pēc nedēļas durvis ver vēlēšanu iecirkņi

Arnis Cimdars, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim"

Pēc tam vēlētāju ieraksta citā sarakstā, arī vārdu, uzvārdu, personas kodu, iedod parakstīties arī šajā sarakstā, t. i., par piedalīšanos tautas nobalsošanā, pasē iespiež vēl vienu spiedogu un iedod vienu tautas nobalsošanas zīmi, kas apzīmogota ar vēlēšanu iecirkņa zīmogu tekstam otrajā pusē. Tālāk vēlētājs ar savu pasi, kurā tagad ir divas spiedogu atzīmes klāt, un visiem materiāliem dodas uz balsošanas kabīni. Tur viņš Saeimas vēlēšanām izvēlas tikai vienu vēlēšanu zīmi, kur ar plusa zīmi var kādu kandidātu īpaši atbalstīt, bet ar svītrojumu savukārt kādam samazināt izredzes kļūt par deputātu. Šo vienu zīmi, labotu vai nelabotu — arī tāda ir derīga — vēlētājs ieliek vēlēšanu aploksnē un to aizlīmē. Pēc tam izdara tautas nobalsošanas zīmē savu izvēli, atzīmējot ar plusu vēlētājaprāt pareizo atbildi.

Šis jautājums nav vienkāršs. Likuma pieņemšana vai nepieņemšana notiek Saeimas plenārsēžu zālē. Ja ir tāds gadījums kā šis, kad deputāti paši nespēj vienoties, kad jāiejaucas Valsts prezidentam un likums ir jāaptur, tad vairs nav runa par likuma pieņemšanu, bet ir runa par likuma atcelšanu vai neatcelšanu. Tad šajā jautājumā vairs nepietiek ar simt deputātiem, bet lēmums jāizšķir visiem vēlētājiem. Bet arī šī bija atkāpe.

Kad ir izdarīta izvēle un atzīme arī tautas nobalsošanas zīmē, vēlētājs pieiet pie vēlēšanu kastēm — tās ir divas un uz tām ir informācija, kas kurā kastē ir jāmet: vienā jāmet vēlēšanu aploksne, kur iekšā ir viena vēlēšanu zīme, bet otrā — uz pusi pārlocīta tautas nobalsošanas zīme, šī pārlocīšana tiek izdarīta vēl balsošanas kabīnē, lai nodrošinātu atbildes aizklātumu.

Kas vēlētājam būtu obligāti jāzina? Ja tiek manīts, ka vēlēšanu iecirknī vai 50 metrus līdz tam notiek aģitācija, ir jāinformē vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, lai viņš novērš šīs nekārtības. Ja ir vēl rupjāks pārkāpums, vēlētājam ir tiesības iesniegt rakstisku sūdzību vai protestu, turklāt vēlētājam ir jāzina, ka šāda sūdzība ir izskatāma tūlīt bez vilcināšanās. Ja šis protests netiek izskatīts uzreiz, vēlētājam ir tiesības sūdzēties vēlēšanu komisijā vai pat Centrālajā vēlēšanu komisijā.

— Kādi materiāli būs vēlēšanu iecirkņos, lai vēlētāji varētu izšķirties, par ko balsot un ko atbalstīt?

— Vēlēšanu iecirkņos būs pilns materiālu komplekts gan par vienu, gan par otru procesu — gan par Saeimas vēlēšanām, gan par tautas nobalsošanu. Būs pieejami kandidātu saraksti, partiju programmas, ziņas par kandidātiem, kā arī to kandidātu vārdi un uzvārdi, par kuriem Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā ir informācija, ka viņi varētu būt sadarbojušies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieki. Turklāt šīs ziņas varētu būt vairākos veidos — gan plakātos pie sienas, gan izlasāmas brošūrās. Katrā vēlēšanu iecirknī būs lasāms arī laikraksts "Latvijas Vēstnesis" divos eksemplāros — lai būtu pieejama arī oficiāla informācija.

Par tautas nobalsošanu būs aplūkojama salīdzinošā tabula, kur vienā pusē ir spēkā esošais likuma teksts, bet blakus — teksts ar labojumiem, tie ir izcelti zaļā krāsā. Līdz ar to nav obligāti jāpārlasa šis likums, lai konstatētu, kādi ir grozījumi. Protams, iespējams ir risināt jautājumu tikai par visu grozījumu atcelšanu vai atstāšanu spēkā. Arī par tautas nobalsošanu šie grozījumi būs redzami plakātu veidā. Jāteic, ka vēlēšanu komisiju darbiniekiem ir aizliegts aģitēt vai norādīt, kur un kā vēlēšanu dokumenti ir jāaizpilda.

— Tā kā šajās vēlēšanās vienlaikus notiks arī tautas nobalsošana, būs vajadzīgi papildu darbinieki un finansu līdzekļi. Naudu valdība ir piešķīrusi. Bet vai pietiekami?

— Patlaban vēl nav izdarīta dziļāka analīze — pietiek vai nepietiek. Tāpēc, ka bez konkrētu rajonu, pilsētu un pagastu vēlēšanu komisiju līdzdalības šajā analīzē tā būtu pārāk virspusēja. Tagad no saņemtās naudas summas mēs esam atšķīruši tik daudz līdzekļu, kas bija nepieciešami centralizētiem izdevumiem — zīmju un brošūru iespiešanai, spiedogu izgatavošanai, daļa šo materiālu jau ir ārvalstīs vai ceļā uz tām, jo tur nupat jau sākas materiālu izsūtīšana vēlētājiem pa pastu , jo ārvalstīs, kā zināms, ir atļauts balsot arī pa pastu.

21. septembrī mēs sanāksim kopā un sadalīsim līdzekļus starp rajoniem un lielajām pilsētām, lai tiktu ievērots gan vēlētāju daudzums, gan blīvums, gan iespējami nepieciešamie transporta izdevumi — lauku rajonos tie ir daudz lielāki. Bet vēlētāju plūsma lielāka ir pilsētās. Rajonos un pilsētās labāk zina, kā piešķirtā naudas summa labāk ir jāsadala starp pagastiem un pilsētām, bet tie savukārt — kā sadalīt starp iecirkņiem. Iecirkņi var konstatēt, vai viņiem šī summa ir pietiekama. Ja nepietiek, salīdzinot ar to, kas bija paredzēts, viņi ziņos, kas paliek aiz svītras, un varbūt arī izteiks savu viedokli, kas būtu jādara, lai nerastos nopietni sarežģījumi. 18. septembrī mums ir seminārs, kad brauks kopā visi rajonu vadītāji, pieļauju, ka tas būs viens no aktuālākajiem jautājumiem, kur vajadzēs atrast kopīgu viedokli. Ja, piemēram, izrādīsies, ka pietrūkst naudas vēlēšanu komisijas sludinājumam, tas būs slikti. Bet, tā kā nezināšana, kur atrodas iecirknis, neatbrīvo vēlētāju no viņa pienākuma vēlēt, tad tā vienkārši ir papildu neērtība vēlētājam. Lai gan — ja divos vēlēšanu iecirkņos lauzīs durvis laukā, bet trešajā nekas nenotiek, jo cilvēki vienkārši nezina, kur ir šis iecirknis... Tā ka arī informācija ir ļoti svarīga. Turklāt laikus un pietiekamā daudzumā.

Bet ja nu naudas pietiek tikai vienas automašīnas un šofera izmantošanai? Un ja ir nepieciešams vēl viens transporta līdzeklis, lai apbraukātu visus slimos un uz vēlēšanu iecirkni atnāktnespējīgos? Šādā gadījumā daļa vēlētāju jau varētu protestēt, ka viņiem nav nodrošinātas viņu tiesības.

Kā to visu atrisināt? Tas būs skaidrs pēc nedēļas. Spriedīsim un lauzīsim galvas visi kopā, varbūt būs nepieciešams papildu finansējums, bet bez vajadzības es nevēlos traucēt valdību ar šīm lietām. Protams, cik vien tas būs iespējams, mēģināsim iztikt ar organizatoriskiem pasākumiem, lai nosegtu finansu trūkumu.

— Jau minēts, ka vēlēšanām Rīgā būs papildu iecirkņi. Cik to būs?

— Tāpēc, ka Saeimas vēlēšanas ir nevis divas dienas, bet vienu dienu, iecirkņu skaits Rīgā tika palielināts par 20, bet pēc tam, kad kļuva skaidrs — reizē būs arī tautas nobalsošana, vēl par četriem. Lai gan šobrīd jau vairs šos divus procesus — Saeimas vēlēšanas un tautas nobalsošanu — finansiāli un organizatoriski nevar vienu no otra atdalīt. Tie gan atdalās pēc savas būtības, jo katram pamatā ir atsevišķi likumi. Bet, tā kā finansējuma ir tik ļoti maz, iecirkņu komisiju priekšsēdētājiem nāksies būt talantīgiem māksliniekiem un organizatoriem. Jo, tikai visiem kopā strādājot, izdosies iznest galveno smagumu.

— Bet ja nu kāds vēlētājs grib piedalīties tikai Saeimas vēlēšanās vai arī otrādi — tikai tautas nobalsošanā?

— Tā ir vēlētāja brīva griba, kas nevar radīt nekādus sarežģījumus, jo saraksti ir atsevišķi, arī urnas ir atsevišķas. Vēlētājs var vispār nepiedalīties vēlēšanās, kas ir pats muļķīgākais, var piedalīties daļēji — vai nu vienā, vai otrā balsošanā — un var arī piedalīties abos pasākumos. Es esmu par to, lai vēlētāji piedalītos gan Saeimas vēlēšanās, gan tautas nobalsošanā.

— Lai gan būs divas urnas, tomēr var gadīties, ka cilvēks sajauc un iemet Saeimas vēlēšanu aploksni tautas nobalsošanas kastē, bet nobalsošanas zīmi — vēlēšanu aploksnēm paredzētajā urnā? Vai tad viņa balsojums ir bijis veltīgs?

— Tā tik tiešām var notikt. Ja nu kāds iemet abas zīmes vienā kastē vai arī sajauc, mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka šīs zīmes ir atzīstamas par derīgām, ja tās vispār ir derīgas šajā iecirknī, t. i., ja uz tām ir konkrētā iecirkņa vēlēšanu spiedogs.

— Ne reizi vien vēlēšanu komisijas locekļu un novērotāju vidū ir radušās domstarpības — kādā gadījumā vēlēšanu zīme atzīstama par nederīgu? Un kādā gadījumā par nederīgu tiks atzīta tautas nobalsošanas zīme?

— Vispār kā neskaitāmas ir zīmes, kurām nav virsū attiecīgā iecirkņa spiedoga. Vēl cilvēks ir izmetis savu balsi vējā, ja viņš ir izdarījis atzīmes abos rombiņos vai arī nav atzīmējis nevienā. Derīgas ir tikai tās balsošanas zīmes, kur ir tikai viena atzīme — vai nu "par", vai nu "pret".

Saeimas vēlēšanās aploksnē ir jābūt vienai zīmei vai, ja aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas, par derīgu atzīst tikai vienu zīmi. Ja aploksnē ir vairākas kaut vienas partijas zīmes, kas tomēr atšķiras ar kādu svītrojumu, nederīgas ir visas. Par nederīgām atzīst cita vēlēšanu apgabala zīmes, arī saplēstās. Toties, ja vēlēšanu zīme ir pārsvītrota, tā tomēr tiek atzīta par derīgu, kas devusi balsi konkrētai partijas listei.

Nobeigumā gribu vēlreiz atgādināt ka vēlēšanu iecirkņi vērs durvis 23. septembrī, bet pašas vēlēšanas notiks tikai vienu dienu — 3. oktobrī, sāksies astoņos no rīta un ilgs līdz astoņiem vakarā.

Andris Sproģis,

"LV" nozaru virsredaktors