pēc nedēļas durvis ver vēlēšanu iecirkņi

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

14.09.1998., pl. 15.30 Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Aizvadītajā nedēļā "Latvijas Vēstnesī" bija publicēti 7. Saeimas vēlēšanu dokumenti — partiju programmas un kandidātu saraksti, šonedēļ notiek rajona vēlēšanu komisiju priekšsēdētāju un sekretāru semināri, līdz vēlēšanu dienai atliek aizvien mazāk laika. Bet šoreiz kopā ar Saeimas vēlēšanām risināsies arī tautas nobalsošana — kā tas īsti notiks?

— Pirmkārt, es gribētu uzsvērt to, ka vēlēšanas ir 3. oktobrī, sestdienā. Otrkārt, līdz ar Saeimas vēlēšanām notiks arī tautas nobalsošana. Treškārt, 23. septembrī sāks strādāt visi vēlēšanu iecirkņi. Tas nozīmē, ka tad vēlētāji vēlēšanu iecirknī varēs iepazīties ar tiem dokumentiem, kas tur būs pieejami, noskaidrot, kādi tad īsti ir grozījumi Pilsonības likumā, un izprast, kas notiks, ja tos atbalstīs vai atcels. Vienlaikus būs iespēja iepazīties arī ar visiem deputātu kandidātu sarakstiem, partiju programmām un arī ar ziņām par kandidātiem. Jāiegaumē vēl tas, ka vēlēšanas notiks tikai vienu dienu.

— Vai kādreiz jau vienlaikus ar Saeimas vēlēšanām ir notikusi arī tautas nobalsošana?

— Atklāti runājot, man nav iznācis laika iedziļināties vēstures dokumentos, lai to izdibinātu. Kad beigsies vēlēšanu drudzis un materiāli būs nodoti arhīvam, domāju, ka varēšu izpētīt un sakārtot arī šo lauku. Pat ārvalstīm ir interese par to, kā pie mums ir attīstījusies vēlēšanu sistēma, tajā skaitā arī tautas nobalsošana.

Neliela atkāpe par ārvalstīm. Vienādas pilsoņu tiesības visiem cilvēkiem it kā tiek garantētas visu valstu konstitūcijās. Tomēr daudzviet vēlēšanas netiek rīkotas ārpus valsts robežām. Piemēram, kā man stāstīja Itālijas vēstnieks, ārpus Itālijas dzīvo septiņi līdz astoņi miljoni itāliešu, kuriem arī ir garantētas tiesības piedalīties vēlēšanās, bet ārpus Itālijas balsošana netiek organizēta.

— Ar ko pie mums šīs vēlēšanas atšķirsies no iepriekšējām procedūras ziņā?

— Vēlētājiem, kā allaž, kad dodas balsot, jāpaņem līdzi pase. No savas puses gribu ieteikt tiem, kam lasīšanai nepieciešamas brilles, paņemt līdzi arī tās. Un tad jādodas uz vēlēšanu iecirkni, izraugoties to, kur nav rindas. Jo šoreiz vēlēšanām dienu skaits ir uz pusi mazāks, bet pasākumu skaits — divreiz lielāks. Tātad varētu būt, ka ir pat četras reizes lielākas rindas nekā iepriekšējās vēlēšanās. Varbūt Rīgas Latviešu biedrību šajā reizē vajadzētu atstāt iebraucējiem, kas galvaspilsētā tik tiešām nezina nevienu citu vēlēšanu iecirkni, kur laucinieks varētu nobalsot. Informāciju par iecirkņu atrašanos Rīgā iespējams izlasīt gan avīzēs, gan iegūt arī pa tālruni 118.

Tātad vēlēšanu iecirknī vārds, uzvārds, personas kods tiek ierakstīts vēlētāju sarakstā, viņam iedod parakstīties šajā sarakstā, pasē iespiež spiedogu par dalību vēlēšanās un vēlētājam izsniedz 21 vēlēšanu zīmi un vienu vēlēšanu aploksni, kas apzīmogota ar vēlēšanu iecirkņa spiedogu.