam mācību gadā.

39. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam piešķir visu mācību gadu, izņemot laika periodā no 15. jūlija līdz 1. augustam.

40. Pabalstu izglītības ieguves atbalstam nepiešķir, ja:

40.1. izglītojamais iegūst izglītību izglītības iestādēs, kas nav Pašvaldības dibinātas;

40.2. klients neatbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam;

40.3. klients savu dzīvesvietu ir deklarējis ārpus Pašvaldības administratīvās teritorijas;

40.4. izglītojamais pārtraucis apgūt izglītību.

VIII. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai

41. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai ir pabalsts, kuru piešķir klientam individuālās sociālās rehabilitācijas procesā, lai novērstu vai mazinātu invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas vietā, veselības traucējumu, atkarības, vardarbības vai citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas klienta dzīvē un nodrošinātu klienta sociālā statusa atgūšanu, funkcionēšanas uzlabošanu un viņa iekļaušanos sabiedrībā.

42. Labklājības pārvaldes sociālais darbinieks pēc klienta individuālo vajadzību un resursu izvērtēšanas izstrādā klienta individuālo sociālās rehabilitācijas plānu. Individuālās sociālās rehabilitācijas plāna realizācijas gaitā, Labklājības pārvaldes sociālais darbinieks, kurš vada sociālo gadījumu, izvērtē nepieciešamību piešķirt pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai un tādu mērķu īstenošanai, kurus nav iespējams sasniegt ar Pašvaldībā pieejamiem pakalpojumiem vai resursiem.

43. Pabalsta sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai klients papildus šo saistošo noteikumu 5. punktā noteiktajam individuālās sociālās rehabilitācijas procesa ietvaros iesniedz Labklājības pārvaldē izdevumus apliecinošus dokumentus.

44. Pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai neietver medikamentu, uztura bagātinātāju un medicīnas preču iegādes izdevumu segšanu, un medicīnisku procedūru apmaksu.

45. Pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai piešķir Labklājības pārvalde apstiprinātā budžeta ietvaros, ievērojot, ka vienai personai piešķiramais pabalsts sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai nedrīkst pārsniegt 570 euro kalendārajā gadā.

46. Pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai nepiešķir, ja:

46.1. klients iesniedz izdevumus apliecinošus dokumentus, kuros ietverti izdevumi par šo saistošo noteikumu 44. punktā noteikto;

46.2. ja pamatojoties uz Labklājības pārvaldes sociālā darbinieka slēdzienu, klientam nav nepieciešama pabalsta piešķiršana;

46.3. klients neatbilst trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusam.

IX. Pabalsts krīzes situācijā

47. Pabalsts krīzes situācijā ir klientam sniegts materiāls atbalsts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktās krīzes situācijas gadījumā.

48. Pabalsts ārēju notikumu seku novēršanai vai mazināšanai, neizvērtējot mājsaimniecības ienākumus, ir materiāla palīdzība ārēju notikumu gadījumā (piemēram, ugunsgrēks, dabas stihiju sekas, plūdi un tamlīdzīgi notikumi) un tā apmērs ir līdz 300 euro mājsaimniecībai. Pabalsts piešķirams pamatojoties uz klienta iesniegumu, kurā klients norāda nepieciešamā pabalsta apmēru, kas pamatots ar iesniegumam pievienotajiem krīzes situācijas novēršanai vai mazināšanai izdevumu apliecinošiem dokumentiem. Pabalsta piešķiršanai Labklājības pārvaldes sociālais darbinieks veic klienta individuālo vajadzību novērtējumu un sniedz atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai.

49. Pabalsts ārēju notikumu seku novēršanai vai mazināšanai trūcīgam un maznodrošinātam mājsaimniecībām ir pabalsts, kas tiek sniegts kā papildus materiāla palīdzība šo saistošo noteikumu 48. punktā noteiktajos gadījumos un pārsniedz šo saistošo noteikumu 48. punktā minēto apmēru, bet ne vairāk kā 700 euro mājsaimniecībai kalendārajā gadā, ieskaitot šo saistošo noteikumu 48. punktā minēto pabalstu. Pabalsta piešķiršanai, papildus šo saistošo noteikumu 9. punktā noteiktajam, Labklājības pārvaldes sociālais darbinieks veic klienta individuālo vajadzību novērtējumu un sniedz atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai.

50. Pabalsts neatliekamā gadījumā ir Labklājības pārvaldes vadītāja Labklājības pārvaldei apstiprinātā budžeta ietvaros ar motivētu lēmumu piešķirts vienreizējs pabalsts neatliekamā gadījumā, kad persona vai ģimene pati saviem spēkiem nevar pārvarēt īpašas dzīves grūtības. Pabalsta apmērs ir līdz 100 euro mājsaimniecībai. Pabalstu piešķir, pamatojoties uz sociālā darbinieka veiktu ģimenes (personas) individuālo vajadzību novērtējumu un atzinumu par nepieciešamo palīdzību pamatvajadzību nodrošināšanai.

51. Pabalsts krīzes situācijā klientam pēc atbrīvošanas no brīvība atņemšanas vietas ir pabalsts pamatvajadzību nodrošināšanai klientam, kurš iepriekšējo trīs mēnešu laikā ir atbrīvots no brīvības atņemšanas vietas un tā pēdējā deklarētā dzīvesvieta pirms brīvības atņemšanas bija Pašvaldības administratīvajā teritorijā. Pabalsts šajā punktā noteiktajā gadījumā tiek piešķirts valstī noteiktā pabalsta garantētā minimālā ienākumu līmeņa vienīgajai vai pirmajai personai apmērā. Pabalsta piešķiršanai klients iesniedz šo saistošo noteikumu 5. punktā noteikto un dokumentu, kas apliecina, ka klients ir atbrīvots no brīvības atņemšanas vietas.

52. Pabalsts krīzes situācijā personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai ir pabalsts valsts nodevas samaksai par personas apliecības izsniegšanu klientam, kurš ir sasniedzis 15 gadu vecumu, ja:

52.1. klients objektīvu iemeslu dēļ nav deklarējis savu dzīvesvietu Pašvaldībā, bet faktiski tajā dzīvo un klienta pēdējā reģistrētā dzīvesvieta ir Pašvaldībā, un klients ir sasniedzams Pašvaldības administratīvajā teritorijā;

52.2. klients ir trūcīga vai maznodrošināta persona un tās deklarētā dzīvesvieta ir Pašvaldībā.

53. Pabalsta krīzes situācijā personu apliecinoša dokumenta piešķiršanai klients iesniedz šo saistošo noteikumu 5. punktā noteikto un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izsniegtu izziņu, kurā norādīts valsts nodevas apmērs.

54. Pabalsta krīzes situācijā saistībā ar Covid-19 izplatību mērķis ir nodrošināt personai pamatvajadzības, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija sakarā ar Covid-19 izplatību, un to ir tiesības saņemt klientam, kurš savu pamata dzīvesvietu ir deklarējis Pašvaldībā. Pabalsta apmērs ir 153 euro personai mēnesī. Lai saņemtu pabalstu, klients iesniedz Labklājības pārvaldē iesniegumu, ienākumus un materiālā stāvokļa apliecinošus dokumentus, un dokumentus, kas apliecina krīzes situācijas faktu saistībā ar Covid-19 izplatību.

X. Lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

55. Labklājības pārvaldes lēmumu var apstrīdēt Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektoram.

56. Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora lēmumu var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

XI. Noslēguma jautājums

57. Ja klients 2021. gadā ir saņēmis dzīvokļa pabalstu cietā kurināmā iegādei, pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes 2013. gada 17. oktobra saistošajiem noteikumiem Nr. 66 "Par Jūrmalas pilsētas pašvaldības sociālo un pašvaldības palīdzību", klientam nav tiesību saņemt pabalstu cietā kurināmā iegādei, pamatojoties uz šiem saistošajiem noteikumiem.

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G. Truksnis

Paskaidrojuma raksts
Jūrmalas pilsētas domes 2021. gada 30. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 42 "Par sociālās palīdzības pabalstiem Jūrmalas valstspilsētas pašvaldībā"

Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs G. Truksnis